Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 14., 15., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 142., 192. nr.; 2016, 31. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izslēgt 13. punktu;

izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

"27) fonda pārrobežu pārvalde - pārvaldes pakalpojums, kas tiek sniegts valstī, kas nav fonda pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts;";

papildināt pantu ar 41. punktu šādā redakcijā:

"41) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk arī - pārvaldes sabiedrība vai sabiedrība) - komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvalde.";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "finanšu instrumenti" saprot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Finanšu instrumentu tirgus likums.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

2. Izslēgt 4. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "(turpmāk - sabiedrība)".

3. Papildināt 7.¹ pantu ar astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(18) Sabiedrība ne retāk kā reizi 12 mēnešu periodā iesniedz Komisijai to sabiedrības akcionāru sarakstu, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība, norādot līdzdalības apjomu."

4.  8. pantā:

izteikt sestās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu jeb fiksēto pieskaitāmo izmaksu kopsummas, kuru aprēķina atbilstoši Regulai Nr. 575/2013.";

aizstāt astotajā daļā vārdu "sniedz" ar vārdiem "ir tiesīga sniegt".

5. Papildināt 10. panta sesto daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) procedūras apraksts par iekšējās ziņošanas kārtību attiecībā uz šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem, kā arī saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība."

6.  13. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

10) nodrošina, ka tiek izveidots speciāls un neatkarīgs ziņošanas kanāls, kas darbiniekiem nodrošina iespēju anonīmi pārvaldes sabiedrības ietvaros ziņot par šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem, kā arī nodrošina, ka tiek īstenota efektīva saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība.";

papildināt otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.";

papildināt septītās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "un nerada prasību dublēšanos vai nevienlīdzīgu attieksmi pret fonda ieguldītājiem";

papildināt pantu ar sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Prasības attiecībā uz šajā pantā minēto atalgojuma politiku un praksi nosaka Komisija."

7. 13.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "rīkoties" ar vārdiem "taisnīgi un neatkarīgi no turētājbankas un" un pēc vārda "rūpību" - ar vārdiem "vienīgi fonda un";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sabiedrība nedrīkst darboties vienlaikus kā pārvaldes pakalpojumu sniedzējs un kā turētājbanka."

8. Papildināt likumu ar 14.² pantu šādā redakcijā:

"14.² pants. Sabiedrības un turētājbankas darbības neatkarība

(1) Sabiedrība, pārvaldot ieguldījumu fondu, nodrošina, ka tiek ievērotas Eiropas Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 2016/438, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65 attiecībā uz depozitārija pienākumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 2016/438) 24. panta prasības.

(2) Ja sabiedrība, pārvaldot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar turētājbanku, sabiedrība izpilda vienu no šādām prasībām:

1) ievēro Regulas Nr. 2016/438 24. panta prasības;

2) iesniedz Komisijai ikgadēju zvērināta revidenta ziņojumu, kurā zvērināts revidents atbilstoši Komisijas saskaņā ar šā panta trešo daļu izdotajiem ieteikumiem (vadlīnijām) sniedz viedokli par to, vai turētājbankas un sabiedrības atrašanās vienā komercsabiedrību grupā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu atbildīgu un efektīvu pārvaldi un turētājbankas pienākumu pienācīgu izpildi, tai skaitā izvērtējot pienākumu un atbildības sadalījumu starp sabiedrību un turētājbanku.

(3) Komisija izdod ieteikumus (vadlīnijas) par kritērijiem, kurus zvērināts revidents ņem vērā, sniedzot viedokli par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto apstākļu konstatēšanu.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai šā panta otrās daļas 2. punktā minēto ziņojumu līdz nākamā gada 1. aprīlim."

9. Izteikt 20. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības, turētājbankas vai trešās personas, pie kuras turētājbanka tur tai turēšanā nodotos fonda aktīvus, kā parādnieka mantā un sadalīt vai realizēt to kreditoru labā, ja sabiedrība, turētājbanka vai attiecīgā trešā persona pasludināta par maksātnespējīgu vai ir uzsākta parādnieka likvidācija."

