LĪGUMS
STARP LATVIJAS REPUBLIKU UN EIROPAS EKONOMISKO KOPIENU PAR TIRDZNIECĪBU UN KOMERCIĀLO UN EKONOMISKO SADARBĪBU

Latvijas Republika, turpmāk saukta «Latvija», no vienas puses, un Eiropas Ekonomiskā Kopiena, turpmāk saukta «Kopiena», no otras puses,

UZSKATOT, ka nepieciešams nodibināt un paplašināt tirdznieciskos sakarus starp Latviju un Kopienu;

VĒLOTIES radīt labvēlīgus apstākļus daudzpusīgai un harmoniskai tirdzniecības attīstībai un dažādošanai, kā arī veicināt komerciālo un ekonomisko sadarbību savstarpēji interesējošās jomās uz vienlīdzības, nediskriminējošas attieksmes un savstarpēja izdevīguma pamatiem;

APZINOTIES īpašo nozīmi, kāda piemīt starpvalstu tirdzniecībai un citām starptautiskās ekonomiskās sadarbības formām ikvienas līgumslēdzējas puses ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

APZINOTIES, cik svarīgi ir pilnībā īstenot visus EDSA procesa nosacījumus un principus, it īpaši tos, kas fiksēti Helsinku konferences Noslēguma dokumentā, Madrides, Vīnes un Kopenhāgenas tikšanas noslēguma dokumentos, kā arī Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, jo sevišķi tos, kas attiecas uz tiesisku valsti, demokrātiju un cilvēktiesībām, kā ari Bonnas EDSA konferencē par ekonomisko sadarbību;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir garantēt etnisko un nacionālo grupu un minoritāšu tiesības saskaņā ar pasākumiem, kas veikti EDSA kontekstā;

APZINOTIES, cik svarīgi ir nostiprināt demokrātiskas institūcija un atbalstīt ekonomiskās reformas procesu Latvijā;

UZSKATOT, ka nepieciešams stimulēt tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības starp Latviju un Kopienu, nodibinot savstarpējas līgumattiecības, kas veicinātu virzību uz asociatīvā līguma noslēgšanu kad tam būs attiecīgie priekšnoteikumi, un veicinātu turpmāko attiecību attīstību pušu starpā;

ŅEMOT VĒRĀ Latvijā notiekošās ekonomiskās reformas paredzēto virzību uz līgumslēdzēju pušu komerciālo un ekonomisko sadarbību; NOLĒMA noslēgt šo Līgumu un šim nolūkam iecelt sekojošas pilnvarotas personas:

LATVIJAS REPUBLIKA:
Jānis JURKĀNS,
Latvijas Republikas ārlietu ministrs,

EIROPAS EKONOMISKĀ KOPIENA:
Joao de Deus PINHEIRO,
Portugāles Republikas ārlietu ministrs,
Eiropas Kopienas Padomes valdošais prezidents,

Frans ANDRIESSEN,
Eiropas Kopienas Komisijas viceprezidents.

Kuri, vispirms apmainījušies ar savām pilnvarām, kas atzītas par derīgām un pareizām, ir vienojušies par sekojošo:

PIRMĀ NODAĻA

Vispārējie nosacījumi

1. PANTS

Cieņa pret demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, ko nosaka Helsinku konferences Noslēguma dokuments un Parīzes Harta par jaunu Eiropu, ir Latvijas un Kopienas iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā, kā ari ir būtisks šī Līguma elements.

2. PANTS

Saskaņā ar saviem attiecīgajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, līgumslēdzējas puses apņemas atvieglot un veicināt:

- harmonisku savstarpējās tirdzniecības attīstību un tās dažādošanu;

- dažāda veida komerciālās un ekonomiskās sadarbības attīstību.

Šīm nolūkam puses apliecina, ka tās katra no savas puses labvēlīgi izskatīs otras puses priekšlikumus, kas domāti, lai īstenotu šos mērķus.

OTRA NODAĻA

Tirdzniecība un komerciālā sadarbība

3. PANTS

1. Šis Līgums attiecas uz tirdzniecību ar visām tām precēm, kas ražotas Latvijā un Kopienā, izņemot tās, kuras aptver Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas dibināšanas līgums, kā arī tekstilizstrādājumus un apģērbu, kas minēts Harmonizētās Sistēmas XI nodaļā.

