Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.; 2003, 8., 14.nr.; 2005, 2., 5., 14.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2011, 169.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Biroja statuss

(1) Birojs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.

(2) Birojs atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt Biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Ministru kabineta tiesības īstenot pārraudzību neattiecas uz lēmumiem, ko Birojs pieņem, pildot šā likuma 7., 8., 9. un 9.1 pantā minētās funkcijas.

(3) Birojs ir operatīvās darbības subjekts."

2. 3.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"3.pants. Biroja struktūra un Biroja konsultatīvās institūcijas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā, Biroja priekšnieks izveido Sabiedriski konsultatīvo padomi. Sabiedriski konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs."

3. Izteikt 4., 5., 6. un 6.1 pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Biroja priekšnieks

(1) Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un ir atbildīgs par šajā likumā noteikto Biroja funkciju efektīvu izpildi. Biroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Biroja priekšnieku atbrīvo no amata Saeima šajā likumā noteiktajā kārtībā. Viena un tā pati persona par Biroja priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

(3) Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

(4) Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.

(5) Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;

4) nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(6) Biroja priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju;

2) bez īpaša saskaņojuma ar Ministru prezidentu izdod Biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot Biroja reglamentu;

3) nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību Birojā;

4) ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbības rezultātiem šā likuma 7., 8., 9. un 9.1 pantā minēto funkciju izpildē, par Biroja personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu. Uz ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā un Saeimas atbildīgajā komisijā var uzaicināt ģenerālprokuroru. Ja nepieciešams, šā panta trešajā daļā minētā komisija sniedz Ministru kabinetam un Saeimai atzinumu par Biroja priekšnieka ziņojumu. Ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un apjomu nosaka Ministru kabinets.

(7) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks.

(8) Biroja priekšnieka amata pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) mēneša laikā no dienas, kad Biroja priekšnieks Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;

2) ja beidzas likumā noteiktais pilnvaru termiņš;

3) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

4) ja spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums;

5) ja iestājusies nāve.

(9) Biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš:

1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;

2) neatbilst šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām;

3) piedalās politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību darbībā;

4) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai;

5) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.

(10) Šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, kas norādīti, balstoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām tās darbā piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji. Ja komisija nekonstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Kārtību, kādā izveido komisiju, lai izvērtētu iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, nosaka Ministru kabinets.

(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā komisija konstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Biroja priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(12) Ja šā panta vienpadsmitajā daļā minētais komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, tad komisija lēmumu nosūta Ministru prezidentam. Ministru prezidents sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

5.pants. Birojā nodarbinātie

(1) Birojā nodarbinātie ir Biroja amatpersonas un darbinieki.

(2) Biroja amatpersonas ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izmeklētāji un citas personas, kuras nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par tām, tostarp izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

(3) Biroja amatpersona ir nodarbināta valsts dienesta attiecībās, un tās nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.

(4) Biroja darbinieks ir persona, kura veic tehnisku darbu (piemēram, tehniskais sekretārs, šoferis) un neveic šā panta otrajā daļā minētās funkcijas. Šī persona tiek nodarbināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības.

(5) Uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot Biroja priekšnieku) var pretendēt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(6) Biroja amatpersonas amatā var nodarbināt arī personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību, ja šāda izglītība nav nepieciešama attiecīgā amata veikšanai, pretendentam ir vidējā izglītība un amatam atbilstoša darba pieredze.

(7) Biroja priekšnieks nosaka pretendentu uz Biroja amatpersonu un darbinieku amatu atlases kārtību.

(8) Biroja amatpersonām un darbiniekiem ir jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

6.pants. Biroja amatpersonas iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

(1) Biroja amatpersonu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(2) Biroja amatpersonu ieceļ amatā uz nenoteiktu laiku. Biroja amatpersonu var iecelt amatā arī uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(3) Ieceļot personu Biroja amatpersonas amatā, Biroja priekšnieks var noteikt pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(4) Biroja amatpersonas (izņemot Biroja priekšnieku) dienesta attiecības Birojā izbeidzas:

1) ja amatpersona ar Biroja priekšnieka lēmumu tiek atbrīvota no amata;

2) ja iestājusies amatpersonas nāve;

3) pamatojoties uz Biroja priekšnieka un amatpersonas rakstveida vienošanos.

(5) Biroja amatpersonu ar Biroja priekšnieka lēmumu atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

3) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

4) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam;

5) sakarā ar to, ka darba izpildes vērtējuma rezultāti ir neapmierinoši;

6) sakarā ar neatbilstību šajā likumā noteiktajām obligātajām prasībām (šā likuma 5.panta piektā un astotā daļa);

7) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās amatpersonas atstāšanu amatā uz noteiktu laiku ir pieņemts pamatots lēmums;

8) sakarā ar amata likvidēšanu vai amatpersonu skaita samazināšanu;

9) sakarā ar to, ka amatpersona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada laikā;

10) atbrīvošanu no amatpersonas amata piemērojot kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, ja normatīvie akti aizliedz amatpersonas amata savienošanu ar attiecīgo amatu;

12) sakarā ar nereabilitējošu notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā;

13) sakarā ar to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.

(6) Biroja priekšnieka lēmumu par Biroja amatpersonas atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī tās atbrīvošanai no dienesta nav nepieciešama arodbiedrības piekrišana.

6.1 pants. Biroja amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana

(1) Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanu katru gadu veic amatpersonas vai darbinieka tiešais vadītājs vai Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Biroja amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(3) Novērtēšanas rezultātu izmanto par pamatu lēmumam par nodarbinātības attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, pārcelšanu citā amatā un atlīdzības noteikšanu."

4. Papildināt likuma II nodaļu ar 6.2 pantu šādā redakcijā:

"6.2 pants. Biroja amatpersonas un darbinieka atstādināšana no amata

(1) Ja Biroja amatpersonai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai uzsākta tās kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks var atstādināt attiecīgo amatpersonu (Biroja priekšnieku - ģenerālprokurors) no amata pienākumu pildīšanas un apturēt pilna atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, par šo laiku maksājot minimālo mēnešalgu, ja amatpersonai normatīvajos aktos ir noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Ja amatpersona atstādināšanas laikā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas neizmaksā.

(2) Ja šādi atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai maksāta minimālā mēnešalga, starpību starp pilnu atalgojumu un minimālo mēnešalgu par atstādināšanas laiku neizmaksā. Attaisnošanas gadījumā amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai vai darbiniekam maksāta minimālā mēnešalga, izmaksā starpību starp pilnu atalgojumu un minimālo mēnešalgu.

(3) Biroja priekšnieks uz laiku, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem var atstādināt amatpersonu vai darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja amatpersona vai darbinieks, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad amatpersonas vai darbinieka neatstādināšana no amata pienākumu pildīšanas var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm vai traucēt disciplinārlietas vai krimināllietas izmeklēšanai. Atstādināšanas gadījumā aptur atlīdzības izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas. Ja amatpersonas vai darbinieka atstādināšana bijusi nepamatota, atstādinātajai amatpersonai vai darbiniekam izmaksā atlīdzību par atstādināšanas laiku."

5. 25.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "un darbinieku";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par Biroja ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) sauc pie disciplināratbildības.";

izslēgt otrās daļas ievaddaļā vārdus "un darbiniekam";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu laikā no disciplinārlietu komisijas atzinuma saņemšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt sestajā daļā vārdus "un darbinieka".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"12. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi Nr.671 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

13. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 4.panta sestās daļas 4.punktā paredzētos noteikumus, kas nosaka ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un apjomu.

14. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta desmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.818 "Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

15. Biroja priekšnieks ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam brīdina Birojā nodarbinātos, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais (amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekrīt nodibināt valsts dienesta attiecības, tad Biroja priekšnieks ar rīkojumu izbeidz darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. Šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nav nepieciešama arodbiedrības piekrišana."

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 10.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece

Rīgā 2016.gada 22.martā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.03.2016.Stājas spēkā: 05.04.2016.Tēma:  Valsts iestādes, civildienests; KrimināltiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 57, 22.03.2016. OP numurs: 2016/57.4
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
281093
05.04.2016
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva