Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.230

Rīgā 2015.gada 29.aprīlī (prot. Nr.20 44.§)

Par Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam

1. Apstiprināt Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam (turpmāk - rīcības plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt rīcības plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

3.1. informāciju par rīcības plānā ietverto pasākumu izpildi;

3.2. priekšlikumus par jauniem pasākumiem.

4. Ņemot vērā Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 496 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019. gadam" 5.1. punktu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2017. gada 1. jūlijam, iesniedzot Ministru kabinetā Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu, iekļaut tajā informāciju par rīcības plāna izpildi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Ministru kabineta
2015.gada 29.aprīļa
rīkojums Nr.230)

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam

Rīga, 2015

Saturs

Ievads

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču analīze

1.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi

1.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem

2. Rīcības plāna mērķis, izstrādes principi un mērķa rādītāji

3. Rīcības virzieni

4. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

5. Citi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai nozīmīgie nozaru ministriju pasākumi

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Ievads

Katrā valstī ir teritorijas, kurās koncentrējas ekonomiskā izaugsme un kas ir blīvi apdzīvotas, un vienlaikus ir teritorijas ar zemākiem attīstības rādītājiem, taču Latvijas reģionu un pašvaldību izteiktās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības skaidri norāda uz to, ka daudzu teritoriju ekonomiskās attīstības potenciāls un resursi ir nepilnvērtīgi izmantoti un nepieciešami papildus stimuli to attīstības sekmēšanai. Latvijā pastāvošās disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos ir ievērojamas arī ES mērogā - saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas NUTS 3 statistisko reģionu grupā1 Latvija 2011.gadā uzrādīja 5.sliktāko rezultātu starp ES 28 dalībvalstīm un pirms tam vairākus gadus bija pirmajā vietā ar visizteiktāko nevienlīdzību reģionu attīstībā ES (atšķirība starp labāko un sliktāko statistiskā reģiona rādītāju - 2,8 reizes 2011.gadā).

Aplūkojot Latvijas teritoriju reģionālā griezumā, īpaši būtisks uzdevums ir ekonomiskās aktivitātes veicināšana un iedzīvotāju aizplūšanas samazināšana Latgales plānošanas reģionā, kurā ilgstoši raksturīgi zemākie sociālekonomiskās attīstības rādītāji valstī. Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās 2014.gada sākumā dzīvoja tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par gandrīz 100 tūkstošiem iedzīvotāju jeb 25,8%, kas ir 1,6 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā šajā periodā2. Latgales plānošanas reģiona iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 2011.gadā sastādīja tikai 33,9% no Eiropas Savienības (ES-28) vidējā rādītāja.

Vienlaikus 15 no 21 Latgales plānošanas reģiona pašvaldības (kopā ar Alūksnes novada pašvaldību Vidzemes plānošanas reģionā) veido Austrumu pierobežu3, ko Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (turpmāk - stratēģija "Latvija 2030") definē kā vienu no nacionālo interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

Statistikas dati liecina, ka vidējie attīstības rādītāji Austrumu pierobežas novados ir zemāki nekā vidējie attīstības rādītāji pārējos pierobežas novados, t.sk. bezdarba līmenis pārējos pierobežas novados 2014.gada sākumā bija 8,1%, Austrumu pierobežas novados - 17,2%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā pārējos pierobežas novados bija 337,4 euro uz vienu iedzīvotāju, Austrumu pierobežas novados - 256,1 euro uz vienu iedzīvotāju, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā pārējos pierobežas novados bija 15,7, Austrumu pierobežā - 12,2, iedzīvotāju blīvums 2014.gada sākumā pārējos pierobežas novados bija 12,6 cilvēki uz 1 m2, Austrumu pierobežas novados - 10,7 cilvēki uz 1 m2. Austrumu pierobežā straujāk samazinās iedzīvotāju skaits nekā pārējā pierobežā (samazinājums 2009.-2014.gada periodā attiecīgi - 8,9% un - 7,9%).4

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (turpmāk - NAP 2020) un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam paredz vairākus atbalsta virzienus Austrumu pierobežas teritorijām valsts robežas tuvuma ietekmē radīto negatīvo seku pārvarēšanai un nomales efekta mazināšanai, radot papildus stimulus uzņēmējdarbības attīstībai un veicinot sadarbību ar kaimiņvalstīm. Mērķtiecīgi sekmējot Austrumu pierobežas teritorijas attīstību reģionālās politikas ietvaros, t.sk. efektīvāk izmantojot Austrumu pierobežas ekonomisko potenciālu (tranzīta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, kā arī citās uzņēmējdarbības jomās), uzlabojot publisko pakalpojumu pieejamību un teritoriju sasniedzamību, un rezultātā padarot šīs teritorijas pievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un uzņēmējdarbības veikšanai, ir iespējams saglabāt Austrumu pierobežas apdzīvotību un uzlabot sociālekonomisko situāciju šajā teritorijā, kas ir būtiski gan no valsts drošības viedokļa, gan arī reģiona iedzīvotāju interesēs.

Latgales plānošanas reģiona pašvaldību atrašanās pie Eiropas Savienības ārējās robežas un aktuālais ģeopolitiskais konteksts - 2014.gada notikumi Ukrainā - nozīmē, ka nepieciešamība veicināt Latgales plānošanas reģiona attīstību ir īpaši nozīmīga un steidzama, ņemot vērā arī ārējos politiskos riskus. 2014.gada 26.augustā valdība iepazinās ar Latvijas mazākumtautību aptaujas "Piederības sajūta Latvijai" rezultātiem5. Cittautiešu piederības sajūta Latvijai Latgales plānošanas reģionā ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā augsto cittautiešu īpatsvaru Latgales plānošanas reģionā (Latgalē - 54,7%, Latvijā kopumā - 38,6%6 un to, ka tas atrodas pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Kā liecina iepriekšminētās aptaujas rezultāti, salīdzinot pēdējo sešu gadu laikā veiktu aptauju rezultātus, var secināt, ka palielinās to mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrituši apgalvojumam "es lepojos ar to, ka esmu Latvijas pilsonis/iedzīvotājs" - ja 2009.gadā tam piekrita 35%, tad 2014.gadā jau 58% respondentu. Aptaujātie dažādu mazākumtautību pārstāvji visbiežāk kā aktuālākās problēmas Latvijā minējuši ar sociālo aizsardzību un sociālo politiku saistītos jautājumus (pensijas, pabalsti, atbalsts ģimenēm ar bērniem u.c.), bezdarba problēmas un jaunu darbavietu radīšanu, kā arī dzīves līmeņa celšanu kopumā, nevis izglītības, valodas un nepilsoņu tiesību jautājumus. Lai arī pētījuma rezultāti liecina, ka cittautiešu piederības sajūta Latvijai pēdējos gados uzlabojas, valdība lēma, ka nepieciešams veikt papildus pasākumus. Ministru kabineta 26.augusta sēdes protokola Nr.45 59.§ "Par priekšlikumiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto problēmu novēršanai" uzdod nozaru ministrijām sagatavot priekšlikumus bezmaksas latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, Latvijas pilsonības iegūšanas motivācijas veicināšanai, informatīvās pieejamības risinājumiem Latgales reģionā, efektīvākai un piederības sajūtu veidojošai valdības komunikācijai, kā arī veikt citus sabiedrības saliedētību veicinošus pasākumus. Iepriekšminētā protokollēmuma 4.punkts uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM), Zemkopības ministriju (turpmāk - ZM) un Finanšu ministriju (turpmāk - FM) sagatavot Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Attiecībā uz Kultūras ministrijai dotajiem uzdevumiem Kultūras ministrija ir plānojusi aktivitātes, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas plāna laikposmā līdz 2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 25.februāra rīkojumu Nr.102) 6.sadaļā "Plānotie pasākumi" noteikto. Īpaši pasākumi plānā noteikti mazākumtautību līdzdalības un piederības sajūtas stiprināšanai, kā arī kvalitatīvas un objektīvas informācijas pieejamības nodrošināšanai. Tāpat veiksmīgai sociāli ekonomisko jautājumu risināšanai ir svarīga pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Šim nolūkam plānā paredzēti pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanas pasākumi visos reģionos, tai skaitā Latgales reģionā.

2015.gadā Kultūras ministrija plānojusi vairākus sabiedrības integrācijas pasākumus, kas vērsti uz piederības sajūtas stiprināšanu un līdzdalības veicināšanu Latgalē. Piemēram, 2015.gada vasarā Latgales reģionā tiks organizētas mazākumtautību radošās nometnes. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) un Latvijas Kultūras akadēmiju, tā mērķis ir saliedēt Latvijas sabiedrību ar kultūras apmaiņas palīdzību un izglītot Latvijas mazākumtautību pašdarbības kolektīvu vadītājus, t.sk. iesaistot 2014.gada KM kultūras vēstnieku programmas absolventus. Nometņu programmā tiks iekļautas lekcijas un sarunas ar pieaicinātiem ekspertiem par latviešu un mazākumtautību kultūru aspektiem, kopīgo un atšķirīgo kultūrās, labās prakses piemēriem. Notiks meistardarbnīcas, kurās dalībnieki apgūs tautas tradīcijas, diskusijas par veicamajiem darbiem, īstenojamajiem projektiem un iespējām.

2015.gadā visos Latvijas plānošanas reģionos, tai skaitā Latgalē tiks turpināta arī Kultūras ministrijas NVO reģionu atbalsta programma. NVO atbalsta programmas ietvaros katrā reģionā konkursa kārtībā tiks noteikts viens NVO reģionālais koordinators, kas administrē piešķirto finansējumu, nodrošina reģionālo projektu konkursu norisi un sniedz nepieciešamo atbalstu un informāciju NVO, kuras vēlas īstenot projektus reģionā. Šī konkursa ietvaros finansējums paredzēts šādiem mērķiem:

1) stiprināt reģiona nevalstisko organizāciju kapacitāti un veicināt to savstarpējo sadarbību un sadarbību ar vietējām pašvaldībām, komersantiem, kultūras iestādēm (muzejiem, bibliotēkām, kultūras namiem).

2) veicināt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu attīstību un iedzīvotāju līdzdalību, sniedzot atbalstu reģiona nevalstiskajām organizācijām un veicinot to savstarpēju sadarbību.

3) veicināt starpkultūru dialogu sekmējošus pasākumus reģionā, kas vērsti uz savstarpējas izpratnes veidošanu un stereotipu mazināšanu.

4) atbalstīt reģiona mazākumtautību nevalstiskās organizācijas.

Lai risinātu Latgales reģionā ilgstoši pastāvošās sociāli ekonomiskās problēmas, t.sk. iedzīvotāju aizplūšanu, augsto bezdarba līmeni, zemo ienākumu līmeni, zemo uzņēmējdarbības aktivitāti, tika izstrādāts un valdībā apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam. Plāna ietvaros tika īstenoti pasākumi darba vietu radīšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei Latgalē. Plāna īstenošanai VARAM Latgales plānošanas reģionam ir piesaistījusi finansējumu 98,8 milj. EUR apmērā, t.sk.:

- izveidots un nodrošinājis darbību Latgales uzņēmējdarbības centrs (turpmāk - LUC) ar konsultantu tīklu visā reģionā;

- piesaistīts papildus finansējums 47,48 milj. euro apmērā Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai;

- piešķirti finanšu līdzekļi 9,07 milj. euro apmērā Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 km kopgarumā;

- Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai" realizēti 166 projekti 10,5 milj. euro apmērā;

- vienkāršota Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežas šķērsošana - uzsākta pierobežas satiksmes atļauju izsniegšana;

- apstiprināts Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros stratēģiskais projekts "Robežšķērsošanas vietas "Vientuļi" rekonstrukcija un robežšķērsošanas vietas "Bruņiševa" labiekārtošana";

- lai pakāpeniski veicinātu pāreju no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo, veikti grozījumi normatīvajos aktos, no 2013.gada 1.novembra ieviešot Darba meklēšanas atbalsta pasākumus7;

- ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra atbalstu tika organizētas jauniešu mācības (palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā), kuru rezultātā tika izstrādāti biznesa plāni un daži jaunieši uzsāka uzņēmējdarbību (nodibināts uzņēmums, iegūts finansējums);

- parakstīts 41 grantu līgums par atbalstu jaunu skolas pastāvēšanas modeļu izveidošanai un attīstīšanai Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" ietvaros;

- rekonstruēta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ēka Daugavpils cietoksnī, tādējādi atjaunojot Eiropas mēroga vēstures un arhitektūras pieminekli un policiju nodrošinot ar Eiropas prasībām atbilstošām telpām;

- lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvu potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma tika uzņemtas divas filmas par Latgales reģionu.

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei ir devis nozīmīgu ieguldījumu, stiprinot priekšnoteikumus reģiona attīstībai, vienlaikus tā ieviešanas pieredzi nepieciešams turpināt, lai veicinātu tālāku sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos reģionā, t.sk. izmantojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (turpmāk - ES fondi) fondu finansējumu.

Kopējo valsts reģionālo politiku vidējam termiņam nosaka Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, kas paredz mērķtiecīgus atbalsta pasākumus katrai pašvaldībai un reģionam. Attiecīgi Latgales plānošanas reģiona pašvaldības līdztekus pārējām pašvaldībām varēs pretendēt uz finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā atbalsta pasākumos, kas paredzēti nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un lauku teritorijām, kā arī uz šīm teritorijām attieksies virkne neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks īstenoti visos reģionos. Vienlaikus, lai izstrādātu kompleksus un visaptverošus īstermiņa atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam, kas aptver vairāku nozaru ministriju kompetenci, nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pēctecību, kā arī izpildot Ministru kabineta 26.augusta sēdes protokola Nr. 45 59.§ "Par priekšlikumiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto problēmu novēršanai" 4.punktā doto uzdevumu, VARAM sadarbībā ar EM, ZM un FM ir sagatavojusi Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam (turpmāk - Rīcības plāns). Ņemot vērā VARAM un pārējo iesaistīto ministriju kompetenci, Rīcības plāns vērsts uz ekonomiskās attīstības veicināšanu, paaugstinot reģionu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti un tādējādi veicinot arī piederības sajūtu Latvijai.

2014.gadā paveikti nozīmīgi priekšdarbi atbalsta Latgales plānošanas reģionam sniegšanai, kas nodrošinās veiksmīgu Rīcības plāna Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam ieviešanu. Atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 392.rindkopas uzdevumam un Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikuma 1.5.3.uzdevumam 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ieplānots atbalsts Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam specifiskā atbalsta mērķa "5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk - 5.6.2.SAM) ietvaros 52 247 026 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums). Tāpat 2014.gadā ar nozaru ministrijām veiktas diskusijas par iespējām nozaru politikās un 2014.-2020.gada ES fondu finansētajos atbalsta pasākumos piemērot teritoriālus atbalsta diferencēšanas principus, t.sk. dodot priekšroku Latgales plānošanas reģionam.

2014.gadā Latgales uzņēmējdarbības centrs īstenojis virkni pasākumu uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas reģionā (sk. sīkāk 1.2.apakšnodaļā "Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi"). Bez tam, Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07 "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" ietvaros 2014.gadā īstenota virkne aktivitāšu Latgales reģiona attīstības sekmēšanai:

- 10. martā Daugavpilī notika informatīvs pieredzes apmaiņas seminārs pašvaldību attīstības plānošanas un projektu speciālistiem, tūrisma nozares speciālistiem un uzņēmējiem par Norvēģijas Oplandes reģionālā līmeņa pašvaldības tūrisma nozares darbību un perspektīvām, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas sistēmu;

- 10.aprīlī notika projekta 3.aktivitātes "Atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei" uzsākšanas sanāksme, kuras ietvaros tika prezentēti Norvēģijā pielietotie risinājumi un diskutēts par to piemērojamību Latvijā;

- 2014. gada 18.jūnijā Torņa ielā 4, III C, Rīgā tika atvērta Latgales pārstāvniecība, kurā nākotnē tiks prezentēti aktuālie investīciju projekti, Latgales vietējo uzņēmēju un amatnieku produkcija, tūrisma iespējas Latgalē, kā arī nodrošinātas konferenču telpas Latgales uzņēmēju komunikācijai ar investoriem un sadarbības partneriem;

- izstrādāti investīciju piesaistes mārketinga materiāli angļu valodā 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (t.sk. Daugavpils un Rēzeknes pilsētām, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Preiļu novadiem), kas paredzēti pašvaldību dalībai starptautiska mēroga pasākumos;

- sākot no 2014.gada septembra līdz 2015.gada beigām, deviņiem Latvijas nacionālas nozīmes attīstības centriem jeb republikas pilsētām, t.sk. Daugavpilij un Rēzeknei nodrošināta iespēja piedalīties starptautiskās izstādēs, lai popularizētu vietējos resursus un uzrunātu potenciālos investorus;

- uzsākti Latvijas pašvaldību darbinieku, kuri ikdienā strādā ar attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vecināšanas jautājumiem, "Zināšanu eņģeļu" apmācības programmas semināri visos Latvijas reģionos, t.sk. 2014.gadā notika seminārs Balvos, savukārt 2015.gadā - Ludzā un Rēzeknē.

Kā finansējuma apjoma ziņā būtiskākais avots Rīcības plānā paredzēto pasākumu finansēšanai (t.i., investīcijām infrastruktūrā) plānots ES fondu finansējums 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Vienlaikus pasākumu finansēšanai tiks piesaistīti arī atbildīgo un iesaistīto institūciju valsts budžeta līdzekļi, pašvaldību budžeta līdzekļi, kā arī Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums. Sadaļa "IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" plānā nav iekļauta, jo par plānotajiem pasākumiem nav pieejama informācija Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumos Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" prasītajā detalizācijas pakāpē, detalizēta informācija tiks norādīta, sagatavojot normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus. Iespēju robežās nepieciešamais finansējums ir norādīts plāna tekstā.

Rīcības plānu ir izstrādājusi VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļa, balstoties uz Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam izvērtējumu, konsultācijām ar nozaru ministrijām (FM, EM, Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk - IZM), Kultūras ministriju (turpmāk - KM), Labklājības ministriju (turpmāk - LM), Satiksmes ministriju (turpmāk - SaM), Veselības ministriju (turpmāk - VM), ZM), Latgales plānošanas reģionu un citām iesaistītajām pusēm, neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus.

Pēc notikušajām diskusijām Rīcības plāna projekts pilnveidots un papildināts, izvērtējot saņemtos komentārus un priekšlikumus un iespēju robežās ņemot tos vērā.

Kopsavilkums

Rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Rīcības plānā ir definētas risināmās problēmas, mērķis, rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti.

Rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta sēdes protokola Nr.45 59.§ "Par priekšlikumiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto problēmu novēršanai" 4.punktā doto uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar EM, ZM un FM sagatavot Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam nodrošina pēctecību iepriekš īstenotajam Rīcības plānam 2013.-2014.gadam, kas tika izstrādāts, lai reaģētu uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošām sociāli ekonomiski negatīvajām tendencēm. Vienlaikus ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti nav pietiekami - iedzīvotāju skaita izmaiņu negatīvā tendence, emigrācija, bezdarba līmenis virs Latvijas vidējā, jaunu uzņēmumu nelielais skaits, ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, iedzīvotāju negatīvs vērtējums reģionam kā dzīves un darba vietai (t.sk. reģiona negatīvs tēls citu reģionu iedzīvotāju skatījumā) u.c.

Rīcības plāns vērsts uz ekonomiskās attīstības veicināšanu, paaugstinot reģionu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti un tādējādi veicinot arī piederības sajūtu Latvijai. Plāna galvenie pasākumi, fokusējoties uz būtiskākajiem reģiona ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem:

(1) ES fondu ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās;

(2) Nodokļu politikas izmaiņas;

(3) Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešana uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas reģionā - Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, reģionālo investīciju piesaistes piedāvājumu sagatavošana, novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana (grantu konkursi) u.c.

Tāpat plānā ir iekļauti pasākumi, kas tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā, neparedzot Latgales reģionam specifiskus ieviešanas nosacījumus, bet tie ir īpaši nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai - darbavietu un pakalpojumu sasniedzamības uzlabošana, nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumi, biznesa inkubatoru izveide un atbalsta pasākumu jaunu produktu ieviešanai ražošanā (granti jaunu ražošanas iekārtu iegādei), uzņēmējdarbības atbalsts lauku teritorijās.

Būtiskāko plāna finansējumu sastāda ieguldījumu degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās kopējais finansējums, t.i., 52.24 milj. euro apmērā (ERAF finansējums). Ieguldījumu rezultātā plānots sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - radītās darbavietas - 818, piesaistītās privātās investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās teritorijas samazinājums - 124,6 ha8.

Izstrādes procesa ietvaros tika veiktas konsultācijas ar nozaru ministrijām (FM, EM, IZM, KM, LM, SaM, VM, ZM) un Latgales plānošanas reģionu. Tāpat tikai veikts ekspertu izvērtējums par Rīcības plāna Latgales reģiona attīstībai 2013.-2014.gadam īstenošanu/ietekmi un turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem (t.sk. diskusijas ar neatkarīgiem ekspertiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, iedzīvotāju aptauja).

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču analīze

Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju (2014.gada dati). No 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai Latgales plānošanas reģionā, t.sk. radot priekšnosacījumus jaunu uzņēmumu izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai Latgales plānošanas reģionā, radot jaunas darbavietas.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2011.gadā veidoja tikai 8517 (Latvijā - 15 000, ES-28 valstīs - 25 100). Latgales plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 33,9% no ES-28 valstu vidējā rādītāja9.

Iedzīvotāju aizplūšanas un zemā IKP rādītāja galvenais cēlonis Latgales plānošanas reģionā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai.

2012.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī - nefinanšu investīciju ieguldījumi Rīgas reģionā veidoja 2 804,2 milj. euro, Kurzemes reģionā 750,0 milj. euro, Zemgales reģionā 477,1 milj. euro, Vidzemes reģionā 411,6 milj. euro, Latgales reģionā 340,2 milj. euro. Latgales plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā bija vairāk nekā divas reizes mazāk individuālo komersantu un komercsabiedrību (18,5) nekā Latvijā kopumā (39,6)10.

Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas tendences bezdarba rādītājā - 2010.gada sākumā Latgales reģionā bezdarba līmenis bija palielinājies visvairāk, un atšķirībā no pārējiem četriem reģioniem tas turpināja paaugstināties arī nākamajā gadā (sk. 1.tabulu). Gan 2012., gan 2013.gada sākumā bezdarba līmeņa samazinājums Latgales plānošanas reģionā bija vismazākais salīdzinājumā ar citiem reģioniem. 2014.gada sākumā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija ievērojami augstāks kā citos reģionos - 12,6%11.

  2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Rīgas reģions 2,6 4,2 10,3 8,7 6,7 4,9 4,3
Vidzemes reģions 3,5 5,1 12,6 11,6 9,6 8,3 7,4
Kurzemes reģions 3,6 5,3 12,8 11,7 9,2 7,4 7,7
Zemgales reģions 3,3 5,2 12,9 11,9 9,8 7,9 6,9
Latgales reģions 6,6 7,8 16,0 16,9 15,2 13,7 12,6
Latvija 3,5 5,1 12,0 11,0 9,0 7,3 6,6

1.tabula. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos 2008.-2014.gadā

Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga.

Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām arī ievērojami pieaudzis to Latgales reģiona iedzīvotāju skaits, kas uzticas vietējiem (pilsētas, novada, reģiona) uzņēmējiem - no 39% 2012.gadā līdz 51% 2014.gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi"12 datu sekundārā analīze liecina, ka Latgales reģiona uzņēmēji nedaudz biežāk kā Latvijā kopumā atzīst, ka reģiona uzņēmēji maksā "aplokšņu algas", neslēdz darba līgumus ar darbiniekiem, dod kukuļus valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī diskriminē darba ņēmējus pēc vecuma. Tāpat liela daļa Latgales reģiona uzņēmēju uzskata, ka šīs negodprātīgās uzņēmējdarbības prakses ir attaisnojamas. Piemēram, kamēr Latvijā kopumā 20% uzņēmēju uzskata, ka ir attaisnojami maksāt "aplokšņu algas", Latgales reģionā šādi pārliecināto īpatsvars ir 37%.

Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem - Latgales plānošanas reģionā 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja tikai 68% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2011.gadā variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā (Pierīgā - 15,5%, Kurzemē - 19,8%, Zemgalē - 22,2%, Vidzemē - 27,8%). Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus.

Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām, 2012.gadā 23% Latgales iedzīvotāju novērtēja, ka darbu visdrīzāk meklētu ārpus Latvijas, taču 2014.gadā tā apgalvoja vien 16%. Lai gan šis Latgales reģiona rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājies (no 23% līdz 16%), tomēr tas joprojām ir augstākais rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Kopumā šis rādītājs liecina par situācijas uzlabojumu iedzīvotāju pārliecībā par darba iespējām savā reģionā.

Vērtējot darbaspēka pieejamību, Latgales reģionā strādājošie uzņēmēji, izteikti biežāk kā citos reģionos strādājošie, kā problēmas min - augsti kvalificēta tehniskā personāla pieejamību (52% Latgales uzņēmēju un 34% Latvijā kopumā), darbaspēka pietiekamību kopumā (attiecīgi - 44% un 28%), darbinieku uzticamību un lojalitāti (37% un 29%), arī mazkvalificēta personāla pieejamību (25% un 13%).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2012.gadā piesaistīti 15 investori, bet 2013.gadā to skaits jau pieaudzis, sasniedzot 23 piesaistītus investorus. To uzņēmumi izvietojušies galvenokārt Rīgas aglomerācijā un lielo ostu pilsētās. Latgales reģiona pašvaldības izvēlējies zems investoru skaits - 2012.gadā viens no 15 piesaistītajiem investoriem izvēlējies Daugavpils pilsētu, bet 2013.gadā viens no 23 piesaistītajiem investoriem izvēlējies Rēzeknes pilsētu13. Tas liecina, ka investoriem trūkst motivācijas, lai izvēlētos Latgales plānošanas reģiona pašvaldības par vietu savai uzņēmējdarbībai, kā arī dod pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem. Viena no problēmām, ko konstatējusi LIAA, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru14. Tikmēr aizvien vairāk pasaulē izplatīts standarts investīciju piesaistē ir pašvaldību attīstītie industriālie zemes gabali ar infrastruktūru, kas tiek piedāvāti investoriem pārdošanā vai ilgtermiņa nomā. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras. VARAM veiktās nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību aptaujas15 ietvaros apkopotā informācija liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus, kas uzņēmējiem nav un vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga.

