Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.; 2014, 2., 41., 63., 108.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 138.pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) To maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata."

2. 139.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "nodošanu" ar vārdu "pastāvīgajai";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai pastāvīgajā šķīrējtiesā".

3. 140.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu."

4. 363.¹⁴ panta pirmajā daļā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem "kā arī maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā";

izslēgt 5.punktu.

5. Izteikt 363.¹⁵ pantu šādā redakcijā:

"363.¹⁵ pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu. Administrators pieteikumā norāda ziņas par lietā veiktajām darbībām, kas saistītas ar īpašuma pārdošanu, pievienojot to apliecinošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli (izņemot šā likuma 613.panta trešajā un devītajā daļā noteikto). Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa izskata rakstveida procesā 15 dienu laikā no administratora pieteikuma iesniegšanas tiesā. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta piektajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(4) Tiesa lēmumu, ar kuru apmierināts administratora pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, triju dienu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, nosūta zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu, administrators šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai."

6. 363.²⁸ pantā:

papildināt pirmās daļas 6.punktu ar vārdiem "kā arī maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā";

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda izskata tiesa, kuras tiesvedībā atrodas maksātnespējas procesa lieta, tādā kārtībā, kāda noteikta šā likuma 46.¹ nodaļā."

7. Aizstāt 399.panta pirmajā daļā vārdu "apgabaltiesa" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa".

8. Izteikt divpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Divpadsmitā sadaļa
Pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtība".

9. Izslēgt 61., 62., 63., 64. un 65.nodaļu.

10. Izslēgt 533.pantu.

11. Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

"534.pants. Pieteikuma iesniegšana par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei

(1) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, - pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietas.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pievieno:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma norakstu;

2) šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par civiltiesiskā strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai apliecinātu tā norakstu;

3) pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam;

4) dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu.

(3) Šā panta otrās daļas 4.punktā minētos dokumentus var nepievienot, ja pieteikumā iekļauj ziņas par veikto valsts nodevas maksājumu un ar pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu, norādot maksātāja identifikācijas datus - vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru, ja tie atšķiras no pieteicēja datiem, kā arī maksājuma rīkojuma datumu un numuru. Veicot maksājumu, maksājuma rīkojuma mērķī norāda informāciju par parādnieku - viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesa minētos maksājumus atzīst par saņemtiem valsts budžetā, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu.

(4) Šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu."

12. Izteikt 534.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"534.¹ pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad rajona (pilsētas) tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, to nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas."

13. Izteikt 535., 536. un 537.pantu šādā redakcijā:

"535.pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izlemšana

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei vai lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, tiesnesis izlemj arī jautājumu, vai atlīdzināma valsts nodeva par šāda izpildu raksta izsniegšanu un vai atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Lēmuma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā. Lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pastāvīgajai šķīrējtiesai nosūta uz tās mājaslapā norādīto elektroniskā pasta adresi.

(2) Tiesa var izprasīt no pastāvīgās šķīrējtiesas lietu vai citu informāciju, ja tā nepieciešama šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav pārsūdzams.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(5) Lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājas spēkā pēc tam, kad beidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš un blakus sūdzība nav iesniegta.

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja:

1) konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi fiziskā persona, kurai ierobežota rīcībspēja, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesnesis neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai Šķīrējtiesu likuma noteikumiem;

7) šķīrējtiesas spriedums pieņemts par civiltiesisko strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kas neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas sprieduma daļā.

537.pants. Izpildu raksta pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājies spēkā:

1) civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punktu;

2) civiltiesisko strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktu."

14. Papildināt 600.panta trešo daļu pēc vārdiem "ķīlas tiesības" ar vārdiem "vai aizlieguma".

15. 611.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā:

1) visa summa, ko viņš nosolījis;

2) pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;

3) šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

4) valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Par visas summas samaksu uzskatāma arī tiesu izpildītājam iesniegta bankas pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekritis piedzinējs un hipotekārais kreditors.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda."

16. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

"613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(2) Tiesu izpildītājs pieteikumā ietver informāciju par lietā veiktajām izpildu darbībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un apliecina šā likuma 611.panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteikto tiesas izdevumu samaksu par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Izskatot lietu, tiesa ieskatās Izpildu lietu reģistra datos. Tiesa ir tiesīga pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildu rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus.

(4) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(5) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par to apgrūtinājumu dzēšanu, kuri pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(6) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(7) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(8) Pēc tās bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmantota pirkuma summas samaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu.

(9) Ja lietā nav iesniegta sūdzība par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu vai nav iesniegts lūgums par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā, lēmumu, ar kuru apstiprināts izsoles akts vai apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda (615.panta piektā daļa), tiesa sastāda rezolūcijas veidā.

(10) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā.

(11) Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā vai 615.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai.

(12) Šajā pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā attiecas uz lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu pieņemšanu, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa apstiprina arī kuģa izsoles aktu."

17. 615.pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā:

1) šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajā aktā noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā;

3) šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu;

4) pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants) un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā."

18. Aizstāt 617.panta otrajā daļā vārdu "apgabaltiesā" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā".

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 82., 83., 84., 85. un 86.punktu šādā redakcijā:

"82. Pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi vai par atteikumu izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, kurš saņemts līdz 2014.gada 31.decembrim, tiesa izskata tādā kārtībā, kāda bija spēkā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas brīdī.

83. Grozījumi šā likuma D daļā par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtību un par 61., 62., 63., 64. un 65.nodaļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

84. Šā likuma 611.panta trešo daļu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektronisku iesniegšanu, šā likuma 613.panta trešo daļu par ieskatīšanos Izpildu lietu reģistrā un šā likuma 615.panta piekto daļu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanas elektronisku iesniegšanu sāk piemērot līdz ar attiecīgā tehniskā nodrošinājuma pieejamību, bet ne vēlāk kā ar 2015.gada 1.janvāri.

85. Lietas par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (personas, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītāja) vārda, kuras līdz 2014.gada 31.oktobrim pieņemtas izskatīšanai apgabaltiesā, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2014.gada 31.oktobrim.

86. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta izskata blakus sūdzības par lēmumiem, kurus pieņēmusi apgabaltiesa, izskatot lietas par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (personas, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītāja) vārda, ja tās pieņemtas izskatīšanai apgabaltiesā līdz 2014.gada 31.oktobrim. Augstākās tiesas Civillietu palātas lēmumu, kurš, izskatot blakus sūdzību, pieņemts pēc 2014.gada 1.novembra un ar kuru atcelts apgabaltiesas lēmums un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, nodod jaunai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 11.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 1.oktobrī