10. 28. panta trešajā daļā:

izslēgt 5. punkta otro teikumu;

papildināt daļu ar 5.¹, 5.² un 5.³ punktu šādā redakcijā:

"5¹) to, ka fonda dažādu klašu ieguldījumu apliecību līdzekļus (ja šādas klases ieguldījumu apliecībām ir izveidotas) iegulda atbilstoši fonda prospektā noteiktajai ieguldījumu politikai un ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības un saistības aptver visu fonda mantu. Viena fonda vienas klases ieguldījumu apliecībās ir nostiprinātas vienādas tiesības;

5²) katras klases ieguldījumu apliecībām raksturīgās iezīmes, nostiprinātās tiesības un darījumu specifiku šo tiesību īstenošanai, kā arī sniedz norādi par fonda ienākumu un pastāvīgo maksu, kas nav tieši saistītas ar attiecīgās klases ieguldījumu apliecību darījumiem, sadalījumu;

5³) fonda darījumu uzskaites kārtību, lai nodrošinātu, ka darbības rezultāts no darījumiem vienas klases ieguldījumu apliecību ietvaros neietekmē citā ieguldījumu apliecību klasē nostiprinātās ieguldītāju tiesības un intereses, kā arī kārtību, kādā vienas klases ieguldījumu apliecības tiek apmainītas pret citas klases ieguldījumu apliecībām, ja šāda iespēja ir paredzēta;".

11. Izslēgt 37. panta trešo un ceturto daļu.

12. Izslēgt 38. panta pirmās daļas otro teikumu.

13. 40. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par Latvijā reģistrēta fonda turētājbanku var būt Latvijā licencēta kredītiestāde vai dalībvalstī licencētas kredītiestādes filiāle Latvijā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Sabiedrība nodrošina, ka katram fondam ir tikai viena turētājbanka.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Turētājbanka, veicot likumā noteiktos pienākumus, darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi fonda un fonda ieguldītāju interesēs, kā arī ievēro Regulas Nr. 2016/438 prasības.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Turētājbanka nedrīkst veikt fonda vai tās sabiedrības uzdevumā, kura rīkojas fonda vārdā, tādas darbības vai pienākumus, kas var radīt interešu konfliktu starp turētājbanku un fondu, tā ieguldītājiem vai sabiedrību, izņemot gadījumu, kad turētājbanka ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi no turētājbankas pienākumiem citus pienākumus, kas rada iespējamus interešu konfliktus, un šie iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi identificēti, pārvaldīti un pārraudzīti atbilstoši iekšējām procedūrām, un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Turētājbanka izveido speciālu un neatkarīgu ziņošanas kanālu, kas nodrošina tās darbiniekiem iespēju anonīmi turētājbankas ietvaros ziņot par šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem."

14. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:

"41. pants. Fonda mantas turēšana turētājbankā

(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs.

(2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā.

(3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu.

(4) Turētājbanka nodrošina, ka visi fonda naudas līdzekļi ir uzskaitīti un visi fonda ieguldītāju vai to vārdā veiktie maksājumi par fonda ieguldījumu apliecību iegādi saņemti un iegrāmatoti vienā vai vairākos fonda naudas kontos:

1) kas atvērti uz fonda, sabiedrības vai turētājbankas vārda, ja sabiedrība vai turētājbanka rīkojas fonda vārdā;

2) kas atvērti dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, Latvijā licencētā kredītiestādē vai dalībvalstī licencētā kredītiestādē, vai ārvalstī licencētā kredītiestādē;

3) kuros esošo naudas līdzekļu uzskaite tiek veikta saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem.

(5) Veicot naudas līdzekļu vai turēšanā esošo fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaiti, turētājbanka nodrošina, ka:

1) uzskaite tiek veikta tādā veidā, kas nodrošina, ka klientu naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek iegrāmatoti laikus, pilnīgi un precīzi;

2) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt fondam piederošos naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus no pašai turētājbankai vai citam turētājbankas klientam piederošajiem naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem;

3) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu uzskaiti, pie kuras tiek turēti naudas līdzekļi vai pie kuras turētājbanka tur finanšu instrumentus;

4) ir izveidota atbilstoša organizatoriskā sistēma, lai mazinātu risku attiecībā uz klientu aktīvu vai ar šiem aktīviem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma iespējamību, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(6) Turētājbanka pieņem turēšanā tādus fondam piederošos finanšu instrumentus, kurus var iegrāmatot finanšu instrumentu kontā, kas atvērts turētājbankā, un tādus finanšu instrumentus, kurus var pārvest turētājbankai, un nodrošina to iegrāmatošanu atsevišķos turētājbankas kontos, kas atvērti uz tās sabiedrības vārda, kura rīkojas fonda vārdā, vai uz fonda vārda, un uzskaiti saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām.

