Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 2., 13., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.; 2012, 200.nr.; 2013, 112., 188.nr.; 2014, 41., 98.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un bāriņtiesas darbinieki, pildot amata pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai attiecīgā bāriņtiesa, saskaņojot tās ar pašvaldības domi."

2. 5.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei pārskata ziņojumu par savu darbību. Pārskata ziņojums ir publicējams pašvaldības mājaslapā.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti."

3. Papildināt 9.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldības dome ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa pilnvaru termiņa beigām ievēlē bāriņtiesas sastāvā personu, kura līdz šajā likumā noteikto pienākumu pildīšanas uzsākšanai apgūst šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu.

(4) Organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja amata vēlēšanas, attiecīgās pašvaldības dome izprasa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā.

(5) Ievēlot bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, pašvaldības domes pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā likuma 11.panta 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām prasībām. Pašvaldības domes pienākums ir minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāju atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā."

4. 10.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 30 gadu vecumu;

3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 30 gadu vecumu;

3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6.līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kurai ir nevainojama reputācija.";

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas apgūst šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja bāriņtiesas sastāvā ievēlētās personas nav apguvušas šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu, tad līdz brīdim, kad bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi to ir apguvuši, pienākumus turpina pildīt iepriekšējais bāriņtiesas sastāvs."

5. Aizstāt 15.pantā vārdus "Bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks" ar vārdiem "Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis".

6. Papildināt 16.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos."

7. Papildināt 17.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) izvērtē, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informē tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī saņemts akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām."

8. 18.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nosūta konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista:

a) bērnu, ja bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai,

b) personu, ar kuru bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, vai personu, ar kuru bērns dzīvo nedalītā saimniecībā.";

izslēgt 4. un 5.punktā vārdus "kuriem nav noteikta invaliditāte".

9. Papildināt 22.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(l1) Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes."

10. Papildināt 23.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes primāri izvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu bērnam, paliekot ģimenē, un, ja to nav iespējams novērst ar līdzekļiem (pagaidu aizsardzība pret vardarbību, bērna nodošana citas personas, ar kuru bērnam ir emocionāla saikne, īslaicīgā aprūpē drošos apstākļos u.tml.), kuri mazāk ierobežo bērna tiesības uzaugt ģimenē, tā lemj par bērna šķiršanu no ģimenes."

11. Papildināt 47.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ne retāk kā reizi gadā atkārtoti pārbauda šā likuma 11.pantā minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli."

12. 48.pantā:

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Bāriņtiesas sēdes tiek fiksētas protokolā. Bāriņtiesas sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldības dome nodrošina juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, kā arī šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija."

13. Aizstāt 49.panta trešajā daļā skaitli un vārdus "22.panta trešo daļu" ar skaitli un vārdiem "22.panta ceturto daļu".

14. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

"49.1 pants. Lēmuma, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, izņemot vienpersonisku bāriņtiesas lēmumu, izpildes nodrošināšana

(1) Lēmuma izpildi, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, nodrošina bērna dzīvesvietā.

(2) Bāriņtiesa vienojas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu par veidu, kādā labprātīgi izpildāms lēmums, ievērojot bērna labākās intereses.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētā vienošanās netiek panākta, bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu veic pārrunas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu par labprātīgu lēmuma izpildi, ievērojot bērna labākās intereses, un informē šo personu, ka tiks veikta lēmuma piespiedu izpilde, ja tas netiks izpildīts labprātīgi.

(4) Bāriņtiesa paziņo policijai pēc bērna dzīvesvietas par vietu un laiku, kad notiks šajā pantā minētā lēmuma piespiedu izpilde, un pieaicina tās pārstāvjus piedalīties šā lēmuma piespiedu izpildē.

(5) Lēmuma rezolutīvajā daļā norādītā persona par lēmuma piespiedu izpildes laiku netiek informēta.

(6) Šajā pantā minētā lēmuma piespiedu izpildē bērna dzīvesvietā piedalās psihologs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji. Bāriņtiesas loceklis sadarbībā ar psihologu veic pārrunas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu un citām personām, kas atrodas bērna dzīvesvietā, aicinot tās izpildīt lēmumu labprātīgi.

(7) Policijas pārstāvji lēmuma, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, piespiedu izpildē nodrošina sabiedrisko kārtību un bāriņtiesas rīkojumu ievērošanu.

(8) Ja bāriņtiesas pārstāvis netiek ielaists bērna dzīvesvietā, par kuru ir ziņas, ka tajā atrodas bērns, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim."

15. Papildināt likumu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

"50.1 pants. Pēc tiesas pieprasījuma sniegtās ziņas un citi pierādījumi

Lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un aizliegumu izvest bērnu no valsts, bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz savā rīcībā esošās ziņas un citus pierādījumus par:

1) personas dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar vecākiem un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) personas sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

7) personas vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku."

16. Papildināt 53.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu personu skaitu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, tad bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu."

17. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Atzinuma, ziņu un citu pierādījumu sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos, kā arī ziņas un citus pierādījumus tiesai šā likuma 50.1 pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu vai šā likuma 50.1 pantā minētās ziņas un citus pierādījumus sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.

(3) Atzinumu tiesai par kārtību, kādā īstenojamas bērna saskarsmes tiesības ar brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, vai arī šā likuma 50.1 pantā minētās ziņas un citus pierādījumus, ja tie nepieciešami saistībā ar šajā daļā minētajām tiesībām, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamās ziņas un citus pierādījumus no tās bāriņtiesas, kuras darbības teritorijā ir tās personas dzīvesvieta, kura vērsusies tiesā ar attiecīgu prasību."

18. Papildināt likuma VI nodaļu ar 59.4 pantu šādā redakcijā:

"59.4 pants. Saskarsmes tiesību īstenošana bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē

Ja saskaņā ar tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, minētās tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, saskarsmes tiesības īstenojamas tās bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē vai tās bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, kuras darbības teritorijā īstenojamas saskarsmes tiesības."

19. Izslēgt 83.panta pirmajā daļā vārdus "atbilstoši Civilprocesa likumam".

20. Izteikt 88.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē izdara aizzīmogošanu, aizzīmogojot lietu glabātavas, iesaiņojumus, kurās lietas sasaiņotas, vai gadījumā, ja mantojamā manta ir nekustamais īpašums, aizzīmogojot pašu īpašumu. Visas ar aizzīmogošanu saistītās darbības ieraksta aktā, kuru sastāda atbilstoši šā likuma 83.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"11. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkta un otrās daļas 2.punkta grozījumus nepiemēro tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ir ievēlēti bāriņtiesu sastāvā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

12. Grozījumi šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 3.punktā, kas nosaka paaugstinātas kvalifikācijas prasības un darba stāžu attiecīgajā specialitātē bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieku un bāriņtiesu locekļu ievēlēšanai, stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

13. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kurš neatbilst šā likuma grozījumu 10.panta pirmās daļas 4.punktā un otrās daļas 4.punktā minētajai prasībai, ir tiesības turpināt amata pienākumu pildīšanu gadu pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

14. Šā likuma 10.panta piektā daļa nav attiecināma uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ir uzsākuši šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmas apguvi līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

15. Tie bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieki vai bāriņtiesu locekļi, kuri ir ievēlēti bāriņtiesu sastāvā līdz šā likuma 15.panta grozījumos noteikto amatu savienošanas ierobežojumu spēkā stāšanās dienai un pilda amatus, kuri nav savienojami ar šā likuma 15.pantā noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārtrauc attiecīgā amata pienākumu pildīšanu. Bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieki vai bāriņtiesu locekļi nav tiesīgi šajā laikposmā skatīt lietas, kas rada pamatotas šaubas par viņu objektivitāti saistībā ar ieņemamajiem amatiem, uz kuriem attiecas šā likuma 15.panta grozījumos noteiktie ierobežojumi. Ja pastāv minētie apstākļi, bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem vai bāriņtiesu locekļiem ir pienākums sevi atstatīt no attiecīgās lietas skatīšanas.

16. Grozījums par šā likuma 16. un 48.panta papildināšanu stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

17. Šā likuma 5.panta sestā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī."

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 19.novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.10.2015.Stājas spēkā: 03.12.2015.Tēma:  Mantojuma tiesības, Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 227 (5545), 19.11.2015. OP numurs: 2015/227.1
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
277888
03.12.2015
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva