Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.391

Rīgā 2014.gada 8.jūlijā (prot. Nr.38 25.§)
Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem (turpmāk – galvojums);

1.2. finanšu ministrs atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam sniedz valsts galvojumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu apmēru;

1.3. uzrauga galvoto investīciju projektu (turpmāk – projekts) un galvoto ar normatīvajiem aktiem apstiprināto komercdarbības atbalsta programmu īstenošanu un galvoto saistību izpildi.

2. Galvojumus studiju un studējošo kreditēšanas nodrošināšanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj, sniedz un uzrauga saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

3. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafikā (kas apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu) noteiktajā termiņā Finanšu ministrija nosaka galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu un galvojumu pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī informē par to nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes.

4. Divas nedēļas pirms šo noteikumu 3. punktā minētā termiņa vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanai nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par komercdarbības atbalsta programmu (kas apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem) īstenošanai nepieciešamo galvojuma apmēru un komercdarbības atbalsta programmas īstenotāju. Finanšu ministrija izvērtē minēto galvojuma apmēru un iekļauj šo noteikumu 3. punktā minētajā galvojumu maksimāli pieļaujamajā limitā.

II. Galvojuma pretendenta pieteikšanās galvojuma iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

5. Lai pieteiktos uz galvojuma saņemšanu projektu īstenošanai, galvojuma pretendents vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņā (kas noteikts normatīvajos aktos) iesniedz nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē šādus dokumentus:

5.1. pieteikumu galvojuma saņemšanai (turpmāk – galvojuma pieteikums);

5.2. galvojuma pretendenta biznesa plānu līdz plānotā galvojuma darbības beigām. Biznesa plānā ietver šādu informāciju:

5.2.1. kopsavilkums par galvojuma pretendentu, īss kapitālsabiedrības apraksts, nozares analīzes, tirgus un konkurentu izpētes galvenie secinājumi, nepieciešamo investīciju pamatojums, projekta izmaksu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums;

5.2.2. vispārīga informācija par galvojuma pretendentu – nosaukums, komercdarbības juridiskā forma, juridiskā adrese, pamatkapitāls, dibināšanas datums, īpašnieki, to līdzdalība pamatkapitālā, darbības virzieni;

5.2.3. galvojuma pretendenta vadības sistēma – organizatoriskā struktūra, informācija par vadību (vārds, uzvārds, amats, izglītība, pieredze), atbildības un pienākumu sadale, darbinieku skaits;

5.2.4. galvojuma pretendenta pašreizējā darbība – galvenie darbības virzieni;

5.2.5. galvojuma pretendenta īstermiņa un ilgtermiņa mērķi;

5.2.6. tirgus un konkurentu apskats;

5.2.7. nozares analīze;

5.2.8. nepieciešamo investīciju pamatojums;

5.2.9. projekta īstenošanas termiņi, izmaksas, nepieciešamais finansējums, plānotais galvojuma apmērs, atmaksāšanās perioda (gadu skaits, kas nepieciešams pilnīgai investīciju izmaksu kompensācijai) novērtējums, projekta ieguvumi un jutīguma analīze (novērtējums par galveno pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz finanšu prognozēm);

5.2.10. plānotās finanšu prognozes par galvojuma pretendenta kopējo darbību (ietverot arī īstenojamo projektu), kā arī pamatojumi un pieņēmumi, kas izmantoti prognožu sagatavošanā. Plānotās finanšu prognozes ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumā noteiktajām shēmām un aptver laikposmu no galvojuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz galvotā kredīta atmaksas beigu termiņam. Plānotās finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību;

5.2.11. biznesa riski, risku novērtējums un risku analīze (ietverot izvērtējumu par finanšu riskiem, tehnoloģiskajiem un operacionālajiem riskiem (tai skaitā vadības pieredzi), tirgus un konkurences riskiem un specifiskajiem nozares riskiem (ja tādi ir identificējami), kā arī izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu);

5.2.12. citu projekta īstenošanas alternatīvu un finansēšanas avotu izvērtējums un pamatojums, ka galvojums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai;

5.3. informāciju par plānotā galvojuma nodrošinājumu;

5.4. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus:

5.4.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

5.4.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

5.5. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

5.6. informāciju par kopējo saņemto un plānoto valsts atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

5.7. atbildīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, ja galvojums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai;

5.8. kredītiestādes izsniegtu galvojuma pretendenta reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody's Investors Service", "Standard & Poor's" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem un kura aprēķinā netiek ņemts vērā plānotais galvojums, vai galvojuma pretendenta apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt, norādot iemeslu, kādēļ minētais reitinga novērtējums nevar tikt īstenots.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

6. Komercdarbības atbalsta programmu īstenotāji iesniedz šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

7. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem iesniedzamie dokumenti nav sagatavoti latviešu valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

8. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde izvērtē šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

9. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde sagatavo atbalstāmo galvojuma pretendentu projektu sarakstu, sakārtojot to prioritārā projektu īstenošanas kārtībā un atsevišķi izdalot komercdarbības atbalsta programmas. Sarakstam pievieno atbilstoši šo noteikumu 5. punktam iesniegtos dokumentus un nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes veikto projekta izvērtējumu, kurā ietverta arī projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu, atsevišķi norādot ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem.

10. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju šo noteikumu 3. punktā minētajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā.

11. Finanšu ministrija veic šo noteikumu 9. punktā minēto galvojuma pretendentu finanšu izvērtējumu atbilstoši šādiem kritērijiem:

11.1. galvojuma pretendenta kvalificēšana par finanšu grūtībās nonākušu;

11.2. valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtības vai galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtības pārkāpumu esība saistībā ar iepriekš piešķirtiem valsts aizdevumiem vai galvojumiem;

11.3. kredīta atmaksas risks;

11.4. galvojuma ietekme uz valsts budžetu un vispārējās valdības budžetu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai (EKS2010).

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

12. Finanšu ministrija vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņā (kas noteikts normatīvajos aktos) pēc projektu izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem sastāda atbalstāmo projektu sarakstu un iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai, papildus pievienojot izvērtētu šo noteikumu 71. punktā minēto informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamo galvojuma apmēru.

13. Finanšu ministrija šo noteikumu 12. punktā minētajā sarakstā neiekļauj galvojuma pretendentus, uz kuriem ir attiecināms vismaz viens no Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta otrās daļas nosacījumiem. Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā informē nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi par iemeslu, kādēļ attiecīgais projekts netiek iekļauts atbalstāmo projektu sarakstā.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

14. Ministru kabinets apstiprina galvojamo projektu sarakstu, un tas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā.

III. Dokumentu izvērtēšana un galvojuma līguma noslēgšana

15. Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojumu pretendenti, kuru projekti iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, rīko konkursu par kredītiestādes izvēli. Pirms konkursa izsludināšanas tā nolikumu saskaņo ar Valsts kasi un nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi un konkursa komisijā iekļauj Valsts kases un nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes pārstāvi. Ja izsludinātais konkurss beidzas bez rezultātiem, galvojuma pretendents veic vismaz triju kredītiestāžu aptauju par kredītiestādes izvēli.

16. Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojumu pretendenti, kuru projekti iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, saskaņo ar Valsts kasi zvērināta revidenta darba uzdevuma saturu attiecībā uz šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minēto atzinumu.

17. Pēc tam kad noslēdzies konkurss vai aptauja par kredītiestādes izvēli un paziņoti rezultāti, galvojuma pretendents līdz saimnieciskā gada 1. septembrim iesniedz Valsts kasē:

17.1. kredīta līguma projektu ar kredītiestādi;

17.2. aktualizētus šo noteikumu 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus;

17.3. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegts atzinums par šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto biznesa plānu;

17.4. līgumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai (nodomu protokoli un citu veidu vienošanās ar piegādātājiem, pircējiem un sadarbības partneriem, ja tādas ir noslēgtas) atbilstoši biznesa plānam;

17.5. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);

17.6. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītu gada pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu;

17.7. informāciju par galvojuma nodrošinājumu (hipotēku vai komercķīlu) un sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas galvojuma pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

17.7.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzcelt, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzīga nekustamā īpašuma novērtējums);

17.7.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzīgas kustamas mantas novērtējums);

17.7.3. novērtējumu par citu nodrošinājumu;

17.8. informāciju par visiem galvojuma pretendenta nekustamajiem īpašumiem un tam piederošajām kustamām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem vai kredītprasībām, kā arī to apgrūtinājumiem, tai skaitā arī apgrūtinājumiem uz kapitālsabiedrības kapitāla daļām un akcijām (ja tādi ir);

17.9. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

17.10. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

17.11. kredītiestādes izsniegtu galvojuma pretendenta reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody's Investors Service", "Standard & Poor's" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem un kura aprēķinā netiek ņemts vērā plānotais galvojums, vai galvojuma pretendenta apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt, norādot iemeslu, kādēļ minētais reitinga novērtējums nevar tikt īstenots.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

18. Šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja galvojumu plānots sniegt tādu komercdarbības atbalsta programmu īstenošanas nodrošināšanai, kas apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem.

19. Valsts kase šo noteikumu 17. punktā minētos dokumentus izvērtē 25 darbdienu laikā pēc to saņemšanas.

20. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar galvojuma pretendenta finansiālo stāvokli vai saistību izpildi.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

21. Valsts kase šo noteikumu 20. punktā minētos dokumentus izvērtē 20 darbdienu laikā pēc to saņemšanas.

22. Valsts kase pēc šo noteikumu 17. un 20. punktā minēto dokumentu izvērtēšanas informē galvojuma pretendentu par plānotajiem galvojuma līguma finanšu noteikumiem un nepieciešamību tos saskaņot ar Eiropas Komisiju.

23. Ja plānotie galvojuma līguma finanšu nosacījumi jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, atbildīgā nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Valsts kasē Eiropas Komisijas lēmumu par galvojuma finanšu nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības darbības līgumam.

24. Pēc galvojuma pretendenta piekrišanas saņemšanas plānotajiem finanšu nosacījumiem un, ja nepieciešams, Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas Valsts kase sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par galvojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt galvojumu.

25. Valsts kase sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atteikumu sniegt galvojumu, ja uz pretendentu ir attiecināms vismaz viens no Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta otrās daļas nosacījumiem.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

26. Kredīta atmaksas risku nosaka četrās kategorijās, novērtējot galvojuma pretendenta kredītspēju atbilstoši šo noteikumu 27. punktam. Lēmuma pieņemšanā balstās uz zemāko vērtējumu, salīdzinot Valsts kases kredītspējas novērtējumu ar reitingu un sniegtā nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 28. punktam:

26.1. zems kredīta atmaksas risks;

26.2. vidēji zems kredīta atmaksas risks;

26.3. vidējs kredīta atmaksas risks;

26.4. paaugstināts kredīta atmaksas risks.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

27. Galvojuma pretendentiem, kuri atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 1. pielikumā minētajai mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, kredītspēju nosaka atbilstoši Valsts kases izvērtējumam vai pamatojoties uz kredītiestādes izsniegtā reitinga novērtējumu piecās kategorijās – spēcīga (no AAA līdz A-), laba (no BBB+ līdz BBB-), apmierinoša (no BB+ līdz BB-), vāja (no B+ līdz B-) vai slikta (no CCC+ un zemāk).

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

28. Nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu nosaka trīs kategorijās – augsts nodrošinājums, vidējs nodrošinājums un zems nodrošinājums –, izvērtējot šo noteikumu 17.7. apakšpunktā iesniegto informāciju par galvojuma nodrošinājumu.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

29. Ja Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma sniegšanu, finanšu ministrs saskaņo kredītiestādes un galvojuma pretendenta kredīta līguma projektu un paraksta galvojuma līgumu ar kredītiestādi. Vienlaikus finanšu ministrs un galvojuma pretendents (turpmāk – kredīta ņēmējs) paraksta līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu (turpmāk – saistītie līgumi).

IV. Galvojumu izsniegšanas pamatnosacījumi

30. Minimālais galvotā kredīta apmērs projektu īstenošanai ir 2 845 743 euro, bet minimālais galvotā kredīta apmērs saistībām, kas uzņemtas, lai nodrošinātu finansējumu tādu komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kuras apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem, netiek noteikts.

31. Galvojuma maksimālais apmērs ir 80 % no galvotā kredīta pamatsummas un visā galvotā kredīta lietošanas laikā nepārsniedz 80 % no kredīta izsniegtās, bet vēl neatmaksātās pamatsummas.

32. Ja ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums par galvojuma finanšu nosacījumu saderību ar kopējo tirgu vai galvojums tiek sniegts par tāda galvojuma pretendenta saistībām, kuras uzņemtas, lai nodrošinātu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, šo noteikumu 31. punktā minētais maksimālais galvojuma apmērs var tikt pārsniegts, tomēr nepārsniedzot visu prasījumu (kas izriet no galvotā kredīta līguma) summu.

33. Maksimālais galvoto kredītu atmaksas termiņš ir 30 gadi, skaitot no kredīta līguma noslēgšanas dienas.

V. Galvoto kredītu uzraudzība

34. Līdz galvojuma saistību izpildes beigām nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde veic biznesa plāna īstenošanas uzraudzību (uzrauga biznesa plānā piedāvātās biznesa idejas īstenošanas gaitu, iepirkumu veikšanas un investīciju plānošanas efektivitāti projekta ietvaros, seko līdzi projekta īstenošanas laika grafikam), lai nodrošinātu attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

35. Ja tiek konstatētas būtiskas atkāpes no biznesa plānā noteiktajiem kritērijiem, kas var negatīvi ietekmēt galvotā kredīta atmaksu un investīciju projekta mērķa sasniegšanu, vai tiek identificētas problēmas nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes plānošanas dokumenta ietvaros un tajā tiek veikti grozījumi, kas var negatīvi ietekmēt galvotā kredīta atmaksu un investīciju projekta mērķa sasniegšanu, nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu atbilstoši sākotnēji apstiprinātajiem nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī informāciju par projekta sekmīgu īstenošanu ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā sniedzot plašāku ieskatu par projekta sasaisti ar investīcijām nozarē kopumā un to ietekmes novērtējumu uz valsts budžetu.

36. Līdz projekta īstenošanas beigām katru gadu līdz 30. aprīlim kredīta ņēmējs iesniedz nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē un Valsts kasē ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu, sniedzot detalizētu aprakstu par sasniegtajiem rezultātiem un problēmām projekta īstenošanas gaitā (ja tādas radušās), risinājumiem un turpmāko rīcību to novēršanai. Divus mēnešus pēc projekta īstenošanas beigām kredīta ņēmējs iesniedz nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē un Valsts kasē projekta gala ziņojumu par projekta mērķiem un uzdevumiem, norises gaitu un iegūto rezultātu.

37. Sešu mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas beigām nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par projekta izpildi, mērķiem un uzdevumiem, norises gaitu un iegūto rezultātu.

38. Ja kredīta ņēmējs ir iesniedzis šo noteikumu 43.5. apakšpunktā minēto informāciju, nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, pamatojoties uz kredīta ņēmēja sagatavoto šo noteikumu 43.6. apakšpunktā minēto informāciju, 45 darbdienu laikā sadarbībā ar Valsts kasi izvērtē un, ja nepieciešams, iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu ar priekšlikumiem turpmākajai rīcībai finanšu disciplīnas nodrošināšanai, lai nodrošinātu galvoto saistību izpildi. Ja maksājumi netiek veikti triju mēnešu laikā pēc maksājumu termiņa beigām, ziņojumu sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā 25 darbdienu laikā.

39. Līdz galvojuma saistību izpildes beigām Valsts kase novērtē kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spējas veikt galvoto saistību izpildi, kā arī analizē plānotā nodrošinājuma tirgus vērtības īpatsvaru pret galvojuma apmēru, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošinātu galvojuma saistību izpildes fiskālo risku novērtēšanu un vadību.

40. Finanšu ministrija reizi gadā līdz 1. jūnijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par galvojumu portfeļa kvalitāti (par iepriekšējā pārskata gada datiem).

41. Galvojuma līguma darbības laikā kredītiestāde triju darbdienu laikā iesniedz Valsts kasē informāciju par iepriekšējā mēnesī:

41.1. kredīta ņēmēja veiktajiem maksājumiem;

41.2. kavētajiem maksājumiem;

41.3. kredīta atlikumu.

42. Galvojuma līguma darbības laikā kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc galvotā kredīta vai galvotā kredīta daļas izmaksas iesniedz Valsts kasē informāciju par veiktajām kredīta izmaksām un izmaksai piemēroto kredīta likmi.

43. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līguma darbības laikā kredīta ņēmējs iesniedz Valsts kasē šādu informāciju:

43.1. katru gadu līdz 30. aprīlim vai 31. jūlijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatiem – zvērināta revidenta pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu;

43.2. katru gadu līdz 30. aprīlim, 31. jūlijam, 31. oktobrim un 31. janvārim – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem;

43.3. līdz kredīta saņemšanai pilnā apmērā katru mēnesi attiecīgā mēneša pirmajā darbdienā – informāciju par kredītiestādes veiktajām izmaksām, norādot kredīta saņemšanas datumu, valūtu, kādā saņemts kredīts, un attiecīgajai kredīta daļai piemērojamo procentu likmi. Ja galvojums nav izsniegts par kredītu pilnā apmērā, papildus norāda kredītiestādes izmaksātās summas galvoto apmēru;

43.4. par kredīta ņēmēja veikto kredīta pamatsummas un procentu atmaksu (arī maksājumu apliecinoša dokumenta un rēķina kopiju) – ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc minētā maksājuma veikšanas;

43.5. ja kredīta ņēmējs pilnīgi vai daļēji nevarēs veikt kādu no maksājumiem saskaņā ar kredītlīgumu, galvojuma vai galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu, – informāciju par to ne vēlāk kā 30 dienas pirms maksājuma termiņa;

43.6. ja kredīta ņēmējs ir iesniedzis šo noteikumu 43.5. apakšpunktā minēto informāciju, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma veikšanas termiņa beigām – plānu, kas ietver īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus sekmīgai kredīta atmaksai, lai nodrošinātu galvojuma nosacījumu izpildi un turpmākās darbības nodrošināšanu;

43.7. katru otro gadu, rēķinot no galvojuma līguma spēkā stāšanās datuma vai no iepriekšējā aktualizētā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtības novērtējuma iesniegšanas datuma, līdz 30. aprīlim – sertificēta vērtētāja aktualizētu galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtības novērtējumu;

43.8. pēc Valsts kases pieprasījuma – papildu informāciju par kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli. Ja ir pasliktinājušies kredīta ņēmēja finanšu rādītāji, ne biežāk kā reizi gadā – zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegtu atzinumu un darba uzdevumu pirms tam saskaņojot ar Valsts kasi;

43.9. par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret kredīta ņēmēju par saistību neizpildi – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

43.10. par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu – nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas;

43.11. par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja tāds ir uzsākts, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

43.12. katru gadu līdz 30. aprīlim – aktualizētu šo noteikumu 17.11. apakšpunktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

44. Šo noteikumu 43.5. un 43.6. apakšpunktā minēto informāciju kredīta ņēmējs iesniedz arī nozares ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei.

45. Kredīta ņēmējs pēc Valsts kases pieprasījuma nodrošina Valsts kases pilnvarotā pārstāvja piekļuvi visai informācijai, kas attiecas uz kredīta ņēmēja saimniecisko darbību un galvotā kredīta izlietošanu.

46. Kredīta ņēmējam ir pienākums visā galvojuma līguma darbības laikā apdrošināt galvojuma nodrošinājumu par labu Finanšu ministrijai atbilstoši apdrošinātāja noteiktajai apdrošinātā objekta atjaunošanas vērtībai un apdrošināšanas polisi iesniegt Valsts kasē.

47. Kredīta ņēmējam ir pienākums līdz galvotā kredīta izmaksas uzsākšanai saskaņot ar Valsts kasi līgumu projektos ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un darbu veicējiem paredzētās summas (atbilstoši biznesa plānā paredzētajām izdevumu pozīcijām), kuru apmaksai plānots izmantot galvotā kredīta līdzekļus, un iesniegt Valsts kasē projekta līdzfinansējuma saņemšanu apliecinošus dokumentus atbilstoši biznesa plānam.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

48. Ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc galvojuma līguma parakstīšanas (izņemot gadījumus, ja galvojumi piešķirti šo noteikumu VIII nodaļā minētajā kārtībā) Valsts kase informāciju par kredīta ņēmēju (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un galvojuma līguma parakstīšanas datums) nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam iekļaušanai pasūtītāju reģistrā.

49. Kredīta ņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un galvotā kredīta izmantošanu atbilstoši projekta mērķim. Kredīta ņēmējs visus maksājumus veic laikus saskaņā ar iepirkuma līgumiem un veiktos maksājumus precīzi atspoguļo grāmatvedības uzskaitē, kā arī veic projekta finanšu un tehniskās izpildes analītisko uzskaiti.

50. Kredītiestāde uzsāk kredīta izmaksu tikai pēc tam, kad saņemts rakstisks Valsts kases saskaņojums par projekta īstenošanas iepirkuma līgumu atbilstību un projekta līdzfinansējuma nodrošināšanu.

51. Galvojuma līguma darbības laikā Valsts kase kārto galvojuma finanšu uzskaiti, reģistrē visus norēķinus un finanšu saistības sakarā ar galvojuma līgumu un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

52. Par galvotā kredīta apkalpošanu kredīta ņēmējs maksā apkalpošanas maksas likmi 0,1 % gadā no valsts galvotā kredīta atlikuma.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

53. Par saņemto galvojumu kredīta ņēmējs maksā galvojuma gada riska procentu likmi, kas noteikta pēc šo noteikumu 17. punktā minēto dokumentu izvērtēšanas.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

54. Gada riska procentu likme nepārsniedz 5 %, izņemot gadījumu, ja tā ir noteikta augstāka atbilstoši attiecīgajām Eiropas Komisijas prasībām par piemērojamās riska procentu likmes apmēru vai riska procentu likmes noteikšanas metodoloģiju.

55. Ja plānots komercdarbības projekts, kas nav attiecināms uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, nav saņemts Eiropas Komisijas lēmums par piemērojamās riska likmes apmēru un kredīta ņēmējs atbilst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tad kredīta ņēmējs maksā galvojuma riska likmi, kuras procentuālais apmērs tiek noteikts atbilstoši kredītiestādes izsniegtajam kredīta ņēmēja reitinga novērtējumam un piedāvātajam nodrošinājumam (4. pielikums).

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

56. Valsts kasei ir tiesības reizi gadā pārskatīt noteikto gada riska procentu likmi atbilstoši šo noteikumu 53. vai 55. punktā minētajiem nosacījumiem, ja ir samazinājies galvotā kredīta nodrošinājums, pasliktinājušies kredīta ņēmēja finanšu rādītāji, samazināts kredīta ņēmēja kredītreitings vai pēc kredītņēmēja lūguma, ja iesniegti šo noteikumu 60.3, 60.4., 60.5. un 60.6. apakšpunktā minētie dokumenti.

57. Riska procentu likmes izmaiņu gadījumā kredīta ņēmējs to maksā atbilstoši saņemtajam Valsts kases paziņojumam un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līguma nosacījumiem, un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā grozījumi netiek veikti. Šādas riska procentu likmes izmaiņas, ja nepieciešams, nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde saskaņo ar Eiropas Komisiju.

57.1 Galvojuma riska procentu likmi nepiemēro valsts atbalsta programmas īstenotājiem, ja tie nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsta saņēmēji.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

VI. Galvotā kredīta līguma un saistīto līgumu grozījumi

58. Lai grozītu galvotā kredīta līguma nosacījumus, kredīta ņēmējam grozījumi iepriekš rakstiski jāsaskaņo ar finanšu ministru.

59. Ja galvojums klasificējams kā komercdarbības atbalsts, par tiem grozījumiem galvotā kredīta līgumā, kas valsts atbalsta procesuālajās normās noteiktajos gadījumos paziņojami Eiropas Komisijai, atbildīgā nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde paziņo Eiropas Komisijai atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normām. Grozījumi veicami tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma saņemšanas.

60. Lai veiktu grozījumus galvotā kredīta līgumā un saistītajos līgumos, kredīta ņēmējs iesniedz Valsts kasē un nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē šādus dokumentus (šo noteikumu 60.3., 60.4., 60.5. un 60.6. apakšpunktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja grozījumi galvotā kredīta līgumā un saistītajos līgumos neietekmē vai uzlabo kredīta līguma finanšu nosacījumus, kredīta nodrošinājuma apmēru vai izriet no galvotā kredīta līguma un saistīto līgumu izpildes, normatīvajiem aktiem vai Eiropas Komisijas reglamentējošiem dokumentiem):

60.1. vienošanās projektu par grozījumiem galvotā kredīta līgumā ar kredītiestādi, ja galvotā kredīta līgumā veicami grozījumi;

60.2. grozījumu veikšanas nepieciešamības pamatojumu;

60.3. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā finanšu gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);

60.4. aktualizētu biznesa plānu;

60.5. galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtības novērtējumu (ne vecāku par sešiem mēnešiem);

60.6. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegto atzinumu par šo noteikumu 60.4. apakšpunktā minēto biznesa plānu par spēju atmaksāt valsts vārdā galvoto kredītu, darba uzdevumu iepriekš saskaņojot ar Valsts kasi.

(Grozīts ar MK 17.05.2016. noteikumiem Nr. 295; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

61. Valsts kase 25 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 60. punktā minētos dokumentus un sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi, kura sniedz atzinumu par galvotā kredīta līguma grozījumu pamatotību un atbilstību nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas dokumentos apstiprinātajiem nozares attīstības virzieniem un prioritātēm, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par galvotā kredīta līguma grozījumiem vai atteikumu veikt galvotā kredīta līguma grozījumus.

62. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar galvojuma pretendenta finansiālo stāvokli vai saistību izpildi.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

63. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 62. punktā minētos dokumentus un sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par galvotā kredīta līguma grozījumiem vai atteikumu veikt galvotā kredīta līguma grozījumus.

64. Ja Ministru kabinets ir atbalstījis galvotā kredīta līguma grozījumus, finanšu ministrs saskaņo grozījumus kredītiestādes un galvojuma pretendenta kredīta līguma projektā, galvojumu nodrošinājumu līgumos un galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumā. Kredīta ņēmējs par to tiek rakstiski informēts 10 darbdienu laikā.

65. Ja kredīta ņēmējs un kredītiestāde bez Ministru kabineta piekrišanas ir veikuši grozījumus galvotajā kredīta līgumā, galvojums zaudē spēku.

VII. Galvotā kredīta pārkreditācija

66. Lai veiktu galvotā kredīta pārkreditāciju, kredīta ņēmējs iesniedz Valsts kasē un nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē:

66.1. kredīta līguma projektu ar kredītiestādi;

66.2. pārkreditācijas nepieciešamības pamatojumu;

66.3. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā finanšu gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);

66.4. aktualizētu biznesa plānu (ne vecāku par sešiem mēnešiem);

66.5. galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtības novērtējumu (ne vecāku par sešiem mēnešiem);

66.6. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegto atzinumu par šo noteikumu 66.4. apakšpunktā minēto biznesa plānu par spēju atmaksāt galvoto kredītu, darba uzdevumu iepriekš saskaņojot ar Valsts kasi.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

67. Valsts kase 25 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 66. punktā minētos dokumentus un sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi, kura sniedz atzinumu par galvotā kredīta pārkreditācijas pamatotību un atbilstību nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas dokumentos apstiprinātajiem nozares attīstības virzieniem un prioritātēm, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītiestādes izsniegtā galvotā kredīta pārkreditāciju vai atteikumu veikt pārkreditāciju.

68. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar galvojuma pretendenta finansiālo stāvokli vai saistību izpildi.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)

69. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 68. punktā minētos dokumentus un sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par galvotā kredīta pārkreditāciju vai atteikumu veikt pārkreditāciju.

70. Ja Ministru kabinets ir atbalstījis galvotā kredīta pārkreditāciju, finanšu ministrs saskaņo kredītiestādes un galvojuma pretendenta kredīta līgumu un paraksta galvojuma līgumu ar kredītiestādi. Vienlaikus finanšu ministrs un kredīta ņēmējs paraksta vienošanās protokolus par grozījumiem saistību nodrošinājumu līgumā un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā.

VIII. Galvojumi par studiju kredītu un studējošo kredītu no kredītiestādes līdzekļiem

71. Divas nedēļas pirms šo noteikumu 3. punktā minētā vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā galvojuma apmēru, pievienojot pamatojumu (prognozējamais studentu skaits, kas pieteiksies studiju un studējošo kredītiem, prognozējamais kredīta apmērs vienam studentam, iepriekšējos gados izsniegto galvojumu izpildes tendences). Finanšu ministrija izvērtē nepieciešamo galvojuma apmēru un iekļauj šo noteikumu 3. punktā minētajā galvojumu maksimāli pieļaujamajā limitā.

72. Kredītiestādes, kuras studējošajiem izsniedz studiju kredītus un studējošā kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar galvojumu, nosaka izsolē par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk – izsole).

73. Izsolē tiek izsolītas tiesības izsniegt kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajai procentu likmei.

74. Izsolē atsevišķi tiek izsolītas tiesības izsniegt studiju kredītus un studējošā kredītus.

75. Vienu darbdienu pirms izsoles finanšu ministrs nosaka maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar galvojumu.

76. Šo noteikumu 75. punktā minētās likmes nav publiski pieejamas izsoles dalībniekiem.

77. Ja izsoles dalībnieku nosolītās procentu likmes atbilstošajam kredītu veidam pārsniedz šo noteikumu 75. punktā minēto likmi, izsole tiek izbeigta bez rezultātiem un tiek rīkota atkārtoti.

78. Pēc izsoles starp Finanšu ministriju un izsoles dalībnieku, kurš izsolē ieguvis tiesības veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar galvojumu (turpmāk – kredītiestāde), tiek slēgts galvojuma līgums par kopējo apmēru, kas noteikts likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam, un starp Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un kredītiestādi tiek slēgts galvojuma apkalpošanas līgums par studiju un studējošā kreditēšanas galvojuma līguma apkalpošanu un uzraudzību.

79. Galvojuma saistības par studējošo saistībām kopsavilkuma sarakstā norādītajā apmērā stājas spēkā dienā, kad izglītības un zinātnes ministrs ir apstiprinājis kredīta ņēmēju kopsavilkuma sarakstu.

80. Izglītības un zinātnes ministrija piecu darbdienu laikā pēc kredīta ņēmēju kopsavilkuma saraksta parakstīšanas iesniedz to Finanšu ministrijā.

81. Izglītības un zinātnes ministrija kredīta ņēmēju kopsavilkuma sarakstā norāda šādu informāciju:

81.1. kredīta ņēmēji;

81.2. kredīta summa;

81.3. galvinieki (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai pašvaldības nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs) vai informācija par ķīlu (vērtspapīriem norāda to nosaukumu, skaitu un tirgus vērtību, nekustamajam īpašumam – tirgus vērtību).

82. Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un kredītiestāde 10 dienas pirms saimnieciskā gada beigām precizē izmantotā galvojuma apmēru un noslēdz papildu vienošanos pie saimnieciskā gada sākumā noslēgtā galvojuma un galvojuma apkalpošanas līguma par izmantoto galvojuma apmēru studiju un studējošo kreditēšanai.

83. Kredītiestāde administrē kredītus un veic neatmaksāto kredītu piedziņu, ja kredīta ņēmējs un galvinieki – fiziska persona vai pašvaldība – pēc kredītlīgumā par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar galvojumu norādītā termiņa beigām labprātīgi neatmaksā kredīta summu.

84. Kredītiestāde veic visas kreditoram normatīvajos aktos noteiktās darbības līdz brīdim, kad ar tiesas nolēmumu par saistību dzēšanu ir izbeigta kredīta ņēmēja saistību dzēšanas procedūra, kuras rezultātā tiesa ir atbrīvojusi kredīta ņēmēju no galvotā kredīta saistībām, ja galvotā kredīta atmaksas periodā kredīta ņēmējam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process un galvinieks – fiziska persona – pēc kredītlīgumā par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar galvojumu norādītā termiņa beigām neatmaksā kredīta summu un ja galvinieka – fiziskas personas – rīcībā nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, lai segtu kredītņēmēja saistības, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja kredītiestādei atpakaļ izsniegtais izpildu dokuments, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta nepilnīgi.

85. Kredītiestāde saskaņā ar kredītlīgumu veic neatmaksāto kredītu piedziņu tad, ja valsts, izpildot noslēgtā galvojuma līguma saistības, ir segusi kredīta ņēmēja parādu kredītiestādei.

86. Lai nodrošinātu neatmaksāto kredītu piedziņu, kredītiestāde:

86.1. iesniedz prasības pieteikumu tiesā un samaksā visus tiesāšanās izdevumus;

86.2. pieprasa un saņem izpildu rakstu tiesā;

86.3. iesniedz tiesu izpildītājam izpildu rakstu izpildei;

86.4. ja tiesu izpildītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem izpildu rakstu ir izsniedzis atpakaļ kredītiestādei, reizi gadā izpildu rakstu atkārtoti iesniedz tiesu izpildītājam izpildei;

86.5. reizi ceturksnī iesniedz Valsts kasē informāciju par veiktajām piedziņas darbībām, norādot datumu, kad izsniegts izpildu raksts, datumu, kad izpildu raksts iesniegts tiesu izpildītājam, datumu, kad tiesu izpildītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem izpildu rakstu izsniedzis atpakaļ kredītiestādei, izpildu raksta atpakaļ izsniegšanas iemeslu un datumu, kad izpildu raksts atkārtoti iesniegts tiesu izpildītājam piedziņas darbību veikšanai.

IX. Noslēguma jautājumi

87. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumus Nr. 501 "Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 99. nr.; 2012, 197. nr.; 2013, 189. nr.).

88. Šo noteikumu V nodaļu piemēro arī to galvojumu uzraudzībai, kas sniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

89. Šo noteikumu 43.12. apakšpunktā minētie nosacījumi netiek piemēroti galvojumiem, kas sniegti vispārējās valdības sektorā klasificētām institūcijām, kuras saņēmušas galvojumu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Andris Vilks

1.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.391
Informācija par īstenotajiem un plānotajiem projektiem

(paraugs)

     


(iestādes rekvizītu zona)

(dokumenta izdošanas vieta)

(dokumenta datums)*

 (dokumenta reģistrācijas numurs)

 

Projekta iesniedzēja īstenotie un plānotie projekti, par kuriem ir saņemts atbalsts valsts, Eiropas Savienības
vai cita veida atbalsta programmās vai kas ir iesniegti šāda atbalsta saņemšanai

Nr. p. k.

Finansējuma sniedzējs

Finansēšanas avots (ES fonds, publiskais, privātais)

Juridiskā bāze (likums, MK noteikumi, MK rīkojums)

Atbalsta piešķiršanas datums

Gads

Projekta kopējās izmaksas

Attiecināmās izmaksas

Finansējuma apmērs

Valsts atbalsta intensitāte, %

1.

                 

                 


(amats) (paraksts)*   (vārds, uzvārds)

(dokumenta izstrādātāja uzvārds, dienesta tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministrs Andris Vilks

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.391

(Pielikums MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 596 redakcijā)

Nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājuma paraugs
 

 

(rekvizītu zona)

APLIECINĀJUMS

(dokumenta izdošanas vieta)

(dokumenta datums)*

(dokumenta reģistrācijas numurs)

Ar šo (nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes nosaukums) vārdā apliecinu, ka:

1) pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir noteikts (uzņēmuma nosaukums (adrese, reģistrācijas numurs)) ar (līgumu/normatīvo aktu (datums, puses)), ievērojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu reglamentējošos normatīvos aktus, tai skaitā Eiropas Komisijas normatīvos aktus;

2) Finanšu ministrija nekavējoties tiks informēta, ja līdz (plānotais kredīta atmaksas termiņš) tiks pārtraukts līgums ar (uzņēmuma nosaukums) par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu.
 

(amats)

(paraksts)*

(vārds, uzvārds)

(dokumenta izstrādātāja uzvārds, dienesta tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.391
APLIECINĀJUMS

(Pielikums svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596)


4.pielikums

Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.391
Riska likmes

Nr. p.k.

Kredītu kvalitāte

"Standard and Poor's"

"Fitch"

"Moody's"

Gada drošās zonas prēmija

1.

Visaugstākā kvalitāte AAA AAA Aaa

0,4 %

2.

Ļoti augsta maksātspēja AA +

AA

AA -

AA +

AA

AA -

Aa 1

Aa 2

Aa 3

0,4 %

3.

Augsta maksātspēja A +

A

A -

A +

A

A -

A 1

A 2

A 3

0,55 %

4.

Pietiekama maksātspēja BBB +

BBB

BBB -

BBB +

BBB

BBB -

Baa 1

Baa2

Baa 3

0,8 %

5.

Maksātspēja jutīgi reaģē uz nelabvēlīgiem apstākļiem BB +

BB

BB +

BB

Ba 1

Ba 2

2,0 %

BB -

B +

BB -

B +

Ba 3

B 1

3,8 %

6.

Maksātspēju varētu mazināt nelabvēlīgi apstākļi
B

B -

B

B -

B 2

B 3

6,3 %

7.

Maksātspēja ir atkarīga no labvēlīgu apstākļu noturīguma CCC +

CCC

CCC –

CC

CCC +

CCC

CCC –

CC

C

Caa 1

Caa 2

Caa 3

Nevar nodrošināt gada drošās zonas prēmiju

8.

Netiek pildītas vai gandrīz netiek pildītas saistības SD

D

DDD

DD

D

Ca

C

Nevar nodrošināt gada drošās zonas prēmiju

Piezīme. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8 % apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumam vai uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 391Pieņemts: 08.07.2014.Stājas spēkā: 31.07.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 148, 30.07.2014. OP numurs: 2014/148.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
267915
{"selected":{"value":"01.01.2020","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2020","iso_value":"2020\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"20.05.2016","iso_value":"2016\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2016.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.07.2014","iso_value":"2014\/07\/31","content":"<font class='s-1'>31.07.2014.-19.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)