(7) Turētājbanka pieņem turēšanā citus fonda aktīvus, ja ir pārliecinājusies, ka fondam vai sabiedrībai, kas rīkojas fonda vārdā, ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem. Turētājbanka pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi un atjauno uzskaiti, pamatojoties uz fonda vai tās sabiedrības sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem, kura rīkojas fonda vārdā, kā arī uz informāciju, ko turētājbankai ir pienākums iegūt no publiskajiem reģistriem, ja tāda ir pieejama.

(8) Turētājbanka sniedz sabiedrībai pilnīgu pārskatu par tai turēšanā nodotajiem fonda aktīviem turētājbankas līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Turētājbanka vai trešā persona, pie kuras tiek turēti fonda aktīvi, nedrīkst savā vārdā atkārtoti izmantot tai turēšanā nodotos fonda aktīvus. Aktīvu atkārtota izmantošana ietver jebkādas darbības ar turēšanā pieņemtajiem aktīviem, tai skaitā to pārvešanu, apgrūtināšanu, pārdošanu un aizdošanu.

(10) Turētājbanka ir tiesīga atkārtoti izmantot tai turēšanā nodotos aktīvus, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) fonda aktīvi tiek izmantoti uz fonda rēķina un izpildot tās sabiedrības norādījumus, kura rīkojas fonda vārdā;

2) atkārtota aktīvu izmantošana ir fondam izdevīga un ir tā ieguldītāju interesēs;

3) no darījumiem izrietošo saistību izpilde garantēta ar augstas kvalitātes un likvīdu nodrošinājumu, ko saskaņā ar īpašumtiesību nodošanas kārtību ir saņēmis fonds. Nodrošinājuma tirgus vērtība vienmēr ir vismaz atkārtoti izmantoto aktīvu tirgus vērtībā, pieskaitot maksu par aktīvu atkārtotu izmantošanu.

(11) Norēķinu kontos, kas atvērti uz tās turētājbankas vārda, kura rīkojas fonda vārdā, nedrīkst iegrāmatot trešās personas un pašas turētājbankas naudas līdzekļus."

15.  42. panta pirmajā daļā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošināt, lai fonda ieguldījumu apliecību emisija, pārdošana, atpakaļpirkšana, dzēšana un anulēšana notiktu saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;";

aizstāt 3. punktā vārdus "sekot, lai fonda" ar vārdiem "nodrošināt, lai fonda ieguldījumu apliecību";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) nodrošināt, lai darījumos ar fonda mantu atlīdzība fondam tiek izmaksāta laikus;".

16. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

"43. pants. Aktīvu turēšana pie trešās personas

(1) Turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie trešās personas, ja tam ir pamatots iemesls un turētājbanka neizvairās no šā likuma prasību ievērošanas, tas ir paredzēts turētājbankas līgumā un tiek ievēroti šā panta nosacījumi.

(2) Turētājbankai ir aizliegts nodot trešajām personām šā likuma 41. panta ceturtajā daļā un 42. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus.

(3) Turētājbankai turēšanā nodoto fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no likumā un turētājbankas līgumā paredzētās atbildības.

(4) Turētājbanka, piesaistot fonda finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai trešo personu, ievēro šādus nosacījumus:

1) prasmīgi un rūpīgi izvēlas trešo personu un visu laiku, kamēr pie tās tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi un rūpīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā trešā persona izpilda tai uzticētos pienākumus;

2) regulāri pārliecinās, ka trešajai personai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra, pietiekama pieredze un zināšanas fonda finanšu instrumentu vai citu aktīvu turēšanai;

3) regulāri pārliecinās par to, ka valstī, kurā tiek turēti finanšu instrumenti, uz trešo personu attiecas Latvijā noteiktajām uzraudzības prasībām līdzvērtīgas darbību regulējošas prasības un to uzraudzība, kā arī par to, ka šī persona ir pakļauta ikgadējai obligātai zvērināta revidenta revīzijai, saņemot atzinumu par finanšu instrumentu esību;

4) regulāri pārliecinās, ka trešā persona turētājbankas klientu aktīvus tur šķirti no saviem un turētājbankas aktīviem tā, lai tos var skaidri identificēt kā konkrētas turētājbankas klientiem piederošus aktīvus;

5) regulāri pārliecinās, ka trešā persona veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tās maksātnespējas gadījumā fonda aktīvi, kas tiek turēti pie trešās personas, nav iekļauti trešās personas kā parādnieka mantā;

6) regulāri pārliecinās, ka trešā persona ievēro šā likuma 40. panta trešajā un 4.¹ daļā, 41. panta sestajā, septītajā, devītajā un desmitajā daļā, 47. panta pirmajā daļā un otrās daļas 15. punktā attiecībā uz turētājbanku izvirzītās prasības.

(5) Ja ārvalsts tiesību akti paredz atsevišķu finanšu instrumentu turēšanu tikai šajā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, taču attiecīgajā valstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētajām prasībām, turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus šā panta ceturtās daļas 3. punkta prasībām neatbilstošā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā tik ilgi, līdz ārvalstī tiek reģistrēta šajā pantā trešajai personai izvirzītajām prasībām atbilstoša komercsabiedrība.

(6) Ja turētājbanka tur fonda finanšu instrumentus šā panta piektajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāji pirms ieguldījumu veikšanas tiek informēti par finanšu instrumentu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā, pamatojoties uz ārvalsts tiesību aktos noteikto par šādas turēšanas pamatojumu un ar to saistītajiem riskiem un par to, ka turētājbanka no sabiedrības, kas darbojas fonda vārdā, ir saņēmusi rakstveida norādījumus šo finanšu instrumentu turēšanai ārvalsts komercsabiedrībā.

(7) Trešā persona drīkst turēt fonda finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie citas personas, ja attiecībā uz šo personu tiek ievērotas tādas pašas prasības, kādas izvirzītas trešajai personai. Finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības par tai uzticēto pienākumu izpildi.

(8) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" minēto maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu sniegtos pakalpojumus vai līdzīgus pakalpojumus, ko sniedz ārvalsts finanšu instrumentu norēķinu sistēmas."

17.  46. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fondam, fonda ieguldītājiem un sabiedrībai par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Turētājbanka atbild fondam un fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas.

(1²) Finanšu instrumentu zuduma gadījumā turētājbanka nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, aizstāj fondam un fonda ieguldītājiem zudušos finanšu instrumentus ar tādas pašas kategorijas finanšu instrumentiem, citiem finanšu instrumentiem, kas pēc vērtības un likviditātes ir līdzvērtīgi zudušajiem finanšu instrumentiem, vai izmaksā zudušo finanšu instrumentu vērtībai atbilstošu kompensāciju naudā. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaites vērtībai dienā, kad konstatēts neatgriezenisks finanšu instrumentu zudums.

(1³) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas, ja turētājbanka var pierādīt, ka zudums radies tādu ārēju apstākļu dēļ, kurus turētājbanka ar saprātīgiem līdzekļiem nav varējusi ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neraugoties uz centieniem ar saprātīgiem līdzekļiem panākt pretējo.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Turētājbankas atbildību, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo, 1.¹, 1.² un 1.³ daļu, nedrīkst izslēgt vai ierobežot ar līgumu. Jebkurš līgums, kas ir pretrunā ar šīs daļas pirmo teikumu, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi."

18.  47. pantā:

papildināt otro daļu ar 15. punktu šādā redakcijā:

"15) turētājbankas funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apmaiņas kārtību starp sabiedrību un turētājbanku.";

izslēgt ceturto un piekto daļu.

19. Aizstāt 48. panta pirmās daļas 7. punktā vārdu "uzsākta" ar vārdu "pabeigta".

20. Izteikt 51. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Fonda ieguldījumu apliecībām var būt dažādas klases ar šādām iezīmēm: ar atšķirīgu nominālvērtību, ieguldījuma minimālo apmēru, valūtu, piemērotām maksām, atšķirīgām balsstiesībām vai tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Ja fondam ir paredzētas dažādu klašu ieguldījumu apliecības, sabiedrība ievēro šādus noteikumus:

1) nodrošina šā likuma 28. panta trešās daļas 5.¹ un 5.³ punktā noteikto prasību izpildi;

2) veidojot jaunu vai slēdzot esošu ieguldījumu apliecību klasi, sabiedrība izdara grozījumus fonda prospektā, norādot tajā šajā daļā minēto informāciju, kā arī sniedz skaidrojumu par iespējamo ietekmi uz esošajiem ieguldītājiem."

21. Aizstāt 56. panta piektās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdu "16. un 23." ar skaitļiem un vārdu "16., 23., 26. un 27.".

22.  57. panta trešajā daļā:

izteikt 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) šā likuma 28. panta trešās daļas 5.² punktā minētā informācija;";

izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un faktiskās atrašanās vietas adrese, turētājbankas pienākumi un ar to izpildi saistītie iespējamie interešu konflikti. Ja turētājbanka tur fonda aktīvus pie trešās personas, šī turētājbanka sniedz šo trešo personu sarakstu un norādi uz iespējamiem interešu konfliktiem, kas saistīti ar turēšanu, kā arī paziņojumu, ka aktualizēta šajā punktā norādītā informācija fonda ieguldītājiem būs pieejama pēc pieprasījuma;";

papildināt daļu ar 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

"26) aktuālā sabiedrības atalgojuma politika, kas ietver vismaz šādus elementus: aprakstu, kā sabiedrība aprēķina atalgojumu, personas, kuras ir atbildīgas par atalgojuma piešķiršanu, atalgojuma komitejas sastāvu, ja tāda ir izveidota. Fonda prospektā var sniegt tikai šīs informācijas kopsavilkumu, ja prospektā ir norādīta saite uz sabiedrības mājaslapu internetā, kur minētā informācija pieejama pilnībā un kur to ir iespējams saņemt pēc pieprasījuma papīra formā bez maksas;

27) ja turētājbanka plāno turēt fonda finanšu instrumentus šā likuma 43. panta piektajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, - informācija par finanšu instrumentu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā, pamatojoties uz ārvalsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem, šādas turēšanas pamatojumu un ar to saistītajiem riskiem."

23.  57.¹ panta otrajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) fonda identifikācijas dati un tā uzraudzības institūcija;";

papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) paziņojums, ka informācija par aktuālo atalgojuma politiku, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57. panta trešās daļas 26. punktam un ir pieejama sabiedrības mājaslapā internetā, ietverot norādi, kur informācija par aktuālo atalgojuma politiku pieejama pilnībā un kur to ir iespējams saņemt pēc pieprasījuma bez maksas papīra formā."

24. Aizstāt 67. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "ieguldījumu apliecību (daļu) skaita" ar vārdu "vērtības".

25. Papildināt 75.² pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai Latvijā licencēta sabiedrība maina gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai (pārbaudei) akcionāru sapulcē iecelto zvērinātu revidentu, ja, veicot Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzību, Komisija konstatē, ka šā zvērināta revidenta profesionālā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām."

26. Izslēgt 77.¹ panta piektās daļas 1. punktā vārdus un skaitli "kura atbilst šā likuma 47. panta ceturtās un piektās daļas prasībām".

27. 77.³ pantā:

aizstāt devītās daļas 2. punktā vārdu "sabiedrības" ar vārdiem "tā pārvaldošās sabiedrības";

izteikt devītās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama fonda pārvaldošās sabiedrības izstrādātā ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas kārtība un tie var iesniegt sūdzības par šīs sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem latviešu valodā;";

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

"(9¹) Fondu pārvaldošā sabiedrība, slēdzot līgumu par dalībvalsts fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā ar jebkuru no šā panta pirmajā daļā minētajām komercsabiedrībām, līgumā iekļauj noteikumus par šā panta devītās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteikto prasību ievērošanas kārtību, kā arī paredz pušu atbildību par to neievērošanu."

