Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74.nr.; 2011, 19., 93.nr.; 2013, 250.nr.; 2014, 98., 108.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.panta pirmajā daļā:

papildināt 5.1 punktu pēc vārda "birojs" ar vārdiem "Militārās izlūkošanas un drošības dienests";

izslēgt 7.punktu;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) vīza - noteikta parauga uzlīme, kas apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laikposmā tik reižu, cik vīzā norādīts, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī;".

2. Izslēgt 3.panta otro daļu.

3. 4.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ir derīga vīza, Latvijas Republikas izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar ielīmētu derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai ieceļošanai, lai saņemtu jaunu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju;";

izslēgt 3.punkta pirmajā teikumā vārdus "kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības gadījumā".

4. Papildināt likumu ar 4.2 pantu šādā redakcijā:

"4.2 pants. (1) Ja ārzemnieks ieceļo Latvijas Republikā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr. 562/2006 nosacījumiem, uz viņu attiecas šajā regulā noteiktās ieceļošanas prasības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā ārzemnieka ceļošanas dokuments ir uzskatāms par derīgu, ja tas atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "e" un "f" apakšpunktā noteiktajām prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam ārzemniekam nepieciešamos ieceļošanas un uzturēšanās finanšu līdzekļus nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esamības konstatēšanu."

5. Izslēgt 5.panta pirmo daļu.

6. 9.pantā:

papildināt piekto daļu ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25) termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora studiju programmas pēdējo divu studiju semestru laikā (ja maģistra studiju programmas ilgums ir viens gads, - šīs studiju programmas apguves laikā), ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma.";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā pie jebkura darba devēja, izņemot to ārzemnieku, kuram ir tiesības uz nodarbinātību, pamatojoties uz šā panta piektās daļas 25.punktu."

7. 11.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ilgtermiņa vīzu var izsniegt, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu, humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem vai profesionāliem iemesliem un ja ārzemnieka paredzētais uzturēšanās termiņš ir garāks par termiņu, uz kādu var izsniegt vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulas Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) nosacījumiem."

8. Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabineta noteiktos ielūguma apstiprināšanai vai vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Uzaicinātājs ielūguma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniedz tikai latviešu valodā."

9. Aizstāt 16.panta pirmās daļas 17.punktā vārdus "uzturoties Latvijas Republikā" ar vārdiem "uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti vīzas pieprasīšanai".

10. Izteikt 22.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabineta noteiktos izsaukuma apstiprināšanai vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniedz tikai latviešu valodā."

11. Aizstāt 22.1 panta pirmās daļas 11.punktā vārdus "uzturoties Latvijas Republikā" ar vārdiem "uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti izsaukuma apstiprināšanai".

12. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:

a) 50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,

b) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,

c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;

29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, - katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,

e) viņš, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme;";

papildināt pirmo daļu ar 32.punktu šādā redakcijā:

"32) uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš augstskolā apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu, ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi un pieprasījis uzturēšanās atļauju ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā diploma iegūšanas.";

papildināt pantu ar 7.1, 7.2 un 7.3 daļu šādā redakcijā:

"(71) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 3300 euro.

(72) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "b" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300 euro.

(73) Ārzemniekam, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu, ir tiesības ne agrāk kā sešus mēnešus pirms šīs termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi un, atkārtoti saņemot termiņuzturēšanās atļauju, viņš ir samaksājis valsts budžetā 5000 euro.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārzemnieka veikto maksājumu šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī 7.3 daļā noteiktajā gadījumā ieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Maksājums ir vienreizējs un netiek atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanu, bet līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ārzemniekiem - trešo valstu valstspiederīgajiem - uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var tikt apturēta termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu izsniegšana. Ministru kabinets, izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, izdod noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.

(10) Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz šā panta devītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro noteikumus, kuri bija spēkā līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai."

13. Papildināt 33.panta sesto daļu ar vārdiem "vai anulēšanu".

14. Papildināt 34.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu, gadījumos, kad uz viņu ir attiecināmi saskaņā ar šā likuma 23.panta devīto daļu pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi, to neizsniedz."

15. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar 30.punktu šādā redakcijā:

"30) ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 8., 28., 29., 30. vai 31.punktu, ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmajā un 1.3 daļā noteiktajā kārtībā."

16. Izslēgt 50.1 panta otrajā daļā, 61.panta sestajā daļā un 65.1 panta pirmajā daļā vārdu "Senāta".

17. Papildināt 59.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu, Valsts robežsardzes amatpersona var ievietot aizturēto ārzemnieku speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās (turpmāk - īslaicīgās aizturēšanas vieta), ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tur aizturētajam ārzemniekam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

(12) Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievieto ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona - nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir vecāku nepilngadīgais bērns (bērni), un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību."

18. Aizstāt 63.panta piektajā daļā vārdu "Pārvaldes" ar vārdiem "Valsts robežsardzes".

19. Aizstāt 64.panta otrajā daļā vārdus "trešajā un piektajā" ar vārdiem "un trešajā".

20. Pārejas noteikumos:

papildināt 26.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu (2010.gada 22.aprīļa redakcija), atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta (2011.gada 26.maija redakcija) nosacījumus, izņemot "c" apakšpunktā noteikto. Šajā punktā minētajos gadījumos, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro šā likuma 23.panta 7.3 daļas nosacījumu par 5000 euro samaksu valsts budžetā.";

papildināt 27.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šajā punktā minētajā gadījumā, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro šā likuma 23.panta 7.3 daļas nosacījumu par 5000 euro samaksu valsts budžetā.";

papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33. un 34.punktu šādā redakcijā:

"29. Ārzemnieks, kurš līdz 2014.gada 31.augustam ir nostiprinājis zemesgrāmatā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atbilst šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta prasībām (attiecīgi 2011.gada 26.maija vai 2013.gada 5.decembra redakcija), pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju uz šā pamata var pieprasīt ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim.

30. Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz 2016.gada 30.jūnijam, piemērojami šā likuma noteikumi, kuri bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam.

31. Ja ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu (2014.gada 29.maija redakcija) un attiecīgajā kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro, ieguldījumu veikuši un ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uzturas vairāk nekā trīs ārzemnieki, tad ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktam (2014.gada 29.maija redakcija), atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā vai reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka veiktais ieguldījums atbilst vismaz 50 000 euro un valsts budžetā samaksāti 10 000 euro. Atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro šā likuma 23.panta 7.3 daļas nosacījumu par 5000 euro samaksu valsts budžetā.

32. Ārzemnieka termiņuzturēšanās atļauju, kura izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "b" apakšpunktu (2014.gada 29.maija redakcija) un kuras reģistrācijai dokumenti iesniegti līdz 2017.gada 30.jūnijam, reģistrē, piemērojot šā likuma noteikumus, kuri bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam.

33. Ārzemniekam, kurš līdz 2016.gada 30.jūnijam saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu un uz kuru neattiecas šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktais, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta noteikumus, kuri bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam. Šajā punktā minētajā gadījumā, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro šā likuma 23.panta 7.3 daļas nosacījumu par 5000 euro samaksu valsts budžetā.

34. Ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 31.punktu, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro šā likuma 23.panta 7.3 daļas nosacījumu par 5000 euro samaksu valsts budžetā."

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 9.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 29.jūnijā

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 09.06.2016.Stājas spēkā: 01.07.2016. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Pilsonība, migrācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 123 (5695), 29.06.2016.OP numurs: 2016/123.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
283157
01.07.2016
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)