LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

Par nolikuma «Par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu» apstiprināšanu

Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju un PSRS likumu «Par tiesnešu statusu PSRS» Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt nolikumu «Par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu».

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1976. gada 24. jūnija dekrētu «Par Latvijas PSR tiesnešu disciplinārās atbildības nolikuma apstiprināšanu» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, Nr. 26);

2.2. Latvijas PSR 1981. gada 4. decembra likumu «Par Latvijas PSR rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanas kārtību» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1981, Nr. 51);

2.3. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1982. gada 30. decembra dekrētu «Par dažu Latvijas PSR likumdošanas aktu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1982, Nr. 52);

2.4. Latvijas PSR 1983. gada 2. jūnija likumu «Par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālkodeksā un dažos citos likumdošanas aktos» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1983, Nr. 23) daļā, kas attiecas uz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1982. gada 30. decembra dekrēta «Par grozījumiem un papildinā­jumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos» apstiprināšanu.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 1. martā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas PSR 1990. gada I. marta likumu

NOLIKUMS
par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu

PIRMĀ SADAĻA

Tiesnešu disciplinārā atbildība

1. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju un PSRS likumu «Par ties­nešu statusu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā» tiesnesi var saukt par disciplināras atbildības sakarā ar vainīgu darbību vai bezdarbību:

1.1. par likumības pārkāpumu tiesas lietu izskatīšanā;

1.2. par citu dienesta pārkāpumu;

1.3. par necienīgu rīcību.

Tiesas lēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies lēmuma pieņemšanā, ja viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izsaukusi būtiskas sekas.

2. Lietas par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu un priekšsēdētaju disciplinārajiem pārkāpumiem izskata Latvijas PSR tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

3. Lietas par Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem izskata Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

4. Ierosināt disciplināro lietu ir tiesīgi:

4.1. Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs - par republikas Augstākās Tiesas tiesnešiem visos šā nolikuma 1. punktā norādītajos gadījumos, bet par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešiem un priekšsēdētājiem - šā nolikuma 1. punkta 1.1. apakšpunktā norādītajos gadījumos;

4.2. Latvijas PSR tieslietu ministrs - par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešiem un priekšsēdētājiem visos šā nolikuma 1. punktā norādītajos gadījumos.

5. Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot dienesta pārbaudes laiku un laiku, kad tiesnesis nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

6. Persona, kas ir tiesīga ierosināt disciplināro lietu, ja ir pamats ierosināt šādu lietu, organizē saņemto materiālu vispusīgu pārbaudi un pieprasa tiesneša paskaidrojumu.

Par disciplinārās lietas ierosināšanu Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu, bet Latvijas PSR tieslietu ministrs izdod pavēli. Lēmumā un pavēlē jānorāda iepriekšējā pārbaudē konstatētais disciplinārās lietas ierosināšanas pamats. Lēmumu vai pavēli kopā ar nepieciešamajiem materiāliem nosūta izskatīšanai attiecīgajai tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

Tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārā lieta, ir tiesīgs iepazīties ar visiem materiāliem, sniegt paskaidrojumus un iesniegt lūgumus.

Līdz disciplinārās lietas materiālu nosūtīšanai kvalifikācijas kolēģijai tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārā lieta, jāpaziņo par to, ka pārbaude ir pabeigta, un par laiku, kad viņš var iepazīties ar pārbaudes materiāliem.

7. Līdz lietas izskatīšanai kvalifikācijas kolēģijā lēmumu vai pavēli par disciplinārās lietas ierosināšanu var atsaukt persona, kas to ierosinājusi.

Tiesnesis, par kuru ar lēmumu vai pavēli ierosinātā disciplinārā lieta ir atsaukta, tiesīgs pieprasīt lietas izskatīšanu pēc būtības kvalifikācijas kolēģija.

8. Līdz lietas izskatīšanas sākumam kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot vienam no kolēģijas locekļiem papildus pārbaudīt pamatu tiesneša sasaukšanai pie disciplinārās atbildības. Ja ir nepieciešams, pieprasāmi papildu dokumenti un materiāli, tāpat arī tiesas lietas, kuru izskatīšanā tiesnesis pieļāvis likuma pārkāpumu.

