LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» 37. panta un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» spēkā stāšanās kārtību» 8.1. punkta piemērošanu

Sakarā ar jautājumiem, kas rodas, piemērojot Latvijas Republikas 1990. gada 29. novembra likuma «Par valsts pensijām» 37. pantu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 29. novembra lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» spēkā stāšanās kārtību» 8.1. punktu (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1/2), kuros noteikts, kā pensiju piešķiršanai un aprēķināšanai nosakāms darba stāžs nepamatoti represētajiem, kā arī strādājošajiem Galējo Ziemeļu rajonos un tiem pielīdzinātajos apvidos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Izskaidrot, ka Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» spēkā stāšanās kārtību» 8.1. punkts, kurā ir noteikumi darba stāža aprēķināšanai personām, kuras uz brīvprātīgu darba tiesisko attiecību pamata atradušās Galējo Ziemeļu rajonos vai tiem pielīdzinātajos apvidos, neattiecas uz nepamatoti represētajiem. Saskaņā ar likuma «Par valsts pensijām» 37. pantu, aprēķinot darba stāžu nepamatoti represētajiem, ieslodzījuma vietās, nometinājumā vai izsūtījumā pavadīto laiku ieskaita darba stāžā trīskāršā apmērā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 8. oktobrī