Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.328

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 46.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli".

2. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli". Būvprojektus, kuri ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 1. oktobrim, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.328
Latvijas būvnormatīvs LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot, ierīkojot, būvējot, pārbūvējot un atjaunojot elektronisko sakaru tīklus, kā arī nojaucot esošos elektronisko sakaru tīklus.

2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

2.1. ārējās instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē ārpus telpām;

2.2 aparatūras skapis – elektronisko sakaru tīkla iekārta, kas paredzēta elektroniskās aparatūras (ar elektrotīkla pieslēgumu) izvietošanai;

2.3. balsts – uz būves nostiprināta konstrukcija antenu, gaisvadu vai piekārto kabeļu stiprināšanai;

2.4. iekšējās instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē iekštelpās;

2.5. iekšējās instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē iekštelpās;

2.6. elektronisko sakaru tīkla līnija (turpmāk – kabeļu līnija) – kabeļi vai vadi, kas savieno elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ir ieguldīti zemē, ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā vai piestiprināti pie ēkām, būvēm, statnēm, balstiem vai stabiem;

2.7. kabeļu kanalizācijas aka - konstruktīvs elements, kurš paredzēts kabeļu ievilkšanai/iepūšanai, uzmavu izvietošanai, kā arī esošā kabeļu tīkla apkalpošanas darbu veikšanai;

2.8. kabeļu kanalizācijas pieejamā ietilpība – tāda kabeļa diametrs milimetros (ar precizitāti līdz vienai decimālai zīmei aiz komata), kuru var ievilkt tukšā vai daļēji aizņemtā kabeļu kanalizācijas caurulē vai kabeļu kanalizācijas bloka kanālā;

2.9. kabeļu tilpums – dzīslu pāru skaits metāliskā kabelī vai optisko šķiedru skaits optisko šķiedru kabelī;

2.10. komutāciju punkts – iekārta elektronisko sakaru tīklu vājstrāvas ķēžu slēguma maiņai, to atsevišķo daļu ieslēgšanai, izslēgšanai vai pārslēgšanai;

2.11. masts – inženiertehniska būve ar atsaitēm, kuras pamatfunkcija ir antenu vai citu elektronisko sakaru iekārtu izvietošana;

2.12. montāža – kabeļu, vadu un iekārtu salikšana un uzstādīšana, ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklu;

2.13. optiskā kastīte - optisko kabeļu tīkla sastāvdaļa, optiskās piekļuves punkts kabeļa līnijā, kas paredzēta neliela skaita (līdz 12) šķiedru izjaucamu savienojumu (spraudsavienotāju un optisko spraudņu) novietošanai un aizsardzībai;

2.14. optiskā uzmava - hermētiska optisko kabeļu tīkla sastāvdaļa, kas paredzēta pa pieslēgvietām uzmavas korpusā ievadīto optisko kabeļu savienošanai, šķiedru neizjaucamu savienojumu (metinājumu) un optisko šķiedru novietošanai un aizsardzībai;

2.15. sadales kaste – elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu metālisko kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 21 līdz 100 pāriem, vai optisko šķiedru kabeļu sadalei ar kastē montētiem optiskajiem spraudņiem;

2.16. sadales kastīte – elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu metālisko kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 5 līdz 20 pāriem, vai neliela skaita (līdz 12) optisko šķiedru sadalei;

2.17. sadales skapis - elektronisko sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu vara kabeļu sadalei, kuru tilpums ir 101 un vairāk pāru, vai optisko šķiedru kabeļu (20 ÷ 200 optisko šķiedru) sadalei ar skapī montētiem optiskajiem spraudņiem;

2.18. stabs – zemē vertikāli nostiprināta konstrukcija, kas paredzēta antenu, gaisvadu vai piekārto kabeļu un sadales kastīšu piestiprināšanai;

2.19. statne – mehāniska konstrukcija, kas paredzēta elektronisko sakaru tīklu vadu, kabeļu vai antenu nostiprināšanai pie būvju sienām vai uz jumtiem;

2.20. tornis – pašstāvoša inženiertehniska būve, kuras pamatfunkcija ir antenu vai citu elektronisko sakaru iekārtu izvietošana.

2. Vispārīgās prasības elektronisko sakaru tīklu projektēšanai

3. Elektronisko sakaru tīklu projektē tā, lai:

3.1. būtu nodrošināta piekļūšana esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, to apkalpošanai vai nojaukšanai;

3.2. būtu pietiekami daudz vietas elektronisko sakaru tīklu sākotnējai ierīkošanai, būvniecībai, pārbūvei un vēlākai atsevišķu elektronisko sakaru tīkla elementu apkalpošanai vai nojaukšanai. Minimālos attālumus starp inženiertīkliem nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2. Pielikumam;

3.3. apzīmēšanai projekta rasējumos izmantot noteikta parauga grafiskos apzīmējumus (1.pielikums).

4. Demontējamo elektronisko sakaru tīklu daļas apzīmē, attiecīgajam elementa apzīmējumam pārvelkot pāri divas šķērslīnijas (1.pielikums).

5. Projekta rasējumos grafiskajiem apzīmējumiem izmanto šāda biezuma līnijas:

5.1. esošajiem elementiem 0,25 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 0,72 pt);

5.2. projektējamajiem elementiem 0,7 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 2,16 pt).

3. Minimālās prasības materiāliem un komponentiem, ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus

6. Ja ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus izvēlas tērauda detaļas un materiālus, tad tiem jābūt ar pretkorozijas pārklājumu, kas nodrošina pret rūsēšanu, - iekštelpās ne mazāk par 15 gadiem, ārpus telpām - ne mazāk par 10 gadiem.

7. Iekštelpās izmanto kabeļus, kuru apvalki neizplata uguni un toksiskas vielas.

8. Ierīkojot kabeļu līnijas iekštelpās, paredz risinājumus, kas novērš uguns izplatīšanās iespēju pa kabeļu līnijas trasi.

9. Kabeļus izmanto, ņemot vērā kabeļu ražotāja norādīto funkcionālo lietojumu (ārējās instalācijas vai iekšējās instalācijas kabeļi).

4. Vispārīgās prasības kabeļu līniju montāžai

10. Kabeļu līniju ierīko, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

11. Kabeļus montē, ievērojot normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasības, kā arī ražotāja norādījumus, kas attiecas uz attiecīgajiem kabeļiem (piemēram, minimālo kabeļa liekuma rādiusu u.c.).

12. Kabeļu ražotājs norāda:

12.1. minimālo kabeļa liekuma rādiusu;

12.2. minimālo gaisa temperatūru, kāda pieļaujama, montējot kabeļus;

12.3. maksimālo stiepes spēku;

12.4. spiedes (slodzes) spēku.

13. Veicot montāžas darbus, jāņem vērā, ka ārējās instalācijas kabeļus ar iekšējās instalācijas kabeļiem savieno ievada vietās vai nodrošina ārējās instalācijas kabeļus ar papildu aizsardzību līdz ēkas iekšējo kabeļu sadales mezglam, vai pielieto iekštelpu / ārējās instalācijas kabeli.

14. Inženierkomunikāciju objektiem projektos jāparedz droša apkalpošana un tai piemērota piekļuves iespēja.

15. Marķējums, kas identificē elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras īpašnieku, ir noturīgs pret apkārtējās vides ietekmi un skaidri salasāms.

5. Iekšējo kabeļu līniju montāža

16. Iekšējo kabeļu līnijas visiem pieejamās vietās izvieto slēptā veidā:

16.1. ēku pagrabos, bēniņos un zemgrīdas šahtās kabeļus ievieto aizsargcaurulēs vai novieto uz mehāniskām konstrukcijām kabeļu stiprināšanai, kas piestiprinātas pie ēku konstrukcijām;

16.2. ēku kāpņu telpās, koridoros un citās visiem pieejamās vietās kabeļus ievieto stāvvadā (kabeļu skapji un vertikālie kanāli, kuri tos savieno).

17. Stāvvadiem izmanto caurules vai citas slēptās konstrukcijas, kas ieliktas slēpti sienās vai atklāti pa sienām.

18. Stāvos uz stāvvadiem, nišās vai atklāti uz sienas var uzstādīt skapjus aparatūras izvietošanai.

19. Kabeļus velk paralēli griestiem (grīdai) vai kāpņu slīpumam vai perpendikulāri griestiem (grīdai).

20. Visiem pieejamās vietās kabeļus, kas montēti zemāk par 2,2 m virs grīdas, ievieto papildu caurulēs vai citās slēptās konstrukcijās.

21. Montējot kabeļus esošajās ēku šahtās (kanālos), nodrošina pārējo kabeļu saglabāšanu. Kabeļu skapjos kabeļus un kabeļu sadales iekārtas nostiprina pie kabeļu skapja nesošajām konstrukcijām vai ēkas sienas konstrukcijām, saglabājot esošos, jau iepriekš nostiprinātos elektronisko sakaru tīklu kabeļus un elementus.

22. Kabeļu līniju trasi izvēlas pa taisnāko ceļu, veidojot taisnus leņķus, pēc iespējas izvairoties no elektrolīniju, elektronisko sakaru līniju, ūdensvadu, gāzesvadu, siltumvadu un citu inženierkomunikāciju šķērsošanas.

23. Ja ievelk vairākus kabeļus, izmanto vienu trasi un nodrošina, lai tie cieši piekļautos pie sienas un nekrustotos.

24. Krustojuma vietās kabeli, kuram ir mazāks ārējais diametrs, ieliek perpendikulāri virs kabeļa, kuram ir lielāks ārējais diametrs, vai ievieto zem tā apmetumā izkaltā rievā, ievietojot to papildu aizsargcaurulē.

25. Ja kabeļus montē cauri sienām vai starp stāviem, tos ievieto aizsargcaurulēs. Kabeļus nedrīkst iemūrēt būvkonstrukcijās.

26. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līniju marķē.

27. Kabeļu līniju marķē ēkas vertikālajā stāvvadā katrā stāvā, katrā telpā un pie katra sadales punkta.

28. Marķē visas iekārtas, tajā skaitā radioiekārtas, antenas, pie sienām piestiprinātās stāvvadu caurules, aparatūras un kabeļu skapjus, sadales kastes, sadales kastītes, pastiprināšanas un komutāciju punktus, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.

29. Stāvvadu cauruļu galus iegremdē starpstāvu pārsegumā, paredzot atveres kabeļa ievilkšanai.

30. Stāvvadu caurules stiprina pie telpas sienām saskaņā ar tehnisko projektu.

31. Plastmasas caurules stiprina pie telpas sienām vienādā attālumā (ne vairāk kā 0,5 m) citu no citas. Pirmais stiprinājums ir ne tālāk par 0,15 m no caurules gala.

32. Aparatūras skapjus, sadales skapjus, sadales kastes vai kastītes, kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus, kurus izvieto atklāti kāpņu telpās, uzstāda ne zemāk par 2,2 m virs grīdas.

33. Kabeļu skapjus, sadales kastes vai kastītes, kabeļtelevīzijas tīklu sazarotājus un vertikālo stāvvadu caurules uzstāda tā, lai netraucētu cilvēku pārvietošanos un durvju atvēršanu.

34. Kastītes, kastes, sadales skapji un aparatūras skapji ir slēdzami.

35. Ja kabeļus izvieto atklātā veidā visiem pieejamās vietās, horizontālos posmos pie sienām kabeli stiprina ne zemāk par 2,2 m virs grīdas.

36. Kabeļus šķērso ar citiem kabeļiem perpendikulāri, ievietojot tos papildu aizsargcaurulēs.

37. Elektronisko sakaru tīkla aktīvo iekārtu elektrobarošanu nodrošina:

37.1. no ēkas galvenā elektropievada sadales skapja, uzstādot atsevišķu drošinātāju (automātisko vai kūstošo) saskaņā ar elektropiegādātāja prasībām;

37.2. no dzīvokļa elektrības pievada (nepieciešama dzīvokļa elektroenerģijas abonenta rakstiska piekrišana);

37.3. no ēkas koplietošanas elektrības pievada (nepieciešama ēkas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas rakstiska piekrišana).

38. Kabeļus, kurus velk paralēli elektrokabeļiem, piestiprina zemāk nekā elektrokabeļus. Minimālie pieļaujamie attālumi starp kabeļiem ir šādi:

38.1. neekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 200 mm;

38.2. neekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 50 mm;

38.3. ekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 30 mm;

38.4. ekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 0 mm;

38.5. elektrokabelis un optiskais elektronisko sakaru kabelis – 0 mm.

39. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.

40. Dažādu inženierkomunikāciju cauruļvadu krustojuma vietās kabeļus ieliek zem inženierkomunikācijām apmetumā izkaltās rievās.

41. Šķērsot sienas, izmantojot durvju un logu ailas, atļauts tikai izņēmuma gadījumā pēc rakstiskas saskaņošanas ar ēkas īpašnieku vai tā pilnvarotu personu.

42. Šķērsojot durvju zvanu, apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas vadus, kas stiprināti cieši pie sienas, elektronisko sakaru kabeli stiprina virs tiem.

43. Urbumu vietas un rievas sienās un starpstāvu pārsegumos pēc kabeļu montāžas aizblīvē, lai nesamazinātu ugunsdrošo konstrukciju ugunsizturību un nepieļautu dūmu, gāzes un uguns izplatību.

44. Kabeli nedrīkst savērpt attiecībā pret garenisko asi.

45. Iekšējā elektronisko sakaru tīkla aktīvās iekārtas, kuras pieslēgtas elektrotīklam, izvieto speciāli paredzētās telpās, aparatūras skapjos vai metāla konteinerā ārpus kabeļu sadales koplietošanas skapja vai stāva sadales skapja, lai tās būtu atdalītas no tiem kabeļiem un pasīvajām kabeļu sadales iekārtām, kuras nav pieslēgtas elektrobarošanai.

6. Ārpustelpu kabeļu līniju un iekārtu montāža

46. Ja elektronisko sakaru tīklu iekārtas saskaņā ar tehnoloģijas prasībām nedrīkst savienot ar ēkas metāla konstrukcijām, minētās iekārtas izvieto slēgtos skapjos uz izolējošiem materiāliem (starplikām).

47. Elektronisko sakaru tīklu pazemes kabeļu kanalizācijas un kabeļu līniju ierīkošanai un būvniecībai pilsētās izmanto ielas un ielu infrastruktūras objektus vai – izņēmuma gadījumā – citus kopējos inženierkomunikāciju koridorus un to būves, ja ielas un ielu infrastruktūras objekti vai inženierkomunikāciju koridori jau pastāv.

48. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līnijas marķē sadales punktos, katrā kabeļu kanalizācijas akā un ēku ievados.

49. Marķē visus atklāti izvietotos elektronisko sakaru tīkla sadales, pastiprināšanas un komutāciju punktus, kā arī kabeļu kanalizācijas aku lūkas un citas iekārtas, ko uzstāda elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai. Marķierī jāataino vienīgi tehniskā informācija un nosaukums.

50. Maksimāli izmantojot nesošās konstrukcijas un ņemot vērā kabeļu ekspluatācijas iespējas, kabeļu ievadus ēkās veido tā, lai ēkas iekšienē būtu vismazākais kabeļu garums un pieļaujami liekuma rādiusi.

51. Visus ievadus ēkās hermetizē.

52. Lai novērstu uguns izplatīšanos pa kabeli, ja tas aizdegas, ēku ievados, paredz papildu aizsardzības pasākumus. Papildu aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja ārējās instalācijas kabeļa ievads ēkā izvietots speciālajā kabeļu ievada telpā vai kabeļa garums līdz savienojumam ar iekšējās instalācijas kabeli ēkā nepārsniedz 5 metrus.

53. Antenas ierīko tā, lai tās netraucē esošo antenu un radioiekārtu darbību.

54. Antenu balstus uzstāda tā, lai to atsaites nesaskartos ar jau esošajām antenām vai to stiprinājumu konstrukcijām.

55. Kabeļu kanalizācijas kanālus (caurules) numurē no kreisās puses uz labo, sākot no apakšējās rindas, virzienā, kāds noteikts projekta dokumentācijā.

56. Kabeļu kanalizācijas caurules liek tranšejās tā, lai augšējā caurule atrastos ne mazāk kā 0,4 m dziļumā zem ietves vai 0,6 m dziļumā citās vietās. Kabeli liek gruntī 0,8 m dziļumā, ja projektā nav noteikts citādi.

