LATVIJAS REPUBLIKAS
AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS
Par Latvijas Republikas
karavīra zvēresta teksta un «Nolikuma par Latvijas Republikas
karavīra zvēresta nodošanas kārtību»
apstiprināšanu
Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs
nolemj:
Apstiprināt Latvijas Republikas karavīra zvēresta tekstu un
«Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas
kārtību»
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1991. gada 7. novembrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija
1991. gada 7. novembra lēmumu
LATVIJAS REPUBLIKAS
KARAVĪRA ZVĒRESTS
Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un
likuma priekšā, apsolos un zvēru:
- būt uzticīgs Latvijas Republikai un tās likumīgajai
valdībai,
- netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti
un tās neatkarību,
- pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra
pienākumus,
- bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr
pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas
Republikas likumiem.
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija
1991. gada 7. novembra lēmumu
NOLIKUMS
par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas
kārtību
1. Katrs karavīrs, stājoties Latvijas Republikas Aizsardzības
spēkos, individuālā kārtā nodod karavīra zvērestu un apliecina to
ar savu personīgo parakstu.
2. Karavīra zvērestu kareivji un matroži nodod pēc tam, kad ir
apgūta pirmapmācības programma, kareivja (matroža) galvenie
pienākumi un militārās disciplīnas reglaments, bet ne vēlāk kā
pusotru mēnesi pēc ierašanās daļā.
3. Kareivji (matroži) zvērestu nodod Aizsardzības spēku daļas
komandiera pavēlē noteiktajā laikā un vietā, viņa vadībā.
4. Noteiktajā laikā Aizsardzības spēku daļa ar karogu un
orķestri nostājas kājnieku ierindā parādes formas tērpā, bet kara
laikā - kaujas formas tērpā ar ieročiem. Kareivji (matroži),
kuriem jānodod zvērests, nostājas pirmajās rindās (līnijās).
Daļas komandieris īsā uzrunā izskaidro kareivjiem (matrožiem)
karavīra zvēresta, kā arī attiecīgo Latvijas Republikas
Satversmes (Konstitūcijas) pantu nozīmi.
Pēc komandas «Brīvi!» daļas komandieris pavēl apakšvienību
komandieriem sākt karavīra zvēresta pieņemšanu.
Rotu (bateriju) un citu apakšvienību komandieri pēc kārtas
izsauc karavīrus no ierindas zvēresta nodošanai. Katrs, kurš
nodod zvērestu, ierindas priekšā skaļi nolasa zvēresta tekstu,
parakstās speciālā sarakstā, kura pirmajā lappusē ir Latvijas
Republikas ģerbonis un karavīra zvēresta teksts, un atgriežas
ierindā.
Pēc zvēresta pieņemšanas daļas komandieris apsveic kareivjus
(matrožus) sakarā ar karavīra zvēresta nodošanu, bet visu daļu -
sakarā ar jaunu pilntiesīgu karavīru (matrožu) papildinājumu. Pēc
tam orķestris spēlē Latvijas Republikas valsts himnu.
Pēc valsts himnas izskanēšanas daļa soļo svinīgā maršā.
Kareivji (matroži), kuri nav nodevuši zvērestu noteiktajā
dienā, nodod to atsevišķi daļas komandiera noteiktajā
kārtībā.
5. Karavīra zvēresta pieņemšanas diena Aizsardzības spēku daļā
ir brīvdiena.
6. Karavīra zvērestu nodevušo kareivju (matrožu) saraksti -
sanumurēti, cauraukloti un apzīmogoti ar zīmoglakas zīmogu -
glabājas daļas štābā atsevišķos vākos. Pēc noteikta termiņa
izbeigšanās saraksti jānodod arhīvā.
Karavīra dienesta apliecībās (dienesta lapās) izdarāms
ieraksts par zvēresta nodošanu.
7. Obligātajam militārajam dienestam pakļautie, kuri agrāk nav
nodevuši karavīra zvērestu, nodod to militārās sagatavošanas
laikā, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc ierašanās daļā.
8. Ar vispārējās un daļējās mobilizācijas izsludināšanu visi
Aizsardzības spēku rezervisti, kuri nav nodevuši karavīra
zvērestu miera laikā, nodod to, ierodoties daļā.
9. Par savlaicīgu un tiešu šā nolikuma izpildi, karavīra
zvērestu nodevušo karavīru uzskaiti un sarakstu glabāšanu atbild
daļas komandieris.
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. DAUDIŠS