Ministru kabineta
noteikumi Nr.266
Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27
14.§)
Grozījums Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes
noteikumi"
Izdoti saskaņā
ar Bāriņtiesu likuma
25.panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos
Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis,
2006, 207. nr.; 2009, 103., 206. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 205.
nr.; 2013, 118., 173. nr.) grozījumu un izteikt 2. pielikumu šādā
redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1036
Piecu soļu
interaktīvā audžuģimeņu mācību programma
I. Mācību
programmas apraksts
1. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību - vismaz
pamatizglītība.
2. Programmas īstenošanas ilgums - 98 akadēmiskās stundas.
3. Mācību forma - klātiene, aktīva iesaistīšanās grupas darba
procesā. Rokasgrāmatas kā mācību praktiskā materiāla izmantošana.
Nodarbības vada divi speciālisti kopā. Praktiskajās nodarbībās
piedalās mentors (audžuģimene ar pieredzi vai speciālists darbā
ar audžuģimenēm).
4. Programmas teorētiskā bāze un metodoloģija:
4.1. programmas teorētiskās bāzes veidošanā izmantotās
teorijas:
4.1.1. sadarbības teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.1.1. skaidri apzināties darbības mērķi un to, kas ir laba
prakse;
4.1.1.2. svarīga ir apmācības dalībnieku loma un ieguldījums
novērtēšanā;
4.1.1.3. visu iesaistīto apmācības dalībnieku līdzdalība;
4.1.1.4. motivācija mācīties, pilnveidoties un padziļināt
izpratni par sevi;
4.1.1.5. būt atbildīgam pret citiem mācību dalībniekiem un
mācību procesu;
4.1.2. kognitīvi biheiviorālā teorija. Teorijas
pamatnostādnes:
4.1.2.1. uzsver domāšanas procesa ciešo saistību ar cilvēka
uzvedību;
4.1.2.2. terapeitiski orientēta pieeja, kas saistīta ar
cilvēka domāšanas mainīšanu, sākot ar cilvēka paša uztveri par
sevi;
4.1.2.3. fokuss tiek vērsts uz izturēšanos konkrētā brīdī, kas
atklāj, ko cilvēks grib saprast vai mainīt, un to raksturo
princips "šeit un tagad";
4.1.3. resiliences jeb dzīvesspēka teorija. Teorijas
pamatnostādnes:
4.1.3.1. fokuss tiek vērsts uz personas vai sociālās sistēmas
(piemēram, ģimenes) spēju, neraugoties uz grūtiem dzīves
apstākļiem, attīstīties sociāli akceptētā ceļā;
4.1.3.2. uzsver cilvēka dabiskā iekšējā resursa (dzīvesspēka)
potenciālu vai spēju pārvarēt krīzes, zaudējumus, kritiskas
dzīves situācijas un pieredzes gūšanu no pārdzīvotajiem
notikumiem, kas stiprina ego resursus un attīsta vajadzību
sadarboties un dalīties savā pieredzē;
4.1.3.3. fokuss uz katra cilvēka līdzvērtību un
pieņemšanu;
4.1.3.4. dzīvesspēka pilnveidošanā svarīgākie faktori:
4.1.3.4.1. attiecības. Savstarpējās attiecības, kas sniedz
gandarījumu, veicina izpratni un sniedz atbalstu apkārtējiem;
4.1.3.4.2. iniciatīva. Spēja piedāvāt situācijas risinājumus
un izlēmīgi rīkoties;
4.1.3.4.3. neatkarība. Gatavība uzņemties atbildību par
notiekošo un patstāvīgi risināt svarīgos jautājumus;
4.1.3.4.4. morāle. Izvēloties rīcības veidus, tiek ņemta vērā
citu cilvēku labsajūta;
4.1.3.4.5. atzīšana/atklāsme. No pieredzes tiek gūta dziļāka
izpratne par sevi un citiem, attīstot līdzjūtību un
iecietību;
4.1.3.4.6. kreativitāte. Radoša iztēles un zināšanu lietošana,
izpaužot sevi un atgūstoties pēc dzīves sarežģījumiem;
4.1.3.4.7. humors. Spēja pamanīt un pasmieties vai
paraudzīties uz lietām no citas puses;
4.1.4. humānistiskā teorija (K. Rodžerss). Teorijas
pamatnostādnes:
4.1.4.1. attīstošas un pozitīvas vides radīšana;
4.1.4.2. humānisms un savstarpēja pieņemšana kā drošas vides
kritērijs;
4.1.4.3. akcents uz atbalstu un brīvu pašizpausmi;
4.2. mācību programmā lietojamās praktiskās metodes. Piecu
soļu mācību metode - grupu darbs, kurā integrētas radošās,
interaktīvās mācību metodes, interaktīvi pieredžu izglītības,
pieaugušo izglītības uzdevumi ar pēcrefleksijas un summētās
teorijas elementiem (balstoties uz piedzīvoto, reflektē un izdara
kopsavilkumu).
Nr.
p.k.
|
Metode
|
Metodes apraksts
|
1. |
Darbs grupā |
Mērķis - prasmju veidošana.
Paredzamais laiks - 20 līdz 30 min.
Grupu darba priekšnosacījums ir iesaistīt darbā visus
dalībniekus. Nozīmīgs ir katra grupas dalībnieka
ieguldījums, tiek attīstītas sadarbības prasmes, dalībnieki
papildina viens otru, rada drošības izjūtu. Mācoties
grupās, dalībnieki ne tikai labāk apgūst nepieciešamās
prasmes, bet vienlaikus arī iemācās respektēt otra
dalībnieka viedokli un intereses
|
2. |
Refleksija |
Mērķis - savu izjūtu, viedokļa izvērtējums un izteikšana
vārdos.
Paredzamais laiks - atbilstoši nepieciešamībai.
Ar refleksijas palīdzību dalībnieki un nodarbību
vadītāji var iegūt informāciju par savu rīcību, kā arī
informāciju par grupas noskaņojumu. Veicina pašizpausmes
spējas, spēju konstruktīvi paust savu viedokli, kā arī
prasmi runāt par sevi un piedzīvoto. Refleksiju kā
atgriezenisko saiti izmanto pēc uzdevumu veikšanas vai
mācību dienas nobeigumā
|
3. |
Sociālo gadījumu analīze |
Mērķis - izpratnes veicināšana par audžuģimenes darba
uzdevumiem.
Paredzamais laiks - 30 līdz 45 min.
Analizē situācijas no audžuģimeņu darba prakses, attīsta
spēju apzināties bērna vajadzības un veicina aktīvu domu
apmaiņu par rīcības modeļiem, rosina atvērtību un
diskusiju
|
4. |
Lomu spēle |
Mērķis - situāciju simulēšana.
Paredzamais laiks - 30 līdz 40 min.
Reālās dzīves situācijas imitācija, kuru raksturo iezīme
- mācīšanās no pieredzes. Lomu spēles pamatā ir reālas
dzīves situācijas. Procesā tiek noskaidrotas vērtības un
viedokļi, kritiski aplūkotas dažādas sociālas u. c.
problēmas. Izmantojot lomu spēli, tiek meklēts risinājums
problēmām un plānota darbība, pilnveidotas grupas
dalībnieku sadarbības prasmes
|
5. |
Sociālā spēle |
Mērķis - prasmju veidošana.
Paredzamais laiks - 30 līdz 40 min.
Darbību kopums, ko parasti veic ar iepriekšēju nodomu
(sagatavošanu), lai sasniegtu mērķi. Spēle veicina
nepieciešamo sociālo zināšanu un prasmju apgūšanu
"šeit un tagad" apstākļos
|
6. |
Simulācijas spēles |
Mērķis - prasmju attīstīšana dabiski pietuvinātā vidē.
Paredzamais laiks - 45 līdz 60 min.
Mākslīgi radīti vides apstākļi, kuros var iejusties
maksimāli pietuvināti reālai dzīvei, veicinot situāciju
piedzīvošanu un piedzīvotā analīzi
|
7. |
Grupas diskusija |
Mērķis - viedokļu apmaiņa
Paredzamais laiks - 20 līdz 30 min.
Sadarbība grupā, kad dalībnieki kopīgi mēģina rast
atbildes uz viņiem būtiskiem jautājumiem vai meklē
risinājumus problēmām, izsverot dažādus faktus, pieņēmumus,
izteikumus, pieredzi, perspektīvas. Diskusijā ir iespēja
piedalīties visiem dalībniekiem
|
8. |
Lekcija ar uzdevumu |
Mērķis - iedziļināšanās tēmā.
Paredzamais laiks - 30 līdz 45 min.
Lekcijas uzdevums ir izskaidrot tēmu un radīt interesi
dalībniekos. Izskaidrot nozīmē palīdzēt, izprast izvēlēto
tēmu, problēmas un sakarības. Lai grupas dalībniekiem
atvieglotu uztveri, lekcijas izklāsts ir iestrādāts vizuāli
atraktīvā prezentācijā, kas ir vieglāk uztverama.
Prezentācija var tikt papildināta ar videomateriāliem.
Lekcija ir apvienota ar praktisku metožu/uzdevumu
izmantošanu
|
9. |
Latvijas situācijai adaptēta
rokasgrāmata |
Mērķis - papildināt nodarbībās
iegūtās zināšanas, veicināt konkrētu tēmu apguvi un
mājasdarbu izpildi |
10. |
Mājas uzdevumi |
Mērķis - nostiprināt nodarbībās
apgūtās zināšanas, veicināt mācīšanās nepārtrauktību apmācību
kursa gaitā, veicināt pašizziņu un izpēti |
5. Dokuments, kas apliecina sekmīgu audžuģimenes mācību
programmas apguvi, - apliecība.
6. Programmas pamatmērķis - izglītības procesā sniegt iespēju
apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai profesionāli
pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta
2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036 "Audžuģimenes
noteikumi".
7. Programmas vispārīgie mērķi - izglītības procesā sniegt
iespēju audžuģimenēm apgūt zināšanas un prasmes:
7.1. par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu;
7.2. par bērna attīstību un atbalstu;
7.3. par attiecību grūtību pārvarēšanu ģimenē;
7.4. par saskarsmi ģimenē;
7.5. par bērna aprūpi;
7.6. par attiecībām starp bērnu un bioloģisko vecāku;
7.7. par labas ģimenes pieredzi bērnam;
7.8. par spēju strādāt komandā.
8. Programmas specifiskie mērķi - izglītības procesā sniegt
iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai
nodrošinātu bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam
nepieciešamo aprūpi, kā arī atbalstu un palīdzību, kamēr bērns
var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek
adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība.
9. Programmas apguves kvalitātes novērtēšana - izglītojamie,
kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo
zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu,
kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
9.1. pašvērtējums;
9.2. eksperta (pasniedzēja) atgriezeniskā saite;
9.3. grupas atgriezeniskā saite;
9.4. gala pārbaudījums - zināšanu tests un sociālās situācijas
analīze;
9.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.
10. Apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi saņem
persona, kura eksāmenā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu
vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma
pārbaudījuma pozīcijās.
II. Mācību
plāns
Nr.
p.k.
|
Tēmas
|
Kontaktstundu skaits
|
teorija
|
praktiskās nodarbības
|
kopā
|
1. solis.
Droša vide, bērna gaidīšana (sevis izzināšana)
|
1. |
Ievadlekcija: |
|
|
|
1.1. |
audžuģimenes apmācības programmas pamatprincipi, plāns,
saturs |
|
|
|
1.2. |
ievads apmācības programmā |
|
|
|
2. |
Audžuģimenes - dažādās alternatīvas aprūpes formas: |
|
|
|
2.1. |
pieci iemesli, lai būtu audžuģimene |
|
|
|
2.2. |
audžuģimene kā alternatīva ģimenes aprūpes forma - vēsture,
esošās ārpusģimenes aprūpes formas, situācija Latvijā |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs |
|
|
|
3. |
Ievads audžuģimeņu kompetencēs: |
|
|
|
3.1. |
kompetenču atpazīšana |
|
|
|
3.2. |
prasmju un attieksmju viedokļa veidošana |
|
|
|
3.3. |
kompetenču pašizvērtēšana |
|
|
|
3.4. |
savu izvēļu apzināšanās uzdevums (notikumi dzīvē, vērtības,
informācija, gaidas, cerības, mērķi, problēmas un šķēršļi,
bailes, nosacījumi manām izvēlēm), radošs, ar domu, kā es
nonācu līdz šai izvēlei un kas ir manu izvēļu pamatā |
|
|
|
|
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas
diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalībnieku prasmju attīstīšana, sniedzot
atbalstu apmācības procesā
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
4. |
Droša vide un bērna gaidīšana: |
|
|
|
4.1. |
drošas un atbalstošas vides izveide |
|
|
|
4.2. |
refleksija - pašanalīze, pašizziņa, pašvērtējums |
|
|
|
4.3. |
mikro-, mezo- un makrovides jēdzieni. Vides ietekme uz
pieaugušajiem ģimenes locekļiem un bērniem |
|
|
|
4.4. |
sociālās izslēgšanas fenomens - kā tas ietekmē bērnu,
audžubērnu, ģimeni un audžuģimeni |
|
|
|
4.5. |
bērnu interešu aizstāvība konfliktu risināšanā, izmantojot
asercijas pieeju |
|
|
|
4.6. |
audžugimeņu kompetenču izstrāde un apzināšana |
|
|
|
|
Mācību metodes: sociālā spēle, darbs grupā,
refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - jautāšanas tehniku izmantošana, lai
veicinātu domāšanas procesus, kas palīdz saskatīt
risinājumus un rīcības
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
5. |
Tiesiskais regulējums: |
|
|
|
5.1. |
bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums |
|
|
|
5.2. |
audžuģimenes tiesības un pienākumi |
|
|
|
5.3. |
valsts un pašvaldību sociālo un bērna tiesību aizsardzības
institūciju sistēma |
|
|
|
6. |
Bērna tiesības un pienākumi: |
|
|
|
6.1. |
bērna pamattiesības, tiesību garantijas un tiesību
ierobežojumi |
|
|
|
6.2. |
bērna pienākumi |
|
|
|
6.3. |
ārpusģimenes aprūpē esoša bērna tiesības |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalīšanās pieredzē
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
2. solis.
Bērna ienākšana un sagaidīšana
|
7. |
Ģimenes sistēma un attiecības tajā: |
|
|
|
7.1. |
kas ir ģimenes sistēma, ģimenes dzīves cikli |
|
|
|
7.2. |
audžuģimenes sistēma un audžubērna vieta tajā |
|
|
|
7.3. |
audžuģimenes un bioloģiskās ģimenes saskarsme, attiecības,
rūpes par bērnu |
|
|
|
7.4. |
audžuģimenes ABC |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalīšanās pieredzē
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
8. |
Piesaiste, adaptācijas periods un sākotnējā sadarbība: |
|
|
|
8.1. |
piesaiste, tās nozīme, nostiprināšanās un attiecību
veidošanās |
|
|
|
8.2. |
piesaistes traucējumi, iespējamās sekas |
|
|
|
8.3. |
bērna attīstība, rakstura, temperamenta veidošanās |
|
|
|
8.4. |
attīstības kavēšanās, ar to saistītās grūtības |
|
|
|
8.5. |
veselīga spēlēšanās bērna attīstības veicināšanai, attiecību
veidošanai |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - radošu paņēmienu un tehnikas
lietošana
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
9. |
Bērna aprūpe: |
|
|
|
9.1. |
bērna aprūpes īpatnības dažādos vecumposmos |
|
|
|
9.2. |
aprūpes īpatnības bērnam ar īpašām vajadzībām |
|
|
|
9.3. |
uztura un higiēnas prasības |
|
|
|
9.4. |
pirmā medicīniskā palīdzība |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalīšanās pieredzē
|
|
|
|
|
|
2
|
6
|
8
|
3. solis.
