Ministru prezidenta rīkojums Nr. 347

Rīgā 2016. gada 27. oktobrī

Par atļauju Mārtiņam Krieviņam savienot amatus

1. Izskatot Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa 2016. gada 17. oktobra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Valsts kancelejas direktora amatu ar eksperta darbu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā līdz 2017. gada 31. decembrim (turpmāk - iesniegums), konstatēju:

1.1. M. Krieviņš Valsts kancelejas direktora amatā iecelts saskaņā ar Ministru prezidenta 2015. gada 19. augusta rīkojumu Nr. 325  "Par Mārtiņu Krieviņu";

1.2.  saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumiem Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai. Līdz ar to Valsts kancelejas direktors ir likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta pirmās daļas 16. punktā minētā valsts amatpersona - publiskas personas iestādes vadītājs, un uz viņu attiecas likuma 7. panta piektajā daļā minētie speciālie publisku personu iestāžu vadītājiem noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi;

1.3. saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu valsts iestādes vadītāja amatu ir atļauts savienot tikai ar:

1.3.1. amatu, kuru ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.3.2. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

1.3.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.3.4. amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.3.5. amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.3.6. citu amatu publiskas personas institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.3.7. eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.4. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta piekto daļu Valsts kanceleja:

1.4.1. organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu, it sevišķi - organizējot Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību;

1.4.2. Ministru kabineta politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā;

1.4.3. Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi;

1.4.4. informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu;

1.4.5. pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus;

1.4.6. pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus;

1.5. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantu Valsts kancelejas direktora kā iestādes vadītāja pienākums ir organizēt iestādes funkcijas pildīšanu un atbildēt par to, vadīt iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:

1.5.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus;

1.5.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus;

1.5.3. ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus;

1.5.4. nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;

1.5.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā arī uzrauga un uzlabo to;

1.5.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību;

1.6. saskaņā ar iesniegumā minēto informāciju M. Krieviņš lūdz atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai ar eksperta darbu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā atbilstoši likuma 7. panta piektās daļas 4.¹ punktam, norādot, ka šo darbu plāno veikt ārpus noteiktā pamatdarba laika;

1.7. M. Krieviņš līdzdarbosies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas īstenotajā novērtējumā attiecībā uz valsts pārvaldes reformu stratēģisko ietvaru atsevišķās valstīs.

2. Likuma 7. panta piektās daļas 4.¹  punkts nosaka, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot amatu ar eksperta darbu starptautiskā organizācijā, ja amatu savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 7. punktu Valsts kancelejas direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam, līdz ar to amatu savienošanas atļaujas izsniegšana ir Ministru prezidenta kompetencē.

4. Saskaņā ar likuma 8.¹ panta piekto daļu, izvērtējot M. Krieviņa lūgumu atļaut savienot Valsts kancelejas direktora amatu ar eksperta darbu starptautiskā organizācijā līdz 2017. gada 31. decembrim un ņemot vērā šā rīkojuma 1. punktā minēto, ka veicamā darba raksturs nav saistīts ar amata pienākumu izpildi Valsts kancelejā, kā arī M. Krieviņa sniegto informāciju, ka iesniegumā minētās darbības tiks veiktas ārpus iestādē noteiktā darba laika, nekaitējot valsts iestādes vadītāja tiešo pienākumu pildīšanai, secināms, ka Valsts kancelejas direktora amata savienošana ar darbu starptautiskā organizācijā neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot likuma 6. panta otro daļu, atļaut M. Krieviņam savienot Valsts kancelejas direktora amatu ar eksperta darbu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā līdz 2017. gada 31. decembrim.

5. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam valsts amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, M. Krieviņam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību valsts amatpersonas ētikas normām, ja, veicot eksperta darbu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, pastāv iespēja, ka M. Krieviņš var nonākt interešu konflikta situācijā.

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis