Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu grozījumi attiecībā uz agresijas noziegumiem

1. Svītrot Statūtu 5. panta 2. punktu.

2. Papildināt Statūtus ar 8.bis pantu šādā redakcijā:

8.bis pants

Agresijas noziegums

1. Šajos Statūtos ar terminu "agresijas noziegums" saprot tāda agresijas akta plānošanu, gatavošanu, uzsākšanu vai izpildi, kas pēc sava rakstura, smaguma un mēroga ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, ko veic persona, kuras stāvoklis tai rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību.

2. Šā panta 1. punktā lietotais termins "agresijas akts" nozīmē to, ka valsts lieto bruņotu spēku, vēršoties pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību vai jebkādā citā veidā, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. Jebkurš no turpmāk minētajiem aktiem neatkarīgi no tā, vai ir vai nav pieteikts karš, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūciju 3314 (XXIX) ir kvalificējams kā agresijas akts:

a) valsts bruņoto spēku iebrukums citas valsts teritorijā vai uzbrukums citas valsts teritorijai vai jebkāda militāra okupācija, kaut arī īslaicīga, kas notikusi šāda iebrukuma vai uzbrukuma rezultātā, vai jebkāda citas valsts teritorijas vai tās daļas aneksija, lietojot spēku;

b) bombardēšana, ko veic valsts bruņotie spēki attiecībā pret citas valsts teritoriju, vai arī jebkādu ieroču lietošana pret citas valsts teritoriju;

c) valsts ostu vai krastu blokāde, ko veic citas valsts bruņotie spēki;

d) valsts bruņoto spēku uzbrukums citas valsts sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem vai jūras un gaisa flotei;

e) viena valsts izmanto bruņotos spēkus, kuri atrodas citas valsts teritorijā saskaņā ar vienošanos ar uzņemošo valsti, pretēji šīs vienošanās nosacījumiem vai to atrašanās paildzināšana šajā teritorijā pēc vienošanās termiņa beigām;

f) tādas valsts rīcība, kura savu teritoriju, ko tā nodevusi citas valsts rīcībā, atļauj izmantot šai citai valstij, lai tā izdarītu agresijas aktu, kas vērsts pret trešo valsti;

g) valsts nosūta vai arī tās vārdā vai labā tiek nosūtīti bruņoti grupējumi, grupas, neregulārā karaspēka karavīri vai algotņi, kuri, lietojot bruņotu spēku pret citu valsti, izdara aktus, kuri smaguma ziņā atbilst iepriekš minētajiem aktiem, vai būtiska iesaistīšanās šādos aktos.

3. Papildināt Statūtus ar 15.bis pantu šādā redakcijā:

15.bis pants

Jurisdikcijas īstenošana attiecībā uz agresijas noziegumiem

(Valsts nodod lietu izskatīšanai, proprio motu)

1. Tiesa var īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu saskaņā ar 13. panta (a) un (c) punktu, ievērojot šā panta noteikumus.

2. Tiesa var īstenot jurisdikciju vienīgi attiecībā uz tiem agresijas noziegumiem, kas izdarīti vienu gadu pēc tam, kad trīsdesmit dalībvalstis ir ratificējušas vai pieņēmušas grozījumus.

3. Tiesa īsteno jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā lēmumu, kuru pēc 2017. gada 1. janvāra pieņems tāds pats dalībvalstu vairākums, kāds ir nepieciešams, lai pieņemtu šo Statūtu grozījumu.

4. Tiesa saskaņā ar 12. pantu var īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu, kura pamatā ir agresijas akts, ko izdarījusi dalībvalsts, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav iepriekš paziņojusi, iesniedzot sekretāram attiecīgu deklarāciju, ka tā nepieņem šādu jurisdikcijas īstenošanu. Šādu deklarāciju var atsaukt jebkurā laikā, un dalībvalsts to apsver trīs gadu laikā.

5. Attiecībā uz valsti, kas nav šo Statūtu dalībvalsts, Tiesa neīsteno jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumiem, ja tos izdarījuši attiecīgās valsts pilsoņi vai ja tie izdarīti tās teritorijā.

6. Ja prokurors secina, ka ir pietiekams pamats, lai turpinātu izmeklēšanu saistībā ar agresijas noziegumu, viņš vispirms pārliecinās par to, vai Drošības padome ir konstatējusi, ka attiecīgā valsts ir izdarījusi agresijas aktu. Prokurors informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par situāciju tiesā, tostarp sniedz jebkādu būtisku informāciju un dokumentus.

7. Ja Drošības padome ir nākusi klajā ar šādu konstatējumu, tad prokurors var turpināt izmeklēšanu attiecībā uz agresijas noziegumu.

8. Ja sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma šāds konstatējums nav izdarīts, prokurors var turpināt izmeklēšanu attiecībā uz agresijas noziegumu, ja Pirmstiesas palāta ir atļāvusi uzsākt izmeklēšanu attiecībā uz agresijas noziegumu saskaņā ar 15. pantā aprakstīto procedūru un Drošības padome nav pieņēmusi pretēju lēmumu saskaņā ar 16. pantu.

9. Ja agresijas aktu ir konstatējusi cita iestāde ārpus Tiesas, tas neietekmē pašas Tiesas konstatējumus saskaņā ar šiem Statūtiem.

10. Šā panta noteikumi neskar noteikumus par jurisdikcijas īstenošanu attiecībā uz citiem noziegumiem, kas minēti 5. pantā.

4. Papildināt Statūtus ar 15.ter pantu šādā redakcijā:

15.ter pants

Jurisdikcijas īstenošana attiecībā uz agresijas noziegumiem

(Drošības padome nodod lietu izskatīšanai)

1. Tiesa var īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu saskaņā ar 13. panta (b) punktu, ievērojot šā panta noteikumus.

2. Tiesa var īstenot jurisdikciju vienīgi attiecībā uz tiem agresijas noziegumiem, kas izdarīti vienu gadu pēc tam, kad trīsdesmit dalībvalstis ir ratificējušas vai pieņēmušas grozījumus.

3. Tiesa īsteno jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā lēmumu, kuru pēc 2017. gada 1. janvāra pieņems tāds pats dalībvalstu vairākums, kāds ir nepieciešams, lai pieņemtu šo Statūtu grozījumu.

4. Ja agresijas aktu ir konstatējusi cita iestāde ārpus Tiesas, tas neietekmē pašas Tiesas konstatējumus saskaņā ar šiem Statūtiem.

5. Šā panta noteikumi neskar noteikumus par jurisdikcijas īstenošanu attiecībā uz citiem noziegumiem, kas minēti 5. pantā.

5. Papildināt Statūtu 25. pantu aiz 3. punkta ar tekstu šādā redakcijā:

3.bis Attiecībā uz agresijas noziegumu šā panta noteikumi tiek piemēroti vienīgi tām personām, kuru stāvoklis tām rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību.

6. Aizstāt Statūtu 9. panta 1. punkta pirmo teikumu ar šādu teikumu:

1. Nozieguma elementi palīdz Tiesai tulkot un piemērot 6., 7., 8. un 8.bis pantu.

7. Statūtu 20. panta 3. punkta ievaddaļa tiek aizstāta ar šādu punktu; pārējais punkta teksts paliek bez izmaiņām:

3. Tiesa nedrīkst tiesāt nevienu, kurš ir tiesāts citā tiesā arī par 6., 7., 8. vai 8.bis pantā noteikto nodarījumu, par to pašu nodarījumu, izņemot gadījumus, kad tiesvedība citā tiesā:


8. panta grozījumi

Papildināt 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu ar šādu tekstu:

"xiii) indes vai saindētu ieroču izmantošana;

xiv) smacējošu, indīgu vai citu gāzu un visu līdzīgu šķidrumu, materiālu un ierīču izmantošana;

xv) tādu ložu izmantošana, kas cilvēka ķermenī viegli izplešas vai saplok, piemēram, lodes ar cietu apvalku, kuras pilnīgi nenosedz serdeni vai ir ar iegriezumiem."

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 10.06.2010.
Stājas spēkā:
 25.09.2015.
Pieņemšanas vieta: 
Kampala
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 181, 13.09.2014.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1146
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"