2. Šī Līguma nosacījumi vajadzības gadījumā var tikt papildināti ar nozaru līgumiem vai vienošanos starp Latviju un Kopienu. Atsevišķi tiks apspriests īpašs līgums par tekstilizstrādājumiem.

4. PANTS

Ja vien šajā Līgumā nav noteikts citādi, tirdzniecība un cita komerciālā sadarbība starp līgumslēdzējām pusēm noritēs saskaņā ar to likumdošanu.

5. PANTS

1. Līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojas piešķirt viena otrai vislielākās labvēlības statusu attiecībā uz sekojošo:

- muitas nodevām un jebkura veida maksājumiem par importu vai eksportu, vai saistībā ar to;

- šo muitas nodevu un maksājumu iekasēšanu;

- visiem noteikumiem un formalitātēm, kas saistīti ar importu un eksportu, ieskaitot nosacījumus, attiecībā uz muitas formalitātēm, tranzītu, uzglabāšanu noliktavās un pārkraušanu;

- nodokļiem un citiem vietējiem maksājumiem, ar kuriem tieši vai netieši tiek aplikta importētā produkcija;

- maksājumiem un šo maksājumu pārvedumiem;

- noteikumiem, kas attiecas uz preču pirkšanu, pārdošanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu vietējā tirgū.

2. Šī panta pirmā punkta nosacījumi neattiecas uz

a) priekšrocībām, kas tiek piešķirtas kaimiņvalstīm, lai atvieglotu pierobežas tirdzniecību;

b) priekšrocībām, kas tiek piešķirtas ar mērķi izveidot muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas ūnijas vai zonas nodibināšanu;

c) priekšrocībām, kas tiek piešķirtas atsevišķam valstīm saskaņā ar Vispārējo Vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, vai saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem par jaunattīstības valstīm.

6. PANTS

Ievērojot abu pušu tiesības un saistības kas izriet no starptautiskām konvencijām par īslaicīgi ievestam precēm, līgumslēdzējas puses turpmāk garantēs viena otrai abpusēju atbrīvojumu no importa nodevām un maksājumiem par īslaicīgi ievestām precēm tajos gadījumos un tādā kārtībā, kādu nosaka jebkura cita starptautiska konvencija šajā jautājumā, kas ir saistoša tikai vienai no pusēm. Jāņem vērā noteikumi, uz kādiem saistības šīs konvencijas sakarā ir pie ņēmusi minētā līgumslēdzēja puse.

7. PANTS

Latvija nodrošinās Kopienā ražotās produkcijas importam režīmu, kas ir līdzvērtīgs tam, kāds tiek piešķirts citās valstīs ražotajām precēm attiecībā uz kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, licenču izsniegšanu un ārvalstu valūtas pieejamību, kas nepieciešama importa apmaksai.

8. PANTS

1. Ņemot vērā 7. panta nosacījumus, katra līgumslēdzēja pusē garantēs no otras līgumslēdzējas puses nākošajam importam visaugstāko liberalizācijas pakāpi, kāda parasti tiek garantēta trešajām valstīm. Šim nolūkam tiks atcelti īpašie kvantitatīvie ierobežojumi, kas pastāv Kopienā attiecībā uz importu no Latvijas.

2. Šī Līguma kontekstā «īpašie kvantitatīvie ierobežojumi» tieksies uz tiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem, kurus Kopiena attiecina uz importu no Latvijas saskaņā ar EEK Rīkojuma Nr. 3420/83, kas attiecas uz tām precēm, kas nav iekļautas EEK Rīkojumā Nr. 288/82.

9. PANTS

Līgumslēdzējas puses informēs viena otru par jebkurām izmaiņām to tarifu vai statistiskajā nomenklatūrā, vai par jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar pastāvošo kārtību attiecībā uz šajā Līgumā minēto preču klasifikāciju.

10. PANTS

Preču tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm notiks pēc tirgus cenām.

11. PANTS

1. Līgumslēdzējas puses konsultēsies viena ar otru, ja kādas preces tiks importētas vienas puses teritorijā tādos daudzumos vai uz tādiem noteikumiem, kas nodara vai draud nodarīt ievērojamus zaudējumus tiem vietējiem ražotājiem, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces.

