Konvencijas "Par ietekmes uz
vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā"
PROTOKOLS
par stratēģisko vides novērtējumu
ŠĀ PROTOKOLA PUSES,
ATZĪSTOT par svarīgu vides un arī veselības apsvērumu
integrēšanu plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un,
ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos,
UZŅEMOTIES pašiem veicināt ilgtspējīgu attīstību un tādēļ
pamatojoties uz Apvienoto Nāciju konferences "Par vidi un
attīstību" (Riodežaneiro, Brazīlija, 1992) secinājumiem, jo
īpaši Rio deklarācijas "Par vidi un attīstību" un
Agenda 21 4. un 10. principu, kā arī uz rezultātiem no trešās
ministru konferences "Par vidi un veselību" (Londona,
1999) un Pasaules ilgtspējīgas attīstības samita rezultātiem
(Johanesburga, Dienvidāfrika, 2002),
ŅEMOT VĒRĀ konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu
pārrobežu kontekstā", kas parakstīta Espo Somijā 1991. gada
25. februārī, un 2001. gada 26. un 27. februāra Konvencijas
dalībvalstu sanāksmes Sofijā lēmumu II/9, ar kuru tika nolemts
sagatavot saistošu stratēģiskā vides novērtējuma protokolu,
ATZĪSTOT, ka stratēģiskajam vides novērtējumam vajadzētu būt
svarīgai lomai plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un,
ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos, un
atzīstot, ka plašāka ietekmes uz vidi novērtējuma principu
piemērošana plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem
aktiem turpmāk stiprinās sistemātiskāku to būtisko ietekmju uz
vidi analīzi,
APSTIPRINOT konvenciju "Par pieeju informācijai,
sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu
iestādēs saistībā ar vides jautājumiem", kas parakstīta
Orhūsā Dānijā 1998. gada 25. jūnijā, kā arī ievērojot attiecīgos
Lukas deklarācijas pantus, kas pieņemti Konvencijas dalībvalstu
pirmajā sanāksmē,
APZINOTIES tādēļ, cik nozīmīgi ir nodrošināt sabiedrības
līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā,
APSTIPRINOT ieguvumus tagadējo un nākotnes paaudžu veselībai
un labklājībai, kas sekos, ja stratēģiskajā vides novērtējumā
integrētā formā ir ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt un uzlabot
cilvēku veselību, kā arī atzīstot attiecīgu Pasaules Veselības
organizācijas veikumu,
ATZĪMĒJOT nepieciešamību, cik svarīgi ir palielināt
starptautisko sadarbību, novērtējot plānu un programmu un, ciktāl
tas ir iespējams, arī politiku un normatīvo aktu pārrobežu
ietekmi uz vidi un arī uz veselību,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO.
1.pants
Mērķis
Šā protokola mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa vides un arī
veselības aizsardzību:
a) garantējot, ka vides un arī veselības apsvērumi ir pilnībā
ņemti vērā plānu un programmu izveidē;
b) sekmējot vides un arī veselības apsvērumu ievērošanu plānu
un programmu sagatavošanā;
c) izveidojot skaidru, atklātu un efektīvu stratēģiskā vides
novērtējuma procedūru;
d) nodrošinot sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides
novērtējumā; un
e) integrējot ar šiem paņēmieniem vides un arī veselības
apsvērumus tādos risinājumos un līdzekļos, kuri radīti, lai
veicinātu ilgtspējīgu attīstību.
2.pants
Definīcijas
Šā protokola izpratnē:
1) "Konvencija" nozīmē konvenciju "Par ietekmes
uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā".
2) "Puse" nozīmē šim protokolam pievienojušos
Līgumslēdzējas pusi, ja vien tekstā nav norādīts citādi.
3) "Izcelsmes Puse" nozīmē šā protokola Pusi vai
Puses, kuru jurisdikcijā paredzēta plāna vai programmas
sagatavošana.
4) "Ietekmētā Puse" nozīmē šā protokola Pusi vai
Puses, kuras varētu skart plāna vai programmas pārrobežu ietekme
uz vidi un arī uz veselību.
5) "Plāni un programmas" nozīmē plānus un programmas
un visas izmaiņas tajos:
a) kas prasīti saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem
aktiem; un
b) kurus sagatavo un/vai apstiprina iestāde vai kurus sagatavo
iestāde, lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pieņemtu
parlamentā vai valdībā.
6) "Stratēģiskais vides novērtējums" nozīmē
iespējamo ietekmju uz vidi un arī uz veselību novērtēšanu, kas
aptver vides ziņojumā apskatāmo jautājumu noteikšanu un ziņojuma
sagatavošanu, sabiedrības iesaistīšanas un konsultāciju veikšanu,
kā arī vides ziņojuma, sabiedrības līdzdalības rezultātu un
konsultāciju rezultātu ņemšanu vērā plānā vai programmā.
7) "Ietekme uz vidi un arī uz veselību" nozīmē
jebkuru izraisītu pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēka veselību,
floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, klimatu, gaisu,
ūdeni, ainavu, dabas teritorijas, materiālās vērtības, kultūras
mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību.
8) "Sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskas
vai juridiskas personas un - saskaņā ar nacionālajiem
normatīvajiem aktiem vai praksi - to apvienības, organizācijas
vai grupas.
3.pants
Vispārīgi nosacījumi
1. Lai īstenotu šā protokola prasību izpildi skaidrā un
atklātā veidā, katrai Pusei jāveic nepieciešamie pasākumi
likumdošanas, valsts pārvaldes un citās atbilstošajās jomās.
2. Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka amatpersonas un
iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai jautājumos, ko
nosaka šis protokols.
3. Katra Puse atbilstoši atzīst un atbalsta apvienības,
organizācijas vai grupas, kas veicina vides un arī veselības
aizsardzību šā protokola kontekstā.
4. Šā protokola noteikumi neierobežo Pušu tiesības īstenot vai
ieviest papildu pasākumus jautājumos, ko nosaka šis
protokols.
5. Katra Puse veicina šā protokola mērķu piemērošanu
atbilstošos lēmumu pieņemšanas procesos starptautiskā līmenī un
attiecīgu starptautisku organizāciju darbībā.
6. Katra Puse nodrošina, lai personas, kas īsteno savas
tiesības atbilstoši šā protokola noteikumiem, par šādu
iesaistīšanos nekādi netiktu sodītas, vajātas vai iespaidotas.
Šis noteikums neierobežo valstu tiesu kompetenci lemt par
tiesāšanās izdevumu segšanu.
7. Atbilstoši šā protokola attiecīgajiem noteikumiem
sabiedrībai ir iespējas izmantot tās tiesības bez diskriminācijas
atkarībā no pilsonības, tautības vai dzīvesvietas, bet -
attiecībā uz juridiskām personām - bez diskriminācijas atkarībā
no juridiskās adreses vai faktiskās darbības vietas.
4.pants
Piemērošanas joma attiecībā uz plāniem un programmām
1. Katra Puse nodrošina stratēģiskā vides novērtējuma
piemērošanu 2., 3. un 4. punktā minētajiem plāniem un programmām,
kuri var būtiski ietekmēt vidi un arī veselību.
2. Stratēģisko vides novērtējumu veic plāniem un programmām,
kuri sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā,
enerģētikā, rūpniecībā un arī derīgo izrakteņu ieguvē,
transportā, reģionālajā attīstībā, atkritumu apsaimniekošanā,
ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikācijās, tūrismā,
teritoriju plānošanā un kuros noteikti galvenie pamatprincipi
tādu projektu akceptēšanai, kas minēti I pielikumā, un jebkuram
citam projektam, kas minēts II pielikumā, ja tam ir nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu
prasībām.
3. Stratēģisko vides novērtējumu veic jebkuriem citiem plāniem
un programmām, kas nav minēti 2. punktā, bet kas nosaka galvenos
pamatprincipus projektu akceptēšanai, ja Puse to nosaka
atbilstoši 5. panta 1. punktam.
4. Šā panta 2. punktā minētajiem plāniem un programmām, kas
nosaka prasības nelielu teritoriju izmantošanai vietējā līmenī
vai kas paredz veikt nelielus grozījumus 2. punktā minētajos
plānos un programmās, stratēģisko vides novērtējumu veic tikai
tad, ja Puse to nosaka saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
5. Šis protokols neattiecas uz šādiem plāniem un
programmām:
a) kuri saistīti vienīgi ar nacionālo drošību vai civilo
aizsardzību;
b) kuri saistīti ar finansēšanas vai budžeta plāniem un
programmām.
5.pants
Izsvēršana
1. Katra Puse nosaka, vai 4. panta 3. un 4. punktā minētiem
plāniem un programmām var būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz
veselību, izvērtējot atsevišķi katru plānu vai programmu, nosakot
konkrētu plānu un programmu veidus vai arī kombinējot abas
iepriekš minētās metodes. Šim nolūkam katra Puse visos gadījumos
ņem vērā III pielikumā minētos kritērijus.
2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām
vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas, ja
piemēro šā panta 1. punktā minēto kārtību.
3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt
ieinteresētās sabiedrības līdzdalību plānu un programmu
izsvēršanas procedūrā atbilstoši šā panta prasībām.
4. Katra Puse nodrošina sabiedrībai savlaicīgu pieeju šā panta
1. punkta secinājumiem, sniedzot paziņojumu vai izmantojot citus
atbilstošus līdzekļus, kā, piemēram, elektroniskos saziņu
līdzekļus, minot arī iemeslus par stratēģiskā vides novērtējuma
nepiemērošanu.
6.pants
Prasību apjoms
1. Katra Puse izveido kārtību, kādā nosaka vides ziņojumā
iekļaujamo atbilstošo informāciju saskaņā ar 7. panta 2.
punktu.
2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām
vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas,
nosakot vides ziņojumā iekļaujamo attiecīgo informāciju.
3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt
ieinteresētās sabiedrības līdzdalību, nosakot vides ziņojumā
iekļaujamo attiecīgo informāciju.
7.pants
Vides ziņojums
1. Katra Puse nodrošina vides ziņojuma sagatavošanu tiem
plāniem un programmām, kuriem ir nepieciešams stratēģiskais vides
novērtējums.
2. Vides ziņojums atbilstoši 6. panta nosacījumiem nosaka,
apraksta un izvērtē plāna vai programmas un tās pieņemamo
alternatīvu īstenošanas iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un
arī uz veselību. Ziņojumā iekļauj tādu IV pielikumā noteiktu
informāciju, kuru var pamatoti prasīt, ņemot vērā arī:
a) pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes;
b) plāna vai programmas saturu, tā detalizācijas pakāpi un tā
stadiju lēmumu pieņemšanas procesā;
c) sabiedrības intereses; un
d) lēmuma pieņēmēja nepieciešamību pēc informācijas.
3. Katra Puse nodrošina pietiekamu kvalitāti vides ziņojumiem,
lai tie atbilstu šā protokola nosacījumiem.
8.pants
Sabiedrības līdzdalība
1. Katra Puse nodrošina agrīnu, savlaicīgu un efektīvu
sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā, kad vēl
ir iespējami jebkādi risinājumi.
2. Katra Puse ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību vai
citiem atbilstošiem paņēmieniem nodrošina savlaicīgu plāna vai
programmas projekta un tā vides ziņojuma pieejamību
sabiedrībai.
3. Katra Puse nodrošina ieinteresētās sabiedrības, ieskaitot
arī attiecīgo nevalstisko organizāciju, noteikšanu, lai īstenotu
1. un 4. punkta prasības.
4. Katra Puse nodrošina šā panta 3. punktā minētajai
sabiedrībai iespējas pietiekamā laika termiņā izteikt viedokli
par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.
5. Katra Puse nodrošina un padara publiski pieejamu sīki
izstrādātu kārtību, kādā veicama sabiedrības informēšana un
konsultācijas ar ieinteresēto sabiedrību. Šajā nolūkā katra Puse
ņem vērā, ciktāl tas ir iespējams, V pielikumā minētos
elementus.
9.pants
Konsultācijas ar vides un veselības iestādēm
1. Katra Puse nozīmē iestādes, ar kurām jākonsultējas, ņemot
vērā to īpašo lomu vides vai veselības jautājumos, un kuras būtu
ieinteresētas plāna vai programmas īstenošanas radītajās ietekmēs
uz vidi un arī uz veselību.
2. Iestādes, kuras minētas šā panta 1. punktā, nodrošina ar
plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.
3. Katra Puse nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajām
iestādēm ir dota agrīna, savlaicīga un efektīva iespēja izteikt
to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides
ziņojumu.
4. Katra Puse nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama 1.
punktā minēto vides un veselības iestāžu informēšana un arī
konsultācijas ar tām.
10.pants
Pārrobežu konsultācijas
1. Ja izcelsmes Puse uzskata, ka plāna vai programmas
īstenošanai var būt būtiska pārrobežu ietekme uz vidi un arī uz
veselību, vai arī pēc pieprasījuma saņemšanas no Puses, kuru var
būtiski ietekmēt, izcelsmes Puse paziņo par to ietekmētajai Pusei
pēc iespējas agrīnā posmā, pirms plāna vai programmas
pieņemšanas.
2. Paziņojums satur šādu, inter alia, informāciju:
a) plāna vai programmas projekts un tā vides ziņojums,
ietverot arī informāciju par iespējamo pārrobežu ietekmi uz vidi
un arī uz veselību; un
b) informācija par lēmuma pieņemšanas procedūru, ietverot arī
norādes par saprātīgu laika termiņu, kurā var iesniegt
komentārus.
3. Ietekmētā Puse paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi
izcelsmes Pusei par to, vai tā vēlas uzsākt konsultācijas pirms
plāna vai programmas pieņemšanas. Ja ietekmētā Puse norāda, ka tā
vēlas uzsākt konsultācijas, ieinteresētās Puses uzsāk
konsultācijas par plāna vai programmas īstenošanas iespējamajām
pārrobežu ietekmēm uz vidi un arī uz veselību un par
paredzamajiem risinājumiem, lai novērstu, samazinātu vai
kompensētu šīs nelabvēlīgas ietekmes.
4. Ja notiek šādas konsultācijas, ieinteresētās Puses vienojas
par sīki izstrādātu kārtību, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā
sabiedrība un 9. panta 1. punktā minētās iestādes ietekmētajā
Pusē ir informētas un tām ir iespēja pieņemamā laika termiņā
nosūtīt to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides
ziņojumu.
11.pants
Lēmums
1. Katra Puse nodrošina, ka, pieņemot plānu vai programmu,
tiek ņemti vērā:
a) vides ziņojumā izteiktie secinājumi;
b) risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu vides
ziņojumā konstatētās nelabvēlīgās ietekmes; un
c) komentāri, kas saņemti saskaņā ar 8.-10. pantu.
2. Katra Puse nodrošina sabiedrības, 9. panta 1. punktā minēto
iestāžu un atbilstoši 10. pantam konsultācijās iesaistīto Pušu
informēšanu pēc plāna vai programmas pieņemšanas, kā arī
nodrošina pieeju plānam vai programmai kopā ar paziņojumu, kurā
apkopota informācija par to, kā plānā vai programmā integrēti
vides un arī veselības apsvērumi, kā atbilstoši 8.-10. panta
prasībām saņemtie komentāri ir ņemti vērā un kāds ir pamatojums
tam, ka no visām vērā ņemtajām saprātīgajām alternatīvām ir
akceptēta šī.
12.pants
Monitorings
1. Katra Puse veic plāna vai programmas, kas pieņemta saskaņā
ar 11. pantu, īstenošanas radīto būtisko ietekmju uz vidi un arī
uz veselību monitoringu, lai inter alia jau agrīnā posmā
konstatētu iepriekš neparedzētas, nelabvēlīgas ietekmes un
uzsāktu atbilstošu koriģējošu rīcību.
2. Veiktā monitoringa rezultāti ir pieejami 9. panta 1. punktā
minētajām iestādēm un sabiedrībai atbilstoši nacionālo normatīvo
aktu prasībām.
13.pants
Politika un normatīvie akti
1. Katra Puse cenšas nodrošināt, ka vides un arī veselības
apsvērumi ir ņemti vērā un integrēti, ciktāl tas ir iespējams,
tādu politikas un normatīvo aktu projektu sagatavošanā, kuriem
varētu būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz veselību.
2. Katra Puse, piemērojot 1. punktu, ņem vērā šā protokola
attiecīgos principus un elementus.
3. Katra Puse nosaka, kur tas ir iespējams, piemērojamu
kārtību, kādā ņemami vērā un integrējami vides un arī veselības
apsvērumi atbilstoši 1. punktam, ievērojot arī nepieciešamību pēc
lēmumu pieņemšanas caurskatāmības.
4. Katra Puse ziņo Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē,
kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, par šā
panta piemērošanu.
14.pants
Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā
protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme
1. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā
protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme. Pirmā Konvencijas
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, notiek ne vēlāk kā vienu gadu no šā
protokola spēkā stāšanās brīža un kopā ar Konvencijas
Līgumslēdzēju pušu sanāksmi, ja vien tā ir paredzēta šajā
periodā. Turpmākās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas
kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, notiek kopā
ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmēm, ja vien Konvencijas
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nav lēmusi citādi.
2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav šā protokola
Līgumslēdzējas puses, var piedalīties kā novērotāji jebkurā
Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas kalpo kā šā
protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, sesijas sēdē. Ja
Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, šā protokola lēmumus pieņem vienīgi
šā protokola Līgumslēdzējas puses.
3. Ja Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā
protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, jebkuru Līgumslēdzēju pušu
sanāksmes biroja locekli, kas pārstāv Konvencijas Līgumslēdzējas
pusi, bet kura tai pašā laikā nav šā protokola Līgumslēdzējas
puse, aizstās ar citu locekli, kas izvēlēts no šā protokola
Līgumslēdzējas pusēm.
4. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā
protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārbaudīs šā
protokola īstenošanu, un, lai to veiktu, tā:
a) pārskata politiku un stratēģiskā vides novērtējuma
metodikas, lai turpmāk pilnveidotu procedūras, ko nosaka šis
protokols;
b) dalās informācijā par pieredzi, kas gūta stratēģiskajā
vides novērtējumā un īstenojot šo protokolu;
c) ja nepieciešams, lūdz palīdzību un sadarbojas ar
kompetentām institūcijām, kurām ir pieredze, lai risinātu
jautājumus šā protokola mērķu sasniegšanā;
d) izveido tādas palīgstruktūras, kuras uzskata par
nepieciešamām šā protokola īstenošanai;
e) ja nepieciešams, izskata un pieņem priekšlikumus par šā
protokola grozījumiem; un
f) nosaka un veic jebkuru papildu pasākumu, kas var būt
nepieciešams šā protokola mērķu sasniegšanā, ietverot arī
pasākumu, ko kopēji veiks šā protokola un Konvencijas
ietvaros.
5. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes procedūras
noteikumus piemēro mutatis mutandis šim protokolam, izņemot, ja
Līgumslēdzēju pušu sanāksme kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu
sanāksme, vienprātīgi nolemj citādi.
6. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes kā šā protokola
Līgumslēdzēju pušu sanāksmes pirmajā sanāksmē ņem vērā un akceptē
procedūras piemērošanas modalitātes, lai pārskatītu šā protokola
atbilstību Konvencijai.
7. Katra Puse zināmos laika posmos, kurus nosaka Konvencijas
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ziņo par protokola īstenošanas
risinājumiem Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas kalpo
kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.
15.pants
Saistība ar citiem starptautiskajiem līgumiem
Šā protokola atbilstošo prasību piemērošana neskar ANO/EEK
konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu
kontekstā" un konvenciju "Par pieeju informācijai,
sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu
iestādēs saistībā ar vides jautājumiem".
16.pants
Balsstiesības
1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. punktā, katrai
šā protokola Pusei ir viena balss.
2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē,
reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu
skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu - šā protokola
Pušu - skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis
izmanto savas balsstiesības, un vice versa
17.pants
Sekretariāts
Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 13. pantu,
kalpos kā šā protokola sekretariāts. Konvencijas 13. panta a)
līdz c) punktu par sekretariāta funkcijām piemēros mutatis
mutandis šim protokolam.
18.pants
Pielikumi
Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.
19.pants
Protokola grozījumi
1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.
2. Piemērojot šā panta 3. punktu, Konvencijas grozījumu
ierosināšanas, pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtību, kas
noteikta Konvencijas 14. panta 2.-5. punktā, piemēro mutatis
mutandis šā protokola grozījumiem.
3. Šā protokola piemērošanas nolūkā grozījums stājas spēkā, ja
ir trīs ceturtdaļas Pušu, kas ratificējušas, pieņēmušas vai
apstiprinājušas to, Pušu skaitu nosakot pēc tā, cik ir Pušu
grozījuma apstiprināšanas brīdī.
20.
pants
Domstarpību izšķiršana
Konvencijas 15. panta nosacījumus par domstarpību izšķiršanu
piemēro mutatis mutandis šim protokolam.
21.pants
Parakstīšana
Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam un pēc tam
Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31.
decembrim šo protokolu var parakstīt Eiropas Ekonomikas komisijas
dalībvalstis un valstis, kurām saskaņā ar Ekonomikas un sociālās
padomes 1947. gada 28. marta 36.(IV) rezolūcijas 8. un 11. daļu
ir padomdevēju statuss Eiropas Ekonomikas komisijā, kā arī
reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, ko izveidojušas
suverēnās Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis un kam šīs
dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko
attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas
attiecas uz šiem jautājumiem.
22.pants
Depozitārijs
Šā protokola depozitārija funkcijas pilda Apvienoto Nāciju
Organizācijas ģenerālsekretārs.
23.pants
Ratifikācija, atzīšana, apstiprināšana un pievienošanās
1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 21. pantā
minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas
organizācijas, kas to paraksta.
2. No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties
21. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas
organizācijas.
3. Jebkura cita valsts, kas nav minēta šā panta 2. punktā un
kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, var
pievienoties protokolam ar Konvencijas Pušu sanāksmes piekrišanu,
kas kalpo kā šā protokola Pušu sanāksme.
4. Jebkura 21. pantā minētā reģionālās ekonomiskās
integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi,
uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola, arī tad, ja
neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse.
Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir
šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par
to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā
paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās
dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā
protokola.
5. Šā protokola 21. pantā minētās reģionālās ekonomiskās
integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda,
kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis
protokols. Šīs organizācijas informē depozitāriju arī par jebkuru
nozīmīgu izmaiņu to pilnvarās.
24.pants
Stāšanās spēkā
1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc
sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, jebkuru reģionālās
ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minēta 21. pantā,
glabāšanā nodotu dokumentu nepieskaita dokumentiem, ko nodevušas
glabāšanā šīs organizācijas dalībvalstis.
3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas minēta 21.
pantā un kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai
pievienojas tam, pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā
šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī
valsts vai organizācija ir nodevusi glabāšanā ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.
4. Šo protokolu piemēro plāniem, programmām, politikai un
normatīvajiem aktiem, par kuru sagatavošanu pirmais oficiālais
lēmums ir pieņemts pēc datuma, kad šis protokols stājas spēkā. Ja
uz Pusi, kuras jurisdikcijā ir paredzēta plāna, programmas,
politikas vai normatīvā akta sagatavošana, attiecas šā panta 3.
punkta nosacījumi, šo protokolu piemēro šīs Puses plāniem,
programmām, politikai un normatīvajiem aktiem, par kuru
sagatavošanu pirmais oficiālais lēmums ir pieņemts pēc datuma,
kad šis protokols stājas spēkā.
25.pants
Denonsēšana
Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši četri gadi pēc šā
protokola stāšanās spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse var
denonsēt protokolu, iesniedzot rakstisku paziņojumu
depozitārijam. Šāda denonsēšana stājas spēkā deviņdesmitajā dienā
pēc datuma, kad depozitārijs saņēmis paziņojumu par to. Šāda
denonsēšana neietekmē šā protokola 5. līdz 9. panta, 11. un 13.
panta piemērošanu attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu, kas
ir uzsākts, vai 10. panta piemērošanu attiecībā uz paziņojumu vai
pieprasījumu, kas ir sniegts vai izdarīts, pirms šāda denonsēšana
ir stājusies spēkā.
26.pants
Autentiski teksti
Šā protokola oriģināleksemplārs ar vienlīdz autentiskiem
tekstiem angļu, franču un krievu valodā glabāsies pie Apvienoto
Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas
šo protokolu.
SASTĀDĪTS Kijevā (Ukrainā) divi tūkstoši trešā gada divdesmit
pirmajā maijā.
I.
PIELIKUMS
Protokola 4. panta 2. punktā minēto projektu saraksts
1. Jēlnaftas pārstrādes uzņēmumi (izņemot smērvielu ražošana
no jēlnaftas) un iekārtas ogļu vai degakmens pārstrādei, ja
pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk metrisko tonnu dienā.
2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar
300 megavatu vai lielāku jaudu un atomelektrostacijas un citi
kodolreaktori (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam
paredzētas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo
kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda
nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).
3. Iekārtas, kas paredzētas kodoldegvielas ražošanai vai
bagātināšanai, izmantotās kodoldegvielas atkārtotai pārstrādei
vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, apglabāšanai un
pārstrādei.
4. Liela mēroga iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda
kausēšanai un krāsaino metālu ražošanai.
5. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu
produktu apstrādei un pārstādei par azbestcementa produktu, ja
galaprodukcijas apjoms pārsniedz 20 000 metrisko tonnu gadā, vai
par abrazīvo materiālu, ja galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50
metrisko tonnu gadā, vai citai ražošanai, ja izmanto vairāk nekā
200 metrisko tonnu azbesta gadā.
6. Kompleksas ķīmiskās rūpniecības iekārtas.
7. Automaģistrāļu, ātrsatiksmes autoceļu (1), starppilsētu dzelzceļa
līniju un lidostu (2) ar skrejceļa garumu 2 100
m un vairāk būvniecība.
8. Naftas un gāzes transportam paredzēti liela diametra
cauruļvadi.
9. Tirdzniecības ostas, kā arī iekšējie ūdensceļi un ostas,
kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1 350 metrisko tonnu
un lielāku tilpību.
10. Iekārtas bīstamo un toksisko atkritumu sadedzināšanai,
ķīmiskai pārstrādei vai apglabāšanai.
11. Lieli aizsprosti un mākslīgās ūdenstilpes.
12. Pazemes ūdeņu ieguve, ja gada kopējā ieguve ir 10 miljoni
kubikmetru un vairāk.
13. Celulozes un papīra ražošana, ja jauda ir 200 metrisko
tonnu dienā vai vairāk.
14. Liela mēroga derīgo izrakteņu ieguve, metāla rūdu vai ogļu
ieguve un apstrāde.
15. Ogļūdeņražu ieguve šelfa zonā.
16. Liela mēroga naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko
produktu glabātavas.
17. Kailcirtes lielās platībās.
_______________________________________
(1) Šā protokola
izpratnē:
- "automaģistrāle" nozīmē transporta līdzekļu kustībai
speciāli domātu un būvētu ceļu, kas nav paredzēts gar ceļu
izvietoto īpašumu apkalpošanai un kuram:
a) visur, izņemot atsevišķas vietas vai īslaicīgi, pretējās
braukšanas joslas ir šķirtas ar sadales joslu, kura nav paredzēta
transporta līdzekļu kustībai, vai izņēmuma gadījumos atdalītas
citādi;
b) nav vienlīmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja
līnijām vai gājēju ceļiem, un
c) kurš ir apzīmēts ar ceļa zīmi
"automaģistrāle",
- "ātrsatiksmes autoceļš" nozīmē transporta līdzekļu
kustībai paredzētu ceļu, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no
ceļu pārvada vai regulējamiem krustojumiem un uz kura ir
aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz braucamās daļas.
(2) Šajā
protokolā "lidosta" nozīmē tādu lidostu, kas atbilst
definīcijai, kura ietverta 1944. gada Čikāgas Konvencijas par
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidošanu 14.
pielikumā
II.
PIELIKUMS
Protokola 4. panta 2. punktā minētie citi projekti
1. Lauksaimniecībā izmantojamas zemes un meža zemes
transformācija.
2. Nekultivētu zemju vai daļēji pārveidotu teritoriju
izmantošana intensīvai lauksaimniecībai.
3. Lauksaimniecības vajadzībām paredzēti ūdens
apsaimniekošanas projekti, arī ūdens režīma maiņa un meliorācijas
darbi.
4. Mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksi.
5. Meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana, veicot
zemes transformāciju.
6. Zivju intensīvas audzēšanas kompleksi.
7. Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (1), arī to demontāža vai
likvidēšana (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam paredzētas
iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu
ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu
kilovatu vidējās siltumspējas) (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
8. Augstsprieguma elektrolīniju būvniecība ar 220 kilovoltu
spriegumu vai vairāk un kuru garums ir 15 kilometri vai vairāk,
kā arī citi elektroenerģijas pārvades projekti pa augstsprieguma
līnijām.
9. Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens
ražošanai.
10. Gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju
ierīkošana.
11. Dabasgāzes un fosilā kurināmā virszemes krātuvju
ierīkošana.
12. Dabasgāzes pazemes krātuvju ierīkošana.
13. Ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana.
14. Hidroelektrostaciju būvniecība.
15. Vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.
16. Iekārtas, kuras nav iekļautas 1. pielikumā un
paredzētas:
- kodoldegvielas ražošanai un bagātināšanai,
- izmantotās kodoldegvielas apstrādei,
- izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai,
- radioaktīvo atkritumu apglabāšanai,
- izmantotās kodoldegvielas glabāšanai ilgāk par 10 gadiem
ārpus tās ražošanas vai rašanās vietas,
- radioaktīvo atkritumu apstrādei un glabāšanai.
17. Derīgo izrakteņu un kūdras ieguve atradnēs (darbības, kas
nav iekļautas I pielikumā).
18. Rūdu iegūšana pazemē (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
19. Derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai
jūru.
20. Dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (ģeotermālie urbumi,
urbumi radioaktīvo atkritumu glabāšanai, ūdens ieguves urbumi),
izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem
pētījumiem.
21. Virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu,
naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.
22. Iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai
(darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
23. Iekārtas neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai
(pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai.
24. Iekārtas melno metālu apstrādei (karstās velmētavas,
smēdes, galvaniskās ražotnes).
25. Melno metālu lietuves.
26. Iekārtas, kas paredzētas krāsaino metālu ieguvei no rūdas,
koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos
vai elektrolītiskos procesus (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
27. Kausēšanas iekārtas krāsaino metālu sakausējumiem, izņemot
dārgmetālu, un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas
iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
28. Metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtas, kurās
izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus.
29. Mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža
un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana.
30. Kuģu būvniecība.
31. Lidmašīnu būvniecība un remonts.
32. Dzelzceļa konstrukciju ražošana.
33. Metālu ražošana ar spridzināšanas metodi.
34. Metālu rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.
35. Ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana.
36. Iekārtas cementa ražošanai.
37. Iekārtas stikla un stikla šķiedras ražošanai.
38. Minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas
iekārtas.
39. Keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot (kārniņu,
ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku vai porcelāna
ražošana).
40. Iekārtas ķīmisko vielu rūpnieciskai ražošanai un
starpproduktu pārstrādei (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
41. Pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un
peroksīdu ražošana.
42. Naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmisko produktu
uzglabāšanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
43. Augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana.
44. Rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu
iepakošana un konservēšana.
45. Piena produktu rūpnieciska ražošana.
46. Brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana.
47. Konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska
ražošana.
48. Lopkautuves.
49. Cietes rūpnieciska ražošana.
50. Zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana.
51. Cukura rūpnieciska ražošana.
52. Celulozes, papīra un kartona ražošanas iekārtas (darbības,
kas nav iekļautas I pielikumā).
53. Materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu
krāsošana.
54. Iekārtas ādu miecēšanai.
55. Celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtas.
56. Uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana
un pārstrāde.
57. Mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtas.
58. Sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtas.
59. Iekārtas azbesta ieguvei un azbestu saturošu produktu
ražošanai (darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).
60. Dzīvnieku kapsētu ierīkošana.
61. Motoru, turbīnu un reaktoru stacionārie izmēģinājumu
stendi (laboratorijas).
62. Oficiālo sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu
izmēģinājumu poligonu izveidošana.
63. Naftas vai gāzes transportam paredzēti cauruļvadi
(darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).
64. Ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs
pārsniedz 800 milimetru un garums - 40 kilometru.
65. Dzelzceļa līniju un transportlīdzekļu pārvietošanas
iekārtu un terminālu būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
66. Tramvaju, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju
būvniecība.
67. Ceļu būvniecība, arī esoša ceļa iztaisnošana un/vai
paplašināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
68. Ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība
(darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
69. Iekšējo ūdensceļu un ostu, kas paredzētas iekšzemes
ūdenstransportam būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I
pielikumā).
70. Tirdzniecības ostas, ar krastu saistītas piestātnes kravu
izkraušanai un iekraušanai, kā arī priekšostas (darbības, kas nav
iekļautas I pielikumā).
71. Kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi.
72. Lidostu (2) un lidlauku būvniecība
(darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
73. Atkritumu apglabāšanas iekārtas, arī poligoni (darbības,
kas nav iekļautas I pielikumā).
74. Iekārtas atkritumu, kas nav bīstami, sadedzināšanai vai
ķīmiskai pārstrādei.
75. Metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana, arī automašīnu
vraku glabāšanai.
76. Dūņu izvietošanas vietu būvniecība.
77. Pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga
papildināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
78. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju
baseiniem.
79. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība.
80. Aizsprostu un citu konstrukciju būvniecība, kas paredzēta
ūdeņu uzkrāšanai (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).
81. Būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu
būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot
esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju.
82. Garu ūdensvadu ierīkošana.
83. Slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un
ar to saistītie pasākumi.
84. Jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu
ierīkošana.
85. Viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un
ar to saistītie attīstības pasākumi.
86. Pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana.
87. Tematisko parku ierīkošana.
88. Rūpniecisko teritoriju ierīkošana.
89. Pilsētvides attīstības projekti, arī tirdzniecības centru
un automašīnu stāvlaukumu būvniecība.
90. Jūras teritoriju atgūšana.
_______________________________________
(1)
Atomelektrostacijas un citus kodolreaktorus vairs neuzskata par
šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie
elementi ir pilnībā aizvesti no vietas, kur atrodas attiecīgā
iekārta.
(2) Šajā
protokolā "lidosta" nozīmē tādu lidostu, kas atbilst
definīcijai, kura ietverta 1944. gada Čikāgas Konvencijas par
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidošanu 14.
pielikumā.
III.
PIELIKUMS
Kritēriji, pēc kuriem novērtējams iespējamās ietekmes uz vidi, kā
arī uz veselību būtiskums atbilstoši 5. panta 1. punktam
1. Plāna vai programmas saistība ar vides un arī veselības
apsvērumu integrēšanu, jo īpaši nolūkā veicināt ilgtspējīgu
attīstību.
2. Cik lielā mērā plāns vai programma nosaka noteiktu projektu
un citu darbību sagatavošanas pamatprincipus attiecībā uz vietas
izvēli, darbības veidu, apjomu, realizācijas nosacījumiem vai
resursu piešķiršanu.
3. Cik lielā mērā izstrādājamais plāns vai programma ietekmē
citus plānus vai programmas, arī tos, kuri atrodas dažādos
plānošanas līmeņos.
4. Ar konkrēto plānu vai programmu saistītās vides un arī
veselības problēmas.
5. Ietekmes uz vidi un arī uz veselību raksturojošie faktori,
tādi kā ietekmes varbūtība, ilgums, biežums, atgriezeniskums,
nozīmīgums un apjoms (ietekmei pakļautās teritorijas lielums un
ietekmēto cilvēku daudzums tajā).
6. Draudi videi un arī veselībai.
7. Pārrobežu ietekmes raksturojums.
8. Cik lielā mērā plāns vai programma ietekmēs nozīmīgas vai
īpaši aizsargājamas teritorijas, arī nacionālas vai
starptautiskas nozīmes aizsargājamas ainavas.
IV.
PIELIKUMS
7. panta 2. punktā minētā informācija
1. Plāna vai programmas satura izklāsts, galvenie mērķi un
saistība ar citiem plāniem vai programmām.
2. Pašreizējā vides un arī veselības stāvokļa attiecīgo
aspektu raksturojums un situācijas raksturojums gadījumā, ja
plāns vai programma netiek ieviests dzīvē.
3. Vides un arī veselības raksturojums teritorijās, kuras
varētu būtiski ietekmēt.
4. Vides un arī veselības problēmas, kas saistās ar plānu vai
programmu.
5. Ar plānu vai programmu saistīti starptautiski, nacionāli
vai cita līmeņa vides un arī veselības mērķi un risinājumi. Kā
šie mērķi un citi vides un veselības apsvērumi ir ņemti vērā
plāna vai programmas sagatavošanas laikā.
6. Iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un arī uz veselību
(1) apraksts
atbilstoši 2. panta 7. punktam.
7. Risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu jebkādu
plāna vai programmas īstenošanas rezultātā radušos būtisku
ietekmi uz vidi un arī uz veselību.
8. Pārskats par alternatīvu izvēles iemesliem un novērtējuma
veikšanas apraksts, kas ietver arī problēmas ar informācijas
ieguvi, kā, piemēram, tehniskās nepilnības vai zināšanu
trūkums.
9. Paredzētie risinājumi, lai veiktu plāna vai programmas
ieviešanas seku ietekmes uz vidi un arī uz veselību
monitoringu.
10. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes uz vidi un arī uz
veselību apraksts.
11. Minētās informācijas populārzinātnisks kopsavilkums.
_______________________________________
(1) Šo ietekmju
raksturojums ietver sekundāro, kumulatīvo, sinerģisko, īstermiņa,
vidēju un ilglaicīgu ietekmi, kā arī pastāvīgo un pagaidu
ietekmi, pozitīvo un negatīvo ietekmi.
V.
PIELIKUMS
8. panta 5. punktā minētā informācija
1. Ierosinātais plāns vai programma un tā būtības
raksturojums.
2. Iestāde, kas atbildīga par plāna vai programmas
pieņemšanu.
3. Paredzētā procedūra, kas ietver arī:
a) procedūras sākuma datumu;
b) sabiedrības līdzdalības iespējas;
c) katras paredzētās sabiedriskās apspriešanas laiku un
vietu;
d) iestādi, kurā var iegūt attiecīgo informāciju un kurā
sabiedrības vērtēšanai nodota attiecīgā informācija;
e) attiecīgo iestādi, kurai var iesniegt komentārus vai
jautājumus, un termiņu komentāru vai jautājumu iesniegšanai;
un
f) kāda attiecīga vides un arī veselības informācija ir
pieejama saistībā ar ierosināto plānu vai programmu.
4. Vai plānam vai programmai, iespējams, būtu jāpiemēro
pārrobežu ietekmes novērtējuma procedūra.