9. Kvalifikācijas kolēģija disciplināro lietu izskata, ja piedalās ne mazāk kā puse no tās locekļu sastāva.

10. Disciplinārā lieta jāizskata ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā saņemta kvalifikācijas kolēģijā. Par kolēģijas sēdes laiku un vietu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms lietas izskatīšanas tiek paziņots personai, kas ierosinājusi disciplināro lietu, un tiesnesim, par kuru tā ierosināta.

11. Izskatot disciplināro lietu kvalifikācijas kolēģijā, tiesneša, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, piedalīšanās ir obligāta, bet, ja tiesnesis kolēģijas sēdē nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ, kolēģija ir tiesīga disciplināro lietu izskatīt, viņam klāt neesot.

Lietas izskatīšanā ir tiesīga piedalīties amatpersona, kas ierosinājusi disciplināro lietu, vai tās pārstāvis, kā arī citi tiesneši.

12. Sēdes vadītājs pasludina sēdi par atklātu un paziņo kvalifikācijas kolēģijas sastāvu. Līdz lietas izskatīšanas sākumam tiesnesis var pieteikt kolēģijas locekļiem noraidījumu, kuru izskata kolēģijas sastāvs.

Disciplinārās lietas izskatīšana sākas ar sēdes vadītāja vai viena kolēģijas locekļa ziņojumu. Pēc tam noklausās tiesnesi, citas uz kolēģijas sēdi uzaicinātās personas, tiek izpētīti dokumenti un citi materiāli.

Tiesnesis, kuru sauc pie disciplinārās atbildības, ir tiesīgs jebkurā kolēģijas sēdes brīdī, pirms kolēģija aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, iesniegt paskaidrojumus un lūgumus.

Lēmums tiek pieņemts apspriežu istabā.

Kolēģijas sēde tiek protokolēta.

13. Kvalifikācijas kolēģija var pieņemt lēmumu:

13.1. par disciplinārsoda uzlikšanu;

13.2. par disciplinārās lietas izbeigšanu;

13.3. par disciplinārās lietas materiālu nosūtīšanu orgāniem, kam ir tiesības ierosināt jautājumu par tiesneša atsaukšanu vai krimināllietas ierosināšanu par viņu.

14. Kvalifikācijas kolēģija var uzlikt šādus disciplināros sodus:

14.1. aizrādījumu;

14.2. rājienu;

14.3. stingro rājienu.

Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs un tā sekas, noda­rījuma smagums un tiesneša personību raksturojošas ziņas.

15. Kvalifikācijas kolēģija disciplināro lietu izbeidz:

15.1. ja disciplinārā lieta ierosināta nepamatoti;

15.2. ja notecējuši šā nolikuma 5. punktā paredzētie termiņi saukšanai

pie disciplinārās atbildības;

15.3. ja nav lietderīgi uzlikt disciplināro sodu gadījumos, kad iespējams aprobežoties tikai ar lietas materiālu izskatīšanu sēdē.

16. Disciplinārajā lietā lēmumu pieņem ar kolēģijas locekļu, kas piedalās lietas izskatīšanā, balsu vairākumu, lēmumu noformē rakstveidā, un to paraksta sēdes vadītājs un kolēģijas locekļi.

Kolēģijas loceklis, kurš nepiekrīt lietā pieņemtajam lēmumam, šo lēmumu neparaksta un rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas. Atsevišķas domas pievieno lietai.

Disciplinārajā lietā pieņemtais lēmums tiek pasludināts kvalifikācijas kolēģijas sēdē.

17. Disciplinārās lietas lēmumā jānorāda: kolēģijas nosaukums, tās sastāvs; lietas izskatīšanas vieta un laiks; pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārds, tēvvārds, uzvārds un amats; tās personas amats un uzvārds, kas ierosinājusi disciplināro lietu; lietas apstākļi; tiesneša paskaidrojumi un ziņas, kas raksturo viņa personību; pieņemtā lēmuma motivējums, atsaucoties uz pierādījumiem; disciplinārā soda veids vai disciplinārās lietas izbeigšanas pamats, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kartība.

