Ministru kabineta rīkojums Nr. 274
Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 17 34.
§)
Grozījumi Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas
perioda darbības programmā "Izaugsme un
nodarbinātība"
1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā
"Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru
kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada
plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un
nodarbinātība"") šādus grozījumus:
1.1. papildināt sadaļu "Izmantotie saīsinājumi un
termini" ar šādiem saīsinājumiem (alfabēta secībā):
1.1.1. "IKVD Izglītības kvalitātes valsts
dienests";
1.1.2. "PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana";
1.1.3. "VIIS Valsts izglītības informācijas
sistēma";
1.2. papildināt 21. punkta pirmo teikumu aiz vārdiem
"efektivitātes celšanai" ar vārdiem "un sociālā
dialoga attīstībai";
1.3. izteikt 69. punktu šādā redakcijā:
"(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības
aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās
atstumtības riska grupām1, kā arī ārstniecības iestāžu
tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli
sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību2.";
1.4. izteikt 115. punktu šādā redakcijā:
"(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada
rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes
uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti un
attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā
mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF.";
1.5. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā
redakcijā:
|
"3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ERAF
|
296 191 300
|
6,70 %
|
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu
ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu
izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību
|
3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes
rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs
|
MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem
|
|
MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto
|
|
3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu
skaitu
|
Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma
pieauguma
|
|
3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos,
valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju
procesos
|
3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu
un pakalpojumu eksporta proporciju
|
MVK eksporta apjoms
|
|
3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu
produktu un pakalpojumu attīstībai
|
3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos,
veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši
pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju
ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo
uzņēmēju vajadzībām
|
Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas
(faktiskajās cenās, eur)
|
|
ESF
|
18 063 357
|
0,41 %
|
11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu
institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti
|
3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā
valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts,
reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku
regulējumu un labu pārvaldību
|
3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju
personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas
sekmēšanai
|
Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai
piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas
profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas
sekmēšanai
|
|
3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un
sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma
izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas
novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās
|
Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši
profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK
atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas
mazināšanas jomās
|
|
Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju
noslēgto ģenerālvienošanos skaits"
|
1.6. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā
redakcijā:
|
"5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
ERAF
|
432 917 039
|
9,80 %
|
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska
novēršanu un pārvaldību
|
5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai
pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz
ekosistēmām balstītas pieejas
|
5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku
apdraudējumu pilsētu teritorijās
|
Piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu,
kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu
risks, kas rastos applūšanas gadījumā, skaits
|
|
5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās
|
Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku
teritorijās
|
|
Plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās
|
|
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
|
5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un
augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar
Natura 2000 un zaļo infrastruktūru
|
5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un
aizsargāt ekosistēmas
|
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes
biotopiem
|
|
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes
sugām
|
|
5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un
kultūras mantojumu
|
5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras
un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos
pakalpojumus
|
Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada
laikā
|
|
5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi,
revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas
rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās
zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa
mazināšanas pasākumus
|
5.6.1. SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju,
nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko
izmantošanu
|
Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās
teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
|
|
5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās
teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības
programmām
|
Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru
ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un
reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās
teritorijas
|
|
KF
|
190 138 398
|
4,30 %
|
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
|
5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai
ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides
jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības
pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides
saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas
izmantošanas veicināšana
|
5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu
izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju
|
Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums
attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu
daudzumu
|
|
5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu
Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un
nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju
vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības
|
5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas
sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas
iespējas
|
Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu
prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu
apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
|
|
Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski
centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu
pieslēgumi
|
|
5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un
augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar
Natura 2000 un zaļo infrastruktūru
|
5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas
attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī
sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā
|
Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides
monitorings atbilstoši direktīvu prasībām"
|
1.7. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 7., 8. un 9. punktu šādā
redakcijā:
|
"7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
ESF
|
112 148 340
|
2,54 %
|
8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un
atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti
|
7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba
meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem
bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā
arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un
atbalstu darbaspēka mobilitātei
|
7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes
atbilstoši darba tirgus pieprasījumam
|
Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības
apmācībās
|
|
Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc
pasākuma beigām
|
|
7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības
barometru
|
Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
sistēma
|
|
7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu
uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā
neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir
sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli
atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas
īstenošanu
|
7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās
neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi
Jauniešu garantijas ietvaros
|
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc
aiziešanas
|
|
Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt
pēc dalības apmācībās
|
|
7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās
pārmaiņām
|
7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru
uzņēmumos
|
Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits
bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības
prasības
|
|
7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju
saglabāšanu un nodarbinātību
|
Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu
skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc
atbalsta saņemšanas
|
|
JNI
|
58 021 278
|
1,31 %
|
8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un
atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti
|
7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu
uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā
neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir
sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli
atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas
īstenošanu
|
7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās
neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi
Jauniešu garantijas ietvaros
|
Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības
apmācībās
|
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI
atbalstīto intervenci
|
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem
darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas
piedāvājumu
|
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas
iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē
vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
|
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI
atbalstīto intervenci
|
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem
darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas
piedāvājumu pēc aiziešanas
|
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
|
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc
aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā,
kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp
pašnodarbināti
|
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai
prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
|
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies
izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir
nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
|
|
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības
programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija,
mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc
aiziešanas
|
|
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc
aiziešanas
|
|
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos
pēc aiziešanas
|
|
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ERAF
|
277 460 786
|
6,28 %
|
10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā
izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā
|
8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp
profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu
un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības
infrastruktūru
|
8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, t. sk. medicīnas un
radošās industrijas, studiju programmu skaitu
|
Modernizēto augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas
un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to
kopskaitā
|
|
8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību
vidi
|
Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu
skaits
|
|
Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā
modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to
kopskaitā
|
|
8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības
iestāžu skaitu
|
Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu
īpatsvars to kopskaitā
|
|
8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās
izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas,
studiju mācību vidi koledžās
|
Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā
līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk.
medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību
vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās
prioritārās programmas
|
|
ESF
|
232 752 302
|
5,27 %
|
10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā
izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā
|
8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa
izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības
uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu
līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām
|
8.2.1 Samazināt studiju programmu fragmentāciju un
stiprināt resursu koplietošanu
|
Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes
izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas
|
|
Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu
skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
|
|
Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas nav
latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras
akreditāciju
|
|
8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju
akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās
|
Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši
doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas
strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības
institūcijā
|
|
Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu
mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu
Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais
personāls vai ārvalsts pasniedzējs)
|
|
Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši
kompetenci
|
|
8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības
institūcijās
|
Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir
ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu
pārvaldību
|
|
8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto
prasību izpildei
|
Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai
izvirzītajām prasībām
|
|
8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un
novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai
pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp
formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas
ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības
iegūšanu un mācības
|
8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās
izglītības saturu
|
Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits
vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā
balstīta mācību satura īstenošanu
|
|
8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības
iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai
|
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas
individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai
|
|
8.3.3. Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes
un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā
|
NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi
izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta
ietvaros
|
|
8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu,
īstenojot preventīvus un intervences pasākumus
|
Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina
sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai
|
|
8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs
|
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits,
kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem
|
|
8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmu
|
Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu
skaits
|
| |
|
8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības
vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām,
darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un
elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar
profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču
apstiprināšanu
|
8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo
kompetenci
|
Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas
pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot
nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni
|
|
Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits
vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc
dalības ESF mācībās
|
|
8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un
apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz
nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības
sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo
prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu
pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp
duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi
|
8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības
iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās
mācībās vai mācību praksē uzņēmumā
|
Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba
vidē balstītās mācībās vai māceklībā ir ieguvuši profesijas
apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu
mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to
kopskaitā
|
|
Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību
praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā
pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā
|
|
8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību
Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai
|
Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un
profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits
|
|
8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu
efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās
kompetences pilnveidi
|
Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF
apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi,
administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas
pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
|
|
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ERAF
|
193 377 447
|
4,38 %
|
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un
jebkādu diskrimināciju
|
9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā
infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā
un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa
ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un
atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un
veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību
pakalpojumiem
|
9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei
ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai
dzīvei un integrācijai sabiedrībā
|
Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem
īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami
sabiedrībā balstīti pakalpojumi
|
|
9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un
nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot
veselības aprūpes infrastruktūru
|
Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp
iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
|
|
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta
infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
|
|
ESF
|
225 160 750
|
5,10 %
|
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un
jebkādu diskrimināciju
|
9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību,
tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu
līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību
|
9.1.1. Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu
bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū
|
Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie
dalībnieki pēc aiziešanas
|
|
Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies
izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir
nodarbināti, tostarp pašnodarbināti, sešu mēnešu laikā pēc
dalības pasākumā
|
|
9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju
sabiedrībā un darba tirgū
|
Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no
ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba
meklējumus
|
|
9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas
efektivitāti
|
Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN)
instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
|
|
Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma
vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar
ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
|
|
9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto
personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū
|
Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc
aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies
izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā,
tostarp pašnodarbinātie
|
|
9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem,
ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp
veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem
pakalpojumiem
|
9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti
un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā
esošām personām
|
Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši
profesionālo kompetenci (gadā)
|
|
Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo
kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
|
|
9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei
alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai
videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar
invaliditāti un bērniem
|
Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas
uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijas
|
|
Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita
samazināšanās
|
|
Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
|
|
9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu,
onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu
veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes
nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši
sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto
iedzīvotāju veselības uzlabošanai
|
Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju
skaits
|
|
Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu
skaits
|
|
9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un
slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un
sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem
|
Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk.
DP 966. rindkopu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir
profilaktiski izmeklēti
|
|
Iedzīvotāju, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.
rindkopu), skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības
apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē
ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
|
|
9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības
atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās
veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas
|
Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā
teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta
saņemšanas
|
|
9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta
personāla kvalifikāciju
|
Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un
farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam
pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības
pasākumu ietvaros"
|
1.8. izteikt tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.1.5. (3)
ERAF kopējie un
specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.1.2.1.ak (CO01)
|
Atbalstīto komersantu skaits
|
Komersanti
|
ERAF
|
450
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.1.bk (CO02)
|
Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus
|
Komersanti
|
ERAF
|
450
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.1.ck (CO28)
|
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu
tirgū jaunus produktus
|
Komersanti
|
ERAF
|
450
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.1.d
|
Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas
projektu skaits
|
Projekti
|
ERAF
|
100
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.1.ek (CO27)
|
Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu
inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem
|
EUR
|
ERAF
|
10 588 235
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.2.ak (CO01)
|
Atbalstīto komersantu skaits
|
Komersanti
|
ERAF
|
1300
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.2.bk (CO02)
|
Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus
|
Komersanti
|
ERAF
|
1300
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.1.2.2.c
|
Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu
|
Personas
|
ERAF
|
34 320
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.9. izteikt tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.5. (5)
ERAF kopējie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.3.2.1.ak (CO01)
|
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu
|
Komersanti
|
ERAF
|
1 600
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.3.2.1.bk (CO02)
|
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)
|
Komersanti
|
ERAF
|
1 250
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.3.2.1.ck (CO04)
|
To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu
atbalstu
|
Komersanti
|
ERAF
|
1 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.3.2.1.dk (CO07)
|
Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam
finansējumam, kas ir granti
|
EUR
|
ERAF
|
19 000 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.10. izteikt tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.8. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI4
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība (2013.
gadā)
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.3.4.1.a
|
Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai
piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas
profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas
sekmēšanai
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Personu skaits
|
N/A
|
614
|
Skaits
|
2287
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.11. izteikt 273., 274., 275. un 276. punktu šādā
redakcijā:
"(273) 3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā
pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma
izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas
novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās.
(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu
funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts
pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un
atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties
profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan
nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2 %, gan arī augstu
personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7 % apmērā, kas
nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā
atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan
nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts
ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts
pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek
piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus
valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī,
motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī
izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu
negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa
uzraudzības uz mērķtiecīgu rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes
darbā. To plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību
programmu, kuras pamatā būs uz darba izpildes novērtēšanas
sistēmā norādīto mācību vajadzību apkopojuma bāzes izstrādāta
mācību stratēģija un attīstīti profesionālo zināšanu pilnveides
moduļi. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības
vides sakārtošanai, būtiska ir sociālo un sadarbības partneru
līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un
diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru
divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls
nozaru darba un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valstī kopumā.
Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības
attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts
divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība,
ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika,
telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru
līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos
slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, kas uzskatāms
par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu
nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tiktu sniegts
ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas5
mērķu sasniegšanā.
(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama
administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas
pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas
un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu
pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās
analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu
izmeklējamo lietu kvalitāti un palielinātu to krimināllietu un
administratīvo pārkāpumu lietu īpatsvaru, kas ir atklātas pēc
institūciju iniciatīvas, tiks uzlabotas stratēģiskās un
operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko
plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās
pilnveides pasākumiem.
(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte,
attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides
sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana.";
1.12. izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.9. (4)
ESF specifiskais
rezultāta rādītājs
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI6
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība (2013.
gadā)
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.3.4.2.a
|
Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits
labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas
novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Personu skaits
|
N/A
|
823
|
Skaits
|
3 747
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.3.4.2.b
|
Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju
noslēgto ģenerālvienošanos skaits
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Personu skaits
|
N/A
|
1
|
Skaits
|
5
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.13. izteikt 278., 279. un 280. punktu šādā redakcijā:
"(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi
valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta
jautājumiem, veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot
kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot
atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru
mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot
reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides
sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību, it
īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma
reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa
saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu
nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu,
KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml.
jomām, kā arī IKT izmantošanu, un sniedzot ieguldījumu ēnu
ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā
pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu
risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes
darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības
profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko
pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto
slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu
valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu
vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai.
Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020. gadā ar ESF
palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību
plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes
iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir
atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz
ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā
2007.-2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas
noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo
dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā
dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru
asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm
pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi
nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan
nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā
atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo
struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa
problēmjautājumu un rasto risinājumu rezultātus nozaru un
nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, tiek plānots
attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi,
nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka
regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga
atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un
sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un
tiesību aizstāvībā.
(279) 3.4.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:
atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku
kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai,
apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un
tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu
darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā
arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un
nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata
kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana;
tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem,
secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu
definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi,
organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi.
Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu
piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā
un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību
saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un
nediskriminācijas jautājumi.
(280) 3.4.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas
un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki - tiesneši, tiesu
darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu
amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas
ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības,
attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks
piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti
advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji),
šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu
juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un
sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības
vides uzlabošanu.";
1.14. izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā:
"(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās
darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas
programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību,
semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes
darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un
sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru,
apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un
darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju
un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, metodiku, rokasgrāmatu
izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas
pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo
un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo
spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un
operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas
programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām
mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks
iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.
(284) 3.4.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts
pārvaldes darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir
ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu,
komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu,
būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT
izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP
fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts
pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un
profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko
pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo
pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu
novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī
institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju
organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga
stiprināšanā.
(285) 3.4.2. SAM indikatīvie finansējuma
saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, LBAS, LDDK,
sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu
nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga
koleģiāla augstākās revīzijas iestāde.";
1.15. izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.10. (5)
ESF specifiskie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.3.4.1.a
|
Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu
sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās
apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
|
Personu skaits
|
ESF
|
11 433
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.3.4.2.a
|
Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo
un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu
ekonomikas mazināšanas jomās
|
Personu skaits
|
ESF
|
14 817
|
Projekta dati
|
Reizi gadā
|
|
i.3.4.2.b
|
Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba
ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā
|
Personu skaits
|
ESF
|
25
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.16. izteikt tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.11. (6)
Prioritārā
virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība 2018.
gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F03) Finanšu rādītājs 3. PV (ERAF)
|
|
EUR
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
79 669 032
|
|
|
348 460 356
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F04) Finanšu rādītājs 3. PV (ESF)
|
|
EUR
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
7 012 838
|
|
|
21 251 009
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.3.1.1.a
i.3.1.2.a
Atbalstīto komersantu skaits (CO01)
|
Kopējais
|
Komersanti
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
120
|
|
|
960
|
Projektu dati
|
Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās
darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu
instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu
biznesa inkubatoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49 %
no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.3.4.1.a
Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu
sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās
apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
|
Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis
unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i., rādītājs
atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības
iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši,
tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti,
zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu
eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo
institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās
komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar
komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā
stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana,
jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse
komercdarbību regulējošos jautājumos
|
Skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
456
|
|
|
11 433
|
Projektu dati
|
Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā
sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo
pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu
ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā
finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros"
|
1.17. izteikt tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.3.12. (7-12)
|
ERAF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
5
|
11 803 348
|
1
|
169 774 785
|
7
|
237 174 558
|
7
|
237 174 558
|
N/A
|
N/A
|
3
|
296 191 300
|
|
7
|
5 901 674
|
3
|
65 000 000
|
1
|
10 911 633
|
1
|
10 911 633
|
|
|
|
|
|
21
|
5 901 674
|
4
|
46 416 515
|
3
|
37 193 476
|
5
|
48 105 109
|
|
|
|
|
|
34
|
17 705 023
|
5
|
15 000 000
|
2
|
10 911 633
|
|
|
|
|
|
|
|
63
|
6 200 001
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
66
|
31 802 900
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
67
|
154 316 515
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
72
|
42 560 165
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
75
|
20 000 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.18. izteikt 366. punktu šādā redakcijā:
"(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības:
nacionālās nozīmes attīstības centros ar tramvaju maršrutu tīklu
- tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana,
jaunu līniju izbūve un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot
pilsētas prioritārās attīstības teritorijas. Nacionālās nozīmes
attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu
videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde,
esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to
videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem
Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras
ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem,
kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide.
Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas
pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko
efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta
projektu iesniegumu atlases procesā.";
1.19. izteikt 405. punktu šādā redakcijā:
"(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa
no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek
eksportēta. 2012. gadā vairāk nekā 80 % apmērā eksportēts papīra
un kartona iepakojums, papīrs un kartons, ~90 % apmērā eksportēts
plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla
atkritumu eksports - 75 % no savāktā7, jo atkritumu
pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski
izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai
pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu
atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas
rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina
atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu
atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25 % no
nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas
punktiem ir ierīkoti līdz 2012. gada beigām (ar KP fondu atbalstu
ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu
šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un
pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems
iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ
šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās
atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz
dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums,
kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu
savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides
acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas
sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un
stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai
pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā
iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un
pārstrādi. 2010. gadā pārstrādāti 16,2 % mājsaimniecības un tiem
līdzīgu atkritumu, 2011. gadā - 17,8 % un 2012. gadā - 18,4 % šo
atkritumu8.";
1.20. izteikt 410. un 411. punktu šādā redakcijā:
"(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu
saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo
atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma
pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas
sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un
palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne
tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī
specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu
radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks
noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām,
lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība,
būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve u. tml.). Tiks izvērtētas
arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai
aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai
atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un
noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu,
apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu
poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu
apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas
efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi
kaitīgām precēm, iepakojumu, nolietotiem transportlīdzekļiem, kā
arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības
sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām).
Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas
un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko
atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos
izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski
pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības
kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt,
pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās
attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu
apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības
informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas
pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu.
(411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu
saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes
un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu
atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa
procedūru, 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts
tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas
perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu
dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un
plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos
novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai.
Prioritārā secībā atbalsts plānots:
1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai
skaitā veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai
izmantošanai;
2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;
3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai.
5.2.1. SAM ietvaros plānots atbalstīt:
1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas
vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, dalītas vākšanas laukumu
izveidi un aprīkošanu, kā arī specializēto transportlīdzekļu
iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt
izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai));
2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:
a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā
sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības
nodrošināšanai);
b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai
skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla
darbības nodrošināšanai).
Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem
aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību
un atkritumu jomas vides aquis izpildi.";
1.21. izteikt 413. un 414. punktu šādā redakcijā:
"(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības
nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma
palielinājumu par 24,03 % attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto
atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par
atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību
iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.
(414) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā
apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu
izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un
izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un
reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas
uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas
infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba
vietas.";
1.22. izteikt 416. punktu šādā redakcijā:
"(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu
dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā atkritumu
dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī
specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas
maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma
sniegšanai); atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu
palielināšana, tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu
kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības
informēšanas pasākumi.";
1.23. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.5.5. (5)
KF kopējais
iznākuma rādītājs
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas biežums
|
|
i.5.2.1.ak (CO17)
|
Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums
|
Tonnas gadā
|
KF
|
172 0009
|
Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
|
Reizi gadā"
|
1.24. izteikt tabulas Nr. 2.5.8. (3) nosaukumu šādā
redakcijā:
"ERAF specifiskais
rezultāta rādītājs";
1.25. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.5.10. (5)
KF un ERAF
kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas biežums
|
|
i.5.4.1.ak (CO23)
|
To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu
labāku aizsardzības pakāpi
|
Hektāri
|
ERAF
|
23 118
|
Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
|
Reizi gadā
|
|
i.5.4.2.a
|
Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa
programmas (jomas)10
|
Monitoringa programmas
|
KF
|
4
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.26. izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.5.17. (7-12)
|
ERAF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
5
|
11 826 219
|
1
|
432917039
|
7
|
13 1375 386
|
7
|
80819321
|
N/A
|
N/A
|
5
|
65 819 321
|
|
7
|
11 826 219
|
|
|
1
|
172 521 464
|
1
|
92138673
|
|
|
6
|
367097718
|
|
21
|
11 826 219
|
|
|
3
|
36 881 516
|
5
|
259 959 045
|
|
|
|
|
|
34
|
23 652 438
|
|
|
2
|
92 138 673
|
|
|
|
|
|
|
|
72
|
82 783 529
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
85
|
2 442 691
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
86
|
12 557 309
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
87
|
65 819 321
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
89
|
174 992 539
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
92
|
15 190 555
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
94
|
20 000 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.27. izteikt 513. punktu šādā redakcijā:
"(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves uzlabos
kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, saglabājot iespēju
kuģu kustībai nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos, ja
investīcijas netiktu veiktas, kuģu kustība būtu jāierobežo. Tas
ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī nepalielināt kuģu
dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot potenciālās kuģu
dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas
infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar
vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās
ietekmes uz vidi samazināšanai.";
1.28. izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.6.13. (7-12)
|
KF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
13
|
2 106 640
|
1
|
924 294 295
|
7
|
672 377 169
|
7
|
924 294 295
|
N/A
|
N/A
|
7
|
924 294 295
|
|
22
|
1 015 580
|
|
|
1
|
251 917 126
|
|
|
|
|
|
|
|
24
|
448 927 366
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
25
|
17 000 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
26
|
2 500 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
33
|
377 676 199
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
34
|
16 500 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
35
|
7 093 340
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
37
|
8 362 545
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
39
|
55 112 625
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
44
|
18 000 000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.29. izteikt tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.1. (4)
ESF kopējie un
specifiskie rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI11
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.7.1.1.ak (CR03)
|
Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības
apmācībās
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
6 088
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
24 480
|
Projekta dati
|
Divas reizes gadā
|
|
r.7.1.1.b
|
Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma
beigām
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
6 087
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
22 950
|
Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS
un VID)
|
Divas reizes gadā"
|
1.30. izteikt tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.3. (5)
ESF kopējie un
specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.7.1.1.ak (CO01)
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
Dalībnieki
|
ESF
|
85 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.1.1.b
|
Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+
|
Dalībnieki
|
ESF
|
29 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.1.2.a
|
Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits
|
Pasākumu skaits
|
ESF
|
600
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.1.2.b
|
Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei
nepieciešamo dokumentu skaits
|
Dokumentu skaits
|
ESF
|
3
|
Projektu dati
|
Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021."
|
1.31. izteikt 606. punktu šādā redakcijā:
"(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot
jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas
jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par
25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai
formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba,
tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir
izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014.
gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis
2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt
to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija
14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir 12,2 %. 7.2.1. SAM
atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu
garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā12
ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM līdz 2018. gadam,
iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus
jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto
jauniešu iesaistei un SAM īstenošanai pēc 2018. gada tiek plānots
ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs).
Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas
darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un
gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās
neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk - NEET grupas jaunieši) ir
iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības
līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem
reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes).
Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība
profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās
jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras
jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes
iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās
darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā
jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot
vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis
SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.";
1.32. izteikt 609. punktu šādā redakcijā:
"(609) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un
būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai
būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un
Jauniešu garantiju.";
1.33. izteikt tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.4.
JNI kopējie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI13
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.7.2.1.a
|
Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības
apmācībās
|
JNI
|
Personu skaits
|
NA
|
1 683
|
2012.
|
Personu skaits
|
12 015
|
Projektu dati
|
Divas reizes gadā
|
|
r.7.2.1.bk (CR01)
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI
atbalstīto intervenci
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)
|
2 935
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
12 920
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.ck (CR02)
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem
darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas
piedāvājumu
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)
|
1 760
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
11 266
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.dk (CR03)
|
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas
iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē
vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)
|
1 760
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
11 266
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.ek (CR04)
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI
atbalstīto intervenci
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)
|
2 765
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
3 420
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.fk (CR05)
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem
darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas
piedāvājumu pēc aiziešanas
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)
|
1 659
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
2 052
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.gk (CR06)
|
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc
aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā,
kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp
pašnodarbināti
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)
|
1 659
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
2 052
|
NVA dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.h (CR07)
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas
(CO04)
|
690
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
6 500
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.ik (CR08)
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai
prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas
(CO04)
|
1 053
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
3 900
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
r.7.2.1.jk (CR09)
|
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies
izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir
nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
|
JNI
|
Dalībnieku skaits
|
Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas
(CO04)
|
1 053
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
3 900
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
| r.7.2.1.kk (CR10) |
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo
izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot tiek iegūta
kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos
mēnešos pēc aiziešanas |
JNI |
Dalībnieku skaits |
N/A |
526 |
2012. |
Dalībnieku skaits |
1 673 |
Projektu dati |
Reizi gadā |
| r.7.2.1.lk (CR11) |
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos
mēnešos pēc aiziešanas |
JNI |
Dalībnieku skaits |
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
(CO01) |
1 376 |
2012. |
Dalībnieku skaits |
5 826 |
Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana
(NVA BURVIS un VID) |
Reizi gadā |
| r.7.2.1.mk (CR12) |
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki
sešos mēnešos pēc aiziešanas |
JNI |
Dalībnieku skaits |
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
(CO01) |
14 |
2012. |
Dalībnieku skaits |
80 |
Aptauja
|
Reizi gadā"uot; |
1.34. izteikt tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.5. (4)
ES F kopējie un
specifiskie rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.7.2.1.n
|
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc
aiziešanas
|
Dalībnieku skaits
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
243
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
408
|
Projektu dati
|
Divas reizes gadā
|
|
r.7.2.1.nk (CR13)
|
Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt
pēc dalības apmācībās
|
ESF
|
Dalībnieku skaits
|
980
|
2012.
|
Dalībnieku skaits
|
1 496
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.35. izteikt 611. punktu šādā redakcijā:
"(611) Indikatīvā mērķa grupa: jaunieši līdz 29
gadu vecumam (ieskaitot), prioritāri atbalstu sniedzot mērķa
grupai vecumā 15-24 gadi (ieskaitot) un jauniešiem, kuri nemācās
un nav nodarbināti.";
1.36. izteikt tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.6. (5)
ESF un JNI
kopējie iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.7.2.1.a
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
Dalībnieki
|
JNI
|
19 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.2.1.b
|
Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas
personas
|
Dalībnieki
|
JNI
|
9 700
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.2.1.c
|
Ilgstošie bezdarbnieki
|
Dalībnieki
|
JNI
|
5 700
|
NVA dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.2.1.d
|
JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā
|
Dalībnieki
|
JNI
|
28 700
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.2.1.e
|
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
|
Dalībnieki
|
ESF
|
2 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.7.2.1.f
|
Nodarbinātās personas
|
Dalībnieki
|
ESF
|
2 206
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.37. izteikt tabulu Nr. 2.7.7. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.7. (4)
ESF specifiskais
rezultāta rādītājs
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI14
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.7.3.1.a
|
Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits
bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības
prasības15
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
%
|
Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu
skaits
|
28,5
|
2012.
|
%
|
75
|
VDI dati
|
Reizi gadā"
|
1.38. izteikt tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.10. (6)
Prioritārā
virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība 2018.
gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)
|
|
EUR
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
49 376 694
|
|
|
131 939 226
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)
|
|
EUR
|
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
63 140 803
|
|
|
63 140 803
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.7.1.1.ak
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
(dalībnieki) (CO01)
|
Kopējais
|
Dalībnieki
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
42 000
|
|
|
85 000
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās
investīcijas, kas atbilst 77 % no prioritārajam virzienam
plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.7.2.1.a
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
(dalībnieki)
|
Kopējais
|
Dalībnieki
|
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
19 000
|
|
|
19 000
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros
plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma
jauniešu nodarbinātības veicināšanai"
|
1.39. izteikt tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.7.11. (7-12)
|
ESF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
102
|
83 657 058
|
1
|
170 169 618
|
7
|
170 169 618
|
7
|
170 169 618
|
8
|
170 169 618
|
8
|
170 169 618
|
|
103
|
66 758 830
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
106
|
19 753 730
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.40. aizstāt 678. punktā skaitli "30 000 000" ar
skaitli "58 131 500";
1.41. aizstāt 682. punktā skaitli "66 801 486" ar
skaitli "5 711 177";
1.42. izteikt tabulu aiz 736. punkta šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.9.1. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.8.3.1.a
|
Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits
vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā
balstīta mācību satura īstenošanu
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Vadlīniju un valsts standartu skaits
|
N/A
|
1
|
2012.
|
Skaits
|
3
|
IZM dati, projektu uzraudzības dati
|
Projekta īstenošanas noslēgumā"
|
1.43. izteikt tabulu Nr. 2.8.10. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.10. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.8.3.2.a
|
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas
individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Iestāžu skaits
|
N/A
|
23
|
2013.
|
Skaits
|
272
|
Projektu uzraudzības informācija
|
Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā"
|
1.44. izteikt 752., 753., 754., 755. un 756. punktu šādā
redakcijā:
"(752) 2012. gadā laukos no 18-24 gadus veciem jauniešiem
izglītības iegūšanu priekšlaicīgi pameta 13,8 %, pilsētās 8,8 %.
No kopējā priekšlaicīgi skolu pametušo skaita 6,2 % bija
sievietes, 14,5 % vīrieši16.
(753) OECD PISA 2012 rezultāti parāda sakarību starp
izglītojamo sociālekonomisko stāvokli un mācību sasniegumiem.
Īstenotā izglītības iestāžu tīkla optimizācija un ģimeņu
sociālekonomiskais stāvoklis var radīt izglītības pieejamības
risku un palielināt PMP gadījumu skaitu.
(754) Kā norādīts EK ziņojumā17, PMP ir saistīta ar
mācīšanās grūtībām, diskrimināciju, vienaudžu noraidījumu,
ierobežotu pieejamību izglītībai un nepietiekamu reģionālo
mobilitāti. Pašvaldību sociālie dienesti kā nozīmīgākās jauniešu
problēmas min motivācijas trūkumu mācīties, iesaistīties brīvā
laika pavadīšanas aktivitātēs, kam seko uzvedības un
socializācijas problēmas, mācību kavējumi, nepietiekama vecāku
uzraudzība, finanšu trūkums un zems izglītības
līmenis18.
(755) Plānots izstrādāt preventīvo un intervences pasākumu
plānu PMP risku grupu izglītojamiem, tai skaitā izvērtējot
ikdienējo un neformālo mācīšanos kā nozīmīgu instrumentu
pašapziņas un mācību motivācijas veidošanai. Esošā PMP
monitoringa sistēma un analīze par PMP iemesliem nav pilnīga.
Šobrīd pieejami kvantitatīvie dati par PMP, piemēram, CSP dati,
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) apkopotie dati par
obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kas liecina par
izglītības pārtraukšanas iemesliem. Paredzēts atbalsts izglītības
iestādēs nereģistrēto obligātā izglītības vecumā esošo bērnu
uzskaites sistēmas pilnveidei (tai skaitā sasaistei ar augstāko,
pieaugušo un interešu izglītību).
(756) 2014.-2015. gadā tika veikti vairāki pētījumi, kas ļāva
identificēt PMP problēmā iesaistīto pušu viedokli par
nepieciešamajiem preventīvajiem un intervences pasākumiem.
Rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu pārstāvju un jauniešu
viedokļi atšķiras: pirmie kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja
vecāku nepietiekamu iesaisti bērnu audzināšanā, bet jauniešu
vērtējumā lielāka nozīme ir faktoriem, kas saistīti ar skolas
vidi, tai skaitā motivācijas trūkums mācīties. Izglītības iestāžu
darbinieku vērtējumā nepieciešama lielāka pašvaldības iesaiste
PMP riska gadījumos, papildu ekonomiska rakstura atbalstam
skolēniem un atbalstam skolas personālam konfliktējošu attiecību
risināšanai. 8.3.4. SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija ar
8.3.3. SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET jauniešiem (tai skaitā
NEET jauniešu iesaistei izglītībā (arī pēc pārtraukuma)), ar
8.3.5. SAM, kurā paredzēts karjeras atbalsts izglītojamiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ar 8.3.2. SAM,
kurā paredzēts atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču
attīstībai, un ar 8.3.1. SAM, kurā paredzēts attīstīt kompetenču
pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu.";
1.45. papildināt programmu ar 756.1 punktu šādā
redakcijā:
"(7561) Rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska
pieeja koordinētai PMP prevencijai, tādējādi veicinot PMP
mazināšanos.";
1.46. izteikt tabulu Nr. 2.8.12. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.12. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI19
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.8.3.4.a
|
Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina
sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Izglītības iestāžu skaits
|
N/A
|
25
|
2012.
|
Izglītības iestāžu skaits
|
665
|
Projekta dati
|
Vienu reizi projekta noslēgumā"
|
1.47. izteikt 775., 776. un 777. punktu šādā redakcijā:
"(775) PMP problēmas risināšanai tiks nodrošināta
kompleksa pieeja, īstenojot gan uz individuāliem, gan uz
institucionāliem faktoriem vērstas darbības. Plānotie preventīvie
un intervences pasākumi, kā arī pasākumi izglītojamiem, kas tikko
atgriezušies izglītības sistēmā, izglītības pieejamībai un PMP
mazināšanai nodrošinās: 1) to, ka PMP riska grupā esošs
izglītojamais turpina mācības vispārējās vai profesionālās
izglītības iestādē un absolvē to vai iegūst darba tirgū
izmantojamu kvalifikāciju; 2) jauniešu iesaistīšanos aktivitātēs
ārpus formālās izglītības, tai skaitā aktivitātēs un interešu
izglītības pasākumos, ko organizē jauniešu NVO un tās NVO, kas
veic darbu ar jaunatni, lai jaunietis sekmīgi iekļautos gan
izglītības sistēmā, gan darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Minētie
pasākumi papildina tematiskā mērķa "Sociālā iekļaušana,
nabadzības un jebkāda veida diskriminācijas apkarošana"
ietvaros paredzētos pasākumus. Tiks nodrošināta arī savstarpējā
papildinātība un demarkācija ar FEAD un valsts atbalsta
programmām 1.-4. klases izglītojamiem (brīvpusdienas). Atbalsta
pasākumi mērķa grupas identificēšanā tiks nodrošināti,
pašvaldības institūcijām sadarbojoties ar izglītības iestāžu
speciālistiem, tai skaitā ievērojot attiecīgās pašvaldības
paredzēto atbalstu un nodrošinot savstarpēju papildinātību.
(776) Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta, pašvaldību
(skolu) līmenī tiek veikti pasākumi, lai izglītojamie atgrieztos
izglītības iestādē, tāpēc pamatizglītības pakāpē PMP izglītojamo
īpatsvars ir ļoti neliels, pašvaldībām ir ierobežotas iespējas
sniegt atbalstu jauniešiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet
mācības pamet vidējās izglītības pakāpē.
(777) Izglītības iestādēm attīstot individualizētu izglītības
pakalpojuma piedāvājumu sadarbībā ar vecākiem un nevalstiskajām
organizācijām, tiks veicināta sadarbības mehānisma veidošanās
ilgtermiņā, kā arī PMP gadījumu skaita samazināšanās.";
1.48. izteikt 791., 792. un 793. punktu šādā redakcijā:
"(791) 8.3.4. SAM indikatīvās atbalstāmās
darbības: atbalsts individuālā PMP riska mazināšanas plāna
izstrādei un īstenošanai PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem
(tai skaitā speciālistu konsultācijas, mentoru piesaiste,
konsultācijas mācību priekšmetos); atbalstošas skolas vides
veidošana (tai skaitā informatīvs un izglītojošs atbalsts
pedagogiem un pašvaldību speciālistiem problēmsituāciju
risināšanai, informatīva kampaņa vecāku informētības līmeņa
paaugstināšanai un iesaistei, interaktīva rīka nodrošināšana
izglītības iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai);
izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam
pakļautajiem izglītojamiem; atbalsts jauniešu NVO un to NVO, kas
veic darbu ar jaunatni, organizēto ārpus formālās izglītības
aktivitāšu un iniciatīvu īstenošanai, jauniešu projektiem un PMP
mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs; atbalsts PMP
rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai;
vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas
mazināšanai.
(792) 8.3.4. SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās
izglītības iestāžu 5.-12. klases izglītojamie, profesionālās
izglītības iestāžu 1.-4. kursa izglītojamie, izglītības iestāžu
pedagoģiskais un atbalsta personāls.
(793) 8.3.4. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji:
Izglītības kvalitātes valsts dienests.";
1.49. izteikt tabulu Nr. 2.8.15. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.15. (5)
ESF specifiskie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.8.3.1.a
|
Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā
izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF
atbalsts
|
Vadlīniju un valsts standartu skaits
|
ESF
|
3
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.1.b
|
Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk.
izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem
paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru
izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Mācību un metodisko līdzekļu skaits
|
ESF
|
61
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.1.c
|
Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un
pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits,
kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Mācību un metodisko līdzekļu skaits
|
ESF
|
15
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.2.a
|
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF
atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un
ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču
attīstībai
|
Iestāžu skaits
|
ESF
|
272
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.3.a
|
NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši
atbalstu ESF finansējuma ietvaros
|
Personu skaits
|
ESF
|
5 262
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.4.a
|
Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu
PMP riska mazināšanai
|
Izglītības iestāžu skaits
|
ESF
|
665
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.5.a
|
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits,
kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras
attīstības atbalstam
|
Iestāžu skaits
|
ESF
|
328
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.3.6.a
|
Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits
|
Pētījumu skaits
|
ESF
|
5
|
Projektu dati
|
Projekta īstenošanas noslēgumā
|
|
i.8.3.6.b
|
Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits
|
Pētījumu skaits
|
ESF
|
9
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.50. svītrot 810. punkta ceturto teikumu;
1.51. izteikt 817. punktu šādā redakcijā:
"(817) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts
paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences
pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā
darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras
konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka
kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu
strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu
atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks
paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto
personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram,
bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums,
nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks
nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 25
gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM),
invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma
stereotipu mazināšanai.";
1.52. izteikt tabulu Nr. 2.8.20. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.20. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI20
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2022.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.8.5.3.a
|
Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF
apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi,
administratori, prakses vadītāji un amata meistari, nozares
pārstāvji, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Personu skaits
|
NA
|
1 933
|
2013.
|
Personu skaits
|
4 428
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.53. izteikt tabulu Nr. 2.8.21. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.21. (5)
ESF specifiskie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2022.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.8.5.1.a
|
Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās
mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros
|
Personu skaits
|
ESF
|
3 150
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.5.1.b
|
Audzēkņu skaits, kas piedalījušies mācību praksē
uzņēmumā ESF atbalsta ietvaros
|
Personu skaits
|
ESF
|
11 025
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.5.2.a
|
Profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas
pamatprasību skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF
atbalsts
|
Profesiju standartu un kvalifikācijas pamatprasību
skaits
|
ESF
|
160
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.5.2.b
|
Modulāro profesionālās izglītības programmu skaits, kuru
izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Programmu skaits
|
ESF
|
184
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.8.5.3.a
|
Nodarbinātās personas, kas saņēmušas ESF atbalstu
mācībām (pedagogi, administratori, prakses vadītāji, amata
meistari, nozaru pārstāvji)
|
Personu skaits
|
ESF
|
5 775
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.54. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.22. (6)
Prioritārā
virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība 2018.
gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)
|
|
EUR
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
123 635 102
|
|
|
326 424 456
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)
|
|
EUR
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
63 652 675
|
|
|
273 826 243
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Iznākuma rādītājs
|
Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā
izglītības infrastruktūrā (CO35)
|
Kopējais
|
Personu skaits
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
16 264
|
|
|
59 492
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un
8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras
modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % no
kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ERAF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.2.1.b
Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu,
skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF
atbalsts
|
Atbalstīto studiju programmu ES valodās, izņemot
latviešu valodu, skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF
atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES
valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo
pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra, 2. līmeņa
profesionālo, doktora studiju programmām).
Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver
starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un
starptautisko publicitāti
|
Programmu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
16
|
|
|
80
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās
investīcijas kopīgo studiju programmu izveides
nodrošināšanai. Rādītājs aptver 3,00 % (8 219 400 EUR) no
kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.2.2.b
Ārvalsts pasniedzēju skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu
darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā
|
Ārvalsts pasniedzēji, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam
augstākās izglītības institūcijā Latvijā.
Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar
Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais
viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai
viesasistents)
|
Personu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
50
|
|
|
300
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs ietver 8.2.2. SAM ietvaros plānotās
investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam
augstākās izglītības institūcijā.
Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) no kopējām
investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.2.3.a
Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts
ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības
ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)
|
Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF
atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības
ieviešanai
|
Institūciju skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
10
|
|
|
20
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a ietver darbības, kas
saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas
stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai.
Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) no kopējām
investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.3.1.b
Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk.
izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem
paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru
izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk.
izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem
paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru
izstrādei piešķirts ESF atbalsts
|
Mācību un metodisko līdzekļu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
10
|
|
|
61
|
Projektu dati
|
i.8.3.1.b rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar
mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver
3,12 % (8 551 987 EUR) no kopējām investīcijām
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.3.1.a
Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā
izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF
atbalsts
|
Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā
(pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts
pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības
standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF
atbalsts
|
Vadlīniju un valsts standartu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
3
|
|
|
3
|
Projektu dati
|
i.8.3.1.a rādītājs ietver darbības, kuras saistītas ar
mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver
2,78 % (7 616 784 EUR) no kopējām investīcijām
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.3.2.a
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF
atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un
ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai (iestāžu
skaits)
|
Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF
atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un
ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai (iestāžu
skaits)
|
Iestāžu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
180
|
|
|
272
|
Projektu dati
|
i.8.3.2.a rādītājs iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas
personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver
13,74 % (37 632 740 EUR) no kopējām investīcijām
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.3.3.a
NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši
atbalstu ESF finansējuma ietvaros
|
NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši
atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un
aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un
sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET
jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu
programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF
finansējuma ietvaros
|
Personu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
3 683
|
|
|
5 262
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs 8.3.3.a ietver SAM ietvaros plānotās
darbības, lai attīstītu NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un
nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Rādītājs aptver 3,29 % (9 000 000 EUR) no kopējām
investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.3.5.a
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits,
kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras
attīstības atbalstam
|
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits,
kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras
attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras
atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas,
praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)
|
Iestāžu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
295
|
|
|
328
|
Projektu dati
|
i.8.3.5.a rādītājs iekļauj SAM darbības, kuras saistītas
ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver
8,43 % (23 080 688 EUR) no kopējām investīcijām
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.4.1.a
Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas
saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot
nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni
|
Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai
augstāko izglītību vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF
atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos
ar zemu izglītības līmeni
|
Personu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
11 562
|
|
|
25 693
|
Projektu dati
|
i.8.4.1.a rādītājs iekļauj darbības, kuras saistītas ar
nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences
paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) no
kopējām investīcijām prioritārajam virzienam ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.8.5.1.a
Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās
mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros (personu
skaits)
|
Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās
mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros
|
Personu skaits
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
1 260
|
|
|
3 150
|
Projektu dati
|
i.8.5.1.a rādītājs iekļauj SAM atbalstāmās darbības,
kuras vērstas uz darba devēja vadītām mācībām
profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968
576 EUR) no kopējām investīcijām prioritārajam virzienam
ESF atbalsta ietvaros"
|
1.55. izteikt tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.23. (7-12)
|
ERAF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
49
|
44 002 486
|
1
|
277 460 786
|
1
|
131 269593
|
7
|
180 659 300
|
N/A
|
N/A
|
10
|
277 460 786
|
|
50
|
63 925 718
|
|
|
2
|
104 674 399
|
1
|
96 801 486
|
|
|
|
|
|
51
|
122 820 515
|
|
|
3
|
41 516 794
|
|
|
|
|
|
|
|
13
|
46 712 067
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.56. izteikt tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.8.24. (7-12)
|
ESF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
115
|
117 956 396
|
1
|
232 752 302
|
7
|
232 752 302
|
7
|
232 752 302
|
8
|
232 752 302
|
10
|
232 752 302
|
|
116
|
56 657 333
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
117
|
22 979 380
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
118
|
35 159 193
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"
|
1.57. izteikt 875. punktu šādā redakcijā:
"(875) Latvijā nepastāv specifiski pasākumi atbalsta
sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā, kuriem
saglabājas noziedzīgas uzvedības riski pēc soda izpildes beigām,
tāpēc resocializācijas mērķa sasniegšanai, tai skaitā
integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā
ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā (pašvaldību sociālo
dienestu sniegtais atbalsts saistās ar indivīda sadzīves
pamatvajadzību apmierināšanu, taču nav vērsts uz noziedzīgās
uzvedības risku mazināšanu). Tāpēc ieslodzītajiem un bijušajiem
ieslodzītajiem tiks radīta iespēja saņemt brīvprātīgo darba (tai
skaitā līdzgaitniecības) atbalstu jau ieslodzījuma vietā un pēc
tās, bijušajiem ieslodzītajiem būs iespēja iesaistīties
akreditētās atbalsta programmās, kas vērstas uz noziedzīgās
uzvedības risku novēršanu, sabiedrībā tiks veidotas īpašas
starpinstitucionālās sadarbības (MAPPA - Multi-Agency Public
Protection Arrangements) grupas un atbalsta un atbildīguma
apļi, kas turpinās specifiska atbalsta sniegšanu bijušajiem
notiesātajiem arī pēc soda izpildes beigām. Tiks ieviesti arī
specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai pēc
brīvības atņemšanas soda izciešanas.";
1.58. izteikt 882., 883., 884. un 885. punktu šādā
redakcijā:
"(882) 9.1.4. SAM: palielināt diskriminācijas riskiem
pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba
tirgū".
(883) Nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas
riskam pakļautie cilvēki ir indivīdi vai cilvēku grupas, kuru
iekļaušanās sabiedrībā un darba tirgū ir apgrūtināta
invaliditātes, nepietiekamas izglītības, etniskās izcelsmes,
prasmju, seksuālās orientācijas, nepietiekamu valodas zināšanu,
ģeogrāfiskās nošķirtības vai citu apstākļu dēļ, tādējādi nespējot
īstenot savas tiesības un izmantot iespējas. Atbalsts plānots
personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u. c.
diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī
valsts, pašvaldību iestāžu, biedrību un nodibinājumu darbinieku
apmācībām par diskriminācijas un dažādības jautājumiem, lai,
mazinot sabiedrības aizspriedumus un stereotipus, veicinātu
sabiedrības integrāciju. Personas ar invaliditāti saskaras ar
lielākām grūtībām pašu spēkiem iekļauties darba tirgū, ņemot
vērā, ka gandrīz pusei (47 %) ir pamatizglītība vai vispārējā
vidējā izglītība. Attiecībā uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem 63
% uzskata, ka diskriminācija pret iedzīvotājiem pēc 55 gadu
vecuma Latvijā ir izplatīta, un tikai 2,5 % Latvijas darba devēju
priekšroku dotu darbiniekiem pēc 50 gadu vecuma21.
Romiem ir zemākais izglītības līmenis - 85 % ir pamatskolas vai
zemāks izglītības līmenis22, un Latvijas darba devēji
viskritiskāk vērtē iespēju romiem iegūt darbu - 26 % uzskata, ka
romiem būs problemātiski iekārtoties darbā23. Vairāk
nekā puse aptaujāto (64 %) piekrīt apgalvojumam, ka romu kopiena
joprojām ir pakļauta diskriminācijas riskam. 32 % Latvijas
iedzīvotāju (64 % ES iedzīvotāju) uzskata, ka personu
diskriminācija etniskās izcelsmes dēļ ir ļoti
izplatīta24. Attiecībā uz cilvēkiem ar atšķirīgu
seksuālo orientāciju 26 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka
Latvijas sabiedrībā ir izplatīta diskriminācija pret LGBT
cilvēkiem25.
(884) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas
personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura
traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba
tirgū. Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana bērniem, kā arī
funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveidošana ļaus efektīvāk
kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības
ieguvi un integrāciju sabiedrībā.
(885) Plānotie pasākumi paredz atbalstu neaktīvo personu
motivēšanai un līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā
veicinot sabiedrībā izplatīto stereotipu un aizspriedumu
mazināšanu pret sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam
pakļautām grupām.";
1.59. izteikt 899., 900. un 901. punktu šādā redakcijā:
"(899) 9.1.2. SAM indikatīvās atbalstāmās
darbības: integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un
prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem, pasākumi
ieslodzīto karjeras plānošanai; specifiski atbalsta pasākumi
bijušo ieslodzīto nodarbināšanai, jaunu atbalsta metožu
īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem (bijušo ieslodzīto iesaiste
starpinstitucionālās sadarbības grupās (MAPPA) un atbalsta un
atbildīguma apļos, atbalsta programmu īstenošana bijušajiem
ieslodzītajiem), brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma
vietās un ar bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā; atbalsta
pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm, pasākumi ieslodzīto un viņu
tuvinieku pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai. Darbības tiks
īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA, atsevišķās darbībās iesaistot
arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos
vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).
(900) 9.1.2. SAM indikatīvā mērķa grupa:
ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo
ieslodzīto ģimenes.
(901) 9.1.2. SAM indikatīvie finansējuma
saņēmēji: Ieslodzījuma vietu pārvalde. Darbības tiks
īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA. Atsevišķās darbībās tiks
iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot
brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma
pamata).";
1.60. izteikt 909. punktu šādā redakcijā:
"(909) 9.1.4. SAM indikatīvā mērķa grupa:
sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personu
grupas - personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras
pakļautas diskriminācijai dzimuma vai vecuma dēļ, etniskās
minoritātes, tai skaitā romi, patvēruma meklētāji, personas ar
bēgļa vai alternatīvo statusu u. c.; darba devēji, valsts un
pašvaldību iestāžu darbinieki.";
1.61. izteikt 916. punktu šādā redakcijā:
"(916) Ar ESF atbalstu tiks paaugstināta profesionālā
sociālā darba prakses kvalitāte darbam ar riska situācijā esošām
personām, tādējādi nodrošinot efektīvu atbalstu iedzīvotājiem
krīzes situācijā, mazinot sociālās atstumtības risku un veicinot
darbspējīgo personu integrāciju darba tirgū. Priekšlikums paredz
ieviest sociālajos dienestos vadības kvalitātes principus,
uzlabot starpinstitucionālo un starpprofesionāļu sadarbību (tai
skaitā ar ārstniecības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, NVA
u. c.), ieviest slodzes kritērijus un sociālā darba prakses
rezultatīvos rādītājus, nodrošināt supervīzijas, izstrādāt
apmācību programmas un apmācīt sociālā darba speciālistus darbam
ar aktuālām sociālo dienestu klientu mērķa grupām, attīstīt
sociālo darbu kopienā, īstenot sociālā darba speciālistu
regulāras profesionālās kompetences pilnveides pasākumus.
Starpinstitūciju un starpprofesionāļu sadarbība tiks veicināta
arī bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības profilakses
jautājumos, tai skaitā izveidojot konsultatīvo punktu (kabinetu)
un sniedzot atbalstu un pakalpojumus bērniem ar saskarsmes
grūtībām un uzvedības traucējumiem, vienlaikus paplašinot
speciālistu zināšanas un izglītojot sabiedrības grupas, lai
agrīni atpazītu sociālos riskus, izprastu to cēloņus un
sadarbotos starpinstitucionālā līmenī situāciju risināšanā.
Tādējādi 9.2.1. SAM īstenošana sinerģiski papildina 9.2.2. SAM
rezultātu sasniegšanu, jo sociālā darba kvalitāte, darbinieku
profesionalitāte un starpinstitūciju sadarbība preventīvi mazinās
risku, ka bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē.";
1.62. aizstāt 924. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda aprūpes" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā
un neonatālā perioda) aprūpes";
1.63. izteikt 927. un 928. punktu šādā redakcijā:
"(927) Papildus veselības tīklu attīstības vadlīniju
izstrādei un ieviešanai SAM ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta
arī kvalitātes nodrošināšanas sistēma vienotas ārstniecības
iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai dažādos
ārstniecības profilos, tai skaitā izvērtējot iespējas uzlabot
sadarbību starp veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem un
pašvaldībām, līdz ar to kopumā uzlabojot kvalitatīvu veselības
aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu,
onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda)
aprūpes un garīgās veselības) veselības jomās. Kvalitātes
nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana stacionāro iestāžu
ietvaros sekmēs pozitīvu dinamiku neatliekamās medicīniskās
aprūpes līmenī, nodrošinot pozitīvas izmaiņas aprūpes kvalitātē
ar līdzvērtīgu dinamiku arī citos aprūpes līmeņos.
(928) Rezultātā tiks izstrādātas un ieviestas veselības tīklu
attīstības vadlīnijas un kvalitātes nodrošināšanas sistēma
kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības
nodrošināšanai, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības
riskam pakļautajiem iedzīvotājiem prioritārajās (sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) aprūpe un garīgā veselība) veselības jomās.";
1.64. aizstāt 931. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda aprūpes" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā
un neonatālā perioda) aprūpes";
1.65. izteikt 938., 939. un 940. punktu šādā redakcijā:
"(938) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā
personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu
attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm,
sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas
zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt
tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības
atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) aprūpes un garīgās veselības) jomās.
(939) Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam
personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas
ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi,
tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un
nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā
medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu) kvalitātes
celšanai.
(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un
sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālā darba speciālistu
sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u. tml.), tai skaitā
nodrošinot sociālā darba speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks
atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme
ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī
farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot
personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības
tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī
veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām
cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks
nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu
kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros
izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot
personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām
prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana
tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai,
kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic
resertifikāciju par saviem vai darba devēja
līdzekļiem.";
1.66. izteikt tabulu Nr. 2.9.11. (4) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.9.11. (4)
ESF specifiskie
rezultāta rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Reģiona kategorija vai
JNI26
|
Mērvienība
|
Kopējais iznākuma
rādītājs
|
Sākotnējā vērtība
|
Sākotnējās vērtības gads
|
Sākotnējās un mērķa vērtības
mērvienība
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
r.9.2.6.a
|
Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un
farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam
pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības
pasākumu ietvaros
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
Pakalpojumu sniedzēji
|
N/A
|
47 685
|
2012.
|
Skaits
|
28 000-
30 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.67. aizstāt 154., 155. un 158. zemsvītras atsaucē vārdus
"Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatāla
perioda un garīgās veselības joma" ar vārdiem "Sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) aprūpes un garīgās veselības joma";
1.68. aizstāt 952. punktā vārdus "pilotprojekts mazo
novadu sociālo dienestu apvienošanai; pakalpojumu" ar
vārdiem "konsultatīvā punkta (kabineta)
pakalpojuma";
1.69. aizstāt 961. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda aprūpe" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā
un neonatālā perioda) aprūpe";
1.70. papildināt 962. punktu aiz vārdiem "Nacionālais
veselības dienests" ar vārdiem "Veselības
ministrija";
1.71. aizstāt 965. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda aprūpe" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā
un neonatālā perioda) aprūpe";
1.72. aizstāt 970. punktā vārdus "pārcelšanās
pabalsti" ar vārdiem "pārcelšanās pabalsti (tai skaitā
mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai)";
1.73. izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.9.12. (5)
ESF specifiskie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.9.2.1.a
|
Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies
supervīzijās un pilnveidojuši savu profesionālo
kompetenci
|
Dalībnieki
|
ESF
|
2 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.1.b
|
Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu
tiesību aizsardzības jomā
|
Dalībnieki
|
ESF
|
5 825
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.1.c
|
Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas
atbalsta programmas
|
Personas
|
ESF
|
1 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.1.d
|
Speciālistu un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumisko
pārstāvju vai aprūpētāju skaits, kuriem sniegtas
rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai
|
Personas
|
ESF
|
2 250
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.1.e
|
Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi
(izvērtējumi, metodoloģijas), kuru izstrādei sniegts
atbalsts
|
Pētījumi
|
ESF
|
10
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.2.a
|
Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras
saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus
dzīvesvietā
|
Personas
|
ESF
|
2 100
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.2.b
|
Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem
ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus
|
Personas
|
ESF
|
3 400
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.2.c
|
Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem
skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību
izvērtējums
|
Personas
|
ESF
|
2 100
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.2.d
|
Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts
individuālo vajadzību izvērtējums
|
Personas
|
ESF
|
1 760
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.2.e
|
Slēgšanai atbalstīto ilgstošās sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
|
Institūciju/ filiāļu skaits
|
ESF
|
3
|
Projektu dati
|
Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016.
|
|
i.9.2.2.f
|
Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas
mehānismi
|
Finansēšanas mehānismi
|
ESF
|
2
|
Projektu dati
|
Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018.
|
|
i.9.2.2.g
|
Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas
mehānisms
|
pakalpojums
|
ESF
|
1
|
Projektu dati
|
Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017.
|
|
i.9.2.3.a
|
Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu
attīstības vadlīniju skaits
|
Vadlīniju skaits
|
ESF
|
4
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.3.b
|
Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina
neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir
atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu
attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai
|
Iestāžu skaits
|
ESF
|
21
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i..9.2.4.a
|
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses
pasākumos
|
Personu skaits
|
ESF
|
100 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i..9.2.4.b
|
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības
veicināšanas pasākumos
|
Personu skaits
|
ESF
|
500 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.5.a
|
Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras
saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam
teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas
|
Personu skaits
|
ESF
|
1 42027
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.2.6.a
|
Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas,
kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības
jomā
|
Dalībnieku skaits
|
ESF
|
35 000
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.74. aizstāt 986. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un
neonatālā perioda) aprūpes";
1.75. aizstāt 991. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda" ar vārdiem "bērnu (sākot no perinatālā un
neonatālā perioda) aprūpes";
1.76. aizstāt 997. punktā vārdus "perinatālā un neonatālā
perioda aprūpe un garīgā veselība" ar vārdiem "bērnu
(sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās
veselības";
1.77. svītrot 999. punktā vārdus "Nacionālais veselības
dienests";
1.78. izteikt tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.9.15. (5)
ERAF specifiskie
iznākuma rādītāji
|
ID
|
Rādītājs
|
Mērvienība
|
Finansējuma avots
|
Plānotā vērtība (2023.
gadā)
|
Datu avots
|
Ziņošanas regularitāte
|
|
i.9.3.1.a
|
Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei
ģimeniskā vidē
|
Vietu skaits
|
ERAF
|
654
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.3.1.b
|
Izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā
balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura
traucējumiem
|
Vietu skaits
|
ERAF
|
2 100
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.3.1.c
|
Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas
infrastruktūra
|
Infrastruktūra
|
ERAF
|
1
|
Projektu dati
|
Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019.
|
|
i.9.3.1.d
|
Izveidota asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu)
apmaiņas fonda infrastruktūra
|
Infrastruktūra
|
ERAF
|
1
|
Projektu dati
|
Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019.
|
|
i.9.3.2.a
|
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta
infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
|
Ārstniecības iestāžu skaits
|
ERAF
|
77528
|
Projektu dati
|
Reizi gadā
|
|
i.9.3.2.b (CO36)
|
Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti
veselības aprūpes pakalpojumi
|
Cilvēku skaits
|
ERAF
|
2 023 825
|
Projektu dati
|
Reizi gadā"
|
1.79. izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.9.16. (6)
Prioritārā
virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips
|
ID.
Rādītāja nosaukums
|
Definīcija
|
Mērvienība
|
Fonds
|
Reģiona kategorija
|
Starpposma vērtība 2018.
gadā
|
Mērķa vērtība
|
Datu avots
|
Rādītāja nozīmīguma
apraksts
|
|
sievietes
|
vīrieši
|
kopā
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F16) Finanšu rādītājs 9. PV (ESF)
|
|
EUR
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
86 060 737
|
|
|
264 895 004
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Finanšu rādītājs
|
(F17) Finanšu rādītājs 9. PV (ERAF)
|
|
EUR
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
53 957 741
|
|
|
227 502 880
|
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
|
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.9.1.1.ak
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki
(dalībnieki) (CO01)
|
Kopējais
|
Dalībnieki
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
12 500
|
|
|
25 000
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās
investīcijas, kas veido 33,7 % no 9. prioritārajam
virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.9.2.2.a
Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras
saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus
dzīvesvietā (personu skaits)
|
To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras
ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu
ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem
individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus
dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga
rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts
finansēta pakalpojuma ilgstošās sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras
turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus
sociālos pakalpojumus dzīvesvietā
|
Personas
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
630
|
|
|
2 100
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām
investīcijām, kas veido 9,20 % no 9. prioritārajam
virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.9.2.4.a
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses
pasākumos
|
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses
pasākumos
|
Iedzīvotāji
|
ESF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
20 000
|
|
|
100 000
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās
investīcijas, kas veido 21,01 % no 9. prioritārajam
virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta
ietvaros
|
|
Iznākuma rādītājs
|
i.9.3.2.a
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta
infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
|
Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu
specifiskā atbalsta mērķa ietvaros
|
Ārstniecības iestādes
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
0
|
|
|
775
|
Projektu dati
|
Iznākuma rādītājs atbilst 78,67 % no 9. prioritārajam
virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta
ietvaros
|
|
Galvenais īstenošanas posms
|
9.3.2.a
Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju % no kopējā SAM
finansējuma (S932)
|
Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju % no kopējā SAM
finansējuma
|
%
|
ERAF
|
Mazāk attīstītie reģioni
|
30
|
|
|
|
Projektu dati
|
"
|
1.80. izteikt tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.9.17. (7-12)
|
ERAF: Mazāk attīstītie
reģioni
|
|
Intervences kategorijas
|
Finansējuma veids
|
Teritorija
|
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi
|
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)
|
Tematiskie mērķi
|
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
Kods
|
milj. EUR
|
|
53
|
152 136 253
|
1
|
193 377 447
|
1
|
129 583 574
|
7
|
178 077 447
|
N/A
|
N/A
|
9
|
193 377 447
|
|
55
|
37 775 681
|
|
|
2
|
35 307 083
|
1
|
15 300 000
|
|
|
|
|
|
13
|
3 465 513
|
|
|
3
|
28 486 790
|
|
|
|
|
|
"
|
1.81. izteikt tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 3.2. (18A)
Finansējuma
plāns darbības programmai
|
Kods
|
Prioritārais virziens
|
Fonds
|
Reģions
|
Publiskās attiecināmās
izmaksas, EUR
|
Savienības atbalsts, EUR
|
Nacionālais finansējums,
EUR
|
Nacionālais publiskais
finansējums, EUR
|
Nacionālais privātais
finansējums, EUR
|
Kopējais finansējums, EUR
|
Līdzfinansējuma likme, %
|
EIB līdzdalība, EUR
|
Pamatpiešķīrums bez rezerves,
EUR
|
Rezerve, EUR
|
Rezerves apjoms, %
|
|
|
1
|
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
525 454 395
|
467 519 706
|
82 503 479
|
57 934 689
|
24 568 790
|
550 023 185
|
85
|
0
|
439 003 228
|
28 516 478
|
6
|
|
|
2
|
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
195 514 955
|
172 783 829
|
30 491 264
|
22 731 126
|
7 760 138
|
203 275 093
|
85
|
0
|
162 244 837
|
10 538 992
|
6
|
|
|
31
|
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
318 747 708
|
296 191 300
|
52 269 056
|
22 556 408
|
29 712 648
|
348 460 356
|
85
|
0
|
278 125 040
|
18 066 260
|
6
|
|
|
32
|
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
21 251 009
|
18 063 357
|
3 187 652
|
3 187 652
|
0
|
21 251 009
|
85
|
0
|
16 940 083
|
1 123 274
|
6
|
|
|
41
|
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa
emisijas, visās nozarēs
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
336 875 566
|
286 344 229
|
50 531 337
|
50 531 337
|
0
|
336 875 566
|
85
|
0
|
268 878 593
|
17 465 636
|
6
|
|
|
42
|
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa
emisijas, visās nozarēs
|
KF
|
N/A
|
200 011 298
|
194 266 292
|
34 282 288
|
5 745 006
|
28 537 282
|
228 548 580
|
85
|
0
|
182 247 678
|
12 018 614
|
6
|
|
|
51
|
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
509 314 166
|
432 917 039
|
76 397 127
|
76 397 127
|
0
|
509 314 166
|
85
|
0
|
406 511 160
|
26 405 879
|
6
|
|
|
52
|
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
KF
|
N/A
|
194 059 921
|
190 138 398
|
33 553 837
|
3 921 523
|
29 632 314
|
223 692 235
|
85
|
0
|
178 375 164
|
11 763 234
|
6
|
|
|
61
|
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
277 032 428
|
235 477 563
|
41 554 865
|
41 554 865
|
0
|
277 032 428
|
85
|
0
|
221 114 552
|
14 363 011
|
6
|
|
|
62
|
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
|
KF
|
N/A
|
992 194 804
|
924 294 295
|
163 110 762
|
67 900 509
|
95 210 253
|
1 087 405 057
|
85
|
0
|
867 111 261
|
57 183 034
|
6
|
|
|
72
|
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
129 660 737
|
112 148 340
|
19 790 886
|
17 512 397
|
2 278 489
|
131 939 226
|
85
|
0
|
104 665 744
|
7 482 596
|
6
|
|
|
73
|
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
JNI
|
N/A
|
61 997 230
|
58 021 278
|
5 119 525
|
3 975 952
|
1 143 573
|
63 140 803
|
92
|
0
|
58 021 278
|
N/A
|
N/A
|
|
|
81
|
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
326 424 456
|
277 460 786
|
48 963 670
|
48 963 670
|
0
|
326 424 456
|
85
|
0
|
260 536 998
|
16 923 788
|
6
|
|
|
82
|
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
272 584 7176
|
232 752 302
|
41 073 940
|
39 832 4154
|
1 241 526
|
273 826 242
|
85
|
0
|
218 787 163
|
13 965 139
|
6
|
|
|
91
|
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
216 855 270
|
193 377 447
|
34 125 433
|
23 477 823
|
10 647 610
|
227 502 880
|
85
|
0
|
181 582 343
|
11 795 104
|
6
|
|
|
92
|
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
263 139 608
|
225 160 750
|
39 734 254
|
37 978 858
|
1 755 396
|
264 895 004
|
85
|
0
|
211 159 071
|
14 001 679
|
6
|
|
|
10
|
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un
vadībai"
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
25 200 048
|
21 420 040
|
3 780 008
|
3 780 008
|
0
|
25 200 048
|
85
|
0
|
21 420 040
|
0
|
0
|
|
|
11
|
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un
vadībai"
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
46 094 769
|
39 180 553
|
6 914 216
|
6 914 216
|
0
|
46 094 769
|
85
|
0
|
39 180 553
|
0
|
0
|
|
|
12
|
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un
vadībai"
|
KF
|
N/A
|
47 900 836
|
40 715 710
|
7 185 126
|
7 185 126
|
0
|
47 900 836
|
85
|
0
|
40 715 710
|
0
|
0
|
|
|
0
|
Kopā
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
2 752 313 713
|
2 401 252 452
|
423 750 447
|
351 061 261
|
72 689 186
|
2 825 002 899
|
85
|
0
|
2 257 177 304
|
144 075 148
|
|
|
|
0
|
Kopā
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
711 836 118
|
609 544 789
|
107 566 740
|
102 291 329
|
5 275 411
|
717 111 529
|
85
|
0
|
572 972 101
|
36 572 688
|
|
|
|
0
|
Kopā
|
JNI
|
|
61 997 230
|
58 021 278
|
5 119 525
|
3 975 952
|
1 143 573
|
63 140 803
|
92
|
0
|
58 021 278
|
0
|
|
|
|
0
|
Kopā
|
KF
|
N/A
|
1 434 166 859
|
1 349 414 695
|
238 132 013
|
84 752 164
|
153 379 849
|
1 587 546 708
|
85
|
0
|
1 268 449 813
|
80 964 882
|
|
|
|
0
|
Kopā
|
|
|
4 960 313 920
|
4 418 233 214
|
774 568 725
|
542 080 706
|
232 488 019
|
5 192 801 939
|
85
|
0
|
4 156 620 496
|
261 612 718
|
|
"
|
1.82. izteikt tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 3.4. (18C)
Finansējuma
sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem
mērķiem
|
Prioritārais virziens
|
Fonds
|
Reģions
|
Tematiskais mērķis
|
Savienības atbalsts, EUR
|
Nacionālais finansējums,
EUR
|
Kopējais finansējums, EUR
|
|
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un
inovāciju
|
467 519 706
|
82 503 479
|
550 023 185
|
|
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
pieejamību, izmantošanu un kvalitāti
|
172 783 829
|
30 491 264
|
203 275 093
|
|
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju
|
296 191 300
|
52 269 056
|
348 460 356
|
|
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts
pārvaldi
|
18 063 357
|
3 187 652
|
21 251 009
|
|
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa
emisijas, visās nozarēs
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa
dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs
|
286 344 229
|
50 531 337
|
336 875 566
|
|
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa
emisijas, visās nozarēs
|
KF
|
N/A
|
4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa
dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs
|
194 266 292
|
34 282 288
|
228 548 580
|
|
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska
novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
|
432 917 039
|
76 397 127
|
509 314 166
|
|
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
KF
|
N/A
|
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
|
190 138 398
|
33 553 837
|
223 692 235
|
|
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus
galvenajās tīkla infrastruktūrās
|
235 477 563
|
41 554 865
|
277 032 428
|
|
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
|
KF
|
N/A
|
7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus
galvenajās tīkla infrastruktūrās
|
924 294 295
|
163 110 762
|
1 087 405 057
|
|
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka
mobilitāti
|
112 148 340
|
19 790 886
|
131 939 226
|
|
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
JNI
|
N/A
|
8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka
mobilitāti
|
58 021 278
|
5 119 525
|
63 140 803
|
|
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā
|
277 460 786
|
48 963 670
|
326 424 456
|
|
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā
|
232 752 302
|
41 073 940
|
273 826 242
|
|
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību
|
193 377 447
|
34 125 433
|
227 502 880
|
|
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību
|
225 160 750
|
39 734 254
|
264 895 004
|
|
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un
vadībai"
|
ESF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
NA
|
21 420 040
|
3 780 008
|
25 200 048
|
|
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un
vadībai"
|
ERAF
|
Mazāk attīstīts reģions
|
NA
|
39 180 553
|
6 914 216
|
46 094 769
|
|
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un
vadībai"
|
KF
|
N/A
|
NA
|
40 715 710
|
7 185 126
|
47 900 836
|
|
Kopā
|
|
|
|
4 418 233 214
|
774 568 725
|
5 192 801 939"
|
1.83. izteikt tabulu Nr. 5.1. (22) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 5.1. (22)
Sniegums
teritorijām/mērķa grupām, kuras pakļautas vislielākajam
nabadzības riskam
|
Mērķa grupa/
ģeogrāfiskais rajons
|
Galvenās atbalstāmās darbības
kā daļa no integrētas pieejas
|
Prioritārais virziens
|
Finansējuma avots
|
Ieguldījumu prioritāte
|
|
MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas,
fiziskas personas (ideju autori)/visa Latvija
|
Finansējuma pieejamības nodrošināšana jaunu komersantu
veidošanai un esošu komersantu izaugsmei - garantiju,
aizdevumu izsniegšana, investīciju veikšana, konsultācijas,
apmācības, atbalsts biznesa inkubatoru pakalpojumu
nodrošināšanai, tai skaitā radošo industriju komersantiem,
radošā inkubatora infrastruktūras attīstīšana, atbalsts
apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas
infrastruktūras izveidei, t. sk. telpām, atbalsts straujas
izaugsmes komersantu izveidošanai un attīstībai - riska
kapitāla, tehnoloģiju akseleratoru investīciju veikšana u.
c.
|
Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ERAF
|
Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu
ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu
izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību
|
|
Investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t. sk. novada
teritorijās ārpus attīstības centriem
|
Saimniecisko darbību veicinošas publiskās
infrastruktūras attīstība
|
Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja
|
ERAF
|
Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu
produktu un pakalpojumu attīstībai
|
|
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ar
zemāku sociālekonomisko attīstību
|
Saimniecisko darbību veicinošas publiskās
infrastruktūras attīstība
|
Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
|
ERAF
|
Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu
pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās
teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas),
samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa
mazināšanas pasākumus
|
|
Jaunieši, kuri nemācās un nav nodarbināti
|
Jauniešiem - darba meklēšanas atbalsta pasākumi,
konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, darbavieta pirmās
darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darba vietas;
atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības
uzsākšanai
|
Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
JNI
|
Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu
uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā
neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir
sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli
atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas
īstenošanu
|
|
Gados vecākas nodarbinātas personas
|
Gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības
stāvokļa novērtēšana, prasmju pilnveidošanas pasākumi;
darba vietas pielāgošana
|
Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
|
ESF
|
Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās
pārmaiņām
|
|
Bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie, t. sk. vecāki
par 45 gadiem
|
Nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas un
kompetences pilnveide un neformālās izglītības programmu
apguve
|
Izglītība, prasmes un mūžizglītība
|
ESF
|
Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības
vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām,
darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un
elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar
profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču
apstiprināšanu
|
|
Nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki un
diskriminācijas riskam pakļautie iedzīvotāji
|
Subsidētas darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti
un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem,
mentorings, nodarbinātības šķēršļu mazināšana
|
Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ESF
|
Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību,
tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu
līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību
|
|
Teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam
pakļautās iedzīvotāju grupas
|
Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi,
jo īpaši trūcīgajiem un teritoriālās atstumtības riskam
pakļautajiem iedzīvotājiem
|
Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ESF
|
Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem,
ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp
veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem
pakalpojumiem
|
|
Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši,
pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem,
personas ar invaliditāti, sociālās atstumtības un
nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji
|
"Jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi
pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide
ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ārpus institūcijas;
sociālo pakalpojumu sniegšana dzīvesvietā; prioritāro
(sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no
perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās
veselības) veselības aprūpes jomu ārstniecības iestāžu
tehniskā nodrošinājuma uzlabošana
|
Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
|
ERAF
|
Investējot veselības aprūpes un sociālajā
infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā
un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa
ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un
atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un
veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību
pakalpojumiem"
|
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā
precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu
"Izaugsme un nodarbinātība".
1 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības
aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie -
iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju
blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki;
personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem;
bērni (līdz 18 gadu vecumam).
2 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā
Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par
nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
3 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
4 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
5 Eiropas sociālo partneru darba programma
2015-2017 "Partnerība iekļaujošai izaugsmei un
nodarbinātībai"
http://www.ueapme.com/IMG/pdf/FINAL_Joint_Social_Dialogue_Work_Programme_2015_2017.pdf
6 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
7
http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
8 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma
2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei
9 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt,
novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi.
10 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās
veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu
prasībām.
11 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
12
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
13 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
14 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
15 Ieviesuši darba aizsardzības prasības - uzņēmums
ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1)
izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši
Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku
novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.
16 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24
gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).
17 European Commission, DG for Employment, Social
Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and
the way forward", Annual Report of the Social Protection
Committee (2012), pp.59.
18
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf
19 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
20 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
21 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma
iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013),
pieejams
http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
22 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti.
Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
23 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian
Labour Market, 1997-2009//How Integrated is Latvian Society? An
Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. -
148.p.
24 Eirobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.
gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā
25 Eirobarometrs;
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
26 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
27 Rādītājs var tikt precizēts atbilstoši
pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē
2015.-2020. gadam" noteiktajam.
28 Atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros izstrādātajām
veselības tīklu attīstības vadlīnijām un kartējumam tiks
izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola
