Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.145

Rīgā 2015.gada 28.aprīlī (prot. Nr.53, 1.§)
Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapliču izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un ir saņēmis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā vai kapsētai piegulošajā teritorijā;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī mirušos, ja viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.9. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.10. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem;

2.11. kapavietu komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Mājokļu un vides departaments) direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu, pieņem lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina;

2.12. kapavietai piegulošā brīvā zeme (teritorija) – ārpus kapavietas esoša zeme (teritorija), kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu, kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai un par kuru kapavietu komisija ir pieņēmusi lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina ar tiesībām apbedīt pievienotajā teritorijā, ja kapsētā veikta kapavietu inventarizācija;

2.13. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.14. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.15. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.16. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai/apbedīšanai;

2.16.1 kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.17. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot urnas ar kremētu mirušo pelniem;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

(Grozīts ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224)

3. Pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja, kurš ir mirušā laulātais vai radinieks un kura dzīvesvieta deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniegumu. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

(Grozīts ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224)

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām vai konfesijām. Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk – Kapsētu pārvalde) par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajām organizācijām vai konfesijām mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus. Reliģiskās organizācijas vai konfesijas samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu uzturēšanā;

4.2. noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datubāze.

6. Mājokļu un vides departaments izstrādā un Mājokļu un vides departamenta direktors apstiprina šo saistošo noteikumu piemērošanai nepieciešamo iesniegumu un atļauju veidlapas.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

7. Kapsētu pārvaldes un Kapsētu pārvaldes kapsētu administrācijas darba laiku publicē Mājokļu un vides departamenta mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām.

Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

8. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

8.1. no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

8.2. no 1.novembra līdz 31.martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

8.1 Autotransporta atrašanās kapsētu teritorijās ir atļauta noteiktajā kapsētu darba laikā.

(Rīgas domes 13.06.2017. saistošo noteikumu Nr. 258 redakcijā)

9. Kapsētu darbiniekiem darba laikā pie apģērba ir piestiprināta pazīšanas zīme, uz kuras norādīts uzvārds un ieņemamais amats.

10. Kapsētās aizliegts:

10.1. uzturēties pēc to slēgšanas;

10.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

10.3. (svītrots ar Rīgas domes 09.06.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.151);

10.4. ievest suņus bez pavadas;

10.5. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

10.5.1. gadījumus, kad ir saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

10.5.2. policijas operatīvos transportlīdzekļus, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus;

10.5.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

10.5.4. personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

10.5.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

10.6. traucēt bēru ceremonijas norisi;

10.7. sniegt amatnieku pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

10.8. traucēt kapraču darbu.

11. Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos (katafalkos).

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

12. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu), pamatojoties uz:

12.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu vai augstākās izglītības un zinātnes institūcijas iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem;

12.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.3. dokumentu, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

13. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu) un dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

14. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

15. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu, ievērojot šo saistošo noteikumu 16.punkta nosacījumu, lemj Kapsētu pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā, kam pievienoti:

15.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

15.2. attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājums par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu;

15.3. dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

16. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvaldes priekšnieks kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks, lejupējais radinieks, brālis vai māsa.

17. Slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā var veikt urnas virsapbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

18. Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapavietu skaitu, nenoslēdzot ar viņu kapavietas uzturēšanas līgumu.

19. Ja izveidotā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvaldes priekšnieks kapavietas uzturētājam piešķir jaunu apbedījumam nepieciešamo kapavietu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un kapsētas pārziņa sastādītu aktu.

20. Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

21. Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

21.1 Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu apbedījuma veikšanai, izmantojot kapavietai piegulošo aktēto kapavietu (teritoriju). Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

(Rīgas domes 13.06.2017. saistošo noteikumu Nr. 258 redakcijā)

22. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

22.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

22.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

22.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VIII nodaļu;

22.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

23. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:

23.1. 22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

23.2. 22.2., 22.3. un 22.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 33.punkta nosacījumus.

24. Aktētu kapavietu var piešķirt un ierādīt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu.

25. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvaldes priekšnieks un ierāda kapsētas pārzinis, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju, kuram uzturēšanā jau ir nodota kapavieta attiecīgajā kapsētā, līgumu par aktētas kapavietas uzturēšanu (3.pielikums), pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu, kam pievienoti:

25.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

25.2. dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

26. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku.

27. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

III1. Kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtība

(Nodaļa Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

27.1 Kolumbārija niša tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

27.11. personas iesniegumu par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

27.12. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai citas kompetentas iestādes izdotu dokumentu;

27.13. dokumentu, kas apliecina vienreizējas maksas par kolumbārija nišas lietošanu veikšanu;

27.14. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

27.2 Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar Kapsētu pārvaldi noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu (5.pielikums).

27.3 Urnu ievietošanai paredzēto nišu drīkst atvērt tikai Kapsētu pārvaldes attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

27.4 Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne var tikt gravēta tikai atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam (6.pielikums), kas nosaka teksta atrašanās vietu un izkārtojumu uz noslēdzējplāksnes.

27.5 Urnas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

27.6 Kolumbārija niša, kuras lietotājs pārtraucis līgumu par tās lietošanu, var tikt nodota lietošanā tikai personai, kura atrodas laulības, radniecības vai svainības attiecībās ar kolumbārija nišas lietotāju.

IV. Apbedīšanas kārtība

28. Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā organizē attiecīgi kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā, vai 24 stundas pirms urnas novietošanas kolumbārijā.

(Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

29. Apbedīšanas laiku vai laiku urnas novietošanai kolumbārijā kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

(Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

30. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.

Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 0,8 m. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

31. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

32. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā, kā arī kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

33. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

34. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas pārzinim jāiesniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, kā arī Kapsētu pārvaldes un Veselības inspekcijas atļaujas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

35. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē mirušā pārapbedīšanu.

36. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

37. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

V. Kapličas izmantošana

38. Kapliču (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

39. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

VI. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

40. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru mirušo, kuriem nav laulātā, radinieku vai citas personas, kura organizētu mirušā apbedīšanu (bezpiederīgais mirušais), apbedīšanai.

41. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgos mirušos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.600 "Kremācijas noteikumi" netiek kremēti, apbedī zārkā.

42. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šī apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 1 m līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 m, platums – 1 m.

43. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) kapsētās nodrošina Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

44. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot šo saistošo noteikumu 42.punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu šo saistošo noteikumu 40.punktā minētajā sektorā.

45. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņiem ir pienākums:

45.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot bezpiederīgā mirušā apbedīšanu;

45.2. samaksāt normatīvajos aktos noteiktu vienreizēju maksu par kapavietu un ar kapavietas labiekārtošanu (kapa kopiņas izveidošana, piemiņas zīmes uzstādīšana) saistītos maksājumus;

45.3. noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums).

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

VII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

46. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

46.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums), norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;

46.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

46.3. gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

46.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

46.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

46.6. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

46.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai. I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

46.8. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

47. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

47.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

47.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

47.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

VIII. Nekoptas kapavietas aktēšana

48. Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (4.pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

49. Kapavietu komisija šo saistošo noteikumu 48.punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

50. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi šo saistošo noteikumu 48.punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

51. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā šo saistošo noteikumu 48.punktā minētā akta sastādīšanas trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

52. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 51.punktu un 22.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

52.1. samaksāt Rīgas domes noteikto vienreizējo maksu par kapavietu;

52.2. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

52.3. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

53. Kapsētu pārvalde informē Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pieminekļu aģentūra" par aktētā kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

IX. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

54. Amatnieka pakalpojumus kapsētā atļauts sniegt tikai kapsētas administrācijas darba laikā saskaņā ar šo saistošo noteikumu II nodaļu.

55. Kapsētās amatniekiem ir pienākums pēc Kapsētu pārvaldes vai Rīgas pašvaldības policijas darbinieku pieprasījuma uzrādīt Kapsētu pārvaldes izsniegtu atļauju.

56. Amatniekiem darba dienas beigās vai beidzot darbus ir pienākums sakārtot darba vietas, atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai izvest, kā arī ar savu transportlīdzekli izvest no kapsētas nojauktos kapu pieminekļus un apmaļu paliekas.

X. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

57. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie Mājokļu un vides departamenta direktora, bet Mājokļu un vides departamenta direktora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

58. Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie Mājokļu un vides departamenta direktora.

XI. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

59. Par šo saistošo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 80 euro, bet juridiskām personām līdz 150 euro. Par šo saistošo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro, bet juridiskām personām līdz 1400 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 09.06.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.151)

60. Par šo saistošo noteikumu 10.4.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām no 10 euro līdz 40 euro, bet juridiskām personām no 20 euro līdz 80 euro.

61. Par šo saistošo noteikumu 10.5.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu sauc pie likumā paredzētās atbildības.

62. Par šo saistošo noteikumu 10.6., 10.8.apakšpunktā un 11.punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu no 80 euro līdz 350 euro.

63. Par šo saistošo noteikumu 10.7., 46.7. un 47.3.apakšpunktā un 54., 55. un 56.punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu līdz 80 euro.

64. Par šo saistošo noteikumu 47.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 350 euro.

65. Par šo saistošo noteikumu 10.2. un 47.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 100 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.06.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 258)

65.1 Par šo saistošo noteikumu 27.3 punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu no 80 euro līdz 350 euro.

(Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

66. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus ir tiesīga Rīgas pašvaldības policija likuma "Par policiju" noteiktajā kārtībā.

XII. Noslēguma jautājumi

67. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošos noteikumus Nr.149 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr.10, Nr.120; 2010, Nr.48, Nr.109, Nr.180; 2013, Nr.51, Nr.238).

68. Atcelt Rīgas domes 2015.gada 24.februāra saistošos noteikumus Nr.139 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145
Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri

Kapavieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, m2

Kapavietas zārkiem vai urnām

Vienvietīga kapavieta

1,75

3,00

5,25

Divvietīga kapavieta

2,50

3,00

7,50

Trīsvietīga kapavieta

3,00

3,00

9,00

Četrvietīga kapavieta

4,00

3,00

12,00

Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai

1,50

2,50

3,75

Kapavieta kremētu mirušo 50 kapsulām

1,50

2,50

3,75

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

2.pielikums

Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145

(Pielikums Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224)

Līgums Nr.______ par kapavietas uzturēšanu

Rīgā 20____.gada ______________
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes
(kapsētas nosaukums)
kapsētas pārzinis (turpmāk – kapsētas pārzinis), no vienas puses,
( vārds, uzvārds)
un kapavietas uzturētājs , personas kods __________ – __________
(vārds, uzvārds)
(turpmāk – uzturētājs), no otras puses, turpmāk līgumā sauktas – puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, spaidiem un viltus noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

1.1. Kapsētas pārzinis nodod un uzturētājs pieņem uzturēšanā
(vietu skaits)
kapavietu, kas atrodas kapsētā ,
(kapsētas nosaukums) (kapsētas adrese)
Rīgā, _______ sektorā, _____ rindā,______vietā ar kopējo platību _______ m2, kur _______.gadā
apbedīts/a , personas kods ___________–___________.
(vārds, uzvārds)
1.2. Uzturētājs par kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju norāda
(uzturētāja laulātais, radinieks)
, personas kods __________ – _________,
(vārds, uzvārds)
dzīvesvieta deklarēta ________________________________________________________________.

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Rīgas domes saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

2.1.3. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

2.1.4. gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

2.1.5. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus, uzturēt kapavietas aprīkojumu u.tml.);

2.1.6. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

2.1.7. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

2.1.8. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai;

2.1.9. izbeidzot kapavietas uzturēšanas tiesības, atbrīvot kapavietu no uzturētāja uzstādītā kapavietas aprīkojuma.

2.2. Uzturētājam ir tiesības nodot kapavietas uzturēšanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kapavietas uzturēšanas līguma saistību pārņemšanu.

2.3. Uzturētājam aizliegts:

2.3.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

2.3.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

2.3.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

2.4. Kapsētas pārzinim ir pienākums kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar šī līguma 1.2.apakšpunktā norādīto kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš un atbildība par līguma noteikumu pārkāpšanu

3.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums tiek izbeigts un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

3.3.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

3.3.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

3.3.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu;

3.3.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina, savstarpēji vienojoties, bet ja vienošanās netiek panākta – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Šī līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā brīdī, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ ( ) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie uzturētāja, bet otrs – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Kapsētas pārzinis: Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes ____________________ kapsētas pārzinis Uzturētājs:
(vārds, uzvārds ) (vārds, uzvārds)

Adrese __________________________

Rīga, LV-____________

Tālrunis _________________________

e-pasts__________________________

Personas kods ________ –_________

Deklarētā dzīvesvieta

___________________ LV- ______

Tālrunis ________________________

e-pasts _________________________

(paraksts) (paraksts)

3.pielikums

Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145

(Pielikums Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 151 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 18.10.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 224)

Līgums Nr._____ par aktētas kapavietas uzturēšanu

Rīgā 20____.gada ______________
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes
(kapsētas nosaukums)
kapsētas pārzinis (turpmāk – kapsētas pārzinis), no vienas puses,
(vārds, uzvārds)
un kapavietas uzturētājs , personas kods ____________ – ____________
(vārds, uzvārds)
(turpmāk – uzturētājs), no otras puses, turpmāk līgumā sauktas – puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, spaidiem un viltus noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

1.1. Kapsētas pārzinis nodod un uzturētājs pieņem uzturēšanā aktētu
(vietu skaits)
kapavietu, kas atrodas kapsētā ,
(kapsētas nosaukums) (kapsētas adrese)
Rīgā, ________ sektorā, ______ rindā,______vietā ar kopējo platību ________ m2, kur kur
iespējams veikt
(iespējamais zārku, urnu apbedījumu, virsapbedījumu skaits)
1.2. Uzturētājs par kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju norāda
(uzturētāja laulātais, radinieks)
, personas kods __________ – _________,
(vārds, uzvārds)
dzīvesvieta deklarēta ____________________________________________________________.

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Rīgas domes saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

2.1.3. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

2.1.4. gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

2.1.5. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

2.1.6. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

2.1.7. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

2.1.8. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai;

2.1.9. izbeidzot kapavietas uzturēšanas tiesības, atbrīvot kapavietu no uzturētāja uzstādītā kapavietas aprīkojuma.

2.2. Uzturētājam ir tiesības nodot kapavietas uzturēšanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kapavietas uzturēšanas līguma saistību pārņemšanu.

2.3. Uzturētājam aizliegts:

2.3.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

2.3.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

2.3.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

2.4. Kapsētas pārzinim ir pienākums kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar šī līguma 1.2.apakšpunktā norādīto kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš un atbildība par līguma noteikumu pārkāpšanu

3.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums tiek izbeigts un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

3.3.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

3.3.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

3.3.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu;

3.3.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina, savstarpēji vienojoties, bet ja vienošanās netiek panākta – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Šī līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā brīdī, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ ( ) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie uzturētāja, bet otrs – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Kapsētas pārzinis: Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes ___________ kapsētas pārzinis Uzturētājs:
(vārds, uzvārds ) (vārds, uzvārds)

Adrese __________________________

Rīga, LV-____________

Tālrunis _________________________

e-pasts__________________________

Personas kods ________ –_________

Deklarētā dzīvesvieta ______________

___________________ LV- ______

Tālrunis ________________________

e-pasts _________________________

(paraksts) (paraksts)
4.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145
Brīdinājuma zīmes paraugs

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
5.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145

(Pielikums Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

Līgums Nr.______ par kolumbārija nišas lietošanu

 
  Rīgā         20___.gada ___________  
  Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes      
            (kapsētas nosaukums)  
  kapsētas pārzinis     (turpmāk – kapsētas pārzinis), no vienas puses,  
    (vārds, uzvārds)          
  un kolumbārija nišas lietotājs     , personas kods __________–__________  
      (vārds, uzvārds)        
  (turpmāk – kolumbārija nišas lietotājs), no otras puses, turpmāk līgumā sauktas – puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, spaidiem un viltus noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

 
  1.1. Kapsētas pārzinis nodod un kolumbārija nišas lietotājs pieņem lietošanā        
            (vietu skaits)  
  kolumbārija nišu, kas atrodas     kapsētā     ,
      (kapsētas nosaukums)   (kapsētas adrese)  
  Rīgā, vietā Nr.______, kur ______.gadā ievietota urna ar       ,
          (vārds, uzvārds)  
  personas kods __________–__________, pelniem.      
  1.2. Kolumbārija nišas lietotājs par kolumbārija nišas lietotāja tiesību un pienākumu pārņēmēju norāda  
                 
  (kolumbārija nišas lietotāja laulātais vai radinieks)  
      , personas kods __________–__________,  
  (vārds, uzvārds)            
  dzīvesvieta deklarēta            
 

 

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Kolumbārija nišas lietotāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Rīgas domes saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

2.1.3. pārslēgt kolumbārija nišas lietošanas līgumu viena gada laikā pēc līguma darbības termiņa beigām;

2.1.4. kolumbārija nišas apmeklēšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

2.1.5. saņemt attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kolumbārija nišas atvēršanai;

2.1.6. izbeidzot kolumbārija nišas lietošanas tiesības, atbrīvot nišu.

2.2. Kolumbārija nišas lietotāja tiesības:

2.2.1. nodot kolumbārija nišas lietošanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kolumbārija nišas lietošanas līguma saistību pārņemšanu;

2.2.2. par saviem līdzekļiem veikt kolumbārija nišas noslēdzējplāksnes gravēšanu atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam.

2.3. Kolumbārija nišas lietotājam aizliegts:

2.3.1. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini veikt patvaļīgu kolumbārija nišas atvēršanu;

2.3.2. ievietot kolumbārija nišā citas lietas, izņemot urnas ar kremētu mirušo pelniem;

2.3.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

2.4. Kapsētas pārzinim ir pienākums kolumbārija nišas lietotāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu ar šī līguma 1.2.apakšpunktā norādīto kolumbārija nišas lietotāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš un atbildība par līguma noteikumu pārkāpšanu

3.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz 20 gadiem ar tiesībām to pagarināt.

3.3. Līgums tiek izbeigts un lietošanā nodotā kolumbārija niša un urnas pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

3.3.1. kolumbārija niša tiek atbrīvota sakarā ar urnas apbedīšanu;

3.3.2. trīs gadu laikā pēc kolumbārija nišas lietotāja nāves nav pieteicies neviens kolumbārija nišas lietotāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

3.3.3. kolumbārija nišas lietotājs nav pārslēdzis kolumbārija nišas lietošanas līgumu viena gada laikā pēc līguma darbības termiņa beigām;

3.3.4. kolumbārija nišas lietotājs rakstveidā atsakās no kolumbārija nišas lietošanas tiesībām, kā arī no kolumbārija nišā ievietotajām urnām ar kremētu mirušo pelniem un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kolumbārija nišas lietotāja saistību pārņēmējs.

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina, savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kolumbārija nišas satura zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā brīdī, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ ( ) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie kolumbārija nišas lietotāja, bet otrs – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

 

 
  Kapsētas pārzinis: Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes  

Kolumbārija nišas lietotājs:

 
                 
  (kapsētas nosaukums)   (vārds, uzvārds)  
  kapsētas pārzinis       Personas kods __________–__________  
    (vārds, uzvārds)          
  Adrese       Deklarētā dzīvesvieta    
  Rīga, LV-        

LV-

   
  Tālrunis       Tālrunis      
  e-pasts       e-pasts      
                 
                 
  (paraksts)   (paraksts)
6.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.145
Paraugs kolumbārija nišas noslēdzējplāksnes gravēšanai

(Pielikums Rīgas domes 18.10.2016. saistošo noteikumu Nr. 224 redakcijā)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas domeVeids: saistošie noteikumiNumurs: 145Pieņemts: 28.04.2015.Stājas spēkā: 01.05.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 84 (5402), 30.04.2015.OP numurs: 2015/84.11
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
273734
{"selected":{"value":"28.06.2017","content":"<font class='s-1'>28.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.06.2017","iso_value":"2017\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"25.10.2016","iso_value":"2016\/10\/25","content":"<font class='s-1'>25.10.2016.-27.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2015","iso_value":"2015\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2015.-24.10.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2015","iso_value":"2015\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2015.-29.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.06.2017
424
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)