Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Tulkojums Pasaules Pasta savienības Vispārīgais reglaments(Kongress pārstrādājis un pieņēmis 2012. gadā Dohā) Saturs I nodaļa Kongresu, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un Konsultatīvās komitejas organizēšana, funkcijas un darbība 1. daļa Kongress Pants 101. Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana 102. Tiesības balsot kongresos 103. Kongresa funkcijas 104. Kongresu kārtības rullis 105. Pasaules Pasta savienības struktūru novērotāji 2. daļa Administratīvā padome (AP) 106. AP sastāvs un darbība 107. AP funkcijas 108. AP sanāksmju organizēšana 109. AP novērotāji 110. Ceļa izdevumu atlīdzība 111. Informācija par AP darbību 3. daļa Pasta darbības padome (POC) 112. POC sastāvs un darbība 113. POC funkcijas 114. POC sanāksmju organizēšana 115. Novērotāji 116. Ceļa izdevumu atlīdzība 117. Informācija par POC darbību 4. daļa Konsultatīvā komiteja (KK) 118. KK mērķis 119. KK sastāvs 120. Dalība KK 121. KK funkcijas 122. KK organizēšana 123. Konsultatīvās komitejas pārstāvji Administratīvajā padomē, Pasta darbības padomē un kongresā 124. KK novērotāji 125. Informācija par KK darbību II nodaļa Starptautiskais birojs 1. daļa Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana un pienākumi 126. Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana 127. Ģenerāldirektora pienākumi 128. Ģenerāldirektora vietnieka pienākumi 2. daļa Pasaules Pasta savienības struktūru un Konsultatīvās komitejas sekretariāts 129. Vispārīgas piezīmes 130. Pasaules Pasta savienības struktūru dokumentu sagatavošana un izplatīšana 131. Dalībvalstu saraksts 132. Informācija. Atzinumi. Aktu skaidrojumu un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā 133. Tehniskā sadarbība 134. Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs 135. Reģionālo pasta apvienību akti un īpaši nolīgumi 136. Pasaules Pasta savienības žurnāls 137. Gada pārskats par Pasaules Pasta savienības darbu III nodaļa Priekšlikumu iesniegšana un izskatīšana, paziņojums par pieņemtajiem lēmumiem, reglamenta stāšanos spēkā un citiem pieņemtajiem lēmumiem 138. Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresā 139. Procedūra tādu priekšlikumu iesniegšanai, ar kuriem groza Konvenciju vai Nolīgumus kongresu starplaikā 140. Tādu priekšlikumu izskatīšana, ar kuriem groza Konvenciju vai Nolīgumus kongresu starplaikā 141. Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši kongresa lēmumiem 142. Reglamentu grozījumi, ko veic Pasta darbības padome 143. Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti kongresu starplaikā 144. Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā IV nodaļa Finansējums 145. Pasaules Pasta savienības izdevumu noteikšana 146. Dalībvalstu iemaksu kontrole 147. Finansējuma deficīts 148. Grāmatvedības un uzskaites uzraudzība 149. Automātiskās sankcijas 150. Iemaksu klases 151. Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm 152. Lietotāju finansētu palīgstruktūru organizēšana V nodaļa Šķīrējtiesa 153. Šķīrējtiesas procedūra VI nodaļa Pasaules Pasta savienībā lietotās valodas 154. Starptautiskā biroja darba valodas 155. Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas VII nodaļa Noslēguma noteikumi 156. Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Vispārīgo reglamentu 157. Priekšlikumi par nolīgumiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju 158. Vispārīgā reglamenta grozījumi, stāšanās spēkā un darbības laiks Pasaules Pasta savienības Vispārīgais reglaments (Kongress pārstrādājis un pieņēmis 2012. gadā Dohā) Ņemot vērā 22. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības Konstitūcijā, kas pieņemta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, apakšā parakstījušās Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valdību attiecīgās pilnvarotās personas, kopīgi vienojoties un ņemot vērā Konstitūcijas 25. panta 4. punktu, ir izstrādājušas šo Vispārīgo reglamentu, kas nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Pasaules Pasta savienības darbību. I nodaļa Kongresu, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un Konsultatīvās komitejas organizēšana, funkcijas un darbība 1. daļa Kongress 101. pants Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana (Konstitūcijas 14. un 15. pants) 1. Dalībvalstu pārstāvji sanāk kongresā, kas notiek ne vēlāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā kongresa gada beigām. 2. Katru dalībvalsti kongresā pārstāv viena vai vairākas pilnvarotās personas, kurām valdība piešķīrusi nepieciešamās pilnvaras. Dalībvalsts var vienoties, ka to pārstāv citas dalībvalsts delegācija. Tomēr ar to jāsaprot, ka, pārstāvot savu valsti, delegācija var pārstāvēt vēl tikai vienu dalībvalsti. 3. Katrā kongresā jāizraugās valsts, kurā notiks nākamais kongress. Ja izvēle izrādās nepiemērota, pēc konsultēšanās ar citu valsti Administratīvā padome ir pilnvarota to izraudzīties kongresa organizēšanai. 4. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju uzņemošās valsts valdība nosaka kongresa sasaukšanas galīgo datumu un precīzu norises vietu. Parasti gadu pirms šī datuma uzņemošās valsts valdība nosūta uzaicinājumu katras Pasaules Pasta savienības dalībvalsts valdībai. Šo uzaicinājumu var nosūtīt tieši vai ar citas valsts valdības vai Starptautiskā biroja ģenerāldirektora starpniecību. 5. Ja kongress jāsasauc bez uzņemošās valdības, Starptautiskais birojs ar Administratīvās padomes piekrišanu un pēc konsultēšanās ar Šveices Konfederācijas valdību veic nepieciešamos pasākumus, lai kongresu sasauktu un organizētu valstī, kurā atrodas Pasaules Pasta savienības mītne. Tādā gadījumā Starptautiskais birojs pilda uzņemošās valsts valdības funkcijas. 6. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju dalībvalstis, kas ierosinājušas sasaukt ārkārtas kongresu, nosaka šī kongresa sasaukšanas vietu. 7. Ārkārtas kongresiem pēc analoģijas piemēro 2.-5. punktu un 102. pantu. 102. pants Tiesības balsot kongresos 1. Katrai dalībvalstij ir tiesības uz vienu balsi, ja netiek pimērotas 149. pantā paredzētās sankcijas. 103. pants Kongresa funkcijas 1. Pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, Administratīvā padome un Pasta darbības padome 1.1. nosaka vispārējos principus, kuri jāievēro, lai īstenotu Konstitūcijas preambulā un 1. pantā izvirzīto Pasaules Pasta savienības mērķi un uzdevumu; 1.2. izskata un nepieciešamības gadījumā pieņem priekšlikumus par Konstitūcijā, Vispārīgā reglamentā, Konvencijā un Nolīgumos veicamajiem grozījumiem, kurus dalībvalstis un padomes iesniegušas saskaņā ar Konstitūcijas 29. pantu un Vispārīgā reglamenta 138. pantu; 1.3. nosaka aktu spēkā stāšanās datumu; 1.4. pieņem savu kārtības rulli un tā grozījumus; 1.5. izskata vispusīgus ziņojumus par Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un Konsultatīvās komitejas darbu periodā pēc iepriekšējā kongresa, kurus iesniegušas šīs attiecīgās struktūras saskaņā ar Vispārīgā reglamenta 111., 117. un 125. pantu; 1.6. pieņem Pasaules Pasta savienības stratēģiju; 1.7. saskaņā ar Konstitūcijas 21. pantu nosaka Pasaules Pasta savienības izdevumu maksimālo summu; 1.8. ievēl dalībvalstis, kuras piedalās Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā; 1.9. ievēl ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku; 1.10. kongresa rezolūcijā nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Pasaules Pasta savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā. 2. Kongress kā Pasaules Pasta savienības augstākā struktūra risina citus jautājumus, kas saistīti ar pasta pakalpojumiem. 104. pants Kongresu kārtības rullis (Konstitūcijas 14. pants) 1. Darba organizācijai un debašu vadīšanai kongress piemēro savu kārtības rulli. 2. Katrā kongresā var izdarīt grozījumus kārtības rullī saskaņā ar šā reglamenta nosacījumiem. 105. pants Pasaules Pasta savienības struktūru novērotāji 1. Šīs institūcijas tiek uzaicinātas piedalīties kongresa, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs novērotāju statusā: 1.1. Apvienoto Nāciju pārstāvji; 1.2. reģionālās apvienības; 1.3. Konsultatīvās komitejas locekļi; 1.4. institūcijas, kas ir pilnvarotas apmeklēt Pasaules Pasta savienības sanāksmes novērotāju statusā, pamatojoties uz Kongresa rezolūciju vai lēmumu. 2. Šīs institūcijas, kuras noteiktā kārtībā izraudzījusies Administratīvā padome saskaņā ar 107. panta 1.12.apakšpunktu, uzaicināmas apmeklēt īpašas kongresa sanāksmes ad hoc novērotāju statusā: 2.1. Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un citas starpvaldību organizācijas; 2.2. jebkura starptautiska struktūra, apvienība vai uzņēmums vai jebkura kvalificēta persona. 3. Papildus novērotājiem, kas minēti šā panta 1. punktā, Administratīvā padome un Pasta darbības padome var izraudzīties ad hoc novērotājus, kas piedalās to sapulcēs saskaņā ar to iekšējiem reglamentiem, ja tas ir Pasaules Pasta savienības un tās struktūru interesēs. 2. daļa Administratīvā padome (AP) 106. pants AP sastāvs un darbība (Konstitūcijas 17. pants) 1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem. 2. Kongresu uzņemošā dalībvalsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā dalībvalsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de jure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā piederīga, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no dalībvalstīm, kas ir uzņemošās dalībvalsts ģeogrāfiskajā grupā. 3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Katrā kongresā no jauna ievēl vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva; nevienu dalībvalsti nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas. 4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kas ir kompetents pasta jautājumos. Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. 5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība. 107. pants AP funkcijas 1. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas: 1.1. uzraudzīt Pasaules Pasta savienības darbību kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jautājumos un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci; 1.2. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību; 1.3. izskatīt UPU darbības plāna projektu četriem gadiem, ko apstiprinājis kongress, un līdz galam izstrādāt to tā, lai četru gadu periodam paredzētajā projektā ietvertās aktivitātes atbilstu faktiski pieejamiem resursiem. Plānam attiecīgā gadījumā jāsaskan arī ar kongresā noteiktajām prioritātēm. Četru gadu darbības plāna galīgā redakcija, kuru izstrādājusi un apstiprinājusi Administratīvā padome, pēc tam ir pamats UPU gada programmas un budžeta, kā arī gada darbības plānu sagatavošanai, kurus izstrādā un īsteno AP un POC; 1.4. izskatīt un apstiprināt Pasaules Pasta savienības gada programmu, budžetu un pārskatus, ņemot vērā UPU darbības plāna galīgo redakciju, kā aprakstīts 107. panta 1.3. apakšpunktā. 1.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo limitu saskaņā ar 145. panta 3.-5. punktu; 1.6. pēc lūguma un saskaņā ar 150. panta 6. punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi; 1.7. pēc dalībvalsts lūguma un ņemot vērā to dalībvalstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles, atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu; 1.8. izveidot vai likvidēt amatus Starptautiskajā birojā, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits; 1.9. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm; 1.10. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi pieņemt lēmumu par attiecībām, kas jāveido ar tām organizācijām, kuras nav novērotāji 105. panta 1. punkta izpratnē; 1.11. izskatīt un apstiprināt Starptautiskā biroja pārskatus par UPU attiecībām ar citām starptautiskām struktūrām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un šajā saistībā veicamajām darbībām; 1.12. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru noteiktā kārtībā izraudzīties un uzaicināt Apvienoto Nāciju specializētās aģentūras, starptautiskās organizācijas, apvienības, uzņēmumus un kvalificētas personas par ad hoc novērotājiem īpašās kongresa un tā komiteju sanāksmēs, kad tas ir Pasaules Pasta savienības vai kongresa darba interesēs, un uzdot Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus; 1.13. Šī reglamenta 101. panta 3. punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties dalībvalsti, kurā notiks nākamais kongress; 1.14. noteiktā kārtībā un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas; 1.15. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas ir gatavas: 1.15.1. uzņemties kongresa priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, 1.15.2. piedalīties kongresa reģionālo komiteju darbā; 1.16. iecelt savus pārstāvjus kā Konsultatīvās komitejas locekļus; 1.17. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai; 1.18. pēc kongresa, Pasta darbības padomes vai dalībvalstu lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Pasaules Pasta savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvajai padomei jāizlemj, vai ir lietderīgi kongresu starplaikā veikt dalībvalstu pieprasīto izpēti minētajās jomās; 1.19. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs; 1.20. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 113. panta 1.6. punktu; 1.21. izskatīt un apstiprināt, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, stratēģijas projektu iesniegšanai kongresā; 1.22. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai kongresā; 1.23. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli; 1.24. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu gada posmā un Pasaules Pasta savienības finansiālās darbības gada pārskatu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus; 1.25. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala norēķini, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem principiem; 1.26. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus noteikumu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kad kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā; 1.27. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un visus Padomes iesniegtos priekšlikumus; 1.28 apstiprināt četru gadu pārskatu, kuru sagatavo Starptautiskais birojs, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, par pamākumiem, kurus guvušas dalībvalstis, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā, un kuru iesniedz nākamajam kongresam. 1.29. izveidot sistēmu Konsultatīvās komitejas organizēšanai un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 122. panta nosacījumiem; 1.30. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un apstiprināt vai noraidīt dalības pieteikumus saskaņā ar šiem kritērijiem, nodrošinot, lai pieteikumu apstrāde notiktu paātrinātā procesā starp Administratīvās padomes sanāksmēm; 1.31. izstrādāt Pasaules Pasta savienības finanšu noteikumus; 1.32. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu; 1.33. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo fondu; 1.34. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo darbības veidu fondu; 1.35. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo iemaksu fondu; 1.36. izstrādāt Nolikumu par personālu un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām; 1.37. izstrādāt Sociālā fonda noteikumus; 1.38. 152. panta izpratnē veikt lietotāju finansētu palīgstruktūru izveides un darbības vispārēju pārraudzību. 108. pants AP sanāksmju organizēšana 1. Izveidošanas sanāksmē, ko sasauc un atklāj kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus un izstrādā savu reglamentu. 2. Administratīvo padomi sasauc priekšsēdētājs, un tā parasti sanāk vienreiz gadā Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē. 3. Pārvaldības komitejā ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome tai uzdod veikt, vai tad, ja tāda nepieciešamība rodas stratēģiskās plānošanas procesā. 4. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Pasta darbības padomi. 5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo organizāciju Administratīvās padomes sanāksmēs, ja to darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Konsultatīvo komiteju. 109. pants AP novērotāji 1. Novērotāji 1.1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Pasta darbības padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs kā novērotāji. 1.2. Tās Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kuras nav Padomes locekles, kā arī 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Administratīvās padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. 2. Principi 2.1. Loģisku apsvērumu dēļ Administratīvā padome var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs. 2.2. Novērotājiem un ad hoc novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju un ad hoc novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Pasaules Pasta savienībai. 2.3. Izņēmuma gadījumos Konsultatīvās komitejas locekļiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu, ja tas attiecas uz jautājumiem, kas ir Pasta darbības padomes interesēs, jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt. 110. pants Ceļa izdevumu atlīdzība 1. Ceļa izdevumus ikvienam Administratīvās padomes dalībvalsts pārstāvim, kas piedalās tās sanāksmēs, sedz attiecīgā dalībvalsts. Tomēr katram tādas valsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem uzskata par jaunattīstības valsti vai mazāk attīstītu valsti, izņemot sanāksmes, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz aviobiļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir komiteju, darba grupu vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus kongresa un padomes sēdēm. 111. pants Informācija par Administratīvās padomes darbību 1. Pēc katras sēdes Administratīvā padome informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, reģionālās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus. 2. Administratīvā padome sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par tās darbu un nosūta to Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. 3. daļa Pasta darbības padome (POC) 112. pants POC sastāvs un darbība 1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit locekļu, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem. 2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Divdesmit četras vietas rezervē jaunattīstības valstīm un sešpadsmit - attīstītām valstīm. Vismaz vienu trešdaļu Padomes sastāva atjauno katrā kongresā. 3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kura pienākumos ir sniegt Pasaules Pasta savienības aktos minētos pakalpojumus. Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. 4. Pasta darbības padomes izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem. 113. pants POC funkcijas 1. Pasta darbības padomei ir šādas funkcijas: 1.1. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai; 1.2. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši savai kompetencei; 1.3. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem; 1.4. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas pasta dienesti; 1.5. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem un jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm un to izraudzītajiem operatoriem; 1.6. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkuras dalībvalsts izraudzītais operators; 1.7. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumiem iesniegšanai kongresam; 1.8. iecelt Konsultatīvās komitejas locekļus; 1.9. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomiskās un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visas dalībvalstis un izraudzītos operatorus, iekļaujot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala norēķini, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu tarifi, pasta paku tarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm), tostarp sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos; 1.10. sniegt informāciju Administratīvajai padomei, lai tā izstrādātu stratēģijas projektu iesniegšanai kongresā. 1.11. veikt tādu izglītības un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, kā arī jaunās un jaunattīstības valstis; 1.12. izpētīt pasta dienestu pašreizējo stāvokli un vajadzības jaunajās un jaunattīstības valstīs un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem pasta dienestu darbības uzlabošanai šajās valstīs; 1.13. sešu mēnešu laikā pēc kongresa beigām, ja vien tas nelemj citādi, pārskatīt Pasaules Pasta savienības reglamentus; ja ir steidzama nepieciešamība, Pasta darbības padome var grozīt minētos reglamentus arī citās sēdēs; abos gadījumos Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi jautājumos par politiku un pamatprincipiem; 1.14. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs; ja priekšlikumi skar jautājumus, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tad tie jāapstiprina šai Padomei; 1.15. pēc dalībvalsts lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko minētā dalībvalsts nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 139. pantu, sagatavot par to komentārus un uzdod Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas dalībvalstīm apstiprināšanai; 1.16. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām dalībvalstīm ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā; 1.17. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot dalībvalstīm ieteikumu veidā tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā izdot jau pieņemto standartu grozījumus; 1.18. noteikt regulējumu lietotāju finansētu palīgstruktūru organizēšanai un piedalīties šo palīgstruktūru organizēšanā saskaņā ar 152. panta noteikumiem. 1.19. katru gadu pieņemt un apspriest no lietotāju finansētām palīgstruktūrām saņemtos pārskatus. 114. pants POC sanāksmju organizēšana 1. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un komiteju priekšsēdētājus un izstrādā savu reglamentu. 2. Pasta darbības padome sanāk katru gadu Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Padomes priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu. 3. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks un komiteju priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada ikvienas Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod vai ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā. 4. Pamatojoties uz kongresā pieņemto Pasaules Pasta savienības stratēģiju un jo īpaši uz tās daļu, kas attiecas uz Pasaules Pasta savienības pastāvīgo struktūru stratēģiju, Pasta darbības padome sēdē pēc kongresa sagatavo pamatdarba programmu, kura ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šī pamatdarba programma, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jāpārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes. 5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja to darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Konsultatīvo komiteju. 115. pants POC novērotāji 1. Novērotāji 1.1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Administratīvā padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Pasta darbības padomes sanāksmēs kā novērotāji. 1.2. Tās Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kuras nav Padomes locekles, kā arī 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. 2. Principi 2.1. Loģisku apsvērumu dēļ Pasta darbības padome var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kuri piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs. 2.2. Novērotājiem un ad hoc novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju un ad hoc novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Pasaules Pasta savienībai. 2.3. Izņēmuma gadījumos Konsultatīvās komitejas locekļiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu, ja tās attiecas uz jautājumiem, kas ir Pasta darbības padomes interesēs, jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt. 116. pants Ceļa izdevumu atlīdzība 1. Pasta darbības padomē iesaistīto dalībvalstu pārstāvju ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz minētās dalībvalstis. Tomēr katram tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem uzskata par esošu neizdevīgos apstākļos, izņemot sanāksmes, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz aviobiļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. 117. pants Informācija par POC darbību 1. Pēc katras sēdes Pasta darbības padome informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, reģionālās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus. 2. Pasta darbības padome sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbu. 3. Pasta darbības padome sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu, tostarp pārskatus par lietotāju finansētām palīgstruktūrām, kuras minētas 152. punktā, un nosūta Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. 4. daļa Konsultatīvā komiteja (KK) 118. pants KK mērķis 1. Konsultatīvās komitejas mērķis ir pārstāvēt plaša starptautiskā pasta sektora intereses un nodrošināt sistēmu efektīva dialoga uzturēšanai starp iesaistītajām personām. 119. pants KK sastāvs 1. Konsultatīvās komitejas sastāvā ir: 1.1. nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv klientus, piegādes pakalpojumu sniedzējus, darbinieku organizācijas, preču un pakalpojumu piegādātājus pasta sektoram, kā arī līdzīgas privātpersonu organizācijas un uzņēmumi, kam ir interese atbalstīt Pasaules Pasta savienības uzdevuma un mērķu īstenošanu. Ja šādas organizācijas ir reģistrētas, tām jābūt reģistrētām kādā Pasaules Pasta savienības dalībvalstī; 1.2. locekļi, kurus no savu locekļu vidus izraudzījusies Administratīvā padome; 1.3. locekļi, kurus no savu locekļu vidus izraudzījusies Pasta darbības padome. 2. Konsultatīvās komitejas darbības izmaksas sadala starp Pasaules Pasta savienību un komitejas locekļiem, kā to nosaka Administratīvā padome. 3. Konsultatīvās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu vai kādu citu atlīdzību. 120. pants Dalība KK 1. Izņemot Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes ieceltos locekļus, par līdzdalību Konsultatīvajā komitejā jālemj ar Administratīvās padomes noteiktajā pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procesā saskaņā ar 107. panta 1.30. punktu. 2. Katrs Konsultatīvās komitejas loceklis ieceļ savu pārstāvi. 121. pants KK funkcijas 1. Konsultatīvajai komitejai ir šādas funkcijas: 1.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentus un ziņojumus. Izņēmuma gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tas attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt; 1.2. vadīt un atbalstīt tādu jautājumu izpēti, kuri ir svarīgi Konsultatīvās komitejas locekļiem; 1.3. izskatīt jautājumus, kas skar pasta pakalpojumu sektoru, un sniegt ziņojumus par šiem jautājumiem; 1.4. sniegt savu ieguldījumu Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, tostarp iesniegt ziņojumus un ieteikumus un sniegt atzinumus pēc abu padomju lūguma; 1.5. sniegt kongresam ieteikumus, kurus apstiprina Administratīvā padome, un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, pēdējā tos izskata un sniedz komentārus. 122. pants KK organizēšana 1. Pēc katra kongresa Konsultatīvā komiteja veic reorganizāciju saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādātajiem pamatnoteikumiem. Administratīvās padomes priekšsēdētājs vada Konsultatīvās komitejas organizatorisko sanāksmi, kurā ievēl tās priekšsēdētāju. 2. Pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un vienošanās ar Administratīvo padomi Konsultatīvā komiteja nosaka savu iekšējo struktūru un izstrādā savus reglamenta noteikumus, ņemot vērā Pasaules Pasta savienības pamatprincipus. 3. Konsultatīvā komiteja sanāk vienu reizi gadā. Parasti sanāksmes notiek Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē vienlaicīgi ar Pasta darbības padomes sanāksmēm. Sanāksmes datumu un vietu nosaka Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja, Pasta darbības padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu. 123. pants Konsultatīvās komitejas pārstāvji Administratīvajā padomē, Pasta darbības padomē un kongresā 1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar Pasaules Pasta savienības struktūrām, Konsultatīvā komiteja var iecelt pārstāvjus, kas piedalās kongresa, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un attiecīgo komiteju sanāksmēs kā novērotāji bez balsstiesībām. 2. Konsultatīvās komitejas locekļi tiek aicināti piedalīties Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs saskaņā ar 105. pantu. Viņi var piedalīties arī projekta grupu un darba grupu darbā saskaņā ar 109. panta 2.2. apakšpunktu un 115. panta 2.2. apakšpunktu. 3. Administratīvās padomes priekšsēdētājs un Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šīs struktūras Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, ja sanāksmju darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē minētās struktūras. 124. pants KK novērotāji 1. Citas Pasaules Pasta savienības dalībvalstis un 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. 2. Loģisku apsvērumu dēļ Konsultatīvā komiteja var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kuri piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs. 3. Izņēmuma gadījumos novērotājiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu, ja tas attiecas uz jautājumiem, kas ir Pasta darbības padomes interesēs, jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt. 125. pants Informācija par KK darbību 1. Pēc katras sēdes Konsultatīvā komiteja informē Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi par savu darbu, nosūtot minēto struktūru priekšsēdētājiem kopsavilkuma pārskatu par sanāksmēm, savus ieteikumus un viedokļu izklāstu. 2. Konsultatīvā komiteja sagatavo Administratīvajai padomei gada darbības pārskatu un nosūta kopiju Pasta darbības padomei. Šo pārskatu iekļauj Administratīvās padomes dokumentos, kurus nosūta Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un reģionālajām apvienībām saskaņā ar 111. pantu. 3. Konsultatīvā komiteja sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Pasaules Pasta savienības dalībvalstu izraudzītajiem operatoriem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. II nodaļa Starptautiskais birojs 1. daļa Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana un pienākumi 126. pants Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana 1. Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku ievēl kongress uz laika posmu starp diviem kongresiem un minimālo amata pilnvaru laiku četriem gadiem. Atkārtoti amatā viņus var ievēlēt tikai vienu reizi. Ja vien kongress nelemj citādi, viņi sāk pildīt pienākumus nākamā gada 1. janvārī pēc kongresa gada beigām. 2. Vismaz septiņus mēnešus pirms kongresa atklāšanas Starptautiskā biroja ģenerāldirektors nosūta dalībvalstu valdībām memorandu, uzaicinot tās iesniegt pieteikumus (ja tādi ir) ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatam, vienlaikus norādot, vai amatā esošo ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku interesē sākotnējā pilnvaru laika atjaunošana. Pieteikumus ar pievienotu dzīves aprakstu (curriculum vitae), Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. Kandidātiem jābūt to dalībvalstu pilsoņiem, kuras tos izvirza. Starptautiskais birojs sagatavo kongresam vēlēšanu dokumentus. Ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti, un pirmo ievēlē ģenerāldirektoru. 3. Ja ģenerāldirektora amats ir brīvs, ģenerāldirektora vietnieks pārņem ģenerāldirektora amatpienākumus līdz tā pilnvaru laika beigām; viņam ir tiesības tikt ievēlētam šajā amatā, un viņu automātiski apstiprina par kandidātu ar nosacījumu, ka iepriekšējais kongress nav atjaunojis viņa kā ģenerāldirektora vietnieka sākotnējo pilnvaru laiku un ka viņš paziņo par savu ieinteresētību kandidēt uz ģenerāldirektora amatu. 4. Ja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amata vietas atbrīvojas vienlaikus, Administratīvā padome ievēlē ģenerāldirektora vietnieku uz laika posmu līdz nākamajam kongresam, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti pēc vakanču izziņošanas. Pieteikumu iesniegšanai pēc analoģijas piemēro 2. punktu. 5. Ja atbrīvojas ģenerāldirektora vietnieka amata vieta, Administratīvā padome pēc ģenerāldirektora priekšlikuma uzdod vienam no Starptautiskā biroja D2 pakāpes direktoriem pārņemt ģenerāldirektora vietnieka amatpienākumus līdz nākamā kongresa sasaukšanai. 127. pants Ģenerāldirektora pienākumi 1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju un ir tā likumīgais pārstāvis. 2. Attiecībā uz amatpersonu amatiem, iecelšanām un paaugstināšanām 2.1. ģenerāldirektors ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs; 2.2. iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 viņam jāapsver, kāda ir profesionālā kvalifikācija kandidātiem, kurus iesaka to dalībvalstu izraudzītie operatori, kurās kandidāti ir pilsoņi vai veic savu profesionālo darbību, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz kontinentiem un valodām. Pakāpes D2 amata vietas pēc iespējas jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti. Ja iecelšanai amatā nepieciešama īpaša kvalifikācija, ģenerāldirektors ir tiesīgs pieņemt pieteikumus no amata kandidātiem, neņemot vērā iepriekšminētos ierobežojošos nosacījumus; 2.3. ieceļot amatā jaunu amatpersonu, viņam jāņem vērā arī tas, ka parasti personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Pasaules Pasta savienības dalībvalstu pilsoņiem; 2.4. lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram nav jāpiemēro 2.3. punktā minētais princips; 2.5. darbā pieņemšanas procesā prasība par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu jāierindo aiz nopelniem; 2.6. Reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs no P4 līdz D2. 3. Pārējie ģenerāldirektora pienākumi ir šādi: 3.1. būt par Pasaules Pasta savienības aktu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Pasaules Pasta savienībai vai uzņemšanas Pasaules Pasta savienībā procedūrā un izstāšanās no Pasaules Pasta savienības procedūrā; 3.2. visu dalībvalstu valdībām darīt zināmus kongresa pieņemtos lēmumus; 3.3. paziņot visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem; 3.4. sagatavot Pasaules Pasta savienības gada budžeta projektu - to sīki izstrādāt līdz iespējami zemākam izmaksu līmenim saskaņā ar Pasaules Pasta savienības prasībām un noteiktā laikā iesniegt Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt dalībvalstis ar Pasaules Pasta savienības budžetu un to izpildīt; 3.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Pasaules Pasta savienības struktūras, un tos darbus, kas paredzēti Pasaules Pasta savienības aktos; 3.6. rīkoties, lai sasniegtu Pasaules Pasta savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem; 3.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei; 3.8. pēc kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes reglamentu iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz kongresa lēmumiem; 3.9. Administratīvās padomes vajadzībām sagatavot Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu iesniegšanai kongresā, pamatojoties uz padomju izdotajām direktīvām; 3.10. sagatavot Administratīvajai padomei apstiprināšanai četru gadu pārskatu par dalībvalstu panākumiem saistībā ar Pasaules Pasta savienības stratēģijas izpildi, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā, un šo pārskatu iesniedz nākamajam kongresam; 3.11. nodrošināt Pasaules Pasta savienības pārstāvību; 3.12. būt par starpnieku starp: 3.12.1. Pasaules Pasta savienību un reģionālajām apvienībām, 3.12.2. Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju, 3.12.3. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, kuru darbībā Pasaules Pasta savienība ir ieinteresēta; 3.12.4. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, apvienībām vai uzņēmumiem, ar kuriem Pasaules Pasta savienības struktūras vēlas konsultēties vai kuru darbā vēlas iesaistīties; 3.13. uzņemties Pasaules Pasta savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašās prasības, šajā statusā jo īpaši uzraudzīt: 3.13.1. Pasaules Pasta savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu, 3.13.2. dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un izplatīšanu, 3.13.3. sekretariāta darbu Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs; 3.14. piedalīties Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam. 128. pants Ģenerāldirektora vietnieka pienākumi 1. Ģenerāldirektora vietnieks palīdz ģenerāldirektoram un ir ģenerāldirektora padotībā. 2. Ģenerāldirektora prombūtnē vai tad, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus, viņa funkcijas pilda ģenerāldirektora vietnieks. Tas pats attiecas uz ģenerāldirektora amata vakanci saskaņā ar 126.. panta 3. punktā. 2. daļa Pasaules Pasta savienības struktūru un Konsultatīvās komitejas sekretariāts 129. pants Vispārīgas piezīmes 1. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par to, lai Starptautiskais birojs nodrošinātu Pasaules Pasta savienības struktūru un Konsultatīvās komitejas sekretariāta darbību. 130. pants Pasaules Pasta savienības struktūru dokumentu sagatavošana un izplatīšana 1. Starptautiskais birojs sagatavo un izvieto UPU tīmekļa vietnē visus dokumentus, kas tiek publicēti pēc katras sēdes. Starptautiskais birojs turklāt informē par jaunajām e-dokumentu publikācijām UPU tīmekļa vietnē, izmantojot efektīvu tīmekļa ziņošanas sistēmu. 131. pants Dalībvalstu saraksts (Konstitūcijas 2. pants) 1. Starptautiskais birojs sagatavo un pastāvīgi precizē Pasaules Pasta savienības dalībvalstu sarakstu, norādot tajā katras dalībvalsts iemaksu klasi, ģeogrāfisko grupu un tās pozīciju attiecībā uz Pasaules Pasta savienības aktiem. 132. pants Informācija. Atzinumi. Aktu skaidrojumu un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā (Konstitūcijas 20. pants; Vispārīgā reglamenta 139., 140., 143. pants) 1. Starptautiskais birojs vienmēr ir Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un dalībvalstu, un to izraudzīto operatoru rīcībā, lai sniegtu jebkādu nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem. 2. Starptautiskais birojs konkrēti vāc, salīdzina, publicē un izplata jebkāda veida informāciju, kas ir noderīga starptautisko pasta pakalpojumu veikšanā, pēc iesaistīto pušu lūguma sniedz atzinumu par strīdīgiem jautājumiem, rīkojas, ja saņemti pieprasījumi par Pasaules Pasta savienības aktu skaidrojumiem un grozījumiem, un kopumā veic tādu izpētes un redakcionālo vai dokumentēšanas darbu, kas noteikts Pasaules Pasta savienības aktos vai ko birojam var uzdot izpildei Pasaules Pasta savienības interesēs. 3. Lai konkrētā jautājumā noskaidrotu citu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru viedokli, Starptautiskais birojs pēc citu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru lūguma veic arī aptaujas. Aptaujas rezultātam nav balsojuma statusa, un tas nav oficiāli saistošs. 4. Starptautiskais birojs var darboties kā mijieskaita norēķinu centrs jebkāda veida norēķinu veikšanai par pasta pakalpojumiem. 5. Starptautiskais birojs nodrošina to komerciālo datu konfidencialitāti un drošību, kurus iesniegušas dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori un kuri iegūti, pildot Pasaules Pasta savienības aktos vai lēmumos noteiktos pienākumus. 133. pants Tehniskā sadarbība (Konstitūcijas 1. pants) 1. Starptautiskais birojs pilnveido jebkāda veida tehnisko sadarbību pasta jomā starptautiskās tehniskās sadarbības sistēmā. 134. pants Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs (Konstitūcijas 20. pants) 1. Starptautiskais birojs ir atbildīgs par starptautisko atbildes kuponu izgatavošanu un piegādi uz to dalībvalstu vai to izraudzīto operatoru rēķina, kas tos pasūta. 135. pants Reģionālo apvienību akti un īpaši nolīgumi (Konstitūcijas 8. pants) 1. Reģionālo apvienību biroji vai arī viena no līgumslēdzējām pusēm nosūta Starptautiskajam birojam divas reģionālo apvienību aktu un tādu īpašo nolīgumu kopijas, kas noslēgti saskaņā ar Konstitūcijas 8. pantu. 2. Starptautiskais birojs nodrošina to, ka reģionālo apvienību akti un īpašie nolīgumi neietver nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi sabiedrībai nekā tie, ko paredz Pasaules Pasta savienības akti. Starptautiskais birojs informē Administratīvo padomi par visiem pārkāpumiem, ko atklāj, piemērojot šo normu. 3. Starptautiskais birojs informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus par iepriekš minēto reģionālo apvienību aktu un īpašo nolīgumu esamību. 136. pants Pasaules Pasta savienības žurnāls 1. Starptautiskais birojs, izmantojot pieejamos dokumentus, izdod žurnālu angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu, spāņu un vācu valodā. 137. pants Gada pārskats par Pasaules Pasta savienības darbu (Konstitūcijas 20. pants, Vispārīgā reglamenta 107. panta 1.24. apakšpunkts) 1. Starptautiskais birojs par Pasaules Pasta savienības darbu sagatavo gada pārskatu, kuru pēc tam, kad to apstiprinājusi Administratīvās padomes Pārvaldības komiteja, nosūta dalībvalstīm un/vai to izraudzītajiem operatoriem, reģionālajām apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijai. III nodaļa Priekšlikumu iesniegšana un izskatīšana, paziņošana par pieņemtajiem lēmumiem, reglamentu stāšanos spēkā un citiem pieņemtajiem lēmumiem 138. pants Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresā (Konstitūcijas 29. pants) 1. Ņemot vērā 2. un 5. punktā minētos izņēmumus, dalībvalstis iesniedz kongresam jebkādus priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru: 1.1. priekšlikumus pieņem tad, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas; 1.2. redakcionālus priekšlikumus nepieņem sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas; 1.3. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem 4-6 mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas dalībvalstis; 1.4. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem 2-4 mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas dalībvalstis; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem; 1.5. atbalsta deklarācijas jāiesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikumus, uz kuriem tās attiecas. 2. Priekšlikumi par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas; netiek izskatīti priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms kongresa atklāšanas, ja vien kongress par to nelemj ar divām trešdaļām kongresā pārstāvēto dalībvalstu vairākumu un ja vien nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi. 3. Parasti katram priekšlikumam ir tikai viens mērķis, un tas paredz tikai tādas izmaiņas, kas atbilst šim mērķim. Līdzīgā veidā ikvienam priekšlikumam, kas var Pasaules Pasta savienībai radīt būtiskas izmaksas, jāpievieno norāde par tā finansiālo ietekmi, un šo norādi dalībvalsts, kas iesniegusi priekšlikumu, sagatavo, konsultējoties ar Starptautisko biroju, lai varētu aprēķināt tā īstenošanai nepieciešamo finansiālo resursu apjomu. 4. Dalībvalstis iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu "Redakcionāls priekšlikums", un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts "R". Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja viedokļa, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs sagatavo kongresam sarakstu ar šiem priekšlikumiem 5. Šā panta 1.-4. punktā paredzēto procedūru nepiemēro priekšlikumiem par Kongresu kārtības rulli un jau izteiktu priekšlikumu grozījumiem. 139. pants Procedūra priekšlikumu iesniegšanai, ar kuriem groza Konvenciju vai nolīgumus kongresu starplaikā 1. Katrs priekšlikums par Konvenciju vai nolīgumiem, ko dalībvalsts iesniedz kongresu starplaikā, tiek pieņemts izskatīšanai tikai tad, ja to atbalsta vismaz divas citas dalībvalstis. Šādi priekšlikumi netiek izskatīti, ja Starptautiskais birojs vienlaikus nesaņem nepieciešamo skaitu atbalsta deklarāciju. 2. Šos priekšlikumus nosūta citām dalībvalstīm ar Starptautiskā biroja starpniecību. 140. pants Priekšlikumu par Konvencijas vai nolīgumu grozījumiem izskatīšana kongresu starplaikā 1. Katram priekšlikumam par Konvenciju, nolīgumiem un to noslēguma protokoliem piemēro šādu procedūru: ja dalībvalsts ir nosūtījusi priekšlikumu Starptautiskajam birojam, tas pārsūta šo priekšlikumu izskatīšanai visām dalībvalstīm. Priekšlikumu izskatīšanas un komentāru nosūtīšanas termiņš Starptautiskajam birojam ir divi mēneši. Grozījumus izdarīt nav atļauts. Kad pagājuši divi mēneši, Starptautiskais birojs nosūta dalībvalstīm visus saņemtos komentārus un uzaicina katru dalībvalsti balsot par vai pret priekšlikumu. Uzskata, ka dalībvalstis atturas, ja tās neiesūta savu balsojumu divu mēnešu laikā. Iepriekšminētos termiņus skaita no Starptautiskā biroja cirkulāru izdošanas dienas. 2. Ja priekšlikums attiecas uz nolīgumu vai tā noslēguma protokolu, 1. punktā minētajā procedūrā drīkst piedalīties tikai tās dalībvalstis, kas ir šā nolīguma puses. 141. pants Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši kongresa lēmumiem 1. Pasaules Pasta konvencijas reglamentus un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem izstrādā Pasta darbības padome atbilstoši kongresa lēmumiem. 2. Priekšlikumi, kas izriet no ierosinātajiem grozījumiem Konvencijā vai Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem, jāiesniedz Starptautiskajā birojā vienlaicīgi ar tiem priekšlikumiem kongresam, uz kuriem tie attiecas. Tos var iesniegt viena dalībvalsts bez citu dalībvalstu atbalsta. Šos priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kongresa atklāšanas. 3. Citus priekšlikumus par reglamentiem, ko Pasta darbības padome izskata, sagatavojot jaunus reglamentus sešu mēnešu laikā pēc kongresa noslēguma, iesniedz Starptautiskajam birojam vismaz divus mēnešus pirms kongresa. 4. Priekšlikumi, kurus par nepieciešamajām izmaiņām reglamentos atbilstoši kongresa lēmumiem iesniedz dalībvalstis, Starptautiskajam birojam jāsaņem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Pasta darbības padomes darba sākšanas. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Pasta darbības padomes darba sākšanas. 142. pants Reglamentu grozījumi, kurus izdara Pasta darbības padome 1. Priekšlikumus par reglamentu grozījumiem izskata Pasta darbības padome. 2. Lai iesniegtu priekšlikumus par reglamentu grozījumiem, nav nepieciešams citu dalībvalstu atbalsts. 3. Šādu priekšlikumu izskata vienīgi tad, ja Pasta darbības padome piekrīt, ka tas izskatāms steidzamības kārtā. 143. pants Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29. pants, Vispārīgā reglamenta 139., 140. un 142. pants) 1. Ar paziņojumu dalībvalstu valdībām Starptautiskā biroja ģenerāldirektors apstiprina Konvencijā, nolīgumos un šo aktu noslēguma protokolos izdarītos grozījumus. 2. Starptautiskais birojs paziņo dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par grozījumiem, kurus Pasta darbības padome izdarījusi reglamentos un to noslēguma protokolos. Tas pats attiecas uz interpretāciju, kas minēta Konvencijas 38. panta 3.2. apakšpunktā un atbilstošo nolīgumu noteikumos. 144. pants Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā 1. Reglamenti stājas spēkā tajā pašā dienā un ir spēkā tikpat ilgi kā kongresā apstiprinātie akti. 2. Saskaņā ar 1. punkta noteikumiem kongresu starplaikā pieņemtie lēmumi par Pasaules pasta savienības aktu grozījumiem stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to paziņošanas. IV nodaļa Finansējums 145. pants Pasaules pasta savienības izdevumu noteikšana (Konstitūcijas 21. pants) 1. Atbilstoši 2.-6. punkta nosacījumiem ar Pasaules pasta savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam nedrīkst pārsniegt 37 235 000 Šveices franku. 2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas izmaksas kongresa laikā u. c.) nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku. 3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2. punktā noteiktos limitus, ņemot vērā algas likmju, pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, tostarp piemaksu par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā Ženēvā. 4. Administratīvajai padomei ir atļauts katru gadu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu, izņemot personāla izmaksas. 5. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos ģenerāldirektors drīkst atļaut noteikto limitu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices franku gadā. 6. Ja netraucētai Pasaules pasta savienības darba nodrošināšanai 1. un 2. punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Pasaules pasta savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu. 146. pants Dalībvalstu iemaksu kontrole 1. Valstis, kas Pasaules pasta savienības pievienojas vai iegūst Pasaules pasta savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas no Pasaules pasta savienības izstājas, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā. 2. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Pasaules pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā tā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā datuma par nesamaksātajām summām Pasaules pasta savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 6 % gadā, ko aprēķina, sākot no ceturtā mēneša. 3. Ja obligāto iemaksu parāds, neieskaitot procentu maksājumus, ko Pasaules pasta savienības dalībvalsts tai ir parādā, ir vienāds vai lielāks par šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados, tad dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Pasaules pasta savienībai visu vai daļu summas, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Pasaules pasta savienību. 4. Dalībvalstij, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, jāuzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksāšanai. 5. Izņemot ārkārtas situācijas, obligāto iemaksu parādu atgūšana Pasaules pasta savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus. 6. Izņēmuma gadījumos Administratīvā padome var atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu parāda pamatsummu. 7. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsti var atbrīvot arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; taču šādu atbrīvojumu piešķir tad, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus. 8. Līdzīgi piemēro 3.-7. punkta noteikumus attiecībā uz tulkošanas izdevumiem, par kuriem Starptautiskais birojs piestāda rēķinu tām dalībvalstīm, kuras ir piederīgas attiecīgajai valodas grupai. 147. pants Finansējuma deficīts 1. Lai segtu finansējuma deficītu, tiek izveidots Pasaules pasta savienības Rezervju fonds. Tā apjomu nosaka Administratīvā padome. Fondu uztur galvenokārt no budžeta pārpalikuma, un to var izmantot arī budžeta līdzsvarošanai vai dalībvalstu iemaksu summas samazināšanai. 2. Attiecībā uz īslaicīgu Pasaules pasta savienības finansējuma deficītu Šveices Konfederācijas valdība piešķir Pasaules pasta savienībai nepieciešamos īstermiņa aizdevumus saskaņā ar abpusējas vienošanās nosacījumiem. 148. pants Grāmatvedības un uzskaites uzraudzība 1. Šveices Konfederācijas valdībai bez maksas jāuzrauga Starptautiskā biroja grāmatvedība un uzskaite, ņemot vērā kongresā noteiktos kredītu limitus. 149. pants Automātiskās sankcijas 1. Dalībvalsts, kas nespēj veikt 146. panta 3. punktā paredzēto cedēšanu un nepiekrīt iesniegt Starptautiskā biroja ierosināto parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku saskaņā ar 146. panta 4. punktu vai neievēro grafika termiņus, automātiski zaudē tiesības balsot kongresā, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēs un zaudē tiesības būt par šo padomju locekli. 2. Automātiskās sankcijas tiek atceltas un tās zaudē spēku, tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir samaksājusi nokavēto obligāto iemaksu pamatsummu un procentus, ko tā ir parādā Pasaules pasta savienībai, vai piekrīt iesniegt parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku. 150. pants Iemaksu klases (Konstitūcijas 21. pants, Vispārīgā reglamenta 131., 145., 146., 147. un 148. pants) 1. Pasaules pasta savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Minētās klases ir šādas: - 50 vienību klase; - 45 vienību klase; - 40 vienību klase; - 35 vienību klase; - 30 vienību klase; - 25 vienību klase; - 20 vienību klase; - 15 vienību klase; - 10 vienību klase; - 5 vienību klase; - 3 vienību klase; - 1 vienības klase; - 0,5 vienību klasi rezervē vismazāk attīstītām valstīm, kuras uzskaitījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un citām valstīm, kuras norādījusi Administratīvā padome. 2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm jebkura dalībvalsts drīkst veikt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam, nekā noteikts tai iemaksu klasei, kurā dalībvalsts ietilpst, minimālajā laika posmā, kas vienāds ar kongresu starplaiku. Paziņojums par izmaiņām jāiesniedz ne vēlāk kā kongresā. Kongresu starplaika posma beigās dalībvalsts automātiski atgūst sākotnējo iemaksu vienību skaitu, ja vien tā nenolemj turpināt maksāt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam. Papildu iemaksu sniegšana attiecīgi paaugstina izdevumus. 3. Saskaņā ar Konstitūcijas 21. panta 4. punktā noteikto procedūru tad, kad dalībvalsts pievienojas Pasaules pasta savienībai vai tiek tajā uzņemta, to iekļauj vienā no iepriekš minētajām iemaksu klasēm. 4. Pēc tam dalībvalstis var iekļaut zemākā iemaksu klasē, ja šo izmaiņu pieprasījums tiek nosūtīts Starptautiskam birojam vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. Kongress sniedz nesaistošus atzinumus par šādiem iemaksu klases maiņas pieprasījumiem. Dalībvalsts var brīvi izvēlēties, vai ņemt vērā Kongresa atzinumu. Dalībvalsts galīgo lēmumu nosūta Starptautiskā biroja sekretariātam līdz kongresa beigām. Izmaiņu pieprasījums stājas spēkā tajā dienā, kad stājas spēkā kongresa izstrādātie finanšu noteikumi. Dalībvalstis, kas noteiktajā laikā nav paziņojušas par nodomu mainīt iemaksu klasi, saglabā esošo iemaksu klasi. 5. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai tās vienā reizē pazemina vairāk nekā par vienu klasi. 6. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē. Tādos pašos apstākļos Administratīvā padome var atļaut iemaksu klases pazemināšanu valstīm, kas nav vismazāk attīstītās valstis, bet jau ir iekļautas 1 vienības klasē, uz laiku tās pārceļot 0,5 vienību klasē. 7. Piemērojot 6. punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē. 8. Neatkarīgi no 4. un 5. punktā noteiktā pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota. 151. pants Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm (Vispārīgā reglamenta 134. pants) 1. Par Starptautiskā biroja veiktajām maksas piegādēm dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem maksājumi jāveic iespējami īsākā laika posmā, vēlākais - sešu mēnešu laikā no nākamā mēneša pirmās dienas pēc rēķina izsūtīšanas no Starptautiskā biroja. Pēc minētā termiņa beigām par nesamaksātajām summām iekasē procentus Pasaules pasta savienības labā ar procentu likmi 5 % gadā, ko aprēķina, skaitot no minētā termiņa beigu datuma. 152. pants Lietotāju finansētu palīgstruktūru organizēšana 1. POC var nodibināt vairākas lietotāju finansētas palīgstruktūras, ko apstiprina Administratīvā padome un kas tiek finansētas pēc brīvprātības principa, ar nolūku organizēt operatīvas, komerciālas, tehniskas un saimnieciskas darbības, kuras ir tās kompetencē saskaņā ar Konstitūcijas 18. pantu, bet kuras nevar finansēt ar pamatbudžeta līdzekļiem. 2. Kad šāda palīgstruktūra POC pārraudzībā ir izveidota, POC lemj par šīs palīgstruktūras Konstitūcijas pamatregulējumu, pienācīgi ņemot vērā UPU kā starpvaldību organizācijas galvenos noteikumus un principus, un iesniedz to apstiprināšanai Administratīvajai padomei. Pamatregulējuma elementi ir šādi: 2.1. pilnvaras; 2.2. balsstiesīgie locekļi, tostarp līdzdalīgo locekļu kategorijas; 2.3. lēmumu pieņemšanas noteikumi, tostarp iekšējā struktūra un saikne ar citām UPU struktūrām; 2.4. balsošanas un pārstāvības principi; 2.5. finansējums (iestāšanās maksa, dalības maksa u. c.); 2.6. sekretariāta un vadības struktūras sastāvs. 3. Ikviena lietotāju finansēta palīgstruktūra savas darbības organizē patstāvīgi, ievērojot POC izstrādāto un AP apstiprināto pamatregulējumu, un sagatavo gada pārskatu par savām darbībām, ko iesniedz apstiprināšanai POC. 4. Administratīvā padome izstrādā noteikumus attiecībā uz papildu maksām, kuras lietotāju finansētām palīgstruktūrām jāiemaksā pamatbudžetā, un ietver tos UPU Finanšu noteikumos. 5. Starptautiskā biroja ģenerāldirektors vada lietotāju finansēto palīgstruktūru sekretariātu saskaņā ar Nolikumu par personālu, ko apstiprinājusi AP un kas attiecas uz lietotāju finansēto palīgstruktūru darbā pieņemtajām amatpersonām. Palīgstruktūru sekretariāts ir Starptautiskā biroja struktūrvienība. 6. Informāciju par lietotāju finansētajām palīgstruktūrām, kas nodibinātas saskaņā ar šo pantu, nodod kongresam pēc to nodibināšanas. V nodaļa Šķīrējtiesa 153. pants Šķīrējtiesas procedūra (Konstitūcijas 32. pants) 1. Ja strīds starp dalībvalstīm jāizšķir šķīrējtiesā, ikvienai dalībvalstij rakstiski jāinformē otra puse par strīda būtību un, nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, jāinformē par to, ka tā vēlas uzsākt šķīrējtiesas procedūru. 2. Ja strīds ir saistīts ar darbības vai tehniskiem jautājumiem, ikviena dalībvalsts var lūgt savam izraudzītajam operatoram rīkoties saskaņā ar turpmākajos punktos aprakstīto procedūru un piešķirt šādas pilnvaras savam izraudzītajam operatoram. Konkrēto dalībvalsti informē par tiesvedības gaitu un rezultātiem. Attiecīgās dalībvalstis vai to izraudzītie operatori turpmāk tekstā minēti kā "šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses". 3. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses ieceļ vienu vai trīs šķīrējtiesnešus. 4. Ja šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses izvēlas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, tad ikviena puse saskaņā ar 2. punktu izvēlas dalībvalsti vai izraudzīto operatoru, kas nav tieši iesaistīts strīdā, lai tas rīkotos kā šķīrējtiesnesis. Ja vairākas dalībvalstis un/vai izraudzītie operatori iesaistās kopējā lietā, šo noteikumu izpratnē tās uzskata par vienu pusi. 5. Ja puses vienojas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, trešo šķīrējtiesnesi puses izvēlas kopīgi un tam nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim. 6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izraudzīties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šā nolīguma puses. 7. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var vienoties par viena šķīrējtiesneša kopīgu iecelšanu, kuram nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim. 8. Ja viena šķīrējtiesas procedūrā iesaistītā puse vai abas neieceļ šķīrējtiesnesi(šķīrējtiesnešus) trīs mēnešu laikā, kopš sniegts paziņojums par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, tad Starptautiskais birojs nepieciešamības gadījumā pieprasa tai dalībvalstij, kura nepilda savas saistības, lai tā ieceļ šķīrējtiesnesi, vai pats automātiski ieceļ šķīrējtiesnesi. Starptautiskais birojs neiesaistās apspriedēs, ja vien abas puses to nepieprasa. 9. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var savstarpēji vienoties par strīda atrisinājumu jebkurā laikā, pirms šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) pasludina spriedumu. Paziņojumu par prasības atsaukšanu iesniedz Starptautiskajam birojam rakstiski 10 dienu laikā pēc tam, kad puses panākušas vienošanos. Ja puses vienojas par izstāšanos no šķīrējtiesas procedūras, tad šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) zaudē savas pilnvaras lemt par šo jautājumu. 10. Šķīrējtiesneša(-u) pienākums ir pieņemt lēmumu strīda jautājumā, pamatojoties uz viņiem pieejamajiem faktiem un pierādījumiem. Visa ar strīdu saistītā informācija ir jāpaziņo gan abām pusēm, gan šķīrējtiesnesim(šķīrējtiesnešiem). 11. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, un par to jāinformē Starptautiskais birojs un abas puses sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu. 12. Šķīrējtiesas tiesvedība ir konfidenciāla, un Starptautiskajam birojam tiek nosūtīts tikai īss strīda un lēmuma apraksts rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad pusēm ir paziņots lēmums. 13. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt. 14. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses bez kavēšanās īsteno šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu. Ja dalībvalsts ir piešķīrusi savam izraudzītajam operatoram pilnvaras uzsākt šķīrējtiesas procedūru un tajā piedalīties, tad attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās izraudzītais operators īstenotu šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu. VI nodaļa Pasaules Pasta savienībā lietotās valodas 154. pants Starptautiskā biroja darba valodas 1. Starptautiskā biroja darba valodas ir franču un angļu valoda. 155. pants Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas 1. Pasaules Pasta savienības publicētajos dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas. 2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu. 3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas citās valodu grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu. 4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izsūta pēc iespējas vienlaicīgi. 5. Korespondences apmaiņa starp dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem un Starptautisko biroju, starp šo biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests. 6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, tostarp tās izmaksas, kas rodas, piemērojot 5. punktu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Pasaules Pasta savienība. Izmaksu maksimālo limitu, ko Pasaules Pasta savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā, nosaka kongresa rezolūcijā. 7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu, ja attiecīgās valstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību. 8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus. 9. Diskusijām Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu, arābu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu - ar elektroniskām iekārtām vai bez tām -, kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem, konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgajām dalībvalstīm. 10. Šā panta 9. punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir citas valodas. 11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par sinhrono tulkošanu kādā no 9. punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus. 12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanā. Savukārt elektronisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Pasaules Pasta savienība. 13. Dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad lieto franču valodu. VII nodaļa Noslēguma noteikumi 156. pants Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Vispārīgo reglamentu 1. Kongresam iesniegtie priekšlikumi par Vispārīgo reglamentu stājas spēkā tad, kad tos apstiprina vairākums kongresā pārstāvēto dalībvalstu ar balsstiesībām. Vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo Pasaules Pasta savienības dalībvalstu jābūt klāt balsošanas laikā. 157. pants Priekšlikumi par nolīgumiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (Konstitūcijas 9. pants) 156. pantā minētie apstiprināšanas nosacījumi vienādi attiecas uz priekšlikumiem, kuru mērķis ir grozīt nolīgumus, kas noslēgti starp Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju, ciktāl šie nolīgumi neparedz nosacījumus, kas groza tajos ietvertās normas. 158. pants Vispārīgā reglamenta grozījumi, stāšanās spēkā un darbības laiks 1. Kongresa pieņemtie grozījumi ir papildprotokola priekšmets un, ja vien kongress nelemj citādi, stājas spēkā vienlaikus ar aktiem, kurus atjauno šī paša kongresa gaitā. 2. Šis Vispārīgais reglaments stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku. To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Vispārīgo reglamentu vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei Vispārīgā reglamenta kopiju. Dohā, 2012. gada 11. oktobrī |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 11.10.2012. Stājas spēkā: 01.01.2014. Pieņemšanas vieta: DohaRatificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 123, 27.06.2014.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|