LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 78
Par Latvijas Republikas Ministru
Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes nolikuma
apstiprināšanu
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ministru Padomes
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes (Latvijas Republikas
Galvenā tehniskas uzraudzības pārvalde) nolikumu.
2. Galvenajai tehniskās uzraudzības pārvaldei, Finansu
ministrijai, Sociālās nodrošināšanas ministrijai un Latvijas
Brīvo arodbiedrību savienībai izskatīt jautājumu par Arodbiedrību
tehniskās inspekcijas funkciju un nepieciešamo materiālo un
darbaspēka resursu nodošanu Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes rīcībā.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS
Latvijas Republikas valdības lietu
ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 27. jūlijā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 27. jūlija lēmumu
Nr. 78
Latvijas Republikas
Ministru Padomes
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenā tehniskās
uzraudzības pārvalde (Latvijas Republikas Galvenā tehniskās
uzraudzības pārvalde) ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes
orgāns.
Latvijas Republikas Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde* ir
atbildīga par sistemātisku un efektīvu valsts uzraudzības
organizēšanu drošības noteikumu un normu ievērošanā pārvaldes
kontrolei pakļautajos objektos.
Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde koordinē visu
republikas valsts orgānu darbību, kuri pārrauga darba aizsardzību
un darba apstākļus, drošības tehniku, ugunsdrošību un
elektrodrošību, kā ari izstrādā vienotu politiku tehniskas
uzraudzības veikšanai, darba drošības stāvokļa kopējai
novērtēšanai republika un darba drošības līmeņa paaugstināšanā
veicamo pasākumu noteikšanai.
Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde tai uzdoto valsts
uzraudzību veic ar savu vietējo iestāžu un inspekciju
starpniecību, kuras veido vienotu Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes sistēmu.
2. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde veic valsts
uzraudzību, lai garantētu iedzīvotāju un personāla darba drošību
sprādziennedrošos un ugunsnedrošos procesos, bīstamu un kaitīgu
tehnoloģiju lietošanā un bīstamu kravu pārvadāšanā pa republikas
dzelzceļiem, kā arī citos tautas saimniecības un sociālās sfēras
objektos neatkarīgi no resorpakļautības saskaņā ar Latvijas
Republikas Ministru Padomes apstiprināto sarakstu.
Izmaiņas kontrolējamo objektu sarakstā izdara Latvijas
Republikas Ministru Padome pēc Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes priekšlikuma.
Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde attiecībā uz minētajām
tehnoloģijām un objektiem var organizēt savas kompetences
ietvaros valsts uzraudzību šo objektu projektēšanas un
celtniecības stadijās.
3. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde ir pakļauta Latvijas
Republikas Ministru Padomei. Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes darbinieku maksimālo skaitu un darba algas fondu nosaka
Latvijas Republikas Ministru Padome.
4. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde savā darbībā ievēro
republikas Konstitūciju, Latvijas Republikas likumus, Latvijas
Republikas Augstākās Padomes lēmumus, šo nolikumu un citu
Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo likumdošanu.
5. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde atbilstoši
uzliktajiem pienākumiem:
5.1. apkopo darba drošības likumdošanas aktu piemērošanas
praksi, nosaka avāriju un traumatisma iemeslus, kontrolē
normatīvo dokumentu prasību ievērošanu un profilaktisko pasākumu
veikšanu, nosaka kontrolējamo iekārtu darba drošības līmeņa
paaugstināšanas iespējas un metodes;
5.2. apkopo valsts uzraudzības iestāžu slēdzienus, analizē
drošības tehnikas un darba drošības stāvokli republikas
teritorijā esošajās ministrijās un resoros, asociācijās un
koncernos, firmās un apvienībās, organizācijās un rūpnīcās,
kooperatīvos, kolhozos, padomju saimniecībās, nomas un
personiskajās saimniecībās** un, ja nepieciešams, iesniedz
Latvijas Republikas Ministru Padomei attiecīgus
priekšlikumus;
5.3. organizē normatīvo dokumentu izstrādi, nosaka normu un
noteikumu piemērošanas kārtību, nodrošina to apstiprināšanu un
ieviešanu republikas teritorijā. Uz savstarpējas ieinteresētības
pamatiem sadarbojas ar citu valstu attiecīgajiem uzraudzības
dienestiem, kā ari uztur lietišķus sakarus ar vadošajiem
institūtiem un zinātniskajām iestādēm, slēdz līgumus drošības
noteikumu izstrādāšanai, sniedz tehnisko informāciju un apmainās
ar to;
5.4. kontrolē uzraudzības objektu apkalpojošā personāla
kvalifikāciju, nosaka drošības tehnikas un darbu drošības
zināšanu pārbaudes kārtību, kā arī speciālo darbu veikšanas
apliecību izsniegšanas un atņemšanas kārtību;
5.5. veic uzņēmumu un organizāciju tehniskās uzraudzības un
darba drošības stāvokļa kompleksās pārbaudes;
5.6. kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi, ražojot un
ekspluatējot tvaika katlus un traukus, kuri strādā zem spiediena
virs 0,07 megapaskāliem (0,7 kg/cm2), ūdenssildāmos
katlus ar ūdens karsēšanas temperatūru virs 115° C, tvaika un
karstā ūdens cauruļvadus, celtņus, liftus (izņemot mazos kravas
liftus), eskalatorus, funikulerus, pasažieru un kravas
piekarceļus;
5.7. reģistrē gāzes uzraudzības objektus, katlu ierīces,
traukus, kas strādā zem spiediena, tvaika un karstā ūdens
cauruļvadus, cēlējierīces un sprāgstvielu noliktavas, izsniedz
atļaujas to ekspluatācijai, nosaka uzraudzības objektu uzskaites
un reģistrācijas sistēmu;
5.8. veic noteikumos paredzēto katlu uzraudzības objektu un
cēlējierīču tehnisko atestāciju un kontrolē, vai uzņēmumi un
organizācijas savlaicīgi atestē šīs iekārtas;
5.9. kontrolē, vai pareizi noteikta ražotņu atbilstība
attiecīgajām sprādzienbīstamības, ugunsbīstamības un
ugunsdrošības kategorijām, vai ražotnes pareizi ieskaitītas
noteiktā kategorijā un kā tiek kontrolēta izmantojamo ierīču
atbilstība sprādziennedrošu maisījumu kategorijai un grupai un
sprādziennedrošu zonu klasei;
5.10. metodiski vada to uzņēmumu un organizāciju darbu, kas
ekspluatē sadzīvē lietojamās gāzes iekārtas dzīvojamās mājās,
komunālās saimniecības un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, un
kontroli pār šo iekārtu tehnisko stāvokli un drošas
ekspluatācijas garantēšanu;
5.11. seko, lai reglamentos un instrukcijās, kas regulē
tehnoloģiskos procesus, tiktu savlaicīgi iekļautas izmaiņas, kas
nepieciešamas darba drošībai;
5.12. kontrolē, kā tiek veikti avāriju profilakses pasākumi un
kāda ir uzņēmuma gatavība avāriju likvidācijai;
5.13. izsniedz atļaujas:
izgatavot, montēt un remontēt Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes iestādēs reģistrētās cēlējierīces, tvaika katlus un
ūdenssildāmos katlus, traukus, kas strādā zem spiediena, tvaika
un karstā ūdens cauruļvadus;
veikt spridzināšanas darbus;
nespecializētiem uzņēmumiem un organizācijām veikt darbus, kas
saistīti ar pazemes gāzesvadu un to virsbūvju celtniecību;
5.14. izsniedz uzņēmumiem un organizācijām apliecības, kas dod
tiesības iegādāties sprāgstvielas;
5.15. norīko pārstāvjus, kas piedalās valsts pieņemšanas
komisijās, kuras pieņem ekspluatācijā maģistrālos naftas produktu
pārvadus un gāzesvadus, kā arī kontrolējamos uzņēmumus un
objektus; izlases veidā kontrolē, kā valsts pieņemšanas komisijas
ievēro uzņēmumu un objektu ekspluatācijā pieņemšanas
noteikumus;
5.16. kontrolē gāzes glābšanas dienestu stāvokli un gatavību
avāriju likvidācijai uzņēmumos un organizācijās, kā arī šo
dienestu veicamo profilaktisko darbu.
6. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldei ir tiesības:
6.1. jebkurā laikā savas kompetences ietvaros pārbaudīt
kontrolējamos uzņēmumus un organizācijas neatkarīgi no to
resorpakļautības, kā arī iesaistīt pārbaudēs pēc saskaņošanas ar
attiecīgajiem uzņēmumiem un organizācijām to speciālistus.
Organizēt uzņēmumu un organizāciju kompleksās pārbaudes kopīgi
ar visām citām valsts uzraudzības organizācijām, kas kontrolē
drošības tehnikas un darba drošības jautājumus.
Ja konstatēti drošības noteikumu pārkāpumi, Galvenās tehniskās
uzraudzības pārvaldes pilnvarotā amatpersona, kura izdara
pārbaudi, var noplombēt iekārtas un darba vietas, apturēt
kontrolējamo objektu ekspluatāciju, remontu, montāžu, celtniecību
un izstrādājumu izgatavošanu;
6.2. izdot un atņemt atļaujas spridzināšanas darbiem un
kontrolējamo objektu montāžās, izgatavošanas, rekonstrukcijas,
celtniecības un remonta darbiem;
6.3. pieprasīt un saņemt no visām valsts iestādēm, kuras veic
valsts uzraudzību, slēdzienus par darba aizsardzības un drošības
tehnikas stāvokli republikas teritorijā esošajos uzņēmumos un
organizācijās;
6.4. iesniegt uzņēmumiem un organizācijām, kā ari vietējo
Tautas deputātu padomju iestādēm, kuram ir kontrolējamie objekti,
priekšlikumus un, ja konstatēti darba drošības prasību un normu
pārkāpumi, dot obligāti izpildāmus norādījumus un rīkojumus darbu
un objektu piespiedu apstādināšanai un pārkāpumu novēršanai;
6.5. piemērot likumā noteiktajā kārtībā ekonomiskās sankcijas
kontrolējamiem uzņēmumiem un organizācijām, kuri pārkāpj objektu
ekspluatācijas drošības noteikumus un normas vai nepilda valsts
uzraudzības iestāžu priekšrakstus, ja šādi pārkāpumi bijuši par
cēloni smagiem nelaimes gadījumiem vai nāves gadījumiem. Ja
nepieciešams, nodot materiālus izmeklēšanas iestādēm vainīgo
personu saukšanai pie kriminālatbildības;
6.6. uzlikt likumā noteiktajā kārtībā naudas sodu amatpersonām
vai personām, kas tieši pārkāpj drošības noteikumus, normas un
instrukcijas, kā arī darba aizsardzības likumdošanu:
6.6.1. visu kategoriju speciālisti un inspektori var uzlikt
naudas sodu līdz 50 rubļiem;
6.6.2. inspekciju priekšnieki, daļu vadītāji un viņu vietnieki
var uzlikt naudas sodu līdz 100 rubļiem;
6.6.3. pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki var uzlikt
naudas sodu līdz 200 rubļiem;
6.7. dot priekšrakstus ministriju, resoru, uzņēmumu,
organizāciju un iestāžu vadītājiem par to personu atbrīvošanu no
ieņemamā amata noteiktā kārtībā, kuras:
patvaļīgi atjaunojušas darbus un pieļāvušas tādu iekārtu un
objektu ekspluatācijas uzsākšanu, kuri apstādināti pēc Galvenās
tehniskās uzraudzības pārvaldes iestāžu norādījuma;
divas reizes gada laikā jau sauktas pie administratīvās
atbildības par darba drošības noteikumu un normu pārkāpšanu;
nav beigušas apmācību un nav noteiktā kārtībā nolikušas
eksāmenu drošības tehnikā;
6.8. noklausīties uzņēmumu un organizāciju atbildīgo
darbinieku un vadītāju ziņojumus jautājumos, kas ir valsts
uzraudzības iestāžu kompetencē;
6.9. noteikt avāriju apstākļu un cēloņu, rūpnieciskā
traumatisma gadījumu izmeklēšanas kārtību, piedalīties to
izmeklēšanā, sprāgstvielu zudumu un izlaupīšanas gadījumu
tehniskajā izmeklēšanā kontrolējamos objektos un pašai veikt šādu
izmeklēšanu, kā arī uz izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemt
obligāti izpildāmus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz valsts
uzraudzību;
6.10. pieprasīt no uzņēmumiem un organizācijām, ja
nepieciešams, iekārtu un materiālu papildu kontrolizmēģinājumus,
kā arī iekārtu, aparātu un sistēmu papildu tehnisko pārbaudi;
6.11. saņemt no uzņēmumiem un organizācijām ziņas par darba
drošības stāvokli, avārijām, traumatismu, kā arī citas ziņas un
paskaidrojumus, kas ir Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes
kompetencē;
6.12. piedalīties kontrolējamo uzņēmumu un organizāciju
vadītāju, inženiertehniskā un apkalpojošā personāla zināšanu
pārbaudē jautājumā par darba drošības noteikumiem un normām,
pārbaudīt šīs zināšanas izlases kārtībā;
6.13. pieņemt galīgos lēmumus kontrolējamo objektu un
izstrādājumu drošības jautājumos, ja starp uzņēmumiem un
organizācijām ir domstarpības, kā arī ja tiek saskaņoti un
apstiprināti normatīvi tehniskie dokumenti un kontrolējamo
objektu projekti;
6.14. iesaistīt uz līguma pamata par ekspertiem speciālistus
no uzņēmumiem un organizācijām, zinātniskās pētniecības iestādēm
un augstākajām mācību iestādēm uz laiku līdz vienam mēnesim,
samaksājot viņiem par darbu no Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes līdzekļiem;
6.15. piedalīties valsts komisiju darbā kontrolējamo objektu
un iekārtu pieņemšanā ekspluatācijā;
6.16. sniegt papildpakalpojumus uzņēmumiem un organizācijām
savas kompetences ietvaros uz līguma pamata, norēķinoties par
izpildītā darba apjomu likumā noteiktajā kārtībā.
7. Galveno tehniskās uzraudzības pārvaldi vada priekšnieks,
kuru ieceļ Latvijas Republikas Ministru Padome.
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks ir
personīgi atbildīgs par pārvaldes uzdevumu un pienākumu izpildi.
Viņš nosaka arī pārvaldes vietējo iestāžu un tās centrālā aparāta
struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi, apstiprina inspekciju
un daļu nolikumus, speciālistu un inspektoru dienesta
instrukcijas un savas kompetences ietvaros, ņemot par pamatu un.
izpildot spēkā esošo likumdošanu, izdod pavēles un instrukcijas,
kā arī dod norādījumus un pārbauda to izpildi.
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks
apstiprina aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas
Ministru Padomes noteiktā darba samaksas (darba algas) fonda,
ietvaros.
8. Savas kompetences ietvaros Galvenā tehniskās uzraudzības
pārvalde izdod lēmumus, kas obligāti jāpilda attiecīgajām
republikas ministrijām un resoriem, uzņēmumiem un organizācijām,
kooperatīviem un personām, kas ekspluatē vai apkalpo
kontrolējamās iekārtas.
Ja nepieciešams, lēmumi tiek izdoti kopīgi ar citām
ieinteresētajām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām vai pēc
saskaņošanas ar tām.
9. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde veic darbu ciešā
kontaktā ar citām valsts uzraudzības iestādēm un sabiedriskajām
organizācijām un organizē ārštata inspektoru tīklu, kas strādā
pēc attiecīgi apstiprināta, nolikuma.
10. Galvenajā tehniskās uzraudzības pārvaldē tiek izveidota
valsts uzraudzības iestāžu padome drošības tehnikas un darba
drošības jautājumos. Padomes sastāvu apstiprina Galvenās
tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks.
Padomes ieteikumi tiek realizēti ar attiecīgo valsts
uzraudzības iestāžu pavēlēm un lēmumiem,.
11. Galvenajā tehniskās uzraudzības pārvaldē var tikt
izveidota kolēģija, kuras sastāvu un locekļu skaitu nosaka un
apstiprina Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes
priekšnieks.
Kolēģija savās regulāri rīkojamās sēdēs izskata jautājumus par
darba drošības valsts uzraudzības pilnveidošanu, kā arī citus
inspekciju darbības galvenos jautājumus, apspriež struktūrvienību
praktiskās vadības jautājumus, lēmumu izpildes pārbaudi, kadru
izvēli un izmantošanu un svarīgāko dokumentu projektus, noklausās
struktūrvienību un inspekciju vadītāju ziņojumus un savas
kompetences ietvaros - republikas uzņēmumu un organizāciju
pārstāvju, kontrolējamo uzņēmumu un organizāciju, zinātniskās
pētniecības, projektēšanas, konstruēšanas un citu organizāciju
vadītāju un iekārtu izgatavotāj rūpnīcu vadītāju ziņojumus.
Kolēģijas lēmumi tiek realizēti ar Galvenās tehniskās uzraudzības
pārvaldes priekšnieka pavēlēm un lēmumiem.
12. Galvenajai tehniskas uzraudzības pārvaldei ir zīmogs ar
papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un
pārvaldes nosaukumu.
13. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes kontrolei
pakļautajiem uzņēmumiem un organizācijām, bet, ja darba drošības
uzraudzība tiek veikta dažādu uzņēmumu un organizāciju objektos,-
vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām jāapgādā
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes amatpersonas ar dienesta
telpām, telefona sakariem, nepieciešamo darba apģērbu un
aizsarglīdzekļiem uzņēmumu, organizāciju un objektu apsekošanas
laikā, kā arī jāpiešķir transportlīdzekļi inspektoriem, kuri
izsaukti nelaimes gadījumu izmeklēšanai vai objektu pieņemšanai
ekspluatācijā un tehniskajai pārbaudei.
____________________________
* Tālāk tekstā - "Galvenā tehniskās uzraudzības
pārvalde".
** Tālāk tekstā - "uzņēmumi un organizācijas".