18. Disciplinārās lietas lēmuma noraksts trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža tiek nosūtīts tiesnesim, par kuru tas pieņemts, un personai, kas ierosinājusi disciplināro lietu. Lēmuma norakstu pievieno tiesneša personīgajai lietai.

19. Ja orgāns, kam saskaņā ar kvalifikācijas kolēģijas lēmumu izvirzīts jautājums par tiesneša atsaukšanu vai par krimināllietas ierosināšanu, nesaskata tam pamatojumu, tad disciplinārā lieta tiek nodota atpakaļ kvalifikācijas kolēģijai un lietvedība tajā atjaunota.

Laiks, kas pagājis no šādas lietas materiālu sākotnējās saņemšanas brīža kvalifikācijas kolēģijā līdz to saņemšanai atpakaļ, netiek ieskaitīts šā nolikuma 5. punktā paredzētajos termiņos saukšanai pie disciplinārās atbildības.

20. Latvijas PSR tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu jautājumos par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu un priekšsēdētāju disciplināro atbildību var pārsūdzēt Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā divu nedēļu laikā.

Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu jautājumos par republikas Augstākās Tiesas locekļu disciplināro atbildību var pārsūdzēt PSRS Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā divu nedēļu laikā.

Sūdzību par lēmuma pārskatīšanu izskata attiecīgā kvalifikācijas kolēģija mēneša laikā no tās saņemšanas dienas, un šis kolēģijas lēmums ir galīgs. Kolēģijas sēdē var piedalīties tiesnesis, kas sūdzību iesniedzis.

21. Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesīga:

21.1. atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

21.2. atcelt lēmumu un pieņemt disciplināro lietu savā izskatīšanā;

21.3. atcelt lēmumu un izbeigt disciplināro lietu;

21.4. grozīt lēmumu un uzlikt tiesnesim mīkstāku disciplināro sodu.

Par sūdzību pieņemtā lēmuma noraksts nosūtāms šā nolikuma

18. punktā noteiktajā kārtībā.

22. Ja gada laikā no dienas, kad uzlikts disciplinārais sods, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārais sods, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.

Pēc tās personas priekšlikuma, kas ierosinājusi disciplināro lietu, kā arī pēc kvalifikācijas kolēģijas pašas iniciatīvas vai pēc rajona (pilsētas) tautas tiesas priekšsēdētāja lūguma kvalifikācijas kolēģija, kas uzlikusi disciplināro sodu, ne ātrāk par sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas var šo sodu noņemt pirms termiņa, ja tiesneša uzvedība ir nevainojama un viņš apzinīgi pilda savus pienākumus.

Jautājumu par disciplinārā soda noņemšanu izskata šā nolikuma 10. punktā noteiktajā kārtībā.

OTRĀ SADAĻA

Tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšana

23. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju un PSRS likumu «Par tiesnešu statusu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā» Latvijas PSR Augstākās Tiesas un tautas tiesu tiesnešus un tautas piesēdētājus var atsaukt pirms viņu pilnvaru laika izbeigšanās par sociālistiskās likumības neievērošanu vai par necienīgu rīcību, kas nav savienojama ar viņu augsto nosaukumu, kā arī tad, ja par viņiem likumīgā spēkā stājies notiesājošs spriedums.

Tautas tiesnešus, kā arī Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešus un tautas piesēdētājus var atsaukt Latvijas PSR Augstākā Padome, bet rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas piesēdētājus - vēlētāju sapulces, kas viņus ievēlējušas.

24. Tiesības ierosināt jautājumu par atsaukšanu ir:

24.1. Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam - attiecībā uz Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētāju;

24.2. Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājam - attiecībā uz Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešiem un tautas piesēdētājiem par likumības neievērošanu tiesas lietu izskatīšanā vai par necienīgu rīcību un attiecībā uz tautas tiesnešiem - par likumības neievērošanu tiesas lietu izskatīšanā;

24.3. Latvijas PSR tieslietu ministram - attiecībā uz tautas tiesu tautas tiesnešiem, tiesu priekšsēdētājiem un tautas piesēdētājiem par likumības neievērošanu tiesas lietu izskatīšanā vai par necienīgu rīcību;

24.4. rajona (pilsētas) tautas tiesas priekšsēdētājam - attiecībā uz šās tiesas tautas piesēdētājiem par likumības neievērošanu tiesas lietu izskatīšanā vai par necienīgu rīcību;

24.5. darba kolektīviem un vēlētāju sapulcēm dzīvesvietā - attiecībā uz tautas piesēdētājiem par necienīgu rīcību.

25. Persona, kam ir tiesības ierosināt jautājumu par atsaukšanu, ja ir iemesls jautājuma ierosināšanai par atsaukšanu, organizē saņemto materiālu vispusīgu pārbaudi un pieprasa tiesneša vai tautas piesēdētāja rakstveida paskaidrojumu.

26. Par atsaukšanas jautājuma ierosināšanu Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu.

27. Latvijas PSR tieslietu ministrs jautājumā par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas tiesneša vai priekšsēdētāja atsaukšanas ierosināšanu izdod pavēli, bet jautājumā par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas piesēdētāja atsaukšanas ierosināšanu iesniedz priekšlikumu.

28. Lēmumā, pavēlē un priekšlikumā jābūt norādītam iepriekšējā pārbaudē konstatētajam pamatam jautājuma ierosināšanai par atsaukšanu.

29. Personai, par kuru tiek ierosināts jautājums par atsaukšanu, ir tiesības iepazīties ar visiem esošajiem materiāliem par šo jautājumu, sniegt paskaidrojumus un lūgumus.

30. Pavēle vai lēmums kopā ar materiāliem, kas ir pamats jautājuma ierosināšanai par atsaukšanu, tiek nosūtīti atzinumam:

30.1. par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešiem un priekšsēdētājiem - Latvijas PSR tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai;

30.2. par Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešiem - Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

31. Kvalifikācijas kolēģiju atzinumus jautājumos par tiesnešu atsaukšanu var pārsūdzēt šā nolikuma 20. punktā paredzētajā kārtībā.

32. Likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz tiesnesi vai tautas piesēdētāju ir patstāvīgs pamats pilnvaru atņemšanai pirms termiņa.

33. Priekšlikumu par Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesneša vai tautas piesēdētāja atsaukšanu Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs iesniedz Latvijas PSR Augstākajai Padomei. Kopā ar priekšlikumu par Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesneša atsaukšanu tiek iesniegts Latvijas PSR Augstākās Tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un PSRS Tieslietu ministrijas atzinums.

34. Priekšlikumu par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas tiesneša vai priekšsēdētāja atsaukšanu Latvijas PSR tieslietu ministrs iesniedz Latvijas PSR Augstākajai Padomei kopā ar spēkā stājušos Latvijas PSR tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

35. Priekšlikumu par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas piesēdētāja atsaukšanu Latvijas PSR tieslietu ministrs vai rajona (pilsētas) tautas tiesas priekšsēdētājs iesniedz attiecīgajai Tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

36. Darba kolektīvs vai vēlētāju sapulce dzīvesvietā, kas ierosina jautājumu par tautas piesēdētāja atsaukšanu, viņam to paziņo, norādot motī­vus, kādēļ ierosināts jautājums par atsaukšanu.

37. Darba kolektīvs vai vēlētāju sapulce dzīvesvietā, kas ierosina jautājumu par tautas piesēdētāja atsaukšanu, nosūta savu lēmumu rajona, pilsētas, pilsētas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

Tautas deputātu padomes izpildkomiteja izskata iesniegtos materiālus un, ja jautājums par tautas piesēdētāja atsaukšanu ierosināts, ievērojot šā nolikuma prasības, nodrošina, lai tos izskatītu tie darba kolektīvi vai vēlētāji dzīvesvietā, kas ievēlējuši šo tautas piesēdētāju.

38. Rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas piesēdētāju var atsaukt pēc darba kolektīva sapulces vai dzīvesvietā viņu ievēlējušo vēlētāju sapulces lēmuma.

Sapulces tiek rīkotas vēlētāju darbavietā vai dzīvesvietā.

39. Sapulci sasauc uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darba kolektīva padome vai administrācija. Vēlētāju sapulces viņu dzīvesvietās sasauc pilsētas, pilsētas rajona, ciemata vai pagasta Tautas deputātu padomju izpildkomiteja.

Sapulce ir pilntiesīga, ja tajā piedalās attiecīgajā darba kolektīvā strādājošo vēlētāju vairākums vai vēlētāju vairākums viņu dzīvesvietā.

Lēmumu par tautas piesēdētāja atsaukšanu pieņem, atklāti balsojot.

Sapulcē ievēlē prezidiju un tiek rakstīts protokols.

40. Sapulces protokolā jānorāda: tās organizācijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, kur sapulce notikusi; sapulces vieta un laiks; vēlētāju kopskaits darba kolektīvā vai apdzīvotajā vietā; cik vēlētāju piedalījās sapulcē; atsaucamā tautas piesēdētāja vārds, tēvvārds, uzvārds; cik balsojuši par un cik pret tautas piesēdētāja atsaukšanu.

Vēlētāju sapulces protokolu paraksta visi sapulces prezidija locekļi, un to iesniedz rajona, pilsētas vai pilsētas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

41. Tautas piesēdētājs uzskatāms par atsauktu, ja par atsaukšanu balsojusi vairāk nekā puse attiecīgā darba kolektīva vēlētāju vai vēlētāju viņu dzīvesvietā.

42. Rajona, pilsētas vai pilsētas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja izskata sapulces protokolu par tautas piesēdētāja atsaukšanu un, ja atsaukšana izdarīta saskaņā ar šo nolikumu, paziņo par to attiecīgās rajona (pilsētas) tautas tiesas priekšsēdētājam.

43. Uzraudzību pār šā nolikuma ievērošanu, atsaucot tautas piesēdētāju, veic rajona, pilsētas vai pilsētas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja. Izpildkomiteja izskata arī sūdzības par to, ka, rīkojot balsošanu par tautas piesēdētāja atsaukšanu, nav ievērots šis nolikums.

Tiesnešu un tautas piesēdētāju pirmstermiņa atbrīvošana

44. Tiesnešus un tautas piesēdētājus var pirms termiņa atbrīvot no savu pienākumu pildīšanas:

44.1. veselības stāvokļa dēļ, ja tas traucē turpināt darbu;

44.2. sakarā ar ievēlēšanu citā amatā vai pārcelšanu ar viņu piekrišanu cita darba;

44.3. pēc paša vēlēšanās.

45. Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešus un tautas piesēdētājus, ka arī rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešus un priekšsēdētājus pirms termiņa atbrīvo Latvijas PSR Augstākā Padome.

46. Rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas piesēdētājus pirms termiņa atbrīvo darba kolektīva sapulce vai dzīvesvietas vēlētāju sapulce, kas viņus ievelējusi.

47. Priekšlikumu par Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešu un tautas piesēdētāju pirmstermiņa atbrīvošanu iesniedz Latvijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs.

48. Priekšlikumu par rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu un priekšsēdētāju pirmstermiņa atbrīvošanu iesniedz Latvijas PSR tieslietu ministrs.

49. Priekšlikumu par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas piesēdē­tāju pirmstermiņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildkomiteja iesniedz darba kolektīva padomei vai uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kur tautas piesēdētājs bija ievēlēts.

Priekšlikumu par to tautas piesēdētāju pirmstermiņa atbrīvošanu, kuri bija ievēlēti dzīvesvietā, iesniedz dzīvesvietas vēlētāju sapulcei, kas viņus ievēlējusi.

50. Jautājuma izskatīšana par rajona (pilsētas) tautas tiesas tautas piesēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu notiek šā nolikuma 38.-42. pantā paredzētajā kārtībā.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS