Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 101

Rīgā 2017. gada 21. februārī (prot. Nr. 9 29. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
12. panta otro daļu un 17. panta trešo daļu
un Vides aizsardzības likuma 17. panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12. panta otro daļu un 17. panta trešo daļu un Vides aizsardzības likuma 17. panta otro daļu".

2. Aizstāt noteikumu tekstā:

2.1. vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā);

2.2. vārdus "mājaslapā internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

3. Papildināt noteikumus ar 2.30. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.30. valsts monitoringa tīkls - valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs) pārziņā esošās gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras izvietotas visā valsts teritorijā atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem kritērijiem un kurās tiek nodrošināta citu šajos noteikumos noteikto prasību izpilde, lai sniegtu sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā."

4. Aizstāt 3.1.2. apakšpunktā skaitli "2005" ar skaitli "2012".

5. Aizstāt 3.2.2. apakšpunktā skaitli "2005" ar skaitli "2012".

6. Izteikt 3.3.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.3.2. paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;".

7. Izteikt 3.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.4.2. paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu paraugu ņemšanas un analīzes metodi;".

8. Aizstāt 3.6.2. apakšpunktā skaitli "2005" ar skaitli "2012".

9. Aizstāt 3.8.2. apakšpunktā skaitli "2005" ar skaitli "2012".

10. Aizstāt 3.9.3. apakšpunktā vārdus "paraugu ņemšanai" ar vārdu "mērīšanai".

11. Izteikt 3.9.4., 3.9.5., 3.9.6. un 3.9.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.9.4. benz(a)pirēna un citu attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu, kā arī arsēna, kadmija un niķeļa paraugu ņemšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;

3.9.5. benz(a)pirēna koncentrācijas mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 15549:2010 "Gaisa kvalitāte. Standartmetode benz(a)pirēna koncentrācijas mērīšanai gaisā", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi, bet citu attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas mērījumiem - standartā LVS ISO 12884:2001 "Gaiss - Kopējā (gāzes un daļiņu fāzē) policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura noteikšana - Savākšana uz filtra un tam sekojoša sorbenta, analīze ar gāzu hromatogrāfijas metodi" noteikto metodi vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;

3.9.6. kopējā gāzveida dzīvsudraba (dzīvsudraba tvaiki un reaģētspējīgs gāzveida dzīvsudrabs - ūdenī šķīstoši dzīvsudraba savienojumi ar pietiekami augstu tvaika spiedienu, lai tie būtu gāzveida stāvoklī) koncentrācijas mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 15852:2010 "Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba tvaiku noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;

3.9.7. lai novērtētu arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kopējo nosēdumu daudzumu, izmanto šādas bāzes (references) metodes:

3.9.7.1. arsēna, kadmija un niķeļa nosēdumu noteikšanai - metodi LVS EN 15841:2010 "Gaisa kvalitāte. Standartmetode arsēna, kadmija, svina un niķeļa noteikšanai atmosfēras nosēdumos";

3.9.7.2. dzīvsudraba nosēdumu noteikšanai - metodi LVS EN 15853:2010 "Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba nosēdumu noteikšanai";

3.9.7.3. benz(a)pirēna un pārējo attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu nosēdumu noteikšanai - metodi LVS EN 15980:2011 "Gaisa kvalitāte. Benzo[a]antracēna, benzo[b]fluoretēna, benzo[j]fluoretēna, benzo[k]fluoretēna, benzo[a]pirēna, dibenzo[a,h]antracēna un indeno[1,2,3-cd]pirēna nosēdumu noteikšana"."

12. Papildināt noteikumus ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"3.1 Daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5, kā arī analizējamām daļiņu sastāvdaļām (piemēram, svinam) parauga tilpumu nosaka attiecīgās vides apstākļos, ņemot vērā temperatūru un atmosfēras spiedienu mērījumu dienā."

13. Svītrot 5., 6. un 7. punktu.

14. Papildināt noteikumus ar 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5 un 7.6 punktu šādā redakcijā:

"7.1 Centrs (attiecībā uz valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām) un citas valsts vai pašvaldību iestādes, kuru pārziņā ir gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kurās iegūtie dati tiek izmantoti sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai izmanto šo noteikumu 3. punktā minētās bāzes (references) metodes.

7.2 Šo noteikumu 7.1 punktā noteiktajos gadījumos gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai var izmantot arī citu paraugu ņemšanas un analīzes metodi, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode, ja ar šo citu metodi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas tiek iegūti ar šo noteikumu 3. punktā minētajām standarta (bāzes) metodēm vai - attiecībā uz daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5 - metodei, kas pilnībā atbilst bāzes (references) metodei. Attiecībā uz daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5 iegūtos rezultātus koriģē ar koeficientu, lai tie kļūtu līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti ar bāzes (references) metodi (tai skaitā iepriekš veikto mērījumu rezultātus koriģē ar atbilstošu koeficientu, lai datiem nodrošinātu labāku salīdzināmību). Ja līdzvērtīguma nodrošināšanai izmanto koeficientus, tos apstiprina vai groza ar atsauci uz Eiropas Komisijas izstrādātajām līdzvērtīguma pierādīšanas vadlīnijām.

7.3 Ja atbilstoši šo noteikumu 7.2 punktam gaisa piesārņojuma mērīšanai izmanto paraugu ņemšanas un analīzes metodi, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode, nepieciešams pierādīt, ka ar izmantojamo metodi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kurus iegūst ar bāzes (references) metodi. Lai to pierādītu, valsts vai pašvaldību iestādes, kuras veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, iesniedz centrā attiecīgu metodes līdzvērtīguma pierādīšanas protokolu (atskaiti), kuru izdevusi Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši attiecīgajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajam standartam akreditēta testēšanas laboratorija. Centrs ievēro šajā punktā minētās prasības arī attiecībā uz valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām.

7.4 Šo noteikumu 7.3 punktā minētajam līdzvērtīguma pierādīšanas protokolam (atskaitei) jāapliecina, ka iekārta atbilst visām veiktspējas prasībām, tostarp jāietver informācija par testēšanas vietai raksturīgajiem specifiskajiem vides un vietējiem nosacījumiem. Centrs izvērtē iekārtas izmantošanas iespējas, ņemot vērā raksturīgos specifiskos vides un vietējos nosacījumus, kuros paredzēts izmantot iekārtu.

7.5 Ja valsts monitoringa tīklā esošajās stacijās tiek izmantota metode, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode un par kuru nav pieejams citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sagatavots līdzvērtīguma pierādīšanas protokols (atskaite), centrs organizē savstarpēju metožu salīdzināšanu un sagatavo atskaiti par iegūtajiem rezultātiem. Šos novērtējuma rezultātā sastādītos metodes līdzvērtīguma pierādīšanas protokolus (atskaites) un visus testu rezultātus centrs pēc pieprasījuma dara pieejamus citām kompetentajām iestādēm.

7.6 Centrs saskaņā ar šo noteikumu 7.3 punktu iesniegtos līdzvērtīguma pierādīšanas protokolus (atskaites) uzglabā tik ilgi, kamēr attiecīgā paraugu ņemšanas un analīzes metode tiek izmantota gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai, bet ne mazāk kā piecus gadus."

15. Svītrot 8. punktu.

16. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III. Gaisa kvalitātes novērtējums un tā veikšanas nosacījumi".

17. Papildināt III nodaļu ar 8.1, 8.2, 8.3, 8.4, 8.5, 8.6, 8.7, 8.8 un 8.9 punktu šādā redakcijā:

"8.1 Centrs ir Latvijas nacionālā references laboratorija, kas veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un ir atbildīgā iestāde Latvijā par:

8.1 1. valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu un gaisa kvalitātes novērtējuma veikšanu;

8.1 2. valsts monitoringa tīklā lietojamo mērījumu sistēmu akreditāciju un novērtējuma metožu analīzi un valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanas procesu organizēšanu;

8.1 3. valsts monitoringa tīklā veikto gaisa kvalitātes mērījumu precizitātes nodrošināšanu;

8.1 4. sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīklu un Kopīgo pētniecības centru un Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā.

8.2 Centrs nodrošina, ka nacionālā references laboratorija ir testēšanas laboratorija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk - akreditēta laboratorija) attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām standartmetodēm vismaz tām piesārņojošajām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Ja centrs veic metožu savstarpējo salīdzināšanu valsts mērogā (tai skaitā šo noteikumu 7.5 punktā minētajā gadījumā), tam jābūt akreditētam saskaņā ar attiecīgo standartu prasmju pārbaužu jomā.

8.3 Centrs nodrošina, ka valsts monitoringa tīklā iekļautajās stacijās mērījumus veic akreditēta laboratorija, kas ir akreditēta attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām bāzes (references) metodēm vai citām līdzvērtīgām metodēm. Valsts monitoringa tīklā iekļautajām monitoringa stacijām izveido un piemēro kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, kura paredz veikt regulāru iekārtu apkopi, kas nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles procedūras izstrādi un mērījumu datu izsekojamību, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā. Centrs, sākot ar 2019. gadu, vismaz reizi piecos gados izvērtē izveidoto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un par tās rezultātiem informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

8.4 Centrs ne vēlāk kā 2019. gadā un pēc tam vismaz reizi trijos gados piedalās Eiropas Savienības mērogā organizētajās kvalitātes nodrošināšanas programmās. Ja, piedaloties šajās programmās, tiek gūti neapmierinoši rezultāti (t. i., rezultāti, kas ir būtiski atšķirīgi no citās iekārtās iegūtajiem rezultātiem), centrs līdz nākamajai novērtēšanas reizei veic atbilstošus pasākumus un iesniedz Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram ziņojumu par paveikto.

8.5 Centrs atbild par Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra organizētu Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā un par šo noteikumu 3. punktā minēto bāzes (references) metožu izmantošanas koordināciju valsts mērogā. Centrs savā tīmekļvietnē publicē norādes par kvalitātes kontroles procedūrām, lai tās, ja nepieciešams, var piemērot arī citas iestādes un organizācijas, kas veic gaisa kvalitātes piesārņojuma līmeņa mērījumus.

8.6 Lai nodrošinātu mērījumu precizitāti un atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem datu kvalitātes mērķiem, valsts vai pašvaldību iestādes, kas iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, nodrošina, ka gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus veic akreditēta laboratorija.

8.7 Ja valsts vai pašvaldības iestāde veic indikatīvos gaisa piesārņojuma mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, var neievērot šo noteikumu 8.6 punktā noteiktās prasības, ja tā izveido un piemēro kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, kura paredz veikt regulāru iekārtu apkopi, kas nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles procedūru izstrādi un mērījumu datu izsekojamību, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā. Minētajā gadījumā iestāde iesniedz centram informāciju par izveidoto kvalitātes kontroles nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu un tajā noteikto prasību piemērošanu, kā arī citu informāciju, kas centram var būt nepieciešama iestādes vai tās struktūrvienības darbības atbilstības pārbaudei atbilstoši testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotā standarta prasībām. Centrs par maksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi izvērtē valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci un spējas veikt testēšanu.

8.8 Valsts vai pašvaldību iestādes, kuras veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, mēneša laikā pēc mērījumu uzsākšanas informē centru par izmantotajām mērījumu metodēm un uzstādītajām gaisa kvalitātes mērīšanas iekārtām un turpmāk attiecīgu informāciju centram sniedz tikai tad, ja notikušas izmaiņas jau uzstādītās iekārtas darbībā (tai skaitā, ja mainīts iekārtas novietojums) vai tiek izmantotas citas mērījumu metodes.

8.9 Centrs, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta atbilstoši šo noteikumu 8.8 punktam, sākot ar 2020. gadu, reizi piecos gados sagatavo pārskatu par valstī esošajām monitoringa iekārtām, kurās iegūtie dati tiek izmantoti sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, un to atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Minēto informāciju centrs publicē savā tīmekļvietnē, norādot arī tās iekārtas, kuru mērījumi neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un kuru mērījumos iegūtajiem datiem ir zema ticamības pakāpe."

18. Aizstāt 9. punktā vārdus "ne retāk kā reizi trijos" ar vārdiem un skaitli "sākot ar 2019. gadu, ne retāk kā reizi piecos".

19. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Lai novērtētu gaisa kvalitāti un nodrošinātu tās pārvaldību, valsts teritoriju iedala zonās un aglomerācijās saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Rīkojumā iekļauj informāciju par valsts monitoringa tīklā esošajām gaisa kvalitātes monitoringa stacijām un publicē ministrijas tīmekļvietnē. Šo staciju novietojumu nedrīkst mainīt, un valsts monitoringa tīklā iekļauto staciju darbību nedrīkst pārtraukt bez saskaņojuma ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

20. Izteikt 12.1. un 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.1. iepriekšējā gada laikā konkrētai šo noteikumu 3. punktā minētajai piesārņojošajai vielai noteikto robežlielumu pārsniegumu izraisa dabisko avotu radītais piesārņojums. Centrs sniedz informāciju par dabisko avotu radīto gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju un pienesuma avotiem, kā arī sniedz pierādījumus tam, ka pārsniegums radies no dabiskajiem avotiem. Robežlieluma pārsniegumus, kuri ir pilnībā radušies dabisko avotu radītā piesārņojuma dēļ, neuzskata par pārsniegumiem šo noteikumu izpratnē;

12.2. iepriekšējā gada laikā daļiņām PM10 noteikto robežlielumu pārsniegumu izraisa atkārtota daļiņu PM10 izkliedēšanās pēc ceļu kaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā. Centrs sagatavo informāciju par daļiņu PM10 koncentrāciju un avotiem, kā arī sniedz pierādījumus tam, ka pārsnieguma iemesls ir šādas atkārtoti izkliedētās daļiņas PM10."

21. Papildināt noteikumus ar 14.1 punktu šādā redakcijā:

"14.1 Lai nodrošinātu šajos noteikumos noteiktajām prasībām atbilstoša valsts monitoringa tīkla izveidi un regulāri izvērtētu, vai esošais valsts monitoringa tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas vēl joprojām ir pamatotas un optimālas, centrs, sākot ar 2020. gadu un turpmāk pēc nepieciešamības, ne retāk kā reizi piecos gados sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē un pamato visu valsts monitoringa tīklā iekļauto monitoringa staciju vietu izvēli, kā arī iekļauj šo monitoringa staciju apkārtnes fotogrāfijas, kurās norādītas debespuses, un detalizētas kartes. Ziņojumā ietver informāciju par valsts monitoringa tīklā iekļauto staciju atbilstību šo noteikumu 10., 11. un 12. pielikumā noteiktajiem kritērijiem un nepieciešamajām izmaiņām esošajā valsts monitoringa tīkla plānojumā. Ja kādā zonā vai aglomerācijā izmanto papildu novērtējuma metodes (modelēšana vai indikatīvie mērījumi), ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par šīm metodēm un informāciju par to, kā ir izpildīti šo noteikumu 20. punktā minētie kritēriji. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavoto ziņojumu centrs iesniedz Eiropas Komisijai triju mēnešu laikā."

22. Aizstāt 15. punktā vārdus "aglomerācijas vai rūpnieciskas teritorijas" ar vārdiem "nozīmīgiem piesārņojuma avotiem".

23. Papildināt noteikumus ar 19.1 punktu šādā redakcijā:

"19.1 Veicot gaisa kvalitātes novērtējumu un gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu, ievēro šo noteikumu 15. pielikumā noteiktos datu kvalitātes mērķus un citus minētajā pielikumā noteiktos kritērijus."

24. Papildināt 20. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Iegūtos mērījumu rezultātus ņem vērā, novērtējot atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem robežlielumiem."

25. Aizstāt 22. punktā vārdus "vismaz vienam minētajā pielikumā norādītajam ozona prekursoram" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šo noteikumu 17. pielikumā noteiktajām prasībām".

26. Papildināt noteikumus ar 24.1 un 24.2 punktu šādā redakcijā:

"24.1 Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz dažādās rīcības programmās iekļautajiem pasākumiem, pašvaldība, izstrādājot rīcības programmu, ņem vērā pasākumus, kuri ietverti rīcības programmās, kas tiek izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā un normatīvajiem aktiem trokšņa novērtēšanas un pārvaldības jomā.

24.2 Izstrādājot šo noteikumu 24. punktā minēto rīcības programmu, pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju novērtē arī pašvaldību teritorijā esošo sadedzināšanas iekārtu radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti. Ja nepieciešams, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām zonās vai zonu daļās, kur gaisa kvalitātes novērtējums uzrāda iespējamus gaisu piesārņojošo vielu normatīvu pārsniegumus vai pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, pašvaldība atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" saistošajos noteikumos var piemērot stingrākus emisiju robežlielumus nekā tos, kas noteikti normatīvajos aktos par sadedzināšanas iekārtām. Nosakot stingrākus emisiju robežlielumus, ņem vērā Eiropas Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajiem pieejamiem vai jaunākajiem tehniskajiem paņēmieniem."

27. Izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Rīcības programmu un īstermiņa programmu apstiprina pašvaldība. Rīcības programmu pirms apstiprināšanas saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, saņemot no tās pozitīvu lēmumu, bet īstermiņa programmu - ar Valsts vides dienestu, saņemot no tā pozitīvu lēmumu."

28. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Rīcības programmā iekļauj šo noteikumu 18. pielikuma I daļā minēto informāciju, kā arī citu informāciju, kura izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem par informācijas sniegšanu un rīcības programmas izstrādi gaisa aizsardzības jomā vai kuru rīcības programmas izstrādātāji uzskata par nepieciešamu. Rīcības programmā var iekļaut pasākumus emisiju ierobežošanai no stacionāriem piesārņojuma avotiem, kā arī transportlīdzekļu kustības ierobežošanai, ja tie izraisa gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumus. Rīcības programmā novērtē paredzamās satiksmes intensitātes pieaugumu, ko nākotnē var radīt jaunu objektu būvniecība, un tā radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti un rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanu, pamatojot to ar gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu."

29. Aizstāt 37. punktā vārdus "reģionālajā vides pārvaldē" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā".

30. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 37. punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, sagatavo rīcības programmas izpildes novērtējumu un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu rīcības programmas izpildi, un nosūta tos attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pārskats par rīcības programmas izpildi, vai sasauc sanāksmi, lai pārrunātu identificētos problēmjautājumus."

31. Izteikt 40. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja gaisa piesārņojums pārsniedz šajos noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, trauksmes līmeņus vai ilgtermiņa mērķus nozīmīgas gaisa piesārņojuma (arī ozona prekursoru) pārneses dēļ no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un attiecīgās valsts atbildīgo institūciju izstrādā kopīgus plānus un programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai."

32. Izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Centrs, sākot ar 2019. gadu, ne retāk kā reizi piecos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu aglomerācijās un zonās iepriekšējos piecos gados, kā arī pievieno attiecīgas gaisa piesārņojuma izkliedes kartes un nepieciešamos aprakstus."

33. Papildināt noteikumus ar 45.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.5. citas valsts vai pašvaldību iestādes, kas veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un publicē vai citādi informē sabiedrību par piesārņojuma līmeni, ievēro šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības. Ja iestāde neievēro šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības, tad, publiskojot iegūto mērījumu rezultātus, tā norāda, ka šī informācija nav iegūta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un tai ir zema ticamības pakāpe."

34. Papildināt noteikumus ar 46.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"46.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Valsts vides dienestu un attiecīgo pašvaldību nekavējoties sagatavo informāciju iedzīvotājiem par galvenajiem piesārņojuma avotiem, kā arī informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu šo avotu radīto gaisa piesārņojumu, un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai."

35. Papildināt noteikumus ar 48.1 punktu šādā redakcijā:

"48.1 Ziņošanai izmanto tikai datus, kas uzskatāmi par derīgiem. Visus saskaņā ar šo noteikumu 48. punktu paziņotos datus (izņemot datus, kas raksturoti kā provizoriski) uzskata par derīgiem."

36. Svītrot 50. punktu.

37. Svītrot 57. punktu.

38. Papildināt noteikumus ar 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Šo noteikumu 8.6 un 8.7 punkts stājas spēkā 2018. gada 30. jūnijā."

39. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīvas (ES) 2015/1480, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām."

40. Papildināt 4. pielikuma 1. punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Atbilstīgais vidējais ekspozīcijas rādītājs 2015. gadam ir trijos gados aprēķinātas vidējās koncentrācijas vidējā vērtība visās paraugu ņemšanas vietās 2013., 2014. un 2015. gadā. Vidējo ekspozīcijas rādītāju lieto, lai pārbaudītu, vai ir sasniegts ekspozīcijas samazināšanas mērķis."

41. Izteikt 4. pielikuma II daļas tabulas 1., 2., 3., 4. un 5. punkta 2. aili šādā redakcijā:

"≤8,5

> 8,5 - <13

= 13 - < 18

= 18 - < 22

≥ 22"

42. Papildināt 10. pielikuma 1.1. apakšpunkta tabulu ar 1.1.7., 1.1.8., 1.1.9., 1.1.10. un 1.1.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1.7.

2000-2749

6

8

3

4

1.1.8.

2750-3749

7

10

3

4

1.1.9.

