Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-166

Rīgā 2016.gada 6.jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Neibādes peldu iestādes Saulkrastu novadā, Saulkrastos, Ainažu ielā 38 (būves kadastra apzīmējums 8013 002 0107 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2016. gada 26. februāra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/3 un 2016. gada 5. maija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/7;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašniece - I.Strēle, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2016. gada 4. marta ierakstītu vēstuli Nr. 04-06.2/667 informēta par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 12.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Neibādes kūrorta apbūve sākusi veidoties 19. gadsimta divdesmitajos gados. Objekts celts kā viena no kūrorta ēkām - tā sauktais vannūzis vai vannu māja. Tā ir ēka, kurā atradušās vannas ar jūras ūdeni, kas sākotnēji pievests mucās ar zirgiem, lai apmeklētāji varētu baudīt jūras ūdens peldes. Objekts celts 19. gadsimta beigās, un ir vienīgā no 5 kūrorta ēkām, kas nav gājusi bojā Pirmajā pasaules karā. Pēc kara tā izmantota kā dzīvojamā māja, saukta par Dīcmaņa māju - šajā laikā notikusi iekštelpu pārbūve, un veiktas izmaiņas interjera apdarē.

Objekts ir pilnībā saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un dekoratīvo apdari, oriģinālos būvmateriālus un būvelementus. Saglabājusies plānojuma pamatstruktūra, kā arī būvgaldniecības izstrādājumi (logi, durvis, kāpnes u.c.). Objektam ir augsta autentiskuma pakāpe. Tā ir vienīgā ēka, kas nepārbūvētā veidā saglabājusies no kādreizējās Neibādes kūrorta apbūves. Sākotnējās funkcijas dēļ vērtējama kā tipoloģiski interesants un rets objekts, vērtīgs kā nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par Vidzemes jūrmalas kūrortpilsētas attīstību un tās iedzīvotāju saimniecisko un sabiedrisko dzīvi 19. gadsimtā.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma struktūra, saglabājusies vēsturiskā interjera apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Noteikumu Nr.473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007).

Kultūras ministre D.Melbārde