2 Līgumslēdzēja puse, kas sūdzas par ievērojamiem zaudējumiem vai par to draudiem, rakstveidā pieprasa konsultācijas un sniedz otrai līgumslēdzējai pusei visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu detalizētu situācijas analīzi.

3. Konsultācijas, kas pieprasītas saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, tiks noturētas, lai rastu abpusēji pieņemamus risinājumus saskaņā ar šī Līguma pamatmērķi; tās jānotur ne vēlāk kā 30 dienas pēc attiecīgās puses lūguma saņemšanas, ja vien puses nevienojas citādi.

4. Ja šo konsultāciju rezultāta puses vienojas, ka 1. punkta minētā situācija eksistē, tiks ierobežots eksports vai veikti citi pasākumi, pēc iespējas ņemot vērā cenu par kādu šīs eksportpreces tiek pārdotas, kas nepieļauj zaudējumu rašanos vai atlīdzina tos.

5. Ja 1.-4. punktos minēto darbību rezultātā līgumslēdzējas puses nespēj vienoties, tā līgumslēdzēja puse, kas pieprasīja konsultācijas, varēs brīvi ierobežot attiecīgo preču importu tādā apjomā un uz tādu laiku, kāds ir nepieciešams, lai aizkavētu zaudējumu rašanos vai atlīdzinātu jau radušos zaudējumus. Otra līgumslēdzēja puse līdz ar to varēs neievērot savas saistības pret pirmo līgumslēdzēju pusi attiecībā uz ekvivalentu tirdzniecību.

6. Kritiskos apstākļos, kur kavēšanās var nodarīt grūti atlīdzināmus zaudējumus, šādus preventīvus vai kompensējošus pasākumus var veikt provizoriski, bez iepriekšējām konsultācijām, ar nosacījumu, kā šādas konsultācijas notiks tūlīt pēc šo pasākumu veikšanas.

7. Izvēloties šajā pantā minētos pasākumus, līgumslēdzējas puses dos priekšroku tiem, kas rada vismazākos šķēršļus šī Līguma darbībai.

8. Kur nepieciešams, līgumslēdzējas puses noturēs konsultācijas, lai noteiktu, kad tiks atcelti tie pasākumi, kas tika veikti saskaņā ar 4.-6. punktu.

12. PANTS

1. Šis Līgums neattiecas uz aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus attiecina uz preču importu, eksportu vai tranzītu, balstoties uz morāles, sabiedrības politikas vai sabiedrības drošības apsvērumiem, cilvēku, dzīvības un veselības, augu un dzīvnieku aizsardzības apsvērumiem, aizsargājot rūpniecisko, komerciālo un intelektuālo īpašumu, vai arī saskaņa ar noteikumiem, kas attiecas uz zeltu un sudrabu vai ari uz tādas nacionālās bagātības aizsardzību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība.

Taču šie aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst kalpot par patvarīgas diskriminācijas vai maskētu ierobežojumu līdzekļiem tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm.

2. Šis Līgums neizslēdz iespēju veikt pasākumus būtisku drošības interešu aizstāvībai:

a) attiecībā uz radioaktīviem materiāliem vai vielām, no kā tie ir izgatavoti;

b) attiecībā uz tirdzniecību ar ieročiem, munīciju, militāro inventāru un uz tirdzniecību ar citām precēm, kas paredzēta, lai tieši vai netieši apgādātu militāro kompleksu;

c) kara laikā vai citos ārkārtējos starptautiskos apstākļos, vai lai ļautu pildīt savas saistības, kuras tā uzņēmusies, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.

13. PANTS

1. Līgumslēdzējas puses veiks visu iespējamo, lai veicinātu, paplašinātu un dažādotu savstarpējo tirdzniecību uz nediskriminējošiem un vienlīdzīgiem pamatiem. Saskaņā ar šo Līgumu, Piektajā nodaļā minētā jaundibinātā Kopīgā komisija veltīs īpašu uzmanību, lai izpētītu veidus, kā veicināt savstarpēji vienlīdzīgu un harmonisku tirdzniecības paplašināšanu.

2. Lai īstenotu šī Līguma mērķus, un savu attiecīgo iespēju robežās, līgumslēdzējas puses piekrīt, ka tās savā tirgū uzturēs un attīstīs labvēlīgus biznesa noteikumus un struktūras otras puses firmām vai kompānijām, cita starpā veicot sekojošo, lai

- nodrošinātu publicēšanu un atvieglotu apmaiņu ar komerciālo un ekonomisko informāciju par visiem jautājumiem, kas veicinātu komerciālās un ekonomiskās sadarbības attīstību, piemēram:

- vispārējais un nozaru imports,

- ekonomiskie un komerciālie likumi, ieskaitot normatīvos aktus par tirgu, uzņēmējdarbību un ieguldījumiem,

- makroekonomisko informāciju un statistiku, ieskaitot ražošanu, patēriņu un ārējās tirdzniecības statistiku;

- atvieglotu otras puses firmu nodibināšanu un darbību;

- veiktu pasākumus, kas veicina tirdzniecību;

- nodrošinātu otras puses fiziskās un juridiskās personas ar to individuālo un īpašumtiesību garantijām, t. i. vienādas iespējas minētajā nolūkā griezties tiesā un attiecīgajās pārvaldes institūcijās Latvijā un Kopienā.

3. Latvija veiks pasākumus, kas garantētu efektīvu un adekvātu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību līmenī, kas līdzīgs Kopiena pastāvošajam, un pievienosies starptautiskajam konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību.

4. Līgumslēdzējas puses apņemas savu attiecīgo iespēju robežas atvieglot administratīvo sadarbību starp attiecīgajām pārvaldes institūcijām jautājumos, kas attiecas uz muitu, it īpaši sekojošās jomās:

- profesionālā apmācība;

- muitas dokumentācijas un formalitāšu vienkāršošana;

- muitas noteikumu pārkāpumu novēršana un konstatēšana, ieskaitot tos noteikumus, kas attiecas uz importa kvotām.

14. PANTS

Savu attiecīgo iespēju robežās līgumslēdzējas puses:

- izmantos arbitrāžu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas saistībā ar komerciāliem un sadarbības darījumiem starp Latvijas un Kopienas firmām, uzņēmumiem vai ekonomiskām organizācijām;

- vienojas par to, ka, strīdu iesniedzot arbitrāžā, katra puse var brīvi izvēlēties arbitru, neatkarīgi no tā pavalstniecības, un ka trešais arbitrs, kurš ir priekšsēdētājs, vai ari vienīgais arbitrs var būt trešās valsts pilsonis;

- veicinās ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumu piemērošanu un vēršanos pie jebkuras tādas valsts arbitrāžas, kas ir parakstījusi 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvenciju par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un piemērošanu.

TREŠĀ NODAĻA

Ekonomiskā sadarbība

15. PANTS

1. Saskaņā ar savu attiecīgo ekonomisko politiku un mērķiem, līgumslēdzējas puses savu iespēju robežās veicinās ekonomisko sadarbību iespējami plašākā mērogā visās savstarpēji interesējošās lomās.

Cita starpā, šādas sadarbības mērķi būs:

- veicināt un dažādot ekonomiskos sakarus starp līgumslēdzējām pusēm;

- attīstīt savu ekonomiku un celt dzīves līmeni;

- atklāt jaunus piegāžu avotus un jaunus tirgus;

- veicināt sadarbību starp uzņēmējiem ar mērķi attīstīt kopuzņēmumus, licenču darījumus un citas rūpnieciskas sadarbības formas, lai attīstītu savu rūpniecību;

- veicināt zinātnes un tehnikas progresu;

- sniegt atbalstu strukturālajām izmaiņām Latvijas ekonomikā kas palielinās un dažādos preču un pakalpojumu apmaiņu ar Kopienu;

- veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos tirdznieciskajā un rūpnieciskajā sadarbībā.

2. Lai sasniegtu šos mērķus, līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai veicinātu un attīstītu ekonomisko sadarbību savstarpēji interesējošās jomās, it īpaši sekojošās nozarēs:

- rūpniecībā;

- lauksaimniecībā, ieskaitot agrorūpniecību;

- zivsaimniecībā;

- zinātnē un tehnoloģijā - jomās, kurās līgumslēdzējas puses aktīvi darbojas un kuras tās uzskata par savstarpēji svarīgām;

- telekomunikāciju jomā;

- enerģētikā, ieskaitot enerģijas taupīšanu un jaunu enerģijas avotu attīstīšanu;

- kalnrūpniecībā un celtniecības materiālu ražošanā;

- vides aizsardzībā, ieskaitot cīņu pret ūdens un gaisa piesārņošanu un avārijām rūpniecībā, kā arī kontroli pār dabas resursiem; arī ievērojot vides aizsardzības noteikumus citās ekonomikas jomās - rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, transportā;

- transportā, komunikācijās un ostu saimniecībā;

- tūrismā un citās pakalpojumu nozarēs;

- ekonomiskā, monetārā, banku, apdrošināšanas un finansiālā servisa jomā;

- darbaspēka resursu attīstībā un apmācībā;

- veselības aizsardzībā;

- ekonomiskās politikas jomā;

- standartizācijā;

- statistikā.

3. Lai īstenotu ekonomiskās sadarbības mērķus, savu attiecīgo iespēju robežās līgumslēdzējas puses veicinās tādu pasākumu īstenošanu, kas radītu labvēlīgus apstākļus ekonomiskajai un rūpnieciskajai sadarbībai, tai skaitā:

- atvieglos apmaiņu ar komerciālo un ekonomisko informāciju;

- radīs labvēlīgu klimatu ieguldījumiem, galvenokārt noslēdzot vienošanās starp Latviju un Kopienas dalībvalstīm par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, it īpaši attiecībā uz peļņas pārvešanu un ieguldītā kapitāla repatriāciju, kā arī par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem;

- veicinās apmaiņu un kontaktus starp personām un delegācijām, kas pārstāv komerciālas vai citas attiecīgas organizācijas;

- organizēs seminārus, gadatirgus vai izstādes, simpozijus un biznesa nedēļas;

- veicinās pasākumus, kas paaugstinātu tehnisko kompetenci atsevišķās jomās, it īpaši komercializācija.

16. PANTS

Ievērojot attiecīgos Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu nosacījumus, šis Līgums un jebkura rīcība saskaņā ar to nekādā veidā neietekmēs Kopienas dalībvalstu tiesības iesaistīties divpusējās aktivitātēs ar Latviju ekonomiskās sadarbības jomā un, kur nepieciešams, slēgt jaunus ekonomiskās sadarbības līgumus ar Latviju.

CETURTĀ NODAĻA

Līdzdalība starptautiskajās organizācijās un konvencijās

17. PANTS

Lai radītu Latvijai iespēju aktīvāk līdzdarboties pasaules ekonomiskajā sistēmā, Kopiena apņemas savu iespēju robežās atbalstīt Latvijas iestāšanos starptautiskajās organizācijās un tās līdzdalību starptautiskajās konvencijās, kurās Kopiena pati piedalās.

PIEKTĀ NODAĻA

Kopīgā komisija

18. PANTS

1. Kopīgā komisija tiks nodibināta, iekļaujot tajā no vienas puses Latvijas pārstāvjus, no otras - Kopienas pārstāvjus.

Kopīgā komisija, līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties, formulēs rekomendācijas.

Ja nepieciešams, Kopīgā komisija pieņems savus procedūras noteikumus un darba programmu.

Kopīgā komisija tiksies vienreiz gadā, pārmaiņus Rīgā un Briselē. Pēc savstarpējas vienošanās, pēc kādas no līgumslēdzēju pušu lūguma, var sasaukt ārkārtas apspriedes. Kopīgās komisijas priekšsēdētājs būs pārmaiņus katras līgumslēdzējas puses pārstāvis. Pa rasti par Kopīgās komisijas sēdes dienas kārtību vienosies iepriekš. Kopīgā komisija var nolemt izveidot darba grupas, kas palīdzēs tai veikt savus pienākumus.

2. Kopīgā komisija nodrošinās šī Līguma pilnvērtīgu darbību, iz strādās un rekomendēs praktiskos pasākumus šī Līguma mērķu īstenošanai, ņemot vēra līgumslēdzēju pušu ekonomisko un sociālo politiku.

3. Kopīgā komisija centīsies atrast veidu, kā veicināt tirdzniecisko, komerciālo un ekonomisko sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm, īpašu vērību veltot sekojošam:

- izpētīt dažādos aspektus tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm, it īpaši tās vispārējo raksturojumu, pieauguma tempus, struktūru un diversifikāciju, tirdzniecības bilanci, dažādas tirdzniecības un tās veicināšanas formas;

- izstrādāt rekomendācijas par jebkuru savstarpēji interesējošo tirdzniecības vai ekonomiskās sadarbības problēmu;

- meklēt piemērotus līdzekļus, kā izvairīties no iespējamām grūtībām tirdzniecības un sadarbības jomā, un veicināt dažādas komerciālās un ekonomiskās sadarbības formas savstarpēji interesējošās jomās;

- apsvērt pasākumus, kas varētu attīstīt un dažādot tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību, galvenokārt uzlabojot importa iespējas kā Latvijā, tā Kopienā;

- apmainīties ar informāciju par makroekonomiskajiem plāniem un prognozēm līgumslēdzēju pušu ekonomikas, kas varētu ietekmēt tirdzniecību un sadarbību, par to, cik lielā mērā varētu tik: attīstīta attiecīgo ekonomiku komplementaritāte un par iespējamām ekonomisko reformu programmām;

- izpētīt situāciju attiecībā uz procedūru, kādā tiek piešķirti kontrakti preču un pakalpojumu piegādēm, izsludinot starptautiskus piegāžu konkursus;

- apmainīties ar informāciju par līgumslēdzēju pušu likumu un normatīvo aktu labojumiem un papildinājumiem tajās jomās, uz kurām attiecas šis Līgums;

- pētīt iespējas radīt apstākļus, kas veicinātu tiešus kontaktus starp Latvijas un Kopienas firmām;

- formulēt un iesniegt līgumslēdzēju pušu instancēs rekomendācijas par radušos problēmu risinājumu, kur nepieciešams -neslēdzot vienošanās un līgumus.

SESTĀ NODAĻA

Vispārējie un nobeiguma nosacījumi

19. PANTS

Saskaņā ar 16. panta nosacījumiem, šis Līgums aizvietos tos nosacījumus līgumos, kas noslēgti starp Latviju un Kopienas dalībvalstīm, kuri vai nu nav savienojami vai ir identiski ar šī Līguma nosacījumiem.

20. PANTS

Šis Līgums attiecas uz Latvijas Republikas teritoriju, no vienas puses, un uz teritorijām, kuras darbojas Līgums par Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanu, un darbojas saskaņā ar tā nosacījumiem, no otras puses.

21. PANTS

Šis Līgums stāsies spēkā otra mēneša pirmajā diena, skaitot no tās dienas, kad līgumslēdzējas puses ir viena otrai paziņojušas, ka nokārtotas visas nepieciešamās juridiskās formalitātes. Līgums sākotnēji tiek noslēgts uz desmit gadiem. Tas tiks ik gadu automātiski pagarināts, ar nosacījumu, ka neviena no līgumslēdzējām pusēm sešus mēnešus pirms Līguma termiņa beigām neiesniedz otrai pusei rakstisku paziņojumu par denonsāciju.

Abas līgumslēdzējas puses var savstarpēji vienoties par šī Līguma grozīšanu, ņemot vērā notikumu attīstību, it sevišķi situāciju, kura varētu rasties Latvijai pievienojoties GATT (Vispārējā Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību). Šajā gadījumā līgumslēdzējas puses kopīgi sagatavos šī Līguma papildinājumus, kas nepieciešami, lai fiksētu kārtību, kādā Latvija pievienojas GATT. Ja puses šajā jautājumā nespēj vienoties, tās patur sev tiesības denonsēt šo Līgumu.

Puses patur sev tiesības apturēt šī Līguma darbību kādā tā daļā vai kopumā, ja tiek nopietni pārkāpti kādi būtiski šī Līguma nosacījumi.

22. PANTS

Šis Līgums ir sastādīts divos eksemplāros latviešu un dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šo apliecinot Pilnvarotās personas ir parakstījušas doto līgumu.

Latvijas Republikas vārdā JĀNIS JURKĀNS

Eiropas Ekonomiskās Kopienas vārdā JOAO de DEUS PINHEIRO FRANS ANDRIESSEN

Noslēgts Briselē 1992. gada 11. maijā.