3750-4749

8

11

3

6

1.1.10.

4750-5999

9

13

4

6

1.1.11.

≥ 6000

10

15

4

7"

43. Svītrot 10. pielikuma II daļas 3. punkta tabulā:

43.1. vārdus "(pilsēta vai piepilsēta)";

43.2. vārdus "(piepilsēta vai lauku apvidus)".

44. Izteikt 10. pielikuma II daļas 3. punkta tabulas 1. piezīmi šādā redakcijā:

"1. * Vismaz viena gaisa kvalitātes monitoringa stacija teritorijā, kur novērojama augstākā ozona piesārņojuma koncentrācija; aglomerācijā vismaz 50 % staciju jāatrodas piepilsētā."

45. Aizstāt 11. pielikuma 2.5. apakšpunktā vārdus "galvenajiem ceļiem" ar vārdiem un skaitli "galveno ceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte ir lielāka par 50 000 transportlīdzekļu dienā".

46. Izteikt 11. pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.1. gaisa plūsmai ap paraugu ņemšanas ierīces atveri jābūt brīvai no jebkādiem šķēršļiem, kas varētu ietekmēt gaisa plūsmu parauga ņemšanas ierīces tuvumā (paraugu ņemšanas vietām, kas atrodas uz apbūves līnijas, - vismaz 270o vai 180o rādiusā). Parasti šīs ierīces novieto dažu metru attālumā no ēkām, kokiem un citiem šķēršļiem un vismaz 0,5 m attālumā no tuvākās būves, ja paraugu ņemšanas vieta raksturo gaisa kvalitāti uz apbūves līnijas;

3.2. gaisa plūsmas paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atvere novietota 1,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m augstumā virs zemes. Augstāks novietojums var būt nepieciešams tad, ja monitoringa stacija raksturo plašāku teritoriju. Ja paraugu ņemšanas ierīce ir novietota augstāk par 4 m virs zemes, šo informāciju iekļauj ziņojumā, kas tiek izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu 14.1 punktu;".

47. Izteikt 11. pielikuma 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.5. transportlīdzekļu radītā piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces novieto vismaz 25 m attālumā no galvenajiem krustojumiem (tādi krustojumi, kas aptur satiksmes plūsmu un rada atšķirīgas emisijas (apstāšanās un kustības atsākšana) salīdzinājumā ar pārējo ceļu) un ne tālāk par 10 m no ietves malas;".

48. Svītrot 11. pielikuma 4. punktu.

49. Papildināt 12. pielikuma 3. punkta 4. aili aiz vārda "daži" ar vārdu "simti".

50. Papildināt 15. pielikuma I daļas 1. punkta tabulas 1.1.1. apakšpunktu aiz vārda "nenoteiktība" ar simboliem "*****".

51. Papildināt 15. pielikuma I daļas 1. punkta tabulas 1.2.1. apakšpunktu aiz vārda "nenoteiktība" ar simboliem "*****".

52. Papildināt 15. pielikuma I daļas 1. punkta tabulu ar 5. piezīmi šādā redakcijā:

"5. ***** Norādītie nenoteiktības procentuālie lielumi attiecas uz konkrētiem mērījumiem, kuru vidējā vērtība ir noteikta laikposmam, kam piemēro robežlielumu (attiecībā uz ozonu - mērķlielumu), ja ticamības intervāls ir 95 %. Stacionāro mērījumu nenoteiktību piemēro teritorijai, kurā tiek novērtēta atbilstība attiecīgajam robežlielumam (attiecībā uz ozonu - mērķlielumam)."

53. Papildināt 15. pielikuma I daļas 2. punkta tabulas 2.1.1. apakšpunktu aiz vārda "mērījumi" ar simbolu "*".

54. Papildināt 15. pielikuma I daļas 2. punkta tabulas 2.3. apakšpunktu aiz vārda "laiks" ar simboliem "**".

55. Papildināt 15. pielikuma I daļas 2. punkta tabulas 2.3.2. apakšpunktu aiz vārda "mērījumi" ar simbolu "*".

56. Papildināt 15. pielikuma I daļas 2. punkta tabulu ar piezīmēm šādā redakcijā:

"Piezīmes.

1. * Šīs tabulas kontekstā indikatīvi mērījumi ir tādi mērījumi, ko veic ar mazāku regularitāti, bet kas atbilst pārējiem datu kvalitātes mērķiem.

2. ** Sadala vienmērīgi gada laikā tā, lai mērījumi būtu reprezentatīvi attiecībā uz dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un antropogēnajām darbībām."

57. Izteikt 15. pielikuma 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4. Modelēšanas nenoteiktība ir maksimālā atšķirība starp izmērīto un aprēķināto koncentrāciju līmeni 90 % no konkrētiem monitoringa punktiem attiecīgā robežlieluma (attiecībā uz ozonu - mērķlieluma) noteikšanas periodam, neņemot vērā notikumu secību. Modelēšanas nenoteiktību piemēro teritorijai, kurā tiek novērtēta atbilstība attiecīgajam robežlielumam (attiecībā uz ozonu - mērķlielumam). Stacionārie mērījumi, kas jāatlasa, lai tos salīdzinātu ar modelēšanas rezultātiem, atbilst modeļa aptvertajam mērogam. Objektīvas novērtējuma metodes nenoteiktība ir maksimālā atšķirība starp izmērīto un aprēķināto koncentrāciju attiecīgā robežlieluma (attiecībā uz ozonu - mērķlieluma) noteikšanas periodam, neņemot vērā notikumu secību.

5. Benz(a)pirēna un citu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu paraugus ņem 24 stundu periodā. Arsēna, kadmija, niķeļa, kopējā gāzveida dzīvsudraba, benz(a)pirēna un citu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu atsevišķos paraugus (līdz pat viena mēneša periodam) izmanto kompleksai analīzei, ja metode nodrošina paraugu ņemšanas stabilitāti šajā periodā. Atsevišķas vielas (piemēram, benz(b)fluorantēns, benz(j)fluorantēns, benz(k)fluorantēns) analītiski ir sarežģīti nosakāmas, bet iespējams noteikt to summu. Paraugus ņem katru dienu visa gada laikā. Lai noteiktu nosēdumu intensitāti, paraugus ņem mēneša vai nedēļas periodā gada laikā. Mitro nosēdumu paraugu ņemšanu atļauts aizstāt ar kopējo nosēdumu paraugiem, ja atšķirība starp tiem nav lielāka par 10 % (nosēdumus mēra µg/m2 diennaktī)."

58. Papildināt 15. pielikumu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"5.1 Daļiņu PM10 filtru apakšparaugu ņemšana metālu noteikšanai, lai veiktu sekojošu analīzi, ir atļauta, ja ir pierādījumi, ka apakšparaugs ir reprezentatīvs attiecībā uz kopumu un ka noteikšanas jutība netiek pasliktināta salīdzinājumā ar attiecīgajiem datu kvalitātes mērķiem. Alternatīvi ikdienas paraugu ņemšanai var veikt iknedēļas paraugu ņemšanu metālu noteikšanai daļiņās PM10, ja netiek apdraudēti paraugu vākšanas raksturlielumi."

59. Papildināt 17. pielikuma 1. punktu aiz vārdiem "slāpekļa oksīdi" ar vārdiem un skaitli "un atbilstošie gaistošie organiskie savienojumi, kas minēti šā pielikuma 2. punktā".

60. Papildināt 17. pielikuma 3. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ozona prekursoru mērījumus pēc iespējas veic pilsētas vai piepilsētas monitoringa stacijās, kas izvietotas saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī tādās teritorijās, kas ļauj iegūt šajā punktā minētajiem mērķiem atbilstošu informāciju."

61. Izteikt 18. pielikuma 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Par rīcības programmas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes un deleģēto personu kontaktinformācija (vārds, uzvārds, amats un pārstāvētā iestāde)."

62. Aizstāt 18. pielikuma 7. punktā vārdus un skaitļus "pirms 2008. gada 21. maija" ar vārdiem "iepriekš apstiprinātās rīcības programmas darbības laikā".

63. Aizstāt 18. pielikuma 8. punktā vārdus un skaitļus "pasākumiem, kas rīcības programmā plānoti vai īstenoti gaisa kvalitātes uzlabošanai pēc 2008. gada 21. maija" ar vārdiem "rīcības programmā iekļautajiem pasākumiem, kurus plānots veikt gaisa kvalitātes uzlabošanai".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 101Pieņemts: 21.02.2017.Stājas spēkā: 09.03.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 50, 08.03.2017. OP numurs: 2017/50.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
289250
09.03.2017
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva