Ministru kabineta rīkojums Nr.393
Rīgā 2015.gada 16.jūlijā (prot. Nr.34 40.§)
Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam
1. Atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2015.–2020. gadam (turpmāk – plāns). 2
2. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā kopumā un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. 3
3. Par pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt uzdevumu un pasākumu izpildi noteiktos termiņos tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. 4
4. Plānā noteiktajām atbildīgajām institūcijām līdz 2018. gada 1. jūlijam un līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 5
5. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sagatavot un Ministru prezidentam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:
5.1. pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu – līdz 2018. gada 1. novembrim par laikposmu no 2015. gada līdz 2018. gadam;
5.2. pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu – līdz 2021. gada 1. novembrim. 6
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam (Pamatnostādnes grozītas ar MK 03.02.2016. rīkojumu Nr. 110; MK 18.08.2016. rīkojumu Nr. 459)
(Informatīvā daļa)
Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs
Rīga, 2015
Saturs
1. Ievads
2. Pašreizējās situācijas
raksturojums
2.1. Atbildīgās institūcijas un tiesiskais regulējums
2.2. Līdzšinējās politikas izpilde
Programmā izvirzīto apakšmērķu sasniegšanas
rezultāti:
1.apakšmērķis. Uzlabot politisko partiju un to apvienību
finansiālās darbības kontroli.
2.apakšmērķis. Nodrošināt lietderīgu un likumīgu rīcību
ar valsts un pašvaldību mantu, tai skaitā ES un citu
starptautisko organizāciju, kā arī ārvalstu piešķirtā
finansējuma izlietošanu.
3.apakšmērķis. Ierobežot valsts amatpersonu rīcību
interešu konflikta situācijās, kā arī ierobežot valsts
amatpersonu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos
ienākumus.
4. apakšmērķis. Pilnveidot iekšējās pretkorupcijas
sistēmas un stiprināt ētiskumu valsts un pašvaldību
iestādēs, pilnveidot valsts amatpersonu zināšanas par
korupcijas novēršanas prasībām. 6.apakšmērķis. Nostiprināt
labas pārvaldības principu valsts un pašvaldību darbībā.
5.apakšmērķis. Mazināt iedzīvotāju toleranci pret
korupciju, nostiprināt izpratni par korupcijas nepieļaujamību un
tās negatīvajām sekām.
8.apakšmērķis. Pilnveidot noziedzīgu nodarījumu valsts
institūciju dienestā apkarošanas iespējas, uzlabot tiesu praksi
krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts
institūciju dienestā.
2.3. Korupcijas novēršanas un apkarošanas vides analīze
2.3.1. Politiskie aspekti
2.3.2. Ekonomiskā situācija
2.3.3. Sociālie faktori un kulturālā vide
2.3.4. Tehnoloģiskā vide
3. Būtiskākie esošie un no jauna
izvirzītie politikas pamatprincipi, politikas mērķi un
prioritātes
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas
pamatprincipi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas
virsmērķis
Korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas
prioritātes
4. Rīcības virzieni korupcijas
novēršanas un apkarošanas politikas mērķu un rezultātu
sasniegšanai
5. Korupcijas novēršanas un
apkarošanas politikas veidošanas problēmas un turpmākā
rīcība
5.1. Vispārīgs esošās situācijas raksturojums un
identificētās problēmas un socioloģisko pētījumu dati
5.2. Secinājumi par tiesību aizsardzības iestāžu pārbaužu
ietvaros konstatēto
5.3. Laba pārvaldība un iekšējā kontrole
5.4. Korupcijas un interešu konflikta novēršana
5.5. Starptautisko saistību īstenošana
6. Uzdevumu un pasākumu plāns
Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes
cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju
koruptīvai rīcībai
Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi
preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana
Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu
vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un
interešu konflikta riskus
Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi
darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli
ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā
ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas
valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā
Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide,
uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un
kapitālsabiedrībās
Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu,
tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana
Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas
risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu
vidū
Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana
privātajā sektorā
Apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret
korupciju
Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts
sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības
neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem
veicināšana
Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības
pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas
iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos
Apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas
saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas
nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību
Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu
administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem
noteikšana.
Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko organizāciju
amatpersonu kukuļošanas novēršana un apkarošana
Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma
izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts
amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu
Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
atgūšanas iespēju veicināšana
Rīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas organizāciju
efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana
Apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā
Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas
atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā
mazināšana
Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas
veidošanas procesā veicināšana
7. Politikas rezultāti, darbības
rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai
8. Piedāvātā risinājuma
sākotnējais ietekmes novērtējums
9. Ietekme uz valsts budžetu un
pašvaldību budžetiem
10. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem
politikas plānošanas dokumentiem un starptautisko organizāciju
dokumentiem
11. Pārskatu sniegšanas un
novērtēšanas kārtība
Izmantotie
saīsinājumi
AFCOS |
Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests Latvijā |
AM |
Aizsardzības ministrija |
ANO |
Apvienoto Nāciju Organizācija |
DP |
Drošības policija |
EM |
Ekonomikas ministrija |
ES |
Eiropas Savienība |
ESAO |
Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija |
GRECO |
Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa |
GP |
Ģenerālprokuratūra |
FM |
Finanšu ministrija |
IeM |
Iekšlietu ministrija |
IAUI |
Izložu un azartspēļu inspekcija |
IUB |
Iepirkumu uzraudzības birojs |
IKNL |
Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā" |
IZM |
Izglītības ministrija |
KD |
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas
dienests |
KL |
Krimināllikums |
KPL |
Kriminālprocesa likums |
KNAB |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
LM |
Labklājības ministrija |
LAPK |
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss |
MIDD |
Militārās izlūkošanas un drošības dienests |
MK |
Ministru kabinets |
NEPL |
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padome |
NVO |
Nevalstiskās organizācijas (biedrības un
nodibinājumi) |
PVD |
Pārtikas un veterinārais dienests |
TA |
Tiesu administrācija |
TM |
Tieslietu ministrija |
VDI |
Valsts darba inspekcija |
VID |
Valsts ieņēmumu dienests |
VID FP |
Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija |
VARAM |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija |
VAS |
Valsts administrācijas skola |
VI |
Veselības inspekcija |
VISC |
Valsts izglītības satura centrs |
VKanc |
Valsts kanceleja |
VM |
Veselības ministrija |
VMD |
Valsts meža dienests |
VP |
Valsts policija |
VRS |
Valsts robežsardze |
ZM |
Zemkopības ministrija |
Terminu
skaidrojums
Korupcija – kukuļošana vai jebkura cita rīcība, kas
vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras
vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām
personām.
Korupcijas risks – varbūtība, ka kāda no personām,
kam uzticēta vara vai atbildība noteiktu pilnvaru ietvaros, ar
nodomu vai bez nodoma izdarīs koruptīvu pārkāpumu.
Koruptīvs noziedzīgs nodarījums – KL paredzētie
noziedzīgie nodarījumi valsts institūciju dienestā, KL XIX
nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" paredzētie
nodarījumi par neatļautu labuma pieņemšanu vai komerciālo
uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai
pārsniegšanu, kā arī KL XVIII nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi
pret īpašumu" 170.panta "Piesavināšanās" pirmajā daļā
paredzētais nodarījums.
Koruptīvs pārkāpums – vispārināts apzīmējums,
kas aptver koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, likumā
paredzēto valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu
neievērošanas gadījumus vai darbības noteikto pilnvaru ietvaros
interešu konflikta situācijā.
Krāpšana – darbības, par ko ir paredzēta atbildība
KL 177.pantā "Krāpšana", KL 275.pantā "Dokumenta, zīmoga un
spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga
realizēšana un izmantošana", vai arī citas darbības, kas
atbilst Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību 1.pantā minētajām pazīmēm vai attiecas uz ES un
citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finanšu interešu
aizsardzības jomu.
Politikas rezultāts – pārmaiņas sabiedrībā
(attiecīgajā politikas jomā), ko tieši rada viena vai vairāku
darbības rezultātu sasniegšana.
Darbības rezultāts – galaprodukts, kas tiek
izmantots, lai novērtētu tiešās pārvaldes iestādes ieviesto
politiku un darbību atbilstoši piešķirtajiem resursiem.
Rezultatīvais rādītājs – rezultāta būtiskākās
pazīmes, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas
progresa mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību.
Vārdu savienojumos, kas norāda rezultatīvo rādītāju veidu,
vārds "rezultatīvais" tiek aizstāts ar attiecīgā rādītāja
veida nosaukumu (piemēram, ekonomiskās efektivitātes
rādītājs, kvalitātes rādītājs).
1. Ievads
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes
2015.–2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) ir vidēja
termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts
saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
7.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka KNAB izstrādā
korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts
programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Pamatnostādnes
nodrošina pēctecību iepriekšējā plānošanas periodā
apstiprinātajiem dokumentiem "Korupcijas novēršanas un
apkarošanas pamatnostādnes 2009. – 2013.gadam" (apstiprinātas
ar MK 2009.gada 21.maija rīkojumu Nr.326), kā arī Korupcijas
novēršanas un apkarošanas programmai 2009. – 2013.gadam
(apstiprinātas ar MK 2009.gada 24.septembra rīkojumu Nr.654).
Atbilstoši MK 2009.gada 13.oktobrī apstiprinātajiem
noteikumiem Nr.1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes
un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" ir mainīta politikas
plānošanas sistēma un sašaurināts politikas plānošanas
dokumentu loks, turpmāk paredzot tikai trīs politikas
plānošanas dokumentu veidus – pamatnostādnes, plānu un
koncepciju, tādēļ attiecībā uz no jauna izstrādāto dokumentu
turpmāk vairs netiek izmantots Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likumā minētais apzīmējums "programma".
Nodrošinot integrētu un vienotu valsts politiku korupcijas
novēršanā un apkarošanā, Pamatnostādnes ir izstrādātas,
ņemot vērā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā
2014.–2020.gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas
2012.gada 20.decembra lēmumu) ietverto rīcības virziena ietvaru
korupcijas mazināšanai valstī un veikto situācijas
analīzi.
Lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentu turpmākajam
periodam, 2013.gadā KNAB organizējis četras starpinstitūciju
darba sanāksmes, kurās piedalījās valsts institūciju un
pašvaldību, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Sanāksmes tika veltītas šādu tēmu apspriešanai:
1) Iekšējās kontroles sistēma valsts pārvaldes
institūcijās;
2) Kā mazināt korupcijas riskus iepirkumos, kā arī
prettiesisku rīcību ar valsts, pašvaldību un to
kapitālsabiedrību mantu un finanšu līdzekļiem? Nepieciešamie
grozījumi normatīvajā regulējumā, kā arī veicamie uzlabojumi
institūciju darba organizācijā;
3) Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" piemērošanas prakse, konstatētie
trūkumi. Tiesiskā ietvara pilnveide, pārskatot regulējumu
attiecībā uz likuma subjektu loku un ierobežojumu apmēru;
4) Kā mazināt naudas lomu politikā? Politisko partiju
finansēšanas kontrole.
2014.gada 20.februārī KNAB organizēja Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes sēdi,
kuras ietvaros ar desmit sabiedriskajām organizācijām tika
apspriests izstrādātais Pamatnostādņu projekts. Sanāksmes
ietvaros sniegtie priekšlikumi ir iekļauti Pamatnostādņu
projektā.
ES finanšu interešu aizsardzības īstenošanai izveidotās
koordinācijas padomes 2014.gada 24.oktobra sēdē tika nolemts
Pamatnostādnes attiecināt un izvirzīt uzdevumus krāpšanas
novēršanai un apkarošanai ES fondu1 un citu ārvalstu
finanšu palīdzības instrumentu2 finansētos
pasākumos un aktivitātēs, tādējādi nodrošinot vienotu
komplekso pieeju korupcijas novēršanai valstī.
Pamatnostādņu izstrādē ir ņemti vērā gan darba
sanāksmēs izteiktie priekšlikumi, gan dažādos ar korupcijas
novēršanu un apkarošanu saistītos pasākumos (sanāksmēs,
semināros), aptaujās, pētījumos un pārskatos paustās
rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem sekmīgai
korupcijas novēršanai un apkarošanai Latvijā, tai skaitā arī
KNAB veikto pārbaužu un izmeklēto krimināllietu ietvaros
konstatētais. Pirmo reizi KNAB ir veicis pilnīgu Latvijas
institucionālās sistēmas atbilstības ANO Pretkorupcijas
konvencijas prasībām novērtējumu. Balstoties uz šo
izvērtējumu, Pamatnostādnes ir strukturāli organizētas
atbilstoši augstākminētā ANO dokumenta saturam.
Šo pamatnostādņu mērķis ir raksturot aktuālo situāciju
korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, definēt
aktuālās problēmas, noteikt mērķus, rīcības virzienus un
uzdevumus to risināšanai laika periodā no 2015. līdz
2020.gadam.
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums
2.1. Atbildīgās
institūcijas un tiesiskais regulējums
KNAB ir MK pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas
pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā
arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību
finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Saskaņā ar
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta
pirmās daļas 2.punktu KNAB koordinē valsts programmā minēto
institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi.
Ņemot vērā KNAB vadošo lomu korupcijas novēršanas
politikas koordinācijā, bieži vien valda maldīgs uzskats, ka
KNAB arī jāuzņemas visa atbildība par korupcijas novēršanas
pasākumu īstenošanu. Līdz ar to ilgtermiņā ir jāveicina
pāreja uz tādu sistēmu, kur atbildība par korupcijas
novēršanu ir katra resora pastāvīgs uzdevums; jāmaina KNAB
loma no uzdevumu izpildītāja uz korupcijas novēršanas sistēmu
pārraugu un jāveido tāda politika, lai ar laiku varētu
atteikties no centralizētas rīcībpolitikas izstrādes, bet
risināt korupcijas problēmu vienlaicīgi ar citu risku
novēršanu.
Līdz ar to korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu
sasniegšanā par atbildīgām institūcijām ir uzskatāmas visas
valsts un pašvaldības iestādes, kā arī publisko personu
kapitālsabiedrības un ostas, kurās nodarbinātās personas var
pieļaut koruptīvus nodarījumus.
Attiecībā uz korupcijas un krāpšanas novēršanu ES fondu un
citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu ieviešanā
Latvijā vadošās/nacionālās atbildīgās iestādes ir FM,
VARAM, ZM, IeM, LM, kas ir atbildīgas par labas finanšu
pārvaldības ieviešanu un ES finanšu interešu aizsardzību,
iesaistot tiesībsargājošās iestādes.
Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības tiesību
aktos3 minētās normas attiecībā uz ES finanšu
interešu aizsardzību, kas nosaka pienākumu dalībvalstīm
ieviest efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas
pasākumus, nodrošināt efektīvu krāpšanas novēršanu,
darbojoties preventīvi un ņemot vērā apzinātos riskus.
Latvijai ir saistošas arī donorvalstu4
regulējošajos dokumentos5 noteiktās prasības
saņēmējvalstīm EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu
ieviešanā sekot labas pārvaldības principiem, nodrošināt
atklātu, caurspīdīgu un izsekojamu ieviešanas procesu, kā arī
netiek pieļauta tolerance pret korupciju un nesaimniecisku
līdzekļu izlietošanu. Tāpat arī Latvijai ir saistoši
starpvalstu līgumā6 noteiktie principi attiecībā uz
Šveices programmu, norādot, ka abām pusēm ir kopīgas intereses
un nodoms cīņā pret korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un
atbilstošu sadarbības programmas līdzekļu izmantošanu.
Par koruptīviem noziedzīgi nodarījumiem Latvijā tiek
uzskatīti KL XXIV nodaļā: "Noziedzīgi nodarījumi valsts
institūciju dienestā" minētie nodarījumi, kā arī KL XIX
nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" paredzētie
nodarījumi, kas saistīti ar neatļautu labuma pieņemšanu vai
komerciālo uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un
pārsniegšanu privātajā sektorā. Par koruptīvu uzskatāms arī
KL XVIII nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu"
170.panta "Piesavināšanās" pirmajā daļā paredzētais
nodarījumi.
Līdz ar to izmeklēšanu par KL paredzētajiem nodarījumiem
var veikt faktiski visas tiesībsargājošās iestādes, kuru
kompetencē ir tāda subjektu loka izdarīto noziedzīgu
nodarījumu izmeklēšana, kas ir izdarījušas kādu no
augstākminētajiem nodarījumiem. Visbiežāk par citās
institūcijās nodarbināto valsts amatpersonu izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem izmeklēšanu veic KNAB. Savukārt VP
ir piekritīga privātā sektora nodarījumu, kā arī Valsts
policijā nodarbināto amatpersonu nodarījumu izmeklēšana.
Biežāk nodarījumus atklāj arī VID FP, MIDD, VRS un DP.
Noziedzīga nodarījuma fakta pierādīšanā būtiska loma ir
prokuratūrai un tiesai.
Tā kā pie atbildības par neatļautu labuma pieņemšanu vai
komerciālo uzpirkšanu ir saucamas arī privātajā sektorā
nodarbinātas personas, savukārt juridiskajai personai, tai
skaitā publisko personu kapitālsabiedrībai, kā arī
personālsabiedrībai, var piemērot piespiedu ietekmēšanas
līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs
personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles
rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli
vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās
institūcijas loceklis, tad Pamatnostādnes attiecas arī uz šī
sektora institūcijām.
IKNL 20.pants nosaka institūcijas vadītāja pienākumus
interešu konflikta novēršanā (pienākumu nepieļaut interešu
konflikta situācijas, nodot funkcijas vai uzdevuma izpildi citai
valsts amatpersonai, izlemt jautājumu par iespējamo valsts
amatpersonas amata savienošanu ar citu amatu, nodrošināt, lai
VID tiktu iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi,
informēt kontrolējošās institūcijas par atklātajiem likuma
pārkāpumiem).
MK 2012.gada 8.maijā pieņemtie noteikumi Nr.326 "Noteikumi par
iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs"
paredz visu iestāžu vadītāju atbildību par iekšējās
kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu,
nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu
iestādes darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un normatīvo aktu
prasībām.
Saskaņā ar IKNL galvenā loma interešu konfliktu novēršanas
jomā, veicot kontroli, uzraudzību un sodīšanu, ir uzticēta
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, VID un Satversmes
aizsardzības birojam atbilstoši šo iestāžu kompetencei, kā
arī katras institūcijas vadītājam.
Īstenojot uzdevumus korupcijas novēršanas jomā, KNAB
kontrolē IKNL izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts
amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu,
noteiktās kompetences ietvaros pārbaudot valsts amatpersonu
deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos saucot
valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un
piemērojot sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas
novēršanas jomā.
Savukārt VID atbilstoši IKNL 28.pantā noteiktajam pārbauda,
vai deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā
un iesniegta noteiktajā termiņā, kā arī izskata LAPK
166.27pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu
lietas par deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā,
deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības
neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu
deklarācijā.
Kopš grozījumu izdarīšanas Valsts kancelejas nolikumā
2014.gadā Valsts kancelejas pienākums vairs nav novērtēt
funkciju izpildi un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti,
kā arī veikt citas pārbaudes Valsts kancelejas un Ministru
prezidenta padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, bet
atbilstoši šīs institūcijas nolikuma 4.16.apakšpunktā
noteiktajam – koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību
labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras
nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga
samazināšanā iedzīvotājiem.
Savukārt FM ir atbildīgā institūcija par iekšējā audita
koordināciju un vienotu iekšējā audita ilgtermiņa attīstības
plānošanu. FM atbilstoši Iekšējā audita likuma 10.panta
otrajā daļā noteiktajam, koordinējot iekšējo auditu, ir
uzdevums sagatavot un iesniegt MK un Valsts kontrolei apkopoto gada
pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību
ministrijās un iestādēs, turklāt ne retāk kā reizi piecos
gados novērtēt ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā
audita struktūrvienību darbību.
2.2.
Līdzšinējās politikas izpilde
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2009.
– 2013.gadam (apstiprinātas ar MK 2009.gada 21.maija rīkojumu
Nr.326) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009.
– 2013.gadam (apstiprināta ar MK 2009.gada 24.septembra
rīkojumu Nr.654) (turpmāk – Programma) aizvadītajā
plānošanas periodā valstī ir bijuši pamata attīstības
plānošanas dokumenti korupcijas novēršanas un apkarošanas
jomā. KNAB kā atbildīgā institūcija par Programmā ietverto
uzdevumu un institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas
uzdevumu izpildes koordināciju, ir veicis periodisku uzdevumu
izpildes analīzi, kā arī sagatavojis divus informatīvos
ziņojumus, apkopojot informāciju par Programmas uzdevumu izpildi
laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada
31.decembrim7 un par visu Programmas darbības
periodu8.
Kā izriet no informatīvajos ziņojumos minētās informācijas
līdzšinējās korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas
mērķis bija nodrošināt valsts amatpersonām uzticētās varas
godprātīgu un likumīgu izmantošanu valsts un sabiedrības
interesēs. Lai arī korupcijas izplatība valsts pārvaldē ir
ievērojami mazinājusies, tomēr par pilnīgu šīs negatīvās
parādības neesamību vēl arvien nav iespējams runāt. Lielākā
problēma labas pārvaldības nodrošināšanā ir
neproporcionalitāte starp valsts amatpersonām piešķirtās varas
apjomu, no vienas puses, un amatpersonu atlīdzību,
kontrolējamību un soda neizbēgamību, no otras puses. Šie
ierobežojošie faktori ir cieši saistīti ar finanšu grūtībām
Latvijas ekonomikā un individuālu privātpersonu zemo dzīves
līmeni. Jomās, kur ir nodrošināts varas apjomam atbilstošs
atlīdzības apmērs, korupcijas risku pastāvēšana saistāma ar
uzraudzības un iekšējās kontroles trūkumu, amatpersonu
negodprātību un vēlmi iedzīvoties.
Programmas mērķis bija noteikt uzdevumus, plānot to
izpildi un finansējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas
pamatnostādņu 2009.–2013.gadam īstenošanai, lai nodrošinātu
korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķa
sasniegšanu. Tomēr atsevišķs finansējums Programmas izpildei
nebija paredzēts. Ekonomiskās krīzes laikā finansējumu katra
institūcija iespēju robežās nodrošināja ikgadējā budžeta
plānošanas ietvaros, tādēļ resursu trūkums ir ierobežojis
Programmas mērķu sasniegšanu. Īpaši kritiska problēma bija
finansējuma trūkums tādās ar lielu varu apveltītās jomās kā
tiesību aizsardzības iestādes, veselības aprūpes joma un
atsevišķās institūcijās, kas ir atbildīgas par ES
strūktūrfondu apguvi valstī.
Ievērojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts
pamatnostādnēs 2009.–2013.gadam noteiktos principus, Programma
tika veidota kā kompleksa pretdarbība korupcijai (korupcijas
novēršana un apkarošana, kā arī izglītošana pretkorupcijas
jautājumos). Lai arī vairākos ārējos novērtējumos ir
minēts, ka Programmas izpilde ir bijusi formāla, tomēr valdībā
apstiprinātā dokumentā doto uzdevumu izpilde ir institūcijām
saistoša, liecina par politisko gribu un apņemšanos izpildīt
noteiktus uzdevumus. Programmas uzdevumi ir bijuši kā
atgādinājums ilgstošā laikā par būtiskiem trūkumiem, ko
valsts tomēr apņēmās novērst. Būtiskākais Programmas
trūkums ir tās nefleksibiliāte, nepieciešamība veikt
komplicētas saskaņošanas darbības, lai to aktualizētu un
pielāgotu mainīgajai situācijai.
Programmā
izvirzīto apakšmērķu sasniegšanas rezultāti:
1.apakšmērķis. Uzlabot politisko
partiju un to apvienību finansiālās darbības kontroli.
Īstenotās iniciatīvas un veiktie grozījumi normatīvajā
regulējumā kopumā sekmējuši līdzšinējā Programmā
izvirzīto uzdevumu izpildi. Tādējādi ir:
i. Izstrādāta normatīvā bāze, ieviešot valsts finansējumu
politiskām partijām atbilstoši "Politisko partiju finansēšanas
koncepcijā" atbalstītajam variantam.
ii. Precizēti politisko partiju un to apvienību
atskaitīšanās mehānismi.
iii. Pilnveidota atbildība par politisko partiju un to
apvienību finansēšanas pārkāpumiem un nodrošināts
samērīgs, efektīvs un atturošs sankciju mehānisms, kā arī
atbilstoši kontroles procesi, uzraudzība un izveidotas kontrolē
iesaistītās institūcijas.
iv. Pilnveidots priekšvēlēšanu aģitācijas tiesiskais
regulējums, tai skaitā definējot terminu "slēptā
priekšvēlēšanu aģitācija" un nosakot ierobežojumu
aģitācijā izmantot valsts un pašvaldību mantu.
v. Ieviests tiesiskais regulējums saistībā ar aģitāciju
pirms tautas nobalsošanas, par likumu ierosināšanu un par
Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
vi. Nodrošināta stingrāka politisko partiju finansiālās
darbības likumības kontrole par Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likuma normu pārkāpumiem.
Būtiskākais nesasniegtais mērķis ir vienlīdzības un
atklātības nodrošināšana lobēšanas procesā, kur nav
pieņemts pilnīgi nekāds regulējums, kas attiektos uz politisko
lēmumu pieņemšanu. Saskaņā ar MK uzdevumu KNAB bija
izstrādājis likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums",
tomēr 2014.gada 17.februārī Ministru kabineta komiteja
noraidīja piedāvāto likumprojekta redakciju. Likumprojekts tika
prezentēts arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā,
skaidrojot par sasniedzamajiem mērķiem, tomēr Saeimas deputāti
neuzņēmās iniciatīvu lobēšanas atklātības regulējuma
izstrādē Saeimā. Līdz ar to secināms, ka lobēšanas
atklātības trūkums saglabājas kā lielākā problēma, kas
būtiski ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kam jāievēro,
iespējams, lobistu ietekmē pieņemti normatīvie akti.
2.apakšmērķis. Nodrošināt
lietderīgu un likumīgu rīcību ar valsts un pašvaldību mantu,
tai skaitā ES un citu starptautisko organizāciju, kā arī
ārvalstu piešķirtā finansējuma izlietošanu.
Pārskata periodā pilnveidoti valsts un pašvaldību mantas,
kā arī finanšu līdzekļu piešķiršanas procesi:
i. Ieviesta pasūtītāju administratīvā atbildība par
pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās
partnerības jomā.
ii. Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī tām
piederošajām kapitālsabiedrībām tika noteiktas tiesības
pārbaudīt, vai to piešķirtie finanšu līdzekļi
nevalstiskajām organizācijām un privātajām
kapitālsabiedrībām ir izlietoti lietderīgi un efektīvi.
iii. Apzināta institūciju prakse rīcībā ar valsts un
pašvaldību mantu, identificējot galvenās problēmas un
korupcijas riskus, un izstrādātas vadlīnijas "Korupcijas riski
rīcībā ar valsts un pašvaldības mantu" korupcijas risku
mazināšanai.
iv. Analizēta institūciju prakse publiskās un privātās
partnerības jomā no korupcijas risku viedokļa un sagatavots
"Korupcijas risku pārskats publiskās un privātās partnerības
īstenošanā Latvijā".
v. Veikta analīze par iepirkuma procedūru izņēmumiem un
izstrādātas vadlīnijas korupcijas risku novēršanai Publisko
iepirkumu likumā noteikto izņēmumu piemērošanā par
atklātību, brīvu konkurenci un vienlīdzības principu
ievērošanu.
vi. Analizēta ES finansējuma piešķiršanas un ieviešanas
kontroles un uzraudzības sistēma un atklātie pārkāpumi
2007.–2013.gadā.
Kontroles procedūras rīcībā ar ES finansējuma izlietojumu
ir atbilstošā līmenī. Vienlaikus atzīmējams, ka vēl arvien
nevar uzskatīt, ka ir pilnībā nodrošināta to valsts
amatpersonu, kuras ir iesaistītas valsts un pašvaldību mantas,
kā arī finanšu līdzekļu piešķiršanas procesos, darbības
efektīva kontrole. Sistemātiskas problēmas it īpaši ir
saglabājušās gan publisko personu kapitālsabiedrībās, gan
daudzās pašvaldībās.
3.apakšmērķis. Ierobežot valsts
amatpersonu rīcību interešu konflikta situācijās, kā arī
ierobežot valsts amatpersonu iespējas legalizēt nelikumīgi
iegūtos ienākumus.
Valsts amatpersonu darbības kontroles jomā panākti būtiski
risinājumi vairākām ilgstoši nerisinātām problēmām:
i. Notikusi skaidrāka lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras
pašvaldībās, lai novērstu iespējamos korupcijas un interešu
konflikta riskus lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās,
paredzot aizliegumu domes deputātam ieņemt noteiktus amatus tās
pašas pašvaldības administrācijā, pašvaldības iestādēs vai
kapitālsabiedrībās, kā arī ierobežojot deputātu iespējas
par maksu sniegt noteiktus pakalpojumus attiecīgajai
pašvaldībai.
ii. Atbildības pilnveidošana saistībā ar pārkāpumiem
publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā,
un 2013.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi LAPK.
iii. Atklātības nodrošināšana par visiem valsts amatpersonu
izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas
novēršanas jomā.
iv. Paplašināts valsts amatpersonu loks – valsts amatpersona
ir arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības meitas
uzņēmuma9 valdes loceklis, kā arī padomes loceklis,
kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
intereses.
v. Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" ir paredzēts aizliegums institūcijas
vadītājam izpaust informāciju par to, kurš darbinieks
informējis par pārkāpumu, un bez objektīva iemesla radīt šim
darbiniekam nelabvēlīgas sekas, kā arī paredzēta
administratīvā atbildība iestādes vadītājam par
iepriekšminēto aizliegumu neievērošanu.
vi. Paplašinātas valsts vai pašvaldības institūcijas
vadītāja iespējas kontrolēt, vai attiecīgā valsts amatpersona
nenonāk interešu konflikta situācijā, piešķirot tiesības
pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma
deklarācijas nepubliskojamā daļā.
vii. Tika pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un
nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, ierobežojot
izvairīšanos no nodokļu nomaksas un pretlikumīgā veidā
iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas.
4.apakšmērķis. Pilnveidot
iekšējās pretkorupcijas sistēmas un stiprināt ētiskumu valsts
un pašvaldību iestādēs, pilnveidot valsts amatpersonu
zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām.
6.apakšmērķis. Nostiprināt labas pārvaldības principu valsts
un pašvaldību darbībā.
Uzdevuma izpildes ietvaros ir panākti atsevišķi uzlabojumi,
pilnveidojot iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas
procedūras valsts un pašvaldības iestādēs. Visvairāk
uzlabojumu ir tieši saistībā ar valsts un pašvaldību
institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu,
nodrošinot administratīvo procesu pārskatāmību, elektronisku
dokumentu apriti un klientorientētāku pārvaldi.
i. Lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju veikušas
korupcijas risku analīzi un izstrādājušas korupcijas
novēršanas pasākumu plānus. Savukārt lielākā daļa
pašvaldību nav īstenojušas speciālus korupcijas risku
ierobežošanas pasākumus.
ii. Izstrādātas vadlīnijas par valsts amatpersonas rīcību
kukuļa piedāvāšanas gadījumā.
iii. Sagatavoti informatīvi materiāli "Iekšējās kontroles
standarti pretkorupcijas organizatorisko pasākumu kontekstā",
"Vadlīnijas iestādes pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei",
kā arī "Pretkorupcijas pasākumu plāna paraugs" un "Metodika
ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšanai".
iv. Apzināta un analizēta institūciju prakse iekšējo
pretkorupcijas pasākumu organizēšanā, nodrošinot valsts
iestāžu un pašvaldību korupcijas prevencijas mehānismu
novērtēšanu.
v. Veikta valsts pārvaldē nodarbināto un sabiedrības
informēšana par ētikas pamatprincipiem valsts pārvaldē.
vi. Veikta vadošo valsts pārvaldes iestāžu, to padotības
iestāžu un pašvaldību ētikas kodeksu kvalitātes analīze, kā
arī sniegti ieteikumi ētikas kodeksu kvalitātes
uzlabošanai.
vii. Uzlabota personu, kas ziņo par koruptīviem pārkāpumiem
(ziņotāju), aizsardzības sistēma.
viii. Kopumā ir nodrošināta sistēmiska valsts amatpersonu
izglītošana publiskās pārvaldes ētikas, interešu konflikta
novēršanas un pretkorupcijas pasākumu jomā: KNAB speciālisti
nodrošināja mācību seminārus valsts amatpersonām par
publiskās pārvaldes ētiku, interešu konflikta un korupcijas
novēršanu, institūciju vadītājiem par korupcijas risku
identificēšanu iestādēs un pretkorupcijas organizatoriskajiem
pasākumiem, papildināja valsts institūcijām un pašvaldībām
paredzēto mācību materiālu klāstu, kas ir publiski pieejams
KNAB mājaslapā un ko var izmantot jebkurš Latvijas
iedzīvotājs.
ix. Ieviesta lielāko valsts un pašvaldību institūciju
tālākizglītotāju apmācība, kas sekmēja institūciju
iekšējās apmācību sistēmas veidošanos VID, Lauku atbalsta
dienestā, VP, Rīgas domē un Nacionālajos bruņotajos
spēkos.
Tomēr vēl arvien visās publisko personu institūcijās nav
izveidota tāda iekšējās kontroles sistēma, kas rada
pārliecību, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai korupcijas,
interešu konflikta vai izšķērdēšanas riska iespēja būtu
minimāla. Visvairāk šaubas par pretkorupcijas iekšējās
kontroles sistēmas efektivitāti rodas attiecībā uz publisko
personu kapitālsabiedrībām, pašvaldībām, tiesām un
parlamentu.
Papildus atzīmējams, ka, izņemot civildienestu un tiesu varas
institūcijas, Latvijā nav nodrošinātas uz brīvu konkurenci un
vienlīdzību balstītas personāla atlases procedūras visos
publisko personu institūciju amatos. Šajā jomā ir notikusi
zināma virzība: ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48 "Par
Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju" tika
apstiprināta Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības
koncepcija, kur viens no paredzētajiem uzdevumiem ir izstrādāt
likumprojektu par nodarbinātības attiecībām valsts tiešajā
pārvaldē, neattiecinot to uz pašvaldībām un publisko personu
kapitālsabiedrībām. Valsts dienesta likumprojektā ir noteiks,
ka pretendenti gan uz valsts dienesta ierēdņu, gan darbinieku
amatiem tiek atlasīti atklātā konkursā. 2014.gada 29.maijā
Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts civildienesta likumā paredz,
ka, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu atlasi
augstākā līmeņa amatiem valsts pārvaldē, iestādes vadītāju
atlasi nodrošina Valsts kanceleja. Konkrētie grozījumi stāsies
spēkā 2015.gada 1.septembrī.
Koncepcijā ir paredzēti pasākumi, kas īstenojami personāla
atlases jomā vidējā termiņā, kā arī, ņemot vērā
finansējuma iespējas, piemēram, procesu standartizāciju un
vienotu atlases principu izstrādi noteiktām amatu grupām,
centralizēta pretendentu pieteikšanās portāla izveidi, kurā
vienuviet būtu pieejama informācija par valsts pārvaldē
izsludinātajām vakancēm.
Programmas plānošanas periodā nav izstrādāts valsts
pārvaldē nodarbināto ētikas kodekss, kā tas sākotnēji bija
plānots, jo MK netika pieņemts pamatnostādņu projekts par
cilvēkresursu attīstības politiku 2008.–2013.gadam, kurā tika
paredzēts iekļaut detalizētāku šī uzdevuma skaidrojumu un
uzdevumu iekļaut arī Ministru kabineta rīkojuma projektā par
pamatnostādņu izpildi. Valsts pārvaldes cilvēkresursu
attīstības koncepcijas (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra
rīkojumu Nr.48) ietvaros 2015.gadā ir paredzēts izstrādāt
vienotu ētikas kodeksu valsts pārvaldē nodarbinātajiem,
stiprinot tādas vērtības kā ētiskums un lojalitāte.
5.apakšmērķis. Mazināt
iedzīvotāju toleranci pret korupciju, nostiprināt izpratni par
korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām.
Īstenotie pasākumi nodrošinājuši līdzšinējā Programmā
izvirzīto uzdevumu izpildi pilnībā:
i. Augusi iedzīvotāju izpratne par korupcijas nepieļaujamību
un tās negatīvajām sekām, neiecietības veicināšana pret
korupcijas izpausmēm veselības aprūpes jomā.
ii. Sagatavoti mācību metodiskie materiāli
vispārizglītojošo skolu skolēnu apmācībai par svarīgākajiem
pretkorupcijas jautājumiem izmantošanai ekonomikas, politikas un
tiesības, sociālo zinību, ētikas un audzināšanas
stundās.
iii. Notikusi regulāra sabiedrības informēšana par sūdzību
iesniegšanas iespējām un izskatīšanas kārtību, popularizēti
tiesību aizsardzības iestāžu anonīmie saziņas līdzekļi,
notikusi regulāra sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu
informēšana par īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem un
atklātajiem korupcijas gadījumiem un realizētas vairākas
sociālās reklāmas kampaņas.
Vienlaikus jāatzīmē, ka socioloģisko aptauju dati liecina,
ka kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai 2014.gada
aprīlī pieļāva nedaudz mazāk par trešdaļu (29,5%) aptaujāto
Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2007.gada rezultātiem,
ir nedaudz pieaudzis gan to respondentu skaits, kas pieļāva
iespēju dot kukuli no 7,8% uz 10,3%, gan arī to aptaujas
dalībnieku skaits, kuri to noraidīja – no 24,9% uz 40,2%.
Kopumā iedzīvotāju tolerance pret korupciju vēl joprojām ir
diezgan noturīga, kas rada ļoti augstu sabiedrības
iesaistīšanās koruptīvos darījumos risku.
7.apakšmērķis. Nodrošināt
savlaicīgu un kvalitatīvu lietu izskatīšanu tiesās.
i. Ārpus Programmas uzdevumu ietvara Saeima sadarbībā ar TM
un Tieslietu padomi ir veikusi apjomīgus grozījumus likumā "Par
tiesu varu", kas piemēram, pieļauj, ka rajona (pilsētas) tiesas
priekšsēdētājam ir tiesības pārbaudīt to, kā tiesneši
ievēro lietās noteiktos tiesvedības termiņus; paredz, ka visus
atklātā sēdē pieņemtos tiesas spriedumus pēc to stāšanās
spēkā no 2013.gada septembra publicē internetā. Grozījumi
paredz arī to, ka apstākļos, kad tiesnesis saskaņā ar KPL
iegūst personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statusu, tiek
piemērota tiesnešu atstādināšanas un tiesnešu profesionālās
darbības novērtēšanas procedūra. Civilprocesā ieviesta
obligātā prasība tiesas gaitu fiksēt skaņu ierakstā.
Augstākminētie likuma grozījumi paredz pilnīgu pāreju uz lietu
izskatīšanu "tīrajās" tiesu instancēs. Saskaņā ar šo
principu visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona
(pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka
atsevišķas komplicētāko lietu kategorijas kā pirmās instances
tiesa skata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā – attiecīgā
Augstākās tiesas Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā –
Augstākās tiesas Senāts. Līdz ar to pieaug rajona (pilsētas)
tiesas tiesnešu pilnvaru apjoms un līdz ar to korupcijas riski,
vienpersoniski izskatot vēl nozīmīgākas lietas.
Administratīvajā rajona tiesā lietas var izskatīt
koleģiāli.
ii. Nodrošināta tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu
regulāra novērtēšana.
iii. Pilnveidota tiesnešu disciplinārās sodīšanas
kārtība.
iv. Pilnībā izpildīts uzdevums saistībā ar elektroniskas
lietu sadales nodrošināšanu visās tiesās (tiesiskā
regulējuma izstrāde elektroniskas lietu sadales ieviešanai
tiesās).
Šis rīcības virziens kopumā ir ārpus izpildvaras
kompetences, tādēļ uzdevumu izpilde nav izpildvaras spēkos:
piemēram, nav ieviestas regulāras apmācības par pretkorupcijas
jautājumiem tiesu varā. Uzdevuma Tiesnešu izglītošana
korupcijas novēršanas un ētikas jautājumos izpilde
uzskatāma par daļēju, jo nav izveidota sistemātiska tiesnešu
apmācības sistēma par korupcijas novēršanas un ētikas
jautājumiem, tai skaitā nav nodrošināts vismaz viens
izglītojošais pasākums gadā, aptverot būtisku tiesnešu loku.
Vienlaikus norādāms, ka tiesneša amata kandidātu apmācībās,
t.s. "prasmju nedēļā", īpašas lekcijas tiek veltītas
tiesneša ētikas jautājumiem.
Tieslietu ministrija norāda, ka Latvijas Tiesnešu mācību
centrs ikgadēji rīko tiesnešu apmācības par tiesneša lomu un
ētiku. Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas
zināšanas visas tiesneša karjeras laikā, bet nepastāv
mehānisms, kā pie esošās noslodzes rast iespēju tiesnešiem
piedalīties apmācībās. Regulāras apmācības prasa kursa
satura dažādošanu, jo tiesneši neizvēlēsies apmeklēt kursus,
kurus jau iepriekš būs apmeklējuši. Būtu nepieciešams
izvērtēt, vai nebūtu iespējams kādā citā veidā nodrošināt
tiesnešu izglītošanu par korupcijas un ētikas jautājumiem,
piemēram, izsūtot regulārus apkārtrakstus. Papildus minams, ka
ne Tieslietu ministrijai, ne Tiesu administrācijai nav tiesību
norīkot tiesnesi apmācībās par specifiskiem jautājumiem kā
korupcija vai ētika.
Korupcijas riski tiesās ir saistīti ne tikai ar pašu
tiesnešu, bet arī tiesu sistēmai piederīgo un tiesas procesā
iesaistīto rīcību. Līdz ar to būtu jāpievērš uzmanība arī
pasākumiem, kā novērst korupcijas risku arī tiesu sistēmai
piederīgo – zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu
advokātu, prokuroru un zvērinātu notāru vidū.
Saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas komisijas par tiesu varas
efektivitāti (European Commission for the Efficiency of Justice
– CEPEJ) veidotā 2014.gada Justice Scoreboard datiem
Latvijas lietu izskatīšanas ilgums ir vidējais ES dalībvalstu
vidū.10 Atsevišķu tiesu noslodze un tiesas procesa
ilgums rada bažas par lietu izskatīšanas savlaicīgumu. 2014.
gada pusgada dati liecina, ka pirmajā tiesu instancē
krimināllietas Latgales apgabaltiesā izskata vidēji 59,3
mēnešos (2012.gadā – 2,3), Kurzemes apgabaltiesā – 45,8
mēnešos (7,9), Rīgas apgabaltiesā – 43 mēnešos (8,1),
Zemgales apgabaltiesā – 44,7 mēnešos (4,2), Vidzemes
apgabaltiesā – 23,9 mēnešos (1,5). Rajona (pilsētas)
tiesās tiesvedības ilgums ir salīdzinoši mazāks. Savukārt
apelācijas instancē sevišķi ilgi tiesvedības termiņi ir
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā (vidēji 19,7
mēneši) un Administratīvajā apgabaltiesā (vidēji 17,1
mēneši). Pārējās apgabaltiesās tie ir normas
robežās.11
Kasācijas instancē visilgākie termiņi ir Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamentā – vidēji 15,9 mēneši
(salīdzinājumam: Krimināllietu departamentā – 1,3 un
Administratīvo lietu departamentā – 2,9 mēneši). Tātad
tiesvedības ilgie termiņi nav problēma, kas raksturīga visām
Latvijas tiesām. Tikai atsevišķām tiesām un arī atsevišķos
procesa veidos lietu izskatīšana ir nepieļaujami
ilga.12
Augstākminēto iemeslu dēļ arī ir pamatota pāreja uz tīro
tiesu instanču sistēmu, proti, pārdalot no apgabaltiesas pirmās
instances lietas uz rajona (pilsētas) tiesām, tādējādi mazinot
vidējo lietu izskatīšanas ilgumu.
Programmas darbības periodā ir uzsākta analīze par
korupcijas riskiem tiesu sistēmā un tā tiks pabeigta šajā
plānošanas periodā, izstrādājot rekomendācijas. Nav sniegti
priekšlikumi pretkorupcijas pasākumiem tiesās.
8.apakšmērķis. Pilnveidot
noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā apkarošanas
iespējas, uzlabot tiesu praksi krimināllietās par noziedzīgiem
nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
Izpildīti visi Programmā paredzētie uzdevumi un notikuši
būtiski uzlabojumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu
atklāšanas iespēju palielināšanu:
i. Saeimā 2012.gada 13.decembrī un 2013.gada 14.martā tika
pieņemti grozījumi KL, 2013.gada 14.martā arī grozījumi KPL,
kas risina konceptuālas jau sen identificētas problēmas valsts
amatpersonu kriminālatbildības un juridiskajām personām
piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanā.
Stājās spēkā grozījumi KL un KPL likumā, precīzāk
definējot to juridisko personu loku, kurām var piemērot
piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, attiecinot to arī uz
publisko personu kapitālsabiedrībām, kā arī
personālsabiedrībām. Tika paredzēta iespēja izdalīt
atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot
piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī
gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta.
ii. Noteikta kriminālatbildība par politisko organizāciju
(partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības
nelikumīgu finansēšanu, kā arī par šāda nelikumīga
finansējuma pieņemšanu un izspiešanu vai starpniecību šāda
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
iii. Ieviestas lielākā daļa GRECO rekomendācijas par
trūkumu novēršanu KL. It īpaši atzīmējams regulējums
saistībā ar tādu personu uzpirkšanu, kas ir nodarbinātas
valsts vai pašvaldību institūcijās, bet nav valsts
amatpersonas.
Vēl arvien pastāv krimināltiesiska rakstura problēmas
atbildības piemērošanā par dienesta ļaunprātībām gan valsts
institūciju dienestā, gan arī tautsaimniecībā. Nevar
uzskatīt, ka Latvijā ir sekmīga korupcijas privātajā sektorā
jeb komerciālās uzpirkšanas vai neatļautas mantiska labuma
pieņemšanas atklāšana. Nav atrisināti jautājumi, kas
apgrūtina izmeklēšanu, piemēram, kriminālprocesuālās
imunitātes saglabāšanās Saeimas deputātiem, liedzot veikt ar
deputātiem saistītu kratīšanu, kā arī tiesnešu imunitāte,
kas ierobežo ātru un efektīvu kriminālprocesuālo darbību
veikšanu, tādējādi kavējot kriminālatbildības
piemērošanu.
2.3. Korupcijas
novēršanas un apkarošanas vides analīze
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem ir plašs
ietekmes lauks, līdz ar to ir lietderīgi veikt PEST (politiskās,
ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās vides) analīzi, kā
arī tiesisko aspektu analīzi, lai varētu precīzāk noteikt tos
ar korupcijas novēršanu un apkarošanu saistītos
problēmjautājumus, kas sniedzas ārpus vienas politikas ietvaros
risināmo jautājumu loka.
2.3.1. Politiskie
aspekti
Socioloģisko aptauju dati liecina, ka sabiedrības attieksme
pret valdību, parlamentu Saeimu un politiskajām partijām
uzlabojas: ja 2009.gadā vērtējums bija ļoti negatīvs un
valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 9% aptaujāto, tad
2013.gadā – pozitīvu vērtējumu sniedza 21% aptaujāto.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijas valdība,
parlamentam un politiskajām partijām sabiedrībā vēl arvien ir
zems uzticības līmenis. Vidējais uzticības rādītājs ES
nacionālajam parlamentam ir 25%, bet valdībai – 23%. Ilgstošs
uzticības deficīts Saeimai ļoti bieži noved pie leģitīmās
varas apšaubīšanas un no tā izrietošajām sekām – Saeimas
pieņemto likumu neievērošanas un pārkāpumu īpatsvara
palielināšanās. Zemais uzticības līmenis šīm institūcijām
var liecināt par sabiedrībā pastāvošo viedokli, ka lēmumi
netiek pieņemti kopējās sabiedrības interesēs, tādējādi
apšaubot to godīgumu un taisnīgumu.
1.attēls. Standarta Eirobarometra atbilžu uz jautājumu "Vai
uzticaties šādām institūcijām: Saeima, Latvijas valdība un
Latvijas politiskās partijas salīdzinājums laika posmā no
2004.–2013.gadam." apkopojums13
2014.gada aprīlī pēc KNAB pasūtījuma tirgus un sociālo
pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktajā socioloģiskajā
pētījumā tika konstatēts, ka Saeima un Ministru kabinets
aizvien ir kritiskāk vērtēto institūciju vidū, runājot par
korupciju. Saeimu kā ļoti vai diezgan negodīgu vērtējuši
38,8% respondentu, savukārt Ministru kabinetu – nedaudz mazāk
– 34,4% aptaujāto, kamēr tikai 20,3% iedzīvotāju Saeimu
vērtē kā godīgu, bet valdību par tādu atzīst – 22,6%.
2.attēls. Institūciju godīguma
novērtējums, vērtējot no korupcijas izplatības viedokļa.
Atbildes uz jautājumu: Kā Jūs novērtētu sekojošu
institūciju / valsts iestāžu / uzņēmumu godīgumu, runājot
par korupciju? (Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur "-2" ir
ļoti negodīgi un "2" – "ļoti godīgi".)
2013.gada Transparency International Globālā Korupcijas
barometra aptaujā, iegūstot informāciju par iedzīvotāju
korupcijas uztveri, politiskās partijas 68% atbilžu tiek atzītas
par viskorumpētākajām, savukārt 56% gadījumu kritiski ticis
minēts arī Latvijas parlaments. Valdības darbu cīņā pret
korupciju kā efektīvu vērtē tikai 6% aptaujāto, kas ir
ievērojami mazāk, nekā 2010.gadā, kad pozitīvu vērtējumu
deva 12% respondentu. Savukārt lielākā daļa – 66% aptaujāto
(2010.gadā 73%) valdības pretkorupcijas darbu vērtējā kā
neefektīvu, bet 28% (2010.gadā bija 15%) iedzīvotāju valdības
darbu vērtē ne efektīvi, ne neefektīvi.14 Līdzīga
aina paveras arī Speciālajā Eirobarometrā, kura 2013.gada marta
dati liecina, ka Latvijā tikai 14% aptaujāto valdības darbu
korupcijas apkarošanā uzskata par efektīvu.15
Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākas politiskās partijas
definē korupcijas apkarošanu kā mērķi un atbalsta normatīvo
aktu, kas veicina korupcijas novēršanu, pieņemšanu Saeimā.
Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību minēts, ka viena no prioritātēm ir "Sekmēt
sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz
tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts
pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu
īstenošanu". Specifiski korupcijas novēršanas jomā 2014.gada
5.novembrī apstiprinātās valdības deklarācijā par Laimdotas
Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viens
no uzdevumiem ir minēts turpināt korupcijas izskaušanu valstī,
arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku
mazināšanai, kā arī nodrošinot KNAB profesionālu
darbību.
Korupcija lielākoties no valsts amatpersonu puses ikdienā
netiek pozicionēta kā mūsu valsts problēma, tāpat tā netiek
iekļauta kā prioritāte arī regulārajā komunikācijā
vairākās jomās, kur tās izplatību apliecina atklātie
pārkāpumi un sabiedriskās domas pētījumi. Korupcijas kā
problēmas aktualitāte un valsts amatpersonu komunikācija šīs
problēmas kontekstā pieaug saistībā ar KNAB veiktajām
kriminālprocesuālajām darbībām.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam
137.punktā Rīcības virziena "Izcila uzņēmējdarbības vide"
ietvaros ir norādīts, ka pasaulē pieaug konkurence par
investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma
pieņemšanā ir vienlīdzīgas konkurences uzņēmējdarbības
videi, kurā ēnu ekonomikas un korupcijas ietekme ir minimāla.
Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski
sasniedzamai.
Korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā ietekmē arī
stingras politiskās apņēmības trūkums ieviest vienādu
pretkorupcijas tiesisko regulējumu starp ES valstīm. 2011.gada
6.jūnijā Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei
un Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai paziņojumu "Korupcijas
apkarošana Eiropas Savienībā". Paziņojumā16
Komisija uzsver, ka, neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir
bijuši dažādi centieni, kas vērsti uz korupcijas apkarošanu
gan ES, gan starptautiskā līmenī, tomēr joprojām
pretkorupcijas tiesiskā regulējuma ieviešana starp ES valstīm
nav vienlīdz aktīva. Komisija uzskata, ka iemesls šādai
situācijai ir valstu vadītāju un lēmumu pieņēmēju stingras
politiskās apņēmības trūkums. Komisija ir nolēmusi veicināt
ES dalībvalstu politisko gribu apkarot korupciju; un uzlabot ES
dalībvalstu pretkorupcijas politiku un veikto pretkorupcijas
pasākumu saskaņotību. Paziņojuma mērķis ir noteikt turpmākos
ES pretkorupcijas politikas virzienus. Viens no tiem ir veidot
jaunu uzraudzības un novērtējuma mehānismu – ES
pretkorupcijas ziņojumu, lai periodiski uzraudzītu un novērtētu
dalībvalstu cīņu ar korupciju un veicinātu lielāku politisko
atbalstu. Komisija ir ieplānojusi ES pretkorupcijas ziņojumu
izdot reizi divos gados, un pirmais ir publiskots 2014.gada
sākumā.
Komisija ES pretkorupcijas ziņojumu izstrādāja, pamatojoties
uz dažādiem informācijas avotiem un ņemot vērā jau esošos
uzraudzības mehānismus, kā arī ekspertus un vietējo
pētniecības korespondentu tīklu. Pamatojoties uz ES
pretkorupcijas ziņojuma konstatējumiem, Komisija apsvērs
nepieciešamību pēc papildus ES politikas iniciatīvām,
ieskaitot krimināltiesību tuvināšanu korupcijas jomā. Vēl
viens Komisijas izvirzītais mērķis papildu minētajam
uzraudzības un novērtējuma mehānismam, ir nepieciešamība likt
lielāku uzsvaru korupcijai tādās politikas jomās kā tiesu un
policijas sadarbība ES, publiskie iepirkumi, noziedzības
statistika, krāpšanas apkarošanas politika, lai aizsargātu ES
finanšu intereses, uzlabotu regulējumu attiecībā uz noziedzīgi
iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kā arī finanšu
kriminālizmeklēšanas uzlabošanu ES.
Eiropas Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcijas par
organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanu – ieteicamie pasākumi un iniciatīvas
galīgajā ziņojumā17 tiek lēsts, ka ES 2013. gadā
darbojās teju 4 000 starptautiskas noziedzīgas organizācijas.
Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā ES ik gadu
izmaksā ap 100 mljrd. eiro, savukārt kukuļos samaksāto
līdzekļu apjoms pielīdzināms 1% no ES iekšzemes kopprodukta.
"Zaudējumi, ko ES ekonomikai nodara mafija, ir grūti
aprēķināmi, bet tie varētu būt pat 4 līdz 5 procenti no ES
iekšzemes kopprodukta", norādīja EP deputāts Salvatore Iacolino
(EPP, IT), kurš sagatavoja Parlamenta pieņemtos ierosinājumus
"Rezolūcijā ierosināti konkrēti pasākumi, kas jāīsteno
Eiropas Komisijai Parlamenta nākamo pilnvaru laikā. Organizētās
noziedzības izskaušana ir kopīgs uzdevums visu dalībvalstu
sistēmām", viņš piebilda.
Latvija ir pilntiesīga ESAO Kukuļošanas apkarošanas
starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk – ESAO
Pretkukuļošanas darba grupa) dalībniece – 2014.gada 6.martā
Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu "Par
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju
par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu
starptautiskajos biznesa darījumos", ar kuru tika pieņemta un
apstiprināta Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas
apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (OECD Convention
on Combating Bribery of Foreign Public Officials in International
Business Transactions, turpmāk – ESAO Pretkukuļošanas
konvencija), kas ir būtisks priekšnosacījums Latvijai
dalībvalsts statusa iegūšanai šajā starptautiskajā
organizācijā. 2014.gada 31.martā Ārlietu ministrijas iesniedza
ratifikācijas rakstu ESAO ģenerālsekretāram par pievienošanos
Pretkukuļošanas konvencijai. Saskaņā ar konvencijas 12.panta
2.punktu tā stājās spēkā Latvijā 2014.gada 30.maijā.
KNAB uzkrātā pieredze apliecina, ka priekšnoteikums
veiksmīgai izmeklēšanai ir starptautiskās tiesiskās
palīdzības lūgumi un efektīva starptautisko tiesisko
instrumentu izmantošana. Šajā ziņā Pretkukuļošanas
konvencija tiek uzskatīta par efektīvāko starptautisko
pretkorupcijas instrumentu. Latvijas pievienošanās ESAO
Pretkukuļošanas konvencijai un ESAO Pretkukuļošanas darba
grupai būtiski uzlabos gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā
uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu, kā
arī šī regulējuma praktisko piemērošanu. Jau šobrīd,
izpildot virkni ESAO Pretkukuļošanas darba grupas izteiktās
rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās KL un KPL
normas attiecībā uz juridisko personu atbildību par KL
noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – turpmāk juridiskai
personai paredz atbildību par fiziskās personas izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, ja tas veikts nepietiekamas pārraudzības
vai kontroles rezultātā. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu
jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, kā arī jāveic
atbilstoši pretkorupcijas pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgu
kontroli un uzraudzību pār to darbiniekiem.
Izmaiņas naudas lomas ietekmes mazināšanā politikā un
ietekmi uz augstākā līmeņa politisko korupciju pilnībā
neļauj novērtēt īsais laiks, kopš ir ieviesta politisko
partiju finansēšana no valsts budžeta, tomēr iezīmējas
atsevišķas tendences. 2012.gadā par valsts budžeta finansējuma
nozīmi politisko partiju funkciju nodrošināšanā liecināja
fakts, ka trim no pieciem politiskajiem spēkiem valsts dotācijas
būtiski pārsniedza oficiālo ziedojumu veidā saņemto finanšu
līdzekļu apjomu.
Arī 2013.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas un
atsevišķas partijas priekšvēlēšanu kampaņas veikšanai
piesaista apjomīgus privātpersonu ziedojumus, valsts budžeta
dotācijas veidoja nozīmīgu daļu no kopējiem partiju
ieņēmumiem – trim no piecām partijām vairāk nekā trešdaļu
no kopējiem ieņēmumiem veidoja tieši dotācija.
3.attēls
Privātpersonu ziedojumu un valsts dotāciju apmēra savstarpējā
korelācija Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām
(partijām).
Pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisku grupu ietekme uz
partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu
starpniecību, kurus, sadalot pa daļām, veic individuālas
privātpersonas. Ir konstatēti gadījumi, kad rodas šaubas, vai
publiskajā datu bāzē norādīto ziedotāju ienākumi ir
pietiekoši, lai viņi varētu veikt ziedojumu no saviem
līdzekļiem un nodrošināt sev normālu iztiku un vai viņi
neļauj izmantot savu identitāti citu personu interesēs.
Vienlaikus jānorāda, ka politiskās partijas pēdējo gadu laikā
arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi
to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir
maznozīmīgāki. Turklāt Saeima ir atbalstījusi vairāku
normatīvo aktu pieņemšanu, kas ir būtiski korupcijas
ierobežošanai: 2012.gadā tika izstrādāti un pieņemti būtiski
grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā
(Saeimā pieņemti 2012.gada 29.novembrī) un likumā "Par tautas
nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu
iniciatīvu" (Saeimā pieņemti 2012.gada 22.novembrī), kā arī
jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (Saeimā pieņemts
2012.gada 29.novembrī), kuros iekļautas būtiskas politisko
partiju pretlikumīgas finansēšanu ierobežojošas prasības,
piemēram, paredzot atbildību par valsts un pašvaldību
institūciju administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu
priekšvēlēšanu aģitācijā.
Analizējot politisko partiju kopējos oficiālos ieņēmumus,
konstatējams, ka finansējums tiek saņemts nevienmērīgi,
acīmredzami palielinoties priekšvēlēšanu periodā.
4.attēls.
Dāvinājumu (ziedojumu) un valsts dotāciju apmēra savstarpējā
korelācija Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām
(partijām).
Grafikā ir redzams, ka kopējie partiju ieņēmumi, kas korelē
ar priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem, pēc Priekšvēlēšanu
aģitācijas likuma pieņemšanas 2012.gada 29.novembrī
samazinājās vairāk nekā par 20%, salīdzinot ar 2009.gada
pašvaldību vēlēšanām, pietuvojoties 2005.gada pašvaldību
vēlēšanu apjomam.
Savukārt starpvēlēšanu periodos politiskās organizācijas
nepiesaista līdzekļus ikdienas aktivitātēm, neveido plaša
mēroga aktivitātes, iesaistot esošos biedrus un piesaistot
jaunus pārstāvjus. To, ka politiskās partijas nepārstāv
ievērojamu elektorāta daļu, nekonsolidē tautas viedokli,
apliecina fakts, ka politiskajām partijām ir ļoti mazs biedru
skaits – no 600 līdz 3000 biedru, tās funkcionē atrauti no
lielākās daļas vēlētājiem un vēlas tos pārliecināt par
balsu nodošanu vēlēšanās attiecīgai partijai ar masīvas
priekšvēlēšanu aģitācijas palīdzību tikai īsā laika
periodā līdz vēlēšanām. Faktiski ļoti vāji darbojas arī
partiju iekšējās kontroles mehānismi, jo vara koncentrējas
ļoti mazu lēmējinstitūciju rokās. Partijām ir vāja saikne ar
dažādām sociālajām grupām, kā rezultātā daļa sociālo
interešu, iespējams, netiek pārstāvētas parlamentā.
Atsevišķas partijas ir attīstījušas patronāžas un
klientelisma praksi, īpaši attiecībās ar pašvaldībām,
piedāvājot noteiktu valsts budžeta finansējumu un pretī
saņemot pašvaldību atbalstu.18
Šāda situācija ievērojami ietekmē naudas lomu politikā:
politiķu un partiju popularizēšanas kampaņā ir nepieciešami
ievērojami finanšu līdzekļi, kas savukārt palielina partiju
sponsoru iegūto ietekmi uz politiskās partijas darbību. Ņemot
vērā to, ka sponsorēšanas nepubliskais mērķis visticamāk ir
normatīvā regulējuma vai politikas ietekmēšana, tad jebkuru
lielāku finanšu līdzekļu piesaiste rada augstu korupcijas
risku, palielinot sabiedrības aizdomas, ka ziedojumi tiek saņemti
apmaiņā pret publisku institūciju lēmumiem. Atsevišķu
politisko partiju pārstāvju ciešās saites ar sponsoriem, kas
pieder dažādām ekonomiskām grupām, ierobežo iespējas un
politisko partiju vēlmi atklāt informāciju par lobētājiem. Ar
to arī, iespējams, ir skaidrojama politisko spēku atturība
lobēšanas atklātības regulējuma ieviešanā.
Ārēja politisko partiju kontrole, ko realizē KNAB, faktiski
ir sasniegusi savu iespēju robežas: tiek detalizēti pārbaudīta
visu politisko partiju finanšu darbība, ziedotāji, to ienākumu
likumība, nodrošināts atklātums, tiek veiktas pretpārbaudes,
monitorējot plašsaziņas līdzekļus un uzraugot
priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu. Tomēr
cīņā par varu un ietekmi vēl arvien ir iespējams izvairīties
no reaktīvām sankcijām, atrodot jaunus veidus, kā izmantot ar
ēnu ekonomiku saistītas metodes. Tādēļ valstij ir jāveido
tāda politika, kas preventīvi veicina, lai mazinātos partiju
atkarība no apjomīgu finanšu līdzekļu piesaistes no viena
avota, pakļaujot savu darbību prettiesiskas ietekmes riskam.
Politiskajām partijām ir jāstiprina saikne ar sabiedrību,
iesaistot aizvien plašāku sabiedrības daļu partiju darbībā un
attiecīgi diversificējot ienākumu avotus un nodrošinot
samērīgu līdzsvaru starp fizisko personu ziedojumiem un valsts
finansējumu.
Kā problēma minama arī vāji Saeimas iekšējās kontroles
mehānismi, fakts, ka Valsts kontrole nenodrošina Saeimas
darbības revīziju, nenotiek deputātu interešu deklarēšana
Saeimas lēmumu pieņemšanas procesā.
2.3.2. Ekonomiskā
situācija
Pamatnostādņu plānošanas periodā pastāv vairāki Latvijas
tautsaimniecības izaugsmi kavējoši riski, tāpat arī korupcijas
līmeņa izmaiņu tendencēm ir cieša korelācija ar valsts
ekonomisko attīstību un cilvēku labklājības līmeņa
izmaiņām. Tautsaimniecības attīstības gadījumā, realizējot
efektīvus pretkorupcijas pasākumus, prognozējama vispārēja
korupcijas līmeņa samazināšanās.
Saskaņā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijas 2013.gada
oktobrī sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko
situāciju valstī" tiek pausts piesardzīgs optimisms par
tautsaimniecības stāvokli, un prognozēta mērena valsts
ekonomiskā izaugsme: "Lielā mērā pateicoties privātā
patēriņa kāpumam, 2013.gada pirmajā pusē Latvijas
tautsaimniecībā izaugsme turpinājās un IKP pieaugums joprojām
bija viens no straujākajiem ES. Sagaidāms, ka 2013. un 2014.gadā
lielāks ieguldījums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam.
Uzlabojoties situācijai darba tirgū, turpinās augt privātais
patēriņš. Vienlaikus straujāku privātā patēriņa kāpumu
ierobežos lielās mājsaimniecību parādsaistības, savukārt
privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmēju nogaidošais
noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī
komercbanku piesardzīgā kreditēšanas
politika."19
5.attēls. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī,
eiro)20 |
|
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
Strādājošo
mēneša vidējā darba samaksa neto |
486 |
450 |
470 |
488 |
516 |
Sabiedriskajā
sektorā bruto |
717 |
669 |
700 |
731 |
766 |
Sabiedriskajā
sektorā neto |
529 |
476 |
494 |
514 |
542 |
Privātajā
sektorā bruto |
616 |
608 |
636 |
658 |
689 |
Privātajā
sektorā neto |
459 |
433 |
456 |
474 |
501 |
Sociālās
nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru vecuma
pensiju vidējais apmērs |
233 |
250 |
254 |
257 |
259 |
Viena
iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza
vērtība |
239 |
237 |
247 |
250 |
253 |
Tautsaimniecības attīstība un ekonomiskās situācijas
uzlabošanās vēl arvien vāji ietekmē viena no galvenajiem
koruptīvas rīcības cēloņiem – normālai iztikai nepietiekama
atlīdzības apmēra, paaugstināšanos atbilstoši dzīves
dārdzībai Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie
dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču
un pakalpojumu groza vērtība 2012.gadā bija aptuveni puse no
publiskajā pārvaldē (sabiedriskajā sektorā) strādājošas
personas naudas ieņēmumiem, kas faktiski nedod iespēju
piesaistīt darbam valsts pārvaldē ierindas speciālistu amatā
augsti kvalificētus un motivētus darbiniekus, kam ir ģimene un
mājsaimniecība.
Izmaiņas tautsaimniecībā rada būtisku ietekmi uz atalgojumu
gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Laika posmā no 2009.
līdz 2010.gadam ieviesto taupības pasākumu rezultātā, būtiski
samazinot finansējumu valsts pārvaldes iestādēm, atlaižot no
darba aptuveni 20% valsts pārvaldes darbinieku un krasi samazinot
ierēdņu un darbinieku atalgojumu, notika process, kas būtiski
palielināja korupcijas riskus valstī.
2014.gadā nedaudz ir palielināts atlīdzības apmērs IeM
sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām
ar speciālajām dienesta pakāpēm, taču nozīmīgākas izmaiņas
tiek plānotas, sākot ar 2016.gadu. MK atbalstīja IeM
izstrādātās koncepcijas par jaunu darba samaksas sistēmu
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm
(apstiprināta ar MK 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.675)
2.variantu – uz jauniem principiem balstītu darba samaksas
sistēmu. Jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai un darba
samaksas paaugstināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta
pakāpēm no 2016.gada 1.janvāra papildus būs nepieciešams
finansējums ne vairāk kā 61 972 913 eiro apmērā, tai skaitā
IeM – 52 356 560 eiro un TM – 9 616 353 eiro. Zemākā
mēnešalga plānota 588 eiro (413,24 lati) apmērā, bet vidējā
atlīdzība varētu būt ap 765 latiem (1088,50 eiro) un
palielināties par 211 latiem (300,23 eiro), salīdzinot ar
2013.gadu.21
Korupciju Latvijā veicina un pastiprina iedzīvotāju ienākumu
nevienlīdzība, radot tieksmi un motivāciju cilvēkiem ar zemu
atalgojumu koruptīvas rīcības rezultātā uzlabot savu
finansiālo stāvokli. GINI koeficients, ar ko mēra ienākumu
nevienlīdzību sabiedrībā, liecina, ka tas Latvijā ir
visaugstākais ES, sasniedzot 35,7 no 100.22
2014.gada Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk – GKI)
reitingā Latvija ieņem 42.vietu. No 16 visproblemātiskākajiem
faktoriem, kas traucē uzņēmējdarbību, 4.vietu ieņem
korupcija.23 GKI dati ļauj noteikt valsts
konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo
konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. Augstas
konkurētspējas valstīs esošie uzņēmumi bieži vien spēj
vieglāk iekarot mazāk konkurētspējīgu valstu tirgus un
izkonkurēt to vietējos uzņēmumus, neredzot nepieciešamību
uzņēmējdarbībā izmantot negodīgu un pretlikumīgu rīcību,
tajā pašā laikā mazāk konkurētspējīgu valstu uzņēmumi
vietējā un eksporta tirgū savu pakalpojumu vai produktu noieta
veicināšanai ir spiesti pielietot negodīgas un pretlikumīgas
konkurences metodes, tai skaitā korupciju.
Latvijas ekonomikai atgūstoties no ekonomiskās krīzes,
palielinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas un
pieaug Latvijas eksporta apjomi. Aizvien vairāk uzņēmumu
eksportē savu preci, tādējādi meklējot vai paplašinot savas
produkcijas noieta tirgu. Eksports šobrīd ir noteicošais
Latvijas ekonomikas attīstības dzinējspēks.24
Taču, pieaugot šādām pozitīvām tendencēm, ir jāraugās,
lai uzņēmumi kā līdzekli tirgus iekarošanai vai pelņas
gūšanai neizmantotu kukuļdošanu. Lai sekmētu Latvijas
uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs un
nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no
galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem ir novērst
starptautisko kukuļošanu biznesa darījumos. Pēdējās Latvijas
tiesībsargājošo iestāžu izmeklētās lietas liecina, ka šādu
starptautiskās kukuļošanas lietu izmeklēšana ir ļoti
laikietilpīga, jo kukuļošana notiek ar starpniekuzņēmumu
palīdzību un sarežģītām naudas atmazgāšanas shēmām,
izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus
uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un
ieguldījumus tām piederošajos uzņēmumos.
Korupcijas izplatību būtiski ietekmē arī Latvijā
pastāvošā ēnu ekonomika, radot iespēju ar nelegālā ceļā
iegūtu naudu veikt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus.
Ekonomiskās krīzes rezultātā cilvēku vilinājums darboties
ēnu ekonomikā pieauga. Pieaugot ēnu ekonomikai un nelegālās
naudas apritei, mazinās valsts budžeta ieņēmumi un valstij ir
grūtāk stabilizēt ekonomiku, kā rezultātā arī turpmāk
cīņai pret ēnu ekonomiku valstī ir jābūt vienam no
galvenajiem valdības uzdevumiem, efektīvi īstenojot ēnu
ekonomikas apkarošanas plānu un veicinot godīgu konkurenci.
Korupcijas un ēnu ekonomikas formas un izpausmes veidi kļūst
komplicētāki un grūtāk identificējami un to noteikšanai ir
nepieciešamas specifiskas zināšanas, cieša sadarbība pieredzes
apmaiņā ar ārvalstu institūcijām, kā rezultātā ir
nepieciešams investēt kontrolējošo institūciju25
nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumos, veicinot
stratēģisko un operatīvo analīzes metožu efektivitātes
uzlabošanu, kas nodrošinātu efektīvāku korupcijas un ēnu
ekonomikas novēršanu un normatīvā regulējuma turpmāku
pilnveidi.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas
IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%,
turpinot uzrādīt straujāko kāpumu starp ES valstīm. Viens no
lielākiem ekonomikas veicinātājiem Latvijā ir ES fondu un citas
ārvalstu finanšu palīdzības publiskās investīcijas, kas līdz
šim ir ievērojami uzlabojušas valsts ekonomiskās situācijas
izaugsmi, gan radot pozitīvu ietekmi uz nozaru attīstību, gan
kopumā veicinot tautsaimniecības sektoru pievienotās vērtības
pieaugumu. 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopējās
Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas piešķirtas 4,5 mljrd.
eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas reģionālās
attīstības fonda un Kohēzijas fonda, savukārt, 2014.-2020.gada
periodā ES fondu piešķīrums plānots 4,4 mljrd. eiro apmērā.
Papildus EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu abos
periodos26 Latvijai piešķirti 118 milj. eiro un
Šveices programmā Latvijai piešķirts finansējums 47,7 milj.
eiro apmērā, tādējādi palielinot kopēji ieguldījuma apjomu
Latvijā.
ES fondu un citas ārvalstu palīdzības līdzekļi ir
investēti šādās jomās: sabiedriskie pakalpojumi, privātie
pakalpojumi, būvniecība, rūpniecība un lauksaimniecība.
Jānorada, ka EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti un Šveices
programmas līdzekļi pamatā ir novirzīti sabiedrisko pakalpojumu
jomā, uzlabojot valsts un pašvaldību funkciju (piemēram,
tieslietas un iekšlietas, vides aizsardzība, veselība un
izglītība) nodrošināšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu
valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību, kā arī privāto
pakalpojumu jomā ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas
zaļo inovāciju jomā un atbalsts uzņēmumu inkubācijai un
aizdevumi mikro-uzņēmumiem. Skaitliskie rādītāji sniegti par
2013.gadu, no kā secināms, ka vislielākā ES fondu ietekme ir
bijusi tieši uz būvniecības sektoru, tam seko privātie
pakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi (attēlā zemāk ir redzami
galvenie sektori, kuros ES fondu līdzekļi investēti).
6.attēls.
Tautsaimniecības sektoru finansējuma sadalījums pa avotiem
2013.gadā (milj. eiro)
2013.gadā ES fondu līdzfinansētie projekti veicinājuši
būvniecības sektora pievienotās vērtības pieauguma tempa
palielinājumu par 3,4%, savukārt, kopējā būvniecības projektu
ietekme uz IKP pieauguma tempu ir pieaugusi par aptuveni 0,4%.
Jāņem vērā, ka investīcijas būvniecības projektos netieši
ietekmē arī citus tautsaimniecības sektorus, radot labvēlīgus
priekšnosacījumus attīstībai, piemēram, iekšējā privātā
patēriņa veicināšanai – ES fondu ietekmes rezultātā
privātā patēriņa pieauguma tempi palielinājās par 0,4%. No
augstākminētajiem sektoriem sabiedriskie pakalpojumi palielināja
IKP pieauguma tempus par 0,5% (privātais sektors – 0,4%,
rūpniecība – 0,2%, bet lauksaimniecībai praktiski nav ietekmes
mazā finansējuma dēļ), kas ir vislielākais devums starp
nozarēm. Tas ir skaidrojams ar to, ka publiskā sektora galvenais
uzdevums ir radīt nosacījumus pārējo sektoru veiksmīgai
attīstībai- lielākie ES fondu ieguldījumi sektora ietvaros tika
veikti veselības infrastruktūrā, izglītības infrastruktūrā,
profesionālās izglītības, kā arī mūžizglītības
attīstībā.
Lai nodrošinātu ES fondu, citas ārvalstu finanšu
palīdzības un valsts budžeta līdzekļu ilgtermiņa ietekmi uz
tautsaimniecības attīstību, zināma projektu attiecināmo
izmaksu daļa tiek segta arī no projektu ieviesēju privātajiem
līdzekļiem. Vislielāko privāto finansējumu 2013.gadā
piesaistīja ES fondu projekti, no kuriem ieguldījums
nodrošināts uzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecību un
inovāciju. Otrs lielākais privātais finansējums tika
piesaistīts energoefektivitātes, koģenerācijas un enerģijas
pārvaldības investīciju jomās, sevišķi, daudzdzīvokļu māju
siltumnoturības uzlabošanas pasākumos un projektos
centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes
paaugstināšanai. Un trešais lielākais privātais finansējums
tika piesaistīts projektos, lai veicinātu uzņēmējdarbību
mazajos un vidējos uzņēmumos. Jāatzīmē, ka EEZ/Norvēģijas
finanšu instrumentu 2004.–2009.gada perioda projekti noslēdzās
jau 2011.gada aprīlī, savukārt 2009.–2014.gada periodā
lielākās projektu daļas ieviešana ir uzsākta tieši 2014.gadā
un vislielākais privātais finansējums, kas jāiegulda
uzņēmumiem, ir projektos inovāciju jomā. Savukārt Šveices
programmā, pamatā visus projektus ievieš valsts un pašvaldību
iestādes, atbalsts privātajam sektoram tiek nodrošināts tikai
Mikro-kreditēšanas programmā, un uzņēmumiem ir jānodrošina
tikai procentu atmaksa par mikro-aizdevumu.
Ņemot vērā, ka investīcijām infrastruktūrā nav tiešas
saiknes ar valsts eksportspējas palielināšanu, ES fondu
līdzfinansēto iniciatīvu ietekme uz eksporta izmaiņu tempu ir
diezgan mērena – 2013.gadā ES fondi palielināja eksporta
pieauguma tempus tikai par 0,6%, jo vienlaikus ar produktivitātes
pieaugumu ES fondu finansējums sekmējis, galvenokārt, iekšējā
tirgus attīstību un infrastruktūras uzlabošanu. Jāmin, ka ES
fondu ieviešana ir ietekmējusi arī importa pieauguma tempus, jo
daļa no būvniecībā izmantojamiem materiāliem tiek importēti
uz Latviju.
Līdz ar to var secināt, ka ES fondu un citas ārvalstu
finanšu palīdzības ieguldījums rada tiešu ietekmi uz valsts
tautsaimniecības attīstību, kā arī kopā pieejamo finanšu
līdzekļu apgrozību gan publiskajā, gan privātajā
sektorā.
2.3.3. Sociālie
faktori un kulturālā vide
Latvijā vēl joprojām pastāv salīdzinoši liela tolerance
pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. KNAB veiktajos
sabiedrības izglītošanas pasākumos un socioloģiskajos
pētījumos konstatēts, ka sabiedrībā vērojams zināšanu
trūkums par korupcijas negatīvajām sekām un atbildību par
koruptīvu rīcību, kā arī valsts amatpersonas pilnvaru
realizēšanu interešu konflikta situācijā.
Socioloģisko aptauju dati liecina, ka dažādu sabiedrības
grupu tolerance saglabājas kā ievērojama problēma, jo
iedzīvotāju daļa, kas ir gatavi iesaistīties koruptīvos
darījumos vienu gadu sarūk, bet citu atkal pieaug. Ja 2005.gadā
uz jautājumu, vai jūs esat gatavi maksāt kukuli, lai atrisinātu
savu problēmu valsts vai pašvaldības institūcijā, pozitīvi
atbildēja 48% aptaujāto, tad 2007.gadā apstiprinoši
atbildējušo personu skaits saruka līdz 39%, bet 2009.gadā pat
līdz 32% iedzīvotāju. Savukārt 2011.gadā uz šādu jautājumu
apstiprinoši atbildēja 30% uzņēmēju. Tomēr 2012.gadā
veiktajā sabiedriskās domas aptaujā tika secināts, ka to
personu skaits, kas pieļauj kukuļa došanas iespēju kādai
valsts amatpersonai, ja tas būtu nepieciešams kādu problēmu
risināšanai, pārsniedz vairāk par trešdaļu (34,7%) aptaujāto
Latvijas iedzīvotāju, savukārt 2014.gada aprīlī šādu personu
īpatsvars atkal saruka līdz 29,5%, kas ir mazāk nekā visos
iepriekšējos pētījumos. Tas liecina, ka situācija ir
nestabila, nav iespējams pārliecinoši uzskatīt, ka mainās
sabiedrības tradīcijas un uzticēšanās valsts pārvaldei, vēl
arvien nav nostiprinājusies pārliecība, ka valsts spēj
atrisināt nepieciešamo jautājumu bez prettiesisku darījumu
kārtošanas.
7.attēls.
Iedzīvotāju tolerance pret korupciju
Neticību valsts pārvaldes godīgumam apliecina arī 2013.gada
Transparency International Globālā Korupcijas barometra
aptauja, kurā tiek apkopota informācija par cilvēku korupcijas
uztveri un korupcijas pieredzi. Šis pētījums norāda uz
negatīvu sabiedrības noskaņojumu, kur 29% respondentu atzinuši,
ka pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis ir
paaugstinājies, bet 55% uzskata, ka līmenis nav
mainījies.27 Uz jautājumu, cik nozīmīga ir
korupcijas problēma publiskajā sektorā Latvijā, lielākā daļa
aptaujāto – 51%, ir atzinuši, ka problēma ir ļoti
nopietna.
Starptautiski izmantotais korupcijas izplatības salīdzinošais
rādītājs dažādās valstīs – Korupcijas uztveres indekss
2013.gadā uzrāda situācijas uzlabošanos par 4 punktiem,
sasniedzot 53 punktus no 100. Tādējādi pirmo reizi Latvija nav
to valstu vidū, kur korupcija ir uzskatāma par nopietnu
problēmu. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Lietuva bija
sasniegusi 57 punktus, savukārt Igaunija 68 punktus no 100.
Analizējot dažādu 2013.gadā starptautiskos pētījumos
iekļautos korupcijas izplatības mērījumu, kas veido Korupcijas
uztveres indeksu, rezultātus un novērtējumu datus, novērojams,
ka visi rādītāji liecina, ka korupcijas izplatība Latvijā
samazinās, tomēr, salīdzinot ar pārējām divām Baltijas
valstīm – Igauniju un Lietuvu, trijos rādītājos situācija
Latvijā tiek vērtēta negatīvāk nekā abās kaimiņvalstīs,
divos rādītājos – vienlīdz zemu ar vienu no kaimiņvalstīm,
trijos rādītājos – atrodoties vidējā pozīcijā starp abām
kaimiņvalstīm.
Salīdzinot dažādus atsevišķus Latvijas korupcijas
izplatības novērtējuma rādītājus ar 12 citām jaunajām ES
dalībvalstīm, kas pievienojās organizācijai pēc 2004.gada,
mūsu valsts atrodas tikai astotajā vietā, aiz sevis atstājot
vien Čehiju, Horvātiju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. No
pārējām ES dalībvalstīm zemāks rādītājs ir arī Itālijai
un Grieķijai.
8.attēls. Korupcijas izplatības
mērījumu rezultāti dažādos starptautiskos pētījumos, kas
veido Korupcijas uztveres indeksu
2.3.4.
Tehnoloģiskā vide
Starptautisko sakaru tīklu veidošanās, tehnoloģiju
attīstība palielina to lomu arī noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā, strauji attīstās finanšu pakalpojumu sniegšana
ārzonās, veicinot noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas
iespējas. Tomēr tehnoloģijas sniedz arī iespēju palielināt
informācijas un datu apmaiņas izsekojamību un pierādījumu
fiksēšanu, ja tam ir atvēlēti pietiekami resursi vai
izmeklējošām iestādēm ir pietiekama kapacitāte tehnoloģiju
novitātēm.
Tehnoloģisko risinājumu ieviešana, fiziskās kontroles jomā,
piemēram, foto radari, robežkontrolē vai citās jomās, mazina
subjektīvo faktoru lēmumu pieņemšanā. Elektronisko pakalpojumu
izveide, ieviešot attālinātus klientu apkalpošanas
risinājumus, ierobežo tiešu amatpersonas un klienta saskarsmi,
līdz ar ko šis ir uzskatāms par būtisku aspektu korupcijas
risku novēršanas kontekstā.
VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde elektroniskās
pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas
tehnoloģiju valsts pārvaldes jomā izstrādātajās Informācijas
sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam
(apstiprinātas ar MK 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.486)
sniegusi apkopojošu informāciju, norādot, ka no aptuveni 600
valsts pārvaldes pakalpojumiem, kuru elektronizācija būtu
lietderīga, šobrīd ir elektronizēti aptuveni 240 pakalpojumi.
ES struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam ir
izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un
sociālo pakalpojumu jomā; ir izveidota virkne pakalpojumu
uzņēmējiem – elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi
Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta
e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi u.c.
Portālā www.latvija.lv 2013.gada septembrī bija pieejams
61 e-pakalpojums, no kuriem populārākie bijuši pieteikšanās
studijām augstskolā, dzīvesvietas deklarēšana, personas dati
iedzīvotāju reģistrā. 2012.gadā e-pakalpojumu izmantošanas
skaits portālā www.latvija.lv pārsniedza 1 miljonu
reižu. Tāpat ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai
ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija
18,27 milj. latu, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā).
Vienlaikus, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir ieviestas
elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu
saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā
paraksta rīkus.
Minētajās VARAM pamatnostādnēs kā viens no prioritārajiem
rīcības virzieniem nākamajā plānošanas periodā norādīts
"Moderna un efektīva publiskā pārvalde", uzsverot, ka no
publiskās pārvaldes sabiedrība sagaida, ka tā kalpo
sabiedrības interesēm, ir racionāli un efektīvi organizēta,
tās pakalpojumi ir pieejami pēc iespējas ērti katram
iedzīvotājam, uzņēmējam un NVO.
Visas ES fondu vadošās iestādes ir izveidojušas vai plāno
izveidot vadības informācijas sistēmas, kurās tiek uzkrāti
dati par projektu īstenotājiem, projekta gaitu un cita veida
informāciju, kura ir būtiska nodrošinot izlietoto līdzekļu
uzraudzību, tai skaitā analizējot riskus, kuri ir saistīti ar
korupciju un krāpšanu, kā arī mazina administratīvo slogu
iedzīvotājiem. Arī nākotnē plānots izveidotās sistēmas
uzlabot uzlabojot to funkcionalitāti un noderīgumu ES fondu
administrēšanā.
Sabiedrības iesaistīšana publiskajā pārvaldē ir būtiska,
lai, piedāvājot atbilstoša satura un kvalitātes pakalpojumus,
publiskās pārvaldes institūcijas kvalitatīvi sagatavotu un
pieņemtu lēmumus, kas atbilst sabiedrības interesēm, kā arī
lai izmantotu sabiedrisko resursu lēmumu īstenošanas un izpildes
uzraudzībā, un lai mazinātu sabiedrības distancēšanos no
pārvaldes procesiem.
2013.gada 1.jūlijā, stājas spēkā jauns sabiedrības
līdzdalības veids – diskusiju dokumenti (ārvalstīs –
green paper). Tas paredz ikvienam interesentam iespēju
iepazīties ar tiesību aktu projektiem agrīnā dokumenta
izstrādes stadijā – vismaz 14 dienas pirms iesniegšanas Valsts
sekretāru sanāksmē, tā ievērojami paplašinot un stiprinot
sabiedrības līdzdalības iespējas valdības lēmumu
pieņemšanas procesā.
3. Būtiskākie
esošie un no jauna izvirzītie politikas pamatprincipi, politikas
mērķi un prioritātes
Korupcijas
novēršanas un apkarošanas politikas pamatprincipi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas centrālais
princips ir publiskā un privāta sektora pārvaldes
uzticamība.
Pārvaldes uzticamību var sasniegt, ievērojot:
1) Institūciju un organizāciju labas pārvaldības
principu, kas ietver tiesiskuma, atklātības, vienlīdzības,
objektivitātes, samērīguma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās
paļāvības, saprātīga termiņa ievērošanas, līdzdalības,
caurskatāmības un efektivitātes principu;
2) cilvēkresursu efektīvas vadības principu, kas
ietver taisnīga nopelnu izvērtējuma, ētiskuma, atklātuma,
atbildības, vienlīdzības, sabiedrības interešu ievērošanas,
patvaļas aizlieguma un tiesiskās paļāvības principu.
Korupcijas
novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis
Ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas
vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai
organizācijas uzticamu darbību.
Korupcijas un
krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes
1) Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas
politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles
institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;
2) Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu
atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla
nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;
3) Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju
mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas
procesā;
4) Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas
pasākumus privātajā sektorā.
4. Rīcības
virzieni korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķu
un rezultātu sasniegšanai
Lai sasniegtu korupcijas novēršanas
un apkarošanas politikas virsmērķi, tiek izvirzīti šādi
apakšmērķi:
1. Apakšmērķis: Nodrošināt tādu
publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas
izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai
1.1. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi
preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana
1.2. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu
vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un
interešu konflikta riskus
2. Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot
tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas
maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu,
tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas
iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā
2.1. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas
pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību
institūcijās un kapitālsabiedrībās
2.2. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu
līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu
palīdzības instrumentu izlietojuma likumības
nodrošināšana
2.3. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un
korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo
amatpersonu vidū
2.4. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu
ieviešana privātajā sektorā
3. Apakšmērķis: Mazināt
sabiedrības toleranci pret korupciju
3.1. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv
valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un
sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem
draudiem veicināšana
3.2. Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības
pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas
iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos
4. Apakšmērķis: Nodrošināt soda
par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām
un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību
4.1. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu
administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem
noteikšana
4.2. Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko
organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana un
apkarošana
4.3. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma
izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts
amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu
4.4. Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
atgūšanas iespēju veicināšana
4.5. Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība
un neatkarības nodrošināšana, t.sk. paplašinot un izplatot
zināšanas par korupcijas novēršanu
5. Apakšmērķis: Ierobežot naudas
varu politikā
5.1. Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas
atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā
mazināšana
5.2. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas
veidošanas procesā veicināšana
5. Korupcijas un
krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas veidošanas
problēmas un turpmākā rīcība
5.1. Vispārīgs
esošās situācijas raksturojums un identificētās problēmas un
socioloģisko pētījumu dati
Dažādu starptautiski atzītu pētījumu rezultātu analīze
liecina, ka Latvija pieder valstīm ar vidēji augstu korupcijas
izplatības līmeni, kur lielākā daļa valsts amatpersonu noraida
prettiesiskus maksājumus, tomēr sabiedrība ir ļoti skeptiska
par jautājumu atrisināšanu valsts un pašvaldības iestādēs
godīgā ceļā. Speciālais korupcijas izplatības mērījumiem
veltītais Eirobarometrs28 liecina, ka Latvijā pastāv
ļoti augsta disproporcija starp sabiedrības priekšstatiem par
korupcijas lomu un ietekmi uz publisko pārvaldi un
nepieciešamību izmantot prettiesiskus maksājumus ikdienas
darījumu kārtošanā. Respektīvi, lai arī vien piektā daļa
aptaujāto – 20% atzīst, ka viņu personisko dzīvi ietekmē
korupcija (tas ir 12.zemākais līmenis ES, augstākais par vidējo
ES līmeni – 26%) un 6% ir devuši kukuli (vidēji ES – 4%),
tomēr 83% uzskata, ka korupcija ir izplatīta parādība (vidēji
ES līmenī – 76%). Vienlaikus 33% Latvijas un 31% Igaunijas
iedzīvotāju pieder pie tām divām pirmajām valstīm, kur
vismazāk aptaujāto ir atzinuši, ka korupcijas līmenis būtu
pieaudzis pēdējo trīs gadu laikā. Latvijai atšķirībā no
citām jaunajām ES dalībvalstīm ir zemākais līmenis to personu
vidū, kas piekrīt apgalvojumam par politisko saišu
nepieciešamību, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbību – tam
piekrīt 55% iedzīvotāju vidū un 50% uzņēmēju vidū.
Aptauju dati liecina, ka disproporciju starp uztverto un
pieredzēto korupciju Latvijā veicina gan augsts sabiedrības
informētības līmenis par korupcijas slēptajām formām
darījumos, kur iedzīvotāji personiski nav iesaistīti, gan,
salīdzinot ar citām ES valstīm ļoti augstās ētiskuma
prasības (59% uzskata, ka atbildība par koruptīvām darbībām
netiek atbilstoši piemērota), ļoti kritiska attieksme un
neuzticība publiskajai pārvaldei, kā arī ārkārtīgi augstā
iedzīvotāju gatavība pašiem dot, piemēram, dāvanu – to ir
apliecinājuši 67% aptaujāto – visvairāk no ES dalībvalstīm.
Par spīti tam, ka vairāki pētījumi liecina, ka faktiski
ikdienā iedzīvotāji ļoti reti satopas ar kukuļu izspiešanu,
tomēr ilgstošie jautājumu izskatīšanas procesi tiesās,
administratīvās prasības institūcijās rada pamatu
ekspektācijām, ka jautājuma atrisināšanai ir nepieciešami
prettiesiski maksājumi.
Saskaņā ar Latvijas Faktu 2014.gada aprīlī veikto aptauju
32,2% aptaujāto apgalvoja, ka veica kādus neoficiālus
maksājumus, deva dāvanas vai izmantoja neoficiālus sakarus,
risinot savus jautājumus publiskās institūcijās.
Korupcijas izplatība Latvijā atsevišķos sektoros vēl arvien
ir ievērojama, it īpaši ņemot vērā to, ka korupcijas
izpausmes formas kļūst arvien komplicētākas un slēptākas.
Institūciju un resoru iekšējās uzraudzības mehānismi daudzās
jomās vēl arvien nav pietiekami efektīvi, lai varētu atteikties
no intensīvas ārējās kontroles, ko nodrošina KNAB. Analizējot
pētījuma rezultātus visu aptaujas dalībnieku vidū, redzams, ka
arī 2014.gadā visvairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
(20,2%) pazīšanos, neoficiālus maksājumus vai dāvanas
izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas
gadījumos. 5% – 6% aptaujas dalībnieku neoficiālas darbības
veikuši izglītības sfērā, iekārtojoties darbā valsts vai
pašvaldību iestādēs, kārtojot nekustamā īpašuma lietas.
Gandrīz visās pētījuma pozīcijās vērojams to iedzīvotāju
skaita pieaugums, kuri lietu kārtošanā veikuši kādas
neoficiālas darbības. Vienīgi saskarsmē ar Ceļu policiju
šādas darbības ir veicis mazāks respondentu skaits.
9.attēls. Koruptīvu paņēmienu
izmantošanas biežums.

10.attēls. Koruptīvu paņēmienu
izmantošanas biežums dažādu pakalpojumu saņemšanā.

Aptuveni 28% iedzīvotāju no tiem, kas pēdējo divu gadu
laikā ir kontaktējušies ar veselības aprūpes jomas
speciālistiem un 22%, kontaktējoties ar ceļu satiksmes
uzraudzības amatpersonām, 2014.gada aprīlī atzina, ka, saņemot
pakalpojumu, ir izmantojuši kādu neoficiālu maksājumu (virs un
zem vērtībā septiņiem eiro), devuši dāvanu, izmantojuši
pazīšanos vai barterdarījumu. 8,9% atzinuši, ka devuši
neoficiālu maksājumu, kas pārsniedz septiņus eiro saskarsmē ar
ceļu satiksmes uzraudzības amatpersonām.
Visvairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20,2%)
pazīšanos, neoficiālus maksājumus vai barterdarījumus
izmantojuši ārstēšanās nolūkos (poliklīnikās, slimnīcās),
savukārt daudz mazāk – 5 – 6% aptaujas dalībnieku,
neoficiālas darbības veikuši saistībā ar izglītības
iegūšanu vai darbā iekārtošanos valsts vai pašvaldības
iestādē; 4,4% aptaujas dalībnieku neoficiālas darbības
veikuši saskarsmē ar ceļa policiju. Citos administratīvās
pārvaldes sektoros, kur ir saskare starp pārvaldes amatpersonām
un iedzīvotājiem, situatīvās korupcijas izplatība samazinās
– tur pretlikumīgus maksājumus izmantojuši 3% un mazāk
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgi dati ir atspoguļoti
Speciālā Eirobarometra 397 rezultātos, kur no tiem, kas
saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, 7% ir
apliecinājuši, ka ir devuši kukuļus, vērtīgu dāvanu vai
ziedojumu.
11.attēls. Jomas, saskarsmē ar
kurām neoficiāli maksājumi, dāvanas vai pazīšanās ir
izmantoti visbiežāk.

Uzņēmēju aptaujas29 liecina, ka komersanti mazāk
identificē korupciju kā būtiskāko problēmu. Arvien lielāks ir
to institūciju skaits, par kurām uzņēmēji apgalvo, ka tajās
korupcija ir samērā reta parādība vai pat maz iespējama.
Koruptīvu darbību veikšanai daudzās jomās ir paaugstināts
risks vienam no kukuļošanas posma locekļiem tikt sauktam pie
atbildības, ja neatļauta labuma nodošanā vai pieņemšanā
iesaistītās personas nav savstarpēji labi pazīstamas. Tas ir
saistīts gan ar soda neizbēgamības sajūtas paaugstināšanos,
piemēram, saistībā ar efektīvu KNAB un VP darbu noziedzīgu
nodarījumu atklāšanā un informācijas par atklātajiem
gadījumiem publiskošanā. Tādējādi tiek atturētas citas
personas no iesaistīšanās līdzīgās darbībās, gan
sabiedrības neiecietības pret korupciju pieaugums, gan arī
institūciju veiktie iekšējie pasākumi klientu apkalpošanas
organizācijas uzlabošanā, administratīvo procedūru
caurspīdīguma nodrošināšanā un darbinieku kontrolē.
Informatīvais ziņojums, ko izstrādā AFCOS sadarbībā ar
kompetentajām iestādēm (saskaņā ar Likuma par budžeta un
finanšu vadību 28.2 panta otro daļu un MK 2010.gada
23.marta noteikumu Nr.269 "Eiropas Savienības finanšu interešu
aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" 2.2.apakšpunktu),
liecina, ka 2007.-2013.gada plānošanas periodā tikai
0,4%30 neatbilstību gadījumu ir saistāmi ar
korupcijas un krāpšanas riskiem (interešu konflikta vai aizdomu
par krāpšanu un organizēto noziedzību gadījumi). Līdz
2013.gada beigām neatbilstību apjoms no kopējā pieprasītā
publiskā finansējumā sasniedz 1,3%. Ņemot vērā konstatētās
problēmas, kuras lielākoties ir saistāmas ar iepirkumu vai
konkurences normu pārkāpumiem (22,71%) un dažādu noteikto
projektu ieviešanas nosacījumu pārkāpumiem (21,91%) ES fondu un
citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu vadošās
iestādes turpina darbu pie situācijas uzlabošanas. Sadarbība ar
ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu
finansējumu saņēmējiem (pašvaldības, uzņēmēji, NVO, valsts
iestādes u.c.) turpinās, tai skaitā piesaistot IUB pārstāvjus,
Eiropas Komisiju un citus ārvalstu un nacionālos ekspertus.
Tomēr 2014.gada aprīlī pēc KNAB pasūtījuma tirgus un sociālo
pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktajā socioloģiskajā
pētījumā tika konstatēts, ka uzticība ES fondu
administrēšanā iesaistītajām institūcijām ir kritusies,
runājot par korupciju. Tas saistāms ar plašsaziņas līdzekļos
skaļi kritizēto ES fondu projektu ieviešanu un to mērķu
sasniegšanu. Taču pozitīvi vērtējama sadarbības starp ES
fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu
administrēšanā iesaistītām iestādēm un tiesībsargājošām
iestādēm uzlabošanās, par ko liecina izskatīto lietu un
ierosināto kriminālprocesu skaita pieaugums. Paredzēts turpināt
veidot ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu sadarbību
ar tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, organizējot darba
grupas un abpusējās apmācības.
Attiecībā uz EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu
2009.–2014.gada periodā, donorvalstis 2013.gadā uzsāka
pilotprojektu, kura ietvaros Transparency International
sadarbībā ar Berlīnes risku institūtu ir izstrādājis
EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Korupcijas riska
izvērtēšanas-risku filtrēšanas posma ziņojumu katrai no
saņēmējvalstīm ar mērķi vērst saņēmējvalstu uzmanību uz
korupcijas riska iespējamību katrā no valstīm, kā arī lai
pastiprinātu uzmanību dotajam korupcijas riskam un būtiski
izvērtētu un ieviestu nepieciešamos risku iestāšanās
novēršanas vai mazināšanas pasākumus. Ziņojumā sniegts
kopējais vērtējums korupcijas riska iespējamībai valsts
līmenī un EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu programmu
līmenī.31 Latvijai valsts līmenī ir sniegts
vidējais korupcijas riska iespējamības vērtējums, savukārt
programmu līmenī trijām no astoņām programmām ir sniegts
augsts korupcijas riska iespējamības vērtējums. FM kā
EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu vadošā iestāde sadarbībā
ar KNAB apkopoja pasākumu sarakstu korupcijas riska mazināšanai
un iesniedza to donorvalstīm 2014.gada septembrī, kā galvenos
pasākumus minot Korupcijas novēršanas un apkarošanas
pamatnostādņu izstrādi 2015.–2020.gadam (t.sk. KNAB rīkotās
apmācības publiskā sektora darbiniekiem), EEZ/Norvēģijas
finanšu instrumentu risku vadības stratēģijas izstrādi, kā
arī izveidoto sūdzību iesniegšanas mehānismu vadošās
iestādes uzturētajās EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu
tīmekļa vietnēs. Korupcijas riska izvērtējuma ziņojumi par
katru no saņēmējvalstīm tiks apkopoti vienā dokumentā, kurš
tiks publicēts 2015.gada laikā.
5.2. Secinājumi
par tiesību aizsardzības iestāžu pārbaužu ietvaros
konstatēto
KNAB veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas
liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju neplānotos ikdienas
kontaktos starp valsts amatpersonu un institūcijas klientu, tomēr
nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai
nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli
ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska
labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas
privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas
tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam
risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku
ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas
komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek
sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it
īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī
jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības
uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu.
5.3. Laba
pārvaldība un iekšējā kontrole
No visiem labas pārvaldības draudiem par visbīstamāko ir
uzskatāma korupcija. Korupcija un neefektīva institūciju vadība
deformē ekonomisko izaugsmi un attīstību. Līdz ar to par
institūciju prioritāti ir jāizvirza tādu uzdevumu veikšana,
kas kalpo labas pārvaldības nodrošināšanai un korupcijas un
neefektīvas vadības novēršanai, piemēram, ātra reaģēšana
uz katru sliktas vadības vai korupcijas gadījuma pazīmi, ikviena
korupcijas vai sliktas vadības gadījuma risināšana ar vienādu
attieksmi visās instancēs un visos līmeņos, starptautiskās
pieredzes un sadarbības izmantošana labas pārvaldības
nodrošināšanā. Labas pārvaldības mērķu sasniegšanai ir
nepieciešama institūciju vadības nepārtraukta iniciatīva, kā
arī tā morālās un ētiskās stājas demonstrēšana padotajiem
ikdienas darbībās.
Kā viens no disciplinēšanas mehānismiem pārkāpumu, t.sk.
iespējamo krāpšanas, korupcijas vai interešu konflikta
gadījumu mazināšanai tiešo vai pastarpināto valsts pārvaldes
iestāžu, atvasinātu publisku personu vai citas valsts iestāžu
īstenotajos ES fondu projektos, atbilstoši MK 2011.gada 8.marta
sēdes protokollēmuma (protokols Nr.14, 21.§) 4.punktam tiek
ierosināts piemērot ierēdņu disciplināratbildības principus.
Attiecīgi informācija par ierosināto dienesta izmeklēšanu un
disciplinārlietu skaitu tiek apkopota FM informatīvajā
ziņojumā par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas
finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas
apguvi līdz kārtējā gada 31.decembrim.
Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas
jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas
riskus valsts un pašvaldību institūcijās, tomēr nereti ir
sastopami gadījumi, kad valsts institūciju pārstāvji norāda uz
iekšējās kontroles sistēmas esamību institūcijā, bet nākas
secināt, ka ieviesti ir tikai atsevišķi tās pamatelementi.
2012.gada 7.februārī MK atbalstīja KNAB vadītās darba
grupas izstrādāto Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu
valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās (apstiprināta ar MK
2012.gada 13.februāra rīkojumu Nr.72) un tajā piedāvāto trešo
risinājuma variantu, kas paredz institūcijām īstenot noteiktu
minimālo korupcijas kontroles pasākumu kopumu, bet attiecībā uz
pārējiem izvēlēties, kurš korupcijas kontroles pasākumu
virziens tām būs prioritārs, ņemot vērā darba specifiku,
personāla apsvērumus un līdzšinējo pieredzi.
Izvērtējot vadošo valsts pārvaldes iestāžu un to
padotības iestāžu praksi iekšējo pretkorupcijas kontroles
pasākumu organizēšanā, KNAB ir secinājis, ka vēl arvien tiek
konstatēti trūkumi:
1) Detalizēti definētas iekšējās kontroles prasības
pretkorupcijas jomā pastāv attiecībā uz interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet attiecībā uz citām
kontroles procedūrām tiek pieļauta diezgan plaša vadītāja
rīcības brīvība, kur var izvēlēties, kādus kontroles
pasākumus īstenot. Rezultātā ES fondu un citu ārvalstu
finanšu palīdzības instrumentu pārvaldes jomā, kur ir
jādarbojas pēc Eiropas Komisijas un donorvalstu32
definētajām prasībām, ir izveidota stingra integrēta kontroles
sistēma, kas vienlīdz attiecas uz korupcijas un citu risku
novēršanu, bet citās publiskās pārvaldes jomās pastāv jaukta
sistēma – atsevišķi kontroles elementi stingri regulēti, citi
diskrecionāri. Tā rezultātā korupcijas novēršanas pasākumu
īstenošana valsts iestādēs nenotiek saskaņā ar vienotiem
standartiem un noteikumiem; turklāt KNAB izstrādātie metodiskie
līdzekļi un tajos sniegtās rekomendācijas to neobligātuma
dēļ reti tiek ņemtas vērā vai iekļautas institūciju
procedūru aprakstos. Līdz ar to ir jāmeklē risinājumi, lai
nodrošinātu, ka obligāti veicamo kontroles pasākumu loks tiek
noteikts normatīvajos aktos.
2) Lai arī lielākajai daļai institūciju ir aktualizēti
pretkorupcijas pasākumu plāni, ievērojamai daļai no tām
pretkorupcijas plāna tapšanas gaitā nav veikta korupcijas
riskiem vispakļautāko amatu analīze, nav pārliecības, ka
institūcijās izstrādātie pretkorupcijas pasākumu plāni ir
reāli risku vadības instrumenti, ja paredzētie uzdevumi nav
vērsti uz specifiskām amatpersonu grupām.
3) Spēja identificēt korupcijas riskus institūcijā (noteikt
korupcijas riskiem labvēlīgos apstākļus, apzināt visgrūtāk
konstatējamos korupcijas riskus un noteikt korupcijas riskam
visvairāk pakļautās funkcijas) norāda uz atbildīgo amatpersonu
profesionalitāti un iedziļināšanos problēmās. Diemžēl daļa
institūciju šo analītisko uzdevumu veikušas pavirši, jo tās
vai nu atbildi uz teorētiskiem jautājumiem nav sniegušas
vispār, vai arī centušās distancēties no korupcijas riskiem,
norādot, ka tām šī problēma nav aktuāla.
4) 37% valsts pārvaldes iestāžu un 40% publisko personu
kapitālsabiedrību, atbildot uz jautājumu, kuri no korupcijas
riskiem, balstoties uz praktisko darba pieredzi, jūsu
institūcijā ir visgrūtāk konstatējami un novēršami
personāla darbā, sniegušas atbildi, ka problēma nav aktuāla.
Tā kā respondentiem netika lūgts tuvāk skaidrot šo savu
izvēlēto atbildi, ir grūti viennozīmīgi secināt, vai
konkrētajās institūcijās pastāv uzskats, ka korupcijas risku
tajās nav vai, pretēji, ka tajās ir konstatēti un novērsti
pilnīgi visi iespējamie riski. Taču, ja ņem vērā, ka
respondentu vidū, kas snieguši atbildi "problēma nav aktuāla",
ir 48% institūciju, kurās nav veikts vispār vai ir tikai
daļēji veikts korupcijas sensitīvo amatu (līdz ar to arī
funkciju un kompetenču) izvērtējums, tas liek domāt, ka vismaz
daļa institūciju vadītāju, iespējams, nemaz neapzinās
pastāvošos korupcijas riskus savā darbavietā vai arī nevēlas
tos atzīt.
5) Institūcijās kā korupcijas riskiem vislabvēlīgākie
apstākļi identificēti – zems atalgojums un zema darbinieku
motivācija (bieži saistīta arī ar finansiālo aspektu). Tomēr,
kamēr Latvijā valsts pārvaldē nav iespējams nodrošināt
darbiniekiem vēlamo atalgojuma apjomu, institūciju vadītājiem
ir jārēķinās ar augstu korupcijas risku un līdz ar to ir
jānodrošina lielāki resursi iekšējās kontroles pasākumiem
risku novēršanai.
6) Katra institūcija ir atbildīga, lai darbinieks būtu
iepazīstināts ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem un spētu
patstāvīgi rīkoties, saskaroties ar konkrētām
problēmsituācijām. Tāpat institūciju iekšējos normatīvajos
aktos obligāti jāparedz rīcības plāns darbiniekiem gadījumos,
kad tie vēlas ziņot par iestādes vadības pārkāpumiem,
nodrošinot ziņotāja anonimitāti un ierobežojot potenciālas
represīvās darbības pret ziņotāju. Iepriekšminētās aptaujas
dati liecina, ka par šo jautājumu ir domāts tikai atsevišķās
institūcijās.
Latvijā ir pieņemamā līmenī attīstīts iekšējā audita
institūts valsts institūcijās, kur kvalitātes prasību
ievērošanu pārrauga FM, bet vājš un neattīstīts
pašvaldībās, publisko personu kapitālsabiedrībās, tiesu varā
un Saeimā. Pastāv neskaidrības ar koordināciju starp visiem
galvenajiem iekšējās kontroles sistēmas turētājiem. Tiek
uzskatīts, bet nav atspoguļots normatīvajos aktos, ka Valsts
kanceleja ir atbildīga par iekšējās kontroles sistēmas
pamatnoteikumu izstrādi attiecībā uz ierobežotu institūciju
skaitu, savukārt – KNAB uzrauga iekšējās kontroles sistēmu
saistībā ar korupcijas novēršanu. Valsts kanceleja neveic datu
vākšanu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, bet
KNAB veic neregulāri. Galvenais iekšējās kontroles sistēmas
darbības uzraugs attiecībā uz valsts budžeta izlietojumu ir
Finanšu ministrija, kas izstrādā un pārrauga iekšējā audita
politiku valstī, sniedz metodoloģisko atbalstu par finanšu
kontrolēm. Savukārt Valsts kase atbild par valsts budžeta
pārskata statistisku konsolidēšanu, FM ir Vadošā iestāde, kas
atbild par iekšējās kontroles sistēmas ES fondu un citu
ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu jomā uzraudzību.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 31.pants paredz, ka
Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par
valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem kopā ar
Valsts kontroles atzinumu. Ministru kabineta 2012.gada 29.maija
noteikumi Nr.375 "Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas
kārtība" nosaka kārtību un apjomu, kādā Finanšu ministrija
sagatavo saimnieciskā gada pārskatu, tajā ietverot Finanšu
ministrijas vadības ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu,
valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un tās pielikumus,
pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumus
un pārskatu par valsts konsolidēto parādu un tā pielikumus, bet
nav ietverts izpildvaras pienākums saimnieciskā gada pārskatam
pievienot apliecinājumu par iekšējās kontroles sistēmas
efektivitāti un atbilstību prasībām.
Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 6.panta pirmo daļu valsts
sekretāram vai iestādes vadītājam nav noteikts pienākums, ik
gadu sniedzot atskaites, sniegt informāciju vai apliecinājumu par
izveidotās sistēmas darbību, bet šā likuma 6.panta pirmās
daļas 7.punktā ir tikai vispārīgi noteikts "nosūtīt Valsts
kancelejai izvērtēšanai informāciju par iekšējā audita
veikšanas laikā konstatētajiem faktiem, kuri ietekmē valsts
pārvaldes darbību kopumā."
Iekšējā audita politikas skatījumā šāda situācija rada
neatrisinātu problēmu, kas skar Saeimas kompetenci, respektīvi,
šobrīd iekšējam auditam no valdības puses nav viena skaidra
pasūtītāja. Tas varētu būt finanšu ministrs, kam deleģētas
valdības funkcijas, tai skaitā pieņemt lēmumu par naudas
piešķiršanu un parakstīt saimnieciskā gada pārskatu, sniedzot
apliecinājumus par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, jo
nav citu instrumentu, uz ko balstīties. Lai FM varētu ar pilnu
pārliecību parakstīt ticamības deklarāciju par valsts budžeta
izlietojumu, būtu nepieciešams pilnveidot iekšējās kontroles
sistēmu visā valdības sektorā, KNAB uzlabot preventīvos
pasākumus, Valsts kasei attīstīt risinājumus, kā panākt
atbildību par iekšējās kontroles sistēmas kļūdām, sastādot
gada pārskatus, FM pilnveidot finanšu kontroles.
Nākamajā plānošanas periodā lielāka uzmanība būtu
veltāma tieši iekšējās kontroles sistēmas pilnveidei un tās
auditam Saeimā, tiesu varā, pašvaldībās un
kapitālsabiedrībās, tai skaitā pretkorupcijas pasākumu
izstrādei.
5.4. Korupcijas un
interešu konflikta novēršana
Ņemot vērā korupcijas slēpto dabu, ļoti nozīmīga ir
interešu konflikta situāciju kā korupcijas priekšvēstnešu
identificēšana un novēršana. Arī šajā jomā ir vērojamas
divējādas tendences: gan stingra likumības ievērošana daudzās
institūcijās, gan arī veidu, kā apiet likuma prasības, aktīva
meklēšana un izvairīšanās no normu ievērošanas,
nepiemērojot valsts amatpersonas statusu vai interpretējot likumu
sašaurināti. Valsts amatpersonu darbības kontrolē konstatējama
nemainīga tendence, proti, administratīvos pārkāpumus
korupcijas novēršanas jomā visvairāk pieļauj valsts
amatpersonas pašvaldībās (domes deputāti, pašvaldību
iestāžu vadītāji, pašvaldību kapitālsabiedrību
amatpersonas).
KNAB nereti konstatē, ka amatpersonas pārkāpj noteikto
aizliegumu rīkoties savu vai savu radinieku personisko un mantisko
interešu ietekmē – radinieki tiek pieņemti darbā vai nolīgti
izpildīt pasūtījumus institūcijas vajadzībām, tiek izdoti
rīkojumi par prēmiju vai citādu labumu piešķiršanu (došanās
komandējumā, autotransporta izmantošana, mobilā tālruņa
limiti, izdevīgi telpu nomas līgumi u.c.). Lai arī norit
izglītošana un normu skaidrošana, dažkārt amatpersonas
joprojām nespēj likuma normas piemērot arī praksē.
Lai tiktu samazināts korupcijas līmenis valstī kopumā, ir
nepieciešama korupcijas apkarošanas, kukuļošanas novēršanas,
interešu konflikta uzraudzības, kā arī tiesvedības jomā
iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšana, kā arī
amatpersonu, kuras pakļautas riskam tikt iesaistītam korupcijas
vai interešu konflikta situācijās, sistēmiska apmācība par
pretkorupcijas jautājumiem un regulāra tālākizglītošana par
problēmsituācijām, ar ko var nākties saskarties dienesta
pienākumu izpildē.
KNAB kontroles un skaidrojošā darba rezultātā valsts
pārvaldes institūcijās ir ieviestas procedūras IKNL
ievērošanas uzraudzībai, tomēr vēl aizvien pastāv
nepilnības, par kuru novēršanu ir jāturpina debates: par valsts
amatpersonu deklarēšanās sistēmu, faktiskajiem interešu
konfliktiem pašvaldībās, NVO un privāto kapitālsabiedrību
rīcībā ar publiskajiem resursiem. Neatrisināti jautājumi ir
saistīti ar komercdarbības ierobežojumu attiecināšanu uz
visām tām personām, kuru rīcībā varētu būt saskatāms
interešu konflikts, kā arī ziedojumu pieņemšanu publiskām
vajadzībām.
5.5. Starptautisko
saistību īstenošana
Latvijai ir saistošas Eiropas Padomes līguma "Par
Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu" un ANO
Pretkorupcijas konvencijas un ESAO Pretkukuļošanas konvencijas
saistības.
Latvija kļuva par pilntiesīgu dalībnieku ESAO Kukuļošanas
apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā 2013.
gada 3. oktobrī. ESAO Pretkukuļošanas konvencija Latvijā
stājās spēkā 2014. gada 30. maijā. Latvijas pievienošanās
ESAO procesā, organizācija vērtēs Latvijā spēkā esošo
tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību
organizācijas juridiskajiem instrumentiem, kā arī
nepieciešamības gadījumā sagatavos viedokli par
nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem. Lai kļūtu
par ESAO dalībvalsti, Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos
biznesa darījumos darba grupā ir nepieciešams iziet divas
izvērtēšanas fāzes. Pirmajā fāzē tiek veikts likumdošanas
izvērtējums, savukārt 2. fāzē tiks izvērtēta Konvencijas par
ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos
biznesa darījumos praktiskā ieviešana. Latvijas sākotnējā
memorandā par pievienošanos ESAO Kukuļošanas apkarošanas
sadaļā ir paredzēts izvērtēt valsts atbilstību vēl trīs
ESAO Padomes rekomendācijām (rekomendācija turpmākai ārvalstu
amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa
darījumos; rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai
ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos
biznesa darījumos; rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli
atbalstītiem eksporta kredītiem) un vienam ESAO Attīstības
palīdzības komitejas ieteikumam korupcijas apkarošanas
priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas ietvaros. Lai
sekmīgi turpinātu KNAB uzsāktās darbības saistībā ar
ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu atklāšanu, KNAB
pievērsīs papildu centienus spējai atklāt un izmeklēt
ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumus. Papildus esošajām
prioritātēm KNAB pastiprinātu uzmanību pievērsīs ar korupciju
saistītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
grāmatvedības pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un likuma
izpildei, kā arī ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu
saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar ESAO
2009. gada III rekomendāciju. Ar korupcijas novēršanas
jautājumiem ir saistītas arī Latvijas sākotnējā memorandā
par pievienošanos ESAO Publiskās pārvaldības sadaļā
ietvertās piecas Padomes rekomendācijas, kas attiecas uz valsts
– privātā sektora partnerību pārvaldības principiem;
lobēšanas caurredzamības un integritātes principiem; publisko
iepirkumu integritātes palielināšanu; interešu konfliktu
pārvaldību valsts dienestā un ētiskas uzvedības uzlabošanu
valsts dienestā, tostarp valsts dienesta ētikas pārvaldības
principiem.
2012.gadā GRECO īstenoja IV novērtēšanas kārtu, kuras
ietvaros tika pieņemts Latvijas novērtēšanas ziņojums ar 14
rekomendācijām attiecībā uz korupcijas novēršanu parlamentā,
tiesu varas institūcijās un prokuratūrā.
Jāņem vērā, ka ESAO, GRECO un ANO saistību izpilde turpmāk
prasīs lielāku nekā līdz šim finanšu un cilvēkresursu
iesaisti.
6. Uzdevumu un
pasākumu plāns
Korupcijas novēršanas un
apkarošanas politikas virsmērķis: ievērojot institūciju labas
pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu,
nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu
darbību. |
Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes
cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju
koruptīvai rīcībai
|
1. |
Rīcības virziens: Personu loka, uz
kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi,
pārskatīšana
|
|
Uzdevumi/ galvenie pasākumi izvirzītā mērķa
sasniegšanai |
Izpildes
termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Paredzētais finansējums un tā avoti |
Situācijas raksturojums |
Likumā
"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
un KL noteiktais valsts amatpersonu loks neaptver visas valsts un
pašvaldību institūcijās nodarbinātās personas, bet tikai
definētu amatpersonu loku - lielākoties publisko personu
institūciju augstākās amatpersonas. Tikai valsts amatpersonām
ir noteikts pienākums iesniegt likumā noteiktās deklarācijas un
ievērot interešu konflikta ierobežojumus un aizliegumus. Tikai
valsts amatpersonām ir paredzētas sankcijas par visiem KL
minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju
dienestā. Kopumā uz 2013.gada 1.augustu Latvijā bija 58 968
valsts amatpersonas no aptuveni 200 000 valsts un pašvaldību
institūcijās nodarbinātajām personām. Lai novērstu problēmas
ar kriminālatbildības piemērošanu par kukuļošanu, kas
saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir jāattiecina uz
jebkuru personu, KL ir noteikts nedaudz atšķirīgs atbildības
regulējums valsts amatpersonām un valsts un pašvaldību
institūciju darbiniekiem, tomēr neaptverot visus noziedzīgu
nodarījumu veidus, par ko ir paredzēta kriminālatbildība valsts
institūciju dienestā. Savukārt ANO Pretkorupcijas konvencija
nosaka, ka par valsts amatpersonu tiek uzskatīta (i) jebkura
persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem
vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras,
izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi
no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic
publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts
uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz
attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi. Valsts amatpersonu
loka precizēšana ir nepieciešama gan tādēļ, lai noteiktu
atbildības apjomu par dažādiem pārkāpumiem, gan arī, lai
preventīvi paredzētu ierobežojumus un aizliegumus, kas varētu
atturēt no darbības interešu konflikta situācijā vai
koruptīva rakstura pārkāpumu izdarīšanas. |
Veicot
precizējumus IKNL, jāapsver iespēja diferencēt valsts
amatpersonu loku atbilstoši to amatam un pilnvaru apjoma
sadalījumam, ko savukārt ņemt vērā, nosakot ierobežojumu,
aizliegumu un pienākumu loks. Vienlaikus jānorāda, ka valsts
amatpersonas deklarācijas iesniegšanas pienākums atsevišķos
gadījumos var kļūt nesamērīgs, salīdzinot amatpersonai
piešķirtās varas apjomu ar iejaukšanos personas privātajā
dzīvē, tādēļ, pārskatot valsts amatpersonu loku, būtu
izvērtējams, vai saglabājams princips, ka visām amatpersonām
bez izņēmuma ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Tai
skaitā ir jāņem vērā, ka ilgstoši neatrisināts jautājums ir
neskaidrības ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu
personām, kurām, darbojoties ārpus publiskās pārvaldes, tiek
piešķirtas tiesības rīkoties ar publiskajiem finanšu
līdzekļiem, tai skaitā lemt par to pārdali citām
privātpersonām. 2011.gada 20.decembrī MK tika pieņemts
zināšanai informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību
budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo
aktu pilnveidošanu" (prot. Nr.75 38.§),bet visi tajā nospraustie
mērķi nav sasniegti, jo izpildīta ir tikai daļa uzdevumu, bet
citi vēl joprojām ir izpildes stadijā. |
1.1. |
Izstrādāt grozījumus normatīvajā
regulējumā (Krimināllikums, likums "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā"), precizējot valsts
amatpersonu loku. |
31.12.2016. |
TM, KNAB, VID |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Praktiskā
valsts amatpersonu statusa piemērošana mēdz būt pretrunā ar
tiesu prakses atziņām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra
spriedumā lietā Nr.SKA-106/2013 atzīts, ka valsts
kapitālsabiedrību saimnieciskā darbība ir rīcība ar valsts
mantu. Ievērojot minēto, publisko personu kapitālsabiedrību
darbiniekiem, kas rīkojas ar valsts mantu, būtu piemērojams
valsts amatpersonas statuss, tomēr regulāri ir novērojamas
atkāpes no šādas prakses, it īpaši pašvaldībās un valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrībās, ostās un augstskolās. VID kā
atbildīgās uzraudzības institūcijas nostāja šajā jautājumā
nav vienveidīga, tādēļ institūciju rīcība ir
atšķirīga. |
1.2. |
Sagatavot valsts un pašvaldību
institūciju vadītāju iesniegto valsts amatpersonu sarakstu
atbilstības likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" normām izvērtējumu, tai skaitā
identificējot atkāpes no vienveidīgas prakses vai nepilnības
valsts amatpersonas statusa piemērošanā |
31.12.2016. |
VID |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
2. |
Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes
cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot
korupcijas un interešu konflikta riskus |
Situācijas raksturojums |
ANO Pretkorupcijas konvencijas
7.pants paredz, ka katrai Dalībvalstij, kur tas ir piemēroti un
saskan ar tās tiesību pamatprincipiem, jācenšas izveidot,
uzturēt un stiprināt tādu sistēmu valsts ierēdņu un, kur
piemērojami, citu nevēlētu valsts amatpersonu pieņemšanai
darbā, atalgošanai, noturēšanai darbā, atbalstīšanai un
aiziešanai pensijā, kas: (a) ir balstīta uz efektivitātes un
atklātības principiem un objektīviem kritērijiem, tādiem kā
nopelni, taisnīgums un spējas; (b) sastāv no atbilstošām
procedūrām, atlasot un apmācot personas darbam tādos valsts
amatos, kas ir īpaši pakļauti korupcijas riskam, un, kur
iespējams, nodrošinot šādu personu rotāciju uz citiem
amatiem.
Līdz ar to darbam publiskā sektora
institūcijās – valsts un pašvaldības iestādēs, godīgas un
atklātas atlases ietvaros būtu jāizvēlas amata prasībām
kompetences un prasmju ziņā visatbilstošākais kandidāts.
Konvencijas izpratnē "Valsts amatpersona" nozīmē: (i) jebkura
persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem
vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras,
izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi
no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic
publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts
uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz
attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi; (iii) jebkura cita
persona, kura definēta kā "valsts amatpersona" Dalībvalsts
normatīvajos aktos. Tomēr dažu šīs Konvencijas II nodaļā
paredzētu pasākumu sakarā ,,valsts amatpersona" var būt jebkura
amatpersona, kura pilda valsts dienesta pienākumus vai sniedz
valsts pakalpojumus, kā to paredz attiecīgajā teritorijā
piemērojamie likumi.
Precīzi, salīdzināmi kritēriji un
atklātības princips valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku
atlasei un pieņemšanai darbā ir noteikts tikai attiecībā uz
divām valsts amatpersonu grupām: civildienesta ierēdņi un
tieneši. Šobrīd tiek gatavots likumprojekts "Valsts dienesta
likums", kas attiecībā uz valsts pārvaldes funkciju
īstenošanā iesaistītajām personām (gan amatpersonām, gan
citiem valsts tiešajā pārvaldē nodarbinātajiem) paredzēs
skaidru un prognozējamu personāla atlases kārtību. Nav
paredzēta likuma normu attiecināšana uz atvasinātajām
publiskajām personām – pašvaldībām, ostu pārvaldēm,
publisko personu kapitālsabiedrībām. Pašvaldībās, publisko
personu kapitālsabiedrībās, iekšlietu sistēmas iestādēs un
citās publisko personu institūcijās atklāta, uz noteiktiem
kritērijiem vērsta personāla atlases kārtība nav paredzēta
ārējā normatīvā aktā, bet var tikt piemērota saskaņā ar
iestādes vadītāja lēmumu, tomēr praktiski tiek piemērota
neregulāri. Tādējādi Latvijā pastāv ļoti augsts favorītisma
un patronāžas risks – tipiski korupcijas riski, sabiedrība
neuzticas, ka darbā valsts un pašvaldību institūcijās,
publisko personu kapitālsabiedrībās tiek pieņemti
kompetentākie un atbilstošākie pretendenti, nevis izmantoti
sakari un personīgās saites, tiek ierobežotas citu atbilstošu
pretendentu iespējas pretendēt uz darbu, jo nav nodrošināta
atklātība par eksistējošajām vakancēm. Vienīgais izņēmums
ir atklātība attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem, ko
šobrīd paredz Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumu
Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju
internetā" 11.4.8.apakšpunktu institūcijas mājas lapā sadaļā
"Aktualitātes" iekļauj informāciju par publiskotajiem darba
piedāvājumiem, tas ir tiem, par ko iestādē ir izsludināts
atklāts konkurss.
Attiecībā par publisko personu
kapitālsabiedrībām, būtiski, ka Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada
25.februāra spriedumā lietā Nr.A42922609 SKA–106/2013
secinājis, ka publisku personu kapitālsabiedrība, veicot
jebkādu saimniecisko darbību, rīkojas ar valsts mantu. Līdz ar
to, rīkojoties ar publisko personu kapitālsabiedrības finanšu
līdzekļiem, tiek piesaistīts un atalgots personāls noteikto
uzdevumu veikšanai. Valstij kā kapitāla daļu turētājam ir
svarīgi, lai publisko personu kapitālsabiedrības resursi tiek
izlietoti maksimāli lietderīgi, mērķi sasniedzot pēc iespējas
efektīvākā veidā, tādēļ kapitāla daļu turētājam būtu
īpaši jārūpējas kā labam saimniekam, lai ne tikai iepirkumiem
paredzētie līdzekļi tiek tērēti saimnieciski izdevīgākā
veidā, izvērtējot tirgus iespējas, bet arī personāls tiktu
atlasīts, balstoties uz skaidriem kritērijiem un izvēloties
labāko piedāvājumu, izslēdzot subjektīvismu lēmumu
pieņemšanā un novēršot korupcijas riskus.
Ļoti satraucoši dati atklājās
KNAB 2014.gadā pasūtītās socioloģiskās aptaujas ietvaros, kur
41% no personām, kas bija iekārtojušās darbā valsts vai
pašvaldības iestādē pēdējo divu gadu laikā, lai iegūtu
darbu bija izmantojušas sakarus vai pazīšanos, 4,9% izmantoja
arī nelielas dāvanas.
Ņemot vērā, ka kopumā valsts un
pašvaldību institūcijās nodarbināto personu skaits ir aptuveni
200 000, bet civildienestā strādājošo skaits sasniedz tikai 6
000, tad faktiski brīvas konkurences, vienlīdzīgu iespēju un
atklātības princips ir piemērojams attiecībā tikai uz nelielu
daļu no publiskā sektora amatiem.
|
2.1. |
Personāla atlasē nodrošināt
atklātības, taisnīguma, efektivitātes un objektivitātes
principu ievērošanu. |
31.12.2016. |
Visas valsts un
pašvaldības institūcijas (izņemot attiecībā uz valsts
civildienesta ierēdņiem), publisko personu
kapitālsabiedrības |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros. |
2.2. |
Nodrošināt informācijas par
vakantajām amata vietām pašvaldībās, valsts vai pašvaldību
institūcijās, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldes
institūcijās (valde, padome), iekšlietu sistēmas iestādēs un
citās publisko personu institūcijās (izņemot attiecībā uz
valsts civildienesta ierēdņiem) publisku pieejamību
institūcijas mājaslapā. |
31.12.2015. |
Visas valsts un
pašvaldības institūcijas (izņemot attiecībā uz valsts
civildienesta ierēdņiem), publisko personu
kapitālsabiedrības |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros. |
Situācijas raksturojums |
2012.gadā
KNAB izstrādāja "Vadlīnijas godprātības testa izmantošanai
tiesībsargājošo institūciju darbinieku atlasē un personāla
novērtēšanā". To sagatavošanas ietvaros KNAB ir konstatējis
juridiskus šķēršļus godprātības testu īstenošanai
personāla atlasē, tomēr vienlaikus konstatējis iespējas
šādus testus izmantot esošo darbinieku attieksmes pārbaudei.
Lai arī šādu metožu ieviešana ir lietderīga tikai tādos
korupcijas riskam pakļautajos amatos, kur ir ļoti augsta
amatpersonu rīcības brīvība, tomēr šobrīd valsts
institūciju dienestā nav resursu atbilstoši kvalificētu
personāla speciālistu un psihologu piesaistei, lai varētu veikt
šādas pārbaudes. |
2.3. |
1) Identificēt nepieciešamos veicamos
grozījumus tiesībsargājošo institūciju iekšējos un ārējos
normatīvajos aktos, lai nodrošinātu godprātības pārbaužu
metožu izmantošanas likumību; 2) Pilnveidot amata kandidātu
atlases kārtību, ietverot nosacījumus, ka psiholoģiskajos
testos pārbauda pretendentu uz vakantajiem amatiem godīgumu un
iespējamo rīcību gadījumā, ja pretendentam ticis izteikts
koruptīvs piedāvājums vai pretendents kļuvis par liecinieku
citu personu koruptīvām darbībām |
31.12.2019. |
KNAB, VP, VRS,VID |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd ar civildienesta ierēdņu
rotāciju saprot ierēdņa pārcelšanu citā amatā, kas ir
noteikta Valsts civildienesta likuma 37.pantā. Likuma pants nosaka
gan pieļaujamos iemeslus amata maiņai, gan procedūras, kas
jāievēro ierēdņa rotācijā. Citos amatos publisko personu
institūcijās rotācija korupcijas riska faktoru dēļ netiek
veikta.
Citās Eiropas Savienības
dalībvalstīs rotācija ir obligāts process valsts pārvaldē.
Piemēram, Vācijā normatīvajos aktos33 ir
noteikts, ka korupcijas riskam pakļautā (sensitīvā) amatā
nedrīkst strādāt ilgāk kā piecus gadus. Igaunijā tiek
piemērota plaša rotācijas procedūra visā civildienestā, kas
ietver gan ministrijas, visas iestādes, tai skaitā prokuratūru,
gan arī pašvaldības.
Rotācija ir efektīvs pretkorupcijas
mehānisms, jo tiek mainīti darbiniekam ierastie darba vides
apstākļi, saikne ar kolēģiem un institūcijas klientiem, kas
mazina korupcijas iespējamību. Vienlaikus rotācija arī novērš
stagnāciju, sniedz profesionālās izaugsmes iespējas, uzlabo
izpratni par institūcijas darba virzieniem un mērķiem,
nostiprina zināšanas, palielina motivāciju un uzlabo
koordināciju.34 Rotāciju galvenokārt ir ieteicams
veikt tās pašas struktūrvienības vai pārvaldes ietvaros,
pārceļot darbiniekus darbā uz citu nodaļu vai uzdodot veikt
citas funkcijas, lai mainītos darbinieku veicamie uzdevumi, kā
arī darbinieki kļūtu universālāki, profesionālāki un
motivētāki. Apstākļos, kad ir ierobežotas iespējas pārcelt
darbinieku uz citu nodaļu vai uzdot tam veikt citas funkcijas, kā
rotācijas veids var tikt piemērota arī personāla periodiska
rotācija vienas maiņas ietvaros no viena posteņa uz otru, mainot
darbinieka uzdevumus, kā arī periodiska rotācija no vienas
maiņas uz otru, kas nodrošina maiņas biedru rotāciju.
|
2.4. |
Izstrādāt normatīvā akta projektu
un iesniegt izskatīšanai MK, paredzot papildu rotācijas
nosacījumus valsts tiešās pārvaldes darbiniekiem atkarībā no
korupcijas risku faktoriem amata pienākumu veikšanā, dokumenta
sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā
(anotācijā) norādot citu valstu pieredzi rotācijas procesa
nodrošināšanā |
31.12.2018. |
KNAB |
Visas institūcijas |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Balstoties uz Labklājības
ministrijas novērtējumu par minimālo ienākumu līmeni vai
iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem
mājsaimniecību veidiem teritoriālajā griezumā , nepieciešams
pārskatīt atalgojuma aprēķina principus tiesībsargājošajās
institūcijās, ārstniecības iestādēs, kā arī ES
struktūrfondu projektu ieviesējinstitūcijās, nodrošinot, ka no
korupcijas viedokļa sensitīvajos amatos strādājošie saņem
uzticētajai atbildībai un deleģētajai varai atbilstošu
atalgojumu, kas ir arī pietiekams mājsaimniecības
pamatvajadzību nodrošināšanai.
Labklājības ministrija ir
izstrādājusi koncepcijas projektu "Par minimālā ienākuma
līmeņa noteikšanu" (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē
2014.gada 7.augustā (protokols Nr.30 13.§ VSS–714)), kura
ietvaros ir piedāvāti divi risinājumi: 1) Minimālo ienākumu
līmeni noteikt 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu
mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju,
piemērojot ekvivalences skalu (1; 0.7; 0.5).ESAO ekvivalences
skala, arī t.s. Oksfordas skala, kur pirmajam pieaugušajam tiek
piešķirta vērtība 1, mājsaimniecību locekļiem virs 14 gadu
vecuma – 0.7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā
mājsaimniecības locekļa) un bērniem līdz 14 gadu vecumam –
0.5 (patēriņš 50% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa)
vai 2) Izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču
un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem
teritoriālajā griezumā.
Zemais darbinieku atalgojums ir viens
no iemesliem, kas grauj darbinieku motivāciju godprātīgi pildīt
savus amata pienākumus un censties apliecināt sevi pēc iespējas
labāk, savukārt piešķirtā vara un sankcijas, kuras amatpersona
ir tiesīga piemērot pārkāpuma konstatācijas gadījumā
(tiesībsargājošajās institūcijās, ES struktūrfondu projektu
ieviesējinstitūcijās), kombinācijā ar pārkāpēja
ieinteresētību izvairīties no soda un saukšanas pie atbildības
būtiski palielina korupcijas riskus.
Starptautiskā Valūtas fonda
eksperti, analizējot atalgojuma korelāciju ar korupcijas riskiem,
secinājuši, ka ir nepieciešams noteikt samērīgu atalgojuma
līmeni korupcijas riskiem pakļautajos un sensitīvos amatos
strādājošajiem darbiniekiem, kuru varētu samērot ar
privātajā sektorā nodarbināto atalgojuma līmeni. Ieteicams
pārskatīt pašreizējo atalgojuma apmēra noteikšanas sistēmu
un noteikt tādus mēnešalgas amplitūdu noteikšanas principus,
kas balstīti uz reālajām izmaksām
Korekcijas atalgojuma sistēmā arī
novērstu masveidīgu amatu savienošanu kā, piemēram, VP,
ārstniecības iestādēs, kas var radīt interešu konfliktu vai
pasliktināt darba efektivitāti institūcijā. 2011.gadā KNAB
veica vadošo valsts pārvaldes iestāžu un to padotības
iestāžu pašnovērtējuma aptauju par institūciju praksi
iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā. Aptaujā
iegūtie dati liecināja, ka vairākums institūciju (60%)
norādījušas, ka to skatījumā, korupcijas riskam
vislabvēlīgākais apstāklis ir zems darbinieku atalgojums.
Savukārt salīdzinošī mazāk - 28% respondentu korupcijas
pastāvēšanu institūcijās saista ar zemu darbinieku
motivāciju, 24% norādījuši uz apgrūtinātu darbinieku
kontrolējamību (darbavietas lokācijas dēļ), bet 22% korupcijas
draudus saskata darbinieku tiešajā saiknē ar privāto
sektoru.
|
2.5. |
Balstoties uz Labklājības ministrijas
novērtējumu par minimālo ienākumu līmeni vai iztikas minimuma
patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību
veidiem teritoriālajā griezumā, analizēt un identificēt
korupcijas riskam pakļautos amatus valsts pārvaldē, kam
noteiktā atlīdzība nav pietiekama mājsaimniecības
pamatvajadzību nodrošināšanai ar ļoti zemiem ienākumiem,
izvērtēt iespēju paaugstināt atlīdzību |
31.12.2020. |
Visas ministrijas |
LM, FM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
No valsts
un pašvaldību institūciju personāla speciālistu kompetences
ļoti lielā mērā ir atkarīgs tas, vai iestādes darbinieku
atlases procesā tiks pievērsta uzmanība potenciālajiem
korupcijas vai interešu konflikta riskiem, vai personāla
attīstības stratēģijas ietvers pasākumus, kas vērsti uz
ētiskuma celšanu un interešu konfliktu izskaušanu. Lai arī
personāla speciālisti nav gala lēmuma personāla attīstības
jautājumos pieņēmēji, tomēr viņu profesionālos ieteikumus
parasti ņem vērā uz labu pārvaldību orientēti iestāžu
vadītāji. Papildus tam personāla speciālistiem ir
nepieciešamas labas zināšanas par valsts amatpersonas statusa
noteikšanu un valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu. |
2.6. |
Organizēt publisko personu
institūciju cilvēkresursu vadības (personāla) speciālistu
izglītošanas pasākumus par korupcijas risku identifikācijas un
novēršanas jautājumiem |
31.12.2017. |
VAS, KNAB, VID |
Visas ministrijas un
institūcijas |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu35 |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd apmācības pretkorupcijas
jautājumos tiek realizētas, nenodalot mērķauditoriju -
jaunieceltās valsts amatpersonas un amatpersonas ar pieredzi
darbā valsts pārvaldē, izņemot gadījumus, kad publiska
institūcija, organizējot apmācības pretkorupcijas jautājumos,
pati veido atšķirīgas apmācāmo grupas.
Šobrīd apmācības tiek
piedāvātas tikai klātienes formā (semināros). Lai optimizētu
apmācību procesu un nodrošinātu tā maksimālu efektivitāti,
nepieciešams nodrošināt iespēju apgūt pretkorupcijas
jautājumus tālmācībā, izmantojot tiešsaistes mācību vides
iespējas.
Seminārus par pretkorupcijas
jautājumiem valsts amatpersonas apmeklē brīvprātīgi, tāpēc
nevar apgalvot, ka apmācība tiek veikta plānveidīgi un
visaptveroši, nodrošinot visām valsts amatpersonām
nepieciešamo zināšanu par pretkorupcijas jautājumiem
apguvi.
|
2.7. |
Izveidot un nodrošināt izglītības
un apmācības programmas jaunajiem valsts pārvaldes darbiniekiem,
kuru darba specifika ir saistīta ar augstiem korupcijas
riskiem |
31.12.2020. |
VAS, KNAB, VKanc |
Visas institūcijas |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu36 |
2.8. |
Plānot un veikt nepieciešamās
darbības, lai tiešsaistē internetā nodrošinātu valsts
amatpersonu izglītošanu, kā arī zināšanu pārbaudi
pretkorupcijas jautājumos |
31.12.2020. |
VAS, KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu37 |
Situācijas raksturojums |
Publiskās
institūcijās parasti nav speciāla darbinieka, kam būtu
atbilstošas zināšanas un prasmes, lai veiktu apmācību
pretkorupcijas jautājumos institūcijā strādājošajiem.
Šobrīd nav arī tiesiskā regulējuma, kas publiskai
institūcijai uzliktu par pienākumu apmācīt kādu darbinieku un
izveidot tālākizglītotāja pretkorupcijas jautājumos štata
vietu. Lai nodrošinātu publisko institūciju darbinieku
apmācības pretkorupcijas jautājumos kvalitāti un līdz ar to
sekmētu nepārtrauktu valsts amatpersonu zināšanu līmeņa
paaugstināšanos, tālākizglītotājiem pēc apmācību beigām
nepieciešams nodrošināt maksimāli efektīvu metodiskās
palīdzības sniegšanu. |
2.9. |
Izveidot un ieviest
tālākizglītotāju apmācības modeli, apmācot lielāko valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonas, kuras savukārt
nodrošinās apmācību savās institūcijās |
31.12.2015. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
2.10. |
Tālākizglītotājiem nodrošināt
metodisko palīdzību apmācību procesa nodrošināšanā savās
institūcijās |
31.12.2015. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
ES
līdzfinansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos valsts
un pašvaldību institūcijas mēdz pieļaut Publisko iepirkumu
likuma pārkāpumus, kuru rezultātā tām tiek samazināts
līdzfinansējuma apjoms (piemērojot finanšu korekciju līdz pat
100%) un faktiski tiek palielināts no attiecīgās institūcijas
budžeta nepieciešamais finansējums, kas šādiem mērķiem tām
nav paredzēts. |
2.11. |
Nodrošināt metodiskas apmācības
iepirkumu speciālistiem, kā arī amatpersonām, kas uz laiku tiek
iekļautas iepirkumu komisijas sastāvā, lai mazinātu pieļautos
pārkāpumus iepirkumu procedūru norisē (tostarp ES
līdzfinansētajos projektos) likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu iespējamā
apjomā. |
31.12.2015 |
FM, IUB, VAS |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Ierobežota tirgus apstākļos
publiskajos iepirkumos un līdzīgās procedūrās saglabājas
augsts risks, ka uzņēmēji var veidot karteli jeb slēgt
aizliegtās vienošanās, tādējādi negodīgi saskaņojot savu
dalību konkrētajos iepirkumos, likvidējot konkurenci un liedzot
pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai
atbilstošu cenu.
Aizliegtās vienošanās rezultātā
konkurence tiek deformēta publisko institūciju rīkotajos
iepirkumos. Šie pasūtītāji iegādājas preces vai pakalpojumus
par dārgāku cenu, nekā tas būtu iespējams brīvas konkurences
apstākļos.
|
2.12. |
Nodrošināt apmācības iepirkumu
speciālistiem, attīstot to spējas preventīvi identificēt
pretendentu iespējamas prettiesiskas darbības piedāvājumu
gatavošanas procesā (piem., karteļu veidošana), tādējādi
novēršot negodprātīgas uzņēmējdarbības prakses tālāku
atbalstīšanu ar valsts un pašvaldības līdzekļiem līgumu
noslēgšanas gadījumā |
31.12.2016. |
Konkurences padome,IUB,
KNAB, VAS |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Nav
izveidota sistēmiska pašvaldību valsts amatpersonu apmācības
sistēma par korupcijas un interešu konfliktu risku vadību. |
2.13. |
Izveidot pašvaldībās un to
kapitālsabiedrībās strādājošo valsts amatpersonu apmācības
sistēmu par interešu konfliktu risku vadību |
31.12.2018. |
Pašvaldības |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Nepieciešams paaugstināt ētikas standartu nozīmi Saeimā, kas
ietver efektīvu diskusiju un ētikas jautājumu problēmu
risināšanas sistēmas izveidi gan individuālā līmenī
(konfidenciāli padomi), gan institūcijas līmenī (apmācība,
iestāžu diskusijas par godprātīgumu un ētikas jautājumiem,
kas saistīti ar parlamenta rīcību, utt.). |
2.14. |
Pārskatīt Saeimas deputātu ētikas
kodeksu un sniegt priekšlikumus tā aktualizācijai, papildinot to
ar praktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un
ieteikumus Saeimas locekļiem par regulējumu, kas saistīts ar
ētiku un korupcijas novēršanu |
31.12.2016. |
KNAB |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
GRECO IV
novērtēšanas kārtas ziņojumā norādījusi, ka Saeimas ētikas
kodeksā un IKNL noteikto standartu efektivitāte ir atkarīga ne
tikai no atsevišķu Saeimas locekļu informētības un
vēlēšanās ievērot noteikumus, bet arī no pienācīgiem
līdzekļiem, lai nodrošinātu to ieviešanu. Turklāt tā paudusi
vērtējumu, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nav
pro-aktīva attiecībā uz Saeimas ētikas kodeksa pārkāpumu
izskatīšanu. Tikai atsevišķi Saeimas deputāti ir saukti pie
atbildības saistībā ar kodeksa pārkāpumiem, taču arī šajos
gadījumos pārkāpumi bija relatīvi maznozīmīgi un viņi
sodīti ar brīdinājumu. GRECO skatījumā, ētiskuma
veicināšanas sistēma, kas ir godīga, spēcīga un efektīva,
var ievērojami uzlabot politiķu prestižu. |
2.15. |
Sniegt rekomendācijas, kā būtu
iespējams attīstīt iekšējos Saeimas mehānismus Ētikas
kodeksa ievērošanas nodrošināšanai, kā arī likumā
nedefinētu interešu konfliktu novēršanai |
29.02.2016. |
KNAB |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Pašlaik
netiek apkopota un publiskota informācija par ētikas kodeksu
normu pārkāpumiem publiskās pārvaldes iestādēs. Vienīgais
izņēmums ir tiesneši. Tādējādi ir apgrūtinātas iespējas
valsts pārvaldē veidot vienveidīgu praksi ētikas normu
piemērošanā, valsts amatpersonas nevar apgūt ētikas normu
interpretācijas un piemērošanas līdzšinējo pieredzi, kā arī
esošā prakse netiek analizēta, lai to pilnveidotu. |
2.16. |
Regulāri apkopot valsts pārvaldes
iestāžu praksi, piemērojot profesionālās ētikas normas, kā
arī analizēt šās prakses nepilnības un labos piemērus. Uz
šās analīzes pamata ir sagatavot pārskatus un labās prakses
rekomendācijas, kas publicētas internetā. |
31.12.2017. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
2014.gada Tirgus un sociālo
pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktais pētījums
liecina, ka visbiežāk pazīšanās, neoficiāli maksājumi vai
barterdarījumi izmantoti saskarsmē ar Ceļu policiju (ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpums, soda nauda, soda punkti) -
neoficiālus risinājumus izmantojuši 22,9% respondentu, kā arī
neoficiāli maksājumi veikti ārstējoties poliklīnikā,
slimnīcā (27,7%). Statistika norāda, ka sabiedrības uztverē
vēl arvien valda uzskats (bieži balstīts uz pieredzi), ka
vairāku jomu institūciju darbinieki (it īpaši veselības
aprūpē, Valsts policijas ceļu satiksmes uzraudzības jomā un
citur, kur pastāv labumu došanas problēma) vēlas saņemt
kukuļus vai neatļautus labumus, tai skaitā dāvanas.
Institūcijām ir nepieciešams aktīvi kliedēt šādas gaidas,
skaidri norādot, ka institūcijas darbiniekiem nekādu labumu
nevajag ne piedāvāt, ne arī dot, jo publiskie pakalpojumi tiek
nodrošināti saskaņā ar likumu un iestādes noteikto kārtību
visiem, pret jebkuru personu nodrošinot vienlīdzīgu
attieksmi.
Ir jānodrošina situācija, kad
visas institūcijas, kurās pastāv labumu došanas prakse
saskaņā ar pētījumiem vai faktiski fiksēto situāciju,
publiskā vietā vai veidā informē par institūcijas darbinieku
noraidošu attieksmi pret labumu pieņemšanu, kā arī nodrošina,
lai tiktu piemērota atbildība kukuļdevējam.
|
2.17. |
Veikt pasākumus, lai informētu savas
institūcijas apmeklētājus par valsts un pašvaldību
institūcijas darbinieku, kuriem tiek piedāvātas dāvanas,
noraidošu attieksmi pret labumu (dāvanu, kukuļu, cita veida
motivāciju) pieņemšanu, kā arī informētu tos par vienotu un
standartizētu pakalpojumu pieejamību institūcijā bez jebkādu
papildu motivāciju piedāvāšanas un došanas tās
darbiniekiem. |
2015. – 2020. |
Visām
institūcijām |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
VID
pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos
ienākumus, pamatojoties uz jebkuru VID rīcībā esošo
informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem. Tomēr
atsevišķos gadījumos, kad valsts amatpersonu deklarācijās
norādītā informācija nesakrīt ar iedzīvotāju ienākumu
deklarācijā norādīto, ir konstatēts, ka valsts amatpersonas
deklarācijā norādītās ziņas netiek izmantotas personu
ienākumu audita veikšanā. Lai arī VID var piemērot atbildību
par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu un
nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās, tomēr ir būtiski,
lai publiski pieejamas deklarācijas satur patiesas ziņas, kas
tiek izmantotas arī nodokļu aprēķināšanā. Papildus tam
saskaņā ar GRECO IV novērtēšanas kārtas ietvaros konstatēto
būtu nepieciešams vērtēt iespējas uzlabot sadarbību un
koordināciju starp VID un KNAB šo institūciju darbā prevencijas
jomā. IKNL, kas paredz valsts amatpersonu deklarāciju sistēmu,
ir spēkā jau gandrīz 10 gadus (kopš 2003.gada), un abām
iestādēm ir uzkrātas zināšanas un pieredze saistībā ar
nopietnākajiem pārkāpumiem. Tādējādi VID varētu uzlabot savu
kontroles funkciju, domājot korupcijas novēršanas virzienā, kas
noteikti saskan ar IKNL mērķi. Piemēram, VID ciešā sadarbībā
ar KNAB varētu izstrādāt īpašu metodiku, lai labāk
identificētu korupcijas riskus, pārbaudot finanšu līdzekļu
deklarācijas vai regulāri pārskatot sistēmas attiecībā uz
nejaušajām pārbaudēm, lai koncentrētos uz īpašām interesēm
vai funkcijām, kas varētu būt pakļautas korupcijai, un
tādējādi kopīgi stiprinātu savas lomas efektivitāti. |
2.18. |
Izvērtēt iespējas izmantot valsts
amatpersonas deklarācijā iekļautās ziņas personas ienākumu
likumības kontroles pilnveidošanā un izstrādāt metodiku, lai
labāk identificētu korupcijas riskus, pārbaudot valsts
amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarācijas, un regulāri
pārskatīt sistēmas attiecībā uz nejaušajām pārbaudēm, lai
koncentrētos uz īpašām interesēm vai funkcijām, kas varētu
būt pakļautas korupcijai, tādējādi stiprinot kontrolējošo
institūciju lomu un efektivitāti |
31.12.2017. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Valsts
amatpersonas deklarācijā ir jānorāda ne tikai amatpersonai
piederošie aktīvi, bet arī valdījumā un lietošanā esošie
nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi. Ņemot vērā, ka
šāda informācija netiek oficiāli reģistrēta, deklarēto ziņu
atbilstības īstenībai pārbaude ir apgrūtināta. Tomēr
plašsaziņas līdzekļos vairākkārt atspoguļoti gadījumi, kad
valsts amatpersonas, piemēram, ikdienā lieto citām personām
piederošus, taču nedeklarētus transportlīdzekļus. Tādējādi
rodas bažas par, iespējams, prettiesiski pieņemtiem labumiem vai
slēptiem ienākumiem. |
2.19. |
Izstrādāt metodiku, lai pārbaudītu
ziņas par to, ka valsts amatpersona nav deklarējusi tās
valdījumā vai lietošanā esošu īpašumu vai transportlīdzekli
saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" 24.panta prasībām. |
31.12.2016. |
VID, KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
IKNL 17.pantā noteikts, ka " (1) Valsts amatpersonai ir aizliegts
nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu
reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts
amatpersonas amata pienākumos.(2) Reklamēšana šā likuma
izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma
publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai
sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi
atlīdzību." Taču praksē ir gadījumi, kad amatpersona
nodarbojas ar reklāmu arī bez atlīdzības, publiski paužot
vērtējumu par precēm un pakalpojumiem, līdz ar ko spēkā
esošais normatīvais regulējums nesasniedz savu mērķi.
Savukārt likuma 19.pantā ir nepieciešams definējums/
skaidrojums jēdzienam "informācijas izmantošana". |
2.20. |
Pilnveidot valsts amatpersonām
noteikto ierobežojumu un aizliegumu sastāvu attiecībā uz
reklamēšanos un informācijas izmantošanu |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
Latvijā nav noteikta kārtība, kādā valsts augstākās
amatpersonas (Valsts prezidents, Saeimas deputāti un pašvaldības
domes deputāti), lai novērstu potenciālus interešu konfliktus,
paziņo par personisko ieinteresētību saistībā ar ārējo
normatīvo aktu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Lai lēmumu
pieņemšanas process būtu caurskatāms, ir nepieciešams noteikt
šādu kārtību. Arī GRECO paudusi bažas par Saeimas pasivitāti
parlamenta godprātīguma ieviešanas un korupcijas novēršanas
jautājumos, konstatējot, ka paškontroles mehānismi joprojām ir
sākotnējā stadijā. GRECO noskaidroja, ka uz Saeimas deputātiem
neattiecas vairākas IKNL normas. Piemēram, GRECO atzīmē, ka,
lai arī IKNL norādīta kārtība un procedūra, kā ziņot par
interešu konfliktu, šādas procedūras nav ieviestas Saeimas
praksē. Atbildīgās institūcijas noradīja, ka tas ir tādēļ,
ka šādas procedūras paredz ziņošanu augstāk stāvošai
amatpersonai, bet Saeimas deputāti ir neatkarīgi un nav
hierarhiski pakļauti. Būtībā IKNL skaidri norāda, ka Saeimas
prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs nevar tikt uzskatīts par
"iestādes vadītāju", augstākstāvošu valsts amatpersonu vai
institūciju likuma izpratnē. Ziņošana KNAB ir iespējama
attiecībā uz citiem Saeimas deputātiem un par aizdomām par
likumu pārkāpumiem, bet ne attiecībā uz sevi. Šajā
kontekstā, vaicājot par pašreizējo procedūru, kā tiek izlemti
jautājumi par iespējamo interešu konflikta situāciju, GRECO
tika informēts, ka šos jautājumus Saeimas deputāti risina
paši. Šāds viedoklis nozīmē to, ka nav izpratne par IKNL
likuma mērķi, kā arī tajā noteiktajiem novēršanas
mehānismiem, kā arī interešu konflikta jēdzienu un veidu,
kādā Saeimas deputātiem jāinformē par savu rīcību un
lēmumiem, veicot parlamentāro darbu. Tas arī sūta nepareizu
signālu sabiedrībai. GRECO turklāt atzīmē, ka pašreiz
Latvijā nav ad-hoc deklarāciju sistēmas, kas paredzētu mutisku
paziņojumu sniegšanu, kuru ieprotokolētu parlamentā konkrētu
jautājumu izskatīšanas laikā. Šī ir labā prakse, kas
pašreiz tiek izmantota daudzās valstīs, un tā varētu būt
noderīga arī Latvijā kā veids, lai Saeimā, izskatot noteiktus
jautājumus, tiktu nodrošināta potenciālo interešu konfliktu
konstatēšana un ziņošana par tiem. |
2.21. |
Izstrādāt priekšlikumus un izteikt
Saeimai ierosinājumu noteikt kārtību, kādā Valsts prezidents
un Saeimas deputāti paziņo par personisko ieinteresētību
saistībā ar ārējo normatīvo aktu vai politiska lēmuma
pieņemšanu (Saeimas deputāti arī saistībā ar administratīvo
aktu izdošanu) |
29.02.2016. |
KNAB |
– |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Aizvien būtisku KNAB noslodzi
veido administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana, kuru
rezultātā personas netiek sauktas pie administratīvās
atbildības, bet kuru pārkāpumi tiek atzīti par maznozīmīgiem,
izsakot šīm personām mutvārdu aizrādījumu. 2012.gadā no 207
izskatītajām lietām tas ticis darīts 136 gadījumos. Līdz ar
to ir nepieciešams risināt jautājumu par šādu pārkāpumu
izskatīšanu institūciju iekšienē, tai skaitā apsverot
iespēju piemērot amatpersonām atbildību disciplināratbildības
ietvaros.
Pārsvarā minētās situācijas ir
saistītas ar šādiem IKNL pārkāpumiem: valsts amatpersonas
amata savienošana bez likumā noteiktās atļaujas ar amatu, kas
nav aizliegts un, ja nav amata savienošana radījusi interešu
konfliktu, jo persona ne koleģiāli, ne vienpersoniski nav
sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus, nav veikusi
uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī nav
veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības
attiecībā uz juridisko personu, kurā viņa pilda blakus darbu,
gadījumos, kad konkrētajai valsts amatpersonai amatu savienošana
bija pieļaujama, ja būtu saņemta likumā noteiktās valsts
amatpersonas rakstveida atļauja un pārkāpums izdarīts aiz
neuzmanības, nav kaitējis pārvaldības kārtībai. Par minēto
pārkāpumu ir paredzēta atbildība LAPK 166.30 pantā.
Jautājuma risināšana saistīta ar Administratīvo pārkāpumu
procesa likumu.
|
2.22. |
Sagatavot un iesniegt MK informatīvo
ziņojumu par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" piemērošanas izvērtējumu saistībā ar
valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pilnvaru
paplašināšanu interešu konfliktu novēršanā, t.sk.,
izvērtējot iespējas piešķirt tiesības institūcijas
vadītājam saukt pie atbildības šajās institūcijās
nodarbinātās valsts amatpersonas, kuras pārkāpušas likumā
noteiktos amata savienošanas un ienākumu gūšanas
ierobežojumus, kā arī amata savienošanas izpildes
kārtību. |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
ierobežotu IKNL normu atšķirīgu interpretāciju un preventīvi
novērstu interešu konflikta riskus valsts amatpersonu darbībā,
pastāv nepieciešamība sagatavot skaidrojumus par likuma IKNL
normu piemērošanu. |
2.23. |
Veikt analīzi par problēmjautājumiem
likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā" normu piemērošanā, sagatavot un publiskot
skaidrojumus problemātiskāko tiesību normu piemērošanai |
Pēc nepieciešamības |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Piemērojot IKNL, atbildīgās
institūcijas regulāri identificē dažādas problēmas, kas tiek
novērstas, vai nu izstrādājot grozījumus IKNL, vai arī
atsevišķās situācijās, atliekot regulējuma maiņu. KNAB ir
identificējis vairākus neatliekami nepieciešamos likuma
grozījumus, par kuru nepieciešamību nav šaubu. Piemēram,
nepieciešamību piešķirt tiesības institūcijas vadītājam
saukt pie atbildības šajās institūcijās nodarbinātās valsts
amatpersonas, kuras pārkāpušas likumā noteiktos amata
savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, kā arī amata
savienošanas izpildes kārtību; nepieciešamību novērst
atšķirīgas interpretācijas iespējamību likuma 14.panta
piemērošanā, neskaidrības regulējuma par personisko
ieinteresētību piemērošanā, kolīzija ar Satversmi, par ko ir
sniedzami priekšlikumi īstermiņā. Vienlaikus IKNL struktūra un
regulējums ir kļuvis komplicētāks, atsevišķos gadījumos
pietrūkst sistēmiskuma, tādēļ ir nepieciešams plānošanas
perioda ietvaros kompleksi izvērtēt IKNL regulējumu.
Plānojot jaunu likuma izstrādi
līdz 2020.gadam, ir nepieciešams ar pieaicinātu ekspertu
iesaisti veikt padziļinātu IKNL analīzi, izstrādājot izvērstu
likuma piemērošanas prakses analīzi, kā arī likuma
komentārus. Šāds specifisks pētījums dos iespēju kvalitatīvi
izstrādāt jauno likuma redakciju, novēršot pētījumā
konstatētās likuma nepilnības.
|
2.24. |
Nodrošināt padziļināta pētījuma
veikšanu par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" piemērošanas praksi, uzdevuma izpildē
piesaistot ekspertus ārpus KNAB |
31.12.2017. |
KNAB |
NVO,valsts
institūcijas,pašvaldības,kapitālsabiedrības |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Praksē ir dažāda IKNL 14.panta
normu interpretācija saistībā ar ziedojumu pieņemšanu
publiskām vajadzībām (piemēram, zupas virtuves, bērnu nometnes
nodrošināšanai vajadzīgās mantas un pakalpojumi, iestādīti
koki pašvaldības teritorijās, dāvāti bērnu laukumiņu
aprīkojumi pašvaldības teritorijās, brīvbiļetes
maznodrošinātajiem uz koncertiem un pasākumiem, kuros
līdzfinansējums ir bijis arī no domes budžeta vai arī bez
līdzfinansējuma no pašvaldības, tajā pašā laikā zināms, ka
pasākuma organizatori pēc tam lūdz atļauju domei cita pasākuma
rīkošanai pašvaldības teritorijā utt.). Konstatējot šo
neskaidrību normatīvā regulējuma interpretācijā, ir
nepieciešamību likumā skaidri noteikt, ka ir atļauts pieņemt
ziedojumus ne tikai valsts vai pašvaldības institūcijas
vajadzībām, bet arī sabiedriski nozīmīgu mērķu
realizēšanai.
IKNL 14.panta trešā daļa nosaka,
ka valsts amatpersona un valsts vai pašvaldības institūcija var
pieņemt ziedojumus no neiesaistītas trešās puses. Ievērojot
to, ka praksē vairakkārt ir bijušas neskaidrības, kas
saistībā ar ziedojumu pieņemšanu tiek saprasts ar jēdzienu
"neiesaistīta trešā puse", likumā nepieciešams izvērst šī
jēdziena skaidrojumu. Priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem
IKNL iesniegti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai
(21.05.2013. vēstule Nr. 1/3759)
|
2.25. |
Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā", novēršot dažādu interpretāciju iespējamību
likuma 14.panta piemērošanā |
31.12.2015. |
KNAB |
NVO,valsts
institūcijas,pašvaldības,kapitālsabiedrības |
Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam
paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Nepieciešams pilnveidot interešu konflikta definīciju,
precizējot terminu "personiskā ieinteresētība". Lai efektīvāk
nodrošinātu interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā, nepieciešams pārskatīt IKNL ietverto subjektu loku,
attiecībā uz kuriem valsts amatpersona, pildot valsts
amatpersonas amata pienākumus nedrīkst pieņemt lēmumus vai
piedalīties lēmumu pieņemšanā, vai veikt citas ar valsts
amatpersonas amatu saistītas darbības. Šobrīd Latvijā IKNL
interešu konflikts definēts šaurāk nekā, piemēram, Eiropas
Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra regulā 966/2012 par
finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam
budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002
atcelšanu 57.pantā, kur par interešu konfliktu tiek uzskatīta
tāda situācija, kur "pienākumu neatkarīgu un objektīvu
pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni,
jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību,
mantiskajām vai kādām citām interesēm". Kvalificējošais
kritērijs interešu konflikta situācijai ir personiska vai
mantiska ieinteresētība. Arī no šā likuma tiesību normu
jēgas un mērķa viedokļa būtiski, lai, pirmkārt, valsts
amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir
ieinteresēta, un, otrkārt, lai arī sabiedrībai nebūtu šaubu
par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma
pieņemšanā. Šādas situācijas un šaubas tiek novērstas,
valsts amatpersonai nevis nepieņemot lēmumus attiecībā uz sevi
vispār, bet gan nenokļūstot interešu konflikta situācijā. sk.
Senāta 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-456/2008
11.punktu |
2.26. |
Izskatīt iespēju paplašināt likumā
"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
definētā termina "radinieki" definīciju, attiecinot to arī uz
svainībā esošajām personām |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
|
Situācijas raksturojums |
KNAB
rīkotajā starpinstitūciju darba sanāksmē 2013.gada 6.augustā
diskusiju gaitā tika sniegts priekšlikums VID izstrādāt
uzskatāmu un viegli saprotamu ilustratīvi informatīvu materiālu
amatpersonām, kas atvieglotu valsts amatpersonas deklarācijas
aizpildīšanu. |
2.27. |
Izstrādāt ilustratīvu informatīvo
materiālu valsts amatpersonām par valsts amatpersonas
deklarācijas aizpildīšanu |
31.12.2015. |
FM |
VID |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
|
Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu
patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas
maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu,
tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas
iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā |
3. |
Rīcības virziens: Iekšējās kontroles
sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts,
pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās |
Situācijas raksturojums |
Iekšējās kontroles sistēmas
korupcijas risku novēršanai efektivitāte dažādās publiskās
pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīga un bieži vien ir
atkarīga no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu
profesionālās kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās
iestāžu vadītāju izpratne un zināšanas par pasākumiem
korupcijas risku novēršanai ir pietiekošas, lai mērķtiecīgi
organizētu darbu risku ierobežošanai. Parasti iekšējās
kontroles sistēma ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentu uzraudzības jomā, ieviešot Eiropas Komisijas
procedūras, ir daudz attīstītāka nekā jomās, kur tiek
pārvaldīts Latvijas valsts budžeta finansējums. Parasti
iekšējās kontroles sistēma ES fondu un citu ārvalstu finanšu
palīdzības instrumentu uzraudzības jomā, ieviešot Eiropas
Komisijas un donorvalstu procedūras, ir daudz attīstītāka nekā
jomās, kur tiek pārvaldīts Latvijas valsts budžeta
finansējums. Lai arī uzraudzība un kontrole ES finanšu un citu
ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu līdzekļu apguvē ir
salīdzinoši stingra, tomēr arī Eiropas Komisija periodiski
ziņo par fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumiem un pārskata
ieviestās kontroles sistēmas. ES finanšu interešu aizsardzības
īstenošanai ir izveidota koordinācijas padome, kurā nacionālā
līmenī tiek veikti pasākumi krāpšanas, korupcijas un citu
nelikumīgu darbību novēršanai, kas ietekmē ES finanšu
intereses. Šajā padomē piedalās arī VID, GP, KNAB un VP
vadītāji un priekšnieki un katru gadu nacionālajā līmenī
tiek sagatavota informācija iesniegšanai Ministru kabinetā par
ES fondu neatbilstošu izlietojumu, t.sk. izkrāpšanu. Savukārt
Latvijā iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības, kas ir
definētas Ministru kabineta noteikumos, ir ļoti vispārīgas,
brīvi interpretējamas, netiek regulāri pārskatītas, kas
liecina par nekonkrētām iekšējās kontroles sistēmas
prasībām, kas savukārt rada risku lietderīgas un efektīvas
rīcības ar mantu un finanšu līdzekļiem nodrošināšanā. Lai
maskētu sistēmas trūkumus, bieži vien izstrādāt iestādes
pretkorupcijas pasākumu plānu tiek uzdots, piemēram, iekšējiem
auditoriem, jo citi iestādes speciālisti nav kompetenti pat risku
identifikācijā. Līdz ar to faktiskie kontroles pasākumu
īstenotāji – iestādes un struktūrvienību vadītāji,
ikdienā neveic faktisko kontroli, bet auditoram tiek uzdots veikt
uzdevumu, kura izpildes pareizība viņam pašam vēlāk ir
jāpārbauda, veicot auditu. Lai šādu situāciju novērstu un
palielinātu kontroli un uzraudzību īstenojošo amatpersonu
iesaistīšanos kontroles prasību definēšanā un to ieviešanā,
pievēršot uzmanību piemērotiem un pēctecīgiem kontroles
pasākumiem un dažādo dalībnieku atbildībai, nepieciešams
atbilstoši konstatētajiem riskiem noteikt iekšējās kontroles
prasības resoru ietvaros un atbildību attiecīgajai ministrijai
uzraudzīt risku novēršanas pasākumu efektivitāti un regulāru
pārskatīšanas kārtību.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
2013.gada 17.decembra Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ar ko
paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības
fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas
Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un
atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 125.panta 4.punkta c)
apakšpunktu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
(ES) Nr. 223/2014 (2014.gada 11.marts) par Eiropas atbalsta fondu
vistrūcīgākajām personām 32.panta 4.punkta c) apakšpunktu un
saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014
(2014.gada 18.augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to
pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014,
ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu 26.panta
5.punkta (c) apakšpunktu attiecībā uz darbības programmas
finanšu pārvaldību un kontroli vadošai iestādei jāievieš
efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus,
ņemot vērā apzinātos riskus. Arī lauksaimniecības un lauku
attīstības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES)
Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas
finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK)
Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK)
Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu 58.panta 2.punkts
nosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot efektīvas vadības un
kontroles sistēmas ar mērķi samazināt finansiālā kaitējuma
risku, kas varētu tikt nodarīts ES.
Saskaņā ar donorvalstu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu
2009.-2014.gada perioda Noteikumu 1.6.pantu saņēmējvalstīm
EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanā jāseko labas
pārvaldības principiem, ieviešanas procesam jābūt atklātam,
caurspīdīgam un izsekojamam, kā arī netiek pieļauta tolerance
pret korupciju un nesaimniecisku līdzekļu izlietošanu. Tāpat
arī Ietvarlīguma par Šveices programmas īstenošanu 10.pantā
atrunāts, ka abām pusēm ir kopīgas intereses un nodoms cīņā
pret korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un atbilstošu
Šveices programmas līdzekļu izmantošanu. |
3.1. |
Nodrošināt iekšējās kontroles
prasības krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska
novēršanai atbilstoši resora funkcionālajai jomai un regulāri
uzraudzīt izvirzīto prasību ieviešanu. Nodrošināt, ka
padotības iestāžu amatpersonas ir kompetentas (apmācītas)
jautājumā par nepieciešamajiem korupcijas kontroles pasākumiem.
Aktualizēt resora iekšējās kontroles sistēmas prasības ne
retāk kā reizi divos gados. |
31.12.2015. |
Visas ministrijas |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
3.2. |
Izstrādāt un/vai aktualizēt
iestāžu un pašvaldību pretkorupcijas plānus, ietverot arī
pasākumus apzināto krāpšanas un korupcijas risku novēršanai
ES fondos un citos ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentos38, ja attiecināms. |
Izstrādāt līdz 31.12.2015.
vaiaktualizēt "reizi gadā"39 |
Visas valsts pārvaldes
iestādes, pašvaldības |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Iepriekšējo Programmu darbības periodā ir izdevies nostiprināt
pamatzināšanas par to, ka paralēli tiešo funkciju izpildei
institūcijās, kur pastāv korupcijas un interešu konflikta
risks, ir nepieciešams plānot arī pretkorupcijas pasākumus.
Tomēr daudzviet tā ir tikusi uztverta kā ārēja formāla
prasība, nevis iestādes vadības iekšēja nepieciešamība, kas
ir jāmaina. Daudzās iestādēs ir izstrādāti un ieviesti
iestāžu pretkorupcijas pasākumu plāni, citās iestādēs
korupcijas riski tiek apzināti kvalitātes vadības sistēmas
ietvaros vai pretkorupcijas pasākumi tiek plānoti iestādes darba
plānošanas dokumentu ietvaros. Šāda situācija biežāk ir
likusi pievērst uzmanību vairāk pretkorupcijas pasākumu formai,
nevis saturam. Līdz ar to ir nepieciešams piešķirt iestādei
rīcības brīvību pretkorupcijas mehānismu plānošanas formas
izvēlē, vienlaikus akcentējot sasniedzamos mērķus –
nodrošināt darbības, kas patiešām izskauž korupcijas
rašanās iespēju, un integrēt šādus pasākumus iestādes
darbības pārvaldes procesos kā pastāvīgu elementu. |
3.3. |
Identificēt korupcijas riskus un
riskam pakļautos amatus vai, ja riski ir identificēti, tad,
mainoties risku ietekmējošajiem apstākļiem vai faktoriem, reizi
gadā veikt korupcijas risku pārskatīšanu un aktualizāciju un
attiecīgi plānot un īstenot pasākumus korupcijas risku
ierobežošanai, novērtēt to lietderību un efektivitāti,
iekļaut korupcijas riska novēršanas pasākumus institūcijas
pārvaldes procesu regulējošos dokumentos; nodrošināt, ka visi
institūcijas darbinieki ir informēti par korupcijas riska
iespējamību, pārzina ētikas noteikumus, kā arī korupcijas un
interešu konflikta riska novēršanas prasības. |
2015.–2020. |
Visas valsts un
pašvaldību institūcijas, publisko personu
kapitālsabiedrības |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Informācija par pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas
efektivitāti ir fragmentāra, jo pašvaldībām nav obligāti
jānodrošina iekšējā audita funkcija, kuras uzdevums ir sniegt
vērtējumu par iestādes iekšējās kontroles sistēmas
efektivitāti un atbilstību tās mērķiem. Tomēr, ņemot vērā
pašvaldības funkcijas, kur liela daļa saistīta ar finanšu
resursu sadali, pašvaldību darbā pastāv augsti korupcijas
riski. Līdz ar to pašvaldību darbības pārskatāmības
nodrošināšanai ir nepieciešams sabiedrībai gūt pārliecību,
ka arī pašvaldībās ir ieviesta efektīva iekšējās kontroles
sistēma. Tomēr, tā kā šādas sistēmas prasības nav
definētas, tad ir problemātiski novērtēt, vai riski ir
apzināti un veikti visi nepieciešamie pasākumi to
novēršanai. |
3.4. |
1) Izstrādāt pašvaldību iekšējās
kontroles sistēmas pamatprasības krāpšanas, korupcijas un
interešu konflikta novēršanai atbilstoši funkcionālajai jomai
un identificētajiem riskiem;
2) Nodrošināt, ka pašvaldību amatpersonas ir kompetentas
(apmācītas) jautājumā par nepieciešamajiem korupcijas
kontroles pasākumiem;
3) Aktualizēt iekšējās korupcijas kontroles sistēmas
prasības reizi gadā atbilstoši identificētajiem riskiem
|
31.12.2015. |
Visas pašvaldības |
- |
Pašvaldību budžetā pieejamo
līdzekļu ietvaros |
3.5. |
Izstrādāt vadlīnijas pašvaldību
iekšējās kontroles sistēmas prasībām krāpšanas, korupcijas
un interešu konflikta novēršanai atbilstoši funkcionālajai
jomai un identificētajiem riskiem |
31.12.2016. |
KNAB |
VARAM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
|
Informācija par publisko personu kapitālsabiedrību iekšējās
kontroles sistēmas efektivitāti ir fragmentāra, jo publisko
personu kapitālsabiedrībām nav obligāti nodrošināma
iekšējā audita funkcija, kuras uzdevums būtu sniegt vērtējumu
par iestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un
atbilstību tās mērķiem. Normatīvajos aktos nav paredzēts
speciāls regulējums attiecībā uz publisko personu
kapitālsabiedrību preventīvām iekšējās kontroles
procedūrām korupcijas un interešu konfliktu novēršanai, bet
saskaņā ar Komerclikuma 183.pantu var izmantot tādu
pēckontroles mehānismu kā iekšējās revīzijas veikšana, ja
tam ir svarīgs iemesls. Tai skaitā īpašos gadījumos
paredzēts, ka dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un
kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības
kontrolierus. Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības
darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri
pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības
pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi. |
Situācijas raksturojums |
Tomēr, ņemot vērā publisko
personu kapitālsabiedrību funkcijas, kur liela daļa saistīta ar
saimniecisko darbību, piemēram, tādām izdevumu pozīcijām kā
iepirkumi, personāla atlase un uzturēšana, kas neatrodas tiešā
īpašnieka – publiskas personas, kontrolē, tad šo
kapitālsabiedrību darbā pastāv īpaši korupcijas un savtīgas
iedzīvošanās riski. Ne visās kapitālsabiedrībās ir ieviestas
kvalitātes vadības procedūras, kas būtu uzskatāmas par
kompensējošu mehānismu risku novēršanai. Līdz ar to
kapitālsabiedrību darbības pārskatāmības nodrošināšanai ir
nepieciešams sabiedrībai gūt pārliecību, ka arī tajās ir
ieviesta efektīva iekšējās kontroles sistēma. Tomēr, tā kā
šādas sistēmas prasības nav definētas, tad ir problemātiski
novērtēt, vai riski ir apzināti un veikti visi nepieciešamie
pretpasākumi to novēršanai. Mēdz būt situācijas, kad
Komerclikumā paredzētie instrumenti kapitālsabiedrības
iekšējās revīzijas veikšanai praksē publiskas personas
kapitālsabiedrībās tomēr netiek pietiekami efektīvi izmantoti.
Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības reformas ietvaros
izstrādātajā likumprojektā "Publisko personu
kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums", kas
2014.gada 3.jūlijā ir pieņemts Saeimā 2.lasījumā, ir
paredzēts uzlabot publisko personu kapitālsabiedrību darbības
rezultātu pēckontroles procedūras, t.sk. nosakot, ka MK
nozīmētā valsts pārvaldes iestāde – Koordinācijas
institūcija, varētu ierosināt valsts kapitāla daļu turētājam
veikt auditus kapitālsabiedrībās, ja ir pamats aizdomām par
nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja
konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu
sasniegšanas iespējamībuVienlaikus jāatzīmē, ka iekšējā
revīzija, tāpat kā iekšējais audits ir iekšējās kontroles
sistēmas pēckontroles procedūras, nevis visaptveroši
iekšējās kontroles sistēmas elementi. Līdz ar to nav neviena
dokumenta, kas paredzētu, ka publisko personu kapitālsabiedrību
vadībai ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu un
auditēt tās efektivitāti, t.sk. nodrošināt pretkorupcijas
pasākumu izstrādi, risku vadības, kontroles un pārvaldības
pasākumu kopumu, kura uzdevums ir nodrošināt publisko personu
kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību,
aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību
tiesību aktiem.
Saskaņā ar ESAO, Pasaules bankas un
UNODC "Anti-Corruption Ethics and Compliance handbook for Business"
juridiskās personas pienākumi, nodrošinot iekšējo kontroli,
ietver uzņēmuma procesu izvērtēšanu, identificējot:
iespējamos riskus (korupcijas un krāpšanas); risku rašanās
apstākļus (uzticēta atbildība, tiešs kontakts, termiņi);
cēloņus (uzņēmuma vadības spiediens, darba plāni). Risku
noteikšanā būtiski ir izmantojama šāda dokumentācija:
iekšējā audita (revīziju) ziņojumi; korupcijas lietas,
intervijas, aptaujas, prāta vētras, risku reģistrs vai karte
(riska iespējamība, ietekme, iespējamie zaudējumi). Precīzi
jāformulē nepieciešamie pasākumi korupcijas risku novēršanai:
organizācijas modelis (lomas, pienākumi); uzraudzības
amatpersonas (Compliance officer); rīcībpolitikas un
uzņēmējdarbības prakses vadlīnijas, nosakot, kā tiek
novērsti interešu konflikti, kā jārīkojas kukuļa
pieprasīšanas/piedāvāšanas gadījumā; atklātība
(struktūras, īpašnieku); ziedojumu un sponsorēšanas
atklātība; principi komunikācijai ar nozari (pusdienas,
dāvanas, konferenču apmaksāšana); ētikas kodekss (vienošanās
ar sadarbības partneriem par rīcībpolitiku un vadlīniju
ievērošanu; uzraudzība, kontrole, audits, monitorings
(piemēram, ziņojumi, pārdošanas aģentu sertifikācija,
auditi); pārbaudes; komunikācija un izglītošana; ētikas un
rīcības politiku popularizēšana un ievērošanas veicināšana;
pārkāpumu atklāšana un ziņošanas veicināšana; pārkāpumu
risināšana – disciplinārsodi. ESAO vadlīnijās "OECD
Guidelines on Corporate Governance of the State-Owned Enterprises"
sniegtās rekomendācijas ir vēl detalizētākas, piemēram, tiek
rekomendēts, ka tā ir laba prakse, ja publisko personu
kapitālsabiedrības ziņojumu par iekšejās kontroles
efektivitāti, struktūru un procedūrām, pievieno gada
pārskatam, kas ir publiski pieejams.
|
3.6. |
Izstrādāt priekšlikumus publisko
personu kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas
prasībām krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta
novēršanai atbilstoši resora funkcionālajai jomai, ja
kapitālsabiedrībā nav ieviesta kvalitātes vadības sistēma,
paredzot, ka publiskās personas pārstāvji kapitālsabiedrībās
ir atbildīgi par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles
sistēmas efektivitātes uzraudzību |
31.12.2016. |
Koordinācijas
institūcija valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu
pārvaldē |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Iepriekšējā pretkorupcijas
politikas plānošanas periodā pilnībā netika izpildīts
Programmas 54.uzdevums: "Būvniecības kontroles sistēmas
pilnveidošana, pārskatot būvniecības kontroles sistēmu un
sagatavojot priekšlikumus kontroles sistēmas pilnveidei", jo
netika ieviesti efektīvi atbildīgo amatpersonu interešu
konflikta un korupcijas novēršanas mehānismi.
Darījumi ar nekustamo īpašumu
parasti ir viena no resursu ietilpīgākajām jomām, tādēļ
valsts izveidotā uzraudzības sistēma var radīt ekonomisku
spiedienu uz darījuma dalībniekiem, veicinot vēlmi ar
koruptīvām metodēm samazināt atbildīgo amatpersonu modrību.
Līdz ar to par būvniecību un mājokļu politikas izstrādi
atbildīgajām institūcijām ir regulāri jāpārvērtē
korupcijas risku iespējamība būvniecības procedūras un
mājokļu politiku regulējošos normatīvajos aktos, izstrādājot
priekšlikumus nepieciešamajam normatīvajam regulējumam.
|
3.7. |
Izvērtēt korupcijas risku
iespējamību būvniecības procedūras un mājokļu politiku
regulējošos normatīvajos aktos un izstrādāt priekšlikumus
nepieciešamajam normatīvajam regulējumam. |
2016. un 2020. |
EM |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
KNAB, piemērojot IKNL un
izmeklējot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju
dienestā, nākas konstatēt sistēmisku pārkāpumu gadījumus, ko
būtu bijis nepieciešams identificēt iekšējās kontroles
procedūru ietvaros vai auditējot iekšējās kontroles sistēmas
efektivitāti. Šāda situācija varētu būt izskaidrojama ar
skaidru noteikumu vai vadlīniju, kā organizēt iekšējās
kontroles procedūras, trūkumu vai arī nepilnīgām atbildīgo
personu zināšanām, kā identificēt korupcijas un interešu
konflikta riskus.
Nepieciešams apzināt un analizēt
institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu
organizēšanā, novērtēt tos, tai skaitā izvērst sadarbību
starp KNAB un institūciju auditoriem, organizējot pieredzes
apmaiņas diskusijas par korupcijas novēršanas prioritātēm un
identificētajiem riskiem. Šāda sadarbība celtu iekšējā
audita kvalitāti, kā arī mazinātu nepieciešamību veikt KNAB
pārbaudes.
|
3.8. |
Veikt korupcijas riskam īpaši
pakļauto institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles
sistēmas novērtējumu, balstoties uz kuru, sniegt rekomendācijas
konstatēto korupcijas risku novēršanai, tai skaitā izstrādāt
priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu vai vadlīniju
pilnveidošanai |
31.12.2015. / 31.12.2017. /
31.12.2019. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Iepriekšējā politikas plānošanas periodā bija paredzēts
uzdevums, ka KNAB ir nepieciešams apzināt un analizēt
institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu
organizēšanā, ieviešot regulāru valsts iestāžu un
pašvaldību korupcijas prevencijas mehānismu novērtēšanu. Lai
arī KNAB ir veicis vispārīgas informācijas apkopošanu par
korupcijas prevencijas mehānismiem institūcijās, tomēr KNAB
kapacitātes trūkuma dēļ nav uzskatāms, ka ir ieviesta
regulāra institūciju veikto korupcijas prevencijas mehānismu
novērtēšana. KNAB nav kapacitātes sistēmiskam vai ar noteiktu
regularitāti veiktam korupcijas novēršanas pasākumu
monitoringam visās publisko personu institūcijās, tai skaitā,
lai periodiski izvērtētu attiecīgos tiesību instrumentus un
administratīvos līdzekļus, lai iedibinātu un veicinātu
efektīvu praksi, kas vērsta uz korupcijas novēršanu, tādēļ
ir jāceļ institūciju atbildīgo amatpersonu kapacitāte risku
analīzes veikšanā. |
3.9. |
Nodrošināt apmācības par korupcijas
risku monitoringu institūcijās, nodrošinot zināšanu apguvi par
nepieciešamajiem korupcijas novēršanas pasākumiem |
31.12.2017.– 31.12.2020. |
VAS |
KNAB, visas
institūcijas |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu40 |
4. |
Rīcības virziens: Publiskās mantas un
finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu
finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības
nodrošināšana |
Situācijas raksturojums |
Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nav noteikts konkrēts
regulējums attiecībā uz grozījumu veikšanas iespējām jau
noslēgtajos iepirkumu līgumos, kāds, piemēram, ir paredzēts
Publisko iepirkumu likuma 67.1 pantā, kur ir noteikta
kārtība un nosacījumi, kad pasūtītāji ir tiesīgi veikt
grozījumus jau noslēgtajos līgumos un kad šie grozījumi nav
pieļaujami. Saistībā ar jaunās sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēju iepirkumu direktīvas (2014.gada 26.februāra Eiropas
Parlamenta un Padomes direktīva 2014/25/ES) pārņemšanu
līdzīgs regulējums ir jāattiecina arī uz sabiedrisku
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu. Līdz ar to būtu nepieciešams
izvērtēt līgumu grozījumu esamību sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēju iepirkumos, izpildes neatbilstību termiņiem vai citiem
līguma nosacījumiem, salīdzinot ar iepirkuma prasībām.
Respektīvi, vai līguma grozījumi nemaina stāvokli tiktāl, ka
cits pretendents iepirkumā būtu uzvarējis, ja jau sākotnēji
būtu noteiktas tādas prasības, kas pieļautas līguma izpildes
ietvaros. |
4.1. |
Veikt situācijas analīzi par
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iepirkumu
līgumu izpildes uzraudzības problēmām un izstrādāt
priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā vai
institūciju kontroles procedūrās, lai mazinātu prettiesisku
darbību un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riskus pēc
minēto iepirkumu līgumu noslēgšanas to izpildes stadijā |
30.04.2016. |
FM |
IUB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Uz
publiskajiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir zemāka par
Publisko iepirkumu likumā noteikto, nav attiecināma likumdevēja
noteiktā iespēja aizstāvēt savas tiesības tādā apmērā,
kāds ir noteikts Publisko iepirkumu likumā regulētajās
iepirkumu procedūrās. "Zemsliekšņa" iepirkumus neuzrauga IUB un
piegādātājiem nav tiesību aizsargāt savas tiesības,
iesniedzot sūdzību par šādos iepirkumos izvirzītām
prasībām, nosacījumiem vai pārkāpumiem iepirkuma procedūras
norises laikā. Paaugstinot "zemsliekšņa" iepirkuma cenas
slieksni, būtu jāvērtē, vai tiek ievēroti iepirkuma principi
"zemsliekšņa" iepirkumos - piemēram, vismaz 3 pretendenti,
atklātums (izsludināšanas noteikumi), vai mainās pasūtījuma
izpildītāji. |
4.2. |
Analizēt finanšu līdzekļu
izšķērdēšanas, kā arī korupcijas riskus "zemsliekšņa"
iepirkumos un iegādēs, kuru veikšanā nav jāpiemēro ārējo
normatīvo aktu regulējums, un sniegt priekšlikumus risku
mazināšanai |
31.12.2016. |
KNAB, FM |
IUB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Viena no
KNAB pārbaužu ietvaros identificētajām problēmām ir saistīta
ar iespējamo zaudējumu noteikšanu gadījumos, kad atbildīgo
amatpersonu rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem nav bijusi
atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un šo
zaudējumu konstatēšana ir attiecīgās institūcijas tiesības
un pienākums (kompetence). Atbildīgās institūcijas nespēj KNAB
pietiekamā apjomā sniegt vērtējumu par amatpersonu
pretlikumīgas rīcības rezultātā tām nodarīto materiālo
kaitējumu un aprēķināt radīto zaudējumu apmēru.
Krimināltiesību jomā nav vienotas izpratnes par jēdzienu
"būtisks kaitējums", par kura radīšanu persona var būt saucama
pie kriminālatbildības. Tas padara problemātisku kaitējuma
apmēra noteikšanu un būtiski apgrūtina amatpersonu saukšanu
pie kriminālatbildības. Ir nepieciešams precīzi noteikt
zaudējumu definīciju, padarot skaidrus to raksturojošos
elementus, kā arī izstrādāt zaudējumu lieluma
aprēķināšanas metodiku. Arī konstatēto administratīvo
pārkāpumu jomā institūcijas, kam acīmredzami ir nodarīti
zaudējumi, praksē izvairās aprēķināt valsts amatpersonu
nodarīto kaitējumu, piemēram, kas nodarīts, amatpersonai pildot
tās pienākumus interešu konflikta situācijā. Līdz ar to arī
šajā jomā nepieciešama metodoloģija kaitējuma
aprēķināšanā un piedziņā. Tāpat svarīgi pievērst
uzmanību, vai šāda veida pārkāpumi netiek izdarīti ES fondu
un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finansētu
publisko iepirkumu gadījumos, ņemot vērā, ka ES fondu
līdzekļu apguvē attiecībā uz iepirkumu un konkurences normu
pārkāpumiem joprojām vērojams pieaugums gan apjoma, gan skaita
ziņā. |
4.3. |
Pilnveidot valsts amatpersonu
prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radīto
zaudējumu atlīdzināšanas kārtību |
31.12.2017. |
TM, FM |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Viena no KNAB pārbaužu ietvaros
identificētajām problēmām ir saistīta ar iespējamo zaudējumu
noteikšanu gadījumos, kad atbildīgo amatpersonu rīcība ar
mantu un finanšu līdzekļiem nav bijusi atbilstoša normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām un šo zaudējumu konstatēšana ir
attiecīgās institūcijas tiesības un pienākums (kompetence).
Atbildīgās institūcijas nespēj KNAB pietiekamā apjomā sniegt
vērtējumu par amatpersonu pretlikumīgas rīcības rezultātā
tām nodarīto materiālo kaitējumu un aprēķināt radīto
zaudējumu apmēru. Ir nepieciešams precīzi noteikt zaudējumu
definīciju, padarot skaidrus to raksturojošos elementus, kā arī
izstrādāt zaudējumu lieluma aprēķināšanas metodiku.
Arī konstatēto administratīvo
pārkāpumu jomā institūcijas, kam acīmredzami ir nodarīti
zaudējumi, praksē izvairās aprēķināt valsts amatpersonu
nodarīto kaitējumu, piemēram, kas nodarīts, amatpersonai pildot
tās pienākumus interešu konflikta situācijā. Līdz ar to arī
šajā jomā nepieciešama metodoloģija kaitējuma
aprēķināšanā un piedziņā.
|
4.4. |
Izvērtēt iespējas tiešsaistē
nodrošināt publisku pieejamību informācijai par valsts un
pašvaldību institūciju visiem noslēgtajiem līgumiem par preču
un pakalpojumu iegādi un citiem darījumiem, ja tādi veikti, un
izstrādāt rekomendācijas šādu pasākumu nodrošināšanai |
31.12.2020. |
FM |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
4.5. |
Izvērtēt iespēju ieviest
efektīvākus uzraudzības vai piespiedu mehānismus to amatpersonu
darbības kontrolei, kas ir atbildīgas par rīcību ar
publiskajiem resursiem, tai skaitā noteikt administratīvo
atbildību par valsts amatpersonu nelietderīgu (izšķērdīgu)
rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem |
31.12.2017. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Sākot
piemērot administratīvo atbildību par iepirkuma noteikumu
pārkāpumiem, būtiski identificēt riskus iepirkuma komisiju
sastāva veidošanā – vai šīs amatpersonas ir pietiekoši
kompetentas gan iepirkuma procedūrās, gan iepirkuma priekšmeta
izvēlē. Ņemot vērā, ka tēriņi iepirkumu veikšanai Publisko
personu institūciju vadītājiem sadarbībā ar nozares atbildīgo
institūciju būtu jānodrošina to, ka personas, kas piemēro
publisko iepirkumu procedūras ir kompetentas un spēj tiesiski
pareizi nodrošināt likumā paredzētās procedūras
piemērošanu. Saskaņā ar IUB sniegto statistikas pārskatu 2012.
gadā valsts un pašvaldību iestāžu (Publisko iepirkumu likuma
subjektu) kopējā noslēgtā līgumsumma, par 12 576
decentralizēti un centralizēti veiktajiem iepirkumiem, veido 1
279,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka ir bijušas vairāk nekā 12
tūkstoši iepirkuma procedūras apstākļos, kad nav izveidota
sistēma, lai attiecīgā publiskās pārvaldes iestāde vai par
jomas pārraudzību atbildīgā institūcija varētu
pārliecināties, vai komplicētās iepirkuma procedūras piemēro
speciālisti, kas ir kompetenti, apmācīti, iespējams
sertificēti nodrošināt tiesību normām atbilstošu rīcību ar
publiskajiem finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ikviens
iepirkuma komisijas loceklis ir individuāli atbildīgs par
pieņemtā lēmumu tiesiskumu, nav pieļaujama situācija, ka
apmācīts ir tikai, piemēram, viens no komisijas locekļiem.
Līdz ar to būtu jāveido apmācību un zināšanu pārbaudes
sistēma, kas sniegtu pārliecību par iepirkumu komisijas locekļu
kompetenci pirms tiek atļauta viņu līdzdalība iepirkuma
procedūras nodrošināšanā. Šāda kārtība tiesību normās
jau ir nodrošināta, piemēram, attiecībā uz iekšējā audita
veicējiem. Tomēr, ņemot vērā, ka nelielās publisko personu
institūcijās publiskā iepirkuma veicēji ir šaurs ar
speciālām zināšanām apveltītu amatpersonu loks, kuru
zināšanu pārbaudi nevar veikt citi šādi iestādes
speciālisti, kas paši nepārzina iepirkuma jomas regulējumu, tad
sistēma zināšanu pārbaudei būtu jāizveido ar IUB
atbalstu. |
4.6. |
Veikt nepieciešamos izglītošanas
pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas publisko iepirkumu komisiju
sastāvā iekļautās amatpersonas, ir kompetentas un labi pārzina
iepirkuma jomas normatīvo aktu prasības. |
31.12.2015. |
Visas valsts un
pašvaldību institūcijas |
FM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lielo pašvaldību izveidotās
kapitālsabiedrības saņem dotācijas, kuru izlietošanas
tiesiskums, lietderība un efektivitāte tiek vāji uzraudzīta un
kontrolēta, piemēram, pildot pašvaldību autonomās funkcijas
komunālo pakalpojumu (ūdensapgāde un siltumapgāde)
organizēšanā, iedzīvotāju izglītības (pirmsskolas
izglītības iestādes) un veselības aprūpes pieejamības
nodrošināšanā. Joprojām aktualitāti nav zaudējusi NVO
finansēšanas joma un sistēmas, kurās iekļaujas šie
jautājumi, būtu nepieciešams auditēt. It īpaši tādēļ, ka
ziedojumu piešķiršanas kārtība NVO joprojām nav
caurskatāma.
2011.gada 20.decembrī MK tika
pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par valsts vai
pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo
normatīvo aktu pilnveidošanu" (prot. Nr.75 38.§),bet visi tajā
nospraustie mērķi nav sasniegti, jo izpildīta ir tikai daļa
uzdevumu, bet citi vēl joprojām ir izpildes stadijā.
Informatīvajā ziņojumā tika identificētas problēmas
saistībā ar biedrību, nodibinājumu, kapitālsabiedrību
finansēšanu no valsts un pašvaldību budžeta, kā arī
piedāvātājiem priekšlikumiem uzraudzības sistēmas
pilnveidošanai. Tajā tika secināts, ka valstī šajā jomā
nepastāv vienota līdzekļu piešķiršanas un to uzskaites
kārtība un ka iestādes nav nodrošinājušas pietiekamu kontroli
pār subsīdiju un dotāciju izlietojuma atbilstību
piešķiršanas mērķiem. Ziņojumā tika piedāvāts
normatīvajos aktos ne tikai precizēt ārējo kontrolējošo
institūciju kompetenci, bet arī uzdot veikt noteiktus kontroles
un uzraudzības pasākumus tām institūcijām, kuras
piešķīrušas finansējumu biedrībām, nodibinājumiem vai
kapitālsabiedrībām. Vienlaikus tika ierosināts attiecīgajos
normatīvajos aktos paredzēt gan administratīvo atbildību, gan
kriminālatbildību par dotēto un ziedoto līdzekļu izlietojumu
citiem mērķiem, nevis kādiem tie ir piešķirti, kā arī
civiltiesisko atbildību, paredzot pienākumu atlīdzināt valstij
nodarītos zaudējumus sakarā ar valsts piešķirtā finansējuma
izmantošanu neatbilstoši tā mērķiem.
|
4.7. |
Pilnveidot valsts finansēto
institūciju finansēšanas sistēmu – valsts budžeta dotāciju
piešķiršanas kārtību organizācijām, biedrībām un
nodibinājumiem, normatīvajos aktos precizējot līdzekļu
piešķiršanas kārtību, finansējuma saņēmēju atlases
kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek veikta finansēto
pasākumu izpildes (īstenošanas) kontrole un uzraudzība, nosakot
finansējuma devēja un saņēmēja tiesības un pienākumus, un
finansēšanā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas,
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību |
31.12.2016. |
FM |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Publisko
personu kapitālsabiedrību uzraudzība no kapitāldaļu turētāja
puses bieži vien ir formāla, daudzās pašvaldībās to veic
viens cilvēks – pašvaldības vadītājs, kas vienlaikus ir
kapitāldaļu turētāja pārstāvis visās pašvaldības
kapitālsabiedrībās. Ņemot vērā, ka mēdz būt
kapitālsabiedrības, kur arī valde ir izveidota tikai viena
cilvēka sastāvā, tad rodas šaubas par pilnvērtīgi darbojošos
uzraudzības modeli. Līdz ar to pārbaužu un auditu ietvaros ir
konstatēts, ka kapitālsabiedrībās mēdz būt nelietderīga
rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, piemēram, apmaksājot
amatpersonu personiskos izdevumus vai pieļaujot pārkāpumus
publisko iepirkumu procedūrās. Neatrisināta problēma ir
finanšu līdzekļu izmantošana reklāmai un dažādu ar tiešo
darbību nesaistītu pasākumu un organizāciju sponsorēšanai vai
ziedojumiem, ko veic publiska persona vai tās
kapitālsabiedrības. Arī tad kompetentās iestādes ir
konstatējušas pārkāpumus dažādās procedūrās, kuru
rezultātā kapitālsabiedrībai ir radīti zaudējumi vai
neattiecināmās izmaksas ES projektu ietvaros, to piedzīšana no
vainīgajām personām nenotiek. |
4.8. |
Pilnveidot valsts finansēto
institūciju finansēšanas sistēmu – valsts budžeta dotāciju
piešķiršanas kārtību organizācijām, biedrībām un
nodibinājumiem, normatīvajos aktos precizējot līdzekļu
piešķiršanas kārtību, finansējuma saņēmēju atlases
kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek veikta finansēto
pasākumu izpildes (īstenošanas) kontrole un uzraudzība, nosakot
finansējuma devēja un saņēmēja tiesības un pienākumus, un
finansēšanā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas,
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. |
31.12.2016. |
FM |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd spēkā esošais Publisko
iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma
likuma regulējums un jaunajās publisko iepirkumu direktīvās
(Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES) iekļautais
regulējums paredz, ka pretendents vai kandidāts tiek izslēgts no
dalības iepirkuma procedūrā tikai tad, ja ir stājies spēkā
galīgs notiesājošs tiesas spriedums (prokurora priekšraksts par
sodu, tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis
neapstrīdams un nepārsūdzams) par attiecīgiem noziedzīgiem
nodarījumiem.
Eiropas Parlaments ir aicinājis
apsvērt iespēju izveidot publisku sarakstu ar ES uzņēmumiem,
kas ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai kuru darbiniekiem ir
izvirzīta apsūdzība ar korupciju saistītu darbību veikšanā
dalībvalstīs vai trešajās valstīs. Tiek uzskatīts, ka šādam
sarakstam būtu jāizslēdz iespēja uzņēmumam piedalīties
jebkādā publiskā iepirkumā visās ES dalībvalstīs. Ņemot
vērā, ka galīgā tiesas sprieduma stāšanās spēkā var notikt
pat pēc trīs un vairāk gadiem, rodas situācija, ka valsts
līdzekļus var turpināt saņemt komercsabiedrība, kuras
atbildīgās amatpersonas, lai uzvarētu konkurences cīņā, ir
rupji pārkāpušas tiesību normas. Arī tad, ja attiecīgā
juridiskā persona vēl nav atzīta par vainīgu ar spēkā
stājušos tiesas spriedumu, bet ir pamatotas aizdomas, ko
apstiprina prokurora celta apsūdzība vai prokurora priekšraksta
par sodu iesniegšana tiesā, iekļaušanai "melnajā sarakstā" ir
ļoti liela preventīva ietekme, lai uzņēmumi neiesaistītos
korupcijas darbībās, un tas ir labs stimuls uzņēmumiem uzlabot
un īstenot savas iekšējās integritātes procedūras. Šobrīd
Latvijā iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos ir noteikts,
ka tikai notiesājoša sprieduma par pārkāpumu, nevis
apsūdzības ar korupciju saistītu darbību veikšanā
dalībvalstīs vai trešajās valstīs, gadījumā, personas ir
izslēdzamas no iespējas pretendēt uz publiskā iepirkuma līguma
iegūšanu.
Rīcība ar publiskajiem finanšu
līdzekļiem prasa īpašu rūpību un piesardzību, tādēļ ir
nepieciešama maksimāla to aizsardzība no to prettiesiskas
izmantošanas. To paredz arī likums. Publiskā iepirkuma likuma
mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī
vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem; kā
arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu,
maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Savukārt budžets ir
līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām
metodēm. Publiskas personas mantas izšķērdēšanas novēršanas
likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu
līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši
iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un
nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu
korupciju.
Tomēr situācijā, kad tiesības
slēgt publiskā iepirkuma līgumu iegūst uzņēmums, kura
atbildīgajām amatpersonām saskaņā ar KPL 5.nodaļu ir
personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statuss, tas ir pret
kurām prokurors – procesa virzītājs nešaubās, ka ar
esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv
saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi
konkrētu noziedzīgu nodarījumu, valstij būtu jāierobežo
valsts budžeta līdzekļu piešķiršana juridiskajām un
fiziskajām personām, kas saistītas ar noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu. Valstij nav obligāta pienākuma ikvienam
nodrošināt iespējas iegūt tiesības uz publisko iepirkumu, bet
tikai tiem, kas neierobežo brīvu konkurenci prettiesiskā veidā.
Respektīvi, valsts var noteikt stingrākus kritērijus atbilstoša
pretendenta atlasei, ierobežojot jebkuras personas, par kuras
rīcību ir pamatotas šaubas, tiesības saņemt pasūtījuma
līgumus.
Izņēmums varētu būt tikai tādas
situācijas, kad juridiskā persona piekrīt priekšrakstam par
sodu, jo tādējādi tiek veicināti ātrāki tiesiskie procesi un
veicināts, ka persona, kas atbildīga par nodarījumu, nevilcina
iztiesāšanu.
Līdz ar to ir nepieciešams
izvērtējums par tiesību ierobežošanu piedalīties publiskā
iepirkuma procedūrās uz noteiktu laiku vai uz noteiktu
pasūtījumu veikšanu būtu pamats tālākam lēmumam, kādā
Latvijas valsts budžeta līdzekļi ir jāaizsargā tajā periodā,
kamēr tiek gaidīts galīgais tiesas nolēmums, kādai ir jābūt
procedūrai ierobežojumu piedalīties publiskā iepirkuma
procedūrās noteikšanai, vai uz tām privātpersonām, kam šīs
tiesības ierobežotas, ierobežojumi attiektos uz visām
līgumsaistībām ar valsti vai tikai uz tām, attiecībā uz
kurām piemēro publisko iepirkumu procedūru u.tml.
|
4.9. |
Izvērtēt iespējas izslēgt no
dalības jebkādā publiskā iepirkumā visā ES uzņēmumu, kura
darbiniekiem ir izvirzīta apsūdzība ar korupciju saistītu
darbību veikšanā dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā arī
publiskot sarakstu ar šo uzņēmumu nosaukumiem |
31.12.2018. |
KNAB, FM |
TM, IUB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
pastāv kolīzija starp IKNL un Publisko iepirkumu likuma normām.
Saskaņā ar IKNL 14.pantu šobrīd ir paredzēts, ka likumā
noteiktos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija var
pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai
pašvaldības institūcijas vajadzībām — personāla apmācības
vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.
Divus gadus pēc ziedojuma vai mantiskās palīdzības
pieņemšanas valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai
ir aizliegts attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus,
tai skaitā arī par iepirkumu. Vienlaikus Publisko iepirkumu
likumā noteiktās procedūras neparedz tādus pretendentu vai
kandidātu izslēgšanas nosacījumus, kas izrietētu no
augstākminētā aizlieguma IKNL. Šāda situācija rada
pārpratumus Publisko iepirkumu procedūras pareizā
piemērošanā. |
4.10. |
Novērst pretrunu starp IKNL 14.panta
prasībām par aizliegumu attiecībā uz ziedotāju pieņemt
jebkādus lēmumus un Publiskā iepirkuma likumu. |
2016. |
FM |
IUB, KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
5. |
Rīcības virziens: Godprātības
stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai
piederīgo amatpersonu vidū |
Situācijas raksturojums |
Nepieciešams pilnveidot un
aktualizēt Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu atbilstoši
noteiktajiem ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pieņemtajiem
Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem un aktuāliem
gadījumiem Latvijas tiesu praksē
(skat.http://www.unodc.org/pdf/crime/corruption/judicial_group/Bangalore_principles.pdf)
Šobrīd spēkā esošajā Tiesnešu
ētikas kodeksā iekļautajām normām būtu nepieciešams
detalizētāks skaidrojums, atsevišķām normām pat precīzāks
regulējums. Piemēram, analoģiski Bangaloras Tiesnešu ētikas
kodeksa projektā, ko 2001. gadā pieņēmusi Tiesnešu grupa
tiesnešu godprātības nostiprināšanas jautājumos un kas
pārskatīts augstāko tiesu tiesnešu apaļā galda sanāksmē
Miera pilī, Hāgā, 2002. gada 25.–26. novembrī, noteiktajam
arī Latvijas tiesību aktā būtu vēlams skaidrot to, kas ir
"tiesneša ģimene" (tiesneša laulātais, dēls, meita, znots,
vedekla un jebkurš cits tuvs radinieks vai persona, kas ir
tiesneša līdzgaitnieks vai darbinieks un kas dzīvo tiesneša
mājā); "tiesneša laulātais" (ietver tiesneša partneri, ar ko
viņš dzīvo kopā, vai jebkuru citu jebkura dzimuma personu,
kurai ir ciešas attiecības ar tiesnesi) vai citus jautājumus.
Papildus tam Tiesnešu ētikas komisijas darbā nav iesaistīti
citu sabiedrības grupu, kam rūp tiesu varas reputācija,
pārstāvji, tādēļ pastāv risks, ka netiek pietiekoši ņemts
vērā iedzīvotāju kritiskais vērtējums, ko profesionāļi
savas grupas ietvaros nemaz neuzskata par problēmu. Līdz ar to
būtu nepieciešams iesaistīt Tiesnešu ētikas komisijas darbā
tādus sabiedrības locekļus, kam ir autoritāte.
|
5.1. |
Aicināt Tiesnešu ētikas komisiju
apsvērt nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
Tiesnešu ētikas kodeksā, lai tā, sadarbojoties ar tiesu varas
pārstāvjiem, aktualizētu esošo vai izstrādātu jaunu Tiesnešu
ētikas kodeksu, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem,
tiesiskajam regulējumam un gūtajai pieredzei. |
31.12.2015. |
TM |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Latvijas
tiesu sistēmas lomas stiprināšanas nolūkā GRECO
novērtēšanas IV kārtas ietvaros rekomendēts noteikt augstāku
prioritāti korupcijas novēršanas, ētikas un godprātīguma
profesionālajai apmācībai tiesu sistēmā, piešķirt tai
atbilstošus līdzekļus un nodrošināt, ka tā tiek iekļauta
tiesnešu regulāro apmācību programmā un izveidot specifisku
apmācību tiesu priekšsēdētājiem, lai viņi labāk spētu
tiesās risināt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, interešu
konfliktu, godprātību un citiem pretkorupcijas jautājumiem.
Šobrīd Latvijā kopumā ir 593 tiesneši, neskaitot tiesu
darbiniekus. Savukārt saskaņā ar TM sniegto informāciju
neregulāros prasmju seminārus "Tiesneša loma un ētika" gada
ietvaros visvairāk tiesneši ir apmeklējuši 2012.gadā –
mazāk kā 10% no visiem tiesnešiem, vēlākajos gados –
daudzkārt mazāk (precīzi nav iespējams noteikt, jo TM
sniegtajā statistikā iekļauti arī citi tiesu darbinieki). Tiesu
varā nav nodrošināta ne regulāra apmācība par pretkorupcijas
un interešu konflikta jautājumiem, ne arī obligāta prasība
jaunajiem tiesnešiem apgūt šādu kursu. |
5.2. |
Nodrošināt, ka tiesas
priekšsēdētāju, tiesnešu un tiesneša amatu kandidātu
regulāro apmācību programmā ikgadu tiek iekļauti jautājumi
par korupcijas novēršanu, ētiku un godprātīgumu tiesu
varā. |
31.12.2015. |
TM |
TA |
Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam
paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Kā minēts Sabiedrības par
atklātību "Delna" pētījumā "Valstiskā godaprāta sistēma":
"Tiesu neatkarības jomā ir vērojama problēma, proti, izteikta
tiesu varas atkarība no izpildvaras, it īpaši tiesnešu
kandidātu atlases un virzības jautājumos, budžeta
sastādīšanā." Saistībā ar tiesnešu iecelšanas procesu,
likumdevējvara vairāk nekā izpildvara iejaucas tiesu varas
neatkarībā. Tiek minēts, ka Saeimas nepieciešamība balsot par
jebkuru tiesneša amata maiņu no zemāka uz augstāka līmeņa
tiesu, norāda uz pārlieku likumdevēja iesaisti tiesu varas
darbā. Par tiesu varas neatkarības vājāko posmu gan praksē,
gan normatīvajā regulējumā uzskatāma tiesnešu iecelšana
amatā. Līdz ar to jāpaplašina Tieslietu padomes pilnvaras un
kapacitāte, lai piešķirtu tai lielāku lomu tiesnešu kandidātu
atlasē un tiesu budžeta pieprasījumu izstrādē. Tieslietu
padomes darba atbalstam jānodrošina administratīvais personāls.
Jāatceļ aizklātais balsojums Saeimā par tiesneša amatu
kandidātiem."
Papildus vērtējams jautājums par
Tiesu administrācijas padotību izpildvarai un iespējām šo
institūciju pārveidot par tiesu varas padotības iestādi,
uzdodot nodrošināt materiāltehnisko atbalstu tiesu
administratīvās vadības procesam, tai skaitā arī iekšējās
kontroles prasību izstrādi, iekšēja audita nodrošināšanu,
personāla darbības kontroles pasākumus.
|
5.3. |
Lai kliedētu bažas par lēmējvaras
nepamatotas politiskās ietekmes uz tiesu varas neatkarību
riskiem, analizēt faktisko situāciju un normatīvo ietvaru;
sagatavot grozījumus likumā "Par tiesu varu" ar mērķi
stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram,
Tieslietu padome un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija)
izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā
un karjeras virzībā un precizēt Saeimas pilnvaras šajā
jautājumā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu
apstiprināšanu. |
31.12.2018. |
TM |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Saskaņā
ar likuma "Par tiesu varu" 94.2 pantu, novērtējot
tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas
kolēģijai nav pieejama informācija par profesionālo
izturēšanos/ ētiku un attiecīgi nav iespējams sniegt
vērtējumu tiesneša prasmei pieņemt un ievērot profesionālās
ētikas standartus, bet ir jāanalizē jautājumi, kas tieši un
nepārprotami ir saistīti ar nolēmumu sagatavošanu, piemēram,
tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo
normu piemērošanu, tiesību palīgavotu izmantošanu; tiesas
procesu vadību; darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas
nodrošināšanai; darba organizācijas noteikumu un tiesas
priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā. Tikai
viena likumā vērtējamā prasme: "saglabāt emocionālo
līdzsvaru stresa situācijā" daļēji sasaucas ar tiesnešu
ētikas kodeksā noteiktajām normām. Ņemot vērā, ka tiesneša
darbība ir neatkarīga, tas nozīmē, ka pienākumi tiek veikti
vienpersoniski, pastāvot zināmai rīcības brīvībai tiesību
normu piemērošanā; tiesas spriešanā nedrīkst iejaukties, kas
nozīmē, ka nepastāv stingri lēmuma pieņemšanas pareizības
kontroles mehānismi, tad faktiski visbūtiskākais tiesneša
darbības novērtējuma faktors ir viņa personiskais godaprāts un
profesionālās ētikas normu ievērošana. Lai arī ētikas
pārkāpumi ir salīdzinoši reta parādība tiesnešu darbā,
tomēr ir būtiski, lai konstatētie pārkāpumi tiktu ņemti
vērā to tiesneša darbības novērtējumā un atsevišķos
gadījumos arī karjeras attīstībā, kuru darbībā šādi
pārkāpumi ir konstatēti. Tādēļ likumā izvirzītie kritēriji
tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai ir papildināmi
ar tiesneša ētiskuma novērtējumu un spēju demonstrēt
priekšzīmi likuma ievērošanā. |
5.4. |
Papildināt normatīvajā aktā
izvirzīto tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas
kritērijus ar tiesneša profesionālās izturēšanās un
ētiskuma novērtējumu un prasmi ievērot profesionālās ētikas
standartus un demonstrēt priekšzīmi likuma ievērošanā. |
31.12.2016. |
TM |
Tieslietu padome |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Ir
nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka
disciplinārlietas saistībā ar neatbilstošu tiesnešu rīcību
tiek izlemtas pirms noilguma termiņa beigām, piemēram, paredzot
sankciju piemērošanas perioda pagarināšanu no pārkāpuma
atklāšanas brīža, noilguma perioda kā tāda pārskatīšanu,
kā arī noilguma perioda apturēšanas paredzēšanu noteiktos
apstākļos. 2012.gadā Tieslietu ministrijā ir izveidota darba
grupa vienotas disciplinārkolēģijas sistēmas modeļa
izstrādei, kurā nolemts, ka 3 mēnešu termiņš disciplinārsoda
piemērošanai ir adekvāts gadījumā, ja ar pārkāpuma
atklāšanas brīdi, no kura aprēķināms 3 mēnešu termiņš,
tiek saprasts lietas ierosināšanas brīdis. Vienlaikus darba
grupas locekļi uzskata par saglabājamu 2 gadu noilguma termiņu
disciplinārsoda piemērošanai. |
5.5. |
Pārskatīt un uzlabot tiesnešu
disciplināratbildības sistēmu, izstrādājot nepieciešamos
grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredz iespēju
robežās vienādot tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo
personu disciplināratbildības regulējumu, izveidojot vienotu
disciplinārtiesu. |
31.12.2015. |
TM |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Salīdzinot ar citām valstīm,
zema uzticība tiesu varas sistēmai, kas skaidrojams ne tikai ar
plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto informāciju par aizdomām
par tiesnešu darba slikto kvalitāti, lietu izskatīšanas lēno
gaitu un korupcijas gadījumiem, bet arī ar to, ka lielākajai
daļai sabiedrības nav personiskas saskarsmes ar tiesām un līdz
ar to nav priekšstata par tienešu darbu un tā kvalitāti, jo tā
sabiedrības daļa, kam bijusi tieša saskare ar tiesu, ir
salīdzinoši neliela. Sabiedrības lielākās daļas uzskati par
tiesām ir balstīts nevis uz personisko pieredzi, bet citu
pieredzes atstāstu vai plašsaziņas līdzekļu ziņām, nevis no
konkrētām zināšanām par tiesnešu darbu.. Līdz ar to
ir nepieciešama pārdomāta tiesas darba publiskas
atspoguļošanas stratēģija, piedāvājot risinājumus arī
kvalitatīvi veiktā darba atspoguļošanai, kā arī informējot
par pasākumiem, kas veikti tiesas darba efektivitātes
paaugstināšanai un kļūdu novēršanai. 2013.gada jūnijā un
jūlijā Augstākajā tiesā Tiesnešu ētikas komisijas sēdē
notikušas diskusijas par tiesnešu un tiesu varas sadarbību ar
plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tās ietvaros pārrunāti
problēmjautājumi tiesnešu sadarbībā ar plašsaziņas
līdzekļu pārstāvjiem, kā arī diskutēts par iespējamiem
rīcības virzieniem, kā pilnveidot un uzlabot abpusējo
sadarbību, veicinot tiesu varas caurspīdīgumu un pieejamību
sabiedrībai. Komisijas ieskatā būtu lietderīgi izstrādāt
vadlīnijas tiesnešiem, lai noteiktu galvenos principus
komunikācijā ar plašsaziņas līdzekļiem, jo ir nepieciešams
veicināt sekmīgu sadarbību starp tiesnešiem un žurnālistiem
vai citiem publicistiem. Lai uzlabotu un pilnveidotu tiesu varas
komunikāciju, ir nepieciešama pretimnākoša attieksme gan no
tiesnešu, gan masu mediju pārstāvju puses. No komisijas locekļu
vidus izskanējis priekšlikums izstrādāt tiesu varas sabiedrisko
attiecību koncepciju, lai veidotu vienotu praksi visā sistēmā.
Tiesu varai ir pieņemts iekšējs dokuments "Tiesu komunikācijas
vadlīnijas", kas definē tiesu komunikācijas mērķus un
uzdevumus, aptver tiesu saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem un
sabiedrību, veicinot tiesu kā atvērtas publiskas institūcijas
veidošanos un atbilstoša tēla nostiprināšanos sabiedrības
apziņā, nodrošinot sabiedrībai informāciju par tiesu darbu,
sistēmas būtību, tiesu nolēmumiem, kā arī sekmējot
sabiedrības uzticību tiesu varai. Tiesnešu ētikas komisija
šobrīd strādā pie Tiesu komunikācijas vadlīniju
aktualizēšanas. |
5.6. |
Izveidot tiesnešu apmācību kursu par
komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesu varas darba
skaidrošanai ar mērķi stiprināt sabiedrības uzticību tiesu
varai. |
31.12.2020. |
TM |
TA |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu41 |
Situācijas raksturojums |
Lietu nejaušas sadales principa
ievērošana ir būtisks jautājums aizdomu par korupcijas vai
interešu konflikta risku novēršanā. Iepriekšējās Programmas
darbības periodā 2009.-2013.gadā ir veikti zināmi uzlabojumi
lietu sadalē. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.1
pantu tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma
apstiprina lietu sadales plānu, kuru kalendāra gada laikā var
grozīt, ja iestājušies apstākļi, kas norādīti likuma "Par
tiesu varu" 28.1 pantā (piemēram, tiesneša pārslodze
vai nepietiekams noslogojums).
Šobrīd tiesās lietu elektroniskā
sadale tiek veikta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas
Datorizēto lietu sadali, kas tiesās pirmo reizi tika ieviesta
2007.gada 1.novembrī ar mērķi sadalīt tiesā saņemtās lietas
tiesnešiem pēc nejaušības principa, ievērojot katra tiesneša
slodzi, specializāciju un citus apstākļus. Tādējādi vienu
reizi dienā vai pēc katras lietas reģistrācijas datorprogramma
– Tiesu informatīvā sistēma – noskaidro tiesnešus, kuru
noslogotība, salīdzinot ar citiem tiesnešiem, ir mazāka, un
pēc nejaušības principa iedala viņiem tiesā saņemtās lietas.
Savukārt, ja starp lietām, kuras saņemtas tiesā, ir
specializētās lietas, vispirms tiek veikta šo lietu sadale
(tiesneša specializāciju var noteikt gan veselas tiesību nozares
veidā vai specifiskas tiesību nozares veidā, kā arī ņemot
vērā lietu izskatīšanas noteiktos termiņus).
2011.gada 31.oktobrī Tiesu
informatīvajā sistēmā tika ieviesti jauni lietu sadales
principi, paredzot, ka, lai nodrošinātu objektīvu lietu sadali
un mazinātu iespējamos korupcijas riskus, gadījumā, ja tiesā
ir noteikta specializācija konkrētu lietu izskatīšanai, tad
katrā specializācijā jābūt reģistrētiem vismaz diviem
tiesnešiem.
Atbilstoši likuma "Par tiesu varu"
89.11 panta sestajai daļai tiesnešu specializācijas
pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību
apstiprina Tieslietu padome. Neskatoties uz iepriekš sasniegto,
nepieciešams pilnveidot lietu sadali, kā arī veikt pastāvīgu
sistēmas uzraudzību.
|
5.7. |
Izstrādāt Tiesnešu specializācijas
principu un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, tai
skaitā par nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē, lai
tiktu nodrošinātas pietiekošas izvēles iespējas, kļūdu
datorsistēmā vai programmā novēršana, un pietiekams noteiktas
specializācijas tiesnešu skaits. |
31.12.2015. |
TM |
TA |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Latvijas Republikas Satversmes
pamattekstā no 1922. gada pastāv valsts amatpersonu
neaizskaramības institūts, kura ietvaros atsevišķām valsts
amatpersonu grupām, piemēram, tiesnešiem un Saeimas deputātiem,
šobrīd ir noteikta administratīvā un kriminālprocesuālā
imunitāte. Atšķirībā no citām valsts amatpersonām un
privātpersonām šīm amatpersonu grupām ir paredzēti
atšķirīgi nosacījumi gan saukšanai pie administratīvās
atbildības vai kriminālatbildības, gan procesuālo piespiedu
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanā, respektīvi, konkrētām
amatpersonu grupām ir piešķirta imunitāte vai noteikta
neaizskaramība. Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.pants
paredz no vispārējās kārtības atšķirīgu procedūru un
saskaņojumu nepieciešamību attiecībā uz Saeimas deputātiem,
piemēram, bez Saeimas piekrišanas nevar deputātu administratīvi
sodīt vai saukt pie kriminālatbildības, Satversmes 54.pants –
Valsts prezidentam. Savukārt likumā "Par tiesu varu" 13.pantā ir
paredzēti tiesnešu neaizskaramību garantējošie nosacījumi,
piemēram, tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu
nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā; par administratīviem
pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības.
Analoģiski neaizskaramības nosacījumi noteikti arī
Prokuratūras likuma 7.pantā. KPL 120.pantā "Likumos garantētā
valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte" ir noteikti
konkrētu valsts amatpersonu neaizskaramības noteikumi pret
attiecīgajām kriminālprocesuālajām darbībām –
kriminālprocesa uzsākšana, aizturēšana, kratīšana, piespiedu
atvešana, saukšana pie kriminālatbildības.
GRECO norādījusi, ka
administratīvo imunitāšu sistēma vairs nekalpo sākotnēji
paredzētajam mērķim - aizsargāt tiesnešus no nevēlamas
ietekmes - un, tā kā pašreiz tai ir ļoti mazs sabiedrības
atbalsts, tā būtu atceļama. GRECO rekomendē atcelt tiesnešu,
prokuroru un Saeimas deputātu administratīvās imunitātes
sistēmu. Papildus tam saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas
ieviešanas izvērtējumu Latvijai tiek rekomendēts izstrādāt
tādu tiesisko regulējumu, kas neattiecinātu kriminālprocesuālo
imunitāti uz pirmstiesas izmeklēšanu līdz kriminālvajāšanas
uzsākšanai un pirms imunitātes atcelšanas atļautu veikt
izmeklēšanas darbības personu valdījumā esošajās telpās un
piemērot procesuālos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kas
pasargātu pierādījumus un novērstu iespējamo risku, ka tie
varētu pazust vai tos varētu viltot.
Līdz ar to nepieciešams izvērtēt,
kāda loma amatpersonu neaizskaramībai ir mūsdienu
demokrātiskajās valstīs un vai tiesiskais regulējums atbilst
amatpersonu neaizskaramības mērķim un jēgai; vai
neaizskaramības institūta noteikumi nav plašāki nekā tas
nepieciešams amatpersonu aizsardzībai un tie nenonāk pretrunā
ar vienu no būtiskākajiem konstitucionālajiem principiem –
vienlīdzīguma principu, jo novirze no vienlīdzīguma principa ir
pieņemama tiktāl, ciktāl tās pamatā ir reāla nepieciešamība
nodrošināt pienācīgu un netraucētu amata pienākumu veikšanu,
piemēram, tiesnesim ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu
izpildes laikā.
|
5.8. |
Nodrošināt regulāru prokuroru
apmācību par korupcijas novēršanas jautājumiem (ieskaitot
jautājumus par konfidencialitātes nodrošināšanu un ziņošanu
par pārkāpumiem) un ētikas un godprātības jautājumiem |
31.12.2015. |
ĢP |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
5.9. |
Izstrādāt normatīvā akta projektu,
lai nodrošinātu, ka pirms imunitātes atcelšanas ir atļauts
veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu
pierādījumus saistībā ar Saeimas deputātu, tiesu varas
amatpersonu un prokuroru iespējamo prettiesisko rīcību, un
kriminālprocesuālā imunitāte tiktu attiecināta tikai uz
kriminālvajāšanas stadiju. |
31.12.2019. |
KNAB |
TM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
5.10. |
Sniegt priekšlikumus, lai pārskatītu
visu tiesu varas amatpersonu, Saeimas deputātu un prokuroru
administratīvās imunitātes sistēmu un tās atbilstību
sākotnējam mērķim – aizsargāt amatpersonas funkciju izpildi
no nevēlamas ietekmes. |
31.12.2019. |
KNAB |
TM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
6. |
Rīcības virziens: Korupcijas
novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā |
Situācijas raksturojums |
Vidēji gadā KNAB tiek uzsākti 32
kriminālprocesi, prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas
uzsākšanai nosūtītas 20 lietas pret 49 personām. Zināšanu
trūkums par pretkorupcijas jautājumiem un atbildības trūkums
privātajā sfērā var sekmēt negodprātīgu uzņēmējdarbību.
Lai panāktu koruptīvu noziegumu apjoma kritumu, mazinātu
sabiedrības un tai skaitā uzņēmēju iecietību pret korupciju
(nacionālā un starptautiskā mērogā) un veicinātu privātā
sektora atbildību par godīgu konkurenci un ilgtspējīgu
uzņēmējdarbību, jāizvērš korupcijas novēršanas pasākumi
privātajā sektorā. Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās
KL un KPL normas attiecībā uz juridisko personu atbildību par KL
noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – turpmāk juridiskai
personai paredz atbildību par fiziskās personas izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, ja tas veikts nepietiekamas pārraudzības
vai kontroles rezultātā. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu
jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, kā arī jāveic
atbilstoši pretkorupcijas pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgu
kontroli un uzraudzību pār to darbiniekiem |
6.1. |
Izstrādāt rokasgrāmatu
uzņēmējiem, kurā apskatītas tādas tēmas kā korporatīvā
sociālā atbildība un iekšējās kontroles pasākumi
komercsabiedrībās, lai nepieļautu kukuļošanu |
31.12.2015. |
KNAB |
EM, KP |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Starptautiskajās rekomendācijās tiek norādīts, ka valstīm
būtu nepieciešams nodrošināt izglītošanas pasākumus
amatpersonām, (jo īpaši tām, kas strādā Latvijas Republikas
diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs un
ārvalstu tirdzniecības pārstāvniecībās), lai tās varētu
atklāt un ziņot par ārvalstu uzņēmumu kukuļošanas
gadījumiem un sniegt atbilstošu atbalstu, ja šādi uzņēmumi
saskaras ar kukuļa piedāvājumiem. Turklāt Latvijas Republikas
diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir
būtisks informācijas kanāls ārvalstu investoriem, kad tie
vēršas pie tām, lai izzinātu Latvijas tirgus vidi, tostarp
koruptīvas rīcības praksi. |
6.2. |
Nodrošināt apmācības valsts
amatpersonām (jo īpaši tām, kas strādā Latvijas Republikas
diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs un
ārvalstu tirdzniecības pārstāvniecībās), lai tās varētu
atklāt un ziņot par ārvalstu uzņēmumu kukuļošanas
gadījumiem un sniegt atbilstošu atbalstu, ja šādi uzņēmumi
saskaras ar kukuļa piedāvājumiem |
31.12.2015. |
KNAB |
ĀM, NVO |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
ESAO
Pretkukuļošanas darba grupas 2.fāzes novērtējuma laikā
vērtēs Latvijas paveikto nodokļu jomā: vai ir veicināta
informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas
kriminalizāciju un vai ir veiktas apmācības kukuļošanas
identificēšanā, veicot komercsabiedrību nodokļu nomaksas
auditus. Tāpēc būtu nepieciešamas organizēt apmācības VID
nodokļu inspektoriem korupcijas pazīmju identifikācijā,
balstoties uz VID Nodokļu kontroles pārvaldes apstiprināto
procedūru par Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu un
darbinieku rīcību, identificējot riskus par kukuļdošanas
gadījumiem, akcentējot uzmanību tieši uz ārvalstu amatpersonu
kukuļošanas gadījumiem, kas izstrādāta balstoties uz ESAO
Rokasgrāmatu nodokļu inspektoriem par kukuļošanas
identificēšanu (Bribery Awareness Handbook for Tax
Examiners). |
6.3. |
Aktualizēt norādījumus VID nodokļu
inspektoriem korupcijas pazīmju identifikācijā, attiecinot to uz
kukuļošanu ārvalstīs, un regulāri veikt VID nodokļu
inspektoru apmācību |
31.12.2015., 31.12.2017.,
31.12.2019. |
FM, VAS |
VID |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros,
kā arī piesaistot ES fondu finansējumu42 |
Situācijas raksturojums |
Lai
veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu, piesaistot Latvijai
lielās investīcijas, 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā
grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" , kas paredz
atjaunot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo
investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa
ieguldījumiem. Investīciju projektu vērtēšana notiek saskaņā
ar Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.78
"Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un
īstenošanas kārtība". Atbalstāmo investīciju projektu
vērtēšanā šobrīd netiek vērtēts aspekts, vai juridiskai
personai ir iepriekš piemērota atbildība par koruptīviem
nodarījumiem. Šis kritērijs būtu iekļaujams atbalstāmo
investīciju projektu vērtēšanā, lai nacionālā līmenī
paustu konceptuālu atbalstu godīgiem uzņēmējiem un
uzņēmējdarbībai. |
6.4. |
Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
normatīvajā regulējumā par atbalstāmo investīciju projektu
apstiprināšanas un īstenošanas kārtību, kā izslēgšanas
kritēriju investīciju projektu vērtēšanā nosakot –
iepriekš piemērotu atbildību par koruptīviem nodarījumiem |
31.12.2015. |
FM |
EM, VID |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
panāktu vienotu izpratni par likuma "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta trešās un
ceturtās daļas piemērošanu organizāciju, biedrību un
nodibinājumu darbībā, kā arī pēc iespējas mazinātu
apzinātu un neapzinātu izvairīšanos no likuma normu
ievērošanas valsts amatpersonas statusa noteikšanā, ir
konstatēta nepieciešamība izstrādāt skaidrojumu minēto
tiesību normu piemērošanai praksē. |
6.5. |
Izstrādāt informatīvu materiālu
biedrību un nodibinājumu amatpersonām par likuma "Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta 3. un
4.daļas piemērošanu organizāciju, biedrību un nodibinājumu
darbībā |
31.12.2015. |
FMVID |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
|
Apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci
pret korupciju |
7. |
Rīcības virziens: Personu un grupu, kas
nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā
un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem
draudiem veicināšana |
Situācijas raksturojums |
Vidēji gadā KNAB tiek uzsākti 32
kriminālprocesi, prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas
uzsākšanai nosūtītas 20 lietas pret 49 personām. Zināšanu
trūkums par pretkorupcijas jautājumiem un atbildības trūkums
privātajā sfērā var sekmēt negodprātīgu uzņēmējdarbību.
Lai panāktu koruptīvu noziegumu apjoma kritumu, mazinātu
sabiedrības un tai skaitā uzņēmēju iecietību pret korupciju
(nacionālā un starptautiskā mērogā) un veicinātu privātā
sektora atbildību par godīgu konkurenci un ilgtspējīgu
uzņēmējdarbību, institūcijām, kuru amatpersonām
salīdzinoši biežāk tiek piedāvāti kukuļi, ir jāveic
uzņēmēju informēšana par korupcijas (nacionālā un
starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām, piemēroto
atbildību juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī par
korupcijas novēršanas pasākumiem uzņēmumos. |
7.1. |
Tiesībaizsardzības iestādēm
sadarbībā ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām
organizācijām (dažādās nozarēs) organizēt un iesaistīties
informatīvu pasākumu organizēšanā, kas vērsti uz Latvijas
uzņēmēju informēšanu par korupcijas (nacionālā un
starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām, veicinot kompleksu
iekšēju pretkorupcijas pasākumu ieviešanu uzņēmumos. |
31.12.2015.–31.12.2020. |
KNAB, VID, VP, VRS |
NVO |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Korporatīvā sociālā atbildība ir ilgtspējīgu uzņēmumu
stratēģijas un identitātes pamats. Tā ietver uzņēmumu biznesa
praksi, uzņēmuma vērtības un principus, pēc kuriem uzņēmums
vadās, kā arī ieguldījumu vietējās sabiedrības attīstībā.
Korporatīvas sociālās atbildības jēdziens Latvijas
uzņēmējdarbības vidē ir salīdzinoši jauns, taču tā nozīmi
jau šobrīd apzinās uzņēmēji, kam ir būtiska savas
uzņēmējdarbības ilgtspēja, kā arī ir vēlme un
nepieciešamība darboties starptautiskā līmenī un piesaistīt
investīcijas. Korporatīvās sociālās atbildības jēdziens
Latvijā pārsvarā tiek asociēts ar darba vides, darba drošības
uzlabošanu un darbinieku sociālo garantiju nodrošinājumu.
Tomēr korporatīvās sociālās atbildības kontekstā par maz ir
analizēta un vērtēta korupcijas novēršanas politikas
plānošana un ieviešana privātajā sektorā, lai arī tā tieši
ataino uzņēmuma vērtības, pēc kurām vadoties, tas attīsta
savu uzņēmējdarbības praksi. Līdz ar to secināms, ka
korupcijas novēršanas jautājumi aizvien vairāk būtu
aktualizējami uzņēmēju izglītošanas programmās un
semināros. Mūsdienu biznesa vidē ētika un stingra nostāja pret
korupciju nebūtu jāuztver kā izvēle, bet kā nepieciešamība
ilgtspējīgiem panākumiem. Ir jānodrošina labvēlīga tiesiskā
un konkurences vide, kurā uzņēmēji tiek iedrošināti ziņot
par korupciju. Arī nevalstiskajām organizācijām ir jābūt
atbildīgākām uzņēmēju informēšanā un izglītošanā,
nodrošinot tos ar pamatzināšanām par saistošajiem noteikumiem
un juridiskajām saistībām, lai nodrošinātu to atbilstību
tostarp ANO Globālā līguma kustības izvirzītajam 10.
Principam, kas nosaka, ka "Uzņēmumiem ir jāstrādā pret
korupciju visos tās veidos (gan pret kukuļdošanu, gan naudas vai
citu labumu izspiešanu)". |
7.2. |
Veidot izpratni par korupcijas riskiem
un korupcijas negatīvajām sekām uzņēmējdarbībā un veicināt
augstāku korporatīvās sociālās atbildības standartu
ievērošanu |
31.12.2018. |
EM |
TMKNABNVO |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Godīgas
vēlēšanas, kā arī godīga un atbildīga politika
starpvēlēšanu laikā ir demokrātiskas valsts pamatnosacījums.
Līdz ar ko likumsakarīga ir nepieciešamība nodrošināt
caurskatāmību tautas priekšstāvju darbībām cīņā par
vēlētāju uzticību priekšvēlēšanu periodos. |
7.3. |
Informēt sabiedrību par
konstatētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības
pārkāpumiem politisko organizāciju un to apvienību darbībā,
kā arī politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas
noteikumu pārkāpumiem. |
31.12.2015.– 31.12.2020. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Augsta tolerance pret korupciju
vērojama arī gados jaunu cilvēku attieksmē. Lai radītu
jauniešiem izpratni par korupcijas negatīvajām sekām un
kaitējumu sabiedrībai un demokrātijai, kā arī veicinātu
jauniešu vidū diskusiju par labu pārvaldību, godprātību un
citām sabiedrības vērtībām, pretkorupcijas jautājumus
nepieciešams integrēt izglītības programmās.
Šobrīd valsts vispārējās
vidējās izglītības standartā korupcijas jautājums ir
iekļauts tikai mācību priekšmeta "Politika un tiesības"
standartā. Lai nākotnē veicinātu neiecietību pret korupciju un
nodrošinātu sistemātisku korupcijas tematikas apgūšanu,
pretkorupcijas jautājumu apgūšana ir jāiekļauj
pamatizglītības un vispārējās izglītības standartos, ar
korupciju saistītos jautājumus ietverot tādu mācību
priekšmetu standartos kā sociālās zinības, ekonomika,
kulturoloģija un ētika.
|
7.4. |
Veikt grozījumus Ministru kabineta
2013.gada 21.maija noteikumos Nr.281 "Noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību
priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem",
pilnveidojot mācību priekšmetu "Ekonomika", "Kulturoloģija" un
"Ētika" saturu par korupcijas jautājumiem. |
31.12.2017. |
IZM |
VISC |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
7.5. |
Veikt grozījumus Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.468 "Noteikumi par valsts
pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu
standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem", mācību
priekšmeta "Sociālās zinības" programmas saturā pilnveidojot
jautājumus par korupciju, skaidrojot korupcijas būtību,
cēloņus un sekas, izpausmi un novēršanu. |
31.12.2017. |
IZM |
VISC, KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
7.6. |
Lai nostiprinātu iedzīvotāju
pārliecību par iespējām risināt jautājumus veselības
aprūpes iestādēs, satiksmes uzraudzības jomā un tiesā,
neizmantojot prettiesiskus maksājumus šajās jomās
nodarbinātajām personām, un lai cilvēki būtu informēti par
saviem pienākumiem un tiesībām, izstrādāt un ieviest
komunikācijas stratēģiju, vēršot uzmanību uz nodarbināto
godprātīgumu, institūciju labu pārvaldību un dažāda veida
piedāvājumu (kukuļu, dāvanu, neatļautu labumu)
nodarbinātajiem nepieļaujamību. |
31.12.2015. |
VM, IeM, pašvaldības,
TA |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un
pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
Latvijā nav sava vienota ētikas kodeksa ne veselības aprūpes
jomā nodarbinātajiem, nedz arī izglītības nozares iestādēs
strādājošiem. Tā rezultātā nav regulēta, piemēram, dāvanu
apmaiņa vai citi interešu konfliktu gadījumi starp valsts vai
pašvaldības iestādē nodarbinātajiem un institūcijas
klientiem. |
7.7. |
Izstrādāt vadlīnijas vienotu ētikas
kodeksu izstrādei veselības aprūpes jomā un izglītības
nozarē strādājošajiem |
31.12.2016. |
VMIZM |
- |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
sekmētu pretkorupcijas temata apgūšanu dažāda vecuma skolēnu
auditorijās, nepieciešams mācību stundas padarīt praktiskākas
un interesantākas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Izveidojot
dažādas video situācijas, kas vizuāli saistošā veidā
attēlotu raksturīgākās ētiskas un korupcijas problēmas
ikdienas situācijās, varētu sekmēt skolēnu izpratni par
korupcijas problemātiku, izpausmi un sekām, kā arī veicināt
atbildību par savu un savas ģimenes locekļu rīcību dažādās
dilemmas situācijās. Papildu izstrādājami arī cita veida
(plakāti, kartītes, uzlīmes, brošūras) informatīvi materiāli
skolēnu izglītošanai. |
7.8. |
Nodrošināt pretkorupcijas tēmai
veltītu video mācību materiāla izstrādi skolēnu
auditorijai |
31.12.2019. |
KNAB |
VISC |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
7.9. |
Nodrošināt pretkorupcijas tēmai
veltītu informatīvu materiālu izstrādi skolēnu
auditorijai |
31.12.2017. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
nodrošinātu skolēniem iespēju saņemt pilnvērtīgas, uz
korupcijas apkarotāju un novērsēju pieredzes balstītas
zināšanas par korupcijas tematiku, nepieciešams pilnveidot
skolotāju zināšanas par minēto jautājumu, organizējot
seminārus, apmācības un konferences. |
7.10. |
Pilnveidot skolotāju zināšanas par
korupciju kā sociālu parādību, lai iegūtās zināšanas būtu
izmantojamas tālākā skolēnu apmācībā |
31.12.2017. |
KNAB |
IZM |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Eiropas
Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcijā norādīts, ka
"neatkarīga pētnieciskā žurnālistika ir nozīmīga
krāpšanas, korupcijas un organizētās noziedzības shēmu
atklāšanā, ko pierādīja ārzonu informācijas nopludināšanas
gadījums 2013. gada aprīlī, atklājot informāciju par 130 000
ārzonu kontiem pēc tam, kad vairākus gadus tika veikta
izmeklēšana, ko sadarbībā ar 36 laikrakstiem īstenoja
Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs; Eiropas
Parlaments pauž viedokli, ka pētnieciskās žurnālistikas
ziņojumi ir vērtīgs informācijas avots, kas jāanalizē Eiropas
Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un dalībvalstu
tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm". Latvijā
ir komerciāli neizdevīgi privāti finansētiem plašsaziņas
līdzekļiem uzturēt pētniecisko žurnālistiku, arī valsts
atbalsts pētnieciskās žurnālistikas attīstībai ir ļoti
vājš, tādēļ būtu izvērtējamas iespējas izstrādāt valsts
atbalsta mehānismu. |
7.11. |
Izvērtēt iespējas izstrādāt tādu
valsts atbalsta mehānismu pētnieciskās žurnālistikas
attīstībai Latvijā, kas neapdraudētu tā neatkarību un
veicinātu tās pastāvēšanu. |
31.12.2018. |
KNAB |
NEPL |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Spēļu
rezultātu pasūtīšana tiek vienprātīgi uzskatīta par vienu no
lielākajiem draudiem mūsdienu sportam. Tā grauj sporta
pārstāvētās vērtības, piemēram, godīgumu, godīgu spēli un
cieņu pret citiem. Spēļu rezultātu pasūtīšana var
atsvešināt līdzjutējus un atbalstītājus no organizētā
sporta — jomas, kas veido gandrīz 2 % no ES bruto pievienotās
vērtības. Turklāt spēļu rezultātu pasūtīšana bieži ir
saistīta ar pasaules mēroga organizētās noziedzības tīkliem.
Tā ir problēma, kas pašlaik pasaulē ir kļuvusi par valstu
iestāžu, sporta kustības un tiesībaizsardzības aģentūru
prioritāti. Spēļu rezultātu pasūtīšana ir korupcijas veids,
pret kuru vēršas valstu krimināltiesību akti. |
7.12. |
Veikt korupcijas risku analīzi
Latvijas sporta organizāciju darbībā, izvērtēt to politiku un
praktiskos pasākumus cīņā ar korupciju un veikt to
efektivitātes un izmantojamības novērtējumu. |
31.12.2019. |
KNAB |
VP, IZM |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
8. |
Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju
aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par
ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos |
Situācijas raksturojums |
2014.gada 30.aprīlī Eiropas
Padomes Ministru komitejas sēdē tika pieņemta rekomendācija
dalībvalstīm par trauksme cēlāju aizsardzību (Recommendation
CM/Rec(2014)7of the Committee of Ministers to member States on the
protection of whistleblowers (Adopted by the Committee of Ministers
on 30 April 2014,at the 1198th meeting of the Ministers’
Deputies) pieejama
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CM/Rec(2014)7&Language=lanEnglish&Ver=original&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383).
Rekomendācija paredz normatīvā, juridiskās aizsardzības un
institucionālā ietvara izveidi trauksmes cēlāju
aizsardzībai.
Kopš brīža, kad tika likvidēta
Valsts civildienesta pārvalde, Latvijā nav iestādes, kas valsts
administrācijas ietvaros izskatītu sūdzības par iespējamu
publisko personu iestāžu vadītāju prettiesisku rīcību
attiecībā pret valsts pārvaldē strādājošajiem, piemēram,
par patvaļīgu atbrīvošanu no amata, nepamatotu disciplināro
sankcionēšanu, ziņotāju aizsardzības pasākumu neievērošanu,
politisko iejaukšanos vai citiem pārkāpumiem. Ilgstošas
tiesvedības draudi, kas saistīti arī ar finansiāliem
izdevumiem, bremzē pašiniciatīvu cīņai pret prettiesisku
rīcību, nostiprinās bailes ziņot par konstatētiem
pārkāpumiem. Ziņošanas jeb trauksmes celšanas mehānisms
Latvijā ir vājš, turklāt zināma aizsardzība pastāv tikai
attiecībā uz valsts amatpersonām, kas ziņo par interešu
konfliktiem. Tomēr pat līdzvērtīgu mehānismu nav attiecībā
uz valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kas nav valsts
amatpersonas. Valsts neveicina iedzīvotāju iesaisti dažādu
pārkāpumu atklāšanā, piemēram, informējot par vides
aizsardzības, nodokļu nomaksas, būvniecības prasību vai citu
noteikumu pārkāpšanu. It īpaši būtiski valstij būtu
izstrādāt mehānismus pārkāpumu identificēšanā ikvienā
jomā, kur tiek ieguldīti publiskie finanšu līdzekļi, jo kā
liecina ārvalstu pētījumi, veicinot ziņošanu, var tikt
samazināts izkrāpto vai izšķērdēto līdzekļu apjoms sākot
no potenciāli 18% no kopējā valsts budžeta dotāciju apmēra uz
3-5% (Skat. "Sabiedrības par atklātību - Delna" pētījumu
"Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā". Kristīne
Dupate, 2012.)
|
8.1. |
1) Izstrādāt likumprojektu par
ziņotāju par likumpārkāpumiem aizsardzību;
2) Popularizējot ziņošanas mehānismus sabiedrībā,
aktivizēt ziņotājus proaktīvai un reaktīvai rīcībai;
3) Valsts pārvaldes ietvaros nodrošināt kompetentu un
politiski neatkarīgu pārkāpumu, ko izdarījuši iestāžu
vadītāji, izskatīšanu
|
1) 31.12.2016
2) pastāvīgi
3) 31.12.2019 |
1) VK
2), 3) KNAB |
TM, FM, LM, EM, VM |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Tiesībsargājošo iestāžu
informēšana par negodprātīgu amatpersonu rīcību ir katra
iedzīvotāja pienākums, turklāt tiesiskā valstī šādai
rīcībai būtu jākļūst par sociālo standartu. Ceļā uz
tiesisku valsti, kurā korupcija ir apkaunojoša rīcība,
sabiedrībā ir jāstiprina neiecietība pret korupciju un
jāveicina gatavība atklāt un ziņot par negodprātīgām
amatpersonām. Tomēr nevalstiskās organizācijas norāda (skat.
biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pētījumu
"Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā" (turpmāk –
Pētījums); (Kristīne Dupate, 2012), ka Latvijā šobrīd aizvien
ir būtiskas nepilnības trauksmes cēlēju tiesiskajai
aizsardzībai, rosinot pat īpašā likumā nodrošināt trauksmes
cēlēju aizsardzību. Lielākās potenciālo ziņotāju bažas
šobrīd aizvien ir par tiešu vai netiešu darba devēja,
iestādes vai struktūrvienības vadītāja "izrēķināšanos"
(galvenokārt ar administratīvām metodēm) ziņošanas
gadījumā. Pētījuma secinājumi: 1.Pašlaik Latvijā nav
speciāla tiesiskā regulējuma attiecībā uz trauksmes celšanas
gadījumiem. Esošais tiesiskais regulējums, kuru iespējams
piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, ir fragmentārs gan
materiālā, gan personālā tvēruma ziņā. 2.Sakarā ar to, ka
Latvijas tiesiskais regulējums tieši neidentificē trauksmes
celšanas gadījumus un trauksmes cēlējus, šādā situācijā
tiek piemērots vispārējais tiesiskais regulējums, kas, ņemot
vērā reālos gadījumus, var rezultēties nopietnās tiesiskās
sekās, kā sarežģīta un dārga civiltiesiskā tiesvedība vai
kriminālprocesa uzsākšana pret trauksmes cēlēju saistībā ar
citu personu tiesību iespējamu aizskaršanu. 3.Tās dažas
normas, kas ir netieši vērstas uz trauksmes cēlēju aizsardzību
(Darba likuma 9.pants, KL 28.pants), līdz šim tiesu praksē nav
tikušas piemērotas trauksmes cēlēju aizsardzības kontekstā.
Tiesu prakse un tiesību zinātnieku atziņas liecina, ka trauksmes
cēlēju rīcības aizsardzībai plašāk Latvijas tiesību
sistēmas kontekstā tiek izmantotas tiesības uz vārda brīvību.
4.Latvijā efektīvi nedarbojas Iesnieguma likumā un Informācijas
atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes
aizsardzība, turklāt nereti tiek apšaubīta minēto tiesību
ievērošanu uzraugošo institūciju efektivitāte un
objektivitāte. 5.Tiesvedības procesi, kas tiek ierosināti pret
trauksmes cēlējiem, pamatā ir juridiski komplicēti, kas
skaidrojams ar attiecīgas tiesu prakses un skaidra speciālā
tiesiskā regulējuma trūkumu. 6.Kvalificēta juridiskā
palīdzība Latvijā ir dārga, turklāt trauksmes cēlēju
tiesvedības procesi nav tipiski, tādēļ prasa īpašas papildu
zināšanas. Lai spētu sev nodrošināt kvalificētu juridisko
palīdzību, trauksmes cēlējiem pašiem jābūt augsti
kvalificētiem juristiem vai cilvēkiem ar augstu ienākumu
līmeni. Tāpēc pozitīvu rezultātu savu tiesību aizsardzībai
gūst trauksmes cēlēji, kuriem ir augsta profesionālā
kvalifikācija un/vai pietiekami augsti ienākumi.
Pētījumā izteiktie priekšlikumi: A.Ir nepieciešams
speciāls tiesiskais regulējums, kas sniedz trauksmes celšanas un
trauksmes cēlēja definīciju un kas tiek piemērots kā lex
specialis attiecībā pret citu vispārējo tiesisko regulējumu
attiecībā uz konkrētām situācijām. B.Tā kā robeža starp
trauksmes celšanu un citu personu tiesību pārkāpumu ir grūti
paredzama un nosakāma, radot ievērojamu risku trauksmes
cēlējam, ir jāparedz īpašs tiesiskais regulējums trauksmes
cēlēja aizsardzībai gadījumā, ja sniegtās ziņas
izrādījušās kļūdainas. Šeit gan vienlaicīgi būtu
jāievēro samērīgums starp sniegto ziņu iespējamo (ja tās
nebūtu kļūdainas) nozīmi sabiedrībai un sekām, kādas tās
radījušās citām personām, lai nodrošinātu vispārējo
tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu. C.Speciālajā
tiesiskajā regulējuma trauksmes celšanas gadījumiem būtu
nosakāma ne tikai adekvāta trauksmes cēlēja aizsardzība pret
negatīvām sekām, bet arī tiesības uz saprātīgu finansiālo
atlīdzību, ja sabiedrības gūtais labums ir bijis
ievērojams.
|
1. Tiesību aktos būtu paredzama
iespēja nevalstiskajām organizācijām būt par patstāvīgu
prasītāju civilprocesā un iesniedzēju administratīvajā
procesā trauksmes celšanas gadījumos sabiedrības interesēs,
nepastāvot konkrētai cietušajai personai.
2. Ņemot vērā Latvijas mazo iedzīvotāju skaitu, Darba
likumā būtu nosakāma arī personas aizsardzība pret
nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas gadījumā arī no
trešo personu, t.i., citu darba devēju, puses, lai novērstu
reāli eksistējošu situāciju, ka trauksmes cēlējam nākas ne
tikai pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju,
pret kuru trauksme ir celta, bet arī vēlāk saskarties ar
nopietnām grūtībām atrast darbu pie cita darba devēja.
3. Speciālajam tiesiskajam regulējumam attiecība uz trauksmes
cēlējiem būtu paredzamas arī speciālas procesuālās
tiesības. Tiesvedībās civilprocesuālajā kārtībā būtu
jāparedz apgrieztais pierādīšanas pienākums, it sevišķi
attiecībā uz kļūdainu ziņošanu: trauksmes cēlējam būtu
vien jāpierāda tas, ka ir bijuši prima facie fakti, kas liecina
par iespējamu tiesību normu pārkāpumu. Tomēr arī šeit būtu
piemērojams samērīguma princips, paralēli vērtējot iespējamo
sabiedrības ieguvumu un citām personām nodarīto zaudējumu
(kaitējumu).
4. Likumdevējam būtu jānosaka un izpildvarai būtu
efektīvāk jānodrošina Iesnieguma likumā un Informācijas
atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes
aizsardzība.
5. Nepieciešams tiesiskais regulējums, kas pilnveidotu gan
iekšējās, gan ārējās ziņošanas mehānismus. It īpaši
liela uzmanība būtu jāvelta Valsts policijas Iekšējās
izmeklēšanas biroja pakļautības maiņai, lai tiktu
nodrošināta tā darbības objektivitāte.
6. Likumdevējam ir jāgroza visi likumi, kuri regulē valsts
dienestu, paredzot tajos Darba likuma normu, kas nosaka
nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu, kā tas jau ir pašlaik
ir noteikts Valsts civildienesta likumā.
7. Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par trauksmes celšanas
nepieciešamību un sekmētu atbalstošu attieksmi pret trauksmes
cēlējiem, ir nepieciešams apsvērt iespēju paredzēt speciālu
tiesisko regulējumu konkrētās dzīves jomās, piemēram,
celtniecībā un ceļu būvē, kur nekvalitatīva darbu izpilde,
kas tiek noslēpta, var draudēt ar lielu sabiedrisko bīstamību
cilvēku veselībai un dzīvībai. Līdzīgi speciālu tiesisko
regulējumu gan trauksmes cēlēju aizsardzībai, gan finansiālai
atlīdzībai varētu ieviest nodokļu nomaksas jomā, kas tiek
atzīta par vienu no korupcijas riskiem un likuma pārkāpumiem
visvairāk pakļautajām jomām.
|
8.2. |
(Svītrots ar
MK 03.02.2016. rīkojumu Nr. 110) |
8.3. |
Noteikt valsts amatpersonām obligātu
pienākumu ziņot KNAB visos gadījumos, kad to rīcībā nonākusi
informācija, kas pirmšķietami norāda uz koruptīvu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanu |
29.02.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
8.4. |
Analizēt KL 324.pantu un jaunākās
lietas, kurās šī norma par labprātīgu paziņošanu par
kukuļdošanu ir tikusi piemērota, lai pārliecinātos, vai šī
norma potenciāli var tikt ļaunprātīgi izmantota un
nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
|
Apakšmērķis: Nodrošināt soda par
likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un
uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību |
9. |
Rīcības virziens: Efektīvu,
proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par
izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana. |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
valstī nenotiek aktīva darbība privātā sektora korupcijas
atklāšanā. Ņemot vērā, ka publiskā sektora korupcijas
izmeklēšanā ir nepieciešams izmantot tādas pašas metodes kā
privātā sektora likumpārkāpumu atklāšanā, būtu lietderīgi
šīs izmeklēšanas funkcijas apvienot, mainot krimināllietu
izmeklēšanas piekritību. Šobrīd atbilstoši KPL 387.panta
sestajā daļā noteiktajai kompetencei un Korupcijas novēršanas
un apkarošana biroja likuma 2.pantam KNAB ir kompetence izmeklēt
noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā. |
9.1. |
Izstrādāt informatīvo ziņojumu,
izvērtējot iespēju paplašināt KNAB kompetenci attiecībā uz
tiesībām izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus
privātajā sektorā |
01.09.2017.
|
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
|
Situācijas raksturojums |
Saskaņā
ar Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un
ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām nacionālajos
normatīvajos aktos ir jāparedz, ka kukuļa pieprasīšana, ko ir
izdarījusi valsts amatpersona, ir jāatzīst par pabeigtu
noziedzīgu nodarījumu arī tajos gadījumos, kad kukuļa
pieņemšana faktiski nav notikusi. Tomēr Latvijas KL 320.panta
trešajā daļā valsts amatpersonai ir paredzēta atbildība par
kukuļa pieprasīšanu kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu
tikai tajā gadījumā, ja kukulis ir pieprasīts "par šā panta
pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām". Tas
nozīmē, ka tikai tajos gadījumos, kad ir notikusi kukuļa, tas
ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu,
pieņemšana, kukuļa pieprasīšana tiks uzskatīta par
kvalificējošu pazīmi kriminālatbildības piemērošanā. |
9.2. |
Izstrādāt likumprojektu, paredzot
kriminālatbildību kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu par
kukuļa pieprasīšanu, ko ir izdarījusi valsts amatpersona. |
31.12.2015. |
TM |
KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Saskaņā
ar socioloģisko aptauju datiem Latvijā 57% iedzīvotāju norāda
uz to, ka viņi nezina, kur vērsties gadījumā, ja viņi
vēlētos ziņot par korupcijas gadījumu. Līdz ar to ir
nepieciešams izglītot sabiedrību par to, kur ziņot, kā arī
nodrošināt viegli pieejamu informāciju par ziņošanas
iespējām. |
9.3. |
Valsts un pašvaldību institūciju
darbinieku un iedzīvotāju izglītošana par nepieciešamību
ziņot par likumpārkāpumiem iestādēs. Informēšana par
liecinieku aizsardzības programmām un to izmantošanas
iespējām, informācijas sniedzēju aizsardzību un anonimitātes
nodrošināšanu. |
Pastāvīgi |
KNAB, VP |
GP |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta rīcības plānu organizētās
noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai
2014. – 2019.gadam ir izteikts aicinājums dalībvalstīm ieviest
konkrētus noteikumus par aizliegumu personām pēc galīgā tiesas
sprieduma pasludināšanas par noziegumiem saistībā ar korupciju
kandidēt uz noteiktiem amatiem, paredzot pietiekami ilgu šīs
sankcijas darbības laiku (ideāli būtu vismaz 5 gadi), kas
attiecas uz piedalīšanos visu veidu vēlēšanās (Eiropas,
valsts, reģionālajā un vietējā līmenī), šajā laikā
aizliedzot arī ieņemt amatu valdībā dažādos administrācijas
līmeņos. Pašlaik ir iespējama situācija, kad pašvaldībās,
pašvaldību institūcijās un uzņēmumos, publiskās personas
kapitālsabiedrībās var turpināt darbu amatpersona, kura
notiesāta par koruptīvu noziedzīgo nodarījumu. Tādējādi
gadījumos, kad piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts
sods, var rasties situācija, kur persona turpina darbu
pašpārvaldes institūcijā vai pašpārvaldes uzņēmumā,
tādējādi gan graujot uzticību vietējās pārvaldei, gan radot
iespēju korumpētām amatpersonām cerēt, ka pat koruptīva
noziedzīga nodarījuma atklāšanas un notiesāšanas gadījumā
tās savu darbu varēs turpināt. |
9.4. |
Izvērtēt iespējas noteikt
normatīvajos aktos, ka personas, kas ar galīgu spriedumu
notiesātas par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju
(noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā vai
dienesta ļaunprātībām privātajā sektorā) vai noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nevar ieņemt amatus
pašvaldību institūcijās, publiskās personas
kapitālsabiedrībās. |
31.12.2017. |
Visas ministrijas |
|
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Pieaugot
izmeklēšanas kapacitātei, tiek radīti jauni noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas paņēmieni, tādēļ ir nepieciešams
attīstīt jaunas metodes un starpinstitūciju sadarbību, lai
visefektīvākā veidā noteiktu korupcijas sensitīvās jomas un
risku analīzes rezultātā identificētu aizdomās turamās
personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.
Eiropas Parlamenta 2013. gada 23.oktobra rezolūcijā minēts, ka
noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās spēja un nelikumīgi
iegūtie līdzekļi ir ievērojami palielinājušies tā iemesla
dēļ, ka tās darbojas daudzās nozarēs, no kurām lielāko daļu
kontrolē valsts pārvalde. Līdz ar to koruptīvu nodarījumu
atklāšanai ir nepieciešams nodrošināt kriminālizlūkošanu
stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai
efektivizētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un veicinātu
optimālu tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu
nodarījumu valsts dienestā un dienesta ļaunprātību
tautsaimniecībā apkarošanas virzienos. |
9.5. |
Attīstīt un ieviest nacionālā
kriminālizlūkošanas modeļa metodes koruptīvu noziedzīgu
nodarījumu atklāšanā (noziedzīgi nodarījumi valsts dienestā
un dienesta ļaunprātības tautsaimniecībā), ieviešot
stratēģisko analīzi un citas nepieciešamās metodes. |
31.12.2017. |
KNAB |
VP |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas
darba grupas Latvijas izvērtējuma ietvaros izvirzītajām
prasībām, Latvijai ir jānodrošina: 1) statistika par
izpildītajām tiesiskajām palīdzībā saistībā ar ārvalstu
amatpersonas kukuļošanu; 3)statistika saistībā ar
nosūtītajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem par ārvalstu
amatpersonas kukuļošanu; 4) statistika par izdošanas lūgumiem
saistībā ar ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 5) statistika
par kriminālprocesiem par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu.
Latvijai būs jāsniedz informācija par ESAO Pretkukuļošanas
konvencijas piemērošanu praksē, t.sk. jānodrošina minētie
statistikas dati. |
9.6. |
Nodrošināt statistikas datu uzskaiti
atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas konvencijas darba grupas
noteiktajam statistikas saturam |
31.12.2015., 31.12.2016.,
31.12.2017., 31.12.2018., 31.12.2019., 31.12.2020. |
KNAB |
TMGP |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Par
aktualitāti starptautiskajā telpā korupcijas novēršanas
kontekstā kļuvuši korupcijas risku pētījumi, kuru mērķis ir
noskaidrot, vai pastāv kāda savstarpēja saistība starp personas
dzimumu un tā gatavību iesaistīties koruptīvās darbībās.
Latvijā līdz šim nav veikti šāda satura pētījumi vai
analīze. Lai arī Latvija varētu pilnvērtīgi piedalīties
starptautiskās diskusijās par personas dzimuma ietekmi uz
koruptīvas rīcības izpausmēm, nepieciešams veikt padziļinātu
analīzi, ņemot vērā to valstu metodoloģisko pieredzi, kas
šādus pētījumus jau ir veikušas. |
9.7. |
Veikt analīzi par personas dzimuma
lomu un tā iespējamo ietekmi uz koruptīvas rīcības
izpausmēm |
31.12.2020. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Šobrīd
informācija par amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem
pārkāpumiem ir pieejama vieglāk un lielākā apjomā nekā
informācija par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem. IKNL 31.pants paredz sabiedrības informēšanu par
valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma
pārkāpumiem, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas
mājaslapā internetā. Publikācijā atbilstoši IKNL ietverta
šāda satura informācija: 1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds
un ieņemamais amats; 2) šā likuma tiesību norma, kas
pārkāpta; 3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks; 4)
pieņemtais lēmums (nolēmums); 5) lēmuma (nolēmuma) spēkā
stāšanās un izpildes datums. Savukārt informācijai par valsts
amatpersonu KL pārkāpumiem publiskajā telpā ir ierobežots
apjoms un piekļuve. |
9.8. |
Izstrādāt koncepciju par iespējamiem
risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas publiskošanu par
amatpersonām piemērotajiem kriminālsodiem, ņemot vērā Fizisko
personu datu aizsardzības likumu. |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Saskaņā
ar Eiropas Parlamenta ierosinātajām svarīgākajām darbības
jomām ES Nodokļu plaisas novēršanas stratēģijā: "Krāpšanas
nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas
jautājumos" tiek izteikts aicinājums dalībvalstīm piešķirt
savām valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestādēm
atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta
resursus, kā arī resursus to nodokļu iestāžu darbinieku
apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā
saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un
ieviest stingrus pretkorupcijas pasākumus. Tā kā Latvijā vēl
arvien tiek lēsts augsts ēnu ekonomikas līmenis un ES ārējās
robežas kontrole ir pakļauta augstiem korupcijas riskiem, tad
valstij būtu jāstiprina pretkorupcijas kapacitāte
robežkontroles jomā. |
9.9. |
Lai stiprinātu valsts pretkorupcijas
politikas kapacitāti nodokļu un robežkontroles jomā,
jāizvērtē valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas
iestāžu personāla atbilstība un speciālās zināšanas, un
jānodrošina atbilstoši budžeta resursi to nodokļu iestāžu
darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu
sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu
apiešanu, un jāievieš stingri pretkorupcijas pasākumi. |
31.12.2017. |
FM, VAS |
VID |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros,
kā arī piesaistot ES fondu finansējumu43 |
Situācijas raksturo-jums |
Šobrīd
KPL nav paredzēta fiziskajām personām ekvivalentu drošības
līdzekļu piemērošana arī tajās situācijās, kad tiek
piemēroti KL paredzētie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi
attiecībā uz juridiskajām personām, tādēļ ir nepieciešams
veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. |
9.10. |
Sagatavot priekšlikumus
Kriminālprocesa likuma grozījumiem par fiziskajām personām
ekvivalentu drošības līdzekļu ieviešanu arī tajās
situācijās, kad tiek piemēroti KL paredzētie piespiedu
ietekmēšanas līdzekļi attiecībā uz juridiskajām
personām |
31.12.2015. |
TM, KNAB |
|
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
10. |
Rīcības virziens: Ārvalstu
un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas
novēršana un apkarošana |
Situācijas raksturojums |
Atbilstoši
ESAO Pretkukuļošanas konvencijas 12.pantā noteiktajam, ESAO
Pretkukuļošanas darba grupa īstenos sistemātisku pārbaužu
programmu, lai sekotu minētās Konvencijas ieviešanai pilnā
apjomā un to veicinātu. Latvijas izvērtējums ietver trīs
izvērtēšanas fāzes. Pretkukuļošanas darba grupa savu formālo
viedokli par Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas
atbilstību ESAO juridiskajiem instrumentiem sniegs pēc pirmajām
divām izvērtēšanas fāzēm. Latvijas likumdošanas atbilstības
izvērtējums (pirmā fāze) noslēdzās 2014. gada jūnijā. 2015.
gadā ESAO vērtēs konvencijas piemērošanu praksē (otrā
fāzē). Trešajā izvērtēšanas fāzē atbilstoši ESAO
Pretkukuļošanas darba grupas darba programmas termiņiem vērtēs
Pretkukuļošanas konvencijas piemērošanu praksē un ESAO
rekomendāciju izpildi |
10.1. |
Nodrošināt Latvijas
atbilstības ESAO 1997.gada 21.novembra konvencijai "Par ārvalstu
amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa
darījumos" novērtēšanu (1., 2. un 3.fāze) |
31.12.2015.(2.fāze), 31.12.2017.
(3.fāze) |
TM |
KNAB, ĢP, FM, ĀM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Sākotnējā
memorandā par pievienošanos ESAO kukuļošanas apkarošanas
sadaļā ir jānovērtē Latvijas atbilstība kopumā 5
instrumentiem:
a. C(2009)159/REV1/FINAL – Padomes
rekomendācija turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas
apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;
b. C(2009)64 –Padomes
rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai ārvalstu
amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa
darījumos;
c. C(2006)163 – Padomes
rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli atbalstītiem eksporta
kredītiem;
d. DCD/DAC(96)11/FINAL –
Attīstības palīdzības komitejas ieteikums korupcijas
apkarošanas priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas
ietvaros;
e. ESAO Konvencija par ārvalstu
amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa
darījumos.
ESAO vērtēs Latvijā spēkā esošo tiesību aktu un to
piemērošanas prakses atbilstību augstākminētajiem
juridiskajiem instrumentiem, kā arī nepieciešamības gadījumā
sagatavos viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem vai
papildinājumiem.
|
10.2. |
Nodrošināt Latvijas
tiesību aktu un prakses atbilstību Latvijas Sākotnējā
memorandā iekļautajiem ESAO noteiktajiem juridiskajiem
instrumentiem pretkorupcijas jomā. |
31.12.2020. |
TM |
KNAB, FM, ĀM, ĢP |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
11. |
Rīcības virziens:
Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu,
piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu
rīcību ar īpašumu |
Situācijas raksturojums |
2013.gada 15.novembra
Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas
ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību
izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO
Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā noteiktajām prasībām.
Proti, veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu
īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos, iztērēšanu
neatbilstoši mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonu
rīcību ar katrai dalībvalstij jāizvērtē iespēja ieviest
tādas likumdošanas normas un veikt cita veida pasākumus, kādi
var būt nepieciešami, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu
tīši veiktu darbību, ar kuru ļaunprātīgi izmantots dienesta
stāvoklis vai dienesta pienākumi, tas ir, valsts amatpersonas
darbība vai bezdarbība, pildot tās dienesta pienākumus,
pārkāpjot likumus, nolūkā iegūt nepienācīgu labumu sev vai
citai fiziskai vai juridiskai personai. Lai arī šobrīd KL ir
iekļauts regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu
izmantošanu (KL 318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL
319.pants) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants),
tomēr ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku
nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais
termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda
nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka
šobrīd KL 318. un 319.pantos kriminalizēšanas nosacījums ir
būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības
kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts
tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums
var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār,
ja nav radīts kaitējums.
Tieslietu ministrijā izveidotajā
pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz
nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu,
saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz,
ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami
apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc
satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma.
|
11.1. |
Izstrādāt konceptuālo
ziņojumu par ANO rekomendāciju izpildi, atspoguļojot tajā to,
cik lielā mērā Saeimā pieņemtie grozījumi KL pilnveido
kriminālatbildību valsts amatpersonām par iestādes mantas,
finanšu līdzekļu vai citu resursu, ko viņas pārvalda,
izšķērdēšanu, piesavināšanos vai izlietošanu neatbilstoši
mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonas rīcību ar
īpašumu, neatkarīgi no tā, vai atbildības piemērošanas
priekšnosacījums ir vai nav "būtisks kaitējums valsts varai vai
pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas
interesēm", tādējādi atspoguļojot atbilstību ANO
pretkorupcijas konvencijai. |
31.12.2016. |
KNAB |
TM, IeM,VK |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
2013.gada 15.novembra
Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas
ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību
izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO
Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā "Īpašuma izšķērdēšana,
piesavināšanās vai cita līdzīga valsts amatpersonas rīcība
ar īpašumu" noteiktajām prasībām:
Katrai Dalībvalstij jāievieš
tādas likumdošanas normas un jāveic citi pasākumi, kas var būt
nepieciešami, lai par noziedzīgiem nodarījumiem atzītu valsts
amatpersonas tādas tīši veiktas darbības, lai gūtu labumu sev
vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā izšķērdēšanu,
piesavināšanos vai citāda veida pretlikumīgu rīcību ar
jebkuru īpašumu, valsts vai privātiem līdzekļiem vai
vērtspapīriem vai jebkāda veida vērtībām, kas uzticētas
valsts amatpersonai tās ieņemamā amata dēļ.
Lai arī šobrīd KL ir iekļauts
regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (KL
318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.pants) un
dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants), tomēr ANO
ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku
nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais
termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda
nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka
šobrīd KL 318. un 319. pantos kriminalizēšanas nosacījums ir
būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības
kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts
tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums
var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār,
ja nav radīts kaitējums. Tieslietu ministrijā izveidotajā
pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz
nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu,
saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz,
ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami
apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc
satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma.
|
11.2. |
Izvērtēt noziedzīgu
nodarījumu valsts institūciju dienestā pārkāpumu sastāvus,
par ko ir paredzēta atbildība KL, lai izdarītu secinājumus, vai
ir iespējams piemērot atbildību par nelikumīgu materiālā
stāvokļa uzlabošanos (illicit enrichment), tas ir, valsts
amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts
amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem, un,
ja nepieciešams sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem. |
31.12.2017. |
TM |
KNAB |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu
ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai arī
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanas likums paredz, ka dienesta autotransports izmantojams
tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai, tomēr,
atsaucoties uz likumā noteiktajiem izņēmumiem, daudzās
institūcijās ar apšaubāmu pamatojumu tiek pieļauta situācija,
ka dienesta transportlīdzekļi tiek regulāri izmantoti
amatpersonu privātiem braucieniem. It īpaši tas attiecas uz
institūciju vadības līmeņa amatpersonām. Šāda situācija
rada priekšstatu, ka atsevišķām vadības personām tiek
nodrošinātas privilēģijas, salīdzinot ar iestāžu ierindas
darbiniekiem. |
11.3. |
Nodrošināt un stiprināt
iekšējās kontroles pasākumus valsts un pašvaldību
autotransporta izmantošanas noteikumu ievērošanas uzraudzībai;
izvērtēt veikto kontroles pasākumu rezultātus, novēršot
dienesta autotransporta izmantošanas personīgām vajadzībām
iespējas |
31.12.2015. |
Visas valsts
institūcijas un pašvaldības |
FM, KNAB |
Likumā par valsts
budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
un pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas 20.pantu
"Nelikumīga materiālā stāvokļa uzlabošanās" Katrai
Dalībvalstij saskaņā ar tās konstitūciju un tiesību
principiem jāizvērtē tādu likumdošanas normu un citāda veida
līdzekļu ieviešana, kas var būt nepieciešami, lai par
noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību –
nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts
amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts
amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem.
Latvijā šāds izvērtējums nav veikts. |
11.4. |
Izvērtēt iespējamo
grozījumu veikšanu KL un cita veida līdzekļu piemērošanu, lai
par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību –
nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts
amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts
amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem |
31.12.2018. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
12. |
Rīcības virziens:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un
noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju
veicināšana |
Situācijas
raksturojums
|
Ātru un efektīvu kriminālprocesa
mērķu sasniegšanu dažkārt kavē tādu tiesisko līdzekļu
trūkums, kas ļautu, nekavējoties pārtraukt darījumu veikšanu
vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā. Līdz ar to
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ietvaros
iegūtā informācija netiek maksimāli pilnīgi un efektīvi
izmantota ar šīm noziedzīgajām darbībām saistītajos
kriminālprocesos.
Saņemot informāciju par darījumu
kredītiestādes kontā, procesa virzītājs var uzlikt arestu
līdzekļiem kontā, taču šādā gadījumā ir jāuzsāk
kriminālprocess un ar lēmumu par aresta uzlikšanu jāgriežas
pie izmeklēšanas tiesneša, kurš to apstiprina saskaņā ar KPL
361.panta trešo daļu. Tikai neatliekamos gadījumos saskaņā ar
KPL 361.panta ceturto daļu arestu mantai var uzlikt ar prokurora
piekrišanu. Šī procedūra var būt laikietilpīga un jebkuras
kavēšanās gadījumā pastāv iespēja, ka darījums tomēr
notiks un pēc tam līdzekļi vairs nebūs izmantojami
kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Piemēram, līdzekļi tiek
izņemti vai pārskaitīti uz kontiem valstīs, no kurām
līdzekļu atgūšana ir ļoti apgrūtināta vai pat
neiespējama.
Atšķirīga situācija ir vairākās
citās valstīs, tajā skaitā Igaunijā, kur, saņemot
informāciju par, iespējams, noziedzīgiem finanšu darījumiem,
noteiktām valsts institūcijām ir tiesības nekavējoties uz
likumā noteiktu termiņu bloķēt konkrēto konta operāciju vai
arī bloķēt jebkādas operācijas konkrētajā kontā. Tādā
veidā tiek dota iespēja novērtēt, vai darījums tiešam
saistīts ar noziegumu un, ja informācija apstiprinās, uzsāktā
kriminālprocesa ietvaros uzlikt arestu mantai.
Piemēram, Igaunijā pilnvaras
bloķēt kontu operācijas ir paredzētas noziedzīgi iegūtu
līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma
40.pantā. Šajā likumā noteikts, ka Igaunijas noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pamatotu
aizdomu gadījumā var uz laiku līdz 30 dienām apturēt konkrētu
darījumu vai noteikt aizliegumu jebkādā veidā izmantot konta
līdzekļus.
Latvijas Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā šādas plašas pilnvaras nav noteiktas. Saskaņā ar šā
likuma 51.panta otrās daļas 1.punktu KD var dot rīkojumu
apturēt tikai tādu darījumu, kas balstīts uz likuma subjekta,
piemēram, kredītiestādes sniegtās informācijas izvērtējumu.
KD nav tiesību apturēt darījumus, reaģējot uz izmeklēšanas
iestāžu ziņām par aizdomīgu darījumu. Likumā nav paredzēts,
ka KD vai citas institūcijas šādus ierobežojumus
kredītiestādēm saistībā ar aizdomām par noziegumu varētu
noteikt pēc savas iniciatīvas.
KD Latvijā izvērtē
kredītiestāžu sniegto informāciju, kas tiek sniegta, balstoties
uz formāliem kritērijiem, bet dienestam nav iespēju operatīvi
novērot darījumus un pamatotu aizdomu gadījumā reaģēt.
Problemātiska ir arī atsevišķu
likuma normu piemērošana, piemēram, Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā 32.pantā noteikts, ka kredītiestādes pieņem lēmumu par
atturēšanos no darījumu veikšanas, ja ir pamatotas aizdomas, ka
tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Taču aizdomīgu darījumu kritēriji nav definēti un pamatotu
aizdomu noteikšana kredītiestāžu darbā var būt
apgrūtināta.
Līdz ar to ir nepieciešams
paplašināt to subjektu loku, kuri ir tiesīgi sniegt informāciju
par identificētajiem darījumiem, kuri ir saistīti ar noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.
Saskaņā ar spēkā esošo
normatīvo regulējumu KD realizē savas likumā noteiktās
tiesības tikai tajos gadījumos, ja informācija ir saņemta no
likuma subjektiem (faktiski, ieinteresētajām personām). Ja
informāciju sūta likumā neminētais subjekts, tad minētais
dienests izvērtē, vai šāda informācija ir tā rīcībā, kuru
var sniegt tikai un vienīgi pati kredītiestāde, kas bieži vien
ir ieinteresēta neziņot par šādu darījumu vai klientu. Eiropas
Parlamenta un Padomes 2005/60 EK Direktīva "Par finanšu sistēmas
izmantošanu naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanu
novēršanu" un Varšavas konvencija neparedz ierobežojumus
attiecībā uz informācijas sniegšanas subjektiem. Tieši
pretēji – dalībvalstis ir tiesīgas brīvi rīkoties, lai
sistēma darbotos efektīvi.
Lai tiesību aizsardzības iestādēm
nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un pieeju
būtiskai informācijai, Organizētās noziedzības novēršanas un
apkarošanas plāna 2014. – 2016.gadam projektā IeM paredzēts
uzdevums sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību izveidot
vienotu kredītiestāžu kontu reģistru pieprasītās
informācijas sniegšanai tiesību aizsardzības iestādēm.
|
12.1. |
Izvērtēt nepieciešamību veikt
grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka
informācija par darījumiem vai kontiem, kurus ir
identificējušas KPL noteiktās pirmstiesas izmeklēšanas
iestādes, veicot operatīvo darbību vai speciālās
izmeklēšanas darbības, ir pietiekošs pamats Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā 51.pantā un citur likumā noteikto tiesību realizēšanai
– dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta
veida debeta operācijas klienta kontā. |
31.12.2016. |
FM, TM, IEM |
KD, KNAB |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
12.2. |
Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
normatīvajos aktos, kā tiesību aizsardzības iestādēm
nodrošināt, lai paātrinātā veidā pamatotu aizdomu gadījumā
iegūtu informāciju un apturētu darījumu veikšanu vai noteikta
veida debeta operācijas fizisku un juridisku personu kontā
kredītiestādē |
31.12.2016. |
KNAB, IeM, TM |
KD |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
13. |
Rīcības virziens: Preventīvo
pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības
nodrošināšana,, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par
korupcijas novēršanu |
Situācijas raksturojums |
Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likumā ir vairākas novecojušas normas, kas
nav aktualizētas pēc grozījumu izdarīšanas saistītos
normatīvos aktos, neskaidrs KNAB amatpersonu tiesisko attiecību
ar darba devēju regulējums, kā arī vairāki citi problemātiski
jautājumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
7.pantā KNAB ir noteiktas šādas funkcijas: 1) izstrādāt
korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts
programmu, kuru apstiprina MK; 2) koordinēt valsts programmā
minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas
izpildi, kas neatbilst Attīstības plānošanas sistēmas likumam.
Neatrisināts jautājums ir par KNAB sniegtajiem priekšlikumiem
konstatēto trūkumu novēršanai un to, vai tie ir saistoši
attiecībā uz ikvienu valsts un pašvaldības institūciju, kā
arī to kapitālsabiedrībām, tādēļ nepieciešams precizēt
KNAB kompetenci un funkcijas.
Saskaņā ar Ministru prezidenta
2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.12 ir izveidota darba grupa
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma regulējuma
pilnveidošanai. Darba grupai ir noteikti uzdevumi - sagatavot
likumprojektu par grozījumiem Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likumā, risinot šādus jautājumus: precīzi
noteikt KNAB amatpersonu juridisko statusu, Ministru prezidenta
veiktās pārraudzības saturu un apjomu, ņemot vērā, ka Valsts
pārvaldes iekārtas likuma un Darba likuma piemērošanas robežas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav precīzi
noteiktas un praksē rada piemērošanas problēmas; reglamentēt
biroja priekšnieka disciplināratbildību, nosakot amatpersonu
(institūciju), kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku,
priekšnieka disciplināratbildības procesuālos jautājumus un
iespējamos soda veidus (regulējumam jānodrošina gan KNAB
priekšnieka atbildība, gan garantija pret risku, ka
disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai
ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību); pastiprināt
pašpārvaldes institūcijas – biroja padomes – lomu;
izvērtēt nepieciešamību Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā KNAB
struktūrvienības; izvērtēt nepieciešamību pilnveidot
iestādes darbībai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu
aprēķināšanas, pieprasīšanas un piešķiršanas normatīvo
regulējumu; novērst iespēju atšķirīgi interpretēt
atsevišķas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
normas, ja šādas atšķirīgi interpretējamas tiesību normas
darba procesā konstatēs darba grupa. Darba grupa minētos
grozījumus likumā 2014.gada 17.septembrī iesniedza Ministru
prezidentam, bet to izskatīšana nav bijusi iekļauta Ministru
kabineta dienas kārtībā.
|
13.1 |
Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, precizējot
KNAB kompetenci korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā |
31.12.2015. |
Vkanc, TM, KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
KNAB
atklāto noziedzīgo nodarījumu analīze liecina, ka iestādes
lietvedībā pieaug liela apjoma un sarežģīti strukturētu
krimināllietu īpatsvars, to izmeklēšanai ir nepieciešama
kompleksa pieeja, stratēģiskā plānošana un cieša sadarbība
ar citiem valsts un ārvalstu dienestiem. Arvien biežāk tiek
konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas
ir izveidojušas ciešas privātās saites, prettiesisko maksājumu
nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus,
ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas shēmas. KNAB izmeklētie noziedzīgie
nodarījumi bieži saistīti ar prettiesiskām darbībām publisko
iepirkumu procedūrās un lieliem finanšu līdzekļiem,
noziedzīgie nodarījumi kļūst komplicētāki – atklātās
prettiesiskās darbības tiek kvalificētas kā krāpšana,
piesavināšanās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,
dienesta viltojums. Lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret
korupcijas izpausmēm, KNAB kā specializētajai pretkorupcijas
iestādei savi cilvēkresursi un materiāltehniskie resursi būtu
arvien vairāk jākoncentrē uz tādu noziegumu izmeklēšanu, kas
nodara būtisku kaitējumu, tai skaitā ievērojamu mantisku
zaudējumu un apdraudējumu valsts ekonomiskajām interesēm. Līdz
ar to ir nepieciešams efektivizēt KNAB resursus un pārskatīt
tā kompetenci, nosakot piekritību tādu koruptīvu noziegumu
izmeklēšanā, kas kaitē valsts ekonomiskajām interesēm un
apdraud ekonomikas stabilitāti. Savukārt citām tiesību
aizsardzības iestādēm būtu jāveic to ar dienesta
ļaunprātībām saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana,
ko izdarījušas valsts amatpersonas, kas strādā attiecīgā
resora ietvaros, bet VP – citi situatīvās korupcijas
gadījumi. |
13.2 |
Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem
normatīvajos aktos, lai attīstītu centrālās pretkorupcijas
iestādes specializāciju tādu noziedzīgu nodarījumu valsts
dienestā un dienesta ļaunprātību tautsaimniecībā
izmeklēšanā, kas kaitē valsts politiskajām un ekonomiskajām
interesēm, kā arī apdraud valsts ekonomikas stabilitāti. |
31.12.2016. |
KNAB |
IeM |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Kontrolējošo institūciju personālam netiek nodrošināta
obligāta vai vēlama standarta un specifiskās apmācības
programmas apgūšana darba pienākumu veikšanai. |
13.3 |
Plānot un nodrošināt
kontrolējošo institūciju personāla apmācības, kas
nepieciešamas darba pienākumu veikšanai korupcijas novēršanas,
apkarošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā. |
31.12.2015.–31.12.2020. |
VAS, VKanc |
IAUI, KNAB, PVD, VDI,
VI, VID, VMD, VP, VR u.c. |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu44 |
Situācijas raksturojums |
Atbilstoši
ANO Pretkorupcijas konvencijai (spēkā no 03.02.2006.), katrai
dalībvalstij pēc nepieciešamības jānodrošina un jāpilnveido
speciālas apmācību programmas saviem darbiniekiem, kas darbojas
korupcijas novēršanā un apkarošanā. |
13.4 |
Nodrošināt speciālās apmācību
programmas KNAB darbiniekiem atbilstoši ANO Pretkorupcijas
konvencijas 60.panta pirmajā daļā noteiktajam |
31.12.2015.–31.12.2020 |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī
piesaistot ES fondu finansējumu45 |
|
Apakšmērķis: Ierobežot naudas varu
politikā |
14. |
Rīcības virziens: Politisko
organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas
lomas politikā mazināšana |
Situācijas raksturojums |
2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika
pieņemti grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā, kas paredz valsts budžeta finansējuma
piešķiršanu politiskām organizācijām, reizē nosakot
konkrētus priekšnosacījumus finansējuma saņemšanai, kā arī
tā izlietošanai. Lai konstatētu, vai valsts finansējuma
piešķiršana ir sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi (lielo
ziedotāju ietekmes mazināšana politikā, kādām pozīcijām
drīkst izlietot valsts piešķirto finansējumu), nepieciešams
izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju
finansēšanas sistēmas darbību, konstatējot pastāvošās
nepilnības un problēmas, kā arī piedāvājot risinājumus to
novēršanai. Būtu nepieciešams izvērtēt iespējas veidot
tāda mērķtiecīga valsts finansējuma modeļa
attīstību, kas ne vien lineāri būtu sasaistīts ar
vēlēšanās iegūto balsu skaitu, arī, piemēram, biedru skaitu
organizācijā vai citiem parametriem. Nepieciešams izvērtēt
arī valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanas vai
apturēšanas politiskajām partijām samērīgumu un saskaņā ar
izdarītajiem secinājumiem izstrādāt attiecīgus priekšlikumus
grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
kontroles likumā. |
14.1 |
Izvērtēt politisko partiju un
politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību pēc
grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu
politiskajām organizācijām (partijām), kā arī izstrādāt
priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu
periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā
arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Ņemot
vērā, ka Politisko partiju finansēšanas kontroles likums nosaka
ļoti precīzu likumīgās darbības ietvaru, tad atsevišķos
gadījumos rodas situācijas, kad piemērojamais sankciju
mehānisms ir pārlieku bargs, piemēram, maznozīmīgos
administratīvo pārkāpumu gadījumos, tādēļ pilnveidojot
politisko partiju finansēšanas likumības uzraudzības ietvaru,
būtu nepieciešams izvērtēt iespējas mazināt administratīvo
slogu |
14.2. |
Nodrošināt politisko organizāciju
(partiju) finansiālās darbības atklātumu, efekti vizējot
atbildības piemērošanas mehānismus par pieļautajiem
pārkāpumiem un paredzot vieglākas sankcijas politisko partiju
finansēšanas kontroles jomā par maznozīmīgiem
administratīvajiem pārkāpumiem, tai skaitā izvērtējot
iespējas mazināt administratīvo slogu |
31.12.2016. |
KNAB |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai arī Priekšvēlēšanu
aģitācijas likums nosaka, ka slēptā priekšvēlēšanu
aģitācija ir aizliegta, priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi
aktualizējas jautājums par slēptās aģitācijas izpausmēm
publiskajā telpā. Priekšvēlēšanu periodā KNAB saņem arī
iedzīvotāju iesniegumus, kuros sniegtas norādes uz iespējamu
prettiesisku aģitāciju. KNAB skatījumā slēptās aģitācijas
gadījumi būtu apkopojami un izvērtējami, nosakot apstākļus
(tostarp nepilnības normatīvajā regulējumā), kas, iespējams,
pieļauj slēptas aģitācijas praksi un tās atkārtošanos pirms
katrām vēlēšanām. Tāpat būtu nepieciešams veikt
pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārpus partijas struktūras
esošo organizāciju, kas ir tieši vai netieši saistītas ar
politisko partiju/koalīciju, iesaistīšanās priekšvēlēšanu
kampaņā būtu atklāta un neapdraudētu Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā noteiktos principus. |
14.3. |
Balstoties uz KNAB saņemtajiem
iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, analizēt slēptās
priekšvēlēšanu aģitācijas izpausmes iepriekšējos
priekšvēlēšanu periodos un sniegt priekšlikumus normatīvo
aktu grozījumiem slēptas aģitācijas riska novēršanai |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Latvijā
plānots pārņemt Lietuvas pieredzi politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas kontroles jomā, ieviešot jaunu politisko
partiju finansiālo dokumentu un atskaišu ievadīšanas kārtību,
proti, kad partijas pašas veic darījumu un atskaišu ievadīšanu
vienotā elektroniskā sistēmā. Tās būtiskākā priekšrocība
– partija pieņemto ziedojumu jau tā reģistrēšanas brīdī
varēs konstatēt, vai ziedotāja oficiālie ienākumi (kuru veidi
noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. un
9.pantā) ir pietiekami konkrētā ziedojuma veikšanai (tātad,
vai ziedojums pieņemams vai atmaksājams atpakaļ ziedotājam); 2)
nebūs nepieciešama partiju finanšu atskaišu iesniegšana
klātienē KNAB. |
14.4. |
Nodrošināt politisko partiju
elektroniskās deklarēšanas sistēmas izveidi un ieviešanu
Latvijā |
31.12.2017. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
preventīvi novērstu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar
politisko organizāciju (partiju) finansēšanu un
priekšvēlēšanu aģitāciju, ir nepieciešams izstrādāt
metodisko materiālu politiskajām partijām, lai, gatavojoties
vēlēšanām, nodrošinātu tām saistošo tiesību aktu pareizu
interpretāciju un piemērošanu. |
14.5. |
Balstoties uz iepriekšēju analīzi
par partiju un citu vēlēšanu dalībnieku interesējošiem
problēmjautājumiem priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu
dienās, KNAB izstrādāt metodisko materiālu politiskajām
partijām, lai, gatavojoties vēlēšanām, nodrošinātu tām
saistošo tiesību aktu pareizu interpretāciju un
piemērošanu |
31.12.2015.–31.12.2020. pirms
katrām vēlēšanām |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Ministru kabineta 2011.gada
6.decembra sēdē tika apstiprināta KNAB sagatavotā koncepcija
par publiskās pieejamības nodrošināšanu informācijai par
lobētājiem, atbalstot speciāla likuma izstrādāšanu (TA-2581,
TA-176), kura ietvaros ir jāizstrādā regulējums, paredzot, ka
institūcijas uzskaita un reģistrē informāciju par lobēšanas
gadījumiem un lobētājiem (norādot privātpersonas vārdu un
uzvārdu vai nosaukumu un dokumenta nosaukumu, par kuru sniegti
priekšlikumi), kas mutiski vai rakstiski snieguši iestādei vai
amatpersonai priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības
plānošanas dokumentu projektiem. Lai nepalielinātu valsts
izmaksas, uzraudzības mehānisms nebija paredzēts.
KNAB izstrādātais likumprojekts "Lobēšanas atklātības
likums" paredzēja speciālā likumā definēt lobēšanu, nosakot,
tieši kāda komunikācija ar publiskās varas subjektiem (valsts
un pašvaldību institūcijām) ir uzskatāma par lobēšanu, kāda
informācija par komunikāciju ar lobētājiem institūcijās ir
uzkrājama. Tāpat likumprojektā tika definēts to personu loks,
kas uzskatāmas par lobētājiem. Tomēr 2014.gada 17.februārī
Ministru kabineta komiteja neatbalstīja KNAB izstrādātā
likumprojekta "Lobēšanas atklātības likums" turpmāku
virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, pamatojot ar to, ka
izstrādātā likumprojekta normas dublē vairākas citas spēkā
esošu likumu normas (piemēram, IKNL, Iesniegumu likums,
Informācijas atklātības likums), rada papildu administratīvo
slogu, kā arī neparedz likuma normu ievērošanas kontroles
mehānismu. Vienlaikus Ministru kabineta komiteja atzina, ka
spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta lobēšanas
definīcija un vienotas prasības lobēšanai, tāpēc
izvērtējama iespēja likumprojektā ietverto regulējumu
iestrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos.
(TA-3829)
2012.gadā GRECO novērtēšanas
komanda savā ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā
akcentēja pastāvošo problēmu, ka joprojām Saeimas deputātiem
nav obligāti jāsniedz informācija par tikšanos un
konsultācijām, kas ārpus komisiju sēdēm notikušas ar
trešajām pusēm saistībā ar virzītajām likumdošanas
iniciatīvām. Caurspīdīguma trūkums šajā jomā veido būtisku
robu sistēmā, kas dod pamatu apgalvojumiem par pieaugošo
privāto interešu ietekmi likumdošanas procesā. Saskaņā ar
2013.gada 15.oktobrī ESAO Padomes apstiprināto Latvijas
iestāšanās sarunu "Ceļa karti" Latvijai ir jāievieš ESAO
Padomes rekomendācija C(2010)16 par lobēšanas caurredzamības un
integritātes principiem (Recommendation of the Council on
Principles for Transparency and Integrity in Lobbying).
Iepriekšējā plānošanas periodā
nav izdevies izpildīt Programmas 8. un 9.uzdevumu: "Veikt
grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, kur un cik lielā
apmērā publicējama informācija par institūciju un pašvaldību
komunikāciju ar lobētājiem" un "Veikt grozījumus normatīvajos
aktos, nosakot, ka priekšlikumi par grozījumiem Saeimā
izskatāmajos likumprojektos publicējami savlaicīgi, pievienojot
pamatojumu un informāciju par notikušajām konsultācijām ar
privātpersonām."
|
14.6. |
Izstrādāt priekšlikumus pieaugošās
privāto interešu ietekmes likumdošanas procesā mazināšanai un
lobēšanas atklātības veicināšanai, kā arī kārtības,
kādā valsts amatpersonas (tostarp parlamenta deputāti),
komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas
mēģina ietekmēt likumdošanas procesu, un šīs informācijas
publiskošanai |
31.12.2016. |
KNAB |
|
Likumā par valsts budžetu 2015.
gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Lai
nodrošinātu politisko organizāciju finansiālās darbības
atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas
sistēmai, saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumu partijas iesniedz un KNAB publicē internetā
informāciju par partiju saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem),
norādot tā veidu, summu, saņemšanas datumu, kā arī fizisko
personu, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu), kā arī
nepieņemtajiem un dāvinātājam (ziedotājam) atmaksātajiem
(atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem). Iespējams, daļa
potenciālo ziedotāju izvairās no ziedojumu (arī nelielu)
veikšanas personiski, nevēloties nokļūt publiski pieejamajā
ziedotāju reģistrā. Lai palielinātu mazo ziedotāju īpatsvaru
politiskajām organizācijām, nepieciešams izvērtēt un
pārskatīt nosacījumus, kas saistīti ar ziedotāju identitātes
publiskošanu, nosakot ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties,
informācija par ziedotāju netiek publiskota. Citu
brīvprātīgās labprātīgās ziedošanas veicināšanas
mehānismu izvērtēšana. |
14.7. |
Izvērtēt normatīvo regulējumu, kas
saistīts ar ziedotāju identitātes publiskošanu un noteikt
ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties, informācija par ziedotāju
netiek publiskota, tādējādi veicinot "mazo" ziedotāju
līdzdalību politisko organizāciju finansēšanā |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
No pretkorupcijas politikas
viedokļa ir būtiski nepieļaut nelietderīgu rīcību ar mantu un
finanšu līdzekļiem arī Saeimā, kas šobrīd ir vienīgā
institūcija, kurā Valsts kontrole neveic revīzijas un līdz ar
to sabiedrība negūst pārliecību, ka rīcība ar piešķirtajiem
resursiem atbilst labas pārvaldības standartiem. Turklāt ir
jāņem vērā prakse, ka lielākajā daļā Eiropas valstu valsts
augstākā revīzijas institūcija nodrošina revīzijas arī
parlamentā.
Saskaņā ar socioloģisko aptauju
datiem Saeimai ir ļoti zems uzticības līmenis, vērtējot šo
institūciju korupcijas aspektā. Politiskajām partijām
pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības grupām,
izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts institūcijām
sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām partijām.
|
14.8. |
Sagatavot un sniegt priekšlikumus
Saeimai par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā
regulējumā, paredzot Valsts kontrolei veikt periodiskas
revīzijas par Saeimas kancelejas darbību |
31.12.2016. |
KNAB |
- |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
15. |
Rīcības virziens: Sabiedrības
līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana |
Situācijas raksturojums |
Saeimai ir
zema sabiedrības uzticība korupcijas jautājumos. Politiskajām
partijām pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības
grupām, izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts
institūcijām sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām
partijām. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un
saskaņā ar "Eirobarometrs 80" datiem un sastāda tikai 6% no
iedzīvotājiem. Atbildot uz jautājumu, vai jūs uzticaties
politiskajām partijām noliedzošu atbildi snieguši 90%
aptaujāto personu. Tas var būt saistīts ar lielo negatīvās
informācijas apjomu par partiju darbu, vienu politisko partiju
regulāri ģenerēto kritisko informāciju par citām partijām un
tikai nelielas sabiedrības daļas personīgo saskari ar šo
organizāciju darbu. Politiskās partijas aktivizējas tikai
priekšvēlēšanu periodā un nepilda partiju lomu demokrātiskā
procesa nodrošināšanā, neiesaistot lielāku iedzīvotāju
skaitu tādu lēmumu pieņemšanā, kas tālāk tiek virzīti
apstiprināšanai Saeimā. Sabiedrības līdzdalība parasti tiek
nodrošināta, tiešā veidā, nepastarpināti NVO un
privātpersonām kontaktējoties ar publisko pārvaldi un
lēmējorgāniem, tādēļ aktīvākajām personām nav
nepieciešams panākt lēmuma pieņemšanu, izmantojot politisko
partiju iekšējo lēmumu pieņemšanas sistēmu. |
15.1. |
Veikt pētījumu un sniegt
rekomendācijas Saeimai par politisko partiju biedru skaita
palielināšanas iespējām, it īpaši partiju jauniešu
organizācijās, un politisko partiju iekšējās demokrātijas
attīstības veicināšanu |
31.12.2016. |
KNAB |
Saeima |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturo-jums |
Ņemot
vērā, ka jebkuru organizāciju ārējās kontroles mehānismi
vienmēr ir vājāki, nekā iekšējās kontroles pasākumi, kuru
ietvaros ir lielāka informācijas aprite, Latvijā būtu
nepieciešams papildināt ārējo kontroli, stiprinot politisko
organizāciju (partiju) paškontroles pasākumus. |
15.2. |
Rekomendāciju sniegšana politisko
organizāciju (partiju) iekšējās demokrātijas procedūru
pilnveidei, iekšējās kontroles mehānismu attīstībai, ētikas
kodeksu izveidei, lēmumu pieņemšanas demokratizācijai
kandidātu izvirzīšana politiskās partijas vadības un
pārraudzībā esošo publiskās pārvaldes institūciju amatos
u.c. |
31.12.2018. |
KNAB |
Saeima |
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
Situācijas raksturojums |
Ņemot vērā, ka valsts rīcībā
esošajiem datiem ir jābūt gan tiesiski, gan tehnoloģiski
pieejamiem kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai, kā arī
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs
2014.–2020.gadam (http://ej.uz/isap) noteikto pamatprincipu
e-pārvaldes plānošanā īstenošanu, ir jāparedz atvērto datu
principa īstenošanas pasākumi attiecībā uz politisko partiju
(organizāciju) finanšu datu bāzi, ko administrē KNAB.
Īstenojot atvērto datu principu,
politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzes publiskajai
daļai nepieciešams iestrādāt iespēju eksportēt datus
mašīnlasāmā formātā. Rezultātā sabiedrībai būs iespēja
analizēt un apstrādāt partiju finanšu datus, uzlabojot partiju
finanšu darbības caurredzamību.
|
15.3. |
Nodrošināt iespēju politisko partiju
(organizāciju) finanšu datu bāzes publiskās daļas datus
lejuplādēt apkopotā un mašīnlasāmā formātā |
31.12.2015. |
KNAB |
|
Likumā par valsts budžetu
kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros |
7. Politikas
rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to
sasniegšanai
Politikas definētais apakšmērķis: |
Nodrošināt tādu valsts pārvaldes cilvēkresursu
vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai
rīcībai |
|
Atsauces
līmenis |
2015.gads |
2017.gads |
2020.gads |
Rādītājs |
Gads |
Politikas
rezultātsA1: Uzskati par korupciju veicinošiem
apstākļiem neattiecas uz amatpersonu atlīdzības problēmām un
kontroles trūkumu |
Rezultatīvais rādītājs:
Publiskās pārvaldes darbības efektivitātes rādītājs
(government effectiveness) (mēra publisko pakalpojumu kvalitāti,
civildienesta kvalitāti un tā neatkarību no politiskā
spiediena, politikas izstrādes un īstenošanas
kvalitāti)46
|
74,64 |
2012 |
75 |
|
85 |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to respondentu skaits, kuri kā iemeslu
kukuļdošanai minējuši amatpersonu zemo atalgojumu, atbildot uz
jautājumu, kā jūs domājat, kas ir galvenie korupciju
veicinošie apstākļi valsts un pašvaldības iestādēs (% no
visiem aptaujātajiem)
|
8% |
2012 |
9% |
|
5% |
Politikas
rezultātsA2: Cilvēkresursu vadība publiskajā
pārvaldē nodrošina personāla godprātību |
Rezultatīvais rādītājs:
Realizējot zināšanu pārbaudes testus izglītošanas
pasākumos, pieaudzis to valsts amatpersonu skaits, kas labi
pārzina pretkorupcijas prasības (prasības labi pārzinošo
valsts amatpersonu skaits no visiem, kam pārbaudītas
zināšanas)
|
n/a |
2013 |
25% |
40% |
55% |
Rezultatīvais rādītājs:
To publisko institūciju īpatsvars, kas nodrošina atklātu un
uz skaidriem, pārbaudāmiem kritērijiem balstītu procedūru
ievērošanu personāla atlasē (īpatsvars no organizētajām
atlases procedūrām)
|
n/a |
- |
70% |
|
97% |
Darbības
rezultātsPretkorupcijas prasību pārzināšana |
Rezultatīvais rādītājs:
Apmācīto personu skaits KNAB rīkotajos izglītojošajos
pasākumos un ES fondu finansētajos pasākumos47
|
3138 |
2013 |
3500 |
|
|
Rezultatīvais rādītājs:
Apmācīto personu skaits tālākizglītotāju rīkotajos
izglītojošajos pasākumos
|
50 |
2013 |
150 |
1000 |
3000 |
Rezultatīvais rādītājs:
ES fondu finansēto izglītošanas pasākumu ietvaros apmācīto
personu skaits
|
0 |
2014 |
0 |
1650 |
5293 |
Politikas definētais apakšmērķis: |
Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos
iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas
rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu
finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību
vai privātajā sektorā |
|
Atsauces līmenis |
2015.gads |
2017.gads |
2020.gads |
Rādītājs |
Gads |
Politikas
rezultāts
A3: Korupcijas kontroles rādītājs
|
Rezultatīvais rādītājs:
Paaugstinās Korupcijas uztveres indekss (vērtējums 100 punktu
sistēmā, kur "100" nozīmē "korupcijas nav")48
|
53 |
2013 |
55 |
60 |
70 |
Rezultatīvais rādītājs:
Korupcijas kontroles rādītājs (control of corruption)
(mēra apjomu, kādā amatpersonām piešķirtā vara tiek
izmantota personīgā labuma gūšanai) (vērtējums 100 punktu
sistēmā, kur "100" vislabākais)49
|
62,68 |
2012 |
65 |
|
70 |
Politikas
rezultāts
A4: Izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma
valsts un pašvaldību institūcijās
|
Rezultatīvais rādītājs:
Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes
institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā
par korupciju: policija (VP) un tiesa (T) (5 punktu skalā, kur no
-2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)
|
0,12 (VP)-0,08 (T) |
2012 |
0,07 (VP)-0,11 (T) |
0,2 (VP)-0,11 (T) |
1 |
Rezultatīvais rādītājs:
Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes
institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā
par korupciju: ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentu administrējošās iestādes (5 punktu skalā, kur no
-2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)
|
0,10 |
2012 |
-0,14 |
0,10 |
1 |
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to respondentu skaits, kas uzskata, ka nedaudz un lielā
mērā samazinājušās problēmas, kas saistītas ar zemāka
līmeņa korupciju
|
19,5% |
2012 |
21,3% |
27% |
35% |
Darbības
rezultāts
Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanās
|
Rezultatīvais rādītājs:
Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma ietvaros ir
secināts, ka tā maksimāli ierobežo korupcijas rašanās
iespējas valsts un pašvaldību institūcijās (% no
izvērtētajām institūcijām)
|
n/a |
|
10% |
|
30% |
|
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to pašvaldību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas
pasākumu procedūras (% par cik pieaug atbilstošo institūciju
skaits)
|
n/a |
|
10% |
|
30% |
|
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to privātā sektora komercsabiedrību skaits, kas ir
apmācītas par pretkorupcijas pasākumu procedūru ieviešanu (%
par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits)
|
n/a |
|
10% |
|
30% |
|
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to publisko personu kapitālsabiedrību skaits, kur ir
ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras (% par cik pieaug
atbilstošo institūciju skaits)
|
n/a |
|
10% |
|
30% |
Politikas definētais apakšmērķis: |
Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju |
|
Atsauces līmenis |
2015.gads |
2017.gads |
2020.gads |
Rādītājs |
Gads |
Politikas
rezultātsA5: Samazinās sabiedrības tolerance pret
korupciju |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas atzinuši, ka ir
gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai atrisinātu savas
problēmas valsts vai pašvaldību institūcijās (% no
aptaujātajiem)
|
34,7% |
2012 |
29,5% |
|
25% |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to personu skaits, kas atzinušas, ka pēdējo 2 gadu
laikā, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas valsts un
pašvaldību institūcijās, ir izmantojuši kādus neoficiālus
maksājumus vai pazīšanos (% no aptaujātajiem)
|
29,9% |
2012 |
25 % |
|
20% |
Politikas
rezultātsA6: Publiskās pārvaldes darbības
uzticamības pieaugums |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka
bez kukuļdošanas/ņemšanas neko nevar panākt, jo visa valsts
sistēma ir korumpēta
|
48,4% |
2012 |
46 % |
|
35% |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka
pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus
|
58,9% |
2012 |
50% |
|
|
Darbības
rezultātsSabiedrības izglītošana un informēšana par
atklātajiem korupcijas gadījumiem un veiktajiem pasākumiem |
Rezultatīvais rādītājs:
Pretkorupcijas sociālās kampaņas (kampaņu skaits)
|
1 |
2013 |
1 |
1 |
1 |
Politikas definētais apakšmērķis: |
Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti
ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu
izmantošanu, neizbēgamību |
|
Atsauces līmenis |
2015.gads |
2017.gads |
2020.gads |
Rādītājs |
Gads |
Politikas
rezultātsA7: Pieaug sabiedrības uzticība Latvijas
tiesību aizsardzības sistēmai |
Rezultatīvais rādītājs:
Tiesiskas valsts rādītājs (rule of law) (mēra
indivīdu pārliecību par tiesiskuma dominanci un tieksmi
pakļauties sabiedrības normām un likumiem, tai skaitā
saistībā ar tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbību)
(vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100"
vislabākais)50
|
72,51 |
2012 |
55 |
|
84 |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to aptaujāto skaits, kas socioloģiskajās aptaujās
uz jautājumu "Neesmu gatavs ziņot par korupcijas gadījumiem
vispār" atbild apstiprinoši
|
42,1% |
2012 |
37,4% |
|
25% |
Politikas
rezultātsA8: Mazinās nesodāmības sajūta |
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to respondentu skaits, kas socioloģiskajās
aptaujās piekrīt apgalvojumam, ka korupcija ir attaisnojama
gadījumos, kad citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu
|
33,4% |
2012 |
31,2% |
|
27 % |
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās
par nozīmīgu barjeru, kas varētu atturēt dot kukuli valsts
amatpersonai, uzskata saukšanu pie atbildības
|
26,1% |
2012 |
23,3% |
25% |
30% |
Darbības
rezultātsPieaug sankciju piemērošanas efektivitāte un
iedzīvotāju pārliecība par soda neizbēgamību |
Rezultatīvais rādītājs:
Pirmās instances tiesā izskatāmo krimināllietu par
noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā
izskatīšanas laiks nepārsniedz 24 mēnešus (% no visām
lietām)
|
n/a |
- |
20% |
|
50% |
|
Rezultatīvais rādītājs:
Ir izveidots efektīvs mehānisms, proporcionālu un atturošu
kriminālo sodu par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgiem
nodarījumiem privātajā sektorā noteikšanā (personu skaits,
pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu)
|
1 |
2013 |
3 |
|
10 |
Politikas definētais apakšmērķis: |
Ierobežot naudas varu politikā |
|
Atsauces līmenis |
2015.gads |
2017.gads |
2020.gads |
Rādītājs |
Gads |
Politikas
rezultātsA9: Palielinās uzticība Saeimas un Ministru
kabineta darbībai |
Rezultatīvais rādītājs:
Palielinās to respondentu skaits, kas Saeimu novērtē par
ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju (5 punktu
skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)
|
-0,34 |
2012 |
-0,26 |
0,1 |
0,5 |
Rezultatīvais rādītājs:
Palielinās to respondentu skaits, kas Ministru kabinetu
novērtē par ļoti un diezgan godīgu, ja runā par korupciju (5
punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais
līmenis)
|
-0,27 |
2012 |
-0,17 |
0,1 |
0,5 |
Politikas
rezultātsA10: Palielinās politisko partiju
likumpaklausība |
Rezultatīvais rādītājs:
Pieaug to sabiedrības pārstāvju skaits, kas uzskata, ka
politisko partiju finanšu darbība ir caurspīdīga un to
uzraudzība ir efektīva
|
15% |
2013 |
16% |
18% |
20% |
Rezultatīvais rādītājs:
Sabiedrības uzticības līmenis politisko partiju darbībai
pieaug (respondentu skaits, kas politiskās partijas atzīst par
godīgām)
|
6% |
2013 |
7% |
10% |
15% |
Darbības rezultāts
Samazinās pārkāpumi politisko partiju finansēšanā
|
Rezultatīvais rādītājs:
Samazinās to partiju un partiju apvienību skaita īpatsvars,
kuru iesniegto gada pārskatu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu
deklarāciju pārbaužu rezultātā ir konstatēti administratīvie
pārkāpumi.
|
30%5110% |
20122013 |
28%52 |
|
10% |
8. Piedāvātā
risinājuma sākotnējais ietekmes novērtējums
Pārejot no centralizēta uz decentralizētu korupcijas
novēršanas modeli, kad katrs resors savas atbildības jomā
nodrošina nepieciešamos kontroles pasākumus korupcijas risku
novēršanai un tādu cilvēkresursu vadības modeli, kas samazina
korupcijas risku rašanās iespējamību, pretdarbība korupcijai
kļūtu mērķtiecīgāka un efektīvākā. Tomēr ir paredzams, ka
resoru ietvaros pastāvošie šķēršļi, kas, pirmkārt,
saistīti ar gribas un politiskā atbalsta trūkumu, otrkārt, ar
zināšanu un prasmju neesamību, nebūs vienkārši pārvarami.
Tikai tad, ja valstī būs pietiekoša motivācija gan valsts, gan
pašvaldību līmenī ierobežot politisko spēku un to darbību
finansējošo uzņēmēju savstarpējo atkarību, varēs
nodrošināt sabiedrības vairākuma interešu pārsvaru pār
šauru ekonomisko grupu interesēm, kas atbilstu demokrātiskas
valsts pamatidejai.
Līdz ar to Pamatnostādnēs ietvertā kompleksā risinājuma
ieviešana ir iespējama ar nosacījumu, ka demokrātiskas valsts
izveidoti orgāni ir savstarpēji papildinoši un viens otra
darbību stimulējoši, un tādai darbībai ir atbilstoši resursi
un motivācija. Mērķtiecīgas politikas plānošanu ir
jānodrošina KNAB kā organizācijai, kas neatkarīgi un,
balstoties uz kompetentu un vispusīgu sistēmu un procesu
izvērtējumu, sniedz priekšlikumus pretkorupcijas politikai un
pārrauga tās īstenošanu, savukārt politikas īstenošanu
jānodrošina uz valsts demokrātisku attīstību orientētas
lēmējvaras (Saeimas un pašvaldību domju) atbalsts. Savukārt
tiesu varai, balstoties uz efektīvu tiesību aizsardzības
iestāžu veikto izmeklēšanu, bez kļūmēm un nepienācīgas
ietekmes jānodrošina tiesiskuma kontrole un jāsauc personas pie
atbildības par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem vai
pārkāpumiem. Vienlaikus visām publiskā sektora institūcijām
preventīvi jāizvērtē riskus un atbilstoši riskiem ikdienā
jāveic pasākumi korupcijas iespēju mazināšanai, tai skaitā
piesaistot nepieciešamos resursus. Konsekventi īstenojot
Pamatnostādnēs noteikto rīcībpolitiku, kas prioritāri ir
vērsta uz iekšējās kontroles procedūru stiprināšanu un
cilvēkresursu godprātības attīstību, sagaidāms, ka visiem
institucionālajiem pīlāriem ir jākļūst par efektīviem valsts
pretkorupcijas sistēmas elementiem.
Jo vairāk identificēto problēmu netiks risinātas, jo
lielāki trūkumi būs valsts pretkorupcijas sistēmas spējā
novērst individuālu personu dienesta ļaunprātību un personisko
un mantisko interešu dominanci pār sabiedrības līdzsvarotu
attīstību un kopējā labuma vairošanu.
Ietekmes objekts |
Ietekme un ieguvumi no piedāvātā
regulējuma |
Piedāvātā risinājuma vājās
puses |
Finansiālā ietekme |
1. Rīcības virziens: Personu
loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi,
pārskatīšana
2. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu
vadība ar mērķi veicināt ētiskumu un mazināt korupcijas un
interešu konflikta riskus
|
Nodrošināta tāda publiskās
pārvaldes cilvēkresursu vadības politika, kas izslēdz
motivāciju koruptīvai rīcībai. Motivēti un kompetenti
darbinieki pilda funkcijas atbilstoši normatīvo aktu prasībām
un nodrošina efektīvu, piemēram, nodokļu iekasēšanu vai
publisko pakalpojumu sniegšanu. Brīvas konkurences apstākļos
atlasot darbā publisko personu institūcijās kompetentu
personālu, pieaug publisko personu darba kvalitāte. |
Atklātuma un pārbaudāmības
nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt vienotas procedūras,
kas tiek uztverts kā lieks administratīvais slogs.
Trūkst institucionālā dzinējspēka un gribas personāla
atlases atklātuma un brīvas konkurences nodrošināšanai visās
Pamatnostādnēs aplūkotajās jomās.
|
Ja nav iespējams efektivizēt
izdevumus esošā budžeta ietvaros, tad noteiktās jomās
nepieciešams finansējums atlīdzības paaugstināšanai tādos
amatos, kur šobrīd ir plaši izplatīta korupcija, piemēram, kā
ārstniecības personas, kontroles un tiesībaizsardzības jomas
amatpersonas. Tiek lēsts, ka, nodrošinot efektīvas uzraudzības
procedūras nodokļu iekasēšanas jomā, iekasētā nodokļa
apjoms var pieaugt pat par 5 – 10% no līdzšinējā iekasēto
nodokļu apmēra. |
3. Rīcības virziens: Iekšējās
kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts,
pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās
4. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu
līdzekļu izlietojuma likumības nodrošināšana
5. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un
korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo
amatpersonu vidū.
6. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu
ieviešana privātajā sektorā
|
Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi
darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli
ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā
ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas
valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā, tādējādi tiek
novērsta valsts budžeta un ES fondu un citu ārvalstu finanšu
palīdzības instrumentu līdzekļu izšķērdēšana un ietaupīti
publiskie resursi.
Pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu izpildes rezultātā
palielināsies tiesu varas kā valsts tiesiskuma stūrakmeņa
efektivitāte, uzticamība tās spējai nodrošināt likuma varas
noteicošo lomu. Īstenojot plānoto rīcībpolitiku, valsts
institūcijas stiprinās iedzīvotāju pārliecību par to
patstāvīgas pārvaldības efektivitāti.
Īstenojot plānoto rīcībpolitiku, tiks iedibinātas vismaz
minimālās pretkorupcijas pamatprocedūras arī tajās
pašvaldībās un privātā sektora organizācijās, kuras līdz
šim nekādas aktivitātes nav ieviesušas.
|
Iekšējās kontroles procedūru
korupcijas un interešu konflikta novēršanai, kā arī atklātuma
un pārbaudāmības nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt
vienotas procedūras, kas tiek uztverts kā lieks administratīvais
slogs.
Trūkst institucionālā dzinējspēka un gribas iekšējās
kontroles procedūru korupcijas un interešu konflikta novēršanai
nodrošināšanai visās Pamatnostādnēs esošajās jomās.
Uzdevumu izpilde attiecībā uz tiesu varu lielā mērā ir
ārpus izpildvaras ietekmes.
|
Atkarībā no ieviesto kontroles
mehānismu efektivitātes korupcijas radītie ekonomiskie
zaudējumi mērāmi 3–15%, biežāk 5–10% apmērā no publisko
funkciju nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem. Nav
iespējams precīzi novērtēt šobrīd korupcijas radīto
zaudējumu apmēru Latvijas valstij, bet iespējams prognozēt, ka,
ņemot vērā augsto korupcijas izplatības līmeni, zaudējumi
kopumā veido vismaz 3% no valsts kopbudžeta, kas fiskāli ir
milzīga summa. Jebkuras kontroles procedūras, kas samazina šādu
zaudējumu rašanos, rada ievērojami lielāku pozitīvo fiskālo
efektu, nekā publiskajai pārvaldei radītais administratīvais
slogs. |
7. Rīcības virziens: Personu un
grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas
novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās
radītajiem draudiem veicināšana |
Pieaugusi sabiedrības neiecietība
pret korupciju un negodprātīgām valsts amatpersonām.
Iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas neveic koruptīvas
darbības |
Plašām izglītojošām kampaņām
nepieciešami lieli finanšu līdzekļi. Decentralizētu
izglītošanas pasākumu nodrošināšanai KNAB resursi
izglītošanas un apmācību jomā ir pārāk mazi, bet atbildīgie
resori izteikti pasīvi informatīvu pasākumu
nodrošināšanai. |
Tiek taupīti iedzīvotāju un
komercsabiedrību finanšu resursi, kas nav jātērē
kukuļošanai, vai novirzīti koruptīvām darbībām. |
8. Rīcības virziens: Trauksmes
cēlāju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana
par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu
gadījumos
9. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu
administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem
noteikšana.
10. Rīcības virziens: Ārvalstu valsts amatpersonu un
starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas
novēršana
11. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par
īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu
valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu
12. Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
atgūšanas iespēju veicināšana
13. Rīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas
organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana,,
t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas
novēršanu
|
Nodrošināta soda par
likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un
uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamība, gan
saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, gan
efektivizējot soda piemērošanas iespējas un metodes. |
Nepieciešama normatīvā regulējuma
izstrāde. |
Atkarībā no ieviesto kontroles
mehānismu efektivitātes korupcijas radītie ekonomiskie
zaudējumi mērāmi 3–15%, biežāk 5–10% apmērā no publisko
funkciju nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem. Nav
iespējams precīzi novērtēt šobrīd korupcijas radīto
zaudējumu apmēru Latvijas valstij, bet pieļaujams, ka, ņemot
vērā augsto korupcijas izplatības līmeni, zaudējumi kopumā
veido vismaz 3% no valsts kopbudžeta, kas fiskāli ir milzīga
summa. |
14. Rīcības virziens: Politisko
organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas
lomas politikā mazināšana
15. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas
veidošanas procesā veicināšana
|
Vēlētajiem orgāniem iegūstot
finansiālo stabilitāti un sabiedrības autoritāti, tiks
ierobežota dažu ekonomisko grupējumu un atsevišķu sponsoru
ietekme uz parlamentā pārstāvēto politisko partiju darbību,
kas savukārt veicinās orientāciju uz visas sabiedrības
interešu sabalansētu īstenošanu. |
Uzdevumu izpilde lielā mērā ir
ārpus izpildvaras ietekmes. Valsts finansējuma politiskajām
partijām palielināšanai ir nepieciešami finanšu līdzekļi.
Trūkst institucionālā dzinējspēka un politiskās gribas. |
Atkarībā no ieviesto kontroles
mehānismu efektivitātes korupcijas radītie ekonomiskie
zaudējumi mērāmi 3–15%, biežāk 5–10% apmērā no publisko
funkciju nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem. Nav
iespējams precīzi novērtēt šobrīd korupcijas radīto
zaudējumu apmēru Latvijas valstij, bet pieļaujams, ka, ņemot
vērā augsto korupcijas izplatības līmeni, zaudējumi kopumā
veido vismaz 3% no valsts kopbudžeta, kas fiskāli ir milzīga
summa. |
9. Ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Pamatnostādnēs ietvertie pasākumi korupcijas novēršanai un
apkarošanai neparedz uzdevumus, kas radītu tiešu ietekmi uz
valsts un pašvaldību budžetiem. Pamatnostādņu īstenošana
institūcijām jānodrošina piešķirto budžeta līdzekļu
ietvaros.
10.
Pamatnostādņu sasaiste ar citiem politikas plānošanas
dokumentiem un starptautisko organizāciju dokumentiem
Pamatnostādnes nosaka Latvijas korupcijas novēršanas un
apkarošanas politikas mērķus, politikas un darbības
rezultātus, rezultatīvos rādītājus pamatnostādnēs izvirzīto
politikas rezultātu un darbībās rezultātu sasniegšanai,
galvenos uzdevumus pamatnostādņu rezultātu sasniegšanai,
uzdevumu izpildes laika plānojumu, kā arī pārskata sniegšanas
un novērtēšanas kārtību.
Pamatnostādnes 2015.–2020.gadam ir saistītas ar vairākiem
politikas plānošanas dokumentiem, no kuriem būtiskākie ir:
1) Nacionālās drošības koncepcija (Saeimā
apstiprināta 2011.gada 10.martā), kur viena no prioritātēm
nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas kontekstā ir
ekonomisko interešu apdraudējuma novēršana. Minētā koncepcija
paredz nepieciešamību pēc stabilas un prognozējamas
ekonomiskās vides, nosakot, ka "valsts pārvaldē nepieciešams
turpināt novērst korupcijas riskus, ieviešot efektīvus
iekšējās kontroles pasākumus un nodrošinot nepārprotamus
lēmumu pieņemšanas mehānismus, kā arī veidot caurskatāmu un
atklātu publisko iepirkumu sistēmu, pilnveidojot
administratīvās atbildības mehānismu par pārkāpumiem
iepirkumu jomā un nostiprināt soda neizbēgamību.
Tiesībsargājošām iestādēm ir nepieciešams turpināt
sistemātisku darbību korupcijas apkarošanā, īpašu uzmanību
pievēršot augstākā korupcijas līmeņa un "valsts nozagšanas"
mazināšanai."
2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija
2030" (Saeimā apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā) –
dokumentā tiek uzsvērtas iespējamas cēloņsakarības starp
sabiedrības uzticēšanās līmeņa kritumu valsts pārvaldes
institūcijām, politiskajām partijām un korupcijas risku
rašanos, tādējādi norādot uz nepieciešamību būtiski celt
iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldei, lai turpmāk
sekmētu politikas īstenošanu ikvienā jomā.
3) Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2014.–2020.gadam (Saeimā apstiprināts 2012.gada
20.decembrī), kurā izvirzīts mērķis "izveidot izcilu
uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo
slogu, ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, kā arī
korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, uzlabojot
tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts
pārvaldes darbības efektivitāti".
4) Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības
koncepcija (MK 2013.gada 6.februāra rīkojums Nr.48), kurā
noteiktais cilvēkresursu attīstības politikas mērķis ir
profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē
nodarbinātie.
5) Ministru kabineta 2012.gada 20.jūlija informatīvais
ziņojums "Par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu,
lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu
kontroles funkciju veikšanu".
6) Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas
plāns 2014.–2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta
2014.gada 5.jūnija rīkojumu Nr.276 "Par Organizētās
noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu
2014.–2016.gadam").
7) Rīcības plāns organizētās noziedzības, korupcijas un
naudas atmazgāšanas apkarošanai 2014. – 2019.gadam (pieņemts
Eiropas Parlamentā 2013.gada 23.oktobrī).
8) Eiropas Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcija par
organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanu – ieteicamie pasākumi un iniciatīvas
(galīgais ziņojums)53 (2013/2107(INI)
9) ESAO 1997.gada 21.novembra Konvencija par ārvalstu
amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa
darījumos (likums, ar kuru konvencija tiek pieņemta un
apstiprināta, pieņemts Saeimā 2014. gada 6. martā).
10) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programma
"Izaugsme un nodarbinātība".
11) Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu
2014.–2020.gada plānošanas periodam.
12) Eiropas Savienības stratēģija "Eiropa 2020: stratēģija
gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" ("ES
2020" stratēģija).
13) Valsts kancelejas izstrādātās pamatnostādnes "Valsts
pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes
2014.–2020.gadam".
Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā valsts pārvaldes
institūciju un nevalstisko organizāciju sniegtie priekšlikumi,
kā arī ievērotas šādos dokumentos iekļautās starptautisko
organizāciju prasības un rekomendācijas:
1) Eiropas Ministru Padomes rekomendācijas dalībvalstīm par
labu pārvaldību Nr.CM/Rec(2007)754;
2) Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija
dalībvalstīm Rec(2003)4 par kopīgiem nosacījumiem cīņai pret
korupciju politisko partiju un priekšvēlēšanu kampaņu
finansēšanā (Pieņemta Ministru komitejas 2003.gada 8.aprīļa
835. ministru vietnieku sanāksmē);
3) Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997.gada 6.novembra
rezolūcija, kurā ir ietverti 20 vadošie korupcijas apkarošanas
principi;
4) GRECO III novērtēšanas kārtas ziņojums Par Latvijas
politisko partiju finansēšanas atklātumu;
5) GRECO III novērtēšanas kārtas ziņojums par
kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem
nodarījumiem;
6) GRECO IV novērtēšanas kārtas
ziņojums "Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta
deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem";
Pamatnostādņu saturs vienlaikus veidots, balstoties uz Saeimas
pieņemtajiem likumiem par Latvijas Republikas pievienošanos
starptautiskajiem līgumiem (konvencijām), kas paredz konkrētus
valsts pienākumus cīņā pret korupciju. Latvijai saistošās
konvencijas ir šādas:
1) Apvienoto Nāciju Organizācijas
Pretkorupcijas konvencija (Saeimā pieņemta 2003.gada
31.oktobrī);
2) Konvencija par cīņu pret
korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai
Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (Saeimā pieņemta
2004.gada 22.aprīlī);
3) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija
(Saeimā pieņemta 2000.gada 7.decembrī);
4) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas
Papildprotokols (Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā);
5) Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija
(Saeimā pieņemta 2005.gada 17.februārī);
6) Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas
(GRECO) nodibināšanu (Saeimā pieņemts 2000.gada
15.jūnijā);
7) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu
starptautiskajos biznesa darījumos.
Latvijas sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO
Kukuļošanas apkarošanas sadaļā izskatīti kopumā vēl 4
instrumenti, kuros ietverti norādījumi un ieteikumi par
korupcijas ierobežošanas pasākumiem:
a. C(2009)159/REV1/FINAL – Padomes rekomendācija turpmākai
ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos
biznesa darījumos;
b. C(2009)64 –Padomes rekomendācija par nodokļu pasākumiem
turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai
starptautiskajos biznesa darījumos;
c. C(2006)163 – Padomes rekomendācija par kukuļošanu un
oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem;
d. DCD/DAC(96)11/FINAL – Attīstības palīdzības komitejas
ieteikums korupcijas apkarošanas priekšlikumiem abpusējas
palīdzības sniegšanas ietvaros.
Korupcijas novēršanas jautājumi, izšķērdēšanas
profilakses un iekšējās un ārējās kontroles pilnveides
pasākumi ir ietverti arī Latvijas sākotnējā memorandā par
pievienošanos ESAO Publiskās pārvaldības sadaļā izskatītajos
5 instrumentos:
i. C(2012)86 – Padomes rekomendācija par valsts – privātā
sektora partnerību pārvaldības principiem;
ii. C(2010)16 – Padomes rekomendācija par lobēšanas
caurredzamības un integritātes principiem;
iii. C(2008)105 – Padomes rekomendācija par publisko
iepirkumu integritātes palielināšanu;
iv. C(2003)107 – Padomes rekomendācija par ESAO vadlīnijām
interešu konfliktu pārvaldībai valsts dienestā;
v. C(98)70/FINAL – Padomes rekomendācija par ētiskas
uzvedības uzlabošanu valsts dienestā, tostarp valsts dienesta
ētikas pārvaldības principiem.
11. Pārskatu
sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nodrošinot
pamatnostādņu īstenošanu, ir atbildīgs par pamatnostādņu
īstenošanu kopumā, koordinē un kontrolē pamatnostādnēs
paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi.
Par attiecīgo pamatnostādnēs iekļauto pasākumu un uzdevumu
īstenošanu noteiktā atbildīgā institūcija nodrošina uzdevumu
un pasākumu izpildi noteiktos termiņos un tām piešķirto
budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī iesniedz Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par uzdevumu
izpildes gaitu un rezultātiem līdz 2018. un 2021.gada
1.jūlijam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iesniedz Ministru
kabinetam pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu
līdz 2018.gada 1.novembrim par periodu no 2015. līdz 2017.gadam
un pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu līdz
2021.gada 1.novembrim.
1 Eiropas Reģionālās
attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds,
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
2 Eiropas Ekonomikas zonas
finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments (turpmāk
– EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti) un Latvijas un Šveices
sadarbības programma (turpmāk – Šveices programma)
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES)
Nr. 1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un
vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības
fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr. 1083/2006 125.panta 4.punkta c) apakšpunkts;
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību
un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94,
(EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK)
Nr. 485/2008 atcelšanu 58.panta 1. un 2.punkts;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra regula (ES,
EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro
Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK,
Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu;
Article 114.1 d) of COM(2011) 804 of 2.12.2011;
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 223/2014
(2014.gada 11.marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām
personām 32.panta 4.punkta c) apakšpunkts;
Komisijas īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 (2014.gada
18.augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu
sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko
izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu 26.panta 5.punkta (c)
apakšpunkts;
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 514/2014 (2014.
gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā
atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības
novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai 5.pants,
21.panta h) apakšpunkts.
4 Norvēģijas Ārlietu ministrija un Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja.
5 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātie noteikumi par
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu
2009.–2014.gadā un Norvēģijas Ārlietu ministrijas 2011.gada
11.februārī apstiprinātie noteikumi par Norvēģijas finanšu
instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā.
6 Latvijas Republikas valdības un Šveices
Konfederācijas padomes 2007.gada 20.decembrī noslēgtais
Ietvarlīgums par Latvijas un Šveices sadarbības programmas
īstenošanu.
7 Informatīvais ziņojums "Korupcijas novēršanas
un apkarošanas programmas 2009.–2013.gadam īstenošana"
http://www.knab.gov.lv/lv/legislations/policy_planning/strategy/
8 Informatīvais ziņojums "Par Korupcijas
novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2009.-2013.gadam un
programmas īstenošanu"
http://www.knab.gov.lv/uploads/free/knabzino_17032014_programma_2009.-20131.pdf
9 Likums attiecas uz tādu kapitālsabiedrību valdes
un padomes locekļiem, kurā vienas vai vairāku valsts vai
pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai
atsevišķi pārsniedz 50 procentus
10 The 2014 EU Justice
Scoreboard, 8.lpp.,
http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2014_en.pdf.
11 TIS informācija par
lietu izskatīšanas vidējo svērto ilgumu 1.instancē un
apelācijas instancē (mēnešos) 2014.gada pirmais pusgads.
12 TIS informācija par
lietu izskatīšanas vidējo svērto ilgumu kasācijas instancē
(mēnešos) 2014.gada pirmais pusgads.
13 Standard Eurobarometer
80.
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb80/eb80_first_en.pdf
14 Globalais korupcijas barometrs, 2013.gada
ziņojums.
http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results
15 Special Eurobarometer 397
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_399_380_en.htm#397,
63.lpp.
16 Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai "Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā" COM(2011)
308 galīgā redakcija
17
http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2107%28INI%29
18 Biedrība "Sabiedrības
par atklātību – Delna". 2011.gada Valstiskā godaprāta
sistēmas novērtējums Latvijā, 23.lpp.
19
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/makro_situac_valsti/EMZino_22_151013.pdf
20
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html
21 Iekšlietu ministrijas
informācija:
http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=28102
22 Eurostat,
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tessi190
Džini koeficients variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0,
ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem
iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas
100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
23 Globālās
konkurētspējas indekss 2014.-2015. http://www3.weforum.org/docs/
WEF_GlobalCompetitivenessReport_2014-15.pdf
24 Latvijas preču un
pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju
piesaistes pamatnostādnes 2013. – 2019.gadam
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3053
25 Tai skaitā KNAB, IAUI,
PVD, VMD, VDI, VID, VI, VRS, VP u.c.
26 2004.-2009.gada periods
un 2009.-2014.gada periods
27 Globālais korupcijas
barometrs, 2013.gada ziņojums,
http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2013/results
28 Special Eurobarometer
397, lauka darbs 2013.gada februāris un marts;
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_399_380_en.htm#397
29 Uzņēmēju attieksme
pret korupcijas jautājumiem, SKDS, 2011.gada novembris,
http://knab.gov.lv/uploads/free/aptaujas/knab_aptauja_2011_attieksme.pdf.
30 Informatīvais ziņojums
par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas
Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu,
Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros
līdz 2013.gada 31.decembrim, http://polsis.mk.gov.lv/.
31 Transparency
International 24.09.2014. prezentācija par galvenajiem
konstatējumiem no korupcijas riska izvērtējuma,
http://eeagrants.lv/files/Draft_TI-S-presentation_Tallinn_23-09-14rev.pdf.
32 Norvēģijas Ārlietu
ministrija, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja,
Šveices kompetentās iestādes.
33 Federal Government
Directive Concerning the Prevention of Corruption in the Federal
Administration., 2004, Germany
34 Holle, S.. What About Job
Rotation? National Fire Academy, 2005, PP.13.
35 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros.
36 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros.
37 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros.
38 Ņemot vērā, ka EEZ/Norvēģijas finanšu
instrumentu projektu ieviešana noslēgsies 2016.gada 30.aprīlī,
plāna izstrāde apzināto krāpšanas un korupcijas risku
novēršanai nav aktuāla.
39 Gadījumā, ja plāns jau ir izstrādāts.
40 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros.
41 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un
tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci
komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" ietvaros.
42 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros VID nodokļu
inspektoru apmācībām.
43 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros tiks nodrošinātas
apmācības, lai stiprinātu valsts pretkorupcijas politikas
kapacitāti nodokļu un robežkontroles jomā.
44 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros.
45 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes
profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē
mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un
ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros
46
http://info.worldbank.org/governance/wgi/index.asp
47 ES fondu finansējums attiecināms no 2015.gada
otrā pusgada
48
http://www.transparency.org/research/cpi/overview
49
http://info.worldbank.org/governance/wgi/index.asp
50
http://info.worldbank.org/governance/wgi/index.asp
51 Gads, kad tiek publiskoti
vēlēšanu deklarāciju pārbaužu rezultāti
52 Gads, kad tiek publiskoti
vēlēšanu deklarāciju pārbaužu rezultāti
53
http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2107%28INI%29;
http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2013-0444&language=LV&ring=A7-2013-0307
54 Recommendation
CM/Rec(2007)7 of the Committee of Ministers to member states on
good administration,
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1155877&Site=CM
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokuments
-
Citi saistītie dokumenti
|