Talsu novada domes saistošie noteikumi
Nr. 2
Talsos 2017. gada 12. janvārī (prot.
Nr. 1, 13. p., lēmums Nr. 13)
Grozījumi Talsu
novada domes 10.09.2009. saistošajos noteikumos Nr. 48
"Par sociālo palīdzību Talsu novadā"
Izdoti pamatojoties
uz likuma "Par pašvaldībām" 41. panta pirmās daļas
1. punktu,
43. panta trešo daļu un "Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma"
35. panta trešo, ceturto daļu
Izdarīt Talsu novada pašvaldības 2009. gada 10. septembra
saistošajos noteikumos Nr. 48 " Par sociālo palīdzību
Talsu novadā" (Talsu novada domes 10.09.2009. sēdes
protokols Nr. 10, 39. §, lēmums Nr. 237) šādus
grozījumus:
1. 1.6. punktā vārdus "Sociālajiem darbiniekiem
attālinātajos klientu pieņemšanas punktos tiesības pieņemt
lēmumu" aizstāt ar vārdiem "Sociālajiem darbiniekiem
tiesības pieņemt lēmumu";
2. 5.2. punktā vārdus "dzīvojamās telpas īpašnieks
vai īrnieks" aizstāt ar vārdiem "dzīvojamās telpas
īpašnieks, īrnieks vai telpas īpašnieka 1. pakāpes
radinieks, kurš ikdienā dzīvo konkrētajā īpašumā";
3. 9.1.2.1. apakšpunktā teikumu papildināt ar tekstu
"un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai
pašvaldība";
4. 9.1. punkta otro daļu papildināt ar
9.1.2.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"9.1.2.1.1 pabalsts tiek piešķirts ģimenēm
(personām), kuru ikdienas aizgādībā ir bērns, kuram ir noteikta
invaliditāte un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai
vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus
neapmaksā valsts vai pašvaldība";
5. 9.1. punkta otro daļu papildināt ar
9.1.2.1.2apakšpunktu šādā redakcijā:
"9.1.2.1.2 pabalsts tiek piešķirts ģimenēm
(personām), kuru ikdienas aizgādībā ir bērns, kuram ir noteikti
šo noteikumu 1.pielikumā "Izglītojamo pamatdiagnozes vai
kritēriji" minētie veselības traucējumi vai funkcionēšanas
ierobežojumi un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai
vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus
neapmaksā valsts vai pašvaldība";
6. 9.1.2.6. punktā teikumu papildināt ar tekstu:
"9.1.2.1.1 minētajā gadījumā papildus jāiesniedz
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma
kopija par invaliditātes piešķiršanu, 9.1.2.1.2
minētajā gadījumā jāiesniedz šo noteikumu 1. pielikumā
minēto speciālistu atzinums, ja šāda informācija nav Sociālā
dienesta rīcībā";
7. Izslēgt 9.1.4. punktu;
8. 91.2. punktu papildināt ar
91.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
9. "91.2.4. atsevišķos gadījumos, pēc
sociālā darbinieka izvērtējuma, ģimenēm, kurām nepieciešams
veicināt sociālās funkcionēšanas spēju un dzīves kvalitātes
uzlabošanu";
10. 10.3. punktu papildināt ar 10.3.3. apakšpunktu
šādā redakcijā:
"10.3.3. ģimenei (personai), kurai spēkā ir
maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss, ne vairāk kā 60,00
euro vienai personai gadā stacionāra pakalpojumu
apmaksai".
Talsu novada domes priekšsēdētājs
A.Lācarus
1. pielikums
10.09.2009. saistošajiem
noteikumiem Nr. 48
"Par sociālo palīdzību Talsu novadā"
Izglītojamo
pamatdiagnozes vai kritēriji
Nr.p.k.
|
Izglītojamo veselības
traucējumu veids
|
Izglītojamo pamatdiagnozes
vai kritēriji
|
Nosacījumi
|
speciālista atzinums
|
speciālista atzinuma derīguma
termiņš
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
1. |
Izglītojamiem ar redzes
traucējumiem, |
1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai
kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3,
ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka
ierobežojumu līdz 20o, redzes asumu tuvumā,
nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus,
piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā
procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu
slimības:
1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0);
1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi
(H17.8);
1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4);
1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0);
1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1);
1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4);
1.1.7. afakija (H27.0);
1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0);
1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3);
1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola
deģenerācija (H35.3);
1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1);
1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2);
1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3);
1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2);
1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2);
1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija
(H53.0);**
1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);**
1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija
(H53.0);**
1.1.19. abu acu aklums (H54.0);
1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī
(H54.1);
1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2);
1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības
(H55);
1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas,
kas izraisījušas aklumu vai vājredzību;
1.2. Šķielēšana (H49; H50) un ambliopija (H53.0);**
1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un
ambliopajā acī 70 % un vairāk**
|
Šā pielikuma 1.1. un
1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis oftalmologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne
agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
2. |
Izglītojamiem ar dzirdes
traucējumiem, |
2.1. Nedzirdīgie izglītojamie:
2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla
vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas
attīstības;
2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība
(4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;
2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes
aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā;
2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie:
2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.)
sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas
attīstības dinamikas;
2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes
aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas
attīstībā
|
Šā pielikuma 2.1. un
2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai
logopēds, kā arī psihologs, savukārt izglītojamiem ar
centrālās nervu sistēmas saslimšanām - arī bērnu neirologs
vai neirologs |
Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā
sešus mēnešus pirms iesniegšanas.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas
|
3. |
Izglītojamiem ar fiziskās
attīstības traucējumiem, |
3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un
deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un
dinamiku:
3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums
(Q65.0-Q65.1);
3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0-Q66.8);
3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja
deformācijas (Q67.5-Q67.8);
3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu
deformācijas (Q71.0-Q76.9);
3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un
mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77-Q78.9);
3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu
funkcijas traucējumiem:
3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0-M05.9;
M08.0-M08.9; M30-M36.8);
3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0-M43.9);
3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas
un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0-M86.9);
3.2.4. hondropātijas (M91-M94);
3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu
funkcijas traucējumiem:
3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1);
3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas
(T91.2);
3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas
(T92-T92.9);
3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas
(T93.1-T93.9);
3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas
(T95.0-T95.9);
3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības
traucējumiem:
3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70-G73);
3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi
(G80-G83)
|
Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs,
traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs.
Šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs.
Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas
procesa dinamikas izvērtējums
|
Ārstu un speciālistu atzinumam
jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs),
funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes
atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms iesniegšanas |
4. |
Izglītojamiem ar somatiskajām
saslimšanām, |
4.1. Tuberkuloze:
4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0-A15.1):
• pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski;
• nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir
pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0);
4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3),
bakterioloģiski pierādīta (A15.4);
4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6);
4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7);
4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti)
(A 17.0);
4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1);
4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2);
4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4);
4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19);
4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē
(Z 20.1);*
4.2. Nespecifiskas plaušu slimības:
4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) - vidēji smaga vai smaga
persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma,
alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis
(polinoze) ar bronhiālo astmu;
4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs)
(J44);
4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0);
4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);*
4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47);
4.2.6. mukoviscidoze - viegla un vidēji smaga gaita
(E84.0-E84.9);
4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12-J15);
4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai
abscidējošas pneimonijas;
4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas;
4.2.10. siena drudzis (polinoze);
4.3. Gremošanas traucējumi:
4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa
slimību (K21);
4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);*
4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas
erozijas;*
4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas
fāzē, akūtas erozijas;*
4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);*
4.3.6. aizcietējumi (K59);*
4.3.7. kairināta resnā zarna (K58);
4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1);
4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8);
4.3.10. celiakija (K90);
4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51)
stabilas remisijas fāzē;
4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K
86.1);
4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības:
4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03);
4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10);
4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11);
4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0);
4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan
E257);
4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3);
4.4.7. Prādera-Villija sindroms (Q87.1);
4.4.8. Tērnera sindroms (Q96)
|
Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis fiziatrs.
Šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs.
Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis gastroenterologs.
Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis endokrinologs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne
agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
5. |
Izglītojamiem ar valodas
traucējumiem, |
5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
I-II pakāpe;
5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
III pakāpe;**
5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;**
5.4. Skaņu izrunas traucējumi;**
5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija;
5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija;
5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes
aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību;
5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi
(F80.0);
5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1);
5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2);
5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3);
5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi
(F80.8);
5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi
(F80.9);**
5.14. Stostīšanās (F98.5);
5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);
5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1);
5.17. Afāzija (R47.0);
5.18. Dizartrija (R47.1);
5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35-Q 38)
|
Šā pielikuma 5.1.-5.4. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis logopēds.
Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai
klīniskais psihologs vai logopēds.
Šā pielikuma 5.7. apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā
arī audiologopēds vai logopēds.
Šā pielikuma 5.7.-5.15. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs.
Šā pielikuma 5.16. un 5.17. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai
neirologs.
Šā pielikuma 5.18. un 5.19. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs
|
Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā
trīs mēnešus pirms iesniegšanas.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas
|
6. |
Izglītojamiem ar jauktiem
attīstības traucējumiem, |
6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis
(zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz
garīgās atpalicības robežu);
6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere,
valodas sapratne un motoriskās funkcijas;
6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās
deprivācijas rezultātā;
6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;
6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi;
6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;
6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);
6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi
(F82);
6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);
6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);
6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi
(F81.9);
6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms
(F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo
spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai
zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības
robežu)
|
Šā pielikuma 6.1.-6.6. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs.
Šā pielikuma 6.7.-6.12. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus
pirms iesniegšanas.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas
|
7. |
Izglītojamiem ar mācīšanās
traucējumiem, |
7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis
(zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz
garīgās atpalicības robežu);
7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi;
7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;
7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi;
7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi;
7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;
7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte;
7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);
7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);
7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi
(F81.2);
7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības
traucējumi (F82);
7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);
7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms
(F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo
spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai
zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības
robežu);
7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7)
|
Šā pielikuma 7.1.-7.7. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs.
Šā pielikuma 7.8.-7.14. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms iesniegšanas.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas
|
8. |
Izglītojamiem ar garīgās
veselības traucējumiem, |
8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un
disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0-F06.6,
F06.8):
8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3);
8.1.2. organiska trauksme (F06.4);
8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6);
8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);
8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu
slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0-F07.8);
8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi
(F20-F25.8):
8.3.1. šizofrēnija (F20.0-20.8);
8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21);
8.3.3. persistējoši murgi (F22.0-F22.8);
8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi
(F23.0-F23.8);
8.3.5. inducēti murgi (F24);
8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0-F25.8); 8.4.
Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30-F34):
8.4.1. maniakāla epizode (F30.0-F30.8);
8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0-F31.8);
8.4.3. depresīva epizode (F32.0-F32.8);
8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0-F33.8);
8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi
(F34.0-F34.8);
8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi
traucējumi (F40-F48):
8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0-F40.8);
8.5.2. cita veida trauksme (F41);
8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42);
8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi
(F43);
8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0-F44.8);
8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0-F45.8);
8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0-F48.8);
8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem
traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51):
8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0-F50.9);
8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0-F51.9);
8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0-F84.9);
8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti
sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90-F92, F94, F
95):
8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0-F90.8);
8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3,
F91.8);
8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi
(F92.0-F92.8);
8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai
pusaudža vecumā (F94.0-94.8);
8.8.5. rauste (F95.0- F95.8);
8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies
bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0-F98.8);
8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez
tām
|
Šā pielikuma 8.1.-8.9. apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs.
Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai
bērnu neirologs vai neirologs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne
agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
9. |
Izglītojamiem ar garīgās
attīstības traucējumiem, |
9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0);
9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības
pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana
(F70.1);
9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā
intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas
garīgās atpalicības robežām;
9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām
iezīmēm) (F84.1);
9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku
atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4);
9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem
intelekta traucējumiem (F20);
9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40)
|
Šā pielikuma
9.1.-9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu
psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms iesniegšanas.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas
|
10. |
Izglītojamiem ar smagiem garīgās
attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības
traucējumiem |
10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71);
10.2. Smaga garīga atpalicība (F72);
10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji
smagiem un smagiem intelekta traucējumiem);
10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji
smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20);
10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40);
10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi
|
Šā pielikuma 10.1.-10.5. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai
klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs.
Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu
specializāciju ārsti
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne
agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa
atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms
iesniegšanas |
Piezīmes.
1. * Pabalsts tiek piešķirts uz 3 mēnešiem.
2. ** Pabalsts tiek piešķirts uz 1 gadu.
Talsu novada domes priekšsēdētājs
A.Lācarus
Saistošo
noteikumu Nr. 2 "Grozījumi Talsu novada domes
10.09.2009. saistošajos noteikumos Nr. 48 "Par sociālo
palīdzību Talsu novadā""
paskaidrojuma raksts
Sadaļas nosaukums
|
Sadaļas paskaidrojums
|
1. Projekta
nepieciešamības pamatojums |
Talsu novada domes saistošo noteikumu projekts "Par
grozījumiem 10.09.2009. saistošajos noteikumos Nr. 48
"Par sociālo palīdzību Talsu novadā""
(turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar
"Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma" 35. panta trešo daļu, saskaņā ar kuru
Pašvaldība ir tiesīga no pašvaldības pamatbudžeta izmaksāt
dažādus pabalstus ģimenes (personas) pamatvajadzību
apmierināšanai, lai uzlabotu dzīves līmeni. Projektā ir
precizēts pakalpojumu un pabalstu saņēmēju loks. Turklāt,
lai ievērotu vienlīdzības principu, ir konkretizēts
pabalsta par ēdināšanu izglītības iestādēs piešķiršanas
kārtība.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus
10.09.2009. saistošajos noteikumos Nr. 48 "Par sociālo
palīdzību Talsu novadā".
|
2. Īss projekta
satura izklāsts |
Saistošo noteikumu
projekts nosaka Talsu novada domes apstiprinātā budžeta
ietvaros piešķiramo sociālo pabalstu veidus un apmērus,
pabalstu pieprasīšanas, novērtēšanas, piešķiršanas un
izmaksas kārtību personām (ģimenēm), kurām ir tiesības saņemt
šos pabalstus. |
3. Informācija par
plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu |
Nav
attiecināms. |
4. Informācija
par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
pašvaldības teritorijā |
Nav
attiecināms. |
5. Informācija
par administratīvajām procedūrām |
Noteikumu izpildi un
piemērošanu nodrošina Talsu novada sociālais dienests.
Izmaiņas noteikumu projektā neparedz administratīvo procedūru
palielināšanu. |
6. Informācija
par konsultācijām ar privātpersonām |
Nav
attiecināms. |
Talsu novada domes priekšsēdētājs
A.Lācarus