Vienlaikus kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka esošie reģiona uzņēmēji iespēju robežās aktīvi piesaista dažādu finanšu līdzekļu programmu sniegtās iespējas. Analizējot datus par dažādu finanšu resursu izmantošanu, novērojams, ka Latgales reģiona uzņēmēji ir bijuši aktīvāki nekā citos reģionos strādājošie valsts atbalsta programmu izmantošanā - ja vidēji Latvijā katrs desmitais uzņēmums bija pieteicies šādam atbalstam, tad Latgales reģionā katrs piektais. Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmēji ne tikai biežāk ir pieteikušies valsts atbalstam, bet biežāk kā vidēji Latvijā to arī ir saņēmuši - ja Latvijā kopumā 7% uzņēmumu bija saņēmuši valsts atbalstu, tad Latgales reģionā - 13%. Dažādu citu finanšu resursu izmantošanas rādītāji Latgalē gan neatšķiras no vidējiem Latvijas rādītājiem.

Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā, kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 190-539 euro uz vienu iedzīvotāju (2013.gada dati), savukārt pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 253-1137 euro uz vienu iedzīvotāju (VRAA dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Papildus jāņem vērā, ka Latgales plānošanas reģions ir teritorija, kas veido Austrumu pierobežu jeb ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Situācija pierobežas novadu teritorijās ir atšķirīga ES pierobežā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības pierobežā. Robeža ar Igauniju un Lietuvu nepalielina nomales efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās ES. Šī robeža ir brīvi šķērsojama, tāpēc iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto arī kaimiņvalstu piedāvātās iespējas savu vajadzību nodrošināšanai (pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, uzņēmēju sadarbība u.c.). Savukārt Baltkrievijas un Krievijas pierobežas teritorijas daudzviet ir izteiktas nomales, atrašanās pie Eiropas Savienības ārējās robežas nozīmē dažādus ierobežojumus pierobežas joslā un stingru robežkontroli, t.sk. rindas robežšķērsošanas vietās, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Šajās teritorijās ir izteikti mazs darbavietu skaits, augsts bezdarbs, zema iedzīvotāju pirktspēja un ierobežots tirgus mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

Problēmas pastiprina arī ievērojams attālums no galvaspilsētas Rīgas. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un pašvaldību zemos nodokļu ieņēmumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir raksturīgs zems infrastruktūras, t.sk. ceļu, kvalitātes līmenis, kā arī nav nodrošināta efektīva teritoriju sasniedzamība, kas palielina nomales efektu un sekmē pierobežas teritoriju iztukšošanos. Tas, ka Latgales plānošanas reģions atrodas pie ES ārējās robežas, nozīmē, ka arī no valsts un ES drošības aspekta ir īpaši svarīgi šajā teritorijā saglabāt apdzīvotību un iespējami labvēlīgu sociālekonomisko situāciju.

Latgales plānošanas reģiona novietojums tālu no galvaspilsētas padara to kopumā mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai nekā citas teritorijas. Uzņēmējdarbības rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, jo uzņēmuma atrašanās vieta ietekmē izmaksas un līdz ar to peļņas gūšanas iespējas. Ekonomikas teorija nosaka, ka uzņēmuma atrašanās vieta ir jāizvēlas tā, lai starpība starp atrašanās vietas noteiktajiem ienākumiem un izmaksām, kas atkarīgas tikai un vienīgi no atrašanās vietas, būtu maksimāla16. Katrai precei pastāv produktam specifisks tirgus lielums, kā arī nepieciešamais piegādes attālums, kas aptver tieši izmaksu segšanai nepieciešamo minimālā pieprasījuma apjomu17. ES ārējās robežas teritorijās tirgus lielums ir ierobežots (gan valsts robežas tuvuma, gan retā apdzīvotības blīvuma, gan zemas iedzīvotāju pirktspējas dēļ), līdz ar to pastāv preču noieta ierobežojumi un preču un pakalpojumu ražošana ir neizdevīgāka, kā rezultātā uzņēmējiem pastāv vērā ņemamas grūtības atpelnīt ieguldījumus. Bez tam, neatkarīgi no tā, cik izdevīgā vietā uzņēmums atrodas, tam ir noteikti vienādi pienākumi attiecībā pret valsti, kuru veikšanas izmaksas attiecīgi sastāda atšķirīgu daļu no uzņēmuma izdevumiem. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi atrasties šajās teritorijās. Savukārt galvaspilsētas reģions uzņēmumiem piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu pieejamību, lielāku tirgu, labāku darbaspēka pieejamību, līdz ar to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, Līdz ar to reģionālās politikas ietvaros nepieciešams radīt papildus stimulus uzņēmējiem izvēlēties attālākas teritorijas kā Latgales plānošanas reģions uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķtiecīgiem politikas instrumentiem, ar to palīdzību uzņēmējiem samazinot ražošanas izmaksas un palīdzot atpelnīt veiktos ieguldījumus, kā arī radot noietu to precēm un pakalpojumiem.

Vienlaikus jāuzsver, ka Latgales plānošanas reģionam raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

Par to, ko Latgales reģiona iedzīvotāji paši uzskata par būtiskākajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem savā dzīvesvietā, informāciju sniedz pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma 2013.gadā partnerībā ar portālu www.draugiem.lv veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja18. 40% Latgales iedzīvotāji kā nepieciešamus minējuši dažādus uzlabojumus attiecībā uz satiksmi, 33% - attiecībā uz nodarbinātību, bet katrs desmitais - attiecībā uz kultūru un dzīvesvietas labiekārtošanu. Vērtējot konkrētas sniegtās atbildes, novērojams, ka izteikti visbiežāk iedzīvotāji norādījuši uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas (33%) un veikt ielu un ceļu remontus (31%). Aptuveni katrs desmitais reģiona iedzīvotājs norāda uz sabiedriskā transporta pieejamības problēmām, nedaudz retāk - uz veselības aprūpes iestāžu darba nepilnībām, uzņēmējdarbību un dažādu kultūras pasākumu nepietiekamību.

Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto ārvalstu investoru un nefinanšu investīciju apjomu, kā arī citos sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi ES fondu ieguldījumu ietvaros tiks paredzētas publiskās investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās priekšrocības. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.) pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību kopumā.

1.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi

Viens no būtiskākajiem Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākums bija Latgales uzņēmējdarbības centra (turpmāk - LUC) izveidošana 2013.gada sākumā un tā darbība.

LUC tika izveidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī sadarbību ar citām institūcijām (VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) u.c.), kas sniedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. LUC ir Latgales plānošanas reģiona struktūrvienība, kas veidota uz Latgales reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra bāzes.

LUC darbības teritorija ir visas Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības, tāpēc LUC speciālisti izvietoti Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Ludzā, tiek nodrošinātas regulāras LUC speciālistu konsultācijas visās reģiona pašvaldībās. Tā mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem nepieciešama koncentrēta informācija par iespējām attīstīt savu uzņēmējdarbību, lai tam maksimāli izmantotu visus pieejamos atbalsta instrumentus. LUC pieeja ir personīga sadarbība ar uzņēmējiem, lai palīdzētu orientēties valsts institūciju pakalpojumos.

LUC speciālisti sadarbībā ar citām iestādēm Latgales reģionā sniedz šādus pakalpojumus: 1) konsultācijas par ES fondu un LHZB (AFI) programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu aizpildīšanu; 2) motivācijas un apmācības pasākumi esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, koordinējot aktivitātes starp LHZB (AFI), LIAA, Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA), LLKC, LTRK, LDDK u.c. organizācijām; 3) e-pakalpojumi - konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai; 4) "birokrātijas gids" - konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem; 5) konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem; 6) pieredzes apmaiņas braucienu un tirdzniecības misiju/uzņēmēju grupu vizīšu organizēšana.

LUC īstenotie konsultāciju un apmācību pasākumi 2013.gadā19:

- Noorganizēta tirdzniecības misija. No 2013.gada 26.-29. novembrim LUC organizēja Latgales uzņēmēju vizīti Polijā - Krakovā un Mazpolijas reģionā. Vizītes gaitā norisinājās tikšanās ar uzņēmējiem, kas bija ieinteresēti sadarbībā ar Latgales uzņēmējiem.

- Organizēti 12 apmācību semināri uzņēmējiem par tēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību;

- Organizētas 5 apmācības LUC un pašvaldību speciālistiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem;

- Īstenoti 3 projekti pašvaldībās pēc saņemtajām konsultācijām LUC (LUC 2013.gada jūnijā, jūlijā un augustā ir nodrošinājis Latgales amatniekiem un mājražotājiem iespēju bezmaksas piedalīties un piedāvāt savu produkciju Latgales amatnieku tirgū t/c ZOOM Rīgā);

- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē Rīga Food 2013.

LUC īstenotie pasākumi līdz 2014.gada 1.oktobrim:

- Izveidots klientu konsultāciju reģistrs, kurā reģistrētas 1 162 personas;

- sniegtas konsultācijas: klātienē un ar e-pasta starpniecību par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ar to saistītiem jautājumiem; par uzņēmējdarbības attīstību, pārstrukturēšanu, dažādošanu; par e-pakalpojumu izmantošanu; par dažādu institūciju pakalpojumiem; potenciāliem investoriem par ražošanas un pakalpojumu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras atrašanu un attīstību un īstenotas apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai;

- Organizēti 16 izglītojoši apmācību semināri par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību saistītām tēmām, nodrošinot pasākumu tēmu un laiku savstarpēju koordinēšanu ar citām reģiona uzņēmējdarbības vides konsultējošām organizācijām - LLKC, LHZB, LIAA, LTRK, LDDK. Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, piemēram, 2014.gada 6.novembrī Preiļos notiks seminārs par eksporta iespējām Vācijā. Plānots š.g. novembrī organizēt arī atkārtoti motivācijas un apmācības pasākumu sēriju jauniešiem "LUC Biznesa mēnesis", plānoti 15 pasākumi;

- 2014. gada 15.maijā LUC organizēja konferenci "Latgale - izaicinājumi un iespējas", kurā piedalījās ministri, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji, Saeimas deputāti no Latgales un plānošanas reģiona speciālisti;

- Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē Rīga Food 2014;

- 2014. gada 16.augustā Rīgas pilsētas svētku ietvaros LUC organizēja "Latgales pārstāvniecības kirmašu", kur savu produkciju prezentēja 70 Latgales amatnieki un mājražotāji;

- Veicināti investori piesaistes pasākumi, interesi par investīciju ieguldījumiem Latgales reģionā izrādījuši 10 investori.

Kopš LUC darbības uzsākšanas reģionā ir izveidoti 27 jauni uzņēmumi, piemēram, kuru darbības pamatnozare ir logu, reklāmas stendu, izkārtņu mazgāšana, gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana,elektronisko risinājumu izstrāde; inovatīvu mājas tekstilu, mākslas un amatniecības izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana u.c. Līdz 2014.gada 31.decembrim ar LUC palīdzību šajos uzņēmumos tika radīta 51 darba vieta. Bez tam, 30 uzņēmumi paplašinājušies, pārstrukturējuši savu darbību. LUC tādējādi darbojas kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas instruments, kas veicina ekonomisko aktivitāti reģionā, kas ilgtermiņā sekmēs vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, sociālās spriedzes mazināšanu, reģiona konkurētspējas paaugstināšanu, tādejādi saglabājot teritoriju dzīvotspēju kopumā. Ņemot vērā tā sekmīgos rezultātus, LUC darbībai būs būtiska loma Rīcības plāna īstenošanā, un tas ir iekļauts kā viens no nozīmīgākajiem neinvestīciju pasākumiem.

Tiks turpināti arī šādi Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi (t.sk. daļa no tiem bez izmaiņām, daļa ar pilnveidojumiem/izmaiņām):

- Balstoties uz Norvēģu pieredzi, organizēt uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, t.sk. piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot iesaistīto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu) sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu, nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas veidošanas platformu utt., tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti;

- Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus, kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

- Atjaunot ceļu infrastruktūru, tādā veidā uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību (atjaunojot, bet nemainot ceļa seguma veidu);

- Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam - novada/ reģiona "Ideju kausa" rīkošana (grantu konkursi).

1.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem

N.p.k.

Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums

Sasaiste ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam

1.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

(apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu)

Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības virzienus, risinājumus.

2.

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

(apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2012.gada 20.decembra lēmumu)

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam un tā indikatīvā finanšu pamatojuma dokuments paredz atbalstu Austrumu pierobežai:

392.rindkopas uzdevums "Pārrobežu un pierobežas sadarbība ar mērķi paaugstināt ekonomisko aktivitāti", darbība "Atbalsts austrumu pierobežas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai, t.sk. pašvaldību ceļiem, kas nodrošina robežšķērsošanas vietu sasniedzamību un pašvaldību infrastruktūrai loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai".

3.

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496)

Reģionālās politikas pamatnostādnes nosaka atbalsta virzienus stratēģijas "Latvija 2030" noteiktajām nacionālo interešu telpām jeb reģionālās politikas mērķteritorijām:

- starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem;

- lauku attīstības telpai;

- Rīgas metropoles areālam;

- Baltijas jūras piekrastei;

- Austrumu pierobežai.

Bez tam, pamatnostādnēs paredzēta virkne neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks īstenoti visos reģionos.

Austrumu pierobežai kā viens no atbalsta virzieniem noteikts:

- loģistikas kompleksu, citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība, kā arī citas uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība atbilstoši Austrumu pierobežas specifikai.

