Ministru kabineta noteikumi Nr. 804

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 59. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 1. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 191. nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt noteikumu tekstā vārdu "būvobjekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "objekts" (attiecīgā locījumā);

1.2. papildināt 2.14. apakšpunktu aiz vārdiem "pamatojoties uz" ar vārdiem "darbu organizēšanas projektu un";

1.3. aizstāt 9.1. apakšpunktā vārdu "izsniegta" ar vārdiem un skaitli "izsniegta, un norāda tīmekļvietni, kur publicēta Būvniecības likuma 14. panta sestajā daļā norādītā informācija";

1.4. papildināt II nodaļu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir noslēdzis pakalpojuma līgumus par būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta izstrādāšanu, būvprojekta (būves) ekspertīzi, būvuzraudzību, autoruzraudzību vai būvdarbu veikšanu ar juridisko personu, būvniecības dokumentāciju (piemēram, paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti, būvprojektu, visu veidu segto darbu pieņemšanas aktus, apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā) nolīgtās juridiskās personas vārdā paraksta attiecīgais būvspeciālists atbilstoši šajos noteikumos minētajiem pienākumiem un tiesībām. Juridiskā persona atbild par būvspeciālista sniegto vērtējumu.";

1.5. papildināt noteikumus ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Būvniecības ieceres dokumentāciju būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā ekspluatācijā nodotām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm, izņemot jaunbūves.";

1.6. izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājs nodrošina būves vai tās daļas tehnisko apsekošanu, kā arī kultūrvēsturisko inventarizāciju atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu nosacījumiem, ja būve ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tehniskās apsekošanas atzinumu un kultūrvēsturiskās inventarizācijas dokumentāciju pievieno būvniecības ieceres iesniegumam.";

1.7. papildināt noteikumus ar 14.¹ punktu šādā redakcijā:

"14.¹ Pirms dokumentu izstrādes otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums par 2000 m³) vienkāršotas fasādes atjaunošanai veic ēkas konstrukciju tehnisko apsekošanu, ja tiek mainīta slodze uz nesošajām konstrukcijām.";

1.8. svītrot 23. punktu;

1.9. izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Inženierizpēti veic saskaņā ar tehnisko uzdevumu, kurā atkarībā no plānotās darbības norāda darbu izpildes termiņus, nepieciešamo veicamo darbu precizitāti un ticamības pakāpi, kā arī ziņas par agrāk veikto inženierizpēti būvvietā, topogrāfiskajiem plāniem, kartēm vai shēmām ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu, būvlaukuma robežas, inženiertīklu trases un to iespējamos variantus, būvju tehnisko raksturojumu, citas īpašas vai papildu prasības un ziņas par citiem izpētes veidiem.";

1.10. papildināt 26. punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "būvprojekta izstrādātājs" ar vārdiem "būvkomersants vai būvspeciālists";

1.11. papildināt noteikumus ar 26.¹ punktu šādā redakcijā:

"26.¹ Pasūtītājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām.";

1.12. izteikt 45. punktu šādā redakcijā:

"45. Ja būvprojekta ekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot ekspertīzes nepieciešamību, būvprojekta ekspertīzes veicēju izvēlas pasūtītājs, bet Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajos gadījumos būvprojekta ekspertīzi organizē Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - birojs). Līgumu par ekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz pasūtītājs.";

1.13. izteikt 59. punktu šādā redakcijā:

"59. Ja eksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un biroju, ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības.";

1.14. izteikt 66. punktu šādā redakcijā:

"66. Pēc atzīmes izdarīšanas apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā, kā arī būvdarbu veikšanas laikā ir pieļaujamas izmaiņas sākotnējā iecerē, ievērojot Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļā minētos nosacījumus.";

1.15. svītrot 67. punktā vārdus "otrās un trešās grupas būvju";

1.16. papildināt VI nodaļu ar 69.¹, 69.² un 69.³ punktu šādā redakcijā:

"69.¹ Ja saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, pasūtītājs būvvaldē iesniedz jaunu būvniecības ieceres iesniegumu un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

69.² Ja būvdarbu laikā saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, pasūtītājs papildus šo noteikumu 69.¹ punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvspeciālista sagatavotu slēdzienu par dabā esošās būves būvapjomu un iespēju turpināt būvdarbus atbilstoši jaunajai būvniecības iecerei, kā arī esošās būves būvapjoma fotofiksāciju.

69.³ Būvvalde izvērtē šo noteikumu 69.¹ un 69.² punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no Būvniecības likuma 14. panta trešajā daļā minētiem lēmumiem. Jaunajā būvatļaujā, paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē norāda iepriekš izsniegto būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un, ja nepieciešams, to atceļ.";

1.17. papildināt 86. punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "var apturēt ar būvvaldes" ar vārdu "biroja";

1.18. aizstāt 93.1. apakšpunktā vārdus "darbu organizācijas projektam" ar vārdiem "darbu organizēšanas projektam";

1.19. papildināt noteikumus ar 93.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"93.7.  rakstiski informēt pasūtītāju par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai, ja objektam nav nepieciešama būvuzraudzība, izņemot gadījumu, ja puses rakstiski vienojušās, ka galvenais būvdarbu veicējs šādu informāciju nesniedz.";

1.20. aizstāt 100.5. apakšpunktā vārdus "darbu organizācijas projektam" ar vārdiem "darbu organizēšanas projektam";

1.21. izteikt 100.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"100.13. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā objektā, par to informējot pasūtītāju un attiecīgo būvvaldi vai institūciju, kura veic būvdarbu kontroli, un pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju;";

1.22. papildināt noteikumus ar 100.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"100.14. atrasties konkrētā objektā laikā, kas norādīts dalītā laika uzskaitē."; 

1.23. papildināt 103. punktu aiz vārdiem "noslēgtajā līgumā" ar vārdiem "par būvprojekta izstrādi";

1.24. izteikt 105. punktu šādā redakcijā:

"105. Autoruzraudzību veic:

105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;

105.2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;

105.3. otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:

105.3.1. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;

105.3.2. jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);

105.4. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.";

1.25. aizstāt 108. punktā vārdus "tiek norīkots cits atbilstošas jomas būvspeciālists" ar vārdiem "būvprojekta izstrādātājs norīko citu atbilstošas jomas būvspeciālistu";

1.26. izteikt 113.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt autoruzraudzības žurnālā vai saskaņā ar šo noteikumu 113.¹ punktu - būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;";

1.27. papildināt noteikumus ar 113.¹ punktu šādā redakcijā:

"113.¹ Ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts, bet būvprojekta izstrādātājs izmanto savas Būvniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktās tiesības, tas apsekojuma rezultātus ieraksta būvdarbu žurnālā.";

1.28. izteikt 122. punktu šādā redakcijā:

"122. To otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.";

1.29. papildināt noteikumus ar 125.3.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"125.3.¹ rakstiski informēt pasūtītāju par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai;";

1.30. izteikt 125.20. apakšpunktu šādā redakcijā:

"125.20. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā objektā un par to informēt pasūtītāju un attiecīgo būvvaldi vai institūciju, kura veic būvdarbu kontroli, un pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju;";

1.31. papildināt noteikumus ar 125.21. apakšpunktu šādā redakcijā:

"125.21. parakstīt apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, ja objekts ir realizēts atbilstoši būvprojektam un ir izpildīti šo noteikumu 125.9. apakšpunktā noteiktajā kārtībā izteiktie būvuzrauga norādījumi.";

1.32. papildināt noteikumus ar 126.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"126.6. informēt pasūtītāju, autoruzraugu un būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzot detalizētus aprēķinus, ja būvuzraugam ir radušās pamatotas šaubas par būvprojektā ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem.";

1.33. izteikt 127.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"127.1. nepieciešamās pārbaudes un to apjoms, ievērojot darbu organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā, ja tāds tiek izstrādāts, ietvertos darbu posmus (piemēram, būvdarbu sagatavošana, tai skaitā būvasu nospraušana, un pamatu, pazemes stāvu izbūve, inženiertīklu pievadu izbūve, ēkas karkasa vai nesošo konstrukciju izbūve);";

1.34. izteikt 128. punktu šādā redakcijā:

"128. Ja būves realizācijai ir izstrādāts darbu veikšanas projekts, būvuzraugs precizē būvuzraudzības plānu un iesniedz to institūcijā, kura veic būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības plānu precizē, ja darbu veikšanas projektā izdarītās izmaiņas skar būvuzraudzības plānā ietvertos darbu posmus.";

1.35. papildināt XIII nodaļas nosaukumu aiz vārda "kontrole" ar vārdiem "un ekspluatācijas uzraudzība";

1.36. izteikt 133. punktu šādā redakcijā:

"133. Būvniecības kontroli veic būvinspektoru reģistrā reģistrēts būvinspektors. Būvinspektoram ir aizliegts stāties darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības un būvekspertīzes specialitātēs, izņemot gadījumu, ja būvinspektors likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā ir saņēmis rakstveida atļauju saimnieciskās darbības veikšanai būvniecības pakalpojumu sniegšanai par pirmās grupas būvju būvniecību ārpus savas kontrolējamās administratīvās teritorijas un ja šo būvniecības pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar būvinspektoram saistošām ētikas normām vai nekaitē būvinspektora tiešo pienākumu pildīšanai. Būvinspektoram ir aizliegts veikt būvdarbu kontroli objektā, kurā būvniecības pakalpojumus sniedz būvkomersants vai piegādes veic komersants, ar kuru būvinspektoram ir vai ir bijušas jebkādas līgumiskās (tai skaitā darba tiesiskās) attiecības pēdējo 24 mēnešu laikā.";

1.37. izteikt 139.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"139.7. būvlaukumā saskaņā ar šo noteikumu 100.14. apakšpunktu atrodas atbildīgais būvdarbu vadītājs un veic tam noteiktos pienākumus.";

1.38. izteikt 143.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"143.2. apturēt būves ekspluatāciju, ja konstatēta būves patvaļīga ekspluatācija pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā, vai ierosināt birojam vai būvvaldei apturēt būves ekspluatāciju, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam;";

1.39. aizstāt 154. punktā vārdu "divu" ar vārdu "piecu";

1.40. izteikt 158.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"158.1. tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti;";

1.41. papildināt 166. punktu aiz vārda "pasūtītājam" ar vārdiem "plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā";

1.42. izteikt 168. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"168. Objektiem, kuru projektēšana ir likumīgi uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvvalde izsniedz būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, kuri atbilstoši būves funkcijai noteikti speciālajos būvnoteikumos, vai akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, ja pasūtītājs būvvaldē ir iesniedzis:";

1.43. izteikt 169. un 170. punktu šādā redakcijā:

"169. Pasūtītājs atbilstoši šo noteikumu prasībām ir tiesīgs saņemt būvatļauju vai būvniecības ieceres akceptu, būvvaldei izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, ja pasūtītājs plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā iesniedz būvvaldē tehnisko projektu ar iesniegumu par būvatļaujas saņemšanu, lūdzot veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, vai paskaidrojuma rakstu, vai apliecinājuma karti trijos eksemplāros. Ja ir izpildīti plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumi, būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus vai akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. Ja pasūtītājs būvvaldē ir iesniedzis akceptēta izvērstā skiču projekta būves konstruktīvās daļas tehnisko projektu, būvvalde izvērtē iesniegtā tehniskā projekta atbilstību plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām un, ja tie ir izpildīti, saskaņo būves konstruktīvās daļas tehnisko projektu.

170. Ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir akceptējusi nulles cikla tehnisko projektu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz būvvaldē saskaņota skiču projekta pamata, un no akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi vai nav beidzies akceptētā tehniskā projekta pagarinātais derīguma termiņš, būvvalde izsniedz būvatļauju nulles cikla darbiem ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus. Objekta tālākai realizācijai ir jāievēro šajos noteikumos, kā arī atbilstošajos speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process.";

1.44. papildināt noteikumus ar 170.¹ un 170.² punktu šādā redakcijā:

"170.¹ Ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saskaņojusi skiču projektu, kurā tika paredzēta objekta realizācija kārtās, pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā ir tiesības objekta realizāciju daļā, kurā vēl nav saņemta būvatļauja, veikt, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē ne vairāk kā divus tehniskos projektus atlikušajām būves kārtām, savukārt būvvalde izdod būvatļauju atbilstoši šo noteikumu 169. punktam.

170.² Ja tehniskajam projektam, kam nebija obligāta būvprojekta ekspertīze un kas akceptēts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums veikt attiecīgo izmainīto būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu, ja izmaiņas tiek veiktas trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būvju nojaukšanas būvprojektus.";

1.45. izteikt 171. punktu šādā redakcijā:

"171. Objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām un kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Ja būvatļaujā nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, būvvalde būvatļaujā norāda šo termiņu atbilstoši šo noteikumu 80. punktam, skaitot termiņu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.";

1.46. papildināt noteikumus ar 172., 173. un 174. punktu šādā redakcijā: 

"172. Objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvdarbi ir pabeidzami, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus (izņemot būvuzrauga sagatavoto pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu izpildi) un uzmērījumus, un būve nododama ekspluatācijā attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

173. Ja būvekspertīzes līgums noslēgts līdz 2016. gada 30. jūnijam un atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11. punktam piesaistītajiem būvspeciālistiem bija tiesības veikt būvprojekta ekspertīzi vai būves ekspertīzi, tie ir tiesīgi to pabeigt.

174. Šo noteikumu 74. punktā noteikto pienākumu uz būvprojekta ģenerālā plāna apstiprināt, ka ievērotas tehnisko noteikumu prasības, Valsts vides dienests pilda ar 2018. gada 1. janvāri.";

1.47. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 19. augusta
noteikumiem Nr. 500

Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam

1. Ēku iedalījums grupās

Iedalījuma kritērijs	I grupa1	II grupa	III grupa1
1. Stāvu skaits		Ēkas, kuras neietilpst 1. vai 3. grupā	1) Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi 2) Ēka, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs
2. Cilvēku skaits			Publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem
3. Platība, apbūves laukums	1) Mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) 2) Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m2 3) Atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta		1) Rūpnieciskās ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 2) Noliktavas ēka, kurā paredzēta ugunsslodze virs 600 MJ/m2 vai kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2
4. Būvtilpums	Ūdens rezervuārs (pazemes un virszemes) līdz 50 m3 ārpus pilsētu un ciemu teritorijām		1) Ēka vai rezervuārs šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu virs 5000 m3 2) Ūdens rezervuārs (pazemes un virszemes) virs 1000 m3
5. Jauda	1) Kompaktā (konteinertipa) transformatoru apakšstacija un sadales ietaise ar nominālo spriegumu līdz 20 kV ārpus pilsētām, ja tā atrodas ārpus esošās spēkstacijas un apakšstacijas teritorijas 2) Elektroietaišu ēka ar pamatiem, mazāka par 60 m2, ārpus pilsētām un ciemiem		1) Katlumāja un elektroenerģijas apgādes ēka ar siltuma jaudu, lielāku par 2 MW, un/vai elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW 2) Slēgtā transformatoru apakšstaciju ēka ar 110 kV un augstāku spriegumu

Piezīme.

¹ Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm.

2. Inženierbūvju iedalījums grupās^2,3

Speciālie būvnoteikumi	I grupa	II grupa	III grupa
1. Autoceļi un ielas4	1) Māju ceļš, kā arī pieslēgums esošajam ielu tīklam (piebrauktuve vai iebrauktuve), izņemot valsts autoceļu 2) Satiksmes organizācijas un kontroles (uzraudzības) tehniskie līdzekļi	Inženierbūves, kuras neietilpst 1. vai 3. grupā	1) Automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi 2) Tilts ar laidumu 2 m un vairāk 3) Autoceļa caurteka ar ailas platumu 2 m un vairāk 4) Tunelis
2. Dzelzceļa būves (valsts, pašvaldību un privātās)	Dzelzceļa gājēju pāreja un dzelzceļa tehnoloģiskā pārbrauktuve		1) Publiskās lietošanas dzelzceļš 2) Tilts (arī viadukts un ceļu pārvads) 3) Tunelis
3. Elektronisko sakaru būves	Inženiertīklu pievads		1) Tornis, augstāks par 100 m 2) Masts, augstāks par 100 m
4. Enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būves	1) Elektrotīkls ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tai skaitā elektroapgādes sadalnes (piemēram, uzskaites, relejaizsardzības, kabeļu komutācijas), komutācijas un aizsardzības iekārtas 2) Inženiertīklu pievads		1) Elektropārvades līnija ar nominālo spriegumu 110 kV un augstāku 2) Apakšstacija (izņemot slēgtās transformatoru apakšstaciju ēkas) ar 110 kV spriegumu un augstāku 3) Hidroelektrostacija ar jaudu virs 2 MW 4) Spēkstaciju būve ar jaudu virs 20 kW, tai skaitā vēja elektrostacija (vēja parks) 5) Dūmenis virs 60 m
5. Hidrotehniskās un meliorācijas būves	1) Viena īpašuma meliorācijas sistēma vai atsevišķa būve, ierīce 2) Rakts dīķis ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha platībā		1) Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas hidrotehniskā būve, ja aizsprosta augstums pārsniedz 15 m vai novadbūves caurplūde pārsniedz 500 m3/s 2) Ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskā būve, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW līdz 2 MW vai sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m3/s
6. Ar radiācijas drošību saistītās būves			Ar radiācijas drošību saistītās būves (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti))
7. Būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā			Visas būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā
8. Ostu hidrotehniskās, siltumenerģijas, gāzes un citas atsevišķi neklasificētas inženierbūves	1) Atsevišķs labiekārtojuma elements, kas atrodas publiskajā ārtelpā5, - soliņš, bērnu rotaļu ierīce, sporta aprīkojums, atsevišķa laterna un apgaismes ķermenis, laipa, gājēju tiltiņš, karogu masts, ielu norādes stabs, velosipēdu statīvs u. tml.6 2) Sporta laukums ar segumu5 3) Stacionārs (ar zemē izbūvētiem pamatiem vai pamatni) līdz 6 m augsts reklāmas un informācijas stends ar vai bez inženiertīkla pievada6,7,8,9 4) Žogs un mūris 5) Gājēju ceļš 6) Veloceļš 7) Vieglas konstrukcijas gājēju vai velo tilts ar laidumu līdz 10 m 8) Inženiertīklu pievads 9) Labiekārtots laukums ar segumu (betona, šķembu u. c.) bez inženiertīkliem 10) Avotu kaptāža, grodu aka un ūdens ieguves urbums dziļumā līdz 20 m 11) Tornis vai masts līdz 10 m		1) Pasažieru kuģu piestātne, osta vai piestātne, kas paredzēta kravu pārkraušanai, ja tā var apkalpot kuģus, kuru bruto tilpība ir 1000  un lielāka 2) Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēma ar darba spiedienu virs 1,6 MPa 3) Rūpnieciskās ražošanas būve (ieguves rūpniecības vai iežieguves būve, ķīmiskās ražošanas būve, smagās rūpniecības uzņēmumu būve) 4) Estrāde, atklātais sporta laukums un baseins ar tribīnēm, paredzēts vairāk nekā 100 cilvēkiem 5) Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi (izņemot gāzes cauruļvadus) 6) Notekūdeņu attīrīšanas ietaise ar jaudu virs 100 m3/diennaktī 7) Kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacija ar jaudu virs 100 m3/diennaktī 8) Ūdens un kanalizācijas tīkli ar diametru no 500 mm 9) Ūdens attīrīšanas ietaise ar jaudu virs 100 m3/diennaktī 10) Lidlauka skrejceļš 11) Tornis, augstāks par 100 m 12) Masts, augstāks par 100 m

Piezīmes.

² Tabulā ir dots inženierbūvju uzskaitījums atbilstoši būvju grupām, kas jāņem vērā, piemērojot speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības procesu.

³ Iekšējo inženiertīklu būvniecībai piemēro attiecīgajos speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības procesu.

⁴ Termini "autoceļš", "ceļš" un "iela" šajos noteikumos tiek lietoti atbilstoši likumā "Par autoceļiem" un Ceļu satiksmes likumā noteiktajai definīcijai.

⁵ Būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama to atsevišķo labiekārtojuma elementu un sporta laukumu novietošanai vai būvniecībai, kas neatrodas publiskajā ārtelpā.

⁶ Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kā arī stacionārie reklāmas un informācijas stendi nav uzskatāmi par kadastra objektiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē.

⁷ Reklāmas un informācijas stends bez zemē izbūvētiem pamatiem vai pamatnes un ar augstumu līdz 6 m nav uzskatāms par būvi, un to novietošanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē reklāmas objektu izvietošanu ar piesaisti zemei.

⁸ Vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams gaisvada elektrības pieslēgumam līdz 5 m pie stacionārā reklāmas un informācijas stenda.

⁹ Vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams stacionāro reklāmas un informācijas stendu novietošanai ar gaisvada elektrības pieslēgumu līdz 5 m vai bez tā, kur telpisko reklāmas objektu (apaļi vai trīsplakņu piloni, citi figurāli objekti) izmēri nepārsniedz 2 m šķērsgriezumā un 4,5 m augstumā, bet vienpusējo un divpusējo reklāmas objektu izmēri - 5 m platumā un 6 m augstumā, un to veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē reklāmas objekta izvietošanu ar piesaisti zemei. Vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams šādu objektu nojaukšanai.";

1.48. aizstāt 5. pielikuma 9.8. apakšpunktā vārdus "darbu organizācijas projektā" ar vārdiem "darbu veikšanas projektā";

1.49. izteikt 9. pielikumu šādā redakcijā:

"9. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 19. augusta
noteikumiem Nr. 500

(iestādes nosaukums un kontaktinformācija)

Atzinums Nr.________ par būves pārbaudi

		20___. gada ____. ___________
(vieta)

Atzinums izsniegts* (objekta būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) vai būvētājs)

(fiziskai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta;

juridiskai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas Nr., amats, vārds, uzvārds)

Būves īpašnieks (aizpilda būves ekspluatācijas uzraudzības gadījumos)

(fiziskai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta;

juridiskai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas Nr., amats, vārds, uzvārds)

 

1. Ziņas par būvi
	(būves nosaukums, adrese un kadastra apzīmējums)
(būvdarbu veicējs (nosaukums (firma), reģistrācijas Nr. būvkomersantu reģistrā) vai būvētājs (vārds, uzvārds))*
(būvniecības stadija*, būves lietošanas veids, citas nepieciešamās ziņas)

 

2. Būves pārbaudes pamatojums
	(sūdzība, plānveida, cits iemesls (norādīt))

 

3. Būvinspektora atzinums par būvi, pārkāpumu un faktu konstatācija (pārkāpuma būtība un atsauce uz atbilstošo normatīvā akta pantu vai punktu, kura prasības ir pārkāptas)

 

4. Būvinspektora norādījumi un to izpildes termiņš* (atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā)

 

5. Atzinuma saņēmēja paskaidrojumi*

 

Šo atzinumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir iespējams apstrīdēt
viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.*	(iestādes nosaukums)

 

Pielikumā (fotofiksācija, ja tāda ir veikta, un citi materiāli, ja nepieciešams):

 

Būvinspektors
	(vārds, uzvārds un paraksts)

 

Atzinumu saņēmu*
	(vārds, uzvārds, paraksts un datums vai datums, kad atzinums nodots sakaru iestādē)

Piezīme.

^* Neaizpilda, ja būves pārbaudi veic būves ekspluatācijas uzraudzības ietvaros."

2. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola