Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 749

Rīgā 2016. gada 29. novembrī (prot. Nr. 65 5. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
3. panta trešās daļas 12. punkta "a" apakšpunktu, 8. panta otro daļu,
9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu un 44. punkta "a" apakšpunktu,
10. panta pirmās daļas 4. punktu, 11. panta trešās daļas 15. punktu,
16.1 panta ceturto daļu, 17. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu,
38. panta otro daļu un 39. pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.; 2014, 190., 220. nr.; 2015, 252. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 18.2 punktu ar 18.2 9. un 18.2 10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.2 9. darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23 euro;

18.2 10. darba devēja darbiniekam piešķirtie apbalvojumi, kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs."

2. Izteikt 18.7 punktu šādā redakcijā:

"18.7 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā (likuma 8. panta 2.9 daļas piemērošanas piemēri - šo noteikumu 1. pielikumā (1. un 2. piemērs))."

3. Papildināt 26. punktu:

3.1. aiz vārdiem "Eiropas Ekonomikas zonas valstī" ar vārdiem "vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī";

3.2. aiz vārdiem "Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu" ar vārdiem "vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu".

4. Aizstāt 28. punktā skaitli un vārdu "1. piemērs" ar skaitļiem un vārdiem "3. un 8. piemērs".

5. Aizstāt 30. punktā skaitļus un vārdus "2., 3. un 5. piemērs" ar skaitļiem un vārdiem "4., 5. un 7. piemērs".

6. Aizstāt 32. punktā skaitli un vārdu "4. piemērs" ar skaitli un vārdu "6. piemērs".

7. Papildināt noteikumus ar 33.1 punktu šādā redakcijā:

"33.1 Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tad, nosakot darbinieka ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, jāņem vērā kopējā samaksātās apdrošināšanas prēmijas summa, kura nedrīkst pārsniegt 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā."

8. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Piemērojot likuma 8. panta 5.2 daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 426,86 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām."

9. Izteikt 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto fiziskās personas ienākumu neapliekamo apmēru - 3000 euro gadā - piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves. Šajā punktā minētais neapliekamais ienākumu apmērs ir piemērojams fiziskai personai neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Minētais noteikums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem."

10. Svītrot 36. punktu.

11. Svītrot 80. punktu.

12. Svītrot 135.1. apakšpunktā:

12.1. vārdu "apstiprināts";

12.2. vārdus "vai ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas".

13. Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

Likuma 8. panta 2.9 daļas un piektās daļas piemērošanas piemēri

1. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav darbinieka, kas saņem vismaz minimālo mēneša darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir divi valdes locekļi, no kuriem vienam ir noteikta alga 600 euro mēnesī un ir slimības lapa "B", savukārt otram tiek maksāta alga, kas ir mazāka par minimālo mēneša darba algu (piemēram, 200 euro mēnesī), par pirmo kapitālsabiedrības valdes locekli (kuram ir slimības lapa "B") nav jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā. Par otro valdes locekli jāpiemaksā starpība starp nodokļiem no noteiktās minimālās mēneša darba algas un no valdes locekļa algas, kas ir mazāka par minimālo algu.

2. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav cita darbinieka, kas saņem vismaz minimālo darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir viens valdes loceklis, kam nepilnu vai pilnu mēnesi ir darbnespējas lapa "B", par kapitālsabiedrības valdes locekli jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā.

3. Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu 2016. gada janvārī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju 500 euro apmērā. Darbinieka bruto darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 4800 euro jeb vidēji 400 euro mēnesī. Darbinieks nav iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to no ienākumiem, no kuriem jāietur algas nodoklis, netiek atskaitīts neapliekamais minimums.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 480 euro. Apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summa gadā ir 20 euro (500 - 480 = 20).

Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums veselības apdrošināšanas prēmijām, kuras neapliek ar algas nodokli, ir noteikts 426,86 euro gadā.

Tādējādi minētā ierobežojuma pārsnieguma summa ir 73,14 euro (500 - 426,86).

Aprēķinot algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bruto decembra darba algai pieskaita lielāko no apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summām: 400 + 73,14 = 473,14.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 473,14 euro, t. i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(10,5 % no 473,14) + (23,59 % no 473,14) = 49,68 + 111,61 = 161,29.

Algas nodoklis 23 % apmērā jāaprēķina no 423,46 euro (alga 400 euro + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 73,14 euro - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 49,68 euro):

23 % no 423,46 = 97,40.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās - attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās - likmes.

4. Darba devējs septembrī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par kārtējā gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā gada astoņiem mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar septembri. Samaksātā prēmijas summa ir 360 euro, darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3500 euro. No darba devēja veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privāto pensiju fondā uz taksācijas gadu attiecas 120 euro (360 : 12 x 4 = 120). Pārējo maksājumu daļu darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā. Taksācijas gada decembrī darba devējs nosaka veikto maksājumu (kas attiecas uz taksācijas gadu) attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Šajā gadījumā tā ir 3,4 %, tātad nepārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu.