Attiecīgi Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikumā "Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns" iekļauts 1.5.3.uzdevums:

1.5.3. Pašvaldību infrastruktūras izveide un uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai, kā arī citas uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstībai atbilstoši Austrumu pierobežas specifikai

Izstrāde 30.12.2015., Īstenošana 30.12.2019.

Atbildīgā institūcija: VARAM, iesaistītās institūcijas: SM, EM, ZM, LPS, LLPA, plānošanas reģioni, pašvaldības

Finansējums: 48 000 000 LVL (ERAF, pašvaldību finansējums)

4.

2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

(apstiprināta Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra sēdē (prot. Nr. 46 40.§, apstiprināta Eiropas Komisijā 2014.gada 11.novembrī)

Atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 392.rindkopas uzdevumam un Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikuma 1.5.3.uzdevumam 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ieplānots atbalsts Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam specifiskā atbalsta mērķa "5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros 52 247 026 euro apmērā (ERAF finansējums).

Darbības programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju ietvaros atbalsts Austrumu pierobežai tika paplašināts uz atbalstu visam Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novada pašvaldībai.

5.

Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumenti:

Latgales stratēģija 2030

Latgales programma 2010-2017

Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030.gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm.

Lai to paveiktu, nepieciešamas izmaiņas reģiona ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā (vienlaikus saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē). Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei: Prasmes, Efektīvi uzņēmumi, Gudra pārvaldība un Savienojumi.

Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi 2017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales stratēģijā 2030 noteikto mērķu sasniegšanu un vienlaikus arī uz iekļaušanos Latvijas un Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības politiskajās nostādnēs:

- veicināt negatīvo demogrāfisko un migrācijas procesu apturēšanu un saglabāšanu vismaz 320 tūkstošu iedzīvotāju skaitu reģionā;

- palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā reģionā līdz 76% un palielināt augstas pievienotās vērtības īpatsvaru;

- paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā, sasniedzot 40% no ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa.

Vidēja termiņa mērķu sasniegšanai Latgales programma piedāvā ieviest 10 reģiona darbības programmas. To realizācija vērsta uz Latgales interesēm nākamajā ES finanšu periodā 2014-2020. Tūlītējās rīcības jāvērš uz pilsētu stiprināšanu, uzņēmējdarbību un prasmēm strādāt ar finanšu resursiem. Tam izveidotas trīs darbības prioritārās programmas: "Latgale ID"(uzņēmējdarbības atbalsta programma), "Attīstības centru tīkls" (policentriskas attīstības programma) un "Fonds" (finanšu instrumentu programma). Visas darbības programmas veidotas, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai un attīstītu uzņēmējdarbības iemaņas visos sektoros un iedzīvotāju grupās.

Tādējādi, ņemot vērā tā uzsvaru uz nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanu Latgales plānošanas reģionā, Rīcības plāns būs papildinošs Latgales plānošanas reģiona attīstības programmai un tās mērķiem un prioritātēm, kā arī reģionālajā līmenī īstenotajiem pasākumiem. Rīcības plāns veicinās Latgales programmā paredzēto pasākumu ieviešanu.

6.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas plānā laikposmā līdz 2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 25.februāra rīkojumu Nr.102) ir izveidota atsevišķa sadaļa (1.2.4.uzdevums), kurā ir fokusēti pasākumi mazākumtautību pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un atbalstīšanai.

Plāna 1.4.2.uzdevumā ir iezīmēti sabiedrisko mediju pasākumi, kuru īstenošanai Ministru kabineta atbalsts tika saņemts 2014.gadā.

Atsevišķi pasākumi plānoti tiešai ietekmei uz Latgales iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanu un risina mazākumtautību līdzdalības jautājumus, tai skaitā latviešu valodas prasmju uzlabošanu, kas ir bieži identificēts šķērslis sekmīgai līdzdalībai darba tirgū.

7.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes nosāka, ka institucionālā tīkla sakārtošana ir prioritāri saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību tuvāk bērnu dzīvesvietai un vidējās izglītības pieejamību reģionālajā līmenī. Institucionālā tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:
pirmsskolas izglītība - maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi teritoriālajiem kritērijiem;
sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas izglītības (5 līdz 6 gadu vecu bērnu) integrāciju sākumskolas izglītības iestādēs;
pamatskolas izglītība (7.-9.klase) - pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai;
vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem vērtējama arī profesionālās izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot šo izglītības iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība;
profesionālā vidējā izglītība - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām.

 2. Rīcības plāna mērķis, izstrādes principi un mērķa rādītāji

Rīcības plāns ir turpinājums Rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam - iesākto pasākumu kompleksu Latgales reģiona attīstībai nepieciešams turpināt, tālāk attīstīt un paplašināt, lai panāktu izšķirošas izmaiņas reģiona ilgtermiņa attīstības tendencēs, kam divi gadi ir pārāk īss laiks. Tāpēc Rīcības plāns ietver gan pasākumus no Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam, kuru īstenošana tiek turpināta, gan jaunus pasākumus, kas papildina iepriekš īstenotos pasākumus.

Rīcības plāna Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai, rezultātā stiprinot piederības sajūtu, veicinot vienotas un saliedētas sabiedrības veidošanu.

Rīcības plāna izstrādes principi:

(1) "Siets" pasākumu atlasei - ekonomiskais pienesums

Ņemot vērā VARAM un pārējo Rīcības plāna izstrādē iesaistīto ministriju kompetenci, Rīcības plānā ietverti tādi pasākumi, kas stiprina piederības sajūtu Latvijai, veicinot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti Latgales plānošanas reģionā un tādējādi paaugstinot reģiona iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti.

(2) Izvairīties no esošo pasākumu apkopojuma

Rīcības plānā tiek norādīti ne tikai pasākumi, kas jau bijuši iepriekš plānoti, bet arī diskusijās ar citām nozaru ministrijām identificēti papildus jauni pasākumi Latgales plānošanas reģiona atbalstam.

(3) Neiekļaut pasākumus, kas ir plānoti visā Latvijā

Rīcības plānā informatīvi ir iekļauti pasākumi, kas ar vienādiem nosacījumiem un saturu tiks īstenoti visos reģionos, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi arī uz Latgales reģiona ekonomisko attīstību.

(4) Nodrošināt nepārklāšanos ar nozaru ministrijām uzdotajiem uzdevumiem, kas izriet no aptaujas "Piederības sajūta Latvijai" rezultātiem

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 26.augusta sēdes protokola Nr.45 59.§ "Par priekšlikumiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto problēmu novēršanai" uzdod nozaru ministrijām virkni saistītu uzdevumu, t.sk. sagatavot priekšlikumus bezmaksas latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, Latvijas pilsonības iegūšanas motivācijas veicināšanai, informatīvās pieejamības risinājumiem Latgales reģionā, piederības sajūtu veidojošai valdības komunikācijai, kā arī citus sabiedrības saliedētību veicinošus pasākumus, Rīcības plānā netiek iekļauti pasākumi, kas attiecas uz pārējo iepriekšminētā protokollēmuma uzdevumu izpildi.

Ņemot vērā, ka Rīcības plāna mērķis saturiski atbilst Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam mērķim, tiek saglabāti tie paši mērķa rādītāji:

- Latgalē pieaug jaunradīto uzņēmumu skaits uz 1000 iedz. (bāzes vērtība: 2011.-2012.gadā pieaugums - 3 uzņēmumi uz 1000 iedz.20);

- Latgalē pieaug nefinanšu investīcijas uz 1 iedz. (bāzes vērtība: 2012.g. 1002,1 euro uz 1 iedz.21).

3. Rīcības virzieni

3.1. Investīcijas pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai

3.1.1. 5.6.2. SAM 3.kārtas "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās" īstenošana

Lai risinātu Latgales plānošanas reģiona un Austrumu pierobežas izaicinājumus un veicinātu šo teritoriju attīstības potenciāla pilnvērtīgāku izmantošanu, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir paredzēts finansējums 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros. Minētie ieguldījumi tiks īstenoti kā atsevišķa kārta 5.6.2. SAM ietvaros līdztekus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem sniegtajam atbalstam (t.i. Daugavpils, Rēzekne, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads 5.6.2. SAM ietvaros papildus saņems atbalstu pasākumos, kuros kā atbalsta saņēmēji noteikti visi nacionālas nozīmes attīstības centri un reģionālas nozīmes attīstības centri). Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai 5.6.2. SAM 3.kārtā paredzēti 52 247 026 euro ERAF finansējuma (ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme - 85%). Šobrīd Ministru kabineta noteikumu par 5.6.2. SAM īstenošanu projektā ir paredzēta iespēja noteiktiem infrastruktūras veidiem saņemt atbalstu arī komersantiem (atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem).

5.6.2.SAM ietvaros atbalsts tiks sniegts integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto (deprived areas) teritoriju[22] atjaunošanu, t.sk. attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ielu/ceļu, inženierkomunikāciju un ēku būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu, aprīkojuma izmaksas (ierobežotā apjomā), kā arī teritorijas attīrīšanu un labiekārtošanu. Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novada pašvaldībā investīcijas plānotas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.

Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldības finansējums 5.6.2.SAM tiks ieviests ierobežotas projektu iesniegumu atlases kārtībā, kur varēs pieteikt tikai Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā "Projekti Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā" iekļautās projektu idejas. Ņemot vērā 5.6.2.SAM mērķi, šis finansējums tiks izmantots:

a. sadarbības projektiem starp nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru un tā apkārtējām pašvaldībām;

b. individuāliem nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru projektiem.

Latgales plānošanas reģions 5.6.2.SAM pieejamā finansējuma apjoma ietvaros identificēja potenciāli atbalstāmās projektu idejas, sagatavojot indikatīvo prioritāro un rezerves projektu sarakstu Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībām.

Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030.gadam - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi 2017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales stratēģijā 2030 noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk. paredzot palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā reģionā līdz 76% un palielināt augstas pievienotās vērtības īpatsvaru, kā arī paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā, sasniedzot 40% no ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa.

Identificētie Latgales projekti uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai sniegs būtisku ieguldījumu Latgales programmas īstenošanai un izvirzīto rādītāju sasniegšanai.

Izvirzītās projektu idejas identificētas sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem. Projekti vērsti uz vietējo resursu pilnvērtīgāku izmantošanu dārzeņu, augļu, piena pārstrādes, kokapstrādes, pārtikas ražošanas, apstrādes rūpniecības, loģistikas, tūrisma nozaru attīstībai, ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību un paplašinot uzņēmēju sadarbības tīklus, t.sk. noieta tirgu. Ir norādīti potenciālie komersanti, bet, ja tādu vēl nav, norādītas darbības, ko pašvaldība veiks, lai konkrētā objektā piesaistītu komersantu.

Pozitīvi vērtējama ERAF atbalsta pašvaldībām pievadceļu, stāvlaukumu, ūdensvada, kanalizācijas, siltumtrašu izbūvei un atjaunošanai, ēku demontāžai, iebūvējamā aprīkojuma iegādei23 norādītā papildinātība/sinerģija ar Eiropas Lauku fonda lauku attīstībai, LEADER un LIAA atbalstu uzņēmējiem aprīkojuma iegādei u.c. saistītām vajadzībām.

Indikatīvi vairums projektu veidoti ar mērķi radīt jaunas ražošanas un industriālās zonas degradēto teritoriju vietā, tādējādi veicinot papildu investīciju piesaisti jaunām teritorijām, un tikai atsevišķas pašvaldības plāno projektu aktivitāšu ietvaros uzlabot jau esošas, funkcionējošas ražošanas un industriālās zonas (sk. 1. un 2.attēlu). 24

Kopumā ir identificētas projektu idejas 52,24 milj. euro apmērā (ERAF finansējums), provizoriski plānojot sasniegt šādas rezultatīvo rādītāju vērtības: radītās darbavietas - 818, piesaistītās investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās teritorijas samazinājums - 124,6 ha.

Lielāko daļu projektu veido sadarbības projekti (no 16 projektu idejām tikai 5 ir individuālie projekti), kas liecina par pašvaldību spēju vienoties un strādāt kopīgi teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības uzlabošanai.

Vērtējot teritoriāli, ERAF finansējums pa pašvaldību grupām provizoriski sadalās šādi (sk. arī 3.attēlu): Daugavpils, Rēzekne - 17,35 milj. euro, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Alūksnes novads - 11,89 milj. euro, pārējie Latgales reģiona novadi - 23,00 milj. euro.

Sasniedzot šādus rezultatīvos rādītājus, prognozējams, ka projektu īstenošanas teritorijā esošo bezdarbnieku skaits samazināsies par 2-3% (Latgales plānošanas reģionā uz 31.10.2014. bija 23 629 bezdarbnieki).

Ja šī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošā specifiskā atbalsta mērķa izstrādes laikā tiks konstatēts, ka tas ietver komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, tā reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks iestrādāti nepieciešamie valsts atbalsta kontroles nosacījumi, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Prioritāro projektu ideju kartējums

 

1. attēls. Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas ESOŠĀS ražošanas ražošanas teritorijās un industriālajās zonās

2. Attēls Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas JAUNU teritoriju un industriālo zonu izveidei

 

3.attēls. Indikatīvais prioritāro projektu ERAF finansējuma sadalījums pa pašvaldībām (euro un %)

Papildus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības varēs pretendēt uz atbalstu citos ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji (piemēram, 3.3.1.specifisko atbalsta mērķis "Privāto investīciju apjoma palielināšanai, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām", kura ietvaros plānotie ieguldījumi varētu būt nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai).

3.2. Nodokļu politikas izmaiņas

Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgales plānošanas reģionā, ņemot vērā iepriekš aprakstīto mazāk izdevīgo reģiona novietojumu, nepieciešams īstenot nodokļu politikas diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus un tādējādi dodot stimulu uzņēmējiem izvēlēties darboties Latgales plānošanas reģionā un esošajiem reģiona uzņēmējiem - attīstīt savu darbību. EM 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi" rezultāti norāda, ka 78,8% no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē atzīmējuši nodokļu likmes kā šķērsli, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.

VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām Latgales reģiona attīstībai.

3.2.1. Paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā, sagatavojot grozījumus normatīvajos aktos

Investoru piesaistes un ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai reģionos kopumā nozīmīgs atbalsta veids ir arī speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas. Viena no šādām zonām atrodas Latgales plānošanas reģionā - Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - RSEZ), kas darbojas jau kopš 1997.gada. Speciālās ekonomiskās zonas veicina investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu, sniedzot tajās strādājošiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, kā arī brīvās zonas izveides iespējas uzņēmumiem ļauj atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Izmantojot speciālās ekonomiskās zonas statusa priekšrocības, uzņēmumiem ir iespēja novirzīt lielāku finansējuma daļu investīcijām ražošanas procesa modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai un ražošanas paplašināšanai.

RSEZ uzņēmumiem piedāvā izdevīgu novietojumu Latgales plānošanas reģiona ietvaros. RSEZ atrodas starptautisko autoceļu un dzelzceļu krustojumā: RSEZ teritoriju šķērso Austrumu - Rietumu (autoceļš E22 (Krievija - Baltijas jūras ostas)) un Ziemeļu - Dienvidu (autoceļš E262 Sanktpēterburga - Varšava) transporta koridori. Pilsētas iekšējo ceļu tīkls ir savienots ar minētajiem transporta koridoriem. RSEZ teritorijā ir izvietota dzelzceļa kravu pieņemšanas stacija Rēzekne II, kurā atrodas muitas kontroles punkts. Rēzekne II ir pirmā stacijā Latvijā, iebraucot virzienā no Krievijas, kurā tiek pārformēti kravu sastāvi uz pārējām Latvijas pilsētām, Baltijas jūras ostām, Sanktpēterburgu, Lietuvu, Varšavu u.t.t. Kopš 2006.gada ekspluatācijā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir nodevis dzelzceļa kravu pieņemšanas un sadales terminālu Rēzekne III.

Vienlaikus RSEZ attīstību kavē tas, ka nozīmīgu daļu no tajā ietilpstošajām teritorijām veido privātajiem īpašniekiem piederošās teritorijas (t.sk. bijušās ražotnes, industriālās teritorijas u.tml.), kas pašlaik netiek apsaimniekotas, bet būtu izmantojamas uzņēmējdarbībai. Pašlaik pašvaldībās ir aktuāla tendence, ka daļa privāto īpašnieku ilgstoši neveic nekādas darbības ar šādiem īpašumiem, bet, parādoties iespējamajam investoram vai pašvaldības interesei, piedāvā tos atpirkt par nesamērīgi augstu cenu. Nereti šādi īpašnieki kavē industriālo zonu attīstību un investoru piesaisti pašvaldībā. Vienlaikus Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un citu Latgales plānošanas reģionu pašvaldību teritorijās ir pašvaldības īpašumā esošas platības, kas varētu tikt izmantotas uzņēmējdarbības veikšanai, bet pašlaik nav iekļautas RSEZ teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionā, nepieciešams paplašināt speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz citām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā, priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošām teritorijām. Attiecīgi Rīcības plānā tiek iekļauts uzdevums VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz speciālajā ekonomiskajā zonā iekļaujamajām teritorijām tiks izvērtēti Latgales plānošanas reģiona priekšlikumi.

Īstenojot rīcības plānā ietverto priekšlikumu attiecībā uz speciālās ekonomiskās zonas teritoriju paplašināšanu uz Latgales plānošanas reģiona teritorijā esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām, tiktu paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju loks tiem piemērotās teritorijās neatkarīgi no veiktā ieguldījumu apmēra, tādējādi radot nepieciešamos priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai Latgales reģionā.

Šī rīcības virziena ietvaros nepieciešams papildus analizēt, kādi citi fiskālie, kā arī cita veida neinvestīciju atbalsta pasākumi būtu teritoriāli diferencējami, paredzot labvēlīgākus nosacījumus Latgales plānošanas reģionam, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur trūkst dabisko priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk, atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai, pārskatot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanas nosacījumus utt.).

3.3. Turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas reģionā

Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam ietvaros bija iekļauta virkne pasākumu, kas paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07 "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" īstenošanas ietvaros. Daļa no tām jau ir īstenota (sk. ievadu), bet virkne pasākumu tiks turpināti 2015.-2016.gadā.

LUC nozīmīgākās aktivitātes paredzētas 2014.-2015.gadā, īstenojot aktivitāti "Reģionālās uzņēmējdarbības un inovāciju sistēmas attīstība", kas paredz viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, jaunas tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv izstrādi un citus pasākumus, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti. Arī 2015.-2017.gadā LUC nodrošinās koordinētu konsultatīvo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (potenciālo un esošo uzņēmumu informēšana par atbalsta iespējām, konsultanti birokrātisko un administratīvo procedūru kārtošanai, mentorings, palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa plānu izstrāde, ideju laboratorijas utt.).

Bez tam, šī projekta ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:

- sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus, kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

- organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam - novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana (grantu konkursi);

- organizēt apmācību seminārus pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei, lai speciālists varētu saskatīt biznesa ideju, veikt idejas priekšizpēti, nodrošināt projekta idejas virzību (projekta vadības grupa), sekmēt investoram nepieciešamās infrastruktūras, darbaspēka, pakalpojumu klāsta utt. nodrošināšanu.

3.4. Īstenot politikas risinājumu pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā

Reģionālās politikas, kā arī nozaru politiku ietvaros nereti tiek identificēti normatīvajos aktos paredzēti ierobežojumi vai nosacījumi, kas kļuvuši par šķērsli attīstībai. Tāpat politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā un tā ietvaros notiekošajās diskusijās ar iesaistītajām pusēm, bieži rodas priekšlikumi par inovatīviem problēmu risinājumiem, kas būtiski atšķiras no līdz šim īstenotajiem. Plānojot būtiskas izmaiņas pastāvošajā politikā vai normatīvajā regulējumā, lai pārliecinātos, vai to efekts atbilst gaidītajam, lai aprobētu un pilnveidotu piedāvātos risinājumus, visai izplatīta prakse ir plānotās izmaiņas vispirms izmēģināt tikai noteiktā valsts daļā, īstenojot pilotprojektu.

Lai veicinātu reģiona attīstību un sekmētu inovatīvu politikas risinājumu pielietošanu, valsts pārvaldes iestādēm jāizvērtē iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.

4. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Plāna mērķis Panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai, rezultātā stiprinot piederības sajūtu, veicinot vienotas un saliedētas sabiedrības veidošanu.
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i - Latgalē pieaug jaunradīto uzņēmumu skaits uz 1000 iedz. (bāzes vērtība: 2011.-2012.gadā pieaugums - 3 uzņēmumi uz 1000 iedz.);

- Latgalē pieaug nefinanšu investīcijas uz 1 iedz. (bāzes vērtība: 2012.g. 1002,1 euro uz 1 iedz.).

1. Rīcības virziens Investīcijas pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai

Nr. P.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

1.1. 5.6.2. SAM 3.kārtas "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās" īstenošana Veikta uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras uzlabošana, sekmējot jaunu uzņēmumu izveidi un esošo paplašināšanos Radītās darbavietas - 818, piesaistītās investīcijas - 52,18 milj. euro, degradētās teritorijas samazinājums - 124,6 ha25

VARAM

SM, EM, ZM, LPS, LLPA, Latgales plānošanas reģions, pašvaldības

Izstrāde: 2015.gada 2.ceturksnis (MK noteikumu apstiprināšana).

Īstenošana: 30.12.2022.

2. Rīcības virziens Nodokļu politikas izmaiņas

Nr. P.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

2.1.

Paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā, priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošam teritorijām, saskaņojot izmaiņas ar Eiropas Komisiju

 

 

Nodrošināta RSEZ paplašināšana

Radītas darba vietas, atbalstīta uzņēmumu izveide vai paplašināšana

VARAM

SM,EM, FM, Latgales plānošanas reģions

30.12.2017.

3. Rīcības virziens Turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas reģionā

3.1.

Nodrošināt pasākumus LUC kapacitātes celšanai, t.sk. viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv darbību un citus pasākumus. Nodrošināts pārnozaru uzņēmēju atbalsta mehānisms Latgalē,

nodrošināti Latgales reģiona uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumi

Radītas darba vietas, atbalstīta uzņēmumu izveide vai paplašināšana

LUC, LPR

VARAM, VRAA, FM, ZM, LLKC, EM, LIAA, LHZB, LGA

30.12.2017.

4. Rīcības virziens Īstenot politikas risinājumu pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā

Nr. P.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

4.1.

Izvērtēt iespējas 2015.-2017.gadā Latgales plānošanas reģionā īstenot būtisku politikas vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektus Īstenoti normatīvā regulējuma vai politikas izmaiņu pilotprojekti Latgales plānošanas reģionā

Nodrošināta nozaru politiku teritoriālā diferenciācija atbilstoši teritoriju vajadzībām un iespējām

VARAM

 

EM, ZM, SM, LM, FM, IZM, IeM, AiM, AM, TM, KM, VM, PKC

Regulāri

Teritoriālā perspektīva

Kopējo valsts reģionālo politiku vidējam termiņam nosaka Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, kas paredz mērķtiecīgus atbalsta pasākumus katrai pašvaldībai un reģionam. Attiecīgi Latgales plānošanas reģiona pašvaldības līdztekus pārējām pašvaldībām varēs pretendēt uz finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā atbalsta pasākumos, kas paredzēti visiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un lauku teritorijām, kā arī uz šīm teritorijām attieksies virkne neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks īstenoti visos reģionos. Vienlaikus, lai izstrādātu kompleksus un visaptverošus īstermiņa atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam, kas aptver vairāku nozaru ministriju kompetenci, nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pēctecību, kā arī izpildot Ministru kabineta 26.augusta sēdes protokola Nr.45 59.§ "Par priekšlikumiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju pētījumā "Piederības sajūta Latvijai 2014.gada maijs - jūnijs" konstatēto problēmu novēršanai" 4.punktā doto uzdevumu, VARAM sadarbībā ar EM, ZM un FM ir sagatavojusi Rīcības plānu. Lielākā daļa plānā ietverto pasākumu tiks attiecināti uz visu Latgales plānošanas reģiona teritoriju, bet atsevišķos gadījumos tiks izvēlēta specifiska pasākumu īstenošanas vieta.

5. Citi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai nozīmīgie nozaru ministriju pasākumi

Tāpat plāns paredz citus pasākumus, kas tiks īstenoti ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā un vienlaikus sniegs būtisku ieguldījumu Latgales reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana:

- darbavietu un pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanu, piesaistot papildus valsts budžeta finansējumu valsts autoceļu sakārtošanai Latgales plānošanas reģionā;

- nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumi, t.sk. subsidētās darba vietas, apmācību pasākumi, jauniešu garantijas, atbalsts reģionālajai mobilitātei u.tml.;

- biznesa inkubatoru izveide un atbalsta pasākumu jaunu produktu ieviešanai ražošanā (granti jaunu ražošanas iekārtu iegādei);

- uzņēmējdarbības atbalsts lauku teritorijās - investīcijas materiālajos aktīvos, lauku saimniecību attīstība, pašvaldību ceļu ar grants segumu izbūve un pārbūve.

5.1. Labklājības ministrijas plānotie pasākumi nodarbinātības veicināšanai un bezdarba mazināšanai

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Latgales plānošanas reģionā, ir būtiski paredzēt reģionam atbalsta pasākumus, kas sekmē bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū. Labklājības ministrija (turpmāk - LM) nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumu īstenošanu un to finansējumu reģionālā griezumā plāno, balstoties uz prognozēto bezdarba līmeni un reģistrēto bezdarbnieku skaitu konkrētajā reģionā (NVA 28 filiāļu sadalījumā). Minētie finansējuma sadales principi attiecas gan uz Eiropas Sociālā fonda, gan valsts budžeta (t. sk. valsts speciālā budžeta) finansētiem nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka tieši Latgales reģionā ir valstī visaugstākais bezdarba līmenis, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaits, tieši šajā reģionā dažādos pasākumos parasti tiek iesaistīts visvairāk dalībnieku.

Attiecīgi Rīcības plāna darbības laikā ir plānots īstenot šādus atbalsta pasākumus26:

- Subsidētās darbavietas

2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" ietvaros tiks īstenots pasākums "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem", kas turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 1.4.1.1.2.apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem".

Pasākuma mērķis ir palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, tostarp ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Pasākuma mērķa grupa ietver bezdarbniekus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus (bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus vai vairāk), pieaugušos ar vienu vai vairākiem apgadāmajiem, kā arī personas, kas ir vecākas par 55 gadiem. Pasākums tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi nodrošinās pasākuma ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

Pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt projekta mērķa grupai subsidētās darbavietas, tai skaitā mērķa grupas nodarbināšanu pie darba devēja un darbam nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguves nodrošināšanu, kā arī darbavietu pielāgošanu, (t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādi), personu ar invaliditāti nodarbināšanai nepieciešamo speciālistu (ergoterapeitu, surdotulku, atbalsta personu darbā personām ar garīga rakstura traucējumiem) piesaisti, konsultācijas darba devējiem un apmācības projekta īstenošanas personālam.

Šobrīd atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, tostarp ilgstošajiem bezdarbniekiem tiek nodrošināts darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.1.2. "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem" apakšaktivitātes ietvaros, kuras mērķis ir veicināt mērķa grupu bezdarbnieku (personas ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki, gados vecāki cilvēki) nodarbināšanu subsidētās darbavietās, iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Minētās apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātā projekta īstenošana paredzēta līdz 2015.gada 30.jūnijam, bet faktiskā mērķa grupas iesaiste, ņemot vērā projekta īstenošanas nosacījumus, paredzēta līdz 2014.gada beigām. Līdz ar to 9.1.1.SAM pasākuma ietvaros tiks nodrošināts atbalsts un pakalpojuma pieejamība mērķa grupai no 2015.gada pirmā ceturkšņa.

Indikatīvais pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" finansējums un atbalstāmo personu skaits Latgales reģionā

 

2015.gads

2016.gads

2017.gads

9.1.1.SAM

(Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

t.sk. Atbalsts reģionālajai mobilitātei

9.1.1.SAM

(Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

t.sk. Atbalsts reģionālajai mobilitātei

9.1.1.SAM

(Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem)

t.sk. Atbalsts reģionālajai mobilitātei

Finansējums (EUR)

435 749,49

10 400,00

1 638 471,40

10 400,00

1 638 471,40

10 400,00

Atbalstāmās personas

285

26

285

26

285

26

Balstoties uz LM indikatīvajiem aprēķiniem, 2015.-2020.gadā šajos pasākumos ir plānots iesaistīt visvairāk cilvēku no Rīgas (850), Rēzeknes novada (518), Daugavpils pilsētas (349), Rēzeknes pilsētas (267), Liepājas (256), Ludzas novada (221), Daugavpils novada (184), Balvu novada (182), Madonas novada (180), Līvānu novada (176), Krāslavas novada (160), Alūksnes novada (145), Kārsavas novada (143), Kuldīgas novada (142), Jelgavas (141), Viļānu novada (138), Talsu novada (118) un Gulbenes novada (112). Plānots, ka 2015.-2016.gadā dalību pasākumā Latgales reģionā uzsāks 369 reģistrētie bezdarbnieki.

- Apmācību pasākumi

2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks īstenots 7.1.1.SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam", kas turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 1.3.1.1.3.apakšaktivitāti "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība".

SAM paredz profesionālās un neformālās izglītības pasākumu īstenošanu un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus. SAM mērķa grupa ir bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni. SAM tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi nodrošinās SAM ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

Indikatīvais 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" finansējums un atbalstāmo personu skaits Latgales reģionā

 

2015.gads

2016.gads

2017.gads

7.1.1. SAM

(Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam)

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

7.1.1. SAM

(Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam)

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

7.1.1. SAM

(Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam)

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

Finansējums (EUR)

2 182 548,00

19 926,00

2 182 548,00

19 926,00

2 182 548,00

19 926,00

Atbalstāmās personas

1850

81

1850

81

1850

81

Balstoties uz LM indikatīvajiem aprēķiniem, 2015.-2020.gadā apmācību pasākumos ir plānots iesaistīt visvairāk cilvēku no Rīgas (14019), Rēzeknes novada (4385), Liepājas (4160), Daugavpils pilsētas (3380), Daugavpils novada (2010), Rēzeknes pilsētas (1995), Talsu novada (1923), Kuldīgas novada (1887), Jelgavas (1844), Ludzas novada (1755), Balvu novada (1549), Madonas novada (1540), Līvānu novada (1455), Krāslavas novada (1336), Alūksnes novada (1360), Ventspils pilsētas (1336). Plānots, ka 2015.-2016.gadā dalību pasākumā Latgales reģionā uzsāks 6 557 reģistrētie bezdarbnieki.

- Jauniešu garantijas

2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiks īstenots 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros".

SAM mērķis ir nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātības un iesaistes izglītībā veicināšana Jauniešu garantijas ietvaros. SAM mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās un nav nodarbināti, prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā 15-24 gadi (ieskaitot). SAM tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi nodrošinās SAM ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

7.2.1.1. pasākuma ietvaros NVA īstenos projektu "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai", kurā paredzēta aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešiem bezdarbniekiem, tai skaitā: atbalsta darba meklēšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, karjeras konsultācijas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, neformālās izglītības programmas, pirmās darba pieredzes iegūšana, darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā, darbnīcas jauniešiem, subsidētās darbavietas jauniešiem, atbalsts pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai, atbalsts jauniešu reģionālajai mobilitātei.

Indikatīvais ESF projekta "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai" finansējums un atbalstāmo personu skaits Latgales reģionā

 

2015.gads

2016.gads

2017.gads

ESF projekts "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

ESF projekts "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

ESF projekts "Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai"

t.sk. atbalsts reģionālajai mobilitātei

Finansējums (EUR)

1 710 837,00

39 180,00

1 767 081,00

39 330,00

1 346 342,00

39 330,00

Atbalstāmās personas

4273

260

4379

261

4206

261

7.2.1.2.pasākuma ietvaros Valsts izglītības attīstības aģentūra īstenos projektu "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros", kurā paredzēta sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana.

- Atbalsts reģionālajai mobilitātei

2014.-2020.gada ES fondu finansētajos atbalsta instrumentos reģionālās mobilitātes granti būs daļa no atbalsta pasākumiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ja izglītības iestāde atradīsies tālu no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, apmācību pasākumu ietvaros persona varēs saņemt reģionālās mobilitātes grantu visu apmācību laiku. Subsidētās nodarbinātības pasākumos šis atbalsts būs pieejams pirmajos četros dalības mēnešos. Savukārt Jauniešu garantijas programmas ietvaros nepieciešamības gadījumā jaunieši varēs saņemt atbalstu reģionālajai mobilitātei NVA organizēto apmācību, pirmās darba pieredzes, pasākumā "Darbnīcas jauniešiem" un subsidētās nodarbinātības pasākumu[27] ietvaros. Atbalsts tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā.

Rīcības plāna darbības periodā tiks turpināts arī valsts budžeta finansētais reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums "Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana", kas nav tieši saistīts ar citām atbalsta formām bezdarbniekiem kā iepriekšminētajos ES fondu pasākumos un tiek īstenots no 2013.gada marta atbilstoši 2011.gada 25.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem". Pasākuma ietvaros bezdarbniekam, kas atradis darbu vismaz 20 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas (izņemot Rīgas pilsētu), tiek nodrošināta finansiāla atlīdzība transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Pasākums tiek īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā, vienlaikus LM prognozē lielāko pieprasījumu pēc šī pakalpojuma Latgales reģionā, kas attiecīgi nodrošinās tā ietvaros pieejamā finansējuma lielākās daļas novirzīšanu Latgales reģiona atbalstam.

Indikatīvais pasākuma "Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana" finansējums un atbalstāmo personu skaits Latgales reģionā

Pasākums "Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana"

2015.gads

2016.gads

2017.gads

Finansējums (EUR)

34 875,00

34 143,00

34 143,00

Atbalstāmās personas

98

95

95

Līdzšinējā pasākuma īstenošanas pieredze liecina, ka vislielākā interese par šo atbalstu ir Latgales reģionā. 2014.gadā visvairāk reģionālās darba mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē - 75, tad seko Vidzeme - 54, Kurzeme - 34, Zemgale - 24 un Rīgas reģions, kur pasākumā 2014.gadā bija iesaistījušies 18 cilvēki. Kopumā kopš atbalsta uzsākšanas līdz 2014.gada 31.decembrim visā valstī šo atbalstu izmantojuši 387 cilvēki. Vairums pasākuma dalībnieku (92%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību.

Ja šo Labklājības ministrijas pārziņā esošo pasākumu izstrādes laikā tiks konstatēts, ka pasākumi ietver komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, tos reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks iestrādāti nepieciešamie valsts atbalsta kontroles nosacījumi, lai pasākumus varētu uzskatīt par saderīgiem ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

5.2. Ekonomikas ministrijas īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai

2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks īstenots 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākums "Reģionālie biznesa inkubatori", kas turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori"28.

Pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori" mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu komersantu veidošanos un jaunu darbavietu radīšanu Latvijā, sekmēt finansējuma pieejamību komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu izbeidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, jo tiem trūkst profesionālo iemaņu, augsto risku dēļ tie nespēj piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Komersanti bieži nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

Pasākuma mērķa grupa ir mazie un vidējie komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas un fiziskas personas (ideju autori). Pasākuma ietvaros tiks nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts, aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, prototipu izstrāde u.c.)29, tai skaitā radošo industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora infrastruktūra. Uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts katra komersanta inkubācijas plāns - nepieciešamie pakalpojumi un finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams atbalsts.

Pasākums tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā un pašreiz norit aktivitātes iepriekšējā plānošanas perioda izvērtēšana, kuras ietvaros tiek analizēti arī ieviešanas modeļi (inkubatoru skaits, atrašanās vieta u.c.) un mehānisms (publiskais iepirkums vai cits modelis), kā arī apjoms un veids, kādā iesaistāmas pašvaldības, mācību iestādes, biznesa inkubatoru operatori. Līdz ar to izvērtējumā tiks analizēts un pamatots atbilstošākais modelis, kādā īstenot 3.1.1.6. pasākumus "Reģionālie biznesa inkubatori". Kopumā pasākuma ietvaros plānots atbalstīt ap 200 komersantu. Katram plānošanas reģionam plānots iezīmēt vienādu finansējuma apjomu - 5 milj. euro no pieejamajiem 25 milj. euro.

No 2007.-2013.gada plānošanas perioda līdzekļiem reģionālos biznesa inkubatorus plānots finansēt līdz 2015.gada beigām. Attiecīgi pasākuma īstenošana plānota no 2016.gada.

Ja šī Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā pasākuma izstrādes laikā tiks konstatēts, ka pasākums ietver komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē, to reglamentējošajos normatīvajos aktos tiks iestrādāti nepieciešamie valsts atbalsta kontroles nosacījumi, lai pasākumu varētu uzskatīt par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Vienlaikus 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tiks īstenots 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā", kas turpina 2007.-2013.gadā īstenoto 2.1.2.4. aktivitāti "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus ieguldīt zināšanu vai tehnoloģiju intensīvos projektos, kas veicina eksporta un darba samaksas pieaugumu, kā arī palielina komersantu ieguldījumus pētniecības un attīstības pasākumos. Pasākuma mērķa grupa ir apstrādes rūpniecības komersanti. Pasākums tiks īstenots ar vienādiem nosacījumiem visā Latvijas teritorijā. Kopējais pieejamais finansējums ir 60 milj. euro. Vienam komersantam maksimāli pieejamais finansējums 2 milj. euro, līdz ar to plānots atbalstīt 30-70 komersantus. Pasākuma īstenošanu plānots uzsākts 2015.gada nogalē.

5.3. Zemkopības ministrijas īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai lauku teritorijās

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros tiks īstenota virkne atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam lauku teritorijās.

Lai gan kopumā, pateicoties ES fondu līdzfinansējumam, ir palielinājusies Latvijas lauku saimniecību tehnoloģiskā modernizācija, saimniecību efektivitāte vēl joprojām ir viena no zemākajām ES - gan produkcijas izlaidē, gan bruto pievienotajā vērtībā uz nodarbināto un lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tāpēc gan lauku saimniecībās, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos vēl joprojām nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs, it sevišķi vidēja lieluma saimniecībām un uzņēmumiem. Uzņēmumu attīstībai un/vai pārstrukturēšanai šiem mērķiem ir nepieciešams būtiski uzlabot apgrozāmo un investīciju līdzekļu pieejamību, jo šobrīd komercbanku kredītpolitika ierobežo mazo saimniecību pieejas iespējas kredītresursiem.

Attiecīgi Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam tiek paredzēti šādi atbalsta pasākumi ieguldījumiem saimniecību izveidē un attīstībā :

- 4.pasākums ""Investīcijas materiālajos aktīvos" (apakšpasākums 4.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās");

- 6.pasākums "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" (apakšpasākums 6.1. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, apakšpasākums 6.3. Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības).

Lauku saimniecību izveides un attīstības pasākumu ietvaros ir paredzēts finansējumu sadalīt pa Lauku atbalsta dienesta reģionālajām pārvaldēm proporcionāli vienotajam platību maksājumam pieteiktajām platībām. Atbilstoši tam tiks nodrošināta noteikta finansējuma pieejamība Latgales reģionam.

Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam provizorisko publiskā finansējuma sadalījumu un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus uzņēmējdarbības attīstībai Latgales plānošanas reģionā skatīt 2.tabulā.

Lauku attīstības programmas 2014.-2020.g. pasākums

Provizoriskais publiskais finansējums Latgales plānošanas reģionam

Sasniedzamie

rezultatīvie rādītāji

Provizoriskās rezultatīvo rādītāju vērtības

M04 Ieguldījumi fiziskajos aktīvos

~70,00milj. EUR

Atbalstītas lauku saimniecības, pārstrādes uzņēmumi, skaits;

~775

Pārbūvētas un atjaunotas meliorācijas sistēmas, km

~900

M06 Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība

~26,00milj. EUR

Izveidotas jaunas darbavietas, skaits

~25

M07 Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

~29,00milj. EUR

Izbūvēti vai pārbūvēti pašvaldību ceļi ar grants segumu, km

~460

M19.2. Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju

~6,00milj. EUR

Izveidotas jaunas darbavietas, skaits

~20

2.tabula. Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam provizoriskais publiskā finansējuma sadalījums un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji uzņēmējdarbības attīstībai Latgales plānošanas reģionā

Atbalsta pasākums "Ieguldījumi fiziskajos aktīvos" turpina Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros īstenoto atbalsta pasākumus "Lauku saimniecību modernizācija", "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" un "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu".

Visām novadu pašvaldībām (izņemot novadu teritoriālās vienības - pilsētas - ar iedzīvotāju skaitu virs 5000) būs pieejams atbalsts Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos". Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta maza mēroga infrastruktūras - lauku pašvaldības grants ceļu izbūve un/vai pārbūve, kas saistīta ar uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanu teritorijā. Pašvaldības grants ceļu izbūve un pārbūve, tiek veikta saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un rīcības/investīciju plānos iekļautajiem projektiem. Pašvaldība definē objektus, kuriem tiks piemērots atbalsts, ņemot vērā preču plūsmu teritorijā un objekta nozīmīgumu uzņēmējdarbības veicināšanā. Projektā pašvaldība var paredzēt melnā (asfaltbetona) seguma vai cementbetona seguma ieklāšanu, ietverot to neattiecināmās izmaksās. Priekšroka tiks dota projektiem, kuri tiek īstenoti pašvaldībās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu, kā arī integrēta tipa projektiem, kas tiek īstenoti kopā ar pievadceļu izbūvi pie uzņēmējdarbības objektiem 4.3.apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanu" ietvaros. Atbalsta intensitāte ir 90%.

Pasākuma ietvaros finansējums tiks kvotēts un piešķirts visām novadu pašvaldībām ieguldījumiem lauku teritorijā, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

- Pašvaldību grants ceļu kopgarums (Datu avots: LVC);

- Lauksaimniecības dzīvnieku skaits novadā (Datu avots: Lauksaimniecības datu centrs)30,

- Laukaugu platības novadā (Datu avots: Lauku atbalsta dienests).

Augstākminētos kritērijus piemērojot attiecībā 40% / 30% / 30% iegūts katram novadam atbilstošais finansējuma īpatsvars, t.sk. Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām pieejamais finansējums.

5.4. Īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam paredzētos projektus Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu finansēšanas plānam 2015.-2017.gadam

Gan stratēģija "Latvija 2030", gan NAP 2020, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam uzsver sasniedzamības un mobilitātes iespēju nozīmi teritoriju attīstībā, t.sk. to ietekmi uz teritoriju pievilcību dzīvesvietas izvēlei un uzņēmējdarbības veikšanai. Starp nozīmīgākajiem aspektiem ir iespējas iedzīvotājiem pieņemamā laikā un par samērīgām izmaksām nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumu sniegšanas vietām, savukārt uzņēmējiem - nodrošināt izejvielu un saražoto preču pārvadāšanu u.tml., ko nodrošina transporta infrastruktūra un attiecībā uz iedzīvotājiem arī sabiedriskā transporta pieejamība.

2014.-2020.gada periodā plānotie valsts transporta infrastruktūras uzlabošanas darbi pa konkrētiem valsts galveno autoceļu, valsts reģionālo autoceļu un valsts vietējo autoceļu posmiem norādīti Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam31 (turpmāk - programma). Va/s "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC), pamatojoties uz SaM deleģējumu par valsts autoceļu finansēšanas programmu izstrādāšanu, katru gadu veic autoceļa stāvokļa novērtēšanu, apzinot autoceļu stāvokļa izmaiņas satiksmes slodžu, laika apstākļu un ceļu materiālu novecošanas ietekmē. Šo iemeslu dēļ katru gadu programmā iekļauto projektu prioritāte var tikt mainīta, programma tiek papildināta ar jauniem projektiem, un no tās tiek izslēgti īstenotie projekti.32

LVC izmanto šādus kritērijus autoceļu posmu prioritātes noteikšanai:

- autoceļa seguma, nomaļu un ūdensnovades stāvokļa vizuālais novērtējums 5 baļlu skalā, ietverot ceļa klātnes stabilitātes novērtējumu;

- satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (intensitāte, slodzes);

- autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);

- seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos 3 gados (Starptautiskā līdzenuma koeficienta IRI izmaiņas);

- saķeres koeficienta vērtība;

- seguma ieliekuma mērījumu dati zem krītošā svara deflektometra.33

Vienlaikus būtiski ir ņemt vērā arī katra autoceļa nozīmi reģionālajā attīstībā. Līdz ar to, veicot potenciālo projektu atlasi un prioritizēšanu, Eiropas Savienības fondu investīcijām reģionālo ceļu attīstībā tiek piemēroti papildu kritēriji attiecībā uz savienojamības nodrošināšanu starp reģionālas un nacionālas nozīmes centriem un maršrutu pabeigšanu, vienlaikus ņemot vērā pašvaldību plānotos ieguldījumus uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, lai sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos Latgales plānošanas reģiona teritorijā un regulāri aktualizējot informāciju par autoceļu posmiem sadarbībā ar pašvaldībām.

Papildus ir risināms jautājums par valsts budžeta finansējuma piesaiste tiem valsts autoceļu un tiltu uzlabošanas projektiem Latgales plānošanas reģionā, kuru īstenošanai tas nav piešķirts valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana.

Ņemot vērā nepieciešamību sagatavot būvprojektus un veikt būvdarbu iepirkumus, finansējuma piešķiršanas gadījumā šie būvdarbi varētu tikt īstenoti 2016.-2017.gadā.

SaM sagatavoto priekšlikumu par indikatīvajiem valsts autoceļu uzlabošanas projektiem, kuriem būtu nepieciešams piesaistīt valsts budžeta finansējumu Rīcības plāna īstenošanas ietvaros34, skatīt 1.pielikumā35.

5.5. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotie pasākumi izglītības pieejamības nodrošināšanai

- Vispārējās izglītības pieejamība un kvalitāte

Latgales reģionam ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu vispārējas izglītības pieejamībai un kvalitātes nodrošināšanai uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā citiem reģioniem.

Lai uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, Latgales reģiona pašvaldības vai to apvienības var pretendēt uz 8.1.2.SAM "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" atbalstu, kas ir plānots mācību vides infrastruktūras uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs dažādās izglītības pakāpēs, ievērojot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijas, lai kompleksā veidā sakārtotu izglītības iestāžu tīklu attiecīgajā teritorijā.

Latgales reģiona pašvaldības un pašvaldības izglītības pārvaldes varēs iesaistīties 8.3.1.SAM "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" ietvaros Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā, piedaloties kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādē un aprobācijā.

Tapāt Latgales reģiona pašvaldībām vai to apvienībām, kā arī valsts dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm ir iespēja pretendēt uz atbalstu vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai 8.3.2.SAM "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros. Tā ietvaros tiks sniegts atbalsts vispārējās izglītības iestādes izglītības procesa organizācijas un vadības pilnveidei, lai sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, kā arī pedagogu kompetenču pilnveidei.

Lai veicinātu t.sk. Latgales reģiona jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iesaistīšanos izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā, 8.3.3.SAM "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" ietvaros Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām no 2014.gada beigām ir uzsākusi atbalsta sniegšanu NVA nereģistrēto NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātēm un informēšanas pasākumiem. Papildus šim tiek nodrošināta mērķa grupas jauniešu profilēšana un individuālo pasākumu programmu izstrāde, īstenošana un uzraudzība; motivēšana, aktivizēšana un atbalsta sniegšana saskaņā ar mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu. Tiek nodrošināta metodoloģiska atbalsta sniegšana sadarbības partneriem un projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos, kā arī konsultāciju sniegšana programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem.

Lai nodrošinātu sistemātiskus karjeras atbalsta pasākumus izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, Latgales reģiona pašvaldības un valsts vispārējās un PIKC var iesaistīties 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros Valsts izglītības attīstības aģentūras plānotajā projektā. Projekta ietvaros plānota karjeras izglītības atbalsta pasākumu īstenošana izglītības iestādēs, tajā skaitā karjeras konsultāciju nodrošināšana izglītojamajiem visos Latvijas novados un republikas pilsētās, kā arī atbalsts izglītojamo profesionālās meistarības konkursu organizēšanai un dalībai starptautiskajos konkursos; atbalsts karjeras pakalpojuma plāna izstrādei un aprobācijai, t.sk. metodisko un informatīvo materiālu izstrādei; atbalsts karjeras pedagogu vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs profesionālās kompetences pilnveidei.

- Profesionālās izglītības pieejamība un kvalitāte

Latgales reģionam ir iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu profesionālās izglītības pieejamības un efektivitātes uzlabošanai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām nodrošināšanai uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā citiem reģioniem.

Lai uzlabotu izglītības iestāžu mācību vidi, Latgales reģiona pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes var pretendēt uz 8.1.3.SAM "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros plānoto atbalstu profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, infrastruktūras, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, izveidei un sakārtošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk. infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās.

Turpinot uzsāktās reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē, uzlabojot mācību prakses kvalitāti un pieejamību, t.sk., lai nodrošinātu sistēmisku darba vidē balstītu mācību ieviešanu Latgales reģiona pašvaldībām un profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja pretendēt uz atbalstu darba vidē balstītu mācību un māceklības īstenošanai profesionālajā izglītībā, kā arī atbalstu mācību prakses īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā 8.5.1.SAM "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" ietvaros.

Lai paaugstinātu profesionālās izglītības iestāžu darbības efektivitāti un kvalitāti, attīstot stratēģisko partnerību ar nozaru pārstāvjiem skolas pārvaldībā un pilnveidojot profesionālās izglītības pedagogu profesionālo kompetenci, prakses vadītāju pedagoģisko kompetenci, kā arī nodrošinot pedagogu atjaunotni, Latgales reģiona pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes varēs pretendēt uz atbalstu 8.5.3.SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi". Tā ietvaros paredzēts atbalsts profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, t.sk. jaunizstrādātā mācību satura apguvei, tai skaitā nodrošinot e-prasmju apguvi, un stažēšanās pasākumiem, kā arī metodoloģiskais atbalsts un apmācības jaunajiem pedagogiem un atbalsts prakšu vadītāju un amata meistaru pedagoģiskās kompetences pilnveidei, kā arī izglītības iestāžu vadītāju kompetenču pilnveidei pieaugušo izglītības procesa vadībā.

- Pieaugušo izglītības pieejamība

Lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus izmaiņām un vajadzībām reģionu griezumā un valstī kopumā, t.sk., ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, Latgales plānošanas reģions varēs iesaistīties 8.4.1.SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ietvaros Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā projektā. Projekta ietvaros paredzēta nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveide un neformālās izglītības programmu apguve, t.sk., darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguve, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumu nodrošināšana.

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt rīcības plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam pielikums

Satiksmes ministrijas priekšlikums par indikatīvajiem valsts autoceļu uzlabošanas projektiem Latgales plānošanas reģionā, kuriem nepieciešams piesaistīt valsts budžeta finansējumu

Prioritārie projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ valsts galvenie autoceļi

Prior. Nr.

Autoceļa indekss

Autoceļš

Adrese, km

Posma garums, km

Plānotās izmaksas tūkst. EUR

no

līdz

 

 

Projekti, kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

 

 

 

 

1.

A13

Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugvapils - Lietuvas robeža (Medumi)

53,22

53,41

0,19

219

2.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

255,76

268,71

12,95

1910

3.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

247,90

255,76

7,86

1160

4.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

149,54

158,45

8,91

190

5.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

224,55

232,16

7,61

115

6.

A12

Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža

12,03

12,21

0,18

800

Kopā:

   

37,70

4 394

 

 

Projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums

   

 

 

7.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

189,89

201,92

12,03

3170

8.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

274,07

287,95

13,88

2040

9.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

232,16

238,50

6,34

1670

10.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

290,11

296,90

6,79

1000

11.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

201,60

211,20

9,60

4900

12.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

238,50

247,90

9,40

2480

13.

A15

Rēzeknes apvedceļš

0,00

7,19

7,19

1900

14.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

211,20

218,50

7,30

4900

15.

A6

Rīga - Daugavpils - Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)

218,50

224,60

6,10

4700

Kopā:

   

78,63

26 760

Pavisam Kopā:

   

116,33

31 154

Prioritārie projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ valsts reģionālie autoceļi

N.p.k.