Bērna ikdiena audžuģimenē
|
10. |
Mērķa grupas raksturojums/vardarbībā cietuša bērna
portrets: |
|
|
|
10.1. |
vardarbības traumatiskās sekas un to ietekme uz bērna
rakstura veidošanos, rakstura veidošanās pamatposmi, agrīnās
attiecību vides loma bērna rakstura veidošanā |
|
|
|
10.2. |
vardarbība bērna attiecību pieredzē, vardarbības ietekme uz
bērna attīstību |
|
|
|
10.3. |
vardarbības problēmas izplatība un vardarbības veidi |
|
|
|
10.4. |
vardarbībā cietuša bērna specifiskās vajadzības un saskarsmes
pamatnosacījumi |
|
|
|
10.5. |
uz bērnu centrēta pieeja bērna aprūpē, aprūpes standarti |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
lomu spēle, sociālā spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalīšanās pieredzē
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
11. |
Saskarsme un konflikti ar bērnu, disciplinēšana: |
|
|
|
11.1. |
komunikācijas un emociju loma saskarsmē |
|
|
|
11.2. |
bērna vajadzības, saskarsmes līmeņi, informatīvais lauks |
|
|
|
11.3. |
ikdienas saskarsmes paņēmieni bērna atbalstīšanai |
|
|
|
11.4. |
konflikti attiecību veidošanā, to risināšanas iespējas |
|
|
|
11.5. |
saskarsmes veidošana ar bērnu, kuram ir īpašas
vajadzības |
|
|
|
12. |
Bērna emocionālo attiecību aprūpe
(aprūpe slimības laikā u. c.) |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
lomu spēle, simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalībnieku iedrošināšana turpināt
potenciālo audžuvecāku kompetenču pilnveidi
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
4. solis.
Šķiršanās no bērna
|
13. |
Sērošana/atlaišana/bērna turpmākais ceļš: |
|
|
|
13.1. |
krīzes kā zaudējumi, dzīves krīzes, krīžu pārvarēšana |
|
|
|
13.2. |
šķiršanās un sēras, sērošanas posmi, bērna sagatavošana
adopcijai, šķiršanās no bērna, bērna atgriešanās bioloģiskajā
ģimenē, audžuvecāka uzdevumi |
|
|
|
13.3. |
emocionālā izdegšana |
|
|
|
13.4. |
emocionālā līdzsvara priekšnosacījumi, pašpalīdzības ABC un
atbalsta resursi |
|
|
|
|
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā,
sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija,
sociālā spēle, lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs.
Mentora
atbalsts - dalīšanās pieredzē
|
|
|
|
|
|
4
|
6
|
10
|
5. solis.
Noslēgums
|
14. |
Noslēguma pārbaudījums, izvērtēšana, profesionālā
kompetence |
|
8
|
8
|
|
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas
diskusija |
|
|
|
|
Kopā
kontaktstundas 1 personai
|
34
|
62
|
96
|
15. |
Individuālās konsultācijas |
|
2
|
2
|
|
Kopā mācību
procesā
|
|
|
98
|
III. Mācību
programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu kvalifikācijas
apraksts
Nr.
p.k.
|
Tēma
|
Prasības pedagoga
izglītībai
|
1. |
Audžuģimenes - dažādās
alternatīvas aprūpes formas |
Otrā līmeņa
profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā,
jurisprudencē, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā
darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
2. |
Ievads audžuģimeņu
kompetencēs |
3. |
Droša vide un bērna
gaidīšana |
4. |
Ģimenes sistēma un attiecības
tajā |
5. |
Piesaiste, adaptācijas
periods un sākotnējā sadarbība |
6. |
Mērķa grupas
raksturojums/vardarbībā cietušā bērna portrets |
7. |
Saskarsme un konflikti ar
bērnu, disciplinēšana |
8. |
Bērna emocionālo attiecību
aprūpe |
9. |
Sērošana/atlaišana/bērna
turpmākais ceļš |
10. |
Tiesiskais regulējums |
Otrā līmeņa
profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē un pieredze
bērnu tiesību aizsardzības jomā |
11. |
Bērna tiesības un pienākumi |
12. |
Bērna aprūpe |
Otrā līmeņa profesionālā
augstākā izglītība medicīnā" |
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Labklājības ministrs Uldis
Augulis