5. Darba devējs janvārī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par trim mēnešiem - iepriekšējā gada novembri un decembri un kārtējā gada janvāri - mēnesi, kurā viņš veic maksājumu. Samaksātā prēmijas summa ir 90 euro. Par nākamajiem trim mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī 90 euro apmērā. Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 euro) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 euro). Taksācijas gadā kopā darba devējs darbinieka labā ir veicis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondā 360 euro apmērā. Decembrī darba devējs aprēķina veikto maksājumu attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3360 euro (vidēji mēnesī 280 euro). Tā kā 10 % no 3360 euro ir 336 euro, darbinieka apliekamais ienākums decembrī ir palielināms par 24 euro (360 - 336 = 24). Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais darbinieka ienākums decembrī ir 304 euro (280 + 24 = 304). Tā kā maksājums par novembri un decembri tiek veikts nākamā gada janvārī, tas tiek attiecināts uz darbinieka nākamā gada darba samaksu.

6. Ja darbinieks ir stājies darba attiecībās ar darba devēju četrus mēnešus pēc tam, kad noslēgts dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums, kura darbības laiks ir viens gads, darba devēja veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi nedrīkst būt lielāki par 284,57 euro (284,57 = 8 : 12 x 426,86).

7. Darba devējs taksācijas gada decembrī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par taksācijas gada decembri un par nākamā taksācijas gada trim mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar decembri. Samaksātā prēmijas summa decembrī ir 426,86 euro, bet par nākamā gada 11 mēnešiem - 1280,58 euro. No darba devēja veiktajiem veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumiem uz taksācijas gadu attiecas 142,29 euro (1707,44 : 12 x 1 = 142,29). Pārējo maksājumu daļu (1565,15 euro) darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu nākamajā taksācijas gadā.

8. Darba devējs 2016. taksācijas gada janvārī par darbinieci samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par visu taksācijas gadu 625 euro. Darba attiecības starp darba devēju un darbinieci pastāvējušas visu gadu. Darbiniece ir nostrādājusi astoņus mēnešus (no janvāra līdz augustam). Ar 1. septembri šai darbiniecei ir iestājusies pārejoša darbnespēja (grūtniecības un dzemdību atvaļinājums), par kuru maksātājai ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Darbinieces bruto darba samaksa taksācijas gada astoņos mēnešos ir 4000 euro jeb 500 euro mēnesī.

Aprēķinot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ierobežojumu - 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā - nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām (vai mēnešiem), kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Savukārt ierobežojumu - ne vairāk kā 426,86 euro gadā - piemēro par visu taksācijas gadu kopā.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 400 euro.

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai nepiemēro 10 % ierobežojumu, ir 208,33 euro (625 : 12 mēn. x 4 mēn.).

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai piemēro 10 % ierobežojumu, ir 416,67 euro (625 - 208,33).

Tā kā 10 % ierobežojums astoņu mēnešu periodā (no janvāra līdz augustam) tiek pārsniegts, tad ar nodokli apliekamais objekts veidojas šādi: 416,67 - 400 = 16,67 euro.

Tā kā darba devēja veiktās veselības apdrošināšanas prēmiju iemaksas ir lielākas par noteikto ierobežojumu - ne vairāk kā 426,86 euro gadā, tad ar nodokli apliekamais objekts no pārsnieguma veidojas šādi: 625 - 426,86 = 198,14 euro.

Nodokļu maksātāja ienākumos, par kuriem maksā algas nodokli, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajai un 5.2 daļai ir iekļaujama lielākā no abu ierobežojumu pārsnieguma summām, t. i., 198,14 euro."

14. Izteikt 8. pielikumu šādā redakcijā:

"8. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

Likuma 17.1 panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri

1. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par šādu personu darba samaksu:

1) Anna Ozoliņa (personas kods , Latvijas Republika, Rīga), 400,00 euro mēnesī;

2) Jānis Bērziņš (personas kods , Latvijas Republika, Rīga), 500,00 euro mēnesī;

3) Juris Vītoliņš (personas kods , Latvijas Republika, Rīga), 600,00 euro mēnesī.

Annas Ozoliņas mēneša apliekamais ienākums ir 263,64 euro (400 - 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 400 = 263,64). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Annas Ozoliņas mēneša darba samaksas ir 60,64 euro (23 % no 263,64).

Jāņa Bērziņa mēneša apliekamais ienākums ir 329,55 euro (500 - 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 500 = 329,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jāņa Bērziņa mēneša darba samaksas ir 75,80 euro (23 % no 329,55).

Jura Vītoliņa mēneša apliekamais ienākums ir 395,46 euro (600 - 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 600 = 395,46). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jura Vītoliņa mēneša darba samaksas ir 90,96 euro (23 % no 395,46).

2. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam informāciju par triju personu mēneša darba samaksu 1500,00 euro apmērā. Šādā gadījumā katras personas mēneša apliekamais ienākums ir 329,55 euro ((1500 : 3) - 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no (1500 : 3) = 329,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no katra darbinieka mēneša darba samaksas ir 75,80 euro (23 % no 329,55).

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās - attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās - likmes."

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 749Pieņemts: 29.11.2016.Stājas spēkā: 02.12.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 234, 01.12.2016. OP numurs: 2016/234.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
286951
02.12.2016
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"