1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākumu "Kultūras mantojuma digitalizācija" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir kultūras satura digitalizācija un tā publiskas pieejamības nodrošināšana.

3. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

4. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija, kuras funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sarakstu ar pasākuma ietvaros atbalstāmajiem projektiem un to finansējuma apmēru iekļauj informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

6. Pasākuma mērķa grupa ir fiziskās personas, komersanti, valsts pārvalde, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi.

7. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

7.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.1.1. pilnveidoti darbības procesi – 15, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim noslēgti līgumi ar piegādātāju par informācijas sistēmu izstrādi vai piegādi darbības procesu pilnveidošanai par 30 procentiem no pasākuma ietvaros pilnveidojamo procesu skaita;

7.1.2. centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas – viena platforma;

7.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim – vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss – 475;

7.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 1 400 000 euro apmērā.

8. Pasākuma finanšu nosacījumi:

8.1. plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 900 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 115 000 euro un valsts budžeta finansējums – 1 785 000 euro;

8.2. maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, un projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;

8.3. (svītrots ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 623).

(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 623)

9. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Latvijas Nacionālā bibliotēka.

10. Šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri var piesaistīt Kultūras informācijas sistēmu centru, Latvijas Nacionālo arhīvu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

11. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ar ko apliecina projekta lietderību, uzņemas atbildību par projektā sasniedzamo mērķi, rezultātiem un rādītājiem un projekta sekmīgu īstenošanu atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, tai skaitā ņemot vērā projektam paredzēto finansējuma apjomu.

12. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu par sadarbību projekta īstenošanā, kā arī triju mēnešu laikā pēc sadarbības partnera iesaistīšanās projektā noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanā.

13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanu, ja:

13.1. sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu;

13.2. projekta iesniegumā norādītais projekts atbilst plānoto projektu sarakstam, kas noteikts Ministru kabineta rīkojumā, ar ko apstiprināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūra, un nepārsniedz minētajam projektam paredzētās maksimālās projekta kopējās attiecināmās izmaksas. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā;

13.3. projekta pārskata periodā netiek paredzēta pamatdarbības peļņa no ieguldījuma.

14. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir četri gadi, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

15. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

17. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.

18. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības:

18.1. kultūras satura informācijas digitalizācija;

18.2. centralizētu publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu izveide vai tām nepieciešamo un ar tām sadarbojošos informācijas sistēmu (tai skaitā nozaru informācijas sistēmu) izveide un attīstība, tai skaitā esošu saskarņu pilnveidošana un jaunu saskarņu izveide;

18.3. darbības procesu uzlabošana un to lietojamības pilnveide, tai skaitā digitalizācijas un datu ilgtermiņa saglabāšanas procesu īstenošanai nepieciešamās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras papildināšana;

18.4. digitalizētā satura publiskas pieejamības nodrošināšana;

18.5. projekta apraksta sagatavošana iekļaušanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā un izmaksu ieguvumu analīzes izstrāde;

18.6. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;

18.7. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

19. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 18. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā pasākuma mērķa sasniegšanu. Šo noteikumu 18. punktā minētās darbības tiek veiktas, piemērojot Publisko iepirkumu likumu, ciktāl attiecīgās darbības neveic projekta īstenošanā iesaistīto institūciju personāls. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

20. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta iesniegumā plānotās izmaksas netiek segtas no līdzekļiem, kas paredzēti darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.

21. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

21.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata vai ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā ar rīkojumu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

21.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 milj. euro vai lielākas;

21.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskatot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro;

21.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata vai ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā ar rīkojumu);

21.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata vai ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā ar rīkojumu:

21.2.1. digitalizācijas atbalsta procesu speciālista izmaksas;

21.2.2. biznesa procesu analītiķa izmaksas;

21.2.3. sistēmanalītiķa izmaksas;

21.2.4. platformas attīstības vadītāja izmaksas;

21.3. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):

21.3.1. projekta apraksta sagatavošanas izmaksas;

21.3.2. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;

21.4. projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita izmaksas pirms projekta īstenošanas uzsākšanas;

21.5. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas (tai skaitā autoruzraudzības izmaksas):

21.5.1. biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;

21.5.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

21.6. kultūras satura digitalizācijas izmaksas:

21.6.1. digitalizējamā satura atlases, restaurācijas un aprakstīšanas izmaksas;

21.6.2. digitalizācijas vadlīniju izstrādes un ar to izstrādi saistītās pētniecības izmaksas;

21.6.3. kultūras norišu digitālas fiksēšanas izmaksas;

21.6.4. datu kvalitātes uzlabošanas, bagātināšanas un transformācijas izmaksas;

21.6.5. datņu transformācijas izmaksas;

21.7. informācijas sistēmu izstrādes vai iegādes izmaksas:

21.7.1. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes vai iegādes izmaksas, tai skaitā izvēlētajai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar saskarnes izveidi datu apmaiņai ar ārējām sistēmām, ietverot informācijas sistēmas un valsts informācijas sistēmu savietotāja sadarbspējas nodrošināšanas izmaksas;

21.7.2. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

21.7.3. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu (tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu) izstrādes izmaksas;

21.8. informācijas sistēmas ieviešanas izmaksas, līdz tā uzsāk produktīvu darbību:

21.8.1. datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas;

21.8.2. administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;

21.8.3. informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas;

21.8.4. projekta ietvaros izveidotas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas no tās izstrādes brīža projekta aktivitāšu apjomā;

21.9. infrastruktūras iegādes un uzstādīšanas izmaksas:

21.9.1. esošo datu centru datu masīvu papildināšanas un esošo datu masīvu veiktspējas palielināšanas izmaksas digitalizētā kultūras informācijas satura uzglabāšanai un izplatīšanai;

21.9.2. fiziski un morāli novecojušās kultūras informācijas satura digitalizācijas infrastruktūras aizstāšanas vai papildināšanas izmaksas;

21.9.3. digitalizētā video kultūras informācijas satura izplatīšanas infrastruktūras iegādes izmaksas;

21.9.4. iegādātās infrastruktūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

21.9.5. iegādātās infrastruktūras administratoru un lietotāju apmācību izmaksas;

21.9.6. iegādātās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas līdz tās ieviešanai ekspluatācijā;

21.10. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles veikšanas (tai skaitā testēšanas) izmaksas;

21.11. lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;

21.12. projekta īstenošanai nepieciešamie autortiesību maksājumi;

21.13. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 623)

22. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu segšanai, ja attiecīgos neparedzētos izdevumus iepriekš saskaņo ar sadarbības iestādi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu.

23. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

24. Šo noteikumu 21.3. un 21.11. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

25. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

26. Šo noteikumu 21.7.3., 21.8.2. un 21.9.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz trīs procentus no šo noteikumu 21.7.1. apakšpunktā minētajām informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes izmaksām.

27. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētajām izmaksām, un to aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata vai ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā ar rīkojumu.

(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 623)

28. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2015. gada 1. janvāra.

29. Sadarbības partneris nodrošina to projekta darbību īstenošanu, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības apliecinājumā un sadarbības līgumā.

30. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu, rezultātu uzturēšanu un projekta ietvaros digitalizētā materiāla ilgtspējas nodrošināšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

31. Kultūras ministrija nodrošina, lai tad, kad ir pabeigta projekta īstenošana, būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu. Ja tiesiskais regulējums neietekmē projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma informācijas sistēmas lietošanu produkcijas vidē, Kultūras ministrija tā apstiprināšanu nodrošina sešu mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

32. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem un datus par to pakalpojumu skaitu, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupu – personu ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – vajadzībām.

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pirmā iepirkumu procedūra par šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādi tiek izsludināta divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto dokumentāciju izstrādā pats, tas nodrošina dokumentācijas izstrādes uzsākšanu divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pirmais publisko iepirkumu konkurss par informācijas izstrādi tiek izsludināts gada laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Ja šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrāde un informācijas izstrāde tiek veikta viena līguma ietvaros, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pirmā šāda iepirkuma procedūra tiek izsludināta divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

34. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.

35. Šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu. Ja šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētās dokumentācijas un informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana tiek veikta viena līguma ietvaros, piegādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no iepriekš minētā līguma apjoma, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu.

36. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka šo noteikumu 21.7. un 21.9. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmantošana saimnieciskajai darbībai nepārsniedz 15 procentus no kopējās infrastruktūras izmantošanas mērķa.

37. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

38. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izstrādātā programmatūra būs pieejama visām valsts pārvaldes iestādēm ar tiesībām to brīvi kopēt, izmantot, mainīt un uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām. Pamatotus izņēmumus brīvas kopēšanas, izmantošanas un izmaiņu tiesību prasībās finansējuma saņēmējs saskaņo ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.

39. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka informācija par projekta ietvaros izstrādātajām vai attīstāmajām informācijas sistēmām un tajās apstrādātajiem informācijas resursiem gan sistēmu projektēšanas, gan ieviešanas posmos tiek pilnīgi un savlaicīgi reģistrēta valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrā no brīža, kad tas ir pieejams. Pirms valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra ieviešanas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija izstrādā pagaidu kārtību informācijas sistēmu projektējumu saskaņošanai un informācijas resursu, datu struktūru, pakalpojumu un sistēmu reģistrēšanai. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija informē finansējuma saņēmēju par kārtību un termiņu, kādā reģistrē informāciju par projekta ietvaros izstrādātajām vai attīstāmajām informācijas sistēmām un tajās apstrādātajiem informācijas resursiem.

40. Pēc projekta apstiprināšanas finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību gala lietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru rezultātā radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji.

41. Ja projekta ietvaros tiek pilnveidots publiskais pakalpojums (tai skaitā izveidots vai pilnveidots elektroniskais pakalpojums), finansējuma saņēmējs nodrošina attiecīgā pakalpojuma apraksta ievietošanu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

42. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras uzraudzības projekta ietvaros sniedz konsultācijas un veic projektu izpildes uzraudzību atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā, ievērojot Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras prasības, Eiropas sadarbspējas ietvara principus un prasības, kā arī iepriekš saskaņotos projektējumos ietvertās arhitektūras prasības. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija var ierosināt sadarbības iestādei izskatīt nepieciešamību atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu, ja tiek konstatētas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešana vai darbība.

43. Lai nodrošinātu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu ievērošanas uzraudzību, ko valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija veic informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras uzraudzības projekta ietvaros, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijai ir tiesības piedalīties projektu un projektu programmu vadības, koordinācijas un uzraudzības struktūru darbā, tai skaitā iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto dokumentāciju.

44. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu.

45. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

45.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam, projekta īstenošanā pieļautas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

45.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.