Autoceļa indekss

Autoceļa nosaukums

Autoceļa posms, km

Kopējās plānotās izmaksas, tukst.EUR

no

līdz

kopā

 

 

Projekti, kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

 

 

 

 

1

P55 Rēzekne-Dagda

6,10

10,38

4,28

1000

2

P64 Višķi - Nīcgale

27,32

31,45

4,13

130

3

P61 Krāslava-Dagda

2,32

18,22

15,90

510

4

P73 Vecumnieki-Nereta-Subate

72,21

75,00

2,79

90

5

P60 Dagda-Aglona

1,30

8,32

7,02

410

6

P60 Dagda-Aglona

9,89

13,00

3,11

7

P58 Viļāni-Preiļi-Špoģi

53,30

58,13

4,83

710

8

P57 Malta- Sloboda

1,46

5,20

3,74

55

9

P45 Viļaka- Kārsava

29,04

31,85

2,81

110

10

P65 Stropi -Krauja

0,00

4,61

4,61

1220

11

P54 Rēzekne - Greiškāni

4,05

6,72

2,67

700

12

P49 Kārsava-Ludza-Ezernieki

16,79

25,29

8,50

2240

13

P58 Viļāni-Preiļi-Špoģi

7,50

21,18

13,68

2010

14

P46 Dubļeva-Cērpene

15,45

22,82

7,37

1940

15

P72 Ilūkste (Virsaiši)-Bebrene-Birži

5,07

8,11

3,04

1070

 

   

 

Kopā

51,25

12195

 

 

Projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums

 

 

 

 

16

P61 Krāslava-Dagda

18,22

28,63

10,41

1530

17

P36 Rēzekne-Gulbene

20,90

39,25

18,35

2700

18

P72 Ilūkste (Virsaiši)-Bebrene-Birži

0,00

2,15

2,15

320

19

P69 Skrudaliena-Kaplava-Krāslava

0,00

10,29

10,29

1520

20

P64 Višķi - Nīcgale

5,21

7,00

1,79

270

21

P64 Višķi - Nīcgale

10,23

16,40

6,17

910

22

P69 Skrudaliena-Kaplava-Krāslava

19,06

24,06

5,00

740

23

P60 Dagda-Aglona

21,67

28,06

6,39

940

24

P62 Krāslava-Preiļi-Madona

20,00

30,56

10,56

1560

 

   

 

Kopā

71,11

10490

Pavisam kopā

110,98

22685

Prioritārie projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ valsts vietējie autoceļi

N.p.k.

Autoceļa indekss

Autoceļa nosaukums

Autoceļa posms, km

Kopējās plānotās izmaksas, tūkst.EUR

no

līdz

kopā

 

 

Projekti, kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

 

 

 

 

1

V751

Upmala - Ančkini - Pieniņi - Kauša

0,00

7,59

7,59

950

2

V673

Daugavpils- Elerne- Lielborne

0,05

12,71

12,66

765

3

V555

Dziļāri - Vecstrūžāni - Rogovka

19,23

21,4

2,17

30

4

V517

Pakalni - Lauderi - Ploski

18,12

19,83

1,71

165

5

V545

Lauderi - Vecslabada - Šķaune

0,00

1,04

1,04

90

6

V695

Daugavpils - Birkineļi - Smeline

2,11

7,09

4,98

315

7

V678

Līksna - Kalupe - Upmale - Rožupe

0,60

9,65

9,05

470

 

 

 

 

Kopā

16,78

2785

 

 

Projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums

 

 

 

 

8

V460

Tilža - Baltinava

7,20

19,01

11,81

600

9

V580

Rēzekne - Ciskādi - Ružina

14,97

21,53

6,56

720

10

V636

Krāslava - Izvalta - Šķeltova - Aglona

1,14

10,01

8,87

450

11

V636

Krāslava - Izvalta - Šķeltova - Aglona

10,01

11,35

1,34

 

12

V636

Krāslava - Izvalta - Šķeltova - Aglona

16,67

17,15

0,48

260

13

V636

Krāslava - Izvalta - Šķeltova - Aglona

18,60

19,31

0,71

 

14

V735

Stabulnieki - Sīļukalns - Varakļāni

17,81

24,12

6,31

315

15

V503

Kārsava - Kārsavas stacija

1,02

3,44

2,42

250

16

V555

Dziļāri - Vecstrūžāni - Rogovka

0,00

5,80

5,80

600

17

V459

Pleševa - Čilipīne - Kudreva

6,80

7,90

1,10

120

18

V557

Dricāni - Nautrēni

7,00

15,51

8,51

900

19

V501

Ludza - Stiglava - Kārsava

0,00

2,80

2,80

300

 

 

 

 

Kopā

56,71

4515

Pavisam kopā:

146,97

7300

Prioritārie projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ tilti valsts autoceļos

Prior. Nr.

Autoceļa indekss

Autoceļš

km

Nosaukums

Plānotās izmaksas tūkst. EUR

 

 

Projekti, kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

 

 

 

1

V820

Viesīte-Deši-Sauka-Rite

19,24

Dienvidsuseja

300

Kopā:

   

300

 

 

Projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums

   

 

2

P61

Krāslava-Dagda

25,29

Dzeguze

250

3

P63

Līvāni-Preiļi

31,90

Feimanka

300

4

V479

Baltinava-Punduri

1,70

Kuhva

390

5

V761

Rožupe-Rudzēti-Varakļāni

9,50

Oša

230

6

V646

Jaunokra-Zundi

6,56

Balda

250

7

P47

Balvi-Kapūne

11,20

Vārniene

300

8

P47

Balvi-Kapūne

11,80

Vārniene

300

Kopā:

   

2 020

Pavisam Kopā:

   

2 320

Prioritārie projekti Latgales plānam 2015.˗˗2017. gadam ˗˗ satiksmes drošības paaugstināšanas projekti valsts autoceļos

Prior. Nr.

Autoceļa indekss

Darba nosaukums

Autoceļa posms, km

Plānotās izmaksas tūkst. EUR

no

līdz

kopā

 

 

Projekti, kuriem ir piešķirts finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana

 

 

 

 

1.

P57

Gājēju - velosipēdistu celiņa ierīkošana gar a/c Malta - Sloboda Maltā

0

1,5

1,5

475

2.

P58

Projekta "Gājēju - velosipēdistu celiņa ierīkošana uz a/c Viļāni - Preiļi - Špoģi apdzīvotā vietā Riebiņi

29,56

30,33

0,77

270

3.

A13

Gājēju - velosipēdistu celiņa un apgaismojuma ierīkošana uz a/c Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) Maltā

71,1

73,2

2,1

350

4.

P62

Gājēju - velosipēdistu celiņa ierīkošana gar a/c Krāslava - Preiļi - Madona Aglonā

32,73

33,75

1,02

250

5.

A6/P65

Ac Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un a/c Stropi - Krauja krustojuma rekonstrukcija, km 283,50

 

 

 

245

 

 

Kopā:

 

 

 

1590

 

 

Projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums

 

 

 

 

6.

P58/V741

A/c V741 Preiļu apvedceļš un a/c P58 Viļāni - Preiļi - Špoģi krustojuma rekonstrukcija.

 

 

0

570

7.

P63

Gājēju - velosipēdistu celiņa projektēšana gar a/c P63 Līvāni - Preiļi, km 23,98 - 24,45, Sutri.

23,98

24,45

0,47

135

 

 

Kopā:

 

 

 

705

 

 

Pavisam kopā:

 

 

 

2 295


1 Reģionālā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju dispersija - variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

2 CSP. ISG032. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0032.px/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0.

3 Austrumu pierobežā ietilpstošās pašvaldības noteiktas Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam.

4 VARAM aprēķins, izmantojot CSP, PMLP datus, kas pieejami: http://www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/plan_reg_pils_novadu_att_rad_2013_euro.xls.

5 Informācija par pētījumu pieejama: http://mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-rosina-stiprinat-mazakumtautibu-piederibas-sajutu-latvijai

6 CSP. ISG191. Pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs reģionos un republikas pilsētās gada sākumā. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0191.px/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0.

7 Darba meklēšanas atbalsta pasākumu ietvaros tiek paredzēta bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna izstrāde, bezdarbnieka profilēšana (klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos), piemērota darba noteikšana, informēšana par darba meklēšanas metodēm, darba meklēšanas pienākuma izpildes pārbaude un citi aktīvu darba meklēšanu veicinoši pasākumi, kas motivē bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt darbu un iekļauties darba tirgū.

8 VARAM aprēķins par 3.kārtā sasniedzamajiem rādītājiem, balstoties uz Darbības programmas papildinājumā ietvertajām 5.6.2. SAM sasniedzamajām rādītāju vērtībām.

9 Eurostat. GDP per capita in the EU in 2011: seven capital reģions among the ten most prosperous. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/1-27022014-AP/EN/1-27022014-AP-EN.PDF; VRAA aprēķins.

10 VRAA dati, pieejami: http://www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/plan_reg_pils_novadu_att_rad_2013_euro.xls.

11 VRAA aprēķins, izmantojot NVA un PMLP datus.

12 "Administratīvo procedūru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi." SIA "PricewaterhouseCoopers" pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma. Rīga, 2013. Pētījums un tā datu masīvi pieejami: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/petijumi/.

13 LIAA sniegtie dati.

14 Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 4.pielikums, sadaļa "Konstatētie šķēršļi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ienākšanai Latvijā".

15 VARAM 2012.gada jūlijā - novembrī veiktā 30 attīstības centru pašvaldību aptauja par brīvajām platībām esošajās industriālajās zonās un perspektīvajām industriālajām zonām (īss apkopojums iekļauts Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam nodaļā "5.1.1.1.Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem".

16 Buģina, V., Pučere, I. (2000) Ievads reģionālās attīstības teorijās. Jelgava: LLU, 6.lpp.

17 Turpat, 47.lpp.

18"Attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze. Plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu pašvaldību attīstības raksturojums." SIA "Excolo Latvia" pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma. 2013. Pieejams: www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/petijumi/regionu_attist_final_2012.pdf

19 Papildus Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centra projektā sasniegtajiem rādītājiem.

20 CSP. SRG051. Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__01_skaits/SR0051.px/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0.

21 VRAA. Attīstības centru ietekmes areāla noteikšana un analīze. Plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu pašvaldību attīstības raksturojums. Pētījuma noslēguma ziņojums. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.vraa.gov.lv/uploads/documents/petnieciba/petijumi/regionu_attist_final_2012.pdf.

22 Saskaņā ar Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ietverto definīciju degradētā teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota komercdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur komercdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti, vai arī piesārņoti.

23 Precīzas atbalstāmās darbības noteiktas Ministru kabineta noteikumu projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" īstenošanas noteikumi".

24 Tiks precizēts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par 5.6.2.SAM īstenošanu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

25 VARAM aprēķins par 3.kārtā sasniedzamajiem rādītājiem, balstoties uz Darbības programmas papildinājumā ietvertajām 5.6.2. SAM sasniedzamajām rādītāju vērtībām.

26 Ietvertā informācija aptver arī Labklājības ministrijas pārziņā esošā 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākumus, kā arī 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" pasākumus, kas, t.sk. tiks īstenoti Latgales teritorijā.

27 Subsidētās nodarbinātības pasākumu ietvaros un pasākumā "Pirmā darba pieredze" - pirmajos 4 mēnešos, apmācībās un pasākumā "Darbnīcas jauniešiem" uz visu jaunieša iesaistes ilgumu pasākumā.

28 Par darbības programmas 3.1.1.SAM ieviešanas modeli vēl notiek diskusijas un tam tiks veikts paplašinātais sākotnējais novērtējums.

29 Pirms-inkubācijā atbalstu piešķir biznesa ideju autoriem (fiziskām personām), kuras vēlas uzsākt saimniecisko darbību. Pirms-inkubācijas laikā (ne ilgāk kā 4 mēneši) biznesa idejas autoram tiek nodrošinātas aprīkotas telpas: viena darba vieta (galds, krēsls), telefons un dators ar interneta pieslēgumu. Pirms-inkubācijas laikā biznesa operatora darbinieki un mentori sniedz sagatavotā biznesa plāna novērtējumu un ieteikumus biznesa plāna uzlabošanai.

30 Novados, kuros ir liels dzīvnieku vienību skaits koncentrēts atsevišķās novietnēs, tika izslēgti (putnu novietnes -ietekmē 10 novadus) vai samazināts (cūku novietnes ietekmē - 15 novadus) , jo to ietekme nav attiecināma uz visu novada teritoriju.

31 Pieejama: http://kartes.lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/valsts_autocelu_sakartosanas_programma_2014____2020__gadam/.

32 Turpat.

33 Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam. Pieejama: http://kartes.lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/valsts_autocelu_sakartosanas_programma_2014____2020__gadam/.

34 Vienlaikus jāņem vērā, ka Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" īsteno prioritāros objektus atbilstoši SaM apstiprinātam trīsgadu finansēšanas plānam visos reģionos, ieskaitot Latgali, kā arī to, ka autoceļu sakārtošanā situācija nepārtraukti mainās - prioritāri sekojošie autoceļu projekti tiek īstenoti gan papildus finansējuma pieejamības gadījumā, gan būvdarbu iepirkuma finanšu ekonomijas gadījumā.

35 Piedāvātajos variantos nav iekļauts objektu dalījums pa gadiem vairāku iemeslu dēļ:

- Projekta īstenošanas gads ir atkarīgs no finansējuma pieejamības;

- Konkursu procedūras rada nenoteiktību, jo pārsūdzību dēļ projektu īstenošana var notikt vēlāk nekā plānots.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 230Pieņemts: 29.04.2015.Stājas spēkā: 29.04.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 87, 06.05.2015. OP numurs: 2015/87.4
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
273813
29.04.2015
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva