Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.564

Rīgā 2014.gada 23.septembrī (prot. Nr.50 14.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
3.panta trešās daļas 12.punkta "a" apakšpunktu, 8.panta otro daļu,
9.panta pirmās daļas 16. un 17.punktu, 10.panta pirmās daļas 4.punktu,
11.panta trešās daļas 15punktu, 16.1 panta ceturto daļu,
17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, 38.panta otro daļu un 39.pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, aiz skaitļiem un vārdiem "3. panta trešās daļas 12. punkta "a" apakšpunktu" ar skaitli un vārdiem "8. panta otro daļu";

1.2. papildināt noteikumus ar 1.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.10. darbinieka uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata taksācijas gadā gūtos ienākumus, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.";

1.3. izteikt 18.1 un 18.2 punktu šādā redakcijā:

"18.1 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk - darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

18.2 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:

18.2 1. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;

18.2 2. darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem;

18.2 3. darba devēja segtie izdevumi:

18.2 3.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);

18.2 3.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;

18.2 3.3. par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;

18.2 3.4. par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu ietvaros;

18.2 4. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;

18.2 5. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma;

18.2 6. izdevumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;

18.2 7. to darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu;

18.2 8. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā.";

1.4. papildināt noteikumus ar 18.3, 18.4, 18.5, 18.6, 18.7 un 18.8 punktu šādā redakcijā:

"18.3 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā:

18.3 1. darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību;

18.3 2. atlaišanas pabalstu un citus maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;

18.3 3. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam;

18.3 4. darba devēja doto labumu darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:

18.3 4.1. labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;

18.3 4.2. darba devēja apmaksātajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;

18.3 4.3. labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs);

18.3 5. jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs;

18.3 6. citus ienākumus, maksājumus un labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā.

18.4 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem.

18.5 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.

18.6 Piemērojot likuma 8. panta 2.1 daļu, ienākumu, par kuru maksājams algas nodoklis, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 18.1, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu.

18.7 Likuma 8. panta 2.9 daļas 2. punktā minētais apgrozījums jāvērtē kā attiecīgā taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījums.

18.8 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.";

1.5. papildināt noteikumus ar 52.3 punktu šādā redakcijā:

"52.3 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu, ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli.";

1.6. aizstāt 77. punktā vārdus "likumu "Par pievienotās vērtības nodokli"" ar vārdiem "Pievienotās vērtības nodokļa likumu";

1.7. papildināt noteikumus ar 79.1 punktu šādā redakcijā:

"79.1 Piemērojot likuma 11.6 panta otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu deklarācijas D11 pielikumā.";

1.8. svītrot 81. punktu;

1.9. papildināt noteikumus ar 116.1 punktu šādā redakcijā:

"116.1 Finanšu ministrija līdz pēctaksācijas gada 10. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu izmaksātajiem pabalstiem par dienestu ārvalstīs.";

1.10. papildināt 118.2. apakšpunktu aiz vārdiem "no budžeta" ar vārdiem un skaitļiem "(izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38. un 39. punktā minētos pabalstus)";

1.11. svītrot 128. punktā vārdus un skaitli "(drīkst neieturēt nodokli pēc 26 % likmes)".

2. Šo noteikumu 1.8. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumus Nr. 112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 87./88. nr.; 2003, 129. nr.; 2004, 138. nr.; 2009, 177. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Andris Vilks

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 564Pieņemts: 23.09.2014.Stājas spēkā: 26.09.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 190 (5250), 25.09.2014. OP numurs: 2014/190.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
269076
26.09.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva