1. Jūrmalas ostas noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka iekšējo kārtību un kuģošanas drošības prasības Jūrmalas ostā (turpmāk – Osta).

2. Ostas darbību normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nodrošina Ostas pārvalde un valdes iecelts Ostas pārvaldnieks.

3. Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības kontroli Ostā nodrošina Ostas uzraugs - dispečers.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. Galvenie kuģu ceļi:

4.1.1. no pieņemšanas bojas līdz Lielupes dzelzceļa tiltam;

4.1.2. Buļļupes caurtece;

4.1.3. uz Buļļuciemu.

4.2. Kuģa pieeja piestātnei – ūdenstilpes daļa starp galveno kuģa ceļu un piestātni, kas nepieciešama kuģošanai, kuģu manevriem, pietauvošanas un attauvošanas operācijām;

4.3. kuģis – kuģis atbilstoši Jūras kodeksa 1.¹ pantam;

4.4. Navigācijas sezona Ostā – no 10.maija līdz 15.oktobrim.

5. Noteikumos lietoti šādi saīsinājumi:

5.1. COLREG konvencija – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

5.2. MARPOL konvencija – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

5.3. SOLAS konvencija – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;

5.4. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

5.5. UĪV – Ultraīsviļņi.

6. Ostas teritorija sastāv no akvatorijas un akvatorijai piegulošās sauszemes daļas, kuras robežas noteiktas, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem.

7. Ostas akvatorijā ietilpst Osta robežās, kā arī ostas ārējais reids ko veido robeža ar taisnu līniju starp koordinātām A. 57º01.656’N 023º53.758’E un B. 57º01.656’N 023º56.150’E un līnijas uz dienvidiem pa meridiāniem no iepriekšminētām koordinātām līdz krasta līnijai.

8. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

9. Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistītās formalitātes kārto atbilstoši normatīvajā aktā par ostu formalitātēm noteiktajam.

10. Ostā aizliegts ienākt kuģiem ar bīstamu vai piesārņojošu kravu.

11. Galveno kuģu ceļu parametrus nosaka ar Ostas pārvaldnieka rīkojumu, vadoties pēc pēdējo Ostu dziļumu mērījuma rezultātiem. Galvenos kuģu ceļu parametrus var operatīvi mainīt atkarībā no ūdens līmeņa vai dziļuma faktiskajām izmaiņām. Rīkojumu par galveno kuģu ceļu parametriem pieņem Ostas pārvaldnieks vai persona, kas viņu aizvieto.

12. Osta ir atvērta tikai navigācijas sezonā. Ārpus navigācijas sezonas Ostas pārvalde neatbild par kuģošanas drošību Ostas teritorijā.

13. Pieļaujamās kuģu iegrimes nosaka ar Ostas pārvaldnieka rīkojumu, vadoties pēc pēdējo Ostas dziļumu mērījumu rezultātiem. Šīs iegrimes var operatīvi mainīt atkarībā no ūdens līmeņa vai dziļumu faktiskajām izmaiņām. Rīkojumu par pieļaujamās kuģu iegrimes izmaiņām pieņem Ostas pārvaldnieks vai persona, kas viņu aizvieto.

14. Kuģa kapteinis, izejot no Ostas, ja reisa ilgums ir vairāk par 24 stundām, informē Ostas uzraugu-dispečeru par plānoto maršrutu vai gala mērķi un komandas locekļu un pasažieru skaitu.

15. Kuģi, kuri izmanto Ostas navigācijas ceļus tranzīta kustībai navigācijas sezonas laikā, brīdina par to Ostas uzraugu-dispečeru vienu stundu pirms ienākšanas Ostas akvatorijā un pirms iziešanas no Ostas akvatorijas pa UĪV 12.kanālu.

16. Ostā loču pakalpojumi netiek sniegti.

17. Kuģojot Ostas akvatorijā un ārējā reidā, kuģi nodrošina nepārtrauktu radiosardzi UĪV 12. un 16. kanālā. Ostas uzrauga-dispečera izsaukuma signāls ir "Jūrmalas osta" ("Jurmala port").

18. Padziļināšanas darbu kuģi, strādājot Ostas akvatorijā, nodrošina nepārtrauktu radiosardzi UĪV 12. un 16. kanālā.

19. UĪV 12. kanāls ir satiksmes regulēšanas kanāls, kuru Ostā atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes regulēšanai un kuģu izsaukšanai. Satiksmes regulēšanas funkciju Ostā veic ostas uzraugs-dispečers;

20. Ziņas par Ostas un Jūrmalas pilsētas dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru līdzekļiem tiek ievietotas Ostas mājas lapā, vai pieprasījuma gadījumā sniedz ostas uzraugs-dispečers.

21. Enkurvieta Ostas pieejās ir rajons starp punktiem ar koordinātām 1. 57º01.581’N 023º54.198’E 2. 57º01.359’N 023º54.539’E 3. 57º01.013’N 023º54.198’E 4. 57º01.359’N 023º53.848’E.

22. Kuģa stāvēšanas laikā Ostā tā uzraudzību un drošību nodrošina kuģa vadītājs vai īpašnieks.

23. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis Ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, Ostas komunikācijām vai aprīkojumam, atbild kuģa īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Ostā, ievēro MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

25. Piestātnes nodrošināmas ar konteineriem pārstrādājamo atkritumu veidu savākšanai. Visus konteinerus marķē ar uzrakstiem latviešu un angļu valodā.

26. Ostas akvatorijā ir aizliegts novadīt aiz borta sateču ūdeņus no kuģiem, kā arī visa veida naftu, naftu saturošus maisījumus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas un to saturošus maisījumus.

27. Ostas akvatorijā ir aizliegts novadīt aiz borta notekūdeņus un visa veida atkritumus. Ostā uz kuģiem atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir slēgtas sistēmas.

28. Ostā ir aizliegts veikt kuģa korpusa mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot vietās ar speciālu aprīkojumu un ja tiek ievērotas vides aizsardzības prasības.

29. Kuģu radīto atkritumu pieņemšana un apsaimniekošana Ostā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un Ostas atkritumu apsaimniekošanas plānu. Kuģa vadītājs vai cita persona, kas konstatējusi piesārņojumu vai tā draudus nekavējoties par to ziņo Valsts vides dienestam.

30. Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no speciāli izveidotām ūdens ņemšanas ietaisēm uz piestātnēm.

31. Par vides aizsardzības noteikumu neievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes īpašnieks.

32. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildi ar degvielu, piesardzības pasākumus, ievērojot attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

33. Padziļināšanas darbi Ostā tiek veikti tos iepriekš saskaņojot ar Ostas pārvaldi, un saņemot normatīvajos aktos paredzētās atļaujas.

34. Padziļināšanas darbu grafiki, trošu un enkuru izvietojumu shēmas tiek saskaņotas ar Ostas pārvaldnieku un piestātņu īpašniekiem (ja darbi notiek pie piestātnēm).

35. Padziļināšanas darbu kuģi, kuri strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

36. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un radio sakaru prasības ostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijas noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

37. Nestrādājošiem padziļināšanas darbu kuģiem ir aizliegts aizņemt kuģu ceļus.

38. Ostas akvatorijā padziļināšanas darbu veicēji izņemto grunti novieto grunts novietnē. Izstrādāto grunts novietnes plānu, atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtajiem Tehniskajiem noteikumiem gultnes padziļināšanai un pēc saskaņošanas ar Latvijas Jūras administrāciju, akceptē ostas pārvaldnieks.

39. Kuģa un tā kravas apsardzi nodrošina kuģa vadītājs, izņemot gadījumus, ja ir nolīgta īpaša apsardze vai noslēgts attiecīgs līgums ar Ostas pārvaldi vai piestātnes īpašnieku vai tā lietotāju.

40. Ostas teritorijā ir aizliegts novietot jebkādu transportlīdzekli, kas varētu traucēt Ostas darbību.

41. Personu un kuģu robežpārbaudes Ostā, savas kompetences ietvaros, veic Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, Pārtikas un veterinārais dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests.

42. Sanitāro uzraudzību Ostā veic Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta kontroles punkts. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras darbojas Ostā.

43. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Ostas teritorijā, ievēro Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu un citus normatīvos aktus, kuri reglamentē ugunsdrošību.

44. Par ugunsdrošību attiecīgajā Ostas teritorijas daļā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

45. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas Ostas akvatorijā, ir atbildīgs kuģa kapteinis.

46. Kuģiem atrodoties Ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai.

47. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbojas Ostā ir atbildīga par Ostas noteikumu neievērošanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

48. Ostas pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga prasīt jebkuru Ostas pārvaldei radīto zaudējumu pilnu kompensāciju.

49. Fiziskām un juridiskām personām, kurām nav noslēgts līgums ar Ostas pārvaldi, aizliegts Ostā veikt jebkādus ar Ostas darbību saistītus pienākumus.

50. Šo noteikumu izpildi pārrauga Ostas pārvalde un Ostas uzraugs-dispečers.

51. Ostas maksu un tarifu robežlīmeņus nosaka Ostas pārvalde. Ostā ir noteiktas šādas maksas:

51.1. kanāla maksa;

51.2. sanitārā maksa;

51.3. piestātnes maksa;

51.4. pasažieru maksa.

52. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Latvijas Jūras administrācijai atbilstoši Likumā par ostām un normatīvajos aktos par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam.