Ministru kabineta noteikumi Nr. 35

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 41. §)

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" nolikums

(Noteikumu nosaukums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
32.² panta 4.⁶ daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai vienkāršoto fasādes atjaunošanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pienākumu pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par administratīvo aktu izdošanu, sagatavot, noslēgt, grozīt un izbeigt līgumus par projektu īstenošanu (turpmāk – projekta līgums), pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir atbildīgās iestādes pārraudzībā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

4. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk – valsts NĪP), valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde (turpmāk – izglītības iestāde), valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam (turpmāk – kultūras institūcija) vai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām (turpmāk – biedrība vai nodibinājums).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

5. Konkursa projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas (turpmāk – pirmā kārta) ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 868 343 euro, bet konkursa projektu iesniegumu atlases otrās kārtas (turpmāk – otrā kārta) ietvaros – 35 000 000 euro:

5.1. 6 000 000 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;

5.2. 30 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro;

5.3. 2 868 343 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 euro (ieskaitot);

5.4. 5 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

6. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajiem projektiem, izņemot gadījumu, ja vienlaikus šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, – tad nepiešķirto finansējumu vispirms novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

7. Ja šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

8. Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir 60 mēneši no projekta līguma stāšanās spēkā. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā; sk. 109. punktu)

9. Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 75 kWh/m² gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro, vai nepārsniedz 90 kWh/m² gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot). Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m² gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

10. Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās ēkai izvirzītās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.

11. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

12. Ja projekta iesniegums par šo noteikumu 30. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts un projekta iesniedzējs ir īpašnieks, valdītājs, pārvaldītājs vai turētājs ēkai, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, un nodarbojas ar komercdarbību saistībā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajā ēkā, Vides investīciju fonds finanšu instrumenta finansējumu projekta iesniedzējam piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  651/2014), 53. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.¹ Projekta iesniedzējam, kas plāno īstenot projekta aktivitātes atbilstoši šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktam un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr.  2012/21/ES), ja ir noslēgts līgums ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību prasībām (turpmāk – līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu). Līgumā par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu norāda:

12.¹1. konkrētus sniedzamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;

12.¹2. prasības valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

12.¹3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

12.¹4. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

12.¹5. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

12.¹6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumu – investīcijas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

12.¹7. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.² Ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināms šo noteikumu 12.¹ punkts, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 12.¹6. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.³ Projekta iesniedzējam, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tam atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir deleģēta ārstniecības uzdevumu veikšana.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁴ Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek piešķirts tādu projektu īstenošanai, kuros iekļautās atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktā minētajās ēkās, kuras izmanto projekta iesniedzēji, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Ja projekta iesniedzējs papildus valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai veic arī citu saimniecisko darbību, tai skaitā sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad projekta aktivitāšu izmaksas ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu, tiek iekļautas neattiecināmajās izmaksās un ir jāsedz ar finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds valsts budžeta atbalsts.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁵ Projekta iesniedzējs aprēķina proporciju, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru paredzēts izmantot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – infrastruktūras izmantošanas proporcija). Infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina atbalstāmajām aktivitātēm un piemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot konkursa ietvaros sniegtā finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atkarībā no projekta iesniedzēja veida var piemērot atšķirīgu finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši šādam aprēķinam:

12.⁵1. projekta kopējo publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

I_{publ kop} = ∑(I_{publ x}) / x , kur
I_{publ kop} – projekta kopējais publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);
x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs;
I_publ – attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);

12.⁵2. attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

I_publ = ∑(L_{v y} × S_y) / (L_{v y} + L_{m y}) × 0,85 + ∑(L_{m y} × S_y) / (L_{v y} + L_{m y}) × AI , kur
I_publ – attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);
y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo aktivitāšu skaits;
S – attiecīgās atbalstāmās aktivitātes kopējās izmaksas (euro);
L_v – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
L_m – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
AI – finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte;

12.⁵3. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – laika sadalījums)) izmantošanas laiku valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

L_v = ∑(P_z × L_z × Pr_v) / (P_z × L_z × L'_max) , kur
L_v – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
z – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) skaits;
P – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras platība (m²);
L – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā);
Pr_v – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas proporcija (L_v / (L_v + L_m)) valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanai (%);
L'_max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;

12.⁵4. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

L_m = L'_max – L_v , kur
L_m – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
L'_max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;
L_v – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁶ Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic, izmantojot iepriekšējo gadu datus par infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁷ Projekta iesniedzējs apstiprina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus un aprēķina rezultātus, norādot kopējo finansējuma apjomu (euro), maksimālo finanšu instrumenta finansējumu (euro) un minimālo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu (euro), tabulas veidā pievieno projekta līgumam. Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus iesniedz Vides investīciju fondā:

12.⁷1. iesniedzot projekta iesniegumu;

12.⁷2. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kā pielikumu pārskatam par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatam), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

12.⁷3. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kopā ar attiecīgo ikgadējo projekta rezultātu monitoringa pārskatu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁸ Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 12.⁵ punktu, kopējās projekta attiecināmās izmaksas netiek palielinātas.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.⁹ Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 12.⁵ punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

12.⁹1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā monitoringa periodā jeb piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas;

12.⁹2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %;

12.⁹3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo monitoringa pārskatu iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

12.¹⁰ Finansējuma saņēmējs nodala valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta 10 gadus pēc projekta īstenošanas beigām un ir pieejama Vides investīciju fondam, kas veic šo noteikumu 12.⁵ punktā minētā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

13. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

14. CO₂ emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO₂ emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.

II. Prasības projekta iesniedzējam

15. Projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – vienā vai vairākās ēkās. Par vienu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli vai tajā ietilpstošu ēku drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:

16.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

16.1.1. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas;

16.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

16.1.3. skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263);

16.1.4. kulta ēkas (kods 1272);

16.1.5. kultūrvēsturiskie objekti (kods 1273);

16.1.6. ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa (kods 1264);

16.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā periodā kopš 2000. gada, kad ēka ir tikusi ekspluatēta, vismaz daļēji vai nepārtraukti ir īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija un tā tiks turpināta projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā, Vides investīciju fondam veicot projekta iesniedzēja norādīto funkciju pārbaudi;

16.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

16.3.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

16.3.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā;

16.4. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa;

16.5. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums ir iesniegts Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā;

16.6. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

16.7. projekta iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs – sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. pielikumam, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 24. punktam (ja attiecināms).

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

17. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

17.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un projekta līguma noslēgšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

17.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

17.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā Vides investīciju fondu, projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;

17.4. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

17.5. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbilst šādiem nosacījumiem:

17.5.1. tam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajām pazīmēm, lai tam pēc kreditoru pieteikuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

17.5.2. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā pamatkapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par komersanta pašu kapitālu, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

17.5.3. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;

17.5.4. pēdējos divus gadus tā uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas), ir bijusi mazāka par 1,0;

17.5.5. tas ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

17.6. uz projekta iesniedzēju, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

17.7. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

17.7.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

17.7.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

17.7.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

17.7.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

17.8. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

17.8.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

17.8.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

18. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.7.1., 17.7.2., 17.7.3. un 17.7.4. apakšpunktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

19. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

20. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši 12 mēneši. Datums, no kura sāk skaitīt 12 mēnešu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

21. Īstenojot projektu, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nedrīkst zaudēt tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

III. Finanšu instrumenta finansējuma apmēra noteikšana

22. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir:

22.1. līdz 4 000 000 euro (ieskaitot) konkursa pirmās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;

22.2. līdz 15 000 000 euro (ieskaitot) konkursa otrās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro;

22.3. līdz 500 000 euro (ieskaitot) konkursa pirmās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 euro (ieskaitot);

22.4. līdz 1 000 000 euro (ieskaitot) konkursa otrās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

23. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Projektā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kas neietekmē tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

23.¹ Projektam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:

23.¹1. ja tas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;

23.¹2. ja tas ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai vai ja izveidotajai infrastruktūrai amortizācijas periodā nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

23.² Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un atbalsts tam ir kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts, un Vides investīciju fondam jāpiemēro šo noteikumu 98.¹ punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs izveidotās infrastruktūras amortizācijas perioda beigās veic šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un atmaksā Vides investīciju fondam starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības, savukārt Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

24. Projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. pantam, veic izmaksu un ieguvumu analīzi un ievēro, lai atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 31. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 6. punktu attiecībā uz pamatdarbības pelņas atskaitīšanu un samērīgas peļņas paturēšanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

25. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. pantam, konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta finansējuma un cita publiskā finansējuma atbalsta intensitāte saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. panta 8. punktu nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz 2 000 000 euro.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

26. Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā finansējumu, kas pārsniedz piešķirto atbalsta intensitāti atbilstoši šo noteikumu 24. un 25. punkta nosacījumiem, un finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no privātiem līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.

27. Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

28. Projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļiem.

29. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

30. Konkursa ietvaros atbalstāma ir šāda projekta aktivitāte – esoša valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (vienas vai vairāku ēku) pārbūve, atjaunošana, restaurācija vai vienkāršotā fasādes atjaunošana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

31. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

31.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas, tajā skaitā šo noteikumu 31.2., 31.3., 31.4., 31.5., 31.6., 31.7., 31.8. un 32.9. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.2. ēkas restaurācijas darbu izmaksas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

31.3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

31.4. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

31.5. ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija") atbilstošs iekštelpu mikroklimats;

31.6. tādu ēkas automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanas izmaksas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

31.7. citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

31.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;

31.9. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;

31.9.¹ ēkas pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas, siltummezgla izveides un siltumapgādes sistēmas pārbūves izmaksas, ja ēkā tika izmantota fosilos energoresursus izmantojoša individuālā siltumapgādes sistēma;

31.10. projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

31.11. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā;

31.12. izmaksas, lai sagatavotu ēkas energosertifikātu un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un atzinuma sagatavošanas izmaksas, atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

31.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

32. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēkā izmanto kultūras mērķiem.

33. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:

33.1. šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai, ja ēku restaurācijas darbi nav saistīti ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešami, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, izmaksu kopējā summa nepārsniedz 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.2. šo noteikumu 31.10., 31.11. un 31.12. apakšpunktā minētajām izmaksu pozīcijām izmaksu kopējā summa nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.3. ja projekta iesniedzējs sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro nosacījumu, ka atbalsts saražotās elektroenerģijas pašpatēriņam ietilpst kompensācijas apmērā un visa saražotā elektroenerģija jāizmanto tikai valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

33.4. ja projekta iesniedzējs organizē kultūras pasākumus un tas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro nosacījumu, ka projekta iesniedzējs izmanto vismaz 80 % no atjaunojamos energoresursus izmantojošā ražošanas iekārtā saražotās elektroenerģijas pašpatēriņam gadā;

33.5. ja projekta iesniedzējs nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 41. pantu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

33.¹ Ja atbalsts tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr.  651/2014 41. panta nosacījumus, tad:

33.¹1. atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Ja iekārtas ekspluatācija ir sākta, nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā. Atbalsts nav atkarīgs no ražošanas apjoma;

33.¹2. ja izmaksas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, tās nav attiecināmas;

33.¹3. attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

33.¹4. ja attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 41. panta 6. punkta "a" un "b" apakšpunktu, tad pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem 65 %, vidējiem komersantiem 55 % un lielajiem komersantiem 45 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.¹5. ja attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 6. punkta "c" apakšpunktu, tad pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem 50 %, vidējiem komersantiem 40 % un lielajiem komersantiem 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

34. Projekta kopējo budžetu var veidot ar finanšu rezervi, kas nepārsniedz 3 % no šo noteikumu 31. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves).

35. Finansējuma saņēmējs projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumus nodrošina no saviem līdzekļiem.

36. Šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

36.1. tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

36.2. tās ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām konkursa pirmās kārtas ietvaros;

36.3. tās ir radušās konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;

36.4. tās ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;

 36.5. tās ir radušās pēc projekta līguma noslēgšanas konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;

36.6. tās ir norādītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

36.7. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtos līgumus, darbu pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus un maksājuma uzdevumus;

36.8. tās ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām termiņa beigām paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā (nosacījums nav attiecināms, ja finansējuma saņēmējs ir valsts NĪP un ēka ir finansējuma saņēmēja pārvaldībā);

36.9. tās ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības;

36.10. ja atbalsts tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, atbalstam ir stimulējoša ietekme un tas atbilst šādiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem:

36.10.1. projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts pirms to darbu uzsākšanas projektā, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu;

36.10.2. ja darbi, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, projektā ir uzsākti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, tad visas projekta izmaksas, kas paredzētas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, nav attiecināmas.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

37. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

37.1. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

37.2. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

37.3. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām konkursa pirmās kārtas ietvaros;

37.3.¹ izmaksas, kas radušās pirms konkursa otrās kārtas izsludināšanas vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

37.3.² izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas konkursa otrās kārtas ietvaros vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;

37.3.³ izmaksas, kas radušās pirms projekta līguma noslēgšanas konkursa otrās kārtas ietvaros vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;

37.3.⁴ izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ja atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus;

37.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmo aktivitāti;

37.5. (svītrots ar MK 14.07.2002. noteikumiem Nr. 456);

37.6. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

37.7. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto izmaksu apmēru;

37.8. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;

37.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

37.10. līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījumu izmaksas;

37.11. muitas nodokļi un nodevas;

37.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi saistībā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

37.13. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultācijas un citi pakalpojumi;

37.14. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja labiekārtošana nav saistīta ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, un apzaļumošanas izmaksas;

37.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

37.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

37.17. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas, tai skaitā projekta aktivitāšu izmaksas ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

V. Konkursa izsludināšana

38. Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē, kā arī publicē informāciju atbildīgās iestādes tīmekļvietnē. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursa projektu iesniegumu atlases kārtu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), kā arī vietu – Vides investīciju fonda adresi, elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi, un norādi, kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš konkursa pirmajā kārtā nav īsāks par 25 darbdienām pēc konkursa izsludināšanas. Vides investīciju fonds var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbildīgās iestādes un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

39.¹ Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš konkursa otrajā kārtā ir vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

VI. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

40. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu Vides investīciju fondā. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā, pievienojot projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

41. Projekta iesniegumā ietver:

41.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums);

41.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

41.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;

41.2.2. būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojektu minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti un atzinumu), ja tie nav iesniegti būvvaldē (ja attiecināms);

41.2.3. būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopiju (ja attiecināms):

41.2.3.1. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti iepirkumi par būvdarbu veikšanu vai projektēšanu un būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu);

41.2.3.2. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti iepirkumi par būvdarbu veikšanu vai projektēšanu un būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai būvprojektā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā;

41.2.4. projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta iesniedzējam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā (ja attiecināms);

41.2.5. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;

41.2.6. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības plānu, kurā ietver:

41.2.6.1. esošās situācijas analīzi;

41.2.6.2. informāciju par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa misiju;

41.2.6.3. SVID analīzi (metode, ar kuras palīdzību novērtē savas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas vai iespējamos draudus);

41.2.6.4. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējumu;

41.2.6.5. informāciju par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem;

41.2.6.6. informāciju par publicitātes pasākumiem;

41.2.6.7. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojumu;

41.2.7. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pēc kārtas, kad ēkā ir īstenotas šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās funkcijas, bet ne vēlāk kā pirms 2000. gada, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu;

41.2.8. īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinošu dokumentu;

41.2.9. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu un neattiecināmās izmaksas), kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem, tas lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

41.2.9.1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt minēto kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai, bet tādā gadījumā projekta iesniegumam jāpievieno kredītiestādes izziņa, ka kredītiestāde izskatīs iespēju piešķirt kredītu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu apmērā;

41.2.9.2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā un apliecina, ka finansētāja rīcībā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā ir pieejami līdzfinansējuma piešķiršanai nepieciešamie līdzekļi;

41.2.10. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā netiks mainīts ēkas lietošanas veids, tiks īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, pēc projekta īstenošanas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību;

41.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;

41.2.11. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);

41.2.12. izmaksu un ieguvumu analīzi (ja attiecināms);

41.2.13. apliecinājumu, ka ir ievērotas šo noteikumu 17.5.1. apakšpunktā minētās prasības – projekta iesniedzējs neatbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajām pazīmēm, lai tam pēc kreditora pieteikuma piemērotu maksātnespējas procedūru (ja attiecināms).

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

42. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

42.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

42.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;

42.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;

42.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;

42.5. projekta iesniegumā nedrīkst būt neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;

42.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas;

42.7. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

42.7.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;

42.7.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.7.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

42.8. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:

42.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

42.8.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā:

42.8.2.1. iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX datņu formātā;

42.8.2.2. rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.8.2.3. būvdarbu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.8.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

43. Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

44. Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numurs tiek piešķirts un paziņots projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

45. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

46. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds rakstiski par to informē projekta iesniedzēju.

VII. Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu

47. Projektu iesniegumu vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

48. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

49. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauts viens atbildīgās iestādes pārstāvis, divi Vides investīciju fonda pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

50. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

50.1. vispirms tiek vērtēta projekta iesnieguma atbilstība šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

50.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad Vides investīciju fonds ir informējis projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

50.3. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

50.4. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 3. pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

50.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

50.6. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

51. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.

52. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, apseko plānoto projekta īstenošanas vietu – ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas piekļuvi plānotajai projekta īstenošanas vietai.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

53. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonds var pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

54. Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds elektroniski no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pieprasa informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 17.7. un 17.8. apakšpunktā minētajām prasībām.

55. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

55.¹ Projekta iesnieguma atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktu un projekta iesniedzēja atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. pielikumu vai lielā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 24. punktu Vides investīciju fonds vērtē, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

56. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku plānoto CO₂ emisijas samazinājumu gadā uz ēkas aprēķina platību (kgCO₂/m² gadā) saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (šo noteikumu 2. pielikuma 2.7. apakšpunkts) minēto rādītāju.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

57. Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

57.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

57.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu ​55. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

58. Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 55. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

59. (Svītrots ar MK 14.07.2002. noteikumiem Nr. 456)

60. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 nosacījumiem, Vides investīciju fonds pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

60.¹ Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

VIII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

61. Projekta iesniedzējs 40 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

62. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu šo noteikumu 61. punktā minētajā termiņā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

63. Ja šo noteikumu 62. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

64. Līdz projekta līguma noslēgšanai projekta iesniedzējs saskaņā ar šo noteikumu 41.2.9.1. apakšpunktu iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes lēmumu par finanšu līdzekļu pieejamību (ja attiecināms).

(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

65. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:

65.1. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407);

65.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;

65.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;

65.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;

65.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO₂ emisijas samazinājumu;

65.6. līguma darbības termiņu un CO₂ emisijas samazinājuma monitoringa prasības;

65.7. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407);

65.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;

65.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;

65.10. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;

65.11. strīdu izskatīšanas kārtību;

65.12. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;

65.13. citus nosacījumus.

66. Projekta iesniegums ir projekta līguma neatņemama sastāvdaļa.

67. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO₂ emisijas samazinājumu gadā.

68. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

69. Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.

70. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

71. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

71.1. ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO₂ emisijas samazinājumu;

71.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

71.3. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

71.4. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu, sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

71.5. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

72. Lai nodrošinātu projekta demonstrēšanas pasākumus, finansējuma saņēmējs:

72.1. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz divus pasākumus, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

72.2. izveido un izvieto pie ēkas publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

72.3. ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodrošina ēkas pagaidu sertifikāta novietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.

73. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru trīs mēnešu periodu (ceturksni) līdz periodam (ceturksnim) sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

74. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

75. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu. Ja finansējuma saņēmējs projekta rezultātu monitoringa piecu gadu perioda ietvaros nav sasniedzis plānotos projekta rezultātus par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu, tad projekta rezultātu monitoringa periodu iespējams pagarināt uz laiku līdz trim gadiem.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

76. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

77. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 8. punktā norādīto termiņu, neveic.

IX. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksājumu kārtība

78. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, līdzfinansējumu un šo noteikumu 83. punktā minētās neattiecināmās izmaksas nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai atbildīgās iestādes transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Iestādes maksājumus saņem saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

79. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), ir pieejami šādi maksājumu veidi:

79.1. avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;

79.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi līdz 90 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;

79.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finanšu instrumenta finansējuma summu.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

80. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtā garantija ir spēkā vismaz trīs kalendāra mēnešus pēc projekta īstenošanas perioda beigām un satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības (attiecināms uz finansējuma saņēmējiem, kuri papildus pamatdarbībai veic citu saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts).

81. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt starpposma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

81.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

81.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo periodu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

81.3. finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

81.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

82. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt noslēguma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

82.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

82.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

82.3. finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

82.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

82.5. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes.

83. Ja finansējuma saņēmējs ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, tad neattiecināmās izmaksas, kas nav saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešamas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības.

84. Atbildīgā iestāde veic maksājumu piecu darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda pozitīvu atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms), atzinumu par projekta ietvaros noslēgto iepirkumu līgumu maksājumu dokumentiem (attiecināms uz valsts budžeta iestādēm) vai atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Atbildīgā iestāde minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

X. Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude

85. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

86. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstiski pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.

87. Vides investīciju fonds 10 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.

88. Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

89. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē atbildīgo iestādi, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā attiecīgās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā perioda beigām.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

90. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

91. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā norādītais CO₂ emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO₂ emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – CO₂ emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

92. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 91. punktā minētās informācijas saņemšanas par CO₂ emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu CO₂ emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina CO₂ emisijas neatbilstību par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

92.¹ Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

92.¹1. nepieciešamos CO₂ emisijas samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus;

92.¹2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot pasākumus, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un teritorijās, kas atbilst šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta rezultātu monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

92.¹3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

92.² Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 92.¹ punktā minētajām prasībām un, ja plāns atbilst prasībām, apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 92.¹ punktā minētajām prasībām, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš Vides investīciju fonda norādītos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina CO₂ emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

93. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 92.¹2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 92.¹1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā norādītais CO₂ emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

94. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO₂ emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gada vidējo CO₂ emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina CO₂ emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 96. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 96. un 96.¹ punktu pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

95. Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO₂ emisijas samazinājums, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus un ja no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

96. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai CO₂ emisijas neatbilstībai nosaka:

96.1. izmantojot šādu formulu:

EKII_n.l. = (1 – ((CO_{2_1. gads} + CO_{2_2. gads} + CO_{2 _3. gads} + CO_{2_4. gads} + CO_{2_n. gads}) / n) / CO_{2_Līgums})) × EKII × (1 + ECB_likme) , kur
EKII_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
CO_{2_Līgums} – projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO_{2_1. gads}; CO_{2_2. gads}; CO_{2_3. gads}; CO_{2_4. gads}; CO_{2_n. gads} – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa kalendāra gadā (no janvāra līdz decembrim) sasniegtais CO₂ emisijas samazinājums (tonnas; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
n – gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

96.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, – izmantojot šādu formulu:

EKII_n.l. = (1 – ((CO_{2_max1} + CO_{2_max2} + CO_{2_max3} + CO_{2_max4} + CO_{2_max5}) / 5) / CO_{2_Līgums}) × EKII × (1 + ECB_likme) , kur
EKII_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
CO_{2_Līgums} – projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO_{2_max1}; CO_{2_max2}; CO_{2_max3}; CO_{2_max4}; CO_{2_max5} – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi (no janvāra līdz decembrim), kuros ir lielākais sasniegtais CO₂ emisijas samazinājums gadā (tonnas; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

96.¹ Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO₂ emisijas neatbilstībai, ņem vērā CO₂ emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par CO₂ emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

97. Vides investīciju fondam ir tiesības piecu gadu monitoringa periodā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām un, ja monitoringa periods atbilstoši šo noteikumu 75. punktam tiek pagarināts, arī pagarinātajā monitoringa periodā pārbaudīt projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt Vides investīciju fondam piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

98. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem un atgūstamiem saskaņā ar šo noteikumu 94. punktu, atmaksā Vides investīciju fondam atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai, savukārt Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

98.¹ Ja ir pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr.  651/2014, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kļuvis par projektu, kas ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr.  651/2014 53. panta nosacījumus, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

98.² Ja ir pārkāptas komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

XII. Projektu īstenošanas kontrole un audits

99. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:

99.1. izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);

99.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);

99.3. izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).

100. Vides investīciju fonds:

100.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 99. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;

100.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, ikgadēji iesniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 23.¹ punktam un 33.4. apakšpunktam, projekta amortizācijas periodā ikgadēji iesniegto informāciju par projekta atbilstību komercdarbības atbalsta izslēdzošajiem nosacījumiem vai komercdarbības atbalsta nosacījumiem un projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.

(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

100.¹ Ja, veicot izlases pārbaudi, atbildīgā iestāde konstatē, ka attiecībā uz projektu pastāv šo noteikumu vai projekta līguma saistību neizpildes risks vai tiek konstatētas kļūdas vai nepilnības Vides investīciju fonda apstiprinātajā maksājumu pieprasījumā, atbildīgā iestāde aptur maksājumus un nosūta Vides investīciju fondam informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar projekta līgumu vai šo noteikumu 94. punktu.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

101. Finansējuma saņēmējs nodrošina atbildīgajai iestādei, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem:

101.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un papīra formā);

101.2. pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

101.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

102. Ar projektu īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds glabā visu projekta amortizācijas periodu, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

102.¹ Ar projekta īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā visu projekta amortizācijas periodu, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

102.² Ar projekta īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju, kas saistīta ar valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Vides investīciju fonds, finansējuma saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

XIII. Konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

103. Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

104. Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:

104.1. finanšu instrumenta finansējuma izlietojuma atbilstības uzraudzība;

104.2. Vides investīciju fonda finanšu audits;

104.3. finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)

105. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:

105.1. pieeju ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projektu līgumiem un grozījumiem projektu līgumos, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatiem, monitoringa pārskatiem (elektroniski un papīra formā);

105.2. pieeju ar finanšu instrumentu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

105.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

106. (Svītrots ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)

107. Vides investīciju fonds informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē un sistēmā atbalsta pārredzamības nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību vismaz 10 gadus no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods, un visā projekta amortizācijas periodā.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

XIV. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

108. Vides investīciju fonds līdz 2020. gada 1. septembrim sagatavo un nosūta finansējuma saņēmējiem noslēgto projekta līgumu grozījumus, nodrošinot, ka tajos noteiktās atbildīgās iestādes tiesības un pienākumus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā Vides investīciju fondam deleģētajiem uzdevumiem pārņem Vides investīciju fonds.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)

109. Šo noteikumu 8. punktā un XI nodaļā iekļautais normatīvais regulējums par projekta īstenošanas un monitoringa periodu piemērojams arī attiecībā uz projektiem, kuru projektu iesniegums iesniegts un apstiprināts konkursa pirmajā kārtā līdz 2016. gada 11. aprīlim.

(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards