1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk — dienests) brigāžu ārstniecības personām, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu vadītājiem un ārstniecības personām, kuras pieņem izsaukumus un veic brigāžu operatīvo vadību (turpmāk — darbinieki), tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, garantējot darbiniekiem sociālo interešu aizsardzību, kompensējot viņiem darbspēju priekšlaicīgu zudumu, ko izraisījis dzīvības vai veselības apdraudējums, nodrošinot cietušajiem (saslimušajiem) neatliekamo medicīnisko palīdzību ikdienā, ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās.

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) dienestā nostrādāto laiku šā likuma 1.pantā noteiktajā darbinieka statusā, kurā kalendāra gadā nostrādātas vidēji ne mazāk par 160 stundām mēnesī;

2) līdz 2010.gada 30.jūnijam nostrādāto laiku par brigādes ārstniecības personu, brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju vai ārstniecības personu, kura pieņēma izsaukumus un veica brigāžu operatīvo vadību valsts vai pašvaldību iestādēs, aģentūrās, uzņēmumos vai kapitālsabiedrībās Latvijas teritorijā, kuras nodrošināja valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

3) līdz 2015.gada 29.aprīlim nostrādāto laiku akciju sabiedrībā "Rīgas Sanitārā transporta autobāze", veicot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāja pienākumus;

4) nostrādāto laiku citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās amatā, kurā kalendāra gadā nostrādāts vidēji ne mazāk par 160 stundām mēnesī, ja tas neveido vairāk kā 20 procentus no personas kopējā izdienas stāža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

4.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba šajā dienestā.

(2) Darba samaksā ietilpst mēnešalga, prēmija, naudas balva un atlīdzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas.

5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 65 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.

(2) Darbiniekam, kuram ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.

(3) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.

(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts)

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījums sestajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu)

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana 

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs:

1) saņem bezdarbnieka pabalstu;

2) no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā apstākļa iestāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Grozījumi pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 2. un 7. punktu)

10.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

11.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Pārmaksātās izdienas pensijas summas atgūst likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(3) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas. Tiesības uz vienreizēju pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs.

13.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikta valsts pensiju izmaksai.

(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

1. Grozījums šā likuma 5. panta sestajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 5. panta sesto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

2. Grozījumi šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā attiecībā uz stāžu, 4. panta pirmajā daļā, 5. pantā un 9. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. Grozījumi 4. panta pirmajā daļā, 5. pantā un 9. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2027.)

3. Darbiniekam, kurš līdz 2026. gada 31. decembrim ir ieguvis tiesības uz izdienas pensiju, to piešķir, aprēķina un izmaksā atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

4. Darbiniekam, kuram 2027. gada 1. janvārī uzkrātais izdienas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot 4. pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Šim darbiniekam izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem, aprēķinā neietverot darba samaksu par pēdējiem diviem mēnešiem pirms atbrīvošanas no darba šajā dienestā.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

5. Darbiniekam, kuram 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs ir mazāks par 15 gadiem, šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un 5. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais izdienas stāžs — no 20 līdz 25 gadiem — pieaug pakāpeniski (par sešiem mēnešiem katru gadu), un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 20 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra — 21 gads, no 2029. gada 1. janvāra — 21 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra — 22 gadi, no 2031. gada 1. janvāra — 22 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra — 23 gadi, no 2033. gada 1. janvāra — 23 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra — 24 gadi, no 2035. gada — 24 gadi un seši mēneši un no 2036. gada 1. janvāra — 25 gadi.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

6. Darbiniekam, kuram 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, izdienas pensiju aprēķina atbilstoši šā likuma 4. un 5. panta noteikumiem, kas ir spēkā no 2027. gada 1. janvāra, un atbilstoši pārejas noteikumu 5. punktam.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

7. Grozījumi šā likuma 3. panta 4. punktā un 9. panta otrajā daļā attiecas uz dienesta darbiniekiem, kuri uzsāks darbu dienestā pēc 2027. gada 1. janvāra.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)