Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.17

Jēkabpilī 2014.gada 26.jūnijā

Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos Nr.35 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta trešo daļu, likuma "Par pašvaldībām" 12.pantu,
43.panta trešo daļu, Ministru kabineta 27.05.2003.
noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma
 izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

Izdarīt Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos Nr.35 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.; 2013, 53.nr.; 2013, 224.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.2. sociālā aprūpe:

4.2.1. aprūpes mājās pakalpojums;

4.2.2. servisa dzīvokļa pakalpojums;"

2. Izteikt 14.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.7. klienta uzvedība apdraud citu klientu un/vai sociālo pakalpojumu sniedzēja personāla drošību, veselību vai sabiedrisko kārtību".

3. Papildināt saistošos noteikumus ar 14.10.apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.10. iestājusies klienta nāve".

4. Izteikt 4.2.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"4.2. Aprūpe mājās
4.2.1. Aprūpes mājās pakalpojums

24. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

25. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai darbspējīgā vecumā, pensijas vecuma personai un pilngadīgai personai ar invaliditāti, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā vai vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi.

26. Atkarībā no klienta pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

26.1. līdz 4 stundām nedēļā - 1.līmeņa aprūpe;

26.2. līdz 6 stundām nedēļā - 2.līmeņa aprūpe;

26.3. līdz 8 stundām nedēļā - 3.līmeņa aprūpe;

26.4. līdz 15 stundām nedēļā - 4.līmeņa aprūpe.

27. Sniedzot 1.līmeņa aprūpi, klientam pēc vajadzības tiek nodrošināti šādi pakalpojumi:

27.1. ārsta un citu medicīnas darbinieku izsaukšana uz klienta dzīvesvietu;

27.2. produktu, medikamentu un saimniecības preču piegāde klientam dzīvesvietā (kopējais svars līdz 5 kg);

27.3. dzīvojamo telpu (kopplatībā līdz 30 m² vienai personai) uzkopšana 1 reizi nedēļā klienta dzīvesvietā;

27.4. logu siltināšana (aizlīmēšana);

27.5. dzīvojamo telpu logu mazgāšana 2 reizes gadā;

27.6. klienta veļas mazgāšana klienta veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

27.7. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā;

27.8. informācijas sniegšana par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību un nosacījumiem, kā arī palīdzība dokumentu noformēšanā sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu saņemšanai;

27.9. klienta apmeklēšana pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

27.10. sadzīves atkritumu iznešana no klienta dzīvesvietas.

28. Sniedzot 2.līmeņa aprūpi, klientam tiek nodrošināta 1.līmeņa aprūpe un pēc vajadzības šādi pakalpojumi:

28.1. kurināmā, ūdens ienešana klienta dzīvesvietā;

28.2. izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

28.3. palīdzības sniegšana klientam personīgajā aprūpē (mazgāšanās vannā, dušā, pirtī, nagu griešana, skūšanās);

28.4. palīdzības sniegšana klientam ēdiena pagatavošanā.

29. Sniedzot 3.līmeņa aprūpi, klientam tiek nodrošināta 1. un 2.līmeņa aprūpe un pēc vajadzības šādi pakalpojumi:

29.1. krāsns, plīts kurināšana;

29.2. ēdiena pagatavošana klientam un nozīmētās diētas novērošana;

29.3. trauku mazgāšana;

29.4. palīdzības sniegšana klientam gultas klāšanā;

29.5. klienta pavadīšana uz un no ārstniecības iestādes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.

30. Sniedzot 4.līmeņa aprūpi, klientam tiek nodrošināta 1., 2. un 3.līmeņa aprūpe un pēc vajadzības šādi pakalpojumi:

30.1. palīdzības sniegšana klientam iekļūšanā un izkļūšanā no gultas, tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā, apģērbjoties un izģērbjoties un pārvietošanā klientam vēlamā stāvoklī;

30.2. veļas un pamperu nomaiņa klientam;

30.3. klienta barošana.

31. Ģimenēs, kurās aprūpējamas vismaz divas personas, aprūpes stundu skaits ir kopējs abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim.

32. Aprūpes mājās pakalpojums netiek piešķirts, ja:

32.1. uz personu attiecināms, kāds no šo noteikumu 12.1.-12.3.apakšpunktā minētajiem apstākļiem;

32.2. personai nepieciešama diennakts aprūpe un pastāvīga uzraudzība;

32.3. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

32.4. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums.

32¹. Dienests pieņem lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja klients:

32¹.1. rakstiski pieprasījis pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, norādot pārtraukšanas iemeslu un laika periodu (ja tas ir zināms);

32¹.2. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē;

32¹.3. nepilda līgumā par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

32¹.4. pakalpojuma saņemšanas laikā ir noslēdzis Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

32¹.5. liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju);

32¹.6. mainījis dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

32². Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar aprūpes mājās pakalpojuma pieprasītāju un apgādnieku, ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nespēj samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu. Līgumā nosaka aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības un pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.

32³. Apgādniekam ir pienākums:

32³.1. sadarboties ar Dienestu klientam nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

32³.2. piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu noslēgt ar Dienestu līgumu 32².punktā minētajā gadījumā un noteiktās maksas vai līdzmaksājuma par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu samazināšanas vai paaugstināšanas gadījumā noslēgt attiecīgu Vienošanos;

32³.3. maksāt par klientam nodrošināto aprūpes mājās pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu un samaksu noteiktajā kārtībā;

32³.4. reizi trijos mēnešos iesniegt Dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu un ienākumus apliecinošus dokumentus.

32⁴. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka procentuāli attiecībā pret valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, to noapaļojot līdz euro, ņemot vērā nākamo zīmi aiz komata. Ja nākamā zīme ir no 0 līdz 4, tad atstājamās zīmes vērtība nemainās. Ja nākamā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad pēdējā atstājamā zīme tiek noapaļota par vienu vienību uz augšu.

32⁵. Aprūpes mājās pakalpojuma maksas procentuālais apmērs:

32⁵.1. 1. līmenis - 5 %;

32⁵.2. 2. līmenis - 7 %;

32⁵.3. 3. līmenis - 9 %;

32⁵.4. 4. līmenis - 11 %.

32⁶. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas ir tiesības saņemt:

32⁶.1. vientuļiem klientiem, kuri ir vecāki par 85 gadiem;

32⁶.2. klientiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem un kuriem nav apgādnieku vai kuru apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem.

32⁷. Aprūpes mājās pakalpojuma maksa nosakāma par kalendāro mēnesi. Ja klients aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa nosakāma procentuāli dienu skaitam.

32⁸. Aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās, ievērojot pakalpojumu sniedzēja noteikto darba laiku.

4.2.2. Servisa dzīvokļa pakalpojums

32⁹. Servisa dzīvokļa pakalpojums personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi dzīvesvietā, pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

32¹⁰. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir atsevišķi dzīvojošam pilngadīgam invalīdam un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurš īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteicis vēlēšanos saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, un atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

32¹⁰.1. funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi, ar aprūpes mājās biroja vai asistenta palīdzību nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

32¹⁰.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām sniegto pakalpojumu var aizstāt ar sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.

32¹¹. Servisa dzīvokļa pakalpojumu piešķirt uz laiku līdz vienam gadam. Beidzoties termiņam, uz kuru piešķirts servisa dzīvokļa pakalpojums, persona var atkārtoti lūgt piešķirt servisa dzīvokļa pakalpojumu pēc šo saistošo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

32¹². Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts atbilstoši personas funkcionālo traucējumu pakāpei pielāgotā pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī, kuram ar pašvaldības domes lēmumu piešķirts servisa dzīvokļa statuss.

32¹³. Papildus servisa dzīvokļa pakalpojumam, personai šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesības saņemt arī aprūpes mājās pakalpojumus.

32¹⁴. Servisa dzīvokli nodod lietošanā uz servisa dzīvokļa īres līguma pamata, vienlaicīgi izbeidzot īres tiesiskās attiecības par 32.¹⁰ punktā minētās dzīvojamās platības īri. Servisa dzīvokļa īres līgumu (turpmāk - īres līgums) slēdz rakstveidā uz Dzīvokļu sadales komisijas lēmuma pamata pilnvarots servisa dzīvokļa valdītājs un servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmējs (īrnieks).

32¹⁵. Īres līgums noslēdzams pēc tam, kad pieņemts Dienesta lēmums par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu. Īres līgums tiek slēgts uz laiku, kāds norādīts Dienesta lēmumā par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu. Izbeidzoties īres līguma termiņam, servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēja (īrnieka) pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu.

32¹⁶. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmējam (īrniekam) nav tiesību iemitināt servisa dzīvoklī citas personas vai nodot to vai tā daļu apakšīrē.

32¹⁷. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmējs (īrnieks) dzīvokļa īres maksu un maksu par pakalpojumiem (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu sedz pilnā apmērā. Īres maksu nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumus. Maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

32¹⁸. Īres līgumā nosakāmi pakalpojumu veidi, kurus servisa dzīvokļa lietošanas laikā saņem servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmējs (īrnieks) un maksājumu veikšanas kārtība, ievērojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" prasības.

32¹⁹. Ja personai ir tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, bet Dienestam nav iespējas to nodrošināt, Dienests veic servisa dzīvokļa pakalpojumu saņemt tiesīgo personu uzskaiti."

5. Papildināt saistošos noteikumus ar 37¹.punktu šādā redakcijā:

"37¹. Naktspatversmē neuzņem personas, kuras atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē."

6. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Maksa par naktspatversmes pakalpojumiem, izņemot 40.punktā noteiktajām personām, ir 0,5 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par nakti".

7. Izteikt 39.punktu šādā redakcijā:

"39. Trūcīgām personām naktspatversmes pakalpojumi tiek sniegti bez maksas nepārtraukti 60 dienas kalendārā gada laikā. Sākot ar 61.kalendāra dienu maksa tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu."

8. Izteikt 49.punktu šādā redakcijā:

"49. Maksa par mobilā kāpurķēžu pacēlāja izmantošanu, ieskaitot mobilā kāpurķēžu pacēlāja piegādāšanu līdz klienta dzīvesvietai un atpakaļ līdz Dienestam, ir 5 euro par vienu reizi."

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
 sociālos jautājumos J.Raščevskis

Jēkabpils pilsētas domes 26.06.2014. saistošo noteikumu Nr.17 "Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos Nr.35 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība""
paskaidrojuma raksts

I. Normatīvā akta izstrādes nepieciešamība
1.		Pamatojums		Saistošie noteikumi "Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos Nr.35 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk - Noteikumi) izstrādāti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 12.pantu, 43.panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu.
2.		Pašreizējā situācija un problēmas		Saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošo noteikumu Nr.35 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - saistošie noteikumi) 25.punktu aprūpes mājās pakalpojums nodrošināms pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, ja tās objektīvu grūtību dēļ nespēj sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Prakse liecina, ka šādu pakalpojumu būtu nepieciešams nodrošināt arī pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā, kurām slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi. Saistošie noteikumi neregulē aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika aprēķināšanu situācijās, kad aprūpes mājās pakalpojums vienlaicīgi piešķirts vismaz diviem ģimenes locekļiem, nosakot vienādu vai atšķirīgu aprūpes līmeni, kā arī apgādnieku pienākumus gadījumos, ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nespēj samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu. Lai nodrošinātu personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot šo personu sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas, pašvaldības var izveidot servisa dzīvokļa pakalpojuma sniedzēju. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 15.punktam, servisa dzīvoklis ir personai ar funkcionāliem traucējumiem speciāli pielāgots dzīvoklis, kuru nodot personai lietošanā uz īres līguma pamata. Prakse liecina, ka ne visas personas, kuru funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi, ar aprūpes mājās biroja vai asistenta palīdzību nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā un/vai izkļūt no tās, piekrīt pārcelties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, tādējādi jūtoties izolētas no sev ierastās sociālās vides. Lai neierobežotu personas tiesības izvēlēties patstāvīgu dzīvi, pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu klāsts būtu papildināms ar servisa dzīvokļa pakalpojumu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamības gadījumā saņemt arī aprūpes mājās pakalpojumu. Atbilstoši saistošo noteikumu 49.punktam maksa par mobilā kāpurķēžu pacēlāja izmantošanu ir noteikta par stundām (4,27 euro stundā), kas apgrūtina mobilā kāpurķēžu pacēlāja kopējā izmantošanas laika aprēķināšanu un rada neskaidrības par galīgās apmaksājamās summas aprēķina metodiku.
3.		Normatīvā akta būtība		Noteikumi paredz: 1. Paplašināt aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju loku ar pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā, kurām slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi; 2. Noteikt, ka ģimenēs, kurās aprūpējamas vismaz divas personas, aprūpes stundu skaits ir kopējs abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim; 3. Noteikt, ka aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas gadījumā starp pakalpojuma pieprasītāju, apgādnieku un Jēkabpils Sociālo dienestu slēdzams līgums, nosakot aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības un pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus; 4. Ieviest servisa dzīvokļa pakalpojumu, lai veicinātu personai pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi dzīvesvietā, nodrošinot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā, vienlaikus nodrošinot iespēju saņemt aprūpes mājās pakalpojumu. 5. Noteikt, ka maksa par mobilā kāpurķēžu pacēlāja izmantošanu nosakāma par izmantošanas reizēm nevis par stundām un paaugstināt maksu līdz 5 euro.
II. Normatīvā akta ietekme uz sabiedrību
1.	Sabiedrības mērķgrupa		1. Pilngadīgas personas darbspējīgā vecumā, pensijas vecuma personas un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kurām slimības laikā vai atveseļošanās periodā vai vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jēkabpils pilsētā. 2. Atsevišķi dzīvojoši pilngadīgi invalīdi un pensionāri ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja: 2.1. funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi, ar aprūpes mājās biroja vai asistenta palīdzību nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā; 2.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām sniegto pakalpojumu var aizstāt ar sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. 3. Pilngadīgas personas bez noteiktas dzīvesvietas vai personas, kuras nonākušas krīzes situācijā. 4. Personas ar kustību traucējumiem, kuras pārvietojas ratiņkrēslos un deklarējušas savu dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā.
2.	Ietekme uz uzņēmējsabiedrības vidi pašvaldības teritorijā		Nav attiecināms.
3.	Administratīvās procedūras raksturojums		Administratīvās procedūras netiek mainītas.
4.	Ar kādiem sabiedrības pārstāvjiem konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
III. Normatīvā akta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu
Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu būtiski neietekmēs.
IV. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā internetā un pašvaldības mājaslapā internetā.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
sociālos jautājumos J.Raščevskis