57. Kabelis kabeļu kanalizācijā jāievelk mehāniski nebojāts, nedrīkst sabojāt arī jau agrāk ieliktos kabeļus.

58. Iznomājot līniju citiem elektronisko sakaru komersantiem, kabeļu teorētisko ievilkšanas iespēju tukšā vai daļēji aizņemtā kabeļu kanalizācijas caurulē vai kanālā novērtē saskaņā ar kabeļu kanalizācijas pieejamās ietilpības noteikšanas metodiku (4.pielikums).

59. Ievelkot kabeli caur vairākiem kabeļu kanalizācijas posmiem, nodrošina kabeļa aizsardzību no mehāniskiem bojājumiem kanāla ieejā un izejā katrā akā.

60. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijā, nepieciešams ievērot un kontrolēt nostiepuma spēku, lai tas nepārsniegtu ražotāja norādīto lielumu.

61. Virs zemē ieguldītiem kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas 0,4 m dziļumā zem zemes virsmas ieklāj no polimēru materiāla izgatavotu marķētu brīdinājuma lenti. Ja kabelis vai kabeļu kanalizācija ir zem ietves, brīdinājuma lentei jāatrodas ne mazāk kā 0,2 m virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas.

62. Kabeļus izvieto uz ēkas sienām atklātā vai slēptā veidā saskaņā ar pašvaldības apbūves noteikumiem.

63. Izvietojot kabeļus slēptā veidā, kabeļus ieliek sienās īpaši sagatavotos kanālos vai aizsargcaurulēs.

64. Kabeļu līnijas uz sienām izvieto horizontāli vai vertikāli.

65. Nostiprinot kabeļus uz sienām, kabeli visas kabeļu līnijas garumā stiprina cieši pie sienas (bez nokārumiem).

66. Kabeli uz ēkas ārējās sienas horizontāli montē ne mazāk kā 2,5 m augstumā.

67. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz katra metra trijos punktos, vertikālajos posmos – vismaz katra metra divos punktos.

68. Horizontālajos posmos kabeli, kuram ir lielāks diametrs, ievieto augstāk nekā kabeli, kuram ir mazāks diametrs.

69. Ja kabelis šķērso citas inženierkomunikācijas, kabeli ievelk izolējošā caurulē.

70. Vertikālajos posmos, kuros kabeļi izvietoti zemāk par 2,5 m, kabeļus izvieto slēptā veidā.

71. Gaisvadu un piekārto kabeļu līniju trašu statnes izvieto tā, lai netraucētu piekļūšanu dūmvadiem, izejas lūkām, logiem un ārējām evakuācijas kāpnēm, kā arī neapgrūtinātu būves jumta ekspluatāciju (sniega un ledus notīrīšanu utml.) .

72. Ja gaisvadu un piekārto kabeļu līnijas izvieto zem ēkas jumta, tās stiprina ne tuvāk kā 0,5 m attālumā no jumta.

73. Jaunu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju aizliegts stiprināt pie esošo elektronisko sakaru tīklu mastiem un statnēm, kā arī pie dzīvojamo ēku skursteņiem.

74. Piekārto kabeļu līniju pāreju starp divām ēkām ierīko tā, lai veidotos viens paralēlu kabeļu kopums.

75. Piekārto kabeļu līnijas nedrīkst ierīkot tuvāk par trim metriem no tuvākā loga augšējās malas.

76. Ēkās gaisvadu un piekārto kabeļu līniju ievadus izveido tā, lai ēkās nenokļūtu nokrišņu ūdens.

77. Būvējot gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijas paralēli jau esošām gaisvadu vai piekārto kabeļu līnijām, ievēro aizsardzības attālumu starp līnijām. Aizsardzības attālums nav mazāks par divu blakus esošo līniju summāro nokares attālumu, ja rakstiskā saskaņojumā ar esošās kabeļu līnijas īpašnieku nav paredzēts mazāks attālums.

78. Starp ēkām gaisvadu un piekārto kabeļu līniju montē, izmantojot statnes uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām, ja to pieļauj pašvaldību apbūves noteikumi .

79. Maksimāli pieļaujamo kabeļu līniju garumu starp stabiem nosaka atbilstoši kabeļa, troses un stabu mehāniskajiem parametriem.

80. Šķērsojot elektrolīnijas, izvēlas aptuveni 90° platu šķērsojuma leņķi, izņēmuma gadījumā pieļaujams leņķis, ne mazāks par 45°.

81. Elektrotransporta kontakttīklu šķērso, izmantojot kabeļa minimālo garumu. Attālums starp stabiem nedrīkst pārsniegt 75 m. Ja attālums pārsniedz 75 m, kabeļu līnijas izvieto apakšzemes caurulēs.

82. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu kabeļu līnijas vadu šķērsojumos virs elektrotransporta kontakttīkliem nedrīkst būt savienojumu.

83. Elektronisko sakaru tīklu gaisvadu un piekārto kabeļu līniju stabus, kas ierobežo elektrolīniju šķērsojumu, nodrošina ar zibensnovedēju.

84. Šķērsojot elektrolīnijas, elektronisko sakaru tīklu līnijas izvieto zem elektrolīnijām, izņemot elektrotransporta kontakttīklus. Atsevišķos gadījumos elektronisko sakaru tīklu līniju var izvietot virs 380/220 V elektrolīnijām attālumā, kas nav mazāks par 1,25 m.

85. Šķērsojot elektrolīnijas, izmanto kabeli, kura nesošais elements (trose vai stieple) ir izolēts ar papildu apvalku, kas nevada strāvu.

86. Elektronisko sakaru tīklu līnijās izolācijai no šķērsojamās elektrolīnijas, kuras spriegums ir līdz 380/220 V, izmanto ārējo apvalku, kas nodrošina divkārtēju aizsardzību pret strāvu.

87. Attālumu starp elektronisko sakaru tīklu līnijām un elektrolīnijām horizontālajā virzienā tuvinājumos (paralēli) nosaka, pamatojoties uz būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un aprēķina, lai nepārsniegtu pieļaujamās traucējumu normas no elektrolīnijām uz elektronisko sakaru tīklu līnijām.

88. Ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklus, inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieki (vai to pilnvarotas personas) ievēro minimālos attālumus starp elektronisko sakaru tīklu metālisko kabeļu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem (2.pielikums un citi normatīvie akti par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu) un savstarpēji tos saskaņo. Minimālais attālums starp elektronisko sakaru tīklu optiskā kabeļa līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem var būt mazāks par 2.pielikumā noteikto, ja objektu īpašnieki par to savstarpēji vienojas.

89. Ja elektronisko sakaru tīklu līniju izvietošana noteiktajos attālumos nav iespējama, attālumu samazināšanu saskaņo ar inženierkomunikāciju vai objektu īpašniekiem vai to pilnvarotām personām.

90. Elektronisko sakaru komersants, ierīkojot, būvējot vai pārbūvējot pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju, gadījumos, kad dublējošās infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt vai bruģēt turpmāko divu gadu laikā vai vietās, kurās aizsargjosla gar savu elektronisko sakaru tīkla līniju padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu), pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju ierīko kabeļu kanalizācijā.

7. Iekšējo elektronisko sakaru tīklu demontāža

91. Ja abonents atsakās no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kabeli atvieno no elektronisko sakaru tīkla, ievērojot šādus nosacījumus:

91.1. atvienoto kabeļa galu izolē;

91.2. ja abonents pieprasa, demontāžas darbu veicējs noņem kabeli (vadu) līdz abonenta telpas ieejas durvīm vai līdz dzīvojamās platības robežām. Minētajā gadījumā demontāžas darbu veicējs restaurē kabeļa stiprināšanas vietas un aizblīvē urbumu vietas.

8. Ārpustelpu kabeļu līniju demontāža

92. Pirms jebkura tipa elektronisko sakaru tīklu kabeļu demontāžas kabeļu galus identificē, atvieno un izolē.

93. Kabeļus demontē, nebojājot citus esošos kabeļus.

94. Zemē ieguldītu kabeli drīkst demontēt tikai pēc būvprojekta saskaņošanas ar citu inženierkomunikāciju īpašniekiem.

95. Pēc kabeļu demontāžas noņem visus marķējumus, aizblīvē urbumu vietas un atjauno stāvokli atbilstoši būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

9. Elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkti

96. Elektronisko sakaru tīklu īpašumu robežpunkts un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkts var atrasties vienā vietā (punktā) vai dažādās vietās. Katrā konkrētajā gadījumā minētie robežpunkti var tikt atrunāti publiskā elektronisko sakaru tīkla operatora un klienta līgumā.

97. Publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts var būt elektronisko sakaru tīkla piederības un apkalpošanas dalījuma robežpunkts vai tikai elektronisko sakaru tīkla piederības vai apkalpošanas dalījuma robežpunkts.

98. Viena no iespējamām robežpunkta atrašanās vietām ir kabeļu kanalizācijas aka. Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators nosaka, vai robežpunkts var atrasties publiskā elektronisko sakaru tīkla operatora kabeļu kanalizācijas akā vai nepieciešams uzstādīt citu kabeļu kanalizācijas aku.

99. Ņemot vērā konkrēto situāciju un attiecīgos tehniskos noteikumus, ir iespējami dažādi robežpunktu izbūves veidi (3.pielikums). Pieļaujami arī citi risinājumi.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262-15
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.328)
Elektronisko sakaru tīklu projektēšanā izmantojamie grafiskie apzīmējumi

1. Kabeļu līnijas

1.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Kabelis kabeļu kanalizācijā Slīpā šķērssvītra norāda kabeļu akas atrašanās vietu. Lai norādītu esošās kabeļu akas un attālumus starp akām, izmanto arābu ciparus, projektējamo aku numerācijai - romiešu ciparus
2. Pāreja no kabeļa kabeļu kanalizācijā uz kabeli gruntī
3. Kabelis gruntī  Norādīt kabeļa marku un/vai kabeļa tilpumu
4. Pie sienas piestiprināts kabelis  Norādīt kabeļa marku un/vai kabeļa tilpumu
5. Pāreja no kabeļa gruntī uz kabeli pie sienas  
6. Pāreja no kabeļa kabeļu kanalizācijā uz kabeli pie sienas  
7. Piekārtais kabelis  Norādīt kabeļa marku un/vai kabeļa tilpumu
8. Pie stabiem piekārtais kabelis  Norādīt kabeļa marku un/vai kabeļa tilpumu
9. Zemūdens kabelis  Norādīt kabeļa marku un/vai kabeļa tilpumu
10. Kabeļa cilpa  
11. Kabeļa montāžas rezerve  
12. Demontējama kabeļu līnija    

2. Kabeļu uzmavas

2.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Savienojošā uzmava (optiskajiem un vara kabeļiem)  
2. Sadalošā uzmava  
3. Pārejas uzmava kabeļu šahtā (optiskajiem un vara kabeļiem)  
4. Paralēlā (pagaidu) uzmava (tikai vara kabeļiem)  
5. Sprostuzmava (vara kabeļiem)  
6. Simetrizējošā uzmava (vara kabeļiem)    
7. Uzmava ar atstātu pāru rezervi uzmavā (vara kabeļiem)   Uzmavā, kurā ir atstāta pāru rezerve, pie grafiskā apzīmējuma jānorāda rezervē atstāto kabeļa pāru skaits
8. Uzmava ar atstātu pāru rezervi ārpus uzmavas (vara kabeļiem)

3. Vara un optisko kabeļu sadales skapji, kastes un kastītes

3.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Sadales kastīte stabā  
2. Kabeļu sadales kaste ar ieraktu pamatni  
3. Iekšējais kabeļu sadales skapis, optisko savienojumu skapis, optiskā paneļa skapis Iekšējā un ārpustelpu optisko savienojumu skapja apzīmējumā virs grafiskā simbola norāda burtu savienojumu OSS, bet optiskā paneļa skapja apzīmējumā - OPS. Piemēram:

4. Ārpustelpu kabeļu sadales skapis vai optisko savienojumu skapis, vai optiskā paneļa skapis
5. Iekšējā kabeļu sadales skapja, optisko savienojumu skapja, optiskā paneļa skapja tilpuma izmaiņas    
6. Ārpustelpu kabeļu sadales skapja, optisko savienojumu skapja, optiskā paneļa skapja tilpuma izmaiņas    
7. Iekšējais vai ārpustelpu elektronisko sakaru iekārtu skapis  
8. Ārpustelpu elektronisko sakaru iekārtu konteiners  
9. Optiskā krosa statne  
10. Optiskās sadales panelis pie sienas  
11. Sadales kastīte (optisko un vara kabeļu tīklā)  
12. Paralēli pieslēgta sadales kastīte (vara kabeļu tīklā)  
13. Atklātā savienojuma (open joint) skapis  
14. Atklātā savienojuma sadales kastīte (piestiprināta pie staba)  
15. Atklātā savienojuma sadales kastīte (piestiprināta pie sienas)  

4. Kabeļu kanalizācija

4.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Kabeļu kanalizācija Esošo kabeļu kanalizācijas aku numerācijai izmanto arābu ciparus un latīņu alfabēta burtus, bet projektējamo aku numerācijai - romiešu ciparus
2. Kabeļu kanalizācijas paplašināšana    
3. Kabeļu kanalizācijas aka  
4. Kabeļu kanalizācijas profils (virzienā no galvenās Profila apzīmējumā horizontālā līnija simbolizē kabeļu kanalizācijas pamatu. Zem celtniecības un rekonstrukcijas profiliem norāda atbilstošā rasējuma numuru
5. Kabeļu kanalizācijas paplašināšana    
6. Kabeļu kanalizācijas līkums-atzars    

5. Pastiprinātāji un reģeneratori

5.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Divjoslu starppastiprinātājs (vienkabeļa)  
2. Divjoslu starppastiprinātājs (divkabeļu)  
3. IKM iekārtu reģenerators (vienkabeļa, divvirzienu)  
4. IKM iekārtu reģenerators (divkabeļu, divvirzienu)  
5. xDSL reģenerators (vienpāra)  
6. xDSL reģenerators (divpāru)  

6. Citi kabeļu tīkla elementi

6.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Sadales elements (bokss vai terminators)  
2. Pārejas adapters  
3. Stabs  
4. Stabs ar atsaiti  
5. Stabs ar vienu koka piedēkli  
6. Stabs ar diviem koka piedēkļiem  
7. Stabs ar vienu dzelzsbetona piedēkli  
8. Stabs ar diviem dzelzsbetona piedēkļiem  
9. Stabs ar atbalstu  
10. Šķiedroptiskā zarotājierīce (angliski - splitter) n - izvadu (portu) skaits
11. Elektrobarošanas bloks  
12. Optiskais/ elektriskais pārveidotājs  
13. Maģistrālais sadalītājs/atzarotājs  
14. Kontaktligzda (vispārējs apzīmējums)  
15. Kontaktligzda kabeļtelevīzijas pieslēgumam  
16.Kontaktligzda kabeļtelevīzijas un FM radio pieslēgumam  

7. Elektronisko sakaru tīklu demontējamo daļu apzīmēšanas piemērs

Demontējamais iekštelpu kabeļu sadales skapis vai kaste:

8. Optisko šķiedru sadalījuma shēma

7.tabula

Apzīmējuma nosaukums Grafiskais apzīmējums Piezīmes
esošais projektējamais
1. Optiskais spraudsavienotājs  
2. Nepārtraukta optiskā šķiedra  
3. Neizjaucami savienotas optiskās šķiedras  
4. Optiskās šķiedras gals (piemēram, optisko savienojumu platē)  
5. Optiskā kabeļa līnijas šķiedras vai šķiedru grupas kabeļa posmā. Zem zīmējuma norāda šķiedru skaitu kabelī  
6. Optiskā kabeļa rezerves cilpa Optiskajam kabelim, kuram piekļuves punktā šķiedru kūļi atrodas nepārgrieztās aizsargcaurulītēs, norāda negriezto kūļu numurus.
Piemēram:
Negrieztie kūļi: 1., 2.
7. Optiskā kabeļa uzmava

 
8. Optiskais kross (ODF)

 
9. Optisko savienojumu skapis (OSS)

 
10. Sķiedroptiska zarotājierīce (angliski - splitter)  

 

  n - izvadu (portu) skaits
Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262-15
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.328)
Minimālie attālumi starp elektronisko sakaru tīklu līniju un citu objektu ārējiem gabarītiem
Nr.
p.k.
Nosacījumi Minimālais attālums (m)
1 2 3
I. Attālumi vertikālā virzienā
1. Šķērsojumos starp virszemes inženierkomunikācijām un citiem objektiem:
1.1. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, šķērsojot autoceļus un ielas 6,0
1.2. attālums vertikālā virzienā starp elektronisko sakaru tīkla līniju un sliedēm, šķērsojot tramvaju elektrolīniju 8,0
1.3. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ceļa virsmas, šķērsojot trolejbusu elektrolīniju 9,0
1.4. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no sliedēm, šķērsojot neelektrificētu dzelzceļa maģistrāli 7,5
1.5. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un dzelzceļa elektrolīnijas nesošo trosi 2,0
1.6. abonenta ievada attālums līdz ietvei vai zemei apstādījumu teritorijā 3,0
1.7. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ūdens virsmas, šķērsojot, piemēram, nekuģojamu upi, kanālu 2,5
1.8. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas augstāko vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas zemāko vadu vai piekārto kabeli maksimālā nokarē:  
1.8.1. līdz 1 kV 0,5 (1)
1,0 (2)
1.8.2. 6–20 kV 2,0
Piezīmes:

Šķērsojumos elektronisko sakaru tīkla līnijai vienmēr jābūt zem elektropārvades līnijas vai piekārtā kabeļa (izņemot šī būvnormatīva 80.punktā minētos gadījumus)

(1) Gaisvadu elektropārvades līnija var šķērsot visu veidu elektronisko sakaru tīklu līnijas pārlaidumā un balstā (kailvadu elektronisko sakaru tīklu līnijas šķērsojums balstā nav pieļaujams)

(2) Ja ir kailvadu elektronisko sakaru tīkla līnija, minimālajam attālumam jābūt 1,0 m

1.9. attālums starp elektronisko sakaru tīklu līnijām 0,5
2. Šķērsojumos starp pazemes inženierkomunikācijām:
2.1. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ūdensvadu, saimniecisko un fekālo notekūdeņu kanalizāciju, drenāžu un lietusūdens kanalizāciju 0,2
2.2. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektrokabeli (arī elektrotransporta un apgaismojuma tīkla kabeli):
 
 
2.2.1.

2.2.2.

aizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis

neaizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis

Piezīme:

Pēc abpusējas saskaņošanas nosaka, kurš kabelis virs kura tiks novietots

0,15

0,25

2.3. attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ceļa notekgrāvja pamatni

Piezīme:

Ja grāvja nav, šim attālumam ir jābūt 1,2 m no ceļa virsmas

0,7
2.4. attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa notekgrāvja pamatni 0,7
2.5.

2.5.1.

2.5.2.

attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa (1520 mm) sliedes pamatni:

šķērsojot ar caurduri

šķērsojot atklātā veidā

Piezīme:

Dzelzceļa sliedes jāšķērso 90 ° leņķī, un kabeļa aizsardzībai jāturpinās uz abām pusēm ne mazāk kā 2,0 m no notekgrāvja ārējās malas, 3,0 m no dzelzceļa uzbēruma malas, 5,0 m no malējās sliedes

2,5

1,5

2.6. attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja sliedes gulšņu apakšējo malu 1,5
2.7. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un siltumvadu 0,2
2.8. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un gāzesvadu 0,15
2.9. attālums starp aizsargātiem vai neaizsargātiem elektronisko sakaru tīklu līniju kabeļiem 0,15
3. Citi attālumi vertikālā virzienā
3.1. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, ja netiek šķērsoti autoceļi vai ielas 4,5
3.2. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un elektropārvades līnijas vadu vai piekārto kabeli, ja elektronisko sakaru tīkla līnija ir montēta zemsprieguma (līdz 1 kV) elektropārvades līnijas balstos

Piezīmes:

1) kailvadu elektronisko sakaru tīkla līniju nedrīkst montēt elektropārvades līnijas balstos

2) elektronisko sakaru tīkla līnijai jāatrodas zem piekārta elektrokabeļa vai kailvadiem

3) elektropārvades līnijas vadus vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līniju ieteicams montēt balsta pretējās pusēs

0,5
(pārlaidumā un balstā)
3.3. elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums līdz jumta korei vai konstrukciju elementiem virs jumta (izņemot grūti pieejamas vietas) 0,8
3.4. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas un elektrolīnijas (380/220 V) ievadiem ēkās 0,5
3.5. attālums līdz koku zariem 1,0
II. Attālumi horizontālā virzienā
4. Šķērsojumos pazemē:  
4.1. attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa inženierbūvi (tiltu, pārmiju pārvada robežu, kontakttīkla balstu) 10,0
4.2. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa luksoforu, tā balstu, ārējā apgaismojuma balstu 5,0
4.3. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas stabu 1,0
4.4. attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja vai trolejbusa kontakttīkla balsta asi

Piezīme: Attālums mainās atkarībā no balsta tipa

0,6–1,0
4.5. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu apdzīvotā vietā:  


4.5.1.

4.5.2.

4.5.3.


līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV

(3)Atsevišķos gadījumos pieļaujamais attālums ir 1,0 m, ja kabeli ievieto izolējoša materiāla caurulē, kuras garums ir ne mazāks par 3,0 m uz katru pusi no balsta


1,0

2,0 (3)

10,0

4.6. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu lauku apvidū:  


4.6.1.

4.6.2.

4.6.3.


līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV


2,0

5,0

50,0

5. Šķērsojumos starp virszemes vai pazemes inženierkomunikācijām:
5.1. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju un gaisvadu elektropārvades līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli maksimālā novirzē:  


5.1.1.

5.1.2.

5.1.3.


līdz 1 kV

6–20 kV

110 kV, 330 kV

Piezīme:

H – elektrolīnijas balsta augstums

(4)Ja šķērsojumā izmantots zemē ierakts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis, attālums ir > 1,3 H

(5)Šķērso, izmantojot zemē ieraktu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli


(4)

(4)

1,3 H (5)

5.2. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu:  


5.2.1.

5.2.2.


līdz 1 kV

6–20 kV


2,0

2,0

5.3. attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju 1,0
III. Citi attālumi horizontālā virzienā
6. Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un ēkas konstrukciju, jumta malu, balkonu (izņemot ēkas pamatu) 1,5
7. Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un mastu masta augstums
8. Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un krūma vai koka lapotnes projekciju 1,5
9. Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un krūmu. Ierobežotos apstākļos, ja izmanto saudzīgu rakšanas metodi vai caurules iegulda ar beztranšejas metodi, kas nebojā sakņu sistēmu, norādīto attālumu atļauts samazināt līdz 0,5 m, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 1,0
10. Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un koka stumbru, izņemot parkus un alejas valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, kur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām var noteikt citu attālumu. Ierobežotos apstākļos inženiertīklu izvietošanai pilsētās un ciemos, ja inženiertīklu izbūve paredzēta ar beztranšeju vai horizontāli vadāmās urbšanas metodi, pieļaujams attālumu līdz saglabājama koka stumbram samazināt līdz 1 m, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 1,5

Piezīme:

Aizsargāts kabelis – kabelis, kurš ir aizsargāts no iespējamas ārējās iedarbības (piemēram, kabelis ar aizsardzības bruņu, caurulē ievietots kabelis).

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262-15
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.328)
Elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunkti

1. Šajā pielikumā sniegti elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunktu izbūves paraugi.

1. Pirmais paraugs

2. Pirmajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ņemot par pamatu privātu daudzdzīvokļu māju, kurā atrodas arī biroja telpas.

3. Mājas īpašnieks ir uzbūvējis savu elektronisko sakaru tīklu, kura īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

3.1. kabeļu kanalizācijas aka (12);

3.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu (13), ja tas ir nepieciešams.

4. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un publisko elektronisko sakaru (PEST) operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 10, 13.

2. Otrais paraugs

5. Otrajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves.

6. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

6.1. kabeļu kanalizācijas aka (5);

6.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams (6).

7. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 5, 6.

3. Trešais paraugs

8. Trešajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora kabeļu kanalizāciju.

9. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:

9.1. kabeļu kanalizācijas aka (4);

9.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams.

10. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3, 4, 7.

4. Ceturtais paraugs

11. Ceturtajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora piekārto kabeļu līniju.

12. Īpašuma robežpunkts ir ārējā sadales kastīte (1) vai ārējās instalācijas kabeļu skapis (4).

13. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4.

5. Piektais paraugs

14. Piektajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot bezvadu abonentu pārraides sistēmu.

15. Īpašuma robežpunkts ir ārējā vai iekštelpu sadales kastīte (3).

16. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 262-15
"Elektronisko sakaru tīkli
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.328)
Kabeļu kanalizācijas pieejamās ietilpības noteikšanas metodika

1. Šajā pielikumā noteikts, kā aprēķina kabeļu kanalizācijas pieejamo ietilpību.

2. Kabeļu kanalizācijas pieejamo ietilpību dp aprēķina pēc šādas formulas1:

kur

D ir kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs, kāds nepieciešams, lai tajā varētu ievilkt kabeli ar diametru dp, ja tajā jau ir n kabeļi ar diametriem no d1 līdz dn;

K ir koeficients, kuru izvēlas saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulā uzrādītajiem nosacījumiem.

Matemātiski pārveidojot kabeļu kanalizācijas pieejamās ietilpības dp aprēķina formulu, iegūst formulu pēc kuras aprēķina kabeļu kanalizācijas caurules iekšējo diametru (D), kāds nepieciešams, lai tajā varētu ievilkt kabeli ar diametru dp, ja tajā jau ir n kabeļi ar diametriem no d1 līdz dn:

kur

D ir kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs, kāds nepieciešams, lai tajā varētu ievilkt kabeli ar diametru dp, ja tajā jau ir n kabeļi ar diametriem no d1 līdz dn;

K ir koeficients, kuru izvēlas saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulā uzrādītajiem nosacījumiem.

3. Šā pielikuma 2.punktā minēto aprēķinu rezultāti nav piemērojami kā kritēriji kabeļa ievilkšanai kabeļu kanalizācijas posmā ar līkumu, atzaru un caurulēs, kurās kabeļus iegulda ar iepūšanas tehnoloģiju.

Piezīme. 1Visi diametri formulās ir milimetros ar precizitāti līdz vienai decimālai zīmei aiz komata; n ir naturāls skaitlis.

1.tabula.

Kabeļu kanalizācijas caurules, kurā plāno ievilkt kabeli, garums (L) Aprēķinos plānotais kabeļu skaits kabeļu kanalizācijas caurulē Koeficients (K)
Ja kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs ir ≤40mm Ja kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs ir no 41mm līdz 53mm Ja kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs ir no 54mm līdz 60mm Ja kabeļu kanalizācijas caurules iekšējais diametrs ir ≥61mm
L≤50m 1 vai 2 1,5 1,45 1,45 1,45
3 un vairāk 1,5 1,4 1,3 1,25
50m <L≤150m 1 vai 2 1,65 1,55 1,55 1,45
3 un vairāk 1,65 1,55 1,45 1,35
150m <L≤300m Neatkarīgi no kabeļu skaita 1,8 1,75 1,7 1,65
Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 328Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (5443), 30.06.2015.OP numurs: 2015/125.3
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
274991
01.07.2015
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)