NOLĪGUMS,
AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS
PUSES,
UN CENTRĀLAMERIKU, NO OTRAS PUSES
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības
darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā - "Eiropas
Savienības dalībvalstis", un
EIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, un
KOSTARIKAS REPUBLIKA,
SALVADORAS REPUBLIKA,
GVATEMALAS REPUBLIKA,
HONDURASAS REPUBLIKA,
NIKARAGVAS REPUBLIKA,
PANAMAS REPUBLIKA,
turpmāk tekstā - "Centrālamerika", no otras
puses,
ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās vēsturiskās, kultūras, politiskās,
ekonomiskās un sociālās saites starp pusēm un vēlmi nostiprināt
pušu attiecības, pamatojoties uz kopīgiem principiem un vērtībām,
vadoties no pastāvošiem mehānismiem, kas reglamentē attiecības
starp pusēm, kā arī ņemot vērā vēlmi konsolidēt, padziļināt un
dažādot abu reģionu saikni abpusēji interesējošās jomās,
ievērojot savstarpējo cieņu, vienlīdzību, nediskrimināciju,
solidaritāti un savstarpējo labumu;
APSVEROT pēdējās divās desmitgadēs abos reģionos notikušo
pozitīvo attīstību, kas ir devusi iespēju sekmēt kopīgo mērķu un
interešu pāriešanu jaunā - dziļākā, mūsdienīgākā un pastāvīgākā -
attiecību posmā, lai izveidotu abu reģionu asociāciju, kas reaģē
uz pašreizējiem iekšējiem izaicinājumiem, kā arī jauniem
starptautiskiem notikumiem;
UZSVEROT nozīmi, ko puses piešķir tā politiskā dialoga un
ekonomiskās sadarbības procesa konsolidācijai, kurš izveidots
starp pusēm, pamatojoties uz Sanhosē dialogu, kas uzsākts 1984.
gadā un pēc tam vairākas reizes atjaunināts;
ATGĀDINOT 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē izdarītos
secinājumus, tostarp Centrālamerikas apņemšanos padziļināt
reģionālo ekonomisko integrāciju;
ATZĪSTOT progresu, kas sasniegts Centrālamerikas ekonomiskās
integrācijas procesā, piemēram, Convenio Marco para el
Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana un
Tratado sobre Inversión y Comercio de Servicios
ratificēšanu, kā arī tāda jurisdikcijas mehānisma īstenošanu, kas
nodrošina reģionālo tiesību aktu izpildi ekonomikas jomā visā
Centrālamerikas reģionā;
NO JAUNA APSTIPRINOT Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā
noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu
no to puses;
ATGĀDINOT savu apņemšanos ievērot tiesiskuma un labas
pārvaldības principus;
PAMATOJOTIES uz dalītas atbildības principu un pārliecībā par
to, ka svarīgi ir novērst nelikumīgu narkotiku lietošanu un
samazināt to kaitējošo ietekmi, tostarp apkarot narkotiku un to
prekursoru nelikumīgu kultivēšanu, ražošanu, apstrādi un
tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
ATZĪMĒJOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma
par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības joma,
ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām
līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļām, ja vien
Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav
kopīgi paziņojušas Centrālamerikas puses republikām, ka
Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā
Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību
un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu
Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai
Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas
Savienības daļām saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas
Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties
informē Centrālamerikas puses republikas par jebkādām izmaiņām to
nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir
saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar
minētajiem līgumiem pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju;
UZSVEROT savu apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu tādus
mērķus kā nabadzības izskaušana, darba vietu radīšana, taisnīga
un ilgtspējīga attīstība, ieskaitot tādus aspektus kā
neaizsargātība no dabas katastrofām, vides saglabāšana un
aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī Centrālamerikas
puses republiku pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā;
NO JAUNA APSTIPRINOT nozīmi, ko puses piešķir starptautisko
tirdzniecību reglamentējošiem principiem un noteikumiem, jo īpaši
tiem, kas ietverti 1994. gada 15. aprīļa Marākešas līgumā par
Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā
- PTO līgums) un PTO līgumam pievienotajos daudzpusējos
nolīgumos, kā arī vajadzību tos pielāgot pārredzamā un
nediskriminējošā veidā;
ŅEMOT VĒRĀ atšķirīgo ekonomikas un sociālo attīstību starp
Centrālamerikas puses republikām un ES pusi un kopīgo mērķi
nostiprināt ekonomikas un sociālās attīstības procesu
Centrālamerikā;
VĒLĒDAMĀS nostiprināt pušu ekonomiskās attiecības, jo īpaši
tirdzniecības un ieguldījumu jomā, nostiprinot un uzlabojot
Centrālamerikas puses republiku pašreizējo piekļuvi Eiropas
Savienības tirgum, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi
Centrālamerikā un mazinot asimetriju starp abiem reģioniem;
BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs izaugsmi
veicinošu klimatu ilgtspējīgās ekonomiskajās attiecībās starp
tām, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu nozarēs, kas ir
būtiskas ekonomikas un sociālās attīstības un tehnoloģisko
jauninājumu un modernizācijas īstenošanā;
UZSVEROT vajadzību pamatoties uz principiem, mērķiem un
mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp abiem reģioniem, jo
īpaši Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas
Kopienu un tās dalībvalstīm un Kostarikas Republiku, Salvadoras
Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas
Republiku un Panamas Republiku, kurš parakstīts 2003. gadā
(turpmāk tekstā - "2003. gada Politiskā dialoga un
sadarbības nolīgums"), kā arī starp minētajām pusēm
parakstīto 1993. gada Sadarbības pamatnolīgumu;
APZINOTIES nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu attīstību abos
reģionos, izmantojot attīstības partnerību, kas aptver visas
attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību
un privāto sektoru, atbilstoši Monterejas vienošanās un
Johannesburgas deklarācijā, kā arī tās īstenošanas plānā
izklāstītajiem principiem;
NO JAUNA APSTIPRINOT, ka valstīm, īstenojot savu suverēno varu
izmantot savus dabas resursus atbilstoši savai vides un
attīstības politikai, būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība;
APZINOTIES vajadzību izveidot vispusīgu dialogu par migrāciju,
lai nostiprinātu abu reģionu sadarbību migrācijas jautājumos
atbilstoši šā nolīguma daļām, kas attiecas uz politisko dialogu
un sadarbību, un nodrošinātu visu migrantu cilvēktiesību efektīvu
veicināšanu un aizsardzību;
ATZĪSTOT, ka neviens šā nolīguma noteikums nekādā veidā
neattiecas uz pušu nostāju, nedz arī tiek interpretēts vai
saprasts kā šādu nostāju definējošs pašreizējās vai turpmākās
divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās;
UZSVEROT gribu sadarboties starptautiskos forumos par abpusēji
interesējošiem jautājumiem;
PATUROT PRĀTĀ stratēģisko partnerību, kas izveidota starp
Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona
valstīm 1999. gadā Riodežaneiro notikušās augstākā līmeņa
sanāksmes kontekstā un atkārtoti apstiprināta 2002. gada augstākā
līmeņa sanāksmē Madridē, 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē
Gvadalaharā, 2006. gada augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē, 2008. gada
augstākā līmeņa sanāksmē Limā un 2010. gada augstākā līmeņa
sanāksmē Madridē;
ŅEMOT VĒRĀ 2010. gada maija Madrides deklarāciju;
IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.
I DAĻA
VISPĀRĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
I SADAĻA
ŠĀ NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA
1. PANTS
Principi
1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību, kas
noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī tiesiskuma
principa ievērošana ir abu pušu iekšpolitikas un starptautiskās
politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.
2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu
attīstību, kas ir pamatprincips šā nolīguma īstenošanā, jo īpaši
ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus. Puses nodrošina
atbilstoša līdzsvara saglabāšanu starp ilgtspējīgas attīstības
ekonomisko, sociālo un vides komponentu.
3. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot labu
pārvaldību un tiesiskumu, kas jo īpaši ietver tiesību aktu
prioritāti, pilnvaru nošķiršanu, tiesu varas neatkarību, skaidras
lēmumu pieņemšanas procedūras valsts iestāžu līmenī, pārredzamas
un atbildīgas iestādes, sabiedrisko lietu labu un pārredzamu
pārvaldību vietējā, reģionālā un valsts līmenī un tādu pasākumu
īstenošanu, kuru mērķis ir novērst un apkarot korupciju.
2. PANTS
Mērķi
Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķi ir šādi:
a) nostiprināt un konsolidēt attiecības starp pusēm,
izveidojot asociāciju, kuras pamatā ir trīs savstarpēji atkarīgas
un būtiskas daļas: politiskais dialogs, sadarbība un
tirdzniecība, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, savstarpīgumu un
kopīgām interesēm. Šā nolīguma īstenošanā pilnībā izmanto starp
pusēm saskaņoto institucionālo kārtību un mehānismus;
b) izveidot priviliģētu politisko partnerību, pamatojoties uz
vērtībām, principiem un kopīgiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz
demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības, labas
pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu un veicināšanu, apņemoties
veicināt un aizsargāt šīs vērtības un principus pasaules mērogā,
tā, lai tiktu sekmēta daudzpusējo attiecību stiprināšana;
c) uzlabot abu reģionu sadarbību visās abus reģionus
interesējošās jomās ar mērķi sasniegt ilgtspējīgāku un
vienlīdzīgāku sociālekonomisko attīstību abos reģionos;
d) paplašināt un dažādot pušu abu reģionu tirdzniecības
attiecības saskaņā ar PTO līgumu un šā nolīguma IV daļā
noteiktajiem īpašajiem mērķiem un noteikumiem, kam būtu jāveicina
plašāka ekonomikas izaugsme, pakāpeniska dzīves kvalitātes
uzlabošanās abos reģionos un labāka abu reģionu integrācija
pasaules ekonomikā;
e) stiprināt un padziļināt pakāpenisko reģionālās integrācijas
procesu abpusēji interesējošās jomās, tādējādi veicinot šā
nolīguma īstenošanu;
f) nostiprināt labas kaimiņattiecības un miermīlīgas
domstarpību atrisināšanas principu;
g) vismaz saglabāt un, vēlams, attīstīt labas pārvaldības,
sociālo, darba un vides standartu līmeni, kas sasniegts, efektīvi
īstenojot starptautiskās konvencijas, kuru līgumslēdzējas puses
ir šā nolīguma puses šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, un
h) veicināt tirdzniecības un ieguldījumu palielināšanos starp
pusēm, ievērojot īpašu un atšķirīgu režīmu, lai mazinātu
strukturālo asimetriju starp abiem reģioniem.
3. PANTS
Darbības joma
Puses savstarpējā attieksmē ievēro līdzvērtību. Neko šajā
nolīgumā neinterpretē tā, lai tiktu mazināta jebkuras
Centrālamerikas puses republikas suverenitāte.
II SADAĻA
INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA
4. PANTS
Asociācijas padome
1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome, kas pārrauga šā
nolīguma mērķu izpildi un uzrauga tā īstenošanu. Asociācijas
padomes sanāksmes ministru līmenī notiek regulāri, ne retāk kā
reizi divos gados, un ārkārtas sanāksmes nepieciešamības
gadījumā, ja puses par to vienojas. Attiecīgā gadījumā un ja abas
puses par to vienojas, Asociācijas padomes sanāksmes notiek
valstu vai to valdību vadītāju līmenī. Turklāt, lai nostiprinātu
politisko dialogu un palielinātu tā efektivitāti, tiek veicinātas
ad hoc sanāksmes darba līmenī.
2. Asociācijas padome izskata visus būtiskos jautājumus
saistībā ar šo nolīgumu, kā arī visus pārējos divpusējos,
daudzpusējos vai starptautiskos jautājumus, kas izraisa kopīgu
interesi.
3. Asociācijas padome izskata arī pušu priekšlikumus un
ieteikumus atbilstoši šim nolīgumam nodibināto attiecību
uzlabošanai.
5. PANTS
Sastāvs un reglaments
1. Asociācijas padome sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras
Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem ministru līmenī
saskaņā ar pušu attiecīgo iekšējo kārtību un ņemot vērā īpašos
jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība),
kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.
2. Asociācijas padome izstrādā savu reglamentu.
3. Asociācijas padomes locekļi var vienoties par savu
pārstāvību saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem
nosacījumiem.
4. Asociācijas padomes priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses
pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses
republikas pārstāvis, no otras puses, saskaņā ar padomes
reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.
6. PANTS
Lēmumu pieņemšanas pilnvaras
1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir
pilnvarota pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos
gadījumos.
2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši pusēm, kuras veic visus
pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar katras
puses iekšējiem noteikumiem un juridiskām procedūrām.
3. Asociācijas padome var arī sniegt atbilstošus
ieteikumus.
4. Asociācijas padome pieņem lēmumus un ieteikumus, pusēm
savstarpēji vienojoties. Centrālamerikas puses republiku gadījumā
lēmumu un ieteikumu pieņemšanai ir vajadzīga to vienprātība.
5. Uz visām pārējām pārvaldības struktūrstruktūrām, kas tiek
izveidotas ar šo nolīgumu, attiecas 4. punktā noteiktā
procedūra.
7. PANTS
Asociācijas komiteja
1. Asociācijas padomei tās pienākumu izpildē palīdz
Asociācijas komiteja, kas sastāv no ES puses pārstāvjiem un
katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem vecāko
amatpersonu līmenī, ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais
dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā
konkrētā sanāksmē.
2. Asociācijas komiteja atbild par šā nolīguma vispārējo
īstenošanu.
3. Asociācijas padome nosaka Asociācijas komitejas
reglamentu.
4. Asociācijas komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus šajā
nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai
deleģējusi Asociācijas padome. Šādā gadījumā Asociācijas komiteja
pieņem lēmumus saskaņā ar 4.-6. pantā izklāstītajiem
nosacījumiem.
5. Asociācijas komitejas sanāksmes šā nolīguma īstenošanas
vispārējai pārskatīšanai parasti notiek reizi gadā, vienu gadu
Briselē un nākamajā gadā - Centrālamerikā, pusēm iepriekš
vienojoties par datumu un darba kārtību. Īpašas sanāksmes pēc
jebkuras puses lūguma var sasaukt, pusēm savstarpēji vienojoties.
Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus ir katras puses
pārstāvis.
8. PANTS
Apakškomitejas
1. Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē palīdz ar šo
nolīgumuizveidotās apakškomitejas.
2. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu izveidot jebkādu
papildu apakškomiteju. Asociācijas komiteja var nolemt mainīt
jebkurai apakškomitejai uzticēto uzdevumu vai likvidēt jebkuru
apakškomiteju.
3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras
puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī.
Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē vai Centrālamerikā.
Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos
tehnoloģiskos līdzekļus.
4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES
puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses
republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.
5. Apakškomitejas izveide vai pastāvēšana neliedz pusēm
jebkurus jautājumus iesniegt izskatīšanai tieši Asociācijas
komitejā.
6. Asociācijas padome pieņem reglamentu, kurā nosaka šādu
apakškomiteju sastāvu un pienākumus, kā arī to, kā tās darbojas,
ciktāl tas nav paredzēts šajā nolīgumā.
7. Ar šo tiek izveidota Sadarbības apakškomiteja. Tā palīdz
Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē attiecībā uz šā
nolīguma III daļu. Tai ir arī šādi uzdevumi:
a) piedalīties jebkura ar sadarbību saistīta jautājuma
apspriešanā saskaņā ar Asociācijas komitejas pilnvarojumu;
b) uzraudzīt šā nolīguma III daļas vispārējo īstenošanu;
c) apspriest jebkurus saistītos sadarbības jautājumus, kas var
ietekmēt šā nolīguma III daļas darbību.
9. PANTS
Asociācijas parlamentārā komiteja
1. Ar šo izveido Asociācijas parlamentāro komiteju. Tā sastāv
no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un
Parlamento Centroamericano (PARLACEN) locekļiem, un
- to Centrālamerikas puses republiku gadījumā, kuras nav
PARLACEN dalībnieces - to attiecīgā valsts kongresa
ieceltajiem pārstāvjiem, no otras puses, kuri tiekas un apmainās
ar viedokļiem. Tā nosaka savu sanāksmju biežumu, un tās
priekšsēdētājs ir pārmaiņus pārstāvis no katras puses.
2. Asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu
reglamentu.
3. Asociācijas parlamentārā komiteja var prasīt no Asociācijas
padomes attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu.
Asociācijas padome sniedz komitejai prasīto informāciju.
4. Asociācijas parlamentāro komiteju informē par Asociācijas
padomes lēmumiem un ieteikumiem.
5. Asociācijas parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus
Asociācijas padomei.
10. PANTS
Apvienotā konsultatīvā komiteja
1. Ar šo izveido Apvienoto konsultatīvo komiteju kā
Asociācijas padomes konsultatīvo struktūru. Tās darba pienākumi
ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju atzinumu iesniegšana šai
padomei attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, neskarot citus
procesus saskaņā ar 11. pantu. Apvienotajai konsultatīvajai
komitejai ir arī uzdevums sniegt ieguldījumu, lai veicinātu
dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām
Eiropas Savienībā un Centrālamerikas organizācijām.
2. Apvienotā konsultatīvā komiteja sastāv no vienāda Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvju skaita, no vienas
puses, un Comité Consultivo del Sistema de la Integración
Centroamericana (CC-SICA) un Comité
Consultivo de Integración Económica (CCIE) pārstāvju
skaita, no otras puses.
3. Apvienotā konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.
11. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība
1. Puses veicina sanāksmes, kurās piedalās pārstāvji no
Eiropas Savienības un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības,
tostarp akadēmiskās sabiedrības, sociālajiem un ekonomiskajiem
partneriem un nevalstiskajām organizācijām.
2. Puses sasauc regulāras sanāksmes ar šiem pārstāvjiem, lai
informētu tos par šā nolīguma īstenošanu un apkopotu viņu
priekšlikumus šai ziņā.
II DAĻA
POLITISKAIS DIALOGS
12. PANTS
Mērķi
Puses vienojas, ka starp Centrālamerikas puses republikām un
ES pusi notiekošā politiskā dialoga mērķi ir šādi:
a) izveidot priviliģētu politisko partnerību, kuras pamatā jo
īpaši ir demokrātijas, miera, cilvēktiesību, tiesiskuma, labas
pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības ievērošana un
veicināšana;
b) aizstāvēt kopīgās vērtības, principus un mērķus, veicinot
to ievērošanu starptautiskā līmenī, jo īpaši Apvienoto Nāciju
Organizācijā;
c) nostiprināt Apvienoto Nāciju Organizāciju kā daudzpusējās
sistēmas pamatu, lai tā varētu efektīvi risināt globālās
problēmas;
d) pastiprināt politisko dialogu, lai varētu veikt plašu
viedokļu, uzskatu un informācijas apmaiņu, tādējādi izveidojot
kopīgas iniciatīvas starptautiskā līmenī;
e) sadarboties ārpolitikas un drošības politikas jomā ar mērķi
koordinēt to nostāju un uzņemties kopīgas abpusēji interesējošas
iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos.
13. PANTS
Jomas
1. Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus
abpusēji interesējošos aspektus gan reģionālā, gan starptautiskā
līmenī.
2. Ar politisko dialogu starp pusēm notiek sagatavošanās
jaunām iniciatīvām kopīgu mērķu sasniegšanai un kopīga pamata
izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, tiesiskums, laba
pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības; Apvienoto Nāciju
Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām
atzīto pirmiedzīvotāju tautu un indivīdu tiesību un pamatbrīvību
veicināšana un aizsardzība; vienlīdzīgas iespējas un dzimumu
vienlīdzība; starptautiskās sadarbības struktūra un orientācija;
migrācija; nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija; darba
pamatstandarti; vides aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga
pārvaldība; reģionālā drošība un stabilitāte, tostarp iedzīvotāju
nedrošības apkarošana; korupcija, narkotikas, starptautiskā
organizētā noziedzība; kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī
to munīcijas nelikumīga tirdzniecība; terorisma apkarošana,
konfliktu novēršana un miermīlīga atrisināšana.
3. Dialogs, kas notiek saskaņā ar II daļu, aptver arī
starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, labu pārvaldību,
darba pamatstandartiem un vidi saskaņā ar pušu starptautiskajām
saistībām, un tajā jo īpaši tiek pārrunāts jautājums par to
efektīvu īstenošanu.
4. Puses var jebkurā laikā vienoties par jebkāda cita
jautājuma iekļaušanu politiskajā dialogā.
14. PANTS
Atbruņošanās
1. Puses vienojas sadarboties un veicināt daudzpusējās
sistēmas nostiprināšanu konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā,
pilnībā izpildot un valstu mērogā īstenojot to pašreizējās
saistības, kas paredzētas starptautiskos līgumos un nolīgumos un
citos atbilstošos starptautiskos instrumentos konvencionālo
ieroču atbruņošanās jomā.
2. Jo īpaši puses veicinās Konvencijas par pretkājnieku mīnu
izmantošanas, glabāšanas, izgatavošanas un nodošanas aizliegumu
un to iznīcināšanu un Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas
(CCW) un to protokolu pilnīgu īstenošanu un vispārēju
piemērošanu.
3. Turklāt puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču,
tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite,
kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta
izplatīšana joprojām būtiski apdraud mieru un starptautisko
drošību. Tāpēc tās vienojas sadarboties cīņā pret kājnieku ieroču
un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un
pārmērīgu uzkrāšanau, un arī vienojas kopīgi strādāt, lai
regulētu konvencionālo ieroču likumīgo tirdzniecību.
4. Tāpēc puses vienojas ievērot un pilnībā izpildīt savus
pienākumus apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to
munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar spēkā esošajiem
starptautiskajiem nolīgumiem un piemērojamajām Apvienoto Nāciju
Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar to
saistībām atbilstoši citiem šajā jomā piemērojamajiem
starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, Apvienoto Nāciju
Organizācijas Rīcības programmai attiecībā uz kājnieku ieročiem
un vieglajiem ieročiem.
15. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroči
1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas kodolieroču, ķīmisko
un bioloģisko ieroču izplatīšana un to nogādes līdzekļu
izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens
no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības
apdraudējumiem.
2. Tāpēc puses vienojas sadarboties un veicināt cīņu pret masu
iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā
ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pašreizējās saistības, ko
paredz starptautiskie līgumi un vienošanās par atbruņošanos un
ieroču neizplatīšanu, un citas attiecīgās starptautiskās
saistības.
3. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma
elements.
4. Puses turklāt vienojas sadarboties un veicināt
neizplatīšanas mērķa īstenošanu:
a) veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu
visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus vai attiecīgi
tiem pievienotos un lai tos pilnībā īstenotu un ievērotu;
b) izveidojot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai
kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu
un tranzītu, tostarp veicot masu iznīcināšanas ieroču galīgā
izlietojuma kontroli saistībā ar dubultā pielietojuma
tehnoloģijām un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta
kontroles noteikumu pārkāpumiem.
5. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas
papildinās un konsolidēs to sadarbību šajā jomā.
16. PANTS
Terorisma apkarošana
1. Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmi un
vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apkarošanā saskaņā
ar starptautiskajām cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām un
bēgļu tiesībām, atbilstošām starptautiskām konvencijām un
instrumentiem, atbilstošām Apvienoto Nāciju Organizācijas
rezolūcijām un pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un
saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma
apkarošanas stratēģiju, kas iekļauta Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra
rezolūcijā nr. 60/288.
2. Tās jo īpaši sadarbojas:
a) pilnībā īstenojot starptautiskās konvencijas un
instrumentus, tostarp visas atbilstošās Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un Apvienoto
Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas;
b) saskaņā ar starptautiskiem un valstu tiesību aktiem
apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta
tīkliem;
c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanai
izmantotiem līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp
tehniskās jomās un apmācībā, un veicot pieredzes apmaiņu par
terorisma novēršanu, kā arī aizsardzības jomā cīņā pret
terorismu;
d) veicot viedokļu apmaiņu par tiesību aktiem un labāko
praksi, kā arī sniedzot tehnisko un administratīvo palīdzību;
e) veicot informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem
tiesību aktiem;
f) nodrošinot tehnisku palīdzību un apmācību par izmeklēšanas
metodēm, informācijas tehnoloģiju, protokolu izstrādi attiecībā
uz terora draudu vai aktu novēršanu, brīdināšanu par tiem un
efektīvu reaģēšanu uz tiem; un
g) veicot viedokļu apmaiņu par novēršanas modeļiem, kas cita
starpā attiecas uz citām ar terorismu saistītām nelikumīgām
darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,
šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, personu apliecinošu
dokumentu viltošanu un cilvēku tirdzniecību.
17. PANTS
Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi
1. Puses vēlreiz apstiprina, ka nedrīkstētu palikt nesodīti
tādu vissmagāko noziegumu izdarītāji, kas skar starptautisko
sabiedrību kopumā, un ka būtu jānodrošina to kriminālvajāšana,
veicot pasākumus attiecīgi valstu vai starptautiskā līmenī,
tostarp iesaistot Starptautisko krimināltiesu.
2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un
efektīva darbība ir svarīgs sasniegums starptautiskā miera un
tiesiskuma nodrošināšanā un ka šī tiesa ir efektīvs instruments
tādu likumpārkāpēju izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdara
vissmagākos noziegumus, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā,
kad valstu tiesas nevēlas vai nespēj to darīt, ņemot vērā, ka
Starptautiskā krimināltiesa papildina valstu krimināltiesisko
jurisdikciju.
3. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu
vispārēju ievērošanu:
a) turpinot veikt pasākumus, lai īstenotu Romas statūtus un
ratificētu un īstenotu ar tiem saistītos instrumentus (piemēram,
Līgumu par Starptautiskās krimināltiesas privilēģijām un
imunitātēm);
b) veicot pieredzes apmaiņu ar reģionālajiem partneriem tādu
juridisko pielāgojumu pieņemšanā, kas vajadzīgi, lai varētu
ratificēt un īstenot Romas statūtus; un
c) veicot pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu
integritāti.
4. Visatbilstošākā brīža noteikšana Romas statūtu ievērošanai
joprojām ir katras valsts suverēna izvēle.
18. PANTS
Attīstības finansēšana
1. Puses vienojas atbalstīt starptautiskos centienus, lai
veicinātu politiku un noteikumus attīstības finansēšanai un
sadarbības nostiprināšanai nolūkā sasniegt starptautiski
saskaņotos attīstības mērķus, tostarp Tūkstošgades attīstības
mērķus, kā arī izpildīt saistības, ko paredz Monterejas
vienošanās un citos saistītos forumos.
2. Tālab un nolūkā veicināt iekļaujošāku sabiedrību puses
atzīst vajadzību izstrādāt jaunus un novatoriskus finanšu
mehānismus.
19. PANTS
Migrācija
1. Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, ko tās piešķir vienotai
migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Atzīstot, ka
nabadzība ir viens no galvenajiem migrācijas cēloņiem, un lai
nostiprinātu savstarpējo sadarbību, puses uzsāk visaptverošu
dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp
nelegālo migrāciju, bēgļu plūsmām, kontrabandu un cilvēku
tirdzniecību, kā arī par šo migrācijas jautājumu, tostarp
intelektuālā darbaspēka migrācijas jautājumu, iekļaušanu valstu
stratēģijās to apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai,
kuri ir migrantu izcelsmes apgabali, arī ņemot vērā vēsturiskās
un kultūras saiknes starp abiem reģioniem.
2. Puses vienojas nodrošināt visu migrantu cilvēktiesību
efektīvu ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu un ievērot
taisnīguma un pārredzamības principus vienlīdzīgā attieksmē pret
migrantiem, un uzsver nozīmi, kāda ir cīņai pret rasismu,
diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības formām.
20. PANTS
Vide
1. Puses veicina dialogu vides un ilgtspējīgas attīstības
jomās, veicot informācijas apmaiņu un rosinot iniciatīvas
vietējos un pasaules mēroga vides jautājumos, atzīstot dalītas un
vienlaikus diferencētas atbildības principu, kas noteikts
Riodežaneiro 1992. gada Deklarācijā par vidi un attīstību.
2. Šā dialoga mērķis inter alia ir klimata pārmaiņu
draudu novēršana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežu
aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība, lai inter alia
mazinātu emisijas, ko rada atmežošana un mežu degradācija, kā arī
ūdens un jūras resursu, baseinu un pārmitro zemju aizsardzība,
alternatīvo kurināmā veidu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju
izpēte un attīstība un vides pārvaldības reforma, lai uzlabotu
tās efektivitāti.
21. PANTS
Iedzīvotāju drošība
Puses risina dialogu par iedzīvotāju drošību, kam ir būtiska
nozīme cilvēces attīstības, demokrātijas, labas pārvaldības
veicināšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā. Tās
atzīst, ka iedzīvotāju drošība pārsniedz valstu un reģionālās
robežas un tāpēc tā ir jāstimulē ar plašāku dialogu un sadarbību
šajā jautājumā.
22. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā
Lai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus
ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu,
puses atzīst un apņemas ievērot kopīgus un starptautiski
saskaņotus labas pārvaldības nodokļu jomā principus.
23. PANTS
Kopīgais ekonomiskais un finansiālais kredītfonds
1. Puses vienojas par to, ka svarīgi ir nostiprināt centienus,
lai mazinātu nabadzību un atbalstītu Centrālamerikas attīstību un
jo īpaši tās nabadzīgākos reģionus un tautas.
2. Tāpēc puses vienojas apspriest kopīga ekonomiskā un
finansiālā mehānisma izveidi, ietverot cita starpā Eiropas
Investīciju bankas (EIB) intervenci, Latīņamerikas ieguldījumu
mehānismu (LAIF) un tehnisko palīdzību, izmantojot
reģionālo Centrālamerikas sadarbības programmu. Šis mehānisms
palīdz mazināt nabadzību, veicina Centrālamerikas attīstību un
kopējo labklājību, kā arī stimulē sociāli ekonomisko izaugsmi un
līdzsvarotu attiecību sekmēšanu starp abiem reģioniem.
3. Tālab ir izveidota abu reģionu darba grupa. Šī grupa ir
pilnvarota izvērtēt šāda mehānisma izveidi, kā arī tā darbības
norisi.
III DAĻA
SADARBĪBA
24. PANTS
Mērķi
1. Sadarbības vispārējais mērķis ir atbalstīt šā nolīguma
īstenošanu, lai izveidotu efektīvu partnerību starp abiem
reģioniem, veicinot resursu pieejamību, mehānismus, instrumentus
un procedūras.
2. Prioritāti piešķir šādiem mērķiem, kas plašāk izklāstīti
šīs daļas I līdz IX sadaļā:
a) miera un drošības nostiprināšana;
b) ieguldījuma sniegšana demokrātisku struktūru, labas
pārvaldības un pilnīgas tiesiskuma piemērojamības, dzimumu
vienlīdzības, visu veidu nediskriminācijas, kultūras
daudzveidības un plurālisma nostiprināšanā, cilvēktiesību,
pamatbrīvību, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības
veicināšana un ievērošana;
c) ieguldījuma sniegšana sociālajā kohēzijā, mazinot
nabadzību, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un visu veidu
diskrimināciju, lai uzlabotu Centrālamerikas un Eiropas
Savienības tautu dzīves kvalitāti;
d) ekonomiskās izaugsmes veicināšana, lai stiprinātu
ilgtspējīgu attīstību, mazinātu nevienlīdzību starp pusēm un pušu
teritorijās un izstrādātu sinerģijas starp abiem reģioniem;
e) reģionālās integrācijas procesa padziļināšana
Centrālamerikā, stiprinot spēju īstenot un izmantot šā nolīguma
priekšrocības, tādējādi veicinot Centrālamerikas ekonomisko,
sociālo un politisko attīstību kopumā;
f) ražošanas un pārvaldības spēju stiprināšana un
konkurētspējas uzlabošana, tādējādi radot tirdzniecības un
ieguldījumu iespējas visiem ekonomikas un sociālajiem
dalībniekiem abos reģionos.
3. Puses īsteno politiku un pasākumus, lai sasniegtu iepriekš
minētos mērķus. Šie pasākumi var ietvert novatoriskus finanšu
mehānismus, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu Tūkstošgades
attīstības mērķu un citu starptautiski saskaņotu mērķu
sasniegšanā atbilstoši saistībām, ko paredz Monterejas vienošanās
un vēlākos forumos.
25. PANTS
Principi
Sadarbību starp pusēm reglamentē šādi principi:
a) sadarbība atbalsta un papildina saistīto valstu un reģionu
centienus tādu prioritāšu īstenošanā, kuras paredzētas to
attīstības politikā un stratēģijā, neskarot darbības, kas noris
to pilsoniskajā sabiedrībā;
b) sadarbība ir starp saistītajām valstīm un reģioniem
notiekošā dialoga rezultāts;
c) puses veicina pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu
iesaistīšanos to attīstības politikā un to sadarbībā;
d) sadarbība notiek gan valstu, gan reģionālā līmenī, kas
viens otru papildina, lai atbalstītu šajā nolīgumā izklāstītos
vispārējos un īpašos mērķus;
e) sadarbībā ņem vērā transversālus jautājumus, piemēram,
demokrātija un cilvēktiesības, laba pārvaldība, pamatiedzīvotāji,
dzimums, vide, tostarp dabas katastrofas, un reģionālā
integrācija;
f) puses uzlabo savas sadarbības efektivitāti, darbojoties
atbilstoši abpusēji saskaņotai kārtībai. Tās veicina saskaņošanu,
pielāgošanu un koordināciju starp rosinātājiem un ar sadarbības
īstenošanu saistīto abpusējo pienākumu izpildi;
g) sadarbība ietver tehnisku un finansiālu palīdzību, lai
veicinātu šā nolīguma mērķu īstenošanu;
h) puses vienojas par to, ka sadarbības pasākumu izstrādē ir
svarīgi ņemt vērā to atšķirīgo attīstības līmeni;
i) puses vienojas par to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu
nabadzības mazināšanas politikai un stratēģijām valstīs ar
vidējiem ieņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām vidēja ieņēmumu
līmeņa valstīm, kurās ieņēmumi ir zemāki;
j) sadarbība saistībā ar šo nolīgumu neietekmē Centrālamerikas
puses republiku kā jaunattīstības valstu iesaistīšanos ES puses
darbībās uz attīstību vērstas pētniecības jomā vai citās Eiropas
Savienības attīstības sadarbības programmās trešām valstīm,
ievērojot šo programmu noteikumus un procedūras.
26. PANTS
Kārtība un metodoloģija
1. Lai īstenotu sadarbību, puses vienojas, ka:
a) instrumenti var ietvert plašu divpusējo, horizontālo vai
reģionālo darbību klāstu, piemēram, programmas un projektus,
tostarp infrastruktūras projektus, budžeta atbalstu, nozaru
politikas dialogu, aprīkojuma apmaiņu un nodošanu, pētījumus,
ietekmes novērtējumus, statistiku un datu bāzes, pieredzes un
ekspertu apmaiņu, apmācību, saziņu un izpratnes veidošanas
kampaņas, seminārus un publikācijas;
b) īstenotāji var būt vietējās, valstu un reģionālās iestādes,
pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās organizācijas;
c) tās nodrošina atbilstošos administratīvos un finanšu
resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to sadarbības pasākumu
īstenošanu, par kuriem tās būs vienojušās atbilstoši saviem
normatīvajiem aktiem un procedūrām;
d) visām sadarbībā iesaistītajām struktūrvienībām piemēro
resursu pārredzamu un saprotamu pārvaldību;
e) tās veicina sadarbības un finanšu novatoriskas modalitātes
un instrumentus, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un vislabāk
izmantotu šo nolīgumu;
f) sadarbībā starp pusēm identificē un izstrādā novatoriskas
sadarbības programmas Centrālamerikas puses republikām;
g) tās atbalsta un veicina privāto finansējumu un tiešos
ārvalstu ieguldījumus, jo īpaši izmantojot Eiropas Investīciju
bankas finansējumu Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un
finanšu kritērijiem;
h) tiek veicināta katras puses kā asociētā partnera dalība
otras puses pamatprogrammās, īpašās programmās un citās darbībās
saskaņā ar pušu noteikumiem un procedūru;
i) tiek veicināta Centrālamerikas puses republiku dalība ES
tematiskajās un horizontālajās sadarbības programmās
Latīņamerikai, tostarp izmantojot pieņemamās konkrētās
iespējas;
j) puses saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām veicina
trīspusējo sadarbību abpusēji interesējošās jomās starp abiem
reģioniem un ar trešām valstīm;
k) pusēm būtu kopīgi jāizpēta visas praktiskās sadarbošanās
iespējas to savstarpējās interesēs.
2. Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to
attiecīgām programmām un tiesību aktiem veicināt sadarbību starp
finanšu iestādēm.
27. PANTS
Noteikums par attīstību
1. To, ka šajā nolīgumā nav iekļauta kāda joma vai sadarbības
pasākums, neinterpretē kā šķērsli, kas pusēm liedz atbilstoši
saviem attiecīgajiem tiesību aktiem nolemt sadarboties šādās
jomās vai sadarbības pasākumos.
2. Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses
var izmantot Asociācijas komiteju, lai izpētītu praktiskās
iespējas sadarboties to savstarpējās interesēs.
3. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu puses var izvirzīt
priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot
vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.
28. PANTS
Sadarbība statistikas jomā
1. Puses vienojas sadarboties, lai atbilstoši starptautiski
pieņemtiem standartiem izstrādātu labākas statistiskās metodes un
programmas, tostarp statistikas datu vākšanai, apstrādei,
kvalitātes kontrolei un izplatīšanai, ar mērķi izstrādāt
rādītājus ar uzlabotu salīdzināmību starp pusēm, tādējādi ļaujot
pusēm izmantot vienai otras statistikas datus par preču un
pakalpojumu tirdzniecību, tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem un -
vispārīgāk - jebkuru jomu, uz ko attiecas šis nolīgums un par ko
var iegūt statistikas datus. Puses atzīst abpusējās sadarbības
lietderīgumu šo mērķu atbalstīšanā.
2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķi ir arī šādi:
a) izstrādāt reģionālās statistikas sistēmu, lai atbalstītu
reģionālās integrācijas prioritātes, kuras ir saskaņotas starp
pusēm;
b) sadarboties zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu
statistikas jomā.
3. Šī sadarbība cita starpā varētu ietvert šādas darbības:
tehniska apmaiņa starp statistikas institūtiem Centrālamerikas
puses republikās un Eiropas Savienības dalībvalstīs un
Eurostat, tostarp zinātnieku apmaiņa, uzlabotu un
attiecīgā gadījumā saskaņotu datu vākšanas, dezagregēšanas,
analīzes un interpretācijas metožu izstrāde un semināru, darba
grupu vai statistikas mācību programmu organizēšana.
I SADAĻA
DEMOKRĀTIJA, CILVĒKTIESĪBAS UN LABA PĀRVALDĪBA
29. PANTS
Demokrātija un cilvēktiesības
1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā
ievērotas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir
vispārējas, nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji
atkarīgas, kā arī veicināta un nostiprināta demokrātija.
2. Šāda sadarbība inter alia var ietvert:
a) starptautisko cilvēktiesību instrumentu, kā arī no līgumu
struktūrām un īpašajām procedūrām izrietošo ieteikumu efektīvu
īstenošanu;
b) cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības integrāciju
valstu politikā un attīstības plānos;
c) demokrātijas principu un prakses piemērošanas spējas
nostiprināšanu;
d) rīcības plānu izstrādi un īstenošanu demokrātijas un
cilvēktiesību jomā;
e) izpratnes veidošanu un izglītošanu par cilvēktiesībām,
demokrātiju un miera kultūru;
f) ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistīto iestāžu, kā arī
cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības tiesisko regulējumu un
iestāžu sistēmu nostiprināšanu;
g) kopīgu iniciatīvu izstrādi abpusēji interesējošās jomās
attiecīgos daudzpusējos forumos.
30. PANTS
Laba pārvaldība
Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā aktīvi atbalsta
valdības ar tādu darbību starpniecību, kuras vērstas uz:
a) tiesiskuma ievērošanu;
b) pilnvaru nošķiršanas nodrošināšanu;
c) neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas nodrošināšanu;
d) pārredzamu, atbildīgu, efektīvu, stabilu un demokrātisku
iestāžu veicināšanu;
e) tādas politikas veicināšanu, kas nodrošina pārskatatbildību
un pārredzamu pārvaldību;
f) korupcijas apkarošanu;
g) labas un pārredzamas pārvaldības nostiprināšanu valsts,
reģionālā un vietējā līmenī;
h) tādu skaidru lēmumu pieņemšanas procedūru ieviešanu un
saglabāšanu, kuras izmanto valstu iestādes visos līmeņos;
i) pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanu.
31. PANTS
Valsts un publiskās pārvaldes, tostarp decentralizācijas
modernizācija
1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir uzlabot
to tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, jo īpaši pamatojoties
uz labāko praksi. Minētais ietver valsts pārvaldes reformu un
modernizāciju, tostarp spēju veidošanu, lai atbalstītu un
nostiprinātu decentralizācijas procesus un rosinātu
organizatoriskās izmaiņas, kas izriet no reģionālās integrācijas,
īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskajai efektivitātei un
pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī publisko līdzekļu
labai un pārredzamai pārvaldībai un pārskatatbildībai.
2. Šī sadarbība var ietvert valstu un reģionālās programmas un
projektus, kuru mērķis ir veidot politikas izstrādes spēju un
īstenot un novērtēt valstu politiku, kā arī nostiprināt tiesu
sistēmu, vienlaikus veicinot pilsoniskās sabiedrības
iesaistīšanu.
32. PANTS
Konfliktu novēršana un risināšana
1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur
visaptverošu miera politiku, tostarp konfliktu novēršanu un
risināšanu. Šīs politikas pamatā ir apņemšanās un sabiedrības
līdzdalības princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo,
apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Tā nodrošina
vienlīdzīgas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras
iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko
leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un efektīvu mehānismu dažādu
grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un
organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši
izmantojot esošās reģionālās iestādes.
2. Sadarbība nostiprina spēju atrisināt konfliktus un cita
starpā var ietvert atbalsta sniegšanu starpniecības, apspriežu un
samierināšanas procesiem, miera veicināšanas stratēģijām,
centieniem nostiprināt pārliecību un drošības veicināšanu
reģionālā līmenī, centieniem, ko īsteno, lai palīdzētu bērniem,
sievietēm un veciem cilvēkiem, kā arī kājnieku mīnu apkarošanas
darbībām.
33. PANTS
Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana
Puses īpašu nozīmi pievērš tiesiskuma konsolidēšanai un
iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos kopumā
un jo īpaši tiesu organizācijas jomā. Sadarbības mērķis jo īpaši
ir nostiprināt tiesu varas neatkarību un uzlabot tās
efektivitāti.
II SADAĻA
TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA
34. PANTS
Personas datu aizsardzība
1. Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu
aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem
standartiem, piemēram, Pamatnostādnēm par elektroniskām personas
datu datnēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja
grozīja 1990. gada 14. decembrī, un lai nodrošinātu personas datu
brīvu apriti starp pusēm, pienācīgi ņemot vērā to vietējos
tiesību aktus.
2. Sadarbība personas datu aizsardzībā inter alia var
ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas
veidā, ņemot vērā pušu normatīvos aktus.
35. PANTS
Nelegālās narkotikas
1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu, integrētu
un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju
starp kompetentajām iestādēm, tostarp no veselības, izglītības,
tiesībaizsardzības, muitas dienestu, sociālā, tieslietu un
iekšlietu sektoriem, lai pēc iespējas mazinātu nelegālo narkotiku
piedāvājumu un pieprasījumu un to ietekmi uz narkotiku
lietotājiem un sabiedrību kopumā un lai kontrolētu un efektīvāk
novērstu narkotiku novirzīšanu ķīmiskajiem prekursoriem, ko
izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai,
tostarp novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai
izmantošanai medicīnā un zinātnē.
2. Sadarbība pamatojas uz dalītas atbildības principu,
attiecīgām starptautiskām konvencijām, kā arī Politisko
deklarāciju, Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku
pieprasījuma samazināšanai un citiem pamatdokumentiem, kas
pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20.
īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.
3. Sadarbības mērķis ir koordinēt un palielināt kopīgos
centienus nelegālo narkotiku problēmas risināšanai. Neskarot
citus sadarbības mehānismus, puses vienojas, ka starpreģionu
līmenī šim nolūkam izmanto Koordinācijas un sadarbības mehānismu
narkotiku apkarošanai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un
Karību jūras reģionu, un vienojas sadarboties, lai pastiprinātu
tā efektivitāti.
4. Puses arī vienojas sadarboties, lai apkarotu ar noziedzību
saistītu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, pastiprinot
sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un
instancēm.
5. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un
līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju
starp kompetentajām iestādēm, tostarp sociālo, tiesu un iekšlietu
sektoru, lai:
a) apmainītos ar viedokļiem par likumdošanas sistēmām un
labāko praksi;
b) apkarotu narkotisko un psihotropo vielu piedāvājumu,
nelikumīgu tirdzniecību un pieprasījumu;
c) nostiprinātu tiesu iestāžu un policijas sadarbību
nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā;
d) nostiprinātu sadarbību jūras lietās ar nolūku efektīvi
apkarot nelikumīgu tirdzniecību;
e) izveidotu informācijas un pārraudzības centrus;
f) definētu un piemērotu pasākumus narkotisko vielu
nelikumīgas tirdzniecības, (narkotisko un psihotropo vielu)
medicīnisko recepšu izrakstīšanas un ķīmisko prekursoru
samazināšanai;
g) izveidotu kopīgas pētniecības programmas un projektus, kā
arī ieviestu abpusēju palīdzību tieslietās;
h) rosinātu alternatīvu attīstību, jo īpaši mazo ražotāju
likumīgas laukaugu audzēšanas veicināšanu;
i) veicinātu apmācību un izglītošanu par cilvēkresursiem
nolūkā novērst narkotiku patēriņu un nelikumīgu tirdzniecību un
nostiprināt administratīvās kontroles sistēmas;
j) atbalstītu jauniešiem paredzētas profilakses programmas un
izglītošanu skolās un ārpus tām;
k) stiprinātu profilaksi un narkotiku lietotāju ārstēšanu,
rehabilitāciju un reintegrāciju, aptverot plašu metožu klāstu,
tostarp ar narkotiku lietošanu saistīta kaitējuma mazināšanu.
36. PANTS
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tostarp terorisma
finansēšana
1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu
sistēmas un uzņēmumi tiek izmantoti, lai legalizētu nelikumīgi
iegūtus ieņēmumus no visu veidu smagajiem noziegumiem un jo īpaši
no noziegumiem, kas saistīti ar nelegālajām narkotikām un
psihotropām vielām un ar terora aktiem.
2. Attiecīgā gadījumā, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas
(FATF) noteiktos standartus, šī sadarbība ietver
administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir izstrādāt
un īstenot noteikumus un nodrošināt atbilstošu standartu un
mehānismu efektīvu darbību. Jo īpaši sadarbība ļauj veikt
atbilstošas informācijas apmaiņu un pieņemt atbilstošus
standartus, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu apkarotu saskaņā ar standartiem, ko šajā
jomā pieņēmušas aktīvi darbojošās starptautiskās organizācijas un
saskaņā ar starptautiskā kontekstā izmantoto labāko praksi.
37. PANTS
Organizētā noziedzība un iedzīvotāju drošība
1. Puses vienojas sadarboties organizētās un finanšu
noziedzības novēršanā un apkarošanā. Tālab tās veicina labu
praksi un veic tās apmaiņu un īsteno atbilstošus saskaņotos
starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto
Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto
noziedzību un tās papildprotokolus un Apvienoto Nāciju
Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju. Tās jo īpaši veicina
liecinieku aizsardzības programmas.
2. Puses arī vienojas sadarboties, lai uzlabotu iedzīvotāju
drošību, jo īpaši atbalstot drošības politiku un stratēģijas. Šai
sadarbībai būtu jāveicina noziedzības novēršana, un tā varētu
ietvert tādus pasākumus kā reģionālās sadarbības projektus starp
policiju un tiesu iestādēm, mācību programmas, labākās prakses
apmaiņu kriminālā profila izstrādei. Tā inter alia ietver
arī viedokļu apmaiņu par tiesisko regulējumu, kā arī
administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir nostiprināt
tiesībaizsardzības iestāžu institucionālās un darbības
spējas.
38. PANTS
Korupcijas apkarošana
1. Puses atzīst korupcijas novēršanas un apkarošanas nozīmi
privātajā un publiskajā sektorā un atkārtoti apstiprina savas
bažas par korupcijas radītajiem draudiem demokrātisko iestāžu
stabilitātei un drošībai un šādu draudu nopietnību. Tālab puses
sadarbojas, lai īstenotu un veicinātu attiecīgos starptautiskos
standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju
Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju.
2. Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:
a) organizatoriskās efektivitātes uzlabošana un publisko
resursu pārredzamas pārvaldības un pārskatabildības
nodrošināšana;
b) atbilstošo iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības un tiesu
iestāžu, darbības nostiprināšana;
c) korupcijas un kukuļdošanas novēršana starptautiskos
darījumos;
d) korupcijas apkarošanai vietējā, reģionālā, valsts un
starptautiskā līmenī paredzētās politikas pārraudzība un
novērtēšana;
e) tādu darbību atbalstīšana, kuras veicina pārredzamības un
likumības kultūras vērtības un izmaiņas cilvēku attieksmē pret
korupcijas praksi;
f) sadarbības turpmāka pilnveidošana, lai atbalstītu pasākumus
tādu līdzekļu atgūšanai, kuri veicina labu praksi un spēju
veidošanu.
39. PANTS
Kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība
1. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu kājnieku ieroču
un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. To
mērķis ir koordinēt darbības, lai nostiprinātu tiesisko un
iestāžu sadarbību, kā arī savākt un iznīcināt civilpersonu
turējumā esošos nelikumīgos kājnieku ieročus un vieglos ieročus,
kā arī to munīciju.
2. Puses sadarbojas, lai veicinātu kopīgas iniciatīvas
kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas apkarošanā. Jo
īpaši puses sadarbojas tādās kopīgās iniciatīvās, kuru mērķis ir
īstenot valstu, reģionālās un starptautiskās programmas, kā arī
konvencijas šajā jomā, gan daudzpusējā, gan starpreģionu
kontekstā.
40. PANTS
Terorisma apkarošana, pilnībā ievērojot cilvēktiesības
1. Sadarbībā terorisma apkarošanā tiks īstenots II daļas 16.
pantā saskaņotais regulējums un standarti.
2. Puses arī sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ikviena persona,
kura piedalās terora aktu finansēšanā, plānošanā, sagatavošanā
vai izdarīšanā vai atbalsta terora aktus, tiks nodota tiesai.
Puses vienojas, ka terorisma apkarošanā tiek pilnībā ievērotas
visas attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas,
vienlaikus ievērojot valstu suverenitāti, kā arī likumā paredzēto
kārtību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.
3. Puses vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un
apspiešanā, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību.
III SADAĻA
SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA UN SOCIĀLĀ KOHĒZIJA
41. PANTS
Sociālā kohēzija, kas ietver nabadzības, nevienlīdzības un
atstumtības apkarošanu
1. Puses, atzīstot, ka sociālā attīstība ir cieši saistīta ar
ekonomikas attīstību, vienojas, ka sadarbības mērķis ir uzlabot
sociālo kohēziju, mazinot nabadzību, netaisnību, nevienlīdzību,
un sociālo atstumtību, jo īpaši, lai izpildītu Tūkstošgades
attīstības mērķus un starptautiski saskaņoto mērķi veicināt
taisnīgu globalizāciju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību
visiem. Šo mērķu sasniegšanai mobilizē ievērojamus finanšu
resursus gan no sadarbības, gan valsts resursiem.
2. Tālab puses sadarbojas, lai veicinātu un atbalstītu šādu
darbību īstenošanu:
a) ekonomikas politika ar sociālo vīziju, kas vērsta uz visiem
vairāk atvērtu sabiedrību, ar ienākumu labāku sadalījumu nolūkā
mazināt nevienlīdzību un netaisnību;
b) tirdzniecības un ieguldījumu politika, paturot prātā saikni
starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, taisnīgu
tirdzniecību, lauku un pilsētu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo
uzņēmumu un to pārstāvošo organizāciju attīstību, kā arī
korporatīvo sociālo atbildību;
c) taisnīga un pamatota fiskālā politika, kas ļauj nodrošināt
labāku bagātības pārdali, nodrošina atbilstošu sociālo izdevumu
līmeni un mazina ēnu ekonomiku;
d) efektīvi publiskie sociālie izdevumi, kas saistīti ar
skaidri identificētiem sociāliem mērķiem, īstenojot uz rezultātu
vērstu pieeju;
e) efektīva sociālā politika un visiem nodrošināta taisnīga
piekļuve sociālajiem pakalpojumiem dažādos sektoros, piemēram,
izglītības, veselības, uztura, sanitārijas, mājokļu, tiesiskuma
un sociālā nodrošinājuma jomā;
f) nodarbinātības politika, kas vērsta uz pienācīgas
kvalitātes nodarbinātību visiem un ekonomikas iespēju radīšanu,
īpaši pievēršoties visnabadzīgākajām un vismazāk aizsargātajām
iedzīvotāju grupām un vismazāk attīstītajiem reģioniem, un īpaši
pasākumi, kuri veicina iecietību pret kultūru daudzveidību
darbā;
g) sociālās aizsardzības shēmas inter alia tādās jomās
kā pensijas, veselība, nelaimes gadījumi un bezdarbs, kas ir
balstītas uz solidaritātes principu un ir pieejamas visiem;
h) stratēģijas un politika, lai apkarotu ksenofobiju un
diskrimināciju, jo īpaši dzimuma, rases, pārliecības vai etniskās
piederības dēļ;
i) īpaša jaunatnei veltīta politika un programmas.
3. Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu par sociālās
kohēzijas aspektiem valstu plānos vai stratēģijās, kā arī
pieredzes apmaiņu par panākumiem un neveiksmēm šādu plānu vai
stratēģiju izstrādē un īstenošanā.
4. Puses arī cenšas kopīgi novērtēt šā nolīguma īstenošanas
ieguldījumu sociālajā kohēzijā.
42. PANTS
Nodarbinātība un sociālā aizsardzība
1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu nodarbinātību un
sociālo aizsardzību, īstenojot pasākumus un programmas, kuru
mērķi jo īpaši ir šādi:
a) nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem;
b) radīt vairāk visiem pieejamus un pienācīgi darbojošos darba
tirgus;
c) paplašināt sociālās aizsardzības segumu;
d) veikt labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā darbaspēka
mobilitāte un tiesību uz pensiju pārnešana;
e) veicināt sociālo dialogu;
f) nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības
darbā, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas
konvencijās, tā dēvētajos darba pamatstandartos, jo īpaši
attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām uz kolektīvām sarunām
un nediskrimināciju, piespiedu un bērnu darba atcelšanu un
vienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm;
g) risināt ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus;
h) pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām
un diskriminācijas apkarošanai;
i) pilnveidot cilvēkresursu kvalitāti, uzlabojot izglītību un
apmācību, tostarp efektīvu profesionālo apmācību;
j) uzlabot veselības un drošības apstākļus darbā, jo īpaši
stiprinot darba inspekcijas;
k) veicināt darba vietu izveidi un uzņēmējdarbību, nostiprinot
iestāžu sistēmu, kas vajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu izveidei
un kredītu un mikrofinansējuma pieejamības veicināšanai.
2. Darbības var veikt valsts, reģionālā un starpreģionu
līmenī, tostarp veidojot tīklus, abpusēji apgūstot, identificējot
un izplatot labu praksi, veicot informācijas apmaiņu,
pamatojoties uz salīdzināmiem statistiskajiem instrumentiem,
rādītājiem un saziņu starp sociālo partneru organizācijām.
43. PANTS
Izglītība un apmācība
1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķi ir šādi:
a) veicināt taisnīgu izglītības pieejamību visiem, tostarp
jauniešiem, sievietēm, vecākiem iedzīvotājiem, pirmiedzīvotājiem
un minoritāšu grupām, īpašu uzmanību pievēršot
visneaizsargātākajiem un sociāli visvairāk atstumtajiem
sabiedrības segmentiem;
b) uzlabot izglītības kvalitāti, par prioritāti uzskatot
pamatizglītību;
c) uzlabot pamatizglītības pabeigšanas rādītājus un mazināt
mācību priekšlaicīgu pamešanu obligātajā vidējā izglītībā;
d) uzlabot neformālo izglītību;
e) uzlabot pašreizējo izglītības centru infrastruktūru un
aprīkojumu;
f) veicināt pirmiedzīvotāju izglītību, kā arī starpkultūru
bilingvālo izglītību;
g) veicināt augstāko izglītību, kā arī profesionālo apmācību
un mūžizglītību.
2. Puses arī vienojas veicināt:
a) sadarbību starp pušu augstākās izglītības iestādēm, kā arī
studentu, pētnieku un akadēmiķu apmaiņu, izmantojot pašreizējās
programmas;
b) sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm un publisko
sektoru saskaņotās jomās, lai atvieglotu pāreju uz darba
tirgu.
3. Puses vienojas pievērst īpašu uzmanību, lai turpinātu
attīstīt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona zināšanu
telpu un tādas iniciatīvas kā, piemēram, ES un Latīņamerikas un
Karību jūras reģiona kopējo augstākās izglītības telpu, jo īpaši
lai veicinātu pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un
apmaiņu.
44. PANTS
Sabiedrības veselība
1. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu efektīvas
veselības aizsardzības sistēmas, pietiekamus kompetentu veselības
aprūpes darbinieku resursus, taisnīgus finansēšanas mehānismus un
sociālās aizsardzības shēmas.
2. Īpašu uzmanību pievērš nozaru reformām un tam, lai tiktu
nodrošināta taisnīga piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes
pasākumiem un pārtikas un uztura nekaitīgums, jo īpaši
mazaizsargātām grupām, piemēram, invalīdiem, vecākiem cilvēkiem,
sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem.
3. Pušu mērķis ir arī sadarboties, lai veicinātu primāro
veselības aprūpi un profilaksi, īstenojot integrētas pieejas un
darbības, iesaistot citus politikas sektorus, tostarp lai
apkarotu HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi, tropu drudzi, Čagasa
slimību un citas prioritāras infekcijas un neinfekcijas slimības,
kā arī hroniskas slimības, lai mazinātu bērnu mirstību, uzlabotu
māšu veselību un pievērstos prioritārām jomām, tādām kā seksuālā
un reproduktīvā veselība, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana
un profilakse un nevēlama grūtniecība, ja vien šie mērķi nav
pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam. Turklāt puses sadarbojas
tādās jomās kā izglītošana, ūdens sanitārija un sanitārās jomas
jautājumi.
4. Sadarbība var arī veicināt starptautisko tiesību aktu
izstrādi, īstenošanu un sekmēšanu veselības jomā, tostarp
Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus un Pasaules
Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.
5. Puses cenšas izveidot apvienības, kas pārsniedz sabiedrības
veselības sistēmu, nodibinot stratēģiskas partnerības ar
pilsonisko sabiedrību un citiem dalībniekiem, piešķirot
prioritāti slimību profilaksei un veselības veicināšanai.
45. PANTS
Pirmiedzīvotāji un citas etniskās grupas
1. Puses, ievērojot un sekmējot savas valstiskās, reģionālās
un starptautiskās saistības, vienojas, ka sadarbības pasākumi
uzlabo pamatiedzīvotāju tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un
veicināšanu, kas atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas
Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām. Turklāt
sadarbības pasākumi uzlabo un veicina to personu cilvēktiesības
un pamatbrīvības, kuras pieder pie minoritātēm un etniskajām
grupām.
2. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības mazināšanai un
nevienlīdzības, atstumtības un diskriminācijas apkarošanai.
Sadarbības pasākumu pilnveidošanā būtu jāvadās no atbilstošiem
starptautiskiem dokumentiem un instrumentiem, kas attiecas uz
pirmiedzīvotāju tiesībām, piemēram, no Apvienoto Nāciju
Organizācijas rezolūcijas nr. 59/174 par pasaules pirmiedzīvotāju
otro desmitgadi un ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas
169. konvencijas par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām
neatkarīgās valstīs, atbilstoši pušu valstiskajām un
starptautiskajām saistībām.
3. Puses arī vienojas, ka sadarbības pasākumos sistemātiski
ņem vērā minēto iedzīvotāju sociālo, ekonomisko un kultūras
identitāti un attiecīgā gadījumā nodrošina viņu efektīvu
līdzdalību sadarbības pasākumos, jo īpaši attiecībā uz viņiem
vissvarīgākajām jomām, proti, zemes un dabas resursu ilgtspējīgu
pārvaldību un izmantošanu, vidi, izglītību, veselību, mantojumu
un kultūras identitāti.
4. Sadarbība veicina pirmiedzīvotāju attīstību. Sadarbība arī
veicina to cilvēku attīstību, kuri pieder pie minoritātēm un
etnisko grupu organizācijām. Šāda sadarbība nostiprina arī viņu
sarunu risināšanas, administratīvās un pārvaldības spējas.
46. PANTS
Neaizsargātās iedzīvotāju grupas
1. Puses vienojas, ka sadarbībā, kas notiek neaizsargāto
iedzīvotāju grupu labā, prioritāti piešķir pasākumiem, tostarp
novatoriskai politikai un projektiem, kuros iesaistītas
neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Par šādas sadarbības mērķi būtu
jāizvirza cilvēku attīstība, nabadzības mazināšana un sociālās
atstumtības apkarošana.
2. Sadarbība ietver neaizsargāto iedzīvotāju grupu
cilvēktiesību aizsardzību un vienlīdzīgas iespējas, ekonomisko
iespēju radīšanu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī īpašu
sociālo politiku, kuras mērķis ir cilvēka spēju pilnveidošana ar
izglītību un apmācībām, piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem,
sociālās drošības tīkli un tiesiskums, īpašu uzmanību citu starpā
pievēršot invalīdiem un viņu ģimenēm, bērniem, sievietēm un
vecākiem cilvēkiem.
47. PANTS
Dzimums
1. Puses vienojas, ka sadarbība palīdz nostiprināt politiku,
programmas un mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, uzlabot un
paplašināt vienlīdzīgu līdzdalību un iespējas vīriešiem un
sievietēm visos politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras
dzīves sektoros, jo īpaši lai efektīvi īstenotu Konvenciju par
jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Attiecīgā gadījumā
paredz pozitīvu rīcību sieviešu atbalstam.
2. Sadarbība veicina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu
visās attiecīgajās sadarbības jomās, tostarp valstu politikā,
attīstības stratēģijās un darbībās, kā arī to ietekmes
novērtēšanas rādītājos.
3. Sadarbība palīdz arī veicināt vīriešu un sieviešu
vienlīdzīgu piekļuvi visiem pakalpojumiem un resursiem, kas ļauj
viņiem pilnībā īstenot savas pamattiesības, piemēram, attiecībā
uz izglītību, veselību, profesionālo apmācību, darba iespējām,
politisko lēmumu pieņemšanu, pārvaldības struktūrām un privātiem
uzņēmumiem.
4. Sevišķu uzmanību, jo īpaši ar profilakses starpniecību,
piešķir programmām, kas attiecas uz vardarbību pret
sievietēm.
48. PANTS
Jaunatne
1. Sadarbībā starp pusēm atbalsta visas attiecīgās nozaru
politikas jomas, kas vērstas uz jaunatni ar mērķi novērst
nabadzības un sociālās atstumtības pavairošanu. Sadarbība ietver
atbalstu ģimeņu politikai un izglītošanai, kā arī darba iespēju
nodrošināšanai jauniešiem, jo īpaši nabadzīgajās teritorijās, un
tādu sociālo un tiesiskuma programmu veicināšanai, kuru mērķis ir
novērst jauniešu likumpārkāpumus un atgriezt jauniešus ekonomikas
un sabiedriskajā dzīvē.
2. Puses vienojas veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību
sabiedrībā, kā arī tādas politikas veidošanā, kas ietekmē viņu
dzīvi.
IV SADAĻA
MIGRĀCIJA
49. PANTS
Migrācija
1. Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas
veikts, pusēm savstarpēji apspriežoties, un to īsteno saskaņā ar
attiecīgiem spēkā esošiem Eiropas Savienības un valstu tiesību
aktiem. Tā ir jo īpaši vērsta uz šādiem aspektiem:
a) galvenie migrācijas cēloņi;
b) valstu tiesību aktu un prakses attīstība un īstenošana
attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai izpildītu noteikumus,
ko paredz 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu un tās
1967. gada protokols, kā arī citi attiecīgie starptautiskie
instrumenti, un nodrošinātu neizraidīšanas principa
ievērošanu;
c) uzņemšanas noteikumi un uzņemto personu tiesības un
statuss, vienlīdzīga attieksme pret personām, kas valstī uzturas
likumīgi, un to integrācija sabiedrībā, likumīgo migrantu
izglītība un apmācība, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju un
visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz migrantu
cilvēktiesībām;
d) efektīvas politikas izveide naudas pārvedumu
atvieglošanai;
e) pagaidu un cirkulārā migrācija, kā arī intelektuālā
darbaspēka emigrācijas novēršana;
f) efektīvas un visaptverošas politikas izstrāde attiecībā uz
imigrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot
jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgotāju
tīklus un noziedzīgās organizācijas un kā aizsargāt un atbalstīt
šādas nelikumīgas tirdzniecības upurus, kā arī politikas izstrāde
attiecībā uz jebkuru citu migrācijas veidu, kas neatbilst
galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam;
g) to personu izraidīšana, kurām nav likumīgas uzturēšanās
atļaujas, nodrošinot humānus, drošus un cilvēka cienīgus
apstākļus un pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un šādu
personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 2. punktam;
h) labākās prakses apmaiņa par integrāciju, kas saistīta ar
migrāciju starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas puses
republikām;
i) atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir repatriantu ilgtspējīga
reintegrācija.
2. Īstenojot sadarbību, lai novērstu un kontrolētu imigrāciju,
kas ir pretrunā galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam, puses
arī vienojas uzņemt atpakaļ tos savus valstspiederīgos, kuru
uzturēšanās otras puses teritorijās ir pretrunā to attiecīgajam
tiesiskajam regulējumam. Šajā nolūkā:
a) katra Centrālamerikas puses republika pēc pieprasījuma un
bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus
valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Eiropas Savienības
dalībvalsts teritorijā ir pretrunā dalībvalsts tiesiskajam
regulējumam, nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus
personu apliecinošus dokumentus un nodrošina viņu piekļuvi
administratīvajam aprīkojumam, kas vajadzīgs šādam mērķim, un
b) katra Eiropas Savienības dalībvalsts pēc pieprasījuma un
bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus
valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Centrālamerikas puses
republikas teritorijā ir pretrunā attiecīgās Centrālamerikas
puses republikas tiesiskajam regulējumam, nodrošina saviem
valstspiederīgajiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus
un nodrošina viņu piekļuvi administratīvajam aprīkojumam, kas
vajadzīgs šim mērķim.
3. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai
citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses
republikas kompetentās diplomātiskās un/vai konsulārās
pārstāvniecības pēc attiecīgās Centrālamerikas puses republikas
vai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus,
lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.
4. Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz noslēgt
nolīgumu, kas reglamentētu Eiropas Savienības dalībvalstu un
Centrālamerikas puses republiku īpašos pienākumus
atpakaļuzņemšanas jomā. Minētais nolīgums attiecas arī uz citu
valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.
V SADAĻA
VIDE, DABAS KATASTROFAS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS
50. PANTS
Sadarbība vides jomā
1. Puses vienojas sadarboties, lai aizsargātu un uzlabotu
vides kvalitāti vietējā, reģionālā un pasaules līmenī nolūkā
nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kā paredzēts 1992. gada
Riodežaneiro Deklarācijā par vidi un attīstību.
2. Ņemot vērā kopējas, bet diferencētas atbildības principu,
prioritātes un valstu attīstības stratēģijas, puses pievērš
pienācīgu uzmanību saiknei starp nabadzību un vidi un
saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, tostarp šā nolīguma
iespējamai ietekmei.
3. Sadarbību jo īpaši vērš uz šādām jomām:
a) dabas resursu un ekosistēmu, tostarp mežu un zvejas vietu,
aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība;
b) cīņa pret saldūdeņu un jūras ūdeņu, gaisa un augsnes
piesārņojumu, tostarp īstenojot atkritumu, notekūdeņu, ķimikāliju
un citu bīstamu vielu un materiālu pareizu pārvaldību;
c) globāli jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ozona slāņa
noārdīšanās, pārtuksnešošanās, atmežošana, bioloģiskās
daudzveidības un bioloģiskās drošības saglabāšana;
d) šajā saistībā sadarbības mērķis ir veicināt kopīgas
iniciatīvas attiecībā uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un
pielāgošanos to nelabvēlīgajai ietekmei, kā arī oglekļa tirgus
mehānismu nostiprināšanu.
4. Sadarbība var ietvert tādus pasākumus kā:
a) politikas dialoga un vislabākās prakses un pieredzes
apmaiņas veicināšana vides jomā, kā arī spēju veidošana, tostarp
iestāžu sistēmas nostiprināšana;
b) ilgtspējīgas tehnoloģijas un zinātības nodošana un
izmantošana, tostarp iniciatīvu un mehānismu izveide
jauninājumiem un vides aizsardzībai;
c) ekoloģisku apsvērumu integrācija politikas jomās, tostarp
zemes izmantošanas pārvaldībā;
d) ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu veicināšana,
tostarp ilgtspējīgi izmantojot ekosistēmas, pakalpojumus un
preces;
e) vides izpratnes un izglītošanas veicināšana, kā arī
aktīvāka pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši vietējās sabiedrības
iesaistīšana vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības
centienos;
f) reģionālās sadarbības rosināšana un veicināšana vides
aizsardzības jomā;
g) palīdzības sniegšana pušu noslēgto daudzpusējo vides jomas
nolīgumu īstenošanā un izpildē;
h) vides pārvaldības, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmu
nostiprināšana.
51. PANTS
Dabas katastrofu pārvaldība
1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir mazināt
Centrālamerikas reģiona neaizsargātību no dabas katastrofām,
atbalstot valstu centienus, kā arī reģionālo regulējumu
neaizsargātības mazināšanai un reaģēšanai uz dabas katastrofām,
stiprinot reģionālo pētniecību, izplatot labāko praksi no
pieredzes, kas gūta katastrofu riska mazināšanā, sagatavotībā,
plānošanā, pārraudzībā, profilaksē, seku mazināšanā, reaģēšanā un
rehabilitācijā. Sadarbībā arī tiek atbalstīti centieni saskaņot
tiesisko regulējumu atbilstoši starptautiskiem standartiem un
uzlabot iestāžu koordināciju un valdības atbalstu.
2. Puses veicina stratēģijas, kas mazina sociālo un vides
neaizsargātību un stiprina vietējās sabiedrības un iestāžu spējas
katastrofu riska mazināšanā.
3. Puses īpašu uzmanību pievērš katastrofu riska mazināšanas
uzlabošanai visās savās politikas jomās, tostarp teritoriālajā
pārvaldībā, rehabilitācijā un rekonstrukcijā.
VI SADAĻA
EKONOMIKAS UN TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBA
52. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība konkurences politikas jomā
Tehniskā palīdzība cita starpā tiek vērsta uz konkurences
iestāžu spēju veidošanu un cilvēkresursu apmācību, ņemot vērā
reģionālo dimensiju, lai atbalstītu šīs iestādes konkurences
tiesību nostiprināšanā un efektīvā īstenošanā prettrestu un
apvienošanās jomā, tostarp konkurences veicināšanā.
53. PANTS
Muitas sadarbība un savstarpējā palīdzība
1. Puses atbalsta un veicina sadarbību starp to attiecīgajiem
muitas dienestiem, lai nodrošinātu šā nolīguma IV daļas II
sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana) izklāstīto
mērķu sasniegšanu, jo īpaši nolūkā nodrošināt muitas procedūru
vienkāršošanu un likumīgas tirdzniecības veicināšanu, vienlaikus
saglabājot to kontroles spējas.
2. Sadarbība cita starpā nodrošina pamatu šādām darbībām:
a) informācijas apmaiņa par muitas tiesību aktiem un
procedūrām, jo īpaši šādās jomās:
i) muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;
ii) tranzīta kustības veicināšana;
iii) intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana, ko veic muitas
iestādes;
iv) attiecības ar darījumu aprindām;
v) preču brīva aprite un reģionālā integrācija;
b) kopīgu iniciatīvu veidošana savstarpēji saskaņotās
jomās;
c) starp visām attiecīgajām robežapsardzes aģentūrām
notiekošās koordinācijas veicināšana gan iekšēji, gan starpvalstu
līmenī.
3. Puses sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas
lietās saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III pielikuma
noteikumiem.
54. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība muitas jomā un tirdzniecības
veicināšanā
Puses atzīst tehniskās palīdzības nozīmi muitas un
tirdzniecības veicināšanas jomā, lai īstenotu šā nolīguma IV
daļas II sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana)
noteiktos pasākumus. Puses vienojas sadarboties cita starpā šādās
jomās:
a) iestāžu sadarbības uzlabošana, lai nostiprinātu reģionālās
integrācijas procesu;
b) zinātības un spēju veidošanas nodrošināšana kompetentajām
iestādēm muitas lietās (cita starpā izcelsmes apliecināšana un
pierādīšana) un tehniskās lietās, lai izpildītu reģionālās muitas
procedūras;
c) mehānismu un mūsdienīgu muitas metožu piemērošana,
ieskaitot riska novērtēšanu, iepriekšējus saistošus nolēmumus,
vienkāršotas procedūras preču ievešanai un izlaišanai, muitas
kontroli un uzņēmumu revīzijas metodes;
d) tādu procedūru un prakses ieviešana, kas, ciktāl iespējams,
atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri
piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, ieskaitot PTO
noteikumus un Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk tekstā -
PMO) instrumentus un standartus, inter alia grozīto
Starptautisko muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas
konvenciju (pārskatīto Kioto konvenciju) un PMO pamatstandartus
pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, un
e) informācijas sistēmas un muitas un citu tirdzniecības
procedūru automatizācija.
55. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība intelektuālā īpašuma un
tehnoloģijas nodošanas jomā
1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi
intelektuālā īpašuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā
šādās jomās:
a) iestāžu sadarbības uzlabošana (piemēram, starp intelektuālā
īpašuma birojiem Centrālamerikas puses republikās) un tādējādi
informācijas apmaiņas veicināšana par tiesiskajiem regulējumiem
attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un citiem atbilstošiem
aizsardzības un izpildes noteikumiem;
b) saziņas un sadarbības attīstības atbalstīšana un
veicināšana intelektuālā īpašuma jomā, tostarp informācijas
veicināšana un izplatīšana starp uzņēmējdarbības cikliem,
pilsonisko sabiedrību, patērētājiem un izglītības iestādēm un to
robežās;
c) spēju veidošanas un apmācības nodrošināšana (piemēram,
tiesnešiem, prokuroriem, muitai un policijas darbiniekiem)
intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jautājumos;
d) sadarbība Centrālamerikas puses republiku intelektuālā
īpašuma biroju elektronisko sistēmu izstrādē un
pilnveidošanā;
e) sadarbība informācijas apmaiņā un zinātības un tehniskās
palīdzības nodrošināšana saistībā ar reģionālo integrāciju
intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
2. Puses atzīst sadarbības nozīmi muitas jautājumos un tāpēc
apņemas veicināt un attīstīt sadarbību, kuras mērķis ir piemērot
robežpasākumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, jo
īpaši pastiprinot informācijas apmaiņu un koordināciju starp
attiecīgajām muitas pārvaldēm. Puses sadarbībā tiecas nostiprināt
un modernizēt Centrālamerikas puses republiku muitas darbību.
3. Puses arī atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi
tehnoloģijas nodošanas jomā, lai veicinātu intelektuālo īpašumu,
un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:
a) puses veicina tehnoloģijas nodošanu, ko veic, izmantojot
akadēmiskas, profesionālas un/vai uzņēmējdarbības apmaiņas
programmas, kuras vērstas uz ES puses zināšanu nodošanu
Centrālamerikas puses republikām;
b) puses atzīst tādu mehānismu izveides nozīmi, kuri stiprina
un veicina ārvalstu tiešās investīcijas Centrālamerikas puses
republikās, jo īpaši novatoriskos un augsto tehnoloģiju sektoros.
ES puse dara visu iespējamo, lai piedāvātu savā teritorijā
esošajām iestādēm un uzņēmumiem atvieglojumus, kas paredzēti, lai
veicinātu un atbalstītu tehnoloģijas nodošanu Centrālamerikas
puses republiku iestādēm un uzņēmumiem, tā, lai šīs valstis
varētu izveidot dzīvotspējīgu tehnoloģisko platformu;
c) līdzīgi ES puse veicina un atbalsta programmas, kuru mērķis
ir izveidot pētniecības un izstrādes darbības Centrālamerikā, lai
izpildītu šā reģiona vajadzības, piemēram, piekļuvi zālēm,
infrastruktūrai un tehnoloģiju attīstībai, kas cita starpā
vajadzīga tās iedzīvotāju attīstībai.
56. PANTS
Sadarbība uzņēmējdarbības veikšanas, pakalpojumu tirdzniecības un
elektroniskās komercijas jomā
1. Puses atzīst tehniskās sadarbības un palīdzības nozīmi, lai
veicinātu saistību izpildi un maksimāli palielinātu iespējas, kas
radītas saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III sadaļu
(Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un
elektroniskā komercija), un sasniegtu šā nolīguma mērķus.
2. Sadarbība ietver atbalstu tehniskajai palīdzībai, apmācībai
un spēju veidošanai cita starpā šādās jomās:
a) uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu
sniedzēju spēju savākt informāciju par ES puses noteikumiem un
standartiem Eiropas Savienības līmenī, kā arī valstu un reģionu
līmenī un izpildīt tos;
b) uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu
sniedzēju eksporta jaudu, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo
uzņēmumu vajadzībām;
c) veicināt mijiedarbību un dialogu starp ES puses un
Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzējiem;
d) risināt kvalifikācijas un standartu vajadzības sektoros,
kuros puses ir uzņēmušās saistības atbilstoši šim nolīgumam;
e) veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu un attiecīgā
gadījumā sniegt tehnisko palīdzību noteikumu izstrādē un
īstenošanā valstu vai reģionālā līmenī;
f) izveidot mehānismus, lai veicinātu ieguldījumus starp ES
pusi un Centrālamerikas puses republikām, un uzlabot ieguldījumu
veicināšanas aģentūru spējas Centrālamerikas puses
republikās.
57. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecības tehnisko šķēršļu
pārvarēšanā
Puses atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi
tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā un vienojas sadarboties cita
starpā šādās jomās:
a) zinātības nodrošināšana, spēju veidošana, tostarp
atbilstošās infrastruktūras, apmācības un tehniskās palīdzības
attīstīšana un nostiprināšana tehnisko noteikumu,
standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un
metroloģijas jomā. Minētais var ietvert darbības, lai veicinātu
izpratni par Eiropas Savienības prasībām un to izpildi, jo īpaši
no mazo un vidējo uzņēmumu puses;
b) atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras
attiecībā uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem Centrālamerikā
un veicinātu preču apriti reģionā;
c) pasākumi, lai veicinātu Centrālamerikas puses republiku
pārstāvju aktīvu piedalīšanos attiecīgo starptautisko
organizāciju darbā nolūkā palielināt starptautisko standartu
izmantošanu;
d) informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa, lai
veicinātu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 4. nodaļas
(Tirdzniecības tehniskie šķēršļi) īstenošanu. Minētais var
ietvert programmas tirdzniecības veicināšanai abpusēji
interesējošās jomās, uz kurām attiecas 4. nodaļa.
58. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība valsts iepirkuma jomā
Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi valsts
iepirkuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādi:
a) pēc attiecīgo pušu vienošanās uzlabo iestāžu sadarbību un
veicina informācijas apmaiņu par tiesisko regulējumu attiecībā uz
valsts iepirkumu, iespējams, uzsākot dialoga mehānismu;
b) pēc puses pieprasījuma nodrošina spēju veidošanu un
apmācību, tostarp apmācību privātajam sektoram, par novatoriskiem
konkurētspējīga valsts iepirkuma veidiem;
c) atbalstot Centrālamerikas puses republikās sabiedrības
informēšanas darbības, kas saistītas ar šā nolīguma IV daļas V
sadaļas (Valsts iepirkums) noteikumiem, publisko sektoru, privāto
sektoru un pilsonisko sabiedrību, attiecībā uz Eiropas Savienības
iepirkuma sistēmām un iespējām, kādas Centrālamerikas
piegādātājiem varētu būt Eiropas Savienībā;
d) atbalstot tāda visam Centrālamerikas reģionam vienota
piekļuves punkta izstrādi, izveidošanu un darbību, ar kura
starpniecību var piekļūt informācijai saistībā ar valsts
iepirkumu. Šis vienotais piekļuves punkts darbojas, kā noteikts
šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) 212. panta 1.
punkta d) apakšpunktā, 213. pantā, 215. panta 4. punktā un 223.
panta 2. punktā;
e) publisko struktūru, centrālo, reģionālo vai citu iepirkuma
struktūru, tehnoloģisko spēju uzlabošana.
59. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība zivsaimniecībā un akvakultūrā
1. Puses atzīst ekonomiskās, tehniskās un zinātniskās
sadarbības nozīmi zivsaimniecības un akvakultūras sektora
ilgtspējīgā attīstībā. Šīs sadarbības mērķiem vajadzētu būt jo
īpaši šādiem:
a) veicināt zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību un
pārvaldību;
b) veicināt labāko praksi zivsaimniecību pārvaldībā;
c) uzlabot datu vākšanu, lai ņemtu vērā labāko zinātnisko
informāciju, kas pieejama resursu novērtēšanas un pārvaldības
jomā;
d) nostiprināt pārraudzības, kontroles un novērošanas (PKN)
sistēmu;
e) apkarot nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN)
zveju.
2. Šī sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:
a) tehniskās pieredzes, atbalsta un spēju veidošanas
nodrošināšana zivsaimniecību resursu ilgtspējīgai pārvaldībai,
tostarp alternatīvo zivsaimniecību attīstībai;
b) informācijas, pieredzes un spēju veidošanas apmaiņa
zivsaimniecības un akvakultūras sektora ilgtspējīgai
sociālekonomiskajai attīstībai. Īpašu uzmanību pievērš amatieru
un mazapjoma zivsaimniecību un akvakultūras atbildīgai attīstībai
un to produkcijas un darbības dažādošanai, tostarp tādās jomās kā
pārstrādes nozare;
c) iestāžu sadarbības atbalstīšana un informācijas apmaiņas
veicināšana par tiesiskiem regulējumiem attiecībā uz
zivsaimniecību un akvakultūru, tostarp jebkādiem atbilstošiem
starptautiskiem instrumentiem;
d) sadarbības nostiprināšana starptautiskās organizācijās un
ar valstu un reģionālām zivsaimniecību pārvaldības organizācijām,
kas sniedz tehnisko palīdzību, piemēram, semināriem un
pētījumiem, lai nodrošinātu labāku izpratni par starptautisko
juridisko instrumentu pievienoto vērtību jūras resursu pienācīgas
pārvaldības sasniegšanā.
60. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība amatniecības preču jomā
Puses atzīst to sadarbības programmu nozīmi, kas veicina
darbības, kuras palīdz ar Centrālamerikas puses republikās
ražotajām amatniecības precēm gūt labumu no šā nolīguma. Jo īpaši
sadarbību varētu vērst uz šādām jomām:
a) spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas
amatniecības preču iespējas iekļūt tirgū;
b) to Centrālamerikas iestāžu spēju veidošana, kuras ir
atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu
atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk
tekstā - MMVU) no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs
amatniecības preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas
Savienības tirgū ieviesto muitas procedūru un tehnisko prasību
jautājumos;
c) šo kultūras produktu saglabāšanas veicināšana;
d) atbalsts infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga, lai
atbalstītu amatniecības preču ražošanā iesaistītos MMVU;
e) spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai
uzlabotu amatniecības preču ražotāju uzņēmējdarbības
rezultātus.
61. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība bioloģisko preču jomā
Puses atzīst sadarbības programmu nozīmi tā labuma
palielināšanā, ko no šā nolīguma varētu gūt ar Centrālamerikas
puses republikās ražotām bioloģiskām precēm. Konkrēti, sadarbību
cita starpā var vērst uz šādām jomām:
a) spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas bioloģisko
preču iespējas iekļūt tirgū;
b) to Centrālamerikas struktūrvienību spēju veidošana, kuras
ir atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu
atbalstu MMVU no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs
bioloģisko preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas
Savienības tirgū prasīto muitas procedūru, tehnisko noteikumu un
kvalitātes standartu jautājumos;
c) atbalsts tādas infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga,
lai atbalstītu bioloģisko preču ražošanā iesaistītos MMVU;
d) spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai
uzlabotu bioloģisko preču ražotāju uzņēmējdarbības
rezultātus;
e) sadarbība izplatīšanas tīklu izveidē Eiropas Savienības
tirgū.
62. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība pārtikas nekaitīguma, sanitārajās
un fitosanitārajās lietās un dzīvnieku labturības jautājumos
1. Sadarbību šajā jomā strukturē ar mērķi nostiprināt pušu
spējas sanitārajās, fitosanitārajās un dzīvnieku labturības
lietās, nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus
nodrošinot cilvēku, dzīvnieku un augu pienācīgu aizsardzības
līmeni, kā arī dzīvnieku labturību.
2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:
a) atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras
sanitārijas un fitosanitārijas jomā Centrālamerikā un veicinātu
preču apriti reģionā;
b) zinātības nodrošināšana par likumdošanas un tehniskajām
spējām, lai izstrādātu un ieviestu tiesību aktus, kā arī
izstrādātu sanitārās un fitosanitārās kontroles sistēmas (tostarp
izskaušanas programmas, pārtikas nekaitīguma sistēmas un
brīdinājumu paziņošanu), un par dzīvnieku labturību;
c) atbalsts iestāžu un administratīvo spēju attīstīšanai un
nostiprināšanai Centrālamerikā, gan reģionālā, gan valstu līmenī,
lai uzlabotu tās sanitāro un fitosanitāro stāvokli;
d) atbalsts, lai attīstītu katras Centrālamerikas puses
republikas spēju izpildīt sanitārās un fitosanitārās prasības
nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot
aizsardzības līmeni;
e) padomu un tehniskās palīdzības sniegšana par Eiropas
Savienības reglamentējošo sistēmu sanitārijas un fitosanitārijas
jomā un Eiropas Savienības tirgū prasīto standartu
īstenošanu.
3. Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja, kas izveidota
ar šā nolīguma IV daļas II sadaļas (Preču tirdzniecība) 5. nodaļu
(Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), ierosina nepieciešamību
sadarboties, lai izstrādātu darba programmu.
4. Asociācijas komiteja pārrauga saskaņā ar šo pantu noteiktās
sadarbības progresu un iesniedz šā uzdevuma rezultātus Sanitāro
un fitosanitāro lietu apakškomitejai.
63. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecībā un ilgtspējīgā
attīstībā
1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi
tirdzniecības un darbaspēka, kā arī tirdzniecības un vides jomā,
lai sasniegtu šā nolīguma IV daļas VIII sadaļas (Tirdzniecība un
ilgtspējīga attīstība) mērķus.
2. Lai papildinātu šā nolīguma III daļas III sadaļā (Sociālā
attīstība un sociālā kohēzija) un V sadaļā (Vide, dabas
katastrofas un klimata pārmaiņas) izklāstītās darbības, puses
vienojas sadarboties, tostarp veicinot tehnisko palīdzību,
apmācību un spēju veidošanas pasākumus, inter alia šādās
jomās:
a) atbalsts tādu pasākumu attīstībai, kas veicina vides
aizsardzību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības apstākļus, jo
īpaši veicinot likumīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību, piemēram,
izmantojot taisnīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, tostarp
tās, kas paredz korporatīvo sociālo atbildību un
pārskatatbildību, kā arī ar tām saistītas marķēšanas un
tirgdarbības iniciatīvas;
b) starp pusēm saskaņotu ar tirdzniecību saistītu sadarbības
mehānismu veicināšana, lai palīdzētu īstenot pašreizējo un
turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu apkarošanas režīmu;
c) tādu ražojumu tirdzniecības veicināšana, kas iegūti no
ilgtspējīgi pārvaldītiem dabas resursiem, tostarp veicot
efektīvus pasākumus attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem,
zivsaimniecībām un likumīgi un ilgtspējīgi iegūtu kokmateriālu
sertifikāciju. Īpašu uzmanību pievērš brīvprātīgiem un elastīgiem
mehānismiem un tirgdarbības iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt
ekoloģiski ilgtspējīgas ražošanas sistēmas;
d) iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu
izstrāde un īstenošana attiecībā uz to daudzpusējo vides jomas
nolīgumu un tiesību aktu īstenošanu un izpildi, par kuriem
vienojušās puses, un pasākumu izstrāde ar vidi saistītas
nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, tostarp īstenojot izpildes
darbības un muitu sadarbību;
e) iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu
izstrāde un īstenošana attiecībā uz pamatprincipiem un tiesībām
darbā (biedrošanās brīvība un kolektīvās sarunas, piespiedu
darbs, bērnu darbs, nediskriminācija darbā) un starp pusēm
saskaņoto Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk tekstā -
SDO) konvenciju un darba tiesību īstenošana un izpilde;
f) viedokļu apmaiņas veicināšana par metožu un rādītāju
izstrādi ilgtspējības pārskatīšanai un atbalsts iniciatīvām, lai
kopīgi pārskatītu, pārraudzītu un novērtētu ieguldījumu šā
nolīguma IV daļas ilgtspējīgā attīstībā;
g) iestāžu spējas nostiprināšana tirdzniecības un ilgtspējīgas
attīstības jautājumos un atbalsts saskaņoto sistēmu organizēšanā
un veicināšanā dialogam ar pilsonisko sabiedrību par šādiem
jautājumiem.
64. PANTS
Rūpnieciskā sadarbība
1. Puses vienojas, ka rūpnieciskā sadarbība veicina
Centrālamerikas rūpniecības nozares un atsevišķu sektoru
modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību
starp uzņēmējiem, lai stiprinātu privāto sektoru, ar
nosacījumiem, kas sekmē vides aizsardzību.
2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo pušu
noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības
reģionālos aspektus, pēc vajadzības sekmējot starpvalstu
partnerattiecības. Iniciatīvas jo īpaši ir vērstas uz piemērota
satvara izveidi pārvaldības zinātības uzlabošanai un
pārredzamības veicināšanai attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem
uzņēmējdarbībai.
65. PANTS
Enerģija (ieskaitot atjaunojamos energoresursus)
1. Puses vienojas, ka to kopīgais mērķis ir veicināt sadarbību
enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgiem tīras un
atjaunojamas enerģijas avotiem, energoefektivitāti, enerģijas
taupīšanas tehnoloģiju, lauku elektrifikāciju un enerģijas tirgu
reģionālo integrāciju, kā to cita starpā noteikušas puses un
atbilstoši vietējiem tiesību aktiem.
2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādus pasākumus:
a) enerģētikas politikas formulēšana un plānošana, tostarp
savstarpēji saistītas reģionālas nozīmes infrastruktūras,
energoapgādes uzlabošana un dažādošana un enerģētikas tirgu
uzlabošana, tostarp tranzīta, pārvades un sadales atvieglošana
Centrālamerikas puses republikās;
b) pārvaldība un apmācība enerģētikas nozarei un tehnoloģiju
un zinātības nodošana, tostarp pastāvīgs darbs saistībā ar
standartiem, kas attiecas uz enerģijas ražošanas emisijām un
energoefektivitāti;
c) enerģijas taupīšanas, energoefektivitātes, atjaunojamās
enerģijas veicināšana un enerģijas ražošanas un patēriņa ietekmes
uz vidi izpēte, jo īpaši pētījumi par tās ietekmi uz bioloģisko
daudzveidību, mežsaimniecību un zemes izmantošanas izmaiņām;
d) tīras attīstības mehānismu piemērošanas veicināšana, lai
atbalstītu iniciatīvas saistībā ar klimata pārmaiņām un to
mainīgumu.
66. PANTS
Sadarbība kalnrūpniecības jomā
Puses vienojas sadarboties kalnrūpniecības jomā, ņemot vērā to
attiecīgos tiesību aktus un iekšējās procedūras, kā arī
ilgtspējīgas attīstības aspektus un ietverot vides aizsardzību un
saglabāšanu, ar tādu iniciatīvu starpniecību kā informācijas,
ekspertu, pieredzes apmaiņas un tehnoloģiju attīstības un
nodošanas veicināšana.
67. PANTS
Taisnīgs un ilgtspējīgs tūrisms
1. Puses atzīst tūrisma nozares nozīmi nabadzības mazināšanā,
veicinot vietējās sabiedrības sociālekonomisko attīstību, un abu
reģionu lielo ekonomisko potenciālu uzņēmējdarbības attīstīšanai
šajā jomā.
2. Tālab tās vienojas veicināt taisnīgu un ilgtspējīgu
tūrismu, jo īpaši lai atbalstītu:
a) politikas izstrādi tūrisma radīto sociālekonomisko ieguvumu
optimizēšanai;
b) tūrisma produktu radīšanu un konsolidēšanu, sniedzot
nefinanšu pakalpojumus, apmācību un tehnisko palīdzību un
pakalpojumus;
c) vides, kultūras un sociālo apsvērumu integrēšanu tūrisma
nozares attīstībā, tostarp kultūras vērtību un dabas resursu
aizsardzību un veicināšanu;
d) vietējās sabiedrības iesaistīšanu tūrisma attīstīšanas
procesā, jo īpaši lauku un kopienu tūrisma un ekotūrisma
jomā;
e) tirgdarbības un reklāmas stratēģijas, iestāžu spējas un
cilvēkresursu attīstību, starptautisko standartu veicināšanu;
f) publiskā un privātā sektora sadarbības un biedrošanās
veicināšanu;
g) pārvaldības plānu izstrādi valstu un reģionālā tūrisma
attīstībai;
h) informācijas tehnoloģiju veicināšanu tūrisma jomā.
68. PANTS
Sadarbība transporta jomā
1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz
transporta un saistīto infrastruktūras sistēmu pārstrukturēšanu
un modernizēšanu, tostarp robežšķērsošanas jomā, atvieglojot un
uzlabojot pasažieru pārvietošanos un preču kustību, kā arī
nodrošinot labāku piekļuvi pilsētas, gaisa, jūras, iekšzemes
ūdensceļu, dzelzceļa transporta un autotransporta tirgiem,
uzlabojot transporta pārvaldību no darbības un administratīvā
viedokļa un veicinot augstus darbības standartus.
2. Sadarbība var ietvert šādus pasākumus:
a) informācijas apmaiņa par pušu politiku, jo īpaši attiecībā
uz pilsētas transportu un multimodālā transporta tīklu
savstarpēju savienošanu un izmantojamību, kā arī par citiem
abpusēji interesējošiem jautājumiem;
b) iekšzemes ūdensceļu, ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu
pārvaldība, tostarp pienācīga sadarbība starp attiecīgajām
iestādēm;
c) projekti Eiropas tehnoloģijas nodošanai saistībā ar globālo
navigācijas satelītu sistēmu un pilsētu sabiedriskā transporta
centriem;
d) drošības un piesārņojuma novēršanas standartu uzlabošana,
tostarp sadarbība atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis
ir nodrošināt starptautisko standartu labāku īstenošanu;
e) darbības aviācijas un jūras transporta attīstības
veicināšanai.
69. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā
Puses atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei uzlabos
starptautisko sadarbību nodokļu jomā, lai veicinātu likumīgu
nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādātu pasākumus kopīgu un
starptautiski saskaņotu labas pārvaldības principu efektīvai
īstenošanai nodokļu jomā, kā minēts šā nolīguma II daļas 22.
pantā.
70. PANTS
Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi
Puses vienojas veicināt lauku un pilsētu MMVU un tos
pārstāvošo organizāciju konkurētspēju un integrāciju
starptautiskos tirgos, atzīstot to ieguldījumu sociālajā kohēzijā
ar nabadzības mazināšanas un darba vietu radīšanas, nefinanšu
pakalpojumu sniegšanas, apmācības un tehniskās palīdzības
starpniecību, īstenojot cita starpā šādus sadarbības
pasākumus:
a) tehniskā palīdzība un citi uzņēmējdarbības attīstības
pakalpojumi (UAP);
b) vietējo un reģionālo iestāžu sistēmu nostiprināšana, lai
radītu MMVU un nodrošinātu to darbību;
c) atbalsts MMVU, lai tie varētu iesaistīties preču un
pakalpojumu tirgos vietējā un starptautiskā līmenī, piedaloties
gadatirgos, komerciālos komandējumos un citos reklāmas
mehānismos;
d) ražošanas saišu izveides procesu veicināšana;
e) pieredzes un labākās prakses apmaiņas veicināšana;
f) kopīgu ieguldījumu, partnerību un uzņēmējdarbības tīklu
veicināšana;
g) to šķēršļu apzināšana un mazināšana, kas liedz MMVU piekļūt
finanšu resursiem un jaunu finansēšanas mehānismu radīšana;
h) tehnoloģiju un zināšanu nodošanas veicināšana;
i) atbalsts jauninājumiem, kā arī pētniecībai un
izstrādei;
j) atbalsts kvalitātes pārvaldības sistēmu izmantošanai.
71. PANTS
Sadarbība mikrokredītu un mikrofinansējuma jomā
Puses vienojas, ka, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību,
mikrofinansējums, tostarp mikrokredītu programmas, rada autonomu
nodarbinātību un ir efektīvs instruments, kas palīdz pārvarēt
nabadzību un mazina neaizsargātību ekonomikas krīzēs, nodrošinot
plašāku līdzdalību ekonomikā. Sadarbību vērš uz šādiem
jautājumiem:
a) pieredzes un zinātības apmaiņa banku darbības ētikas,
asociatīvas un pašpārvaldītas, uz kopienu vērstas banku darbības
un ilgtspējīgu mikrofinansēšanas, tostarp sertificēšanas,
pārraudzības un apstiprināšanas, programmu nostiprināšanas
jomā;
b) piekļuve mikrokredītiem, ar veicināšanas pasākumu un riska
pārvaldības programmu starpniecību atvieglojot piekļuvi finanšu
pakalpojumiem, ko sniedz bankas un finanšu iestādes;
c) pieredzes apmaiņa par politiku un alternatīviem tiesību
aktiem, kas veicina populāras un ētiskas banku darbības
izveidi.
VII SADAĻA
REĢIONĀLĀ INTEGRĀCIJA
72. PANTS
Sadarbība reģionālās integrācijas jomā
1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nostiprina
reģionālās integrācijas procesu Centrālamerikā visos tā aspektos,
jo īpaši tās kopējā tirgus attīstību un īstenošanu, lai
pakāpeniski sasniegtu Ekonomikas savienību.
2. Sadarbība atbalsta darbības, kas saistītas ar
Centrālamerikas integrācijas procesu, jo īpaši kopīgo iestāžu
attīstību un nostiprināšanu, lai tās kļūtu efektīvākas,
pārbaudāmākas un pārredzamākas, un iestāžu savstarpējās
attiecības.
3. Sadarbība nostiprina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos
integrācijas procesā atbilstoši pušu noteiktajiem nosacījumiem un
ietver atbalstu konsultāciju mehānismiem un izglītošanas
kampaņām.
4. Sadarbība sekmē kopīgas politikas izstrādi un tiesiskā
regulējuma saskaņošanu vienīgi tiktāl, ciktāl uz to attiecas
Centrālamerikas integrācijas instrumenti, tostarp tādās
ekonomikas politikas jomās kā tirdzniecība, muita,
lauksaimniecība, enerģētika, transports, sakari, konkurence, kā
arī tādu makroekonomikas politikas jomu koordināciju kā monetārā
politika, fiskālā politika un publiskās finanses. Sadarbība var
arī veicināt tādu nozaru politikas jomu koordināciju kā
patērētāju tiesību aizsardzība, vide, sociālā kohēzija, drošība,
profilakse un reaģēšana uz dabas riskiem un katastrofām. Īpašu
uzmanību piešķir dzimumu vienlīdzībai.
5. Sadarbība var veicināt ieguldījumus kopējā infrastruktūrā
un tīklos, jo īpaši uz Centrālamerikas puses republiku
robežām.
73. PANTS
Reģionālā sadarbība
Puses vienojas izmantot visus esošos sadarbības instrumentus,
lai veicinātu darbības, kuru mērķis ir attīstīt aktīvu sadarbību
starp ES pusi un Centrālamerikas puses republikām, nekaitējot
sadarbībai starp tām, starp Centrālamerikas puses republikām un
citām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un/vai
reģioniem visās sadarbības jomās, uz ko attiecas šis nolīgums.
Cenšas, lai reģionālās un divpusējās sadarbības pasākumi būtu
savstarpēji papildinoši.
VIII SADAĻA
SADARBĪBA KULTŪRAS UN AUDIOVIZUĀLAJĀ JOMĀ
74. PANTS
Sadarbība kultūras un audiovizuālajā jomā
1. Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā, lai
uzlabotu savstarpējo izpratni un veicinātu līdzsvarotu kultūras
apmaiņu, kā arī kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu, un arī
mākslinieku un kultūras profesionāļu apriti, iesaistot citas
pilsoniskās sabiedrības organizācijas no ES puses un
Centrālamerikas puses republikām atbilstoši to attiecīgajiem
tiesību aktiem.
2. Puses rosina starpkultūru dialogu starp privātpersonām,
kultūras iestādēm un organizācijām, kas pārstāv ES puses un
Centrālamerikas puses republiku pilsonisko sabiedrību.
3. Puses rosina koordināciju UNESCO kontekstā, lai veicinātu
kultūras daudzveidību, inter alia konsultējoties par
UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības
aizsardzību un veicināšanu ratificēšanu un īstenošanu ES pusē un
Centrālamerikas puses republikās. Sadarbība ietver arī kultūras
daudzveidības veicināšanu, tostarp pirmiedzīvotāju un citu īpašu
grupu kultūras prakses daudzveidības veicināšanu, cita starpā
nodrošinot izglītību autohtonās valodās.
4. Puses vienojas veicināt sadarbību audiovizuālajā nozarē un
plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp radio un preses jomā,
īstenojot kopīgas iniciatīvas mācību, audiovizuālās izstrādes,
ražošanas un izplatīšanas darbību jomā, tostarp izglītības un
kultūras jomā.
5. Sadarbība notiek saskaņā ar atbilstošiem valstu
autortiesību noteikumiem un piemērojamiem starptautiskiem
nolīgumiem.
6. Sadarbība šajā jomā cita starpā ietver arī dabas un
kultūras mantojuma (materiālā un nemateriālā) aizsargāšanu un
veicināšanu, tostarp nelikumīgas kultūras mantojuma tirdzniecības
novēršanu un apkarošanu, saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem
instrumentiem.
7. Šim nolīgumam ir pievienots protokols par sadarbību
kultūras jomā, kas attiecas uz šo sadaļu.
IX SADAĻA
ZINĀŠANU SABIEDRĪBA
75. PANTS
Informācijas sabiedrība
1. Puses vienojas, ka informācijas un komunikāciju
tehnoloģijas ir būtiskas nozares mūsdienu sabiedrībā un ka tām ir
svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un vienmērīgā
pārejā uz informācijas sabiedrību. Sadarbība šajā jomā palīdz
izveidot pārdomātu tiesisko un tehnoloģisko regulējumu, veicināt
šo tehnoloģiju attīstību un attīstīt politiku, kas palīdzēs
mazināt digitālo plaisu un attīstīt cilvēku spējas, nodrošināt
vienlīdzīgu un visiem pieejamu piekļuvi informācijas
tehnoloģijām, kā arī maksimāli palielināt šo tehnoloģiju
izmantošanu pakalpojumu sniegšanā. Šai sakarā sadarbība arī
atbalsta šīs politikas īstenošanu un palīdz uzlabot elektronisko
sakaru pakalpojumu savstarpējo izmantojamību.
2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir veicināt:
a) dialogu un pieredzes apmaiņu par reglamentējošiem un
politikas jautājumiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrību,
tostarp informācijas un tādu komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu
kā e-pārvalde, e-izglītība un e-veselība, kā arī politiku, kas
vērsta uz digitālās plaisas mazināšanu;
b) pieredzes un labākās prakses apmaiņu par e-pārvaldes
pielietojumu izstrādi un īstenošanu;
c) dialogu un pieredzes apmaiņu par e-komercijas izstrādi un
digitālo parakstu un tāldarbu;
d) informācijas apmaiņu par standartiem, atbilstības
novērtēšanu un tipa apstiprināšanu;
e) kopīgus pētniecības un izstrādes projektus informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju jomā;
f) akadēmisko attīstīto tīklu izmantošanu, t. i., ilgtermiņa
risinājumu meklējumus, lai nodrošinātu REDClara
pašpietiekamības spēju.
76. PANTS
Sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā
1. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir attīstīt
zinātniskās, tehnoloģiskās un jauninājumu spējas, kas aptver
visas darbības atbilstoši pētniecības pamatprogrammām (PP). Tālab
puses veicina politikas dialogu reģionālā līmenī, informācijas
apmaiņu un to pētniecības un tehnoloģiju attīstības struktūru
līdzdalību šādos sadarbības pasākumos zinātnes un tehnoloģiju
jomā atbilstoši to iekšējiem noteikumiem:
a) kopīgas iniciatīvas, lai vairotu izpratni par zinātnes un
tehnoloģiju spēju veidošanas programmām, kā arī par Eiropas
pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu
programmām;
b) iniciatīvas, lai veicinātu dalību PP un pārējās
atbilstošajās Eiropas Savienības programmās;
c) kopīgas pētniecības darbības abpusēji interesējošās
jomās;
d) kopīgas zinātniskas sanāksmes, lai veicinātu informācijas
apmaiņu un apzinātu kopīgās izpētes jomas;
e) padziļinātu zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu
veicināšana, kas sekmē pušu ilglaicīgu, ilgtspējīgu
attīstību;
f) saiknes attīstīšana starp valsts un privāto sektoru; īpašu
uzmanību pievērš zinātnes un tehnoloģiju rezultātu nodošanai
valstu ražošanas sistēmās un sociālajā politikā, kā arī ņem vērā
vides aspektus un vajadzību izmantot tīrākas tehnoloģijas;
g) zinātniskās sadarbības novērtēšana un rezultātu
izplatīšana;
h) tehnoloģiju veicināšana, izplatīšana un nodošana;
i) palīdzība, lai izveidotu valstu jauninājumu sistēmas (VJS),
attīstītu tehnoloģijas un jauninājumus nolūkā veicināt atbilstošu
reaģēšanu uz mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumu un cita starpā
sekmēt vietējo ražošanu; palīdzība izcilības centru un augsto
tehnoloģiju kopu izveidei;
j) apmācības, pētniecības, izstrādes un kodolzinātnes
pielietojamu tehnoloģiju veicināšana izmantošanai medicīnā, kas
ļauj nodot tehnoloģijas Centrālamerikas puses republikām tādās
jomās kā veselība, jo īpaši radioloģija un kodolmedicīna,
radiodiagnostikai un radioterapijas ārstēšanai, un jomās, ko
puses abpusēji vienojas izveidot, atbilstoši pašreizējām
starptautiskām konvencijām un noteikumiem un ievērojot
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras jurisdikciju.
2. Īpašu uzmanību pievērš cilvēka - zinātniskās un
tehnoloģiskās izcilības ilgtspējīgas bāzes - potenciāla
palielināšanai un ilgtspējīgas saiknes radīšanai starp pušu
zinātnes un tehnoloģiju sabiedrību gan valstu, gan reģionālā
līmenī. Tālab veicina pētnieku un labas prakses apmaiņu
pētniecības projektos.
3. Šajā sadarbībā attiecīgā gadījumā iesaista pušu teritorijā
atrodošos pētniecības centrus, augstākās izglītības iestādes un
citas ieinteresētās personas, tostarp MMVU.
4. Puses vienojas izmantot visus mehānismus, lai palielinātu
augsti kvalificētu cilvēkresursu apjomu un kvalitāti, tostarp
veicot apmācību, kopīgu pētniecību, piešķirot stipendijas un
īstenojot apmaiņu.
5. Puses veicina savu attiecīgo struktūru līdzdalību viena
otras attiecīgajās zinātniskajās un tehnoloģiskajās programmās,
lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu izcilību zinātnē, saskaņā ar
to attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē trešo valstu
juridisko personu līdzdalību.
IV DAĻA
TIRDZNIECĪBA
I SADAĻA
SĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI
77. PANTS
Brīvās tirdzniecības zonas izveide un saikne ar PTO līgumu
1. Šā nolīguma puses atbilstoši 1994. gada Vispārējās
vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk tekstā - 1994.
gada VVTT) XXIV pantam un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu
tirdzniecību (turpmāk tekstā - VVPT) V pantam ar šo izveido
brīvās tirdzniecības zonu.
2. Puses atkārtoti apstiprina to esošās1 tiesības
un pienākumsup šādi:
a) paplašināt un dažādot preču tirdzniecību starp pusēm,
mazinot vai likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus
šķēršļus tirdzniecībai;
b) veicināt preču tirdzniecību, jo īpaši īstenojot saskaņotos
noteikumus par muitas un tirdzniecības veicināšanu, standartus,
tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kā
arī sanitāros un fitosanitāros pasākumus;
c) liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar VVPT V
pantu;
d) veicināt ekonomisko reģionālo integrāciju muitas procedūru,
tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai
sekmētu preču apriti starp pusēm un pušu teritorijā;
e) attīstīt apstākļus, kas veicina palielinātas ieguldījumu
plūsmas, uzlabot uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus starp
pusēm, pamatojoties uz nediskriminācijas principu, un veicināt
tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm, veicot ar tiešajiem
ieguldījumiem saistītus kārtējos maksājumus un kapitāla
apriti;
f) efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt pušu valsts
iepirkuma tirgus;
g) atbilstoši un efektīvi aizsargāt intelektuālā īpašuma
tiesības saskaņā ar spēkā esošām pušu savstarpējām starptautiskām
saistībām, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesību subjektu
tiesībām un sabiedrības interesēm, ņemot vērā atšķirības starp
pusēm un tehnoloģijas nodošanas veicināšanu starp reģioniem;
h) veicināt brīvu un netraucētu konkurenci pušu savstarpējās
ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās;
i) izveidot efektīvu, taisnīgu un paredzamu domstarpību
izšķiršanas mehānismu; un
j) veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus starp
pusēm tā, lai tiktu sniegts ieguldījums ilgtspējīgas attīstības
mērķa sasniegšanā, īstenojot kopīgu darbību.
79. PANTS
Vispārpiemērojamas definīcijas
Ja vien nav noteikts citādi, šā nolīguma IV daļā lietotajiem
terminiem ir šāda nozīme:
- "Centrālamerika" ir Kostarikas Republika,
Salvadoras Republika, Gvatemalas Republika, Hondurasas Republika,
Nikaragvas Republika un Panamas Republika;
- "muitas nodoklis" ir jebkurš nodoklis vai jebkāda
veida maksājums, ko piemēro, preces importējot, vai saistībā ar
preču importu, tostarp jebkāda veida papildnodoklis vai
papildmaksājums, kuru piemēro šādam importam vai saistībā ar šādu
importu. "Muitas nodoklis" neietver:
a) maksājumu, kas līdzvērtīgs iekšējam nodoklim, kuru piemēro
atbilstoši II sadaļas 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus
pieejamība) 85. pantam;
b) nodokli, ko piemēro saskaņā ar puses vietējiem tiesību
aktiem atbilstīgi II sadaļas 2. nodaļai (Tirdzniecības
aizsardzības instrumenti);
c) nodevu vai citu maksājumu, ko piemēro saskaņā ar puses
vietējiem tiesību aktiem atbilstīgi II sadaļas 1. nodaļas 87.
pantam;
- "dienas" ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas
nogales un brīvdienas, ja vien šajā nolīgumā nav definēts
citādi;
- "Harmonizētā sistēma" jeb "HS" ir preču
aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, tostarp tās
interpretācijas vispārējie noteikumi, piezīmes par sadaļām un
piezīmes par nodaļām, ko puses pieņem un īsteno savos
attiecīgajos tarifus reglamentējošos tiesību aktos;
- "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība,
kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar
piemērojamiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un
kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura
korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums,
individuālais komersants vai asociācija;
- "pasākums" ir jebkura darbība vai bezdarbība,
tostarp jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai
prakse;
- "valstspiederīgais" ir fiziska persona, kam ir
kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses
republikas valstspiederība saskaņā ar tās attiecīgajiem tiesību
aktiem;
- "persona" ir fiziska vai juridiska persona;
- "preferenciāla tarifa režīms" ir muitas nodokļa
likme, kas saskaņā ar šo nolīgumu piemērojama noteiktas izcelsmes
precei.
II SADAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA
1. NODAĻA
VALSTS REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBA
A IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
80. PANTS
Mērķis
Puses pakāpeniski liberalizē preču tirdzniecību saskaņā ar šā
nolīguma noteikumiem un atbilstoši XXIV pantam 1994. gada
VVTT.
81. PANTS
Darbības joma
Ja vien nav paredzēts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas
uz preču tirdzniecību starp pusēm.
B IEDAĻA
MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA
82. PANTS
Preču klasifikācija
Preču klasifikācija pušu savstarpējā tirdzniecībā ir noteikta
katras puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstoši
Harmonizētajai sistēmai.
83. PANTS
Muitas nodokļu atcelšana
1. Katra puse atceļ muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir
otrā pusē, saskaņā ar I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana)
izklāstītajiem grafikiem. Šajā nodaļā "izcelsme" nozīmē
kvalificēšanu saskaņā ar II pielikumā (Par jēdziena
"noteiktas izcelsmes ražojumi" definīcijuun
administratīvās sadarbības metodēm)2 izklāstītajiem
izcelsmes noteikumiem.
2. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, ko pēc tam samazina
saskaņā ar 1. punktu, ir noteikta minētajos grafikos.
3. Ja jebkurā brīdī puse samazina savas piemērotās lielākās
labvēlības muitas nodokļu likmes pēc šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas, minēto nodokļa likmi piemēro, ja un kamēr vien tā ir
zemāka par muitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar
attiecīgās puses grafiku.
4. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras
puses pieprasījuma puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju
paātrināt importam starp pusēm piemērojamo muitas nodokļu
atcelšanu un paplašināt tās darbības jomu. Pušu vienošanās par
precei piemērojama muitas nodokļa atcelšanas tempa paātrināšanu
vai nodokļa atcelšanu aizstāj jebkuru nodokļa likmi vai
pakāpenisku izmaiņu kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta
atbilstoši pušu grafikiem.
84. PANTS
Jaunu pasākumu nepieņemšana
Neviena no pusēm nepalielina spēkā esošu muitas nodokli un
nenosaka jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā
pusē3. Minētais neliedz jebkurai pusei:
a) paaugstināt muitas nodokli līdz līmenim, kas noteikts tās
grafikā, pēc vienpusējas samazināšanas;
b) saglabāt vai palielināt muitas nodokli, kā to atļauj PTO
Domstarpību izšķiršanas iestāde, vai
c) paaugstināt neiekļauto preču pamatlikmes, lai sasniegtu
kopēju ārēju tarifu.
C IEDAĻA
NETARIFU PASĀKUMI
85. PANTS
Valsts režīms
Katra puse nosaka valsts režīmu otras puses precēm saskaņā ar
1994. gada VVTT III pantu, tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm.
Šajā saistībā 1994. gada VVTT III pants un tā skaidrojošās
piezīmes tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā
sastāvdaļu4.
86. PANTS
Importa un eksporta ierobežojumi
Neviena no pusēm nepieņem un nepatur spēkā aizliegumus vai
ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras puses preču importam vai
jebkādu preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras puses
teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā vai saskaņā ar 1994. gada
VVTT XI pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm ir paredzēts citādi.
Šajā saistībā 1994. gada VVTT XI pants un tā skaidrojošās
piezīmes tiek iekļautas šajā nolīgumā un kļūst par tā
sastāvdaļu5.
87. PANTS
Nodevas un citi maksājumi par importu un eksportu
Katra puse saskaņā ar 1994. gada VVTT VIII.1. pantu un tā
skaidrojošām piezīmēm nodrošina, ka visas jebkāda veida nodevas
un maksājumi (izņemot muitas nodokļus, maksājumus, kas
līdzvērtīgi iekšējam nodoklim, vai citus iekšējos maksājumus,
kurus piemēro saskaņā ar šīs nodaļas 85. pantu, un antidempinga
un kompensācijas maksājumi, ko piemēro atbilstoši puses vietējiem
tiesību aktiem un saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Tirdzniecības
aizsardzības instrumenti)), ko uzliek importam vai eksportam vai
saistībā ar importu vai eksportu, summas ziņā ir ierobežoti līdz
aptuvenajām sniegto pakalpojumu izmaksām un netiek izmantoti
vietējo preču netiešai aizsardzībai vai nodokļu uzlikšanai
importam vai eksportam fiskālos nolūkos.
88. PANTS
Izvedmuitas maksājumi vai nodokļi
Izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, neviena no
pusēm nepatur spēkā un nepieņem maksājumus vai nodokļus, ko
piemēro preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otru
pusi.
D IEDAĻA
LAUKSAIMNIECĪBA
89. PANTS
Lauksaimniecības eksporta subsīdijas
1. Šajā pantā jēdzienam "eksporta subsīdijas" ir
tāda nozīme, kāda tam piešķirta PTO Nolīguma par lauksaimniecību
(turpmāk - "Lauksaimniecības nolīgums") 1. panta e)
punktā, tostarp jebkuros minētā panta grozījumos.
2. Puses kopīgi uzņemas mērķi kopīgi strādāt PTO, lai
nodrošinātu visu veidu eksporta subsīdiju vienlaicīgu atcelšanu
un disciplīnu noteikšanu visiem eksporta pasākumiem ar
līdzvērtīgu ietekmi. Šajā nolūkā eksporta pasākumi ar līdzvērtīgu
ietekmi ietver eksporta kredītus, eksporta kredītu garantijas vai
apdrošināšanas programmas, eksporta valsts tirdzniecības
uzņēmumus un pārtikas palīdzību.
3. Neviena no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti
neievieš eksporta subsīdijas lauksaimniecības precēm, kas
paredzētas eksportam uz otras puses teritoriju un tiek vai
nu:
a) pilnībā un nekavējoties liberalizētas saskaņā ar I
pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vai
b) pilnībā, bet ne nekavējoties liberalizētas un gūst labumu
no beznodokļa kvotas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar
I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vai
c) pakļautas preferenciālam režīmam, kā noteikts šajā nolīgumā
attiecībā uz ražojumiem pozīcijās 0402 un 0406, un kam piemēro
beznodokļa kvotu.
4. Gadījumos, kas minēti 3. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ja
puse patur spēkā, ievieš vai atkārtoti ievieš eksporta
subsīdijas, ietekmētā/importētāja puse var piemērot papildu
tarifu, kurš palielinātu muitas nodokļus šādas preces importam
vai nu līdz piemērotajam lielākās labvēlības nodokļa līmenim, vai
pamatlikmes līmenim, kas noteikts I pielikumā (Muitas nodokļu
atcelšana), atkarībā no tā, kurš ir zemāks, uz laika posmu, kas
noteikts eksporta subsīdijas saglabāšanai.
5. Attiecībā uz ražojumiem, kas ir pilnībā liberalizēti
pārejas periodā saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana)
un kam nepiemēro beznodokļa kvotu spēkā stāšanās brīdī, neviena
no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta
subsīdijas attiecīgā pārejas perioda beigās.
E IEDAĻA
ZIVSAIMNIECĪBA, AKVAKULTŪRA, AMATNIECĪBAS PRECES UN BIOLOĢISKIE
PRODUKTI
90. PANTS
Tehniskā sadarbība
Tehniskās sadarbības palīdzības pasākumi, kuru mērķis ir
veicināt zivsaimniecību, akvakultūras, amatniecības preču un
bioloģisko produktu tirdzniecību, ir noteikti šā nolīguma III
daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 59., 60.
un 61. pantā.
F IEDAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
91. PANTS
Preču tirgus pieejamības apakškomiteja
1. Puses ar šo izveido Preču tirgus pieejamības apakškomiteju
saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā
(Apakškomitejas).
2. Apakškomitejas funkcijas citustarp ir šādas:
a) pārraudzīt šīs nodaļas pareizu piemērošanu un
administrēšanu;
b) darboties kā forumam, kurā notiek apspriedes par šīs
nodaļas interpretāciju un piemērošanu;
c) izskatīt pušu iesniegtos priekšlikumus par tarifu
atcelšanas paātrināšanu un preču iekļaušanu grafikos;
d) iesniegt jebkādus atbilstošus ieteikumus Asociācijas
komitejai par tās kompetencē esošiem jautājumiem; un
e) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka /uzdod Asociācijas
komiteja.
2. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI
A IEDAĻA
ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI
92. PANTS
Vispārīgi noteikumi
1. Puses saglabā savas tiesības un pienākumus, ko paredz PTO
Līgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un
tirdzniecību VI panta īstenošanu (turpmāk tekstā - Antidempinga
nolīgums) un kas izriet no PTO Nolīguma par subsīdijām un
kompensācijas pasākumiem (turpmāk tekstā - SKP nolīgums) un PTO
Nolīguma par izcelsmes noteikumiem (turpmāk tekstā - Nolīgums par
izcelsmes noteikumiem).
2. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot
reģionālā un valsts līmenī, puses nodrošina, ka reģionālās un
valsts iestādes šādus antidempinga vai kompensācijas pasākumus
nepiemēro vienlaicīgi vienam un tam pašam ražojumam.
93. PANTS
Pārredzamība un juridiskā noteiktība
1. Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti
tiek izmantoti, pilnībā ievērojot PTO prasības un pamatojoties uz
taisnīgu un pārredzamu sistēmu.
2. Atzīstot juridiskās noteiktības un paredzamības sniegto
ieguvumu uzņēmējiem, puses nodrošina, ka attiecīgā gadījumā to
atbilstošie vietējie tiesību akti antidempinga un kompensācijas
pasākumu jomā ir un paliks saskaņoti un pilnībā saderīgi ar PTO
normatīvajiem aktiem.
3. Neatkarīgi no Antidempinga nolīguma 6.9. panta un SKP
nolīguma 12.8. panta ir vēlams, lai puses nekavējoties pēc
jebkādu pagaidu pasākumu piemērošanas nodrošinātu visu to būtisko
faktu un apsvērumu pilnīgu un izsmeļošu izpaušanu, pamatojoties
uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot
Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu.
Informāciju sniedz rakstiski un pietiekami laicīgi, lai
ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.
4. Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma puses atvēl tām
iespēju tikt uzklausītām, lai tās varētu paust savu viedokli
antidempinga un kompensācijas pasākumu izmeklēšanā. Tas nenozīmē
izmeklēšanas norises lieku aizkavēšanu.
94. PANTS
Sabiedrības interešu ievērošana
Puse var izvēlēties nepiemērot antidempinga vai kompensācijas
pasākumus, ja, pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama
izmeklēšanas laikā, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu
piemērošana nav sabiedrības interesēs.
95. PANTS
Mazāka maksājuma noteikums
Ja puse nolemj piemērot antidempinga vai kompensācijas
maksājumu, šāda maksājuma summa nepārsniedz dempinga vai
kompensējamo subsīdiju starpību, bet ir vēlams, lai maksājums
būtu mazāks par šo starpību, ja šāds mazākais maksājums būtu
pietiekams, lai novērstu kaitējumu vietējai ražošanas
nozarei.
96. PANTS
Cēloņsakarība
Lai piemērotu antidempinga vai kompensācijas pasākumus un
saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Antidempinga nolīguma 3.5.
pantā un SKP nolīguma 15.5. pantā, izmeklēšanas iestādes,
pierādot cēloņsakarību starp importa dempingu un kaitējumu
vietējai ražošanas nozarei, nošķir visu zināmo faktoru kaitējošo
ietekmi no importa dempinga vai subsidētā importa kaitējošās
ietekmes.
97. PANTS
Kumulatīvais novērtējums
Ja antidempinga vai kompensācijas maksājuma izmeklēšanu veic
vienlaicīgi attiecībā uz importu no vairāk nekā vienas valsts, ES
puses izmeklēšanas iestāde īpaši rūpīgi pārbauda, vai jebkuras
Centrālamerikas puses republikas veiktā importa ietekmes
kumulatīvais novērtējums ir atbilstīgs, ņemot vērā konkurences
apstākļus starp importētajiem ražojumiem un konkurences apstākļus
starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo vietējo ražojumu.
98. PANTS
Izņēmums attiecībā uz dosmtarpību izšķiršanas procedūrām
Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai
risinātu jautājumus, kas izriet no šīs iedaļas.
B IEDAĻA
AIZSARGPASĀKUMI
B.1. APAKŠIEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
99. PANTS
Aizsardzības procedūru administrēšana
1. Katra puse nodrošina to savu tiesību aktu, noteikumu,
lēmumu un nolēmumu saskaņotu, objektīvu un pamatotu
administrēšanu, kuri reglamentē aizsargpasākumu piemērošanas
procedūras.
2. Katra puse būtiska kaitējuma vai tā draudu konstatēšanu
aizsardzības procedūrās saskaņā ar šo iedaļu uztic kompetentai
izmeklēšanas iestādei. Šos konstatējumus pārskata tiesas vai
administratīvās tiesas, ciktāl to paredz vietējie tiesību
akti.
3. Katra puse nosaka vai patur spēkā taisnīgas, laicīgas,
pārredzamas un efektīvas procedūras attiecībā uz aizsardzības
procedūru saskaņā ar šo iedaļu.
100. PANTS
Kumulācijas aizliegums
Neviena puse attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu nedrīkst
vienlaicīgi piemērot:
a) divpusēju aizsargpasākumu saskaņā ar šīs nodaļas B.3.
apakšiedaļu (Divpusēji aizsargpasākumi); un
b) pasākumu saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, PTO Nolīgumu
par aizsargpasākumiem (turpmāk tekstā - Aizsargpasākumu nolīgums)
vai Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu.
B.2. APAKŠIEDAĻA
DAUDZPUSĒJIE AIZSARGPASĀKUMI
101. PANTS
Vispārīgi noteikumi
Puses saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994.
gada VVTT XIX pantu, Aizsargpasākumu nolīgumu, Lauksaimniecības
nolīguma 5. pantu un Nolīgumu par izcelsmes noteikumiem.
102. PANTS
Pārredzamība
Neatkarīgi no 101. panta, pēc otras puses pieprasījuma puse,
kas uzsāk izmeklēšanu vai plāno veikt aizsargpasākumus,
nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu
atbilstošo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā par
aizsardzības izmeklēšanas sākšanu, izmeklēšanas pagaidu
secinājumiem un galīgajiem secinājumiem.
103. PANTS
Izņēmums attiecībā uz domstarpību izšķiršanas procedūrām
Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras
noteikumiem, kas attiecas uz PTO tiesībām un pienākumiem, kuri
izriet no šīs apakšiedaļas.
B.3. APAKŠIEDAĻA
DIVPUSĒJIE AIZSARGPASĀKUMI
104. PANTS
Divpusējo aizsargpasākumu piemērošana
1. Neatkarīgi no B.2. apakšiedaļas (Daudzpusējie
aizsargpasākumi), ja, samazinot vai atceļot muitas nodokli
saskaņā ar šo nolīgumu, puses izcelsmes ražojums tiek importēts
otras puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos absolūtā
izteiksmē vai attiecībā pret vietējo produkciju un ar tādiem
nosacījumiem, ka tas kļūst par cēloni būtiskam kaitējumam vai
draud radīt būtisku kaitējumu vietējiem līdzīgo vai tieši
konkurējošo ražojumu ražotājiem, importētāja puse var veikt
attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas
paredzēti šajā apakšiedaļā.
2. Ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, importētājas puses
aizsargpasākumi var būt tikai viens no šādiem pasākumiem:
a) šajā nolīgumā noteiktās attiecīgajam ražojumam piemērojamās
muitas nodokļa likmes turpmākas pazemināšanas apturēšana, vai
b) attiecīgajam ražojumam piemērojamās muitas nodokļa likmes
paaugstināšana līdz līmenim, kas nepārsniedz mazāko no šādiem
nodokļiem:
i) ražojumam piemērojamā lielākās labvēlības muitas nodokļa
likme, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā, vai
ii) ražojumam piemērojamā lielākās labvēlības muitas nodokļa
likme, kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms šā nolīguma spēkā
stāšanās dienas.
3. Attiecībā uz ražojumiem, kas jau bijuši pilnībā
liberalizēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā atbilstoši tarifa
preferencēm, kuras piešķirtas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā,
ES puse īpaši rūpīgi izvērtē, vai importa palielinājuma iemesls
ir saskaņā ar šo nolīgumu piemēroto muitas nodokļu samazināšana
vai atcelšana.
4. Nevienu no iepriekšminētajiem pasākumiem nepiemēro to
tarifu kvotu robežās, kurām nepiemēro preferenciālo nodokli un
kuras piešķir ar šo nolīgumu.
105. PANTS
Nosacījumi un ierobežojumi
1. Divpusēju aizsargpasākumu nedrīkst piemērot:
a) izņemot tikai tiktāl un tik ilgi, cik var būt nepieciešams,
lai novērstu vai labotu 104. vai 109. pantā izklāstīto
situāciju;
b) ilgāk par diviem gadiem. Šo periodu var pagarināt vēl par
diviem gadiem, ja importētājas puses kompetentās iestādes
atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajām procedūrām secina, ka
pasākums arī turpmāk ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu 104.
vai 109. pantā izklāstītās situācijas, ar nosacījumu, ka kopējais
aizsargpasākuma piemērošanas laika posms, ieskaitot sākotnējās
piemērošanas laika posmu un jebkuru tā pagarinājumu, nepārsniedz
četrus gadus, vai
c) pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra
puse tam ir piekritusi. "Pārejas periods" ir desmit
gadi, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz
jebkuru preci, saistībā ar kuru pasākumu piemērojošās puses
grafiks I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) paredz tarifu
atcelšanu uz desmit vai vairāk gadiem, pārejas periods nozīmē
tarifu atcelšanas periodu, kas attiecīgajām precēm noteikts
minētajā grafikā, pieskaitot trīs gadus.
2. Ja puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsargpasākumu, muitas
nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecībā uz
konkrēto preci saskaņā ar minētās puses grafiku.
106. PANTS
Pagaidu pasākumi
Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās radītu kaitējumu, ko būtu
grūti izlabot, puse var piemērot pagaidu divpusēju
aizsargpasākumu, neievērojot šīs nodaļas 116. panta 1. punkta
prasības, atbilstīgi pagaidu konstatējumam, ka ir skaidri
pierādījumi, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktās muitas nodokļa
samazināšanas vai atcelšanas dēļ noteiktas izcelsmes preču
imports no otras puses ir palielinājies un ka šāds imports rada
vai draud radīt 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas.
Jebkura pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz divsimt dienu, kuru
laikā puse ievēro B.4. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas
piemērojami divpusējiem aizsargpasākumiem) noteiktos attiecīgos
procesa noteikumus. Puse nekavējoties atmaksā jebkuru tarifa
palielinājumu, ja B.4. apakšiedaļā aprakstītās izmeklēšanas laikā
netiek konstatēts, ka ir izpildītas 104. panta prasības. Jebkura
pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita 105. panta 1. punkta b)
apakšpunktā noteiktajā laika posmā. Šādu pagaidu pasākumu
veikšanas gadījumā attiecīgā importētāja puse informē otru
attiecīgo pusi un nekavējoties iesniedz attiecīgo lietu
Asociācijas komitejai izskatīšanai, ja to pieprasa otra puse.
107. PANTS
Kompensācija un koncesiju pārtraukšana
1. Puse, kas piemēro divpusēju aizsargpasākumu, apspriežas ar
pusi, kuras ražojumiem pasākums tiek piemērots, lai abpusēji
vienotos par atbilstošu tirdzniecības liberalizācijas
kompensāciju tādu koncesiju veidā, kam būtībā ir līdzvērtīga
ietekme uz tirdzniecību. Puse nodrošina iespēju veikt šādu
apspriešanos ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no divpusējā
aizsargpasākuma piemērošanas.
2. Ja saskaņā ar 1. punktu noteiktajās apspriedēs trīsdesmit
dienās netiek panākta vienošanās par tirdzniecības
liberalizācijas kompensāciju, puse, kuras ražojumiem tiek
piemērots aizsargpasākums, var apturēt būtībā līdzvērtīgu
koncesiju piemērošanu tās puses veiktajai tirdzniecībai, kas
piemēro aizsargpasākumu.
108. PANTS
Laika posms starp diviem pasākumiem
Šajā apakšiedaļā minētos aizsargpasākumus nepiemēro tāda
ražojuma importam, kuram iepriekš piemērots šāds pasākums, ja
vien nav aizritējis laika posms, kas ir vienāds ar pusi no laika
posma, kurā aizsargpasākums ticis piemērots par iepriekšējo
periodu.
109. PANTS
Attālākie reģioni
1. Ja jebkuru ražojumu, kura izcelsme ir vienā vai vairākās
Centrālamerikas puses republikās, importē viena vai vairāku ES
puses attālāko reģionu teritorijā tādā palielinātā apjomā un ar
tādiem nosacījumiem, ka tas izraisa vai draud izraisīt
attiecīgā(-o) ES puses attālākā(-o) reģiona(-u) būtisku
ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ES puse pēc alternatīvu
risinājumu izvērtēšanas var ārkārtas gadījumā veikt
aizsargpasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgā(-o) reģiona(-u)
teritoriju.
2. Neskarot 1. punkta noteikumus, citi noteikumi, kas
paredzēti šajā apakšiedaļā un ir piemērojami divpusējiem
aizsargpasākumiem, ir piemērojami arī jebkuram aizsargpasākumam,
kuru nosaka saskaņā ar šo pantu.
3. Asociācijas padome var apspriest, vai gadījumos, kad draud
būtiski pasliktināties vai pasliktinās Centrālamerikas puses
republiku īpaši mazattīstīto reģionu ekonomiskā situācija, šo
pantu var attiecināt arī uz minētajiem reģioniem.
B.4. APAKŠIEDAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI DIVPUSĒJIEM
AIZSARGPASĀKUMIEM
110. PANTS
Piemērojamie tiesību akti
Lai piemērotu divpusējus aizsargpasākumus, kompetentā
izmeklēšanas iestāde ievēro šīs apakšiedaļas noteikumus, un
gadījumos, uz kuriem šī apakšiedaļa neattiecas, kompetentā
izmeklēšanas iestāde piemēro noteikumus, kas paredzēti tās
vietējos tiesību aktos.
111. PANTS
Procedūras uzsākšana
1. Atbilstoši katras puses vietējiem tiesību aktiem kompetentā
izmeklēšanas iestāde var uzsākt aizsardzības procedūru pēc savas
iniciatīvas, saņemot informāciju no vienas vai vairākām Eiropas
Savienības dalībvalstīm vai rakstisku pieteikumu no struktūrām,
kas norādītas vietējos tiesību aktos. Gadījumos, kad procedūra
tiek uzsākta, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, struktūra,
kas iesniedz pieteikumu, pierāda, ka tā ir vietējās ražošanas
nozares pārstāve, kura ražo importētajai precei līdzīgu vai ar to
tieši konkurējošu preci.
2. Tiklīdz rakstiskie pieteikumi ir iesniegti, tie
nekavējoties kļūst pieejami publiskai pārbaudei, izņemot tajos
ietverto konfidenciālo informāciju.
3. Uzsākot aizsardzības procedūru, kompetentā izmeklēšanas
iestāde publicē paziņojumu par procedūras uzsākšanu attiecīgās
puses oficiālajā vēstnesī. Minētajā paziņojumā norāda struktūru,
kas iesniegusi rakstisko pieteikumu, attiecīgā gadījumā -
importēto preci, uz kuru procedūra attiecas, un tās apakšpozīciju
un tarifu pozīciju, kurā tā klasificēta, pieņemamā lēmuma veidu
un termiņu, atklātās uzklausīšanas laiku un vietu vai laika
posmu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai tās
mutiski uzklausītu izmeklēšanas iestāde, laika posmu, kad
ieinteresētās personas var rakstveidā darīt zināmu savu viedokli
un iesniegt informāciju, vietu, kurā var tikt pārbaudīts
rakstiskais pieteikums un jebkuri citi iesniegtie
nekonfidenciālie dokumenti, kā arī tā biroja nosaukumu, adresi un
tālruņa numuru, ar ko jāsazinās, lai saņemtu plašāku
informāciju.
4. Attiecībā uz aizsardzības procedūru, kas uzsākta,
pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, kuru iesniegusi struktūra,
kas apgalvo, ka tā pārstāv vietējo ražošanas nozari, kompetentā
izmeklēšanas iestāde publicē 3. punktā paredzēto paziņojumu tikai
tad, kad vispirms ir rūpīgi pārbaudījusi, vai rakstiskais
pieteikums atbilst vietējo tiesību aktu prasībām.
112. PANTS
Izmeklēšana
1. Puse var piemērot aizsargpasākumu tikai pēc tam, kad
attiecīgās puses kompetentā izmeklēšanas iestāde ir veikusi
izmeklēšanu atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajām procedūrām.
Šāda izmeklēšana ietver pamatota publiska paziņojuma sniegšanu
visām ieinteresētajām personām un atklātu uzklausīšanu vai citus
atbilstošus pasākumus, kuros importētāji, eksportētāji un citas
ieinteresētās personas varētu iesniegt pierādījumus un darīt
zināmus savus viedokļus, tostarp iespēju atbildēt uz citu personu
argumentiem.
2. Katra puse nodrošina, ka tās kompetentā izmeklēšanas
iestāde pabeidz jebkuru šādu izmeklēšanu divpadsmit mēnešos no
tās uzsākšanas dienas.
113. PANTS
Pierādījumi par kaitējumu un cēloņsakarību
1. Veicot procedūras, kompetentā izmeklēšanas iestāde novērtē
visus objektīvos un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus,
kas ietekmē vietējās ražošanas nozares situāciju, jo īpaši
attiecīgās preces importa palielinājuma tempu un apjomu absolūtā
izteiksmē vai attiecībā pret vietējo produkciju, palielinātā
importa pārņemto vietējā tirgus daļu, kā arī pārdošanas apjomu,
ražošanas, ražīguma, jaudas izmantošanas, peļņas un zaudējumu un
nodarbinātības izmaiņas.
2. Lēmumu par to, vai importa palielinājums ir izraisījis vai
draud izraisīt 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas, pieņem
tikai tad, ja izmeklēšanā, pamatojoties uz objektīviem
pierādījumiem, tiek pierādīta acīmredzama cēloņsakarība starp
attiecīgās preces importa palielinājumu un 104. vai 109. pantā
izklāstītajām situācijām. Ja tajā pašā laikā 104. vai 109. pantā
izklāstītās situācijas izraisa citi faktori, kas nav importa
palielinājums, šādu kaitējumu vai ekonomiskās situācijas būtisku
pasliktināšanos nesaista ar importa palielinājumu.
114. PANTS
Uzklausīšana
Katras procedūras gaitā kompetentā izmeklēšanas iestāde:
a) organizē atklātu uzklausīšanu pēc pamatota paziņojuma
sniegšanas, lai ļautu visām ieinteresētajām personām un jebkurai
patērētājus pārstāvošai organizācijai ierasties personīgi vai ar
pārstāvja starpniecību un iesniegt pierādījumus, kā arī lai
nodrošinātu tai iespēju tikt uzklausītai saistībā ar būtisko
kaitējumu vai būtiskā kaitējuma draudiem un atbilstošo
aizsardzības līdzekli; vai
b) nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām tikt
uzklausītām, ja tās termiņā, kas noteikts paziņojumā par
izmeklēšanas uzsākšanu, ir iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā
apliecināts, ka izmeklēšanas rezultāts tās faktiski var ietekmēt
un ka pastāv īpaši iemesli tās mutiski uzklausīt.
115. PANTS
Konfidenciāla informācija
Jebkuru informāciju, kas pēc būtības ir konfidenciāla vai kas
sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentā
izmeklēšanas iestāde uzskata par konfidenciālu. Šādu informāciju
neizpauž bez tās puses atļaujas, kura to sniegusi. Personas, kas
sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot
nekonfidenciālu tās kopsavilkumu, vai, ja šādas personas norāda,
ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, tās var tikt lūgtas
norādīt iemeslus, kāpēc nav iespējams iesniegt kopsavilkumu.
Tomēr, ja kompetentā izmeklēšanas iestāde konstatē, ka lūgums pēc
konfidencialitātes nav pamatots, un ja attiecīgā persona nevēlas
informāciju darīt zināmu atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu
vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, iestāde var šādu informāciju
neņemt vērā, ja vien nav iespējams tai pierādīt, izmantojot
attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.
116. PANTS
Paziņojumi un publikācijas
1. Ja puse uzskata, ka pastāv kāds no 104. vai 109. pantā
noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz attiecīgo
jautājumu izskatīšanai Asociācijas komitejā. Asociācijas komiteja
var sagatavot jebkādu ieteikumu, kas vajadzīgs radušos