28.  78. pantā:

aizstāt sestās daļas 2. punktā vārdus "telefonsarunu izdrukas" ar vārdiem "telefonsarunu, elektroniskās saziņas";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ņemot vērā sabiedrību pārrobežu darbības raksturu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu uzraudzības prakses piemērošanu, Komisijai ir tiesības noteikt citas sabiedrību un fondu darbību regulējošas prasības jomās, kas izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajām pamatnostādnēm un ieteikumiem sabiedrību un fondu darbības uzraudzībā."

29. Papildināt likumu ar 86.¹ pantu šādā redakcijā:

"86.¹ pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem likuma pārkāpumiem

(1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem ikviena juridiskā vai fiziskā persona var ziņot Komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(2) Komisija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem un kādā veicama turpmākā rīcība;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas par pārkāpuma izdarīšanu;

3) noteikumus par tās personas konfidencialitātes nodrošināšanu, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas tiesību akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem un kādā Komisijas ziņošanas sistēmā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo daļu veic sabiedrības un turētājbankas darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju pārkāpumu, un persona nav atbildīga par šādu ziņošanu. Pret sabiedrības vai turētājbankas darbiniekiem, kuri ziņo par pārkāpumiem sabiedrībā vai turētājbankā, nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības."

30. 87. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) par nepatiesu ziņu sniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu, izņemot nepatiesu ziņu sniegšanu šā panta 1.³ daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā;";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) par fonda mantas uzskaites un turēšanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus šā panta 1.³ daļas 7. punktā noteiktajos gadījumos;";

izslēgt pirmās daļas 10. punktu;

izslēgt 1.¹ daļu;

papildināt pantu ar 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(1³) Komisija ir tiesīga piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus par šādiem pārkāpumiem:

1) persona ir tieši vai netieši ieguvusi, izbeigusi vai samazinājusi, vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, neievērojot šā likuma 7.¹ pantā noteikto kārtību, vai ja sabiedrība, līdzko ir uzzinājusi par līdzdalības sabiedrībā iegūšanu vai izbeigšanu, sasniedzot, pārsniedzot vai samazinot šā likuma 7.¹ panta ceturtajā daļā noteikto līdzdalības apmēru, nav par to paziņojusi Komisijai;

2) sabiedrība ir ieguvusi licenci sabiedrības darbībai, sniedzot nepatiesu informāciju vai citā prettiesiskā veidā;

3) sabiedrība nepilda šā likuma 7.¹ panta astoņpadsmitās daļas, 13. panta pirmās daļas, 13.¹ panta pirmās daļas, 15. panta vai VI nodaļas prasības;

4) sabiedrība atkārtoti nepilda prasības attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu fonda ieguldītājiem;

5) sabiedrība izplata tās pārvaldībā esošā Latvijā reģistrētā fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī pirms paziņojuma sniegšanas Komisijai;

6) sabiedrība attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem neievēro izstrādāto riska pārvaldīšanas politiku un nenodrošina neatkarīgu un precīzu atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanas procesu;

7) turētājbanka nepilda savus pienākumus saskaņā ar šā likuma 41. panta ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas vai 42. panta pirmās daļas prasībām;

8) fonds ir uzsācis darbību pirms reģistrācijas Komisijā;

9) sabiedrība sniedz ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus bez licences saņemšanas.

(1⁴) Komisija par šā panta 1.³ daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga personai piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas un uzraudzības pasākumus:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

3) attiecībā uz fondu aizliegt darbības ar fonda mantu līdz visu lietas apstākļu noskaidrošanai vai pieņemt lēmumu izslēgt fondu no Komisijas fondu reģistra;

4) attiecībā uz sabiedrību apturēt tās darbību uz laiku vai anulēt sabiedrībai izsniegto licenci;

5) noteikt pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu sabiedrības valdes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpuma izdarīšanu, pildīt pienākumus šajā vai citā sabiedrībā;

6) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai 10 procentiem no tās kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz pēdējo revidēto gada pārskatu, bet, ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, tad attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, - pamatojoties uz pēdējo revidēto konsolidēto gada pārskatu;

7) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

8) kā alternatīvu šīs daļas 6. vai 7. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz divkāršam pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu apmēram, ja šādus ienākumus var noteikt, pat tad, ja ar šo punktu noteiktā soda nauda pārsniedz šīs daļas 6. vai 7. punktā noteikto apmēru.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieņemot lēmumu par sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Komisija ņem vērā visus apstākļus, ieskaitot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktos apstākļus, kā arī iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas un izvērtē piemērojamo sankciju samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

(4) Par likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu prasību pārkāpumu attiecībā uz fonda, sabiedrības vai turētājbankas pienākumiem Komisija var piemērot sankcijas vai uzraudzības pasākumus to valdes locekļiem vai citām fiziskajām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par izdarīto pārkāpumu."

31. Papildināt IX nodaļu ar 87.¹ pantu šādā redakcijā:

"87.¹ pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Pēc tam kad Komisija ir informējusi personu par pieņemto lēmumu, tā savā mājaslapā internetā publicē informāciju par personai piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem par šā likuma un uz tā pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem, identificējot personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu, kā arī informāciju par Komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un jebkuru turpmāko informāciju par pārsūdzības rezultātiem, kā arī jebkuru lēmumu, ar kuru tiek anulēts iepriekšējais lēmums par personai piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem. Šajā daļā minētās prasības neattiecas uz uzraudzības pasākumiem, kuri tiek noteikti, kamēr turpinās attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana.

(2) Ja Komisija pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu, Komisija ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt informācijas par personai piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem publiskošanu, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai;

2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publikācija nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un to, ka publiskošana ir samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, ja tie uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā informācijas publiskošanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja paredzams, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt pamats publiskošanai, neidentificējot personu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Komisijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas, izņemot publikācijā iekļautos personas datus, kas glabājami Komisijas mājaslapā internetā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto laika periodu.

(5) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, par informāciju un tiesas spriedumiem, kas nav pārsūdzami, un par personai piemērotajiem kriminālsodiem. Komisija reizi gadā sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apkopotu informāciju par visām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 87. pantu."

32. 88. pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Komisija nosūta fonda izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalstī reģistrētas sabiedrības uzraudzības institūcijai informāciju, ko tā ir saņēmusi no fonda turētājbankas saskaņā ar šā likuma 42. panta pirmās daļas 8. punktu.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Komisija var atteikties atbildēt uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu sniegt informāciju vai lūgumu sadarboties ar citas dalībvalsts izmeklēšanas iestādēm, ja:

1) attiecīgās informācijas sniegšana var negatīvi ietekmēt Latvijas drošību un cīņu pret terorismu un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem;

2) atbilde uz pieprasījumu var negatīvi ietekmēt kriminālprocesu, ja tāds uzsākts, vai soda izpildes pasākumus, vai administratīvās lietas izskatīšanu Komisijā;

3) pirms pieprasījuma saņemšanas Latvijā uzsākta tiesvedība vai pasludināts galīgais spriedums saistībā ar pieprasījumā norādītajām personām un to darbībām.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu, ka tās īstenotās uzraudzības funkcijas un piemērotās sankcijas un uzraudzības pasākumi sasniedz šā likuma mērķus, un koordinē darbības, lai novērstu uzraudzības un izmeklēšanas darbību dublēšanos, piemērojot sankcijas un uzraudzības pasākumus pārrobežu darbības gadījumos."

33. Papildināt pārejas noteikumus ar 36. un 37. punktu šādā redakcijā:

"36. Turētājbankas, kas tur valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus un kas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 43. pants, kurš izteikts jaunā redakcijā, un 46. panta 1.¹, 1.², 1.³ un trešā daļa, ir noslēgušas līgumus ar trešajām personām par fonda aktīvu turēšanu, veic nepieciešamos pasākumus, lai fonda aktīvu turēšana, sākot ar 2017. gada 1. septembri, tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem un kārtību, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

37. Šā likuma 14.² panta otrā, trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī. Pirmo ziņojumu par laika periodu no 2017. gada 1. septembra līdz 31. decembrim sabiedrība iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 1. aprīlim."

34. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15. punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvas 2014/91/ES, ar ko groza direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 30. martā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 12. aprīlī