Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.333

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 53.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktajām prasībām.

5. Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās, sociālo pakalpojumu iestādēs, ārstniecības iestādēs un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

6. Būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 pielikuma 4. tabulu.

7. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 201 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.333
Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka minimālās ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunas būves, veicot esošu būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, novietošanu un lietošanas veida maiņu. Būvnormatīva prasības attiecas uz šā būvnormatīva 5.punktā minētajām būvēm. Šo būvju projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

2. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:

2.1. aizsargāts evakuācijas ceļš – cilvēku evakuācijai paredzēta ugunsdroši atdalīta telpa, kuras ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

2.2. atklāta būve – būve, kuras katra stāva sienās pa visu būves perimetru vismaz 30 % ailu ir atvērtas un to atvēruma laukums ir vismaz 10 % no būves stāva grīdas laukuma;

2.3. atklātas kāpnes – būves iekšējas kāpnes, kas no būves būvapjoma nav atdalītas ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām;

2.4. atverama aila – atverams logs, durvis, vārti vai lūka būves ārējā norobežojošajā konstrukcijā, kas ir sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskajiem līdzekļiem un ko var izmantot glābšanas darbos;

2.5. automātiskais ugunsdzēsības ūdens aizsegs, automātiskā ūdens ugunsdzēsības atdzesēšanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski nodrošina ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanu vai būvkonstrukciju ugunsaizsardzību;

2.6. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.7. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, aizsargājamā būvē automātiski pārraida balss paziņojumu par ugunsgrēka izcelšanos un rīcību ugunsgrēka gadījumā;

2.8. automātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina dūmu un karstuma izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgo vai mehānisko dūmu vilkmi;

2.9. automātiskā gaisa virsspiediena sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, nodrošina aizsargājamās telpas aizsardzību no piedūmošanas, radot tajā gaisa spiedienu, kas ir lielāks par gaisa spiedienu blakus telpās;

2.10. automātiskā ugunsdzēsības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas, konstatējot ugunsgrēka izcelšanos vai saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski veic ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsgrēka lokalizāciju, kā arī izstrādā signālus citu inženiertehnisko sistēmu vadībai;

2.11. autonomais ugunsgrēka detektors – lokālais ugunsgrēka detektors (ierīce), kas reaģē uz ugunsgrēka faktoriem (dūmu koncentrāciju, augstu temperatūru, liesmu) un ar skaņas signālu un vizuālo signalizāciju paziņo par ugunsgrēku cilvēkiem, kas atrodas telpā, kurā tas ierīkots. Autonomā ugunsgrēka detektora korpusā konstruktīvi apvienoti autonomais elektrobarošanas avots un ugunsgrēka atklāšanas, gaismas indikācijas, skaņas izziņošanas komponenti;

2.12. ārējās evakuācijas kāpnes – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām atdalītas kāpnes ārpus būves vai atklātā vidē;

2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā pastāvīgi uzturas būves lietotāji;

2.14. būves ugunsnoturības pakāpe – būves ugunsnoturības rādītājs, kas atkarīgs no būves lietošanas veida, būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmes, noteiktās ugunsdrošības nodalījuma platības, telpu ugunsslodzes, būvkonstrukciju ugunsizturības un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas;

2.15. dūmaizsargāta kāpņu telpa – ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

2.16. dūmu izvades ailas – veramas durvis, vārti, atverami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus;

2.17. evakuācija – organizēta cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes virsmas līmenī vai ugunsdrošības nodalījumu ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

2.18. evakuācijas ceļa garums – attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo evakuācijas ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai;

2.19. evakuācijas ceļš – drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves punktā, kurā pastāvīgi var uzturēties būves lietotāji, un ved uz evakuācijas izeju;

2.20. evakuācijas izeja – izeja no būves vai ugunsdrošības nodalījuma daļām, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

2.21. jumta seguma sistēma – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22. jumta segums – jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības;

2.23. neautomātiskā dūmu un karstuma izvades sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas gadījumā, ja darbību iniciē manuāli, nodrošina dūmu izvadi no aizsargājamās telpas ārpus būves, radot aizsargājamās telpās dabīgu vai mehānisku dūmu vilkmi;

2.24. neventilējama fasāde – fasādes (ārsienas) daudzslāņu konstrukcija, kurai starp atsevišķiem slāņiem nav gaisa šķirkārtas;

2.25. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.26. sprādzienbīstama telpa – telpa, kurā izmantotā ražošanas vai glabāšanas tehnoloģija veido sprādzienbīstamo vidi vairāk par 30% no telpas kopējās platības;

2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa – ar ugunsdrošām konstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kuras ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2 un, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības priekštelpu;

2.28. ugunsdroša būvkonstrukcija – būvkonstrukcija ar normētu ugunsizturības robežu, kas paredzēta ugunsgrēka bīstamo faktoru ierobežošanai;

2.29. ugunsdroši atdalīta telpa – telpa, kas no citām telpām atdalīta ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

2.30. ugunsdrošības nodalījuma platība – ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām;

2.31. ugunsdrošības nodalījums – būves daļa, kas atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta un saglabāta netspēja;

2.32. ugunsdrošības priekštelpa – ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām nodalīta telpa, kuras ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2, starp diviem ugunsdrošības nodalījumiem vai ugunsdroši atdalītām telpām;

2.33. ugunsizturība – būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

2.34. uguns norobežotāji – būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase nav mazāka par A2-s1, d0;

2.35. ugunsreakcija – būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību;

2.36. ugunsslodze – degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums (MJ) no telpas būvkonstrukcijām (pastāvīga ugunsslodze) un telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un iekārtam (mainīgā ugunsslodze) uz telpas grīdas laukuma vienību (m2);

2.37. ventilējama (piekārtā) fasāde – fasādes konstrukcija, kurai starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir gaisa šķirkārta;

2.38. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta būvju, to atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi;

2.39. telpa ar cilvēku pastāvīgu uzturēšanos – telpa, kurā cilvēki nepārtraukti uzturas vairāk par divām stundām vai kopumā uzturas vairāk par sešām stundām diennaktī.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

3. Būves vai tās daļas atjaunošana, pārbūve, novietošanas, lietošanas veida maiņa un restaurācija nedrīkst pazemināt būves ugunsdrošību.

4. Ja Būvniecības likuma 9.panta trešajā daļā minētajos gadījumos nevar ievērot šajā būvnormatīvā noteiktās minimālās ugunsdrošības prasības, tad atkāpes no tehniskajām prasībām var pamatot ar aprēķiniem vai citā veidā pierādīt būves atbilstību šajā būvnormatīvā noteiktajām minimālajām ugunsdrošības prasībām, ņemot vērā būves konstruktīvo un plānošanas risinājumu, funkcionālo nozīmi un iespējamos ugunsgrēka norises variantus.

2. Būvju ugunsdrošības parametri
2.1. Būvju lietošanas veidi

5. Atkarībā no izvirzītām ugunsdrošības prasībām ir septiņi būvju lietošanas veidi:

5.1. I lietošanas veids – dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas;

5.2. II lietošanas veids – publiskas būves, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai, tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes, sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas būves, kazarmas, citas izmitināšanas būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);

5.3. III lietošanas veids – publiskas būves, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti, aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās reabilitācijas centri, būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojošas pārvietošanās brīvību;

5.4. IV lietošanas veids – publiskas būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība;

5.5. IVa lietošanas veids – izglītības darbībai paredzētas būves, tai skaitā pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu ēkas, pamatskolu un ģimnāziju mācību ēkas, amatniecības skolu mācību ēkas;

5.6. V lietošanas veids – būves, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, tai skaitā administratīvās ēkās, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, interešu skolu mācību ēkas, bērnu pieskatīšanas centri, citu izglītības un zinātnisko iestāžu ēkas;

5.7. VI lietošanas veids – ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, un noliktavas, tai skaitā, preču piegādes telpas;

5.8. VII lietošanas veids – garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes autostāvvietas.

2.2. Būvju ugunsnoturības pakāpes

6. Būvēm ir šādas ugunsnoturības pakāpes:

6.1. U1, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U1a un U1b;

6.2. U2, kurai ir divas ugunsnoturības apakšpakāpes – U2a un U2b;

6.3. U3 – būves nesošajām konstrukcijām nav noteiktas prasības ugunsdrošības jomā, un šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam.

7. Attiecīgās ugunsnoturības pakāpes būvei noteiktā būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

8. Vienas būves dažādām daļām var būt atšķirīga ugunsnoturības pakāpe un ugunsnoturības apakšpakāpe. Uguns izplatības iespēju starp atšķirīgas ugunsnoturības pakāpes būves daļām novērš ar ugunsdrošām norobežojošām konstrukcijām.

2.3. Būvkonstrukciju ugunsizturība

9. Būvju konstrukciju ugunsizturību nosaka atbilstoši būvkonstrukciju nestspējas (simbols R), viengabalainības (simbols E) un termoizolētības (simbols I) īpašību noturībai ugunsgrēka laikā. Būvkonstrukciju ugunsizturību nosaka testējot, aprēķinot vai arī apvienojot testēšanu ar aprēķiniem.

10. Papildus šā būvnormatīva 9.punktā minētajiem ugunsizturības rādītājiem piemēro šādus ugunsizturības un dūmu necaurlaidības rādītājus:

10.1. siltuma starojuma ierobežojums (simbols W);

10.2. mehāniskā izturība (simbols M);

10.3. pašaizvēršanās spēja durvīm, vārtiem, logiem, lūkām, žalūzijām, vārstiem un ugunsdrošajiem aizkariem (simbols C);

10.4. dūmu caurlaidības ierobežojums (simbols S);

10.5. sodrēju degšanas izturība (simbols G);

10.6. ugunsaizsardzības spēja – segumam izmantojamo būvizstrādājumu spēja aizsargāt aiz tiem esošo konstrukciju no aizdegšanās un pārogļošanās (simbols K);

10.7. noturība nemainīgā temperatūrā (simbols D);

10.8. noturība standarta temperatūras/laika līknes apstākļos (simbols DH);

10.9. dūmu un karstuma izvades elektrisko ventilatoru funkcionalitāte (simbols F);

10.10. dabiskās dūmu un karstuma izvades ierīces funkcionalitāte (simbols B).

11. Šā būvnormatīva 9. un 10.punktā minēto simbolu skaitlisko rādītāju, kas raksturo būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju ugunsizturību, norāda kā minimālo konstrukcijas visu ugunsizturību raksturojošo parametru ugunsizturības laiku minūtēs. Ja būves nesošajām konstrukcijām ir dažādi viengabalainības (simbols E), termoizolētības (simbols I) un nestspējas (simbols R) ugunsizturības laiki, konstrukcijas ugunsdrošības skaitliskajā apzīmējumā norāda mazāko nodrošināto viengabalainības, termoizolētības un nestspējas ugunsizturības laiku.

12. Ugunsizturību izsaka minūtēs. Ir šādi normatīvie ugunsizturības laiki: 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.

13. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo būvkonstrukciju nepieciešamo ugunsizturību nosaka, ņemot vērā būves lietošanas veidu, nepieciešamo būves ugunsnoturības pakāpi, būves augstākā stāva grīdas līmeni, ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamo platību un būves vai tās daļu ugunsslodzi.

14. Jebkurai būvkonstrukcijai no attiecīgi izvirzītajiem ugunsizturības rādītājiem jānodrošina lielākais attiecīgajai būvkonstrukcijai noteiktais ugunsizturības laiks. Būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu konstrukciju ugunsizturības prasības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

15. Ugunsdrošo durvju ugunsizturību klasificē atbilstoši standartam LVS EN 14600:2007 "Durvju bloki un atverami logi ar ugunsizturības un/vai dūmu kontroles raksturlielumiem. Prasības un klasifikācija".

16. Ugunsdrošo stiklu ugunsizturību klasificē atbilstoši standartam LVS EN 357:2007 "Stikls būvniecībā. Ugunsizturīgie stiklotie elementi ar caurredzamu vai caurspīdīgu stikla izstrādājumu. Ugunsizturības klasifikācija".

2.4. Ugunsreakcija

17. Būvizstrādājumu ugunsreakciju raksturo šādas īpašības, kas izpaužas, būvizstrādājumam nonākot saskarē ar uguni:

17.1. uzliesmošana;

17.2. siltuma izdalīšanās;

17.3. uguns izplatība;

17.4. dūmu izdalīšanās;

17.5. degošu (karstu) pilienu izdalīšanās.

18. Būvizstrādājumiem un konstrukciju elementiem (izņemot grīdas un jumta segumus, cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumus) ir šādas ugunsreakcijas klases:

18.1. A1 – būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību, šīs klases būvizstrādājumi neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā;

18.2. A2 – būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību;

18.3. B – būvizstrādājums nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, bet tas var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā;

18.4. C – būvizstrādājums var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju, bet ne ugunsgrēka attīstības sākumā;

18.5. D – būvizstrādājums uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad tiek pakļauts uguns iedarbībai;

18.6. E – būvizstrādājums degšanas laikā jau pirmajās divās minūtēs var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju;

18.7. F – b ūvizstrādājuma ugunsizturības robeža un ugunsreakcijas klase nav noteikta, un tas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu.

19. Būvizstrādājumu un konstrukciju elementu dūmu un degošo pilienu izdalīšanās intensitāti apzīmē ar šādiem simboliem:

19.1. s1 – būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;

19.2. s2 – dūmu izdalīšanās no būvizstrādājuma ir būtiska, dūmu pieauguma apmēra indekss atbilst testēšanas standartā noteiktajiem lielumiem;

19.3. s3 – testēšanā iegūtie parametri ir lielāki par klasifikācijas standartā s2 intensitātei noteiktajiem parametriem (praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots);

19.4. d0 – būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas;

19.5. d1 – būvizstrādājuma degšanas laikā novērojama degošu pilienu klātbūtne, bet to degšanas laiks nav lielāks par testēšanas standartā noteikto un tie ātri nodziest;

19.6. d2 – būvizstrādājuma izdalīto degošo pilienu daļiņu degšanas ilgums ir lielāks par testēšanas standartā d1 intensitātei noteikto.

20. Grīdas seguma ugunsreakcijas klases ir A1FL, A2FL, BFL, CFL, DFL, EFL un FFL. Dūmu izdalīšanās intensitāti no grīdas seguma apzīmē ar šādiem simboliem:

20.1. s1 – kopējais dūmu izdalīšanās daudzums ir ierobežots;

20.2. s2 – dūmu izdalīšanās daudzumam ierobežojumi nav noteikti.

21. Jumta seguma sistēmas ugunsreakcijas klases uz ārējā ugunsgrēka iedarbību ir BROOF(t1), FROOF(t1), BROOF(t2), FROOF(t2), BROOF(t3), CROOF(t3), DROOF(t3), FROOF(t3), BROOF(t4), CROOF(t4), DROOF(t4), EROOF(t4) un FROOF(t4).

22. Cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumu ugunsreakcijas klases ir A1L, A2L, BL, CL, DL un EL.

23. Dūmu izdalīšanās intensitāti no cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumiem apzīmē ar simboliem s1, s2 un s3.

24. Degošo pilienu izdalīšanās intensitāti no cauruļvadu siltumizolācijas izstrādājumiem apzīmē ar simboliem d0, d1 un d2.

2.5. Ugunsslodze

25. Ir šādas telpu ugunsslodzes grupas:

25.1. ar ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2;

25.2. ar ugunsslodzi no 600 MJ/m2 līdz 1200 MJ/m2 (ieskaitot);

25.3. ar ugunsslodzi no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2 (ieskaitot);

25.4. ar ugunsslodzi, kas mazāka par 300 MJ/m2.

26. Telpas ugunsslodzi g (izteiktu MJ/m2) var noteikt, izmantojot šādu formulu:

, kur:

S – telpas platība (m2);

Q – telpas kopējais degšanas siltuma daudzums (MJ). To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur:

Gi – i-tā materiāla daudzums (kg);

 – i-tā materiāla vienības degšanas siltuma daudzums (MJ/kg).

27. Ja būvē ir ugunsdrošības nodalījumi, kuru ugunsslodze atšķiras, katra ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzi aprēķina atsevišķi. Konstrukcijas un to elementus klasificē atbilstoši tā ugunsdrošības nodalījuma ugunsslodzei, kurā tā ir lielāka.

28. Būvi, kurai ir dažādi lietošanas veidi, var sadalīt atsevišķās ugunsslodzes grupās. Būves nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu ugunsizturības prasības nosaka atbilstoši attiecīgajai ugunsslodzes grupai.

3. Noteikumi būvju plānošanai
3.1. Ugunsdrošības atstarpes

29. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šā būvnormatīva 5.punktā minētās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir norādītas šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā, turklāt būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U1 un U2 minimālais ugunsdrošības attālums līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir četri metri, U3 būvēm – pieci metri. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā.

30. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

31. Noteiktās ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai var samazināt, ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.

32. Būvi var izvietot tuvāk par šā būvnormatīva 29.punktā minēto minimālo attālumu līdz blakus esošā zemesgabala robežai, neparedzot ugunsdrošo sienu, ja:

32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss;

32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam.

33. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

34. Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm, ja netiek palielināti būvju gabarīti ugunsdrošības atstarpes virzienā.

3.2. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošinājums

35. Būvēm, kas atrodas iežogotā teritorijā, kuras platība ir lielāka par pieciem hektāriem, nodrošina vismaz divas ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai piemērotas iebrauktuves.

36. Ja iežogotās teritorijas perimetrs, kurā atrodas būves, ir garāks par 1000 metriem, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešama vismaz viena iebrauktuve uz katriem perimetra 500 metriem, un tās izvieto vienmērīgi pa visu perimetru. Ja nožogotā mala gar ceļiem vai ielām ir garāka par 500 metriem, attiecīgajā malā ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai nepieciešamas vismaz divas iebrauktuves. Attālums starp iebrauktuvēm perimetra daļā gar ielām un ceļiem nedrīkst būt lielāks par 500 metriem, bet pārējā perimetra daļā – par 1000 metriem.

37. Ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju, iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums ir vismaz 3,5 metri, augstums – vismaz 4,25 metri. Pārbūvējamām, atjaunojamām un restaurējamām būvēm atļauts saglabāt esošos caurbrauktuvju gabarītus.

38. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu.

39. Būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, nodrošina ugunsdzēsības piebrauktuvi vismaz no vienas fasādes puses. Ja būve ir platāka par:

39.1. 36 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pie abām garenfasādēm vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses;

39.2. 100 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves perimetru vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses.

40. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei nodrošina ar vismaz 3,5 metrus platu piebrauktuvi, kura atrodas piecu līdz 20 metru attālumā no būves fasādes. Piebrauktuves pagrieziens nedrīkst ierobežot ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas kustību – piebrauktuves platums pagrieziena posmā ir vismaz pieci metri, pirms un pēc pagrieziena ir vismaz 11 metru garš paplašinājuma pārejas posms.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

41. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētajās piebrauktuvēs nedrīkst ierīkot autostāvvietas un citus šķēršļus. Piebrauktuvēm nodrošina pietiekamu izturību, kas atbilst ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas slodzei. Tās apzīmē atbilstoši standartam LVS 446:2004/A1:2006 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums". Piebrauktuvēs drīkst ierīkot zālāju ar attiecīgi nostiprinātu pamatnes konstrukciju.

42. Būvju atjaunošanas un pārbūves gadījumā no šā būvnormatīva 40. un 41.punktā minētajām prasībām var atkāpties, ja netiek pasliktināta esošā situācija ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvei.

43. Ugunsdzēsības vajadzībām paredzētiem hidrantiem jāatbilst standartu LVS EN 14339:2007 "Apakšzemes ugunsdzēsības hidranti", LVS EN 14384:2007 "Virszemes ugunsdzēsības hidranti" un LVS 187:2007 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības" prasībām.

3.3. Atveramas ailas

44. Atveramas ailas izbūvē tā, lai tās no būves iekšpuses varētu viegli atvērt. Atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa ir vismaz 1,5 metri un malas minimālais garums – 60 cm.

45. Attālums no atveramas ailas apakšējās malas līdz grīdas līmenim nedrīkst būt lielāks par 1,2 metriem.

3.4. Ugunsdrošas būvkonstrukcijas

46. Ugunsdrošām būvkonstrukcijām ugunsgrēka gadījumā noteiktā laikposmā jāsaglabā nestspēja, lai būvē esošie cilvēki varētu būvi nekavējoties atstāt vai arī viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi. Būvkonstrukcijas nedrīkst radīt neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbībai.

47. Par ugunsdrošu būvkonstrukciju uzskata būvkonstrukciju, kas paredzēta uguns izplatības aizturēšanai vai uguns un dūmu ierobežošanai. Ugunsdrošo konstrukciju minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

48. Ugunsdrošās būvkonstrukcijās iebūvētie būvizstrādājumi nedrīkst samazināt ugunsdrošās konstrukcijas ugunsizturību, un tajās izvietoto stiprinājuma detaļu ugunsizturība nedrīkst būt zemāka par pašas būvkonstrukcijas ugunsizturību.

49. Būvkonstrukciju ugunsizturībai jāatbilst šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā norādītajām prasībām. Ugunsdroši atdalītu telpu norobežojošās konstrukcijas pieļaujamas tādas, kas atbilst viengabalainības un siltuma starojuma caurlaidības (EW) prasībām, ja ugunsslodze telpās nepārsniedz 300 MJ/m2, un papildus ir aprīkotas ar ūdens aizsegu (sprinkleriem), ja ugunsslodze šajās telpās pārsniedz 300 MJ/m2.

3.5. Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās

50. Ugunsdrošā konstrukcijā atļauts ierīkot ailas ar neveramu un veramu aizpildījumu, kuru summārais laukums nepārsniedz 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma. Ailu neveramo un veramo aizpildījumu (durvju, vārtu, logu, lūku, žalūziju, ugunsdrošo aizkaru un ugunsdrošo vārstu) ugunsizturība var būt par 50 % zemāka par ugunsdrošām konstrukcijām noteikto ugunsizturību, bet ne zemāka par EI 30.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

51. Ugunsdrošās sienās un ugunsdrošās konstrukcijās esošo ailu (logu, durvju vai lūku) aizpildījumu minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 201 redakcijā)

52. Ja dažādos ugunsdrošības nodalījumos vai ugunsdroši atdalītās telpās izvietotās ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā norādīto minimālo ugunsdrošības atstarpi, tad:

52.1. ja leņķis ir mazāks par 60º, ailu aizpildījuma ugunsizturība minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

52.2. ja leņķis ir robežās no 60º līdz 135º, ailu aizpildījums minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst viengabalainības (E) un siltuma starojuma ierobežojuma (W) prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

52.3. ja leņķis ir lielāks par 135º, ailu aizpildījumam ugunsizturības papildprasības netiek izvirzītas.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 201 redakcijā)

53. Ugunsdrošo konstrukciju šķērsojošos inženiertīklus izbūvē tā, lai nesamazinātu ugunsdrošo konstrukciju ugunsizturību un nepieļautu dūmu, gāzes un uguns izplatību.

54. Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietu spraugas aizpilda ar ugunsdrošiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru ugunsizturība var būt par pakāpi zemāka nekā ugunsdrošām konstrukcijām noteiktā ugunsizturība, bet ne zemāka par EI 30.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 201 redakcijā)

55. Ugunsdrošās konstrukcijās iebūvētos ailu veramos aizpildījumus aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri ugunsgrēka gadījumā ailas aizver, lai nepieļautu ugunsgrēka un degšanas produktu izplatīšanos.

4. Prasības būvkonstrukcijām
4.1. Ugunsdrošības nodalījumi un ugunsdroši atdalītas telpas

56. Ugunsdrošības nodalījumus un ugunsdroši atdalītas telpas norobežo no citiem nodalījumiem un telpām ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām. Ugunsdrošo būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

57. Ugunsdrošības nodalījuma pieļaujamā platība un stāvu platība ugunsdrošības nodalījuma ietvaros ir atkarīga no būves augstuma, lietošanas veida un ugunsnoturības pakāpes. Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme un ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

58. Ugunsdrošības nodalījums var aptvert vienu vai vairākus būves stāvus. Ugunsdrošības nodalījumā katru stāvu atdala ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, kuru ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase ir normēta un norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Ja stāvi nav atdalīti ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, šo stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

59. Būves sadala atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

60. Kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus projektē būves ar atšķirīgu lietošanas veidu. Prasība neattiecas uz iebūvētām telpām.

61. Viena lietošanas veida būvē cita lietošanas veida telpu grupas paredz kā ugunsdroši atdalītas telpas. Atļauts neparedzēt kā ugunsdroši atdalītas telpas, t.i., ugunsdroši neatdalīt:

61.1. VI lietošanas veida būvēs – V lietošanas veida telpu grupas;

61.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs – II, III, IV, IVa un V lietošanas veida telpas.

62. Kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas veido:

62.1. būves stāvus ugunsdrošības nodalījuma ietvaros;

62.2. dzīvokļus un viesnīcu numurus;

62.3. tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2;

62.4. liftu šahtas, izņemot kāpņu telpās, ātrijos un ārpus būvēm izvietotās liftu šahtas;

62.5. liftu mašīntelpas un liftu priekštelpas;

62.6. ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas;

62.7. aizsargātus evakuācijas ceļus;

62.8. pirts telpu grupas;

62.9. inženiertīklu šahtas ar nenoblīvētām ailām starpstāvu pārsegumu līmenī;

62.10. ugunsdzēsības stacionāro sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpas;

62.11. ugunsdrošības priekštelpas.

63. U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase netiek normēta, izņemot citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

4.2. Ugunsdrošās sienas

64. Ugunsdrošo sienu minimālās ugunsizturības robežvērtības norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

65. Ugunsdrošajās sienās atļauts iebūvēt būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase nav zemāka par šā būvnormatīva pielikuma 2.tabulā norādīto klasi.

66. Ugunsdrošās sienas projektē visā būves augstumā un platumā, un tās šķērso visas būves konstrukcijas. Sienai nodrošina stabilitāti un nestspēju, lai sienas vienā pusē esošo būvju sagrūšana nepasliktinātu ugunsdrošās sienas stiprību, stabilitāti un citas īpašības. Inženiertīkli un konstruktīvie elementi, kas iemontēti ugunsdrošajā sienā vai atrodas uz tās vai tai cieši blakus, nedrīkst radīt papildu slodzi vai deformācijas, kas pazemina ugunsdrošās sienas stiprību vai stabilitāti.

67. Ugunsdrošo sienu savienojumu vietas ar citiem konstruktīvajiem elementiem, kā arī inženiertīklu šķērsojumus caur ugunsdrošo sienu veido no atbilstošas ugunsreakcijas materiāliem tā, lai netiktu pasliktinātas ugunsdrošās sienas funkcijas.

68. Ugunsdrošā siena var nešķērsot jumta un ārsienu konstrukcijas, ja jumta un ārsienu konstrukcijās iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

69. Ugunsdrošās sienās nav atļauts ierīkot ventilācijas gaisa vadu un kanālu šķērsojumus, kā arī ierīkot tādu inženiertīklu šķērsojumus, pa kuriem transportē degtspējīgus materiālus.

70. Ja jumta un ārsienu būvkonstrukcijās iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, ugunsdrošām sienām jābūt vismaz 60 cm augstākām par jumta seguma virsmu un vismaz 30 cm izvirzītām ārpus ārsienas plaknes. Šī prasība nav obligāta, ja ugunsdrošās sienas savienojuma vietā ar jumta un ārsienas konstruktīvajiem elementiem jumtā un ārsienā paredzēts divus metrus plats uguns norobežotājs (pa vienam metram uz katru pusi no ugunsdrošās sienas), kas pilda ugunsdrošas sienas funkcijas.

71. Ja dažādu līmeņu jumtu augstumu starpība pie ugunsdrošās sienas ir lielāka par 30 cm, ugunsdrošajai sienai jābūt vismaz 30 cm augstākai par augstākā jumta līmeni.

4.3. Ārsienas

72. Būvju konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5. tabulā. Ārsienu ailu aizpildījumu (izņemot ailu aizpildījumus, kas ierīkoti ugunsdrošās sienās, un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijas) ugunsizturība un ugunsreakcija netiek normēta.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 201 redakcijā)

73. Būves katrā stāvā, ja tas veido ugunsdrošības nodalījumu, ārsienā starpstāvu pārseguma līmenī ierīko vismaz 0,8 metrus platu vertikālu uguns norobežotāju, kura ugunsizturība nav zemāka par pārseguma ugunsizturību. Ārsienu ugunsizturība netiek normēta un vertikālie uguns norobežotāji nav nepieciešami, ja būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai ja pa būves iekšējo perimetru ierīko automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizsardzības ūdens aizsegu (ja stāvu kopējā platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā).

74. Ārsienas un pārseguma sadurvietas (membrānas) ugunsreakcijas klase nav zemāka par pārseguma ugunsreakcijas klasi.

75. Būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus, ar dubultām ārsienām paredz automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai būves katrā stāvā ārsienu ailu aizsardzībai no iekšpuses paredz automātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu. Dubulta ārsiena ir ārsiena, kurā nav veramu ailu un kuras ārējā norobežojošā konstrukcija ir atdalīta no nesošās sienas konstrukcijas ar spraugu, kas pārsniedz 10 cm.

76. Pārsegumiem pie ārējām sienām jāpiekļaujas bez atstarpēm.

4.4. Bēniņi un pažobeles

77. Bēniņus no citām telpām atdala ar konstrukcijām, kuru minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

78. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, katrā ugunsdrošības nodalījumā no bēniņiem ierīko izeju uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ja augstums līdz izejas apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes ar minimālo platumu 0,6 metri.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

79. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, izbūvē izeju uz bēniņiem caur ugunsdrošām durvīm vai lūku ar minimālo izmēru 0,6 x 0,8 metri un stacionāri piestiprinātām vertikālām vai izvāžamām kāpnēm no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem ar minimālo platumu 0,6 metri.

4.5. Jumti

80. Prasības jumtu nesošām konstrukcijām norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

81. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

81.1. no katras kāpņu telpas paredz izeju uz jumtu:

81.1.1. pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm ar minimālo platumu 0,6 metri caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri;

81.1.2. pa kāpnēm caur ugunsdrošām durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75 x 1,5 metri, un bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 78.punktu;

81.1.3. caur bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 79.punktu;

81.2. pa būves jumta perimetru izbūvē jumta nožogojumu vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē visā tās garumā ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai. Plakaniem jumtiem jumta nožogojumu ierīko vismaz 600 mm augstumā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 40°, nožogojumu neierīko, bet no izejas lūkām līdz jumta korei ierīko kāpnes vai jumta korē visā tās garumā ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču stiprināšanai.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

82. Būvē, kuras augstākā stāva grīdas līmenis pārsniedz 28 metrus un jumta seguma sistēmā izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, paredz jumta segumu, kura ugunsreakcijas klase uz ārējā ugunsgrēka iedarbību nav zemāka par BROOF(t1).

83. Ja būves jumts ir dažādos līmeņos un augstumu starpība ir lielāka par vienu metru, attiecīgās jumta daļas savieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm, kas izgatavotas no A1 ugunsreakcijas klases materiāla.

4.6. Balkoni, lodžijas, terases, pārejas un galerijas

84. Balkonu, terašu, pāreju un galeriju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5.tabulā.

85. Erkeru konstrukcijām izvirzāmās ugunsizturības prasības ir identiskas ar būves nesošajām konstrukcijām noteiktajām ugunsizturības prasībām.

4.7. Ātriji

86. Ātriji šā būvnormatīva izpratnē ir pārsegta ēkas iekšējā telpa, kas secīgi savieno trīs un vairāk stāvus. Kāpņu telpas, liftu šahtas un inženiertīklu šahtas nav ātriji.

87. Ātriju veido vienā no šādiem veidiem:

87.1. kā ugunsdroši atdalītu telpu;

87.2. kopā ar ātrijam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu, kura platība – visu tajā esošo telpu platību summa – nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību.

88. Ja ātrijs veidots atbilstoši šā būvnormatīva 87.2.apakšpunktam:

88.1. ātriju no tam piegulošajām telpām norobežo pa ātrija robežu, veidojot dūmu barjeru un automātisko ugunsdzēsības aizsegu;

88.2. ātrijam piegulošajās ugunsdrošības nodalījumā esošajās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

89. Ātrija pamatstāvā nav pieļaujama ugunsslodze, kas pārsniedz 300 MJ/m2. Ātrijam piegulošajās telpās ugunsslodze netiek normēta.

90. Ātriju norobežojošās konstrukcijās izvietotās durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem.

4.8. Sprādzienaizsardzības pasākumi

91. Būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka, ņemot vērā degtspējīgu vielu, gāzu, tvaiku, pilienu vai putekļu maisījuma iespējamo koncentrāciju gaisā (turpmāk – sprādzienbīstama vide).

92. Sprādzienbīstamo telpu nosaka, ņemot vērā tehnoloģijai nepieciešamo vielu un materiālu daudzumu un vielu un materiālu ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības rādītājus.

93. Ja sprādzienbīstamā vide pārsniedz 30% no telpas būvapjoma, tad sprādzienaizsardzības pasākumus paredz, lai:

93.1. novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos vai aizdegšanos;

93.2. samazinātu sprādziena radīto ietekmi.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

94. Lai ierobežotu sprādzienbīstamas vides izplatīšanos:

94.1. sprādzienbīstamo telpu veido kā ugunsdroši atdalītu telpu;

94.2. sprādzienbīstamu telpu izejas un ieejas uz citām telpām ierīko caur ugunsdrošības priekštelpu un paredz pasākumus, kas ierobežo sprādzienbīstamās vides izplatīšanos būvē;

94.3. veic inženiertīklu ievadu hermetizāciju;

94.4. uzstāda gāzes noplūdes detektoru;

94.5. sprādzienbīstamā telpā izvietotajām iekārtām ir jābūt sprādziendrošā izpildījumā.

95. Sprādzienbīstamās telpas izvieto pie būves ārējās norobežojošās konstrukcijas. Minētās telpas aizliegts izvietot pagrabstāvā, cokolstāvā, kā arī tieši zem telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem. Lai būves pasargātu no sagrūšanas sprādziena rezultātā, sprādzienbīstamās telpās paredz viegli atdalāmas konstrukcijas. Viegli atdalāmās konstrukcijas izbūvē būves ārējās norobežojošās konstrukcijās, un to laukums nav mazāks par 0,05 m2 uz aizsargājamās telpas 1 m3.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

96. Šīs apakšnodaļas prasības neatteicas uz būvēm, kur notiek darbības ar sprāgstvielām, kurām degšanai nav nepieciešams skābeklis.

5. Evakuācijas ceļi un izejas

97. Evakuācijas ceļus un evakuācijas izejas ierīko cilvēku evakuācijai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā.

98. Evakuācijas ceļam ir izvirzītas šādas prasības:

98.1. tas ir viegli atrodams;

98.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

98.4. III lietošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām;

98.5. tas neved cauri sprādzienbīstamām telpām vai telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 600 MJ/m2.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

99. Ja evakuācijas ceļos grīdas līmeņu starpība pārsniedz 20 mm, bet ugunsdrošo durvju sliekšņiem – 25 mm, grīdas līmeņa izmaiņas vietās izbūvē slīpni (pandusu), kura slīpums nav lielāks par 1:12, vai vismaz trīs pakāpienus, kuru ģeometrija atbilst attiecīgās būves projektēšanu reglamentējošo būvnormatīvu prasībām. Ja telpu grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m, kāpnes vai pandusu aprīko ar margām.

100. Visu ugunsnoturības pakāpju būvju (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves):

100.1. ugunsaizsargātās kāpņu telpās un aizsargātos evakuācijas ceļos sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz BFL;

100.2. vestibilos, ātrijos, hallēs un foajē sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz Bs1, d0 un grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz DFL.

5.1. Evakuācijas izejas

101. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām. Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

101.1. pa kāpņu telpu;

101.2. pa atklātām iekšējām un ārējām kāpnēm;

101.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

101.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

101.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

101.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

102. Evakuācijas izeju skaitu un izvietojumu nosaka atbilstoši būves lietošanas veidam, paredzētajam būves maksimālajam lietotāju skaitam un attālumam līdz evakuācijas izejai atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulai.

103. Evakuācijas izeju summārais platums daudzstāvu būvēs nav mazāks par evakuācijas ceļu summāro platumu, kas noteikts šā būvnormatīva 143. un 144.punktā, aprēķinā par pamatu ņemot maksimālo lietotāju skaitu stāvā ar lielāko platību vai lielāko lietotāju skaitu.

104. No būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem un būves stāviem, kur pastāvīgi uzturas būves lietotāji, jānodrošina iespēja evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, izņemot šā būvnormatīva 112.punktā minētos gadījumus.

105. No atsevišķas telpas var paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja telpā var atrasties ne vairāk par 50 lietotājiem un evakuācijas ceļa garums no telpas vistālākā punkta nepārsniedz 30 metrus. No telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, – vismaz četras evakuācijas izejas.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

106. Minimālos attālumus starp tuvākajām evakuācijas izejām telpās nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur:

P - telpas vai ugunsdrošības nodalījuma perimetrs (m);

n - evakuācijas izeju skaits.

107. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt pa ārējām atklātām slīpām vai vītņveida kāpnēm. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4.apakšpunktā minētajām prasībām.

108. Vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4.apakšpunktā minētajām prasībām. Evakuāciju atļauts paredzēt tikai caur vienu ugunsdrošības nodalījumu.

109. Evakuācijai nav atļauts izmantot liftus un tiem analogas iekārtas.

110. Evakuāciju nav atļauts paredzēt caur ugunsdroši atdalītām tehniskajām telpām un telpām, kurās ir sprādzienbīstama vide.

111. I, II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs evakuāciju nav atļauts paredzēt caur VI un VII lietošanas veida būvēm un telpām.

112. Viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama šādās būvēs:

112.1. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par astoņiem metriem;

112.2. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu un katrā dzīvoklī ir atverama aila;

112.3. I lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 75 metriem, ja evakuācija paredzēta caur 1.veida dūmaizsargātu kāpņu telpu, kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā nav lielāka par 500 m2 un stāvos nav iebūvētas citu lietošanas veidu telpas, kas nav saistītas ar būves ekspluatācijas nodrošināšanu;

112.4. V, VI un VII lietošanas veida būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus, stāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā lietošanas veida telpu grupā vai stāvā ir atverama aila;

112.5. II, III, IV un IVa lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

112.6. būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta caur dūmaizsargātu kāpņu telpu un evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 30 metrus;

112.7. atklātās būvēs.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

5.2. Kāpnes un kāpņu telpas

113. Būves lietotāju evakuācijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai paredz ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas, kā arī atklātas kāpnes un ārējās evakuācijas kāpnes.

114. Kāpņu telpu būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība un iebūvējamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā.

115. Ārējās evakuācijas kāpnes izbūvē ar slīpiem laidiem vai vītņveidā no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

116. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, izbūvē dūmaizsargātas kāpņu telpas. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm rezerves elektroapgādi paredz no ģeneratora ar iekšdedzes dzinēju. Ģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju var neparedzēt būvēs, kurās vismaz viena no kāpņu telpām ir 1.veida dūmaizsargāta kāpņu telpa.

117. Atkarībā no tehniskajiem risinājumiem, ar kuriem nepieļauj piedūmošanas iespēju, izšķir šādu veidu dūmaizsargātas kāpņu telpas:

117.1. 1.veids – kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots stāvu līmenī caur atklātu ārējo zonu (balkoniem, lodžijām, atklātām pārejām un galerijām) un tiešu izeju uz āru zemes virsmas līmenī;

117.2. 2.veids – kāpņu telpā ugunsgrēka gadījumā visā tās apjomā nodrošina gaisa virsspiedienu;

117.3. 3.veids – kāpņu telpas savienojums ar citām telpām ierīkots caur ugunsdrošības priekštelpu, kurā ugunsgrēka gadījumā ir nodrošināts gaisa virsspiediens.

118. Izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdrošu priekštelpu, kurā nepieļauj piedūmošanas iespēju. Šajā gadījumā ugunsdrošās priekštelpas būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei jābūt ne zemākai par kāpņu telpas būvkonstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi.

119. Ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas (izņemot 1.veida dūmaizsargātas kāpņu telpas) var būt caur ugunsdrošības priekštelpu savienotas ar cokola stāvu vai pagrabstāviem.

120. Kāpņu laidu un kāpņu laukumu brīvais platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas ceļa minimālo platumu, kā arī par evakuācijai paredzēto izeju (durvju) un ailu platumu. Kāpņu laida brīvais platums nedrīkst būt mazāks par:

120.1. 1400 mm – ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā 250 lietotājus;

120.2. 1200 mm – ugunsdrošības nodalījumam, no kura paredzēts evakuēt vairāk nekā piecus lietotājus;

120.3. 700 mm – kāpnēm, pa kurām paredzēts evakuēt ne vairāk kā piecus lietotājus.

121. Atjaunojamās un pārbūvējamās būvēs atļauts saglabāt esošos kāpņu telpu gabarītus.

122. Izejas no ugunsaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdroši atdalītu telpu, kuras būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst kāpņu telpu būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei.

123. Drīkst noapaļot kāpņu laukuma stūrus un mainīt tā ģeometriju, ja tiek saglabāts šajā apakšnodaļā noteiktais evakuācijas ceļa platums pa rādiusu.

124. Kāpņu slīpums evakuācijas ceļos nav lielāks par 1:1, pakāpiena platums ir vismaz 250 mm, pakāpiens nav augstāks par 220 mm.

125. Kāpnes, kas paredzētas ne vairāk kā pieciem lietotājiem, pieļauts izbūvēt ar slīpumu 2:1.

126. Līklīniju vai vītņveida kāpnēm pakāpiena šaurākā mala ir vismaz 220 mm, bet kāpnēm, kuras paredzētas kā otra evakuācijas izeja no telpām, kas paredzētas līdz 25 lietotājiem, – līdz 120 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši šā būvnormatīva 120.punktam.

127. Kāpņu telpās nedrīkst ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim, izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 metru augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem.

128. Attālums starp kāpņu laidiem ir vismaz 50 mm vai tiek paredzēti citi pasākumi, kas nodrošina ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamā ūdens padevi būves augšējos stāvos.

129. Kāpņu telpās atļauts iebūvēt un atklāti izvietot inženiertīklu un ugunsdzēsības šļūteņu iekārtu skapjus un sildķermeņus, ja tie nesamazina evakuācijas ceļa platumu un kāpņu telpu sienu ugunsizturību.

130. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, kāpņu telpās atļauts ierīkot atkritumu vadus, ja to ugunsreakcijas klase nav zemāka par A2-s1, d0 un ja tas nav pretrunā ar pašvaldības vietējiem apbūves noteikumiem. Ja atkritumu vada būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0, to izvieto ugunsdroši atdalītā telpā.

131. III lietošanas veida būvēs un mācību iestādēs evakuācijas kāpnes nedrīkst būt vītņveida, ja vidējās atveres diametrs ir mazāks par 1000 mm. Kāpņu pakāpiena šaurākā mala nedrīkst būt mazāka par 220 mm. Kāpņu platumu nosaka atbilstoši nepieciešamā evakuācijas ceļa platumam.

132. Kāpnes evakuācijas ceļos aprīko ar margām, kas nav zemākas par 0,9 m.

133. Ugunsaizsargātā kāpņu telpā dūmu izvadei katra stāva līmenī ārējā norobežojošajā konstrukcijā paredz dūmu izvades ailu.

134. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz astoņus metrus un ugunsaizsargātās kāpņu telpas ārsienās katrā stāvā nav atveramās dūmu izvades ailas, dūmu izvades ailu paredz kāpņu telpas augšējā zonā, kuras brīvā atvēruma laukums ir vismaz 5 % no kāpņu telpas laukuma un nav mazāks par 1 m2.

135. Ja ugunsaizsargātā kāpņu telpā nav dūmu izvades ailu atbilstoši šā būvnormatīva 133. un 134.punktā minētajām prasībām, paredz dūmaizsargātu kāpņu telpu.

136. (Svītrots ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

137. Kāpņu telpas ārdurvju platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijas izeju minimālo platumu, kas noteikts šā būvnormatīva 120.punktā.

138. 1.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās ar izeju no stāva caur ārējo atdalīto zonu attālumam no kāpņu telpas durvīm līdz logiem jābūt ne mazākam par diviem metriem.

139. Nav atļauts liftu izejas paredzēt 1.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās.

140. Ailu (kas vērstas pret ārējām evakuācijas kāpnēm, kuras paredzētas kā evakuācijas izeja no būves stāviem, kā arī ārējo norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai) aizpildījumiem divu metru attālumā no kāpnēm nepieciešama ugunsizturība vismaz EI-30.

5.3. Evakuācijas ceļa garums

141. Evakuācijas ceļa garumu un aprēķināmo telpas platību vienam lietotājam nosaka atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulai. Evakuācijas ceļa garumu no strupceļa zonas nosaka kā 50 % no šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādītā attāluma. Ja evakuācijas ceļa garums pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 6.tabulā norādīto attālumu, veido aizsargātu evakuācijas ceļu.

142. Evakuācijas ceļa garumu no telpām, kuru platība nav lielāka par 50 m2, līdz evakuācijas izejai nosaka no telpas izejas durvīm, ja tās veras evakuācijas virzienā.

5.4. Evakuācijas ceļa gabarīti

143. Evakuācijas ceļa minimālais platums ir vismaz 1,20 metru, bet ārstniecības un aprūpes iestādēs – vismaz 1,80 metru. Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz vienam metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem un līdz 700 mm, ja tas paredzēts līdz pieciem evakuējamiem.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

144. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summāro platumu katriem nākamajiem 100 lietotājiem palielina par 50 cm.

145. Aprēķinot evakuācijas ceļa platumu, ņem vērā durvju vērtņu platumu, kuras veras no telpām uz evakuācijas ceļa pusi un var traucēt evakuācijas ceļa lietošanu, samazinot normatīvo evakuācijas ceļa platumu. Šādā gadījumā gaiteņa aprēķina platumu evakuācijas ceļa platuma aprēķinā samazina par:

145.1. pusi no durvju vērtnes platuma, ja durvis izvietotas gaiteņa vienā pusē;

145.2. durvju vērtnes platumu, ja durvis izvietotas abās gaiteņa pusēs posmā, kas ir īsāks par divkāršotu gaiteņa platumu.

146. Evakuācijas ceļa brīvais augstums ir vismaz divi metri, un šajā augstumā nav pieļaujami nekādi šķēršļi. Evakuācijas ceļa augstums pagrabstāvos, kuros paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, ir vismaz 1,90 metri.

5.5. Durvis

147. Evakuācijas izejās durvis:

147.1. atveras evakuācijas virzienā, izņemot durvis būvēs, to daļās vai telpās, kurās lietotāju skaits ir mazāks par 25, vai durvis, kas ved uz citu ugunsdrošības nodalījumu;

147.2. netraucē lietotājiem ar kustību traucējumiem izmantot attiecīgos pārvietošanās līdzekļus;

147.3. ugunsgrēka gadījumā ir atveramas bez atslēgas vai citiem palīglīdzekļiem (arī bez elektroniskās atslēgas), izņemot durvis, kuras atdala kāpņu telpas no dzīvokļiem;

147.4. ir aprīkotas ar pašaizvēršanās mehānismu, izņemot dzīvokļu durvis.

148. Ugunsdrošas divviru durvis aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri secīgi aizver durvju vērtnes.

149. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos un izejās ir vismaz divi metri. To durvju un eju augstumu, kas ved laukā no tehniskā stāva, kurā paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts samazināt līdz 1,9 metriem, bet durvis izejām uz bēniņiem vai jumtu – līdz 1,5 metriem. Durvju brīvais platums ir vismaz 0,9 metri. Tehniskajām telpām, saimniecības telpām un citām būves telpām, kurās var atrasties līdz pieciem būves lietotājiem, durvju brīvo platumu atļauts samazināt līdz 700 mm.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

150. Šā būvnormatīva 147.punktā minētās prasības neattiecas uz III lietošanas veida būvēm ar specifisku iekšējo režīmu, kā arī uz būvēm, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību. Šajās telpās jāparedz citi pasākumi, kas nodrošina cilvēku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā.

151. Ja evakuācija paredzēta no viena ugunsdrošības nodalījuma uz citu, durvju vēršanās virziens ir no tā ugunsdrošības nodalījuma, kurā var uzturēties lielāks lietotāju skaits.

152. Kāpņu telpas durvju minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpas durvju ugunsizturība ir vismaz EI-60.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

153. Ja būves ugunsdrošajās konstrukcijās izbūvētām durvīm atbilstoši lietošanas veidam vai tehnoloģijas prasībām jābūt atvērtā stāvoklī, paredz automātiskas ierīces, kas ugunsgrēka gadījumā nodrošina durvju aizvēršanos pēc signāla saņemšanas no automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām.

154. Evakuācijas ceļos un izejās nedrīkst izbūvēt bīdāmas, paceļamas (nolaižamas) un rotējošas durvis (izņemot ārdurvis, ja tām ir nodrošināta manuāla atvēršanas iespēja evakuācijas gadījumā). Izbūvējot rotējošas durvis, papildus paredz veramu durvju izbūvi, nodrošinot minimālos evakuācijas izeju gabarītus.

155. Ugunsdrošās durvis, kas izbūvētas ugunsdrošās būvkonstrukcijās (izņemot dzīvokļu durvis) aprīko ar pašaizvēršanās mehānismu.

156. Ārējo durvju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nav normēta (izņemot durvis, kas atrodas ugunsdrošās sienās, un durvis, kas ved uz ārējām evakuācijas kāpnēm).

5.6. Ugunsdzēsēju lifti

157. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus, paredz vismaz vienu ugunsdzēsēju liftu. Prasība neattiecas uz būvēm vai būves daļām, kurās neuzturas pastāvīgi lietotāji.

158. Ugunsdzēsēju liftus projektē un izbūvē, ievērojot šādus nosacījumus:

158.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas ir ugunsdroši atdalītas no citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

158.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs ir vismaz 1,1 x 1,4 metri;

158.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātne ir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu;

158.4. ugunsdzēsēju lifta kabīne aprīkota ar divpusīgu sarunu iekārtu (starp kabīni un galveno iekāpšanas stāvu);

158.5. ugunsdzēsēju lifta elektroapgādi nodrošina vismaz divi neatkarīgi elektroapgādes avoti;

158.6. elektroenerģijas piegādes kabeļu ugunsizturība atbilst piemērojamajā standartā noteiktajai, bet nav mazāka par 30 minūtēm.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

159. Galvenais iekāpšanas stāvs ugunsdzēsēju liftos ir būves galvenās ieejas stāvs, kas nodrošina ugunsdroši atdalītu tiešu ieeju no āra vai caur vestibilu, kura ugunsslodze nav lielāka par 300 MJ/m2.

5.7. Evakuācijas avārijapgaisme un apzīmējumi

160. Evakuācijas avārijapgaisme ir avārijapgaismes daļa, kas nodrošina apgaismojumu cilvēku evakuācijas laikā, ja nedarbojas pamatapgaisme.

161. Evakuācijas avārijapgaismi ierīko:

161.1. būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, – aizsargātos evakuācijas ceļos;

161.2. evakuācijas ceļos, tai skaitā aizsargātos evakuācijas ceļos, ja evakuējamo skaits ir 50 cilvēku un vairāk;

161.3. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs vai telpās, ja tajās vienlaikus atrodas vairāk par 100 cilvēkiem.

162. Evakuācijas izejas, kas paredzētas vismaz 50 cilvēku evakuācijai, aprīko ar izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem. Izgaismotie evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāji ir pastāvīgi ieslēgti darba režīmā vai paredzēta to automātiska ieslēgšanās no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vai automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas.

(Grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

163. Evakuācijas apgaismes tīkli un izgaismotie evakuācijas izejas norādītāji ir pieslēgti diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem.

6. Būves dūmaizsardzība

164. Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu dūmu izplatīšanos vai nodrošinātu dūmu izvadi no telpām, būvē paredz:

164.1. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

164.2. dūmu izvades ailas;

164.3. automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas;

164.4. neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

165. Automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas paredz:

165.1. 2.veida dūmaizsargātās kāpņu telpās;

165.2. 3.veida dūmaizsargāto kāpņu telpu ugunsdrošības priekštelpās;

165.3. liftu šahtās būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām;

165.4. liftu priekštelpās, kas atrodas būvēs ar dūmaizsargātām kāpņu telpām, ja nav paredzēta liftu šahtu automātiskā virsspiediena dūmaizsardzības sistēma;

165.5. aizsargātos evakuācijas ceļos, kuros nav dūmu izvades ailas;

165.6. I, II, III, IV, IVa, V, VI un VII lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus un kurās ir dūmaizsargātās kāpņu telpas aizsargātos evakuācijas ceļos.

166. Šā būvnormatīva 165.2., 165.4., 165.5. un 165.6.apakšpunktā minētajās telpās automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas darbību nodrošina tajā stāvā, kurā ir izcēlies ugunsgrēks.

167. Dūmu izvades ailas paredz katrā būves ugunsdrošības nodalījuma stāvā.

168. Attālums no ugunsdrošības nodalījuma vai jebkura punkta stāvā līdz dūmu izvades ailai nedrīkst pārsniegt 15 metrus. Dūmu izvades ailas minimālā platība ir vismaz 0,5 m2.

169. Atsevišķā telpā attālumu no jebkura punkta līdz dūmu izvades ailām var palielināt līdz 30 metriem, ja dūmu izvades ailu kopējā platība ir vismaz 0,2 % no aizsargājamās telpas platības un tās atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa.

170. Neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu paredz:

170.1. ugunsdrošības nodalījumā, stāvā un telpā, kurā nav dūmu izvades ailu, kas atbilst šā būvnormatīva 168. vai 169.punktā minētajām prasībām;

170.2. skatuvēs ar šņorbēniņiem;

170.3. pazemes stāvos, kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa.

171. Telpās, kurās nav iespējams ierīkot neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar dabīgo izvadi, paredz dūmu un karstuma izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai mehānisko kompensācijas gaisa padevi.

172. Automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu paredz ātrijos.

173. Dūmu izvadi var neparedzēt no:

173.1. VI lietošanas veida būvju telpām, kurās ugunsslodze nepārsniedz 600 MJ/m2;

173.2. citām telpām ar platību līdz 50 m2, kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.3. telpām, caur kurām nenotiek cilvēku evakuācija, ja ugunsslodze tajās nepārsniedz 300 MJ/m2;

173.4. atklāta tipa būvēm.

7. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces
7.1. Vispārīgās prasības

174. Atbilstoši būves vai telpas lietošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas un ierīces:

174.1. autonomos ugunsgrēka detektorus;

174.2. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

174.3. automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;

174.4. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;

174.5. automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;

174.6. automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

175. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas patstāvīgi un mijiedarbībā ar citām inženiertehniskajām sistēmām nodrošina normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanu automātiskajā un manuālajā vadības režīmā.

176. Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma trauksmes, bojājumu, bloķēšanas ierīču un sistēmu signālus automātiski pārraida uz kontroles un signalizācijas ierīci (pulti), kuru pastāvīgi uzrauga personāls. Ja kontroles un signalizācijas ierīce (pults), kuru pastāvīgi uzrauga personāls, neatrodas ar šo sistēmu vienā aizsargājamā objektā, trauksmes signālu pārraida arī uz aizsargājamās būves fasādes redzamā vietā izvietoto gaismas un skaņas trauksmes ierīci, kas novietota vismaz 2,5 metrus augstāk par zemes virsmas (grīdas) līmeni.

177. Automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina:

177.1. nepārtrauktu diennakts darbību dežurējošā (gaidīšanas) režīmā;

177.2. nepārtrauktu elektroapgādi vismaz no diviem elektroenerģijas piegādes avotiem, un elektroapgādes instalācijai paredz ugunsaizsardzību, kas ugunsgrēka gadījumā nodrošina vismaz 30 minūtes ilgu sistēmas darbību;

177.3. dežurējošā režīmā un darbības režīmos - vadības (palaišanas) ķēžu, strāvas piegādes avotu (pamata un rezerves) un sakaru līniju darbspējas automātisku kontroli ar akustisko un vizuālo signalizāciju.

178. Sprādzienbīstamā un ķīmiski agresīvā vidē automātiskajās ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un instalāciju, kas paredzētas uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē.

179. Kontroles un signalizācijas ierīci (pulti) izvieto viegli pieejamās vietās (telpās), ieteicams – būves pirmajā stāvā vai cokola stāvā.

180. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas veidu (tipu) nosaka pasūtītājs projektēšanas uzdevumā atbilstoši normatīvajiem aktiem un iekārtu ražotāju tehniskajiem noteikumiem.

181. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas balss, skaņas vai vizuālās signalizācijas ierīces var neparedzēt būvēs un telpās, kurās uzturas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību, kā arī ārstniecības un aprūpes iestāžu telpās, kurās uzturas cilvēki, kas nav spējīgi patstāvīgi evakuēties. Ugunsgrēka izziņošanu šādās būvēs un telpās paredz saskaņā ar projektēšanas uzdevumu.

7.2. Prasības autonomiem ugunsgrēka detektoriem

182. Autonomos ugunsgrēka detektorus paredz:

182.1. I lietošanas veida būvēs, izņemot saimniecības ēkas un būves. Katrā dzīvoklī paredz vismaz vienu autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem;

182.2. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir ne vairāk par 10 izmitināšanas vietām. Detektorus izvieto telpās, kuras paredzētas gulēšanai.

183. Autonomos detektorus uzstāda atbilstoši ražotāja tehniskajiem noteikumiem un projektēšanas uzdevumam.

184. Autonomos ugunsgrēka detektorus var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu vai ar ugunsgrēka detektoriem, kuri pieslēgti pie citas sistēmas kontroles un signalizācijas ierīces (pults).

7.3. Prasības automātiskajām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām

185. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas paredz:

185.1. II un III lietošanas veida būvēs un telpās, kurās ir vairāk par 10 izmitināšanas vietām;

185.2. II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs un telpās, kuru stāvu kopējā platība ir lielāka par 200 m2;

185.3. VI lietošanas veida būvēs (izņemot rezervuārus) un telpās, kuru platība pārsniedz 50 m2 un kurās paredz naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšanu, izliešanu, izsniegšanu, fasēšanu vai uzglabāšanu;

185.4. VI un VII lietošanas veida trešās grupas būvēs un telpās un kuru ugunsslodze ir lielāka par 25 MJ/m2;

185.5. citu automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vadībai, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam ir nepieciešams automātiskais vadības režīms.

186. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt atklāta tipa būvēs un mazstāvu dzīvojamo māju palīgēkās.

187. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu projektē, nodrošinot ugunsgrēka automātisku atklāšanu un trauksmes signālu pārraidi katrā telpā šā būvnormatīva 185.punktā minētajās būvēs, izņemot:

187.1. sanitārtehniskās un tehniskās telpas, kuru ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2;

187.2. inženiertīklu šahtas;

187.3. saldētavas, kuru tilpums ir mazāks par 20 m3.

188. Būvēs, kurās paredzēta automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ierīkošana, aizsargātos evakuācijas ceļos un kāpņu telpās uzstāda ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem.

189. Ugunsgrēka atklāšanas gadījumā automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nosūta signālu citu ugunsdzēsības inženiertehnisko sistēmu vadībai atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

190. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu var neparedzēt telpās, kurās tās funkcijas pilda cita automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, ievērojot šā būvnormatīva 188.punktā minētās prasības.

7.4. Prasības automātiskajām balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmām

191. Automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas paredz:

191.1. II, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus vai kurās vienlaikus var atrasties vairāk par 500 lietotājiem;

191.2. III lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus un kurās ir vismaz 50 izmitināšanas vietas;

191.3. muzeju un izstāžu ēkās un telpās, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2.

192. Automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu šā būvnormatīva 191.punktā minētajās būvēs projektē, nodrošinot trauksmes balss paziņojuma saprotamību katrā telpā, kurā var atrasties cilvēki.

193. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 28 metrus, automātiskajā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmā var paredzēt izziņošanas zonas, kas vienlaikus izziņo informāciju pa vairākiem stāviem. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, viena izziņošanas zona nedrīkst būt lielāka par vienu būves stāvu.

194. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, automātisko balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu projektē tā, lai stāvos ugunsgrēku automātiskajā un manuālajā vadības režīmā var izziņot šādā secībā:

194.1. izziņošanas zonās stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.2. izziņošanas zonās virs stāva, kurā izcēlies ugunsgrēks;

194.3. citās izziņošanas zonās.

7.5. Prasības automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, automātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un automātiskajiem ugunsdzēsības ūdens aizsegiem

195. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

195.1. ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto maksimāli pieļaujamo platību;

195.2. I lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 75 metrus;

195.3. būvēs (izņemot I lietošanas veida būves), kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 50 metrus;

195.4. būves pazemes stāvos, kuru platība ir lielāka par 1000 m2 un kuru zemākā stāva grīda atrodas zemāk par četriem metriem no vidējā zemes atzīmes līmeņa;

195.5. būvēs, telpās vai telpas daļās (atbilstoši projektēšanas uzdevumam), kurās atrodas unikāli eksponāti, materiāli, izdevumi, rokraksti, katalogi, apraksti, pārskati un iekārtas, kā arī citi īpaši vērtīgi dokumenti un informācija;

195.6. IV lietošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros ir skatītāju tribīnes ar vismaz 5000 sēdvietām, ja zem tribīnes ir telpas, kurās ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2;

195.7. IV lietošanas veida būvēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ja vienā ugunsdrošības nodalījumā ir vismaz 800 sēdvietu vai skatuves platība pārsniedz 120 m2, paredzot skatuves nodalījuma skatuves un zemskatuves telpās automātisko ugunsdzēsības sprinkleru un drenčeru sistēmu;

195.8. VI lietošanas veida būves ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu pārsūknēšana, izliešana, izsniegšana, fasēšana vai uzglabāšana un kuru platība ir lielāka par 300 m2;

195.9. IV lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība ir lielāka par 5000 m2 ;

195.10. VII lietošanas veida būvēs ugunsdrošības nodalījumos, kuros paredzēta vismaz 25 transportlīdzekļu izvietošana ar liftiem un citām transportlīdzekļu transportēšanas iekārtām;

195.11. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir lielāks par 5000 m3.

196. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas var neparedzēt atklātās būvēs.

197. Būvēs un telpās, kurās paredzēta citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas ierīkošana, šo sistēmu ieslēgšanu darbībā automātiskajā vadības režīmā paredz atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

198. Automātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas un automātisko ūdens aizsegu paredz ugunsdrošības norobežojošo konstrukciju un ailu aizsardzībai atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam.

199. Ja ūdensapgādes avoti ugunsdzēsības vajadzībām nevar nodrošināt nepieciešamo ūdens spiedienu automātisko ugunsdzēsības sistēmu, automātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu un automātisko atdzesēšanas sistēmu darbībai, paredz vismaz divus (darba un rezerves) neatkarīgus ugunsdzēsības sūkņus vai sūkņu grupas. Katrs sūknis vai viena sūkņu grupa nodrošina ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens spiedienu un plūsmu. Vismaz vienam sūknim vai sūkņu grupai automātiskajās ugunsdzēsības sistēmās jābūt ar iekšdedzes dzinēju vai arī ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādei paredz elektroģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju. Elektroģenerators automātiski nodrošina ugunsdzēsības sūkņu elektroapgādi, ja sūkņu darbības laikā tiek traucēta elektroapgādes tīkla darbība.

200. Šā būvnormatīva 195.1., 195.2., 195.3., 195.4., 195.5., 195.7., 195.8. un 195.10.apakšpunktā minētajās būvēs un telpās jābūt ūdens sprinkleru vai ūdens drenčeru tipa automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām (izņemot būves un telpas, kurās ugunsgrēka dzēšana ar ūdeni nebūs iespējama vai būs neefektīva un kurās jāparedz cita tipa automātiskā ugunsdzēsības sistēma, kas nesamazinās cilvēku evakuācijas drošību).

7.6. Prasības automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām un automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām
7.6.1. Vispārīgās prasības

201. Automātiskajai dūmu un karstuma izvades sistēmai un automātiskajai gaisa virsspiediena sistēmai jānodrošina vismaz 30 minūtes ilgu nepārtrauktu darbību ugunsgrēka gadījumā, nodrošinot attiecīgu sistēmu elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu ugunsaizsardzību.

202. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu gaisa iesūcējus, automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu dūmu izvades un kompensējošos gaisa iesūcējus projektē tā, lai no būves izvadāmie dūmi netiktu novadīti (recirkulēti) atpakaļ degošajā būvē un uz blakus esošajām būvēm.

7.6.2. Prasības automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskām dūmu un karstuma izvades sistēmām

203. Automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

203.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

203.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

203.3. manuālās tālvadības un distances vadības ierīces, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

204. Automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām paredz automātisko vadību no signāla, ko ģenerē:

204.1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;

204.2. automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas;

204.3. ar manuālo tālvadību no distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

205. Automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas dūmu vārstus un dūmu lūkas paredz telpu augšdaļā ne zemāk par 80 % no telpas augstuma.

206. Automātiskos kompensācijas gaisa padošanas atvērumus vai ailas paredz telpu apakšdaļā.

207. Ātrijos, kas augstāki par 24 metriem, paredz automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai mehānisko kompensācijas gaisa padevi.

8. Neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas
8.1. Vispārīgās prasības

208. Atbilstoši būves vai telpas lietošanas veidam un telpu plānojumam paredz šādas neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas:

208.1. neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas;

208.2. neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas;

208.3. neautomātiskie ugunsdzēsības ūdens aizsegi;

208.4. neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

209. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas var aizstāt ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

8.2. Prasības neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, neautomātiskajām ūdens atdzesēšanas sistēmām un neautomātiskajiem ūdens ugunsdzēsības aizsegiem

210. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz:

210.1. naftas, naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru tilpums ir 3000-5000 m3;

210.2. naftas produktu un citu viegli uzliesmojošu vielu izliešanas, iepildīšanas un pārsūknēšanas dzelzceļu inženierbūvēs (estakādēs), kuru garums ir lielāks par 100 metriem;

210.3. tankkuģu piestātņu tehnoloģiskajos laukumos.

211. Neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas paredz naftas, naftas produktu, gāzes un citu viegli uzliesmojošu vielu virszemes rezervuāros, kuru sienas ir augstākas par 12 metriem.

212. Neautomātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu paredz tankkuģu piestātnēs, lai novērstu uguns izplatīšanos starp tankkuģiem un piestātni.

213. Neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas, neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas un neautomātisko ugunsdzēsības ūdens aizsegu projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumam, paredzot šīs sistēmas darbības ieslēgšanai manuālās vadības ierīces, kas atrodas pie aizsargājamās inženierbūves vai telpā, kurā atrodas šīs sistēmas vadības un kontroles pultis.

8.3. Prasības neautomātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām

214. Neautomātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām paredz manuālo tālvadību ar distances vadības ierīcēm, kas ierīkotas evakuācijas ceļos katrā stāvā pie izejām no telpām, kas aizsargātas ar šo sistēmu, un telpās, kurās atrodas šo sistēmu vadības un kontroles pultis.

215. Neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu darbības laiku ugunsgrēka gadījumā paredz vismaz 30 minūtes ilgu, nodrošinot sistēmas elektroapgādes, vadības un kontroles ķēžu attiecīgu ugunsaizsardzību.

216. Neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas dūmu vārstus, dūmu lūkas un citus dūmu izvades vadāmos atvērumus paredz telpu augšdaļā ne zemāk par 80 % no telpas augstuma. Šī prasība neattiecas uz kāpņu telpām.

217. Neautomātiskos dūmu un karstumu izvades sistēmas kompensācijas gaisa padošanas atvērumus vai ailas paredz telpu apakšdaļā.

218. Telpās, kas augstākas par 24 metriem, paredz dūmu un karstuma izvades sistēmu ar mehānisko vilkmi vai mehānisko kompensācijas gaisa padevi.

9. Zibensaizsardzība

219. Zibensaizsardzības sistēmas ierīko, lai novērstu būvju un to konstrukciju aizdegšanos zibensizlādes gadījumā.

220. Zibensaizsardzības līmeni un ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā būves raksturlielumus un riska kritērijus.

221. Zibensaizsardzību projektē atbilstoši normatīvajā aktā par ēku iekšējo elektroinstalāciju noteiktajām prasībām.

222. Zibensaizsardzības ierīkošana ir obligāta būvēm, kurās ir sprādzienbīstama vide.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 201-15
"Būvju ugunsdrošība"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.333)
Būvju ugunsdrošības rādītāji

(Pielikums grozīts ar MK 11.04.2017. noteikumiem Nr. 201)

1.tabula

Būvju būvkonstrukciju ugunsizturība

Nr.p.k. Būvkonstrukcija Būvju būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm
U1 U2 U3
U1a U1b U2a U2b
1. Nesošās sienas un kāpņu telpu sienas REI 120* REI 60 REI 60 REI 30 netiek normēta
2. Citas ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija***** EI 60 EI 30 EI 60 EI 30 netiek normēta
3. Kolonnas REI 120* R60** R60 R 30** netiek normēta
4. Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta
5. Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta
6. Pārsegumi, tai skaitā erkeros REI 60 REI 30 REI 60 REI 30 netiek normēta
7. Savietotais jumts*** R 60 R 30 R 60 R 30 netiek normēta
8. Jumta nesošās būvkonstrukcijas*** R 30 R 15 R 15 R 15 netiek normēta
9. Ugunsdroša siena REI 180-M REI 120-M REI 60-M REI 60-M REI 60-M
10. Ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija REI 180 REI 120 REI 60 REI 60 REI 60-M
11. Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti ugunsdrošās sienās un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijās**** EI 60 EI 60 EI 30 EI 30 EI 30
12. Ailu aizpildījums ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijās***** EI 30 EI 30 EI 30 EI 30 netiek normēta
13. Kāpņu telpu durvis***** EI 30 EI 30 EI 30 EI 30 netiek normēta
14. Balkona, terases, galerijas nesošās konstrukcijas R 30 R 15 R 30 R 15 netiek normēta

Piezīmes.

1. *U1a ugunsnoturības pakāpes I lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no 50 līdz 75 metriem, nesošo sienu un kāpņu telpu sienu un kolonnu ugunsizturība ir vismaz REI 180.

2. **Vienstāva U1b un U2b ugunsnoturības pakāpes būvēs kolonnu minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta, ja kolonnu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

3. ***U1b un U2b ugunsnoturības pakāpes būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir līdz 8 metriem, savietotā jumta būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība netiek reglamentēta, ja savietotā jumta būvizstrādājumu (izņemot jumta segumu un tvaika izolāciju) ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

4. **** Piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk – būvnormatīvs) 52.2.apakšpunktu, termoizolētības rādītāju I var aizvietot ar siltuma starojuma ierobežojuma rādītāju W.

5. Jumta nesošās konstrukcijas ir stati, kopnes, spāres un kopturi; latojums nav jumta nesošās konstrukcijas.

6. Neaizsargātām tērauda konstrukcijām, kuru sieniņas biezums ir vismaz 8 mm, ugunsizturība ir R 15.

7. *****Piemērojot būvnormatīva 49.punktu, termoizolētības rādītāju I var aizvietot ar siltuma starojuma ierobežojuma rādītāju W.

2.tabula

Būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases*

Nr.
p.k.

Būvkonstrukcijas

Būvju būvkonstrukciju minimālās būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases atkarībā no būvju ugunsnoturības pakāpēm

U1

U2

U3

U1a

U1b

U2a

U2b

1. Kāpņu telpu sienas

A1

A1

A1

A1

netiek normēta****

2. Nesošās sienas un karkasa kolonnas

A1

A1

A2-s1,d0**

B-s2,d0

netiek normēta****

3. Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni

A1

A1

A2-s1,d0

A2-s1,d0

netiek normēta****

4. Ārējās sienas

A2-s1,d0

A2-s1,d0

B-s1,d0

netiek normēta

netiek normēta****

5. Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija

A1

A1

A2-s1,d0

A2-s1,d0

netiek normēta****

6. Starpstāvu pārsegumi un savietotais jumts

A1

A2-s1,d0

B-s1,d0***

B-s2,d0***

netiek normēta****

7. Jumta nesošā būvkonstrukcija

A2-s1,d0

A2-s1,d0

netiek normēta

netiek normēta

netiek normēta****

8. Ugunsdroša siena un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija

A1

A1

A1

A2-s1,d0

A2-s1,d0

9. Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija

A2-s1,d0

A2-s1,d0

B-s1,d0

B-s1,d0

nav paredzētas****

10. Balkona un lodžijas, terases un galerijas nesošās konstrukcijas

A2-s1,d0

A2-s1,d0

B-s1,d0***

B-s1,d0***

netiek normēta****

Piezīmes.

1. *Tabulā ietvertās prasības attiecas uz būvkonstrukcijām, bet neattiecas uz apdari.

2. **V lietošanas veida būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no 8 līdz 14 metriem, atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja:

1) tiek nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;

2) katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila (būvnormatīva 3.3.apakšnodaļa), kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm);

3) visas telpas jāaprīko ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

3. ***Atļauts izmantot būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1, d0, ja pārseguma (savietotā jumta) konstrukcija no apakšas ir aizsargāta ar būvizstrādājumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

4. **** Ja U3 ugunsnoturības pakāpes I, II un V lietošanas veida būve atbilst šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulas 2. piezīmei, tad:

1) būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0;

2) ārsienu siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0;

3) pa būves perimetru četru metru augstumā no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdares ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0. Augstāk ārsienu apdarē ir atļauts lietot B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, kurus ugunsizplatības novēršanai starpstāvu pārsegumu līmeņos horizontāli šķērso ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras no vismaz A2-sl, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem;

4) ugunsdrošā aizsargseguma K 260 ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

3.tabula

Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme un ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība

Būves lietošanas veids Ugunsnoturības pakāpe Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m) Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (m 2)
I U1a virs 28 2500
U1a līdz 28 5000
U1a līdz 8 nav ierobežots
U1b līdz 8 5000
U2a līdz 28 2500
U2b līdz 8 2500
U3 līdz 8* 1600
II, V U1a virs 28 5000
U1a līdz 28 10000
U1a līdz 8 15000
U1b līdz 8 5000
U2a līdz 28 5000
U2b līdz 8 2500
U3 līdz 8* 1600
III, IVa U1a virs 28 5000
U1a līdz 28 10000
U1a līdz 8 15000
U1b līdz 8 5000
U2a līdz 28 2500
U2b līdz 8 1200
U3 līdz 8 800
IV U1a nav ierobežots 10000
U1b līdz 8 20000
U2a līdz 28 5000
U2b līdz 8 2500
U3 līdz 8 1600
VI, VII U1a nav ierobežots nav ierobežota, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m 2
10000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m 2 (ieskaitot)
5000, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m 2
U1b līdz 8 nav ierobežota, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m 2
10000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m 2 (ieskaitot)
5000, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m 2
U2a līdz 28 10000, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m 2
5000, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m 2 (ieskaitot)
2500, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m 2
U2b līdz 8 5000, ja ugunsslodze ir mazāka par 600 MJ/m 2
2500, ja ugunsslodze ir no 600 līdz 1200 MJ/m 2 (ieskaitot)
1600, ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m 2
U3 līdz 8 2000

Piezīmes.

1. Ja ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma, šajā tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību var dubultot.

2. * U3 ugunsnoturības pakāpes I, II un V lietošanas veida būvēs, kurās būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošo būvkonstrukciju) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei, ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m un stāvu skaitu līdz 6, ja izpildītas šādas papildu prasības (nosacījumi):

1) ir nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties pa dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu un konstrukciju elementu ugunsreakcijas klase ir A1, sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir A1, grīdas seguma ugunsreakcijas klase ir A1 FL, vai evakuēties pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;

2) katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila (šā būvnormatīva 3.3. apakšnodaļa), kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju);

3) būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās);

4) nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas (izņemot šīs piezīmes 1. punktā minēto dūmaizsargāto kāpņu telpu) ir aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu K 260 (testēta būvkonstrukcija atbilstoši piemērojamam standartam par būvizstrādājumu un būvelementu klasifikāciju pēc to ugunsizturības) vai ēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.

4.tabula

Ugunsreakcijas klašu un degtspējas grupu salīdzinājums

Nr.
p.k.
Ugunsreakcijas klase Degtspējas grupa atbilstoši normatīvajiem aktiem
1. A1, A1 FL degtnespējīga
2. A2-s1,d0

A2 FL-s1

grūti degtspējīga
3. B-s1,d0

Bs2,d0; Bs2,d1; Bs2,d2

Bs3,d0; Bs3,d1; Bs3,d2

B FL-s1; B ROOF(t1)

grūti degtspējīga
4. C-s2, d1; C FL-s1

D-s2, d2; D FL-s1

D-s1; E; E-d2; F

E FL; F FL; F ROOF(t1)

degtspējīga

5.tabula

Prasības ārsienu siltumizolācijas sistēmām un materiāliem

Būves ugunsnoturības pakāpe Būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme (m) Minimālā būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase
neventilējamas fasādes ventilējamas fasādes
siltumizolācija ārējā apdare siltumizolācijas sistēma ar ārējo apdari* siltumizolācija ārējā apdare
U1   A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0
U1b līdz 8 (ieskaitot) B-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0 A2-s1,d0 B-s1,d0**
U2 līdz 28 (ieskaitot) variants A B-s1,d0 vai E-d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 B-s1,d0 vai C-s2,d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 vai B-s1,d0 ar atdalošām joslām*** B-s1,d0**
variants B A2-s1,d0 B-s1,d0
līdz 8 (ieskaitot) variants A C-s2,d1 vai E-d2 ar atdalošām joslām*** A2-s1,d0 D-s2,d2 B-s1,d0 D-s2,d0
variants B B-s1,d0 C-s2,d2
U3 līdz 8 (ieskaitot) netiek normēta netiek normēta netiek normēta netiek normēta netiek normēta

Piezīmes.

1. *Siltumizolācijas sistēma ir daudzslāņu ārējā siltumizolācija, kas apliecināta likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

2. **Ārsienu ārējā apdarē atļauts lietot Bs1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, kuru maksimālā platība vienā plaknē nepārsniedz 200 m 2 no kopējās virsmas un to horizontāli ierobežo ar vismaz A2-sl, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumu joslām starpstāvu pārsegumu līmenī.

3. ***Ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras izvieto ugunsdrošības nodalījumu veidojošā starpstāvu pārseguma līmenī, bet ne retāk kā ik pēc diviem stāviem. Ugunsdrošās joslas minimālais augstums fasādē ir 200 mm, biezums ir siltumizolācijas slāņa biezums, tā tiek veidota no A2-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem (tai skaitā apdare).

4. Prasības U2 ugunsnoturības pakāpju būvju neventilējamu fasāžu ārsienu siltumizolācijas un ārējās apdares ugunsreakcijas klasei iespējamas divos variantos – atkarībā no daudzslāņu siltumizolācijas konstrukcijas.

5. U2 ugunsnoturības pakāpes būvju atbalstkonstrukcijai (karkasam), pie kura stiprina ārējās siltumizolācijas konstrukcijas, ugunsreakcijas klase ir vismaz C-s2, d1.

6. U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz 14 metriem, ārējās apdares atbalstkonstrukciju (karkasu) atļauts veidot no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d2, ja siltumizolācijai izmantoti būvizstrādājumi, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

7. U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir virs 8 metriem, ārējās siltumizolācijas būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1, d0, atļauts lietot uz pamatnes, kuras ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0.

6.tabula

Evakuācijas ceļa maksimālais garums un telpas platība uz vienu lietotāju

Nr.p.k. Būves lietošanas veids Maksimālais attālums līdz tuvākajai evakuācijas izejai (m) Maksimālais attālums starp evakuācijas izejām Aprēķināmā telpas platība (m 2) uz vienu lietotāju
1. I lietošanas veids:      
1.1. viena evakuācijas izeja 30 - 10
1.2. divas vai vairākas evakuācijas izejas 45 90 10
2. II lietošanas veids 30 60 10
3. III lietošanas veids 30 60 10
4. IV lietošanas veids:      

4.1.

tirdzniecības telpas***

45

90

3*

4.2.

izklaides un publisko pasākumu telpas***

45

90

1,0 – zālēs bez sēdvietām vai atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam

4.3.

citās IV lietošanas veida būvēs***

45

90

atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam
4.4. IVa lietošanas veids 30 60 atbilstoši projektēšanas uzdevumā paredzētajam vietu skaitam
5. V lietošanas veids 45 90 10
6. VI un VII lietošanas veids** 90 180 atbilstoši tehnoloģiskā procesa nosacījumiem

Piezīmes.

1. *Aprēķinā ņem vērā platību, ko neaizņem tirdzniecības un tehnoloģiskās iekārtas.

2. **VI un VII lietošanas veida būvēs ar sprādzienbīstamību vai ugunsslodzi virs 1200 MJ/m2 maksimālo attālumu līdz evakuācijas izejai samazināt uz pusi.

3.*** Atsevišķās telpās maksimālo attālumu līdz tuvākajai evakuācijas izejai var pagarināt līdz 60 metriem, ja telpa ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un automātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu.

7.tabula

Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm

Būvju ugunsnoturības pakāpe Būvju ugunsnoturības pakāpe
U1 U2 U3
U1 6 m 7 m 8 m
U2 7 m 8 m 9 m
U3 8 m 9 m 10 m

Piezīme:

Par attālumu starp ēkām uzskata attālumu starp ārsienām vai citām norobežojošām konstrukcijām. Ja ēku ārsienu konstrukcijām ir izvirzījumi, kas lielāki par 1 metru, par ugunsdrošības attālumu tiek pieņemts attālums no šīm konstrukcijām.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 333Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (5443), 30.06.2015.OP numurs: 2015/125.8
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
275006
{"selected":{"value":"01.05.2017","content":"<font class='s-1'>01.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2017","iso_value":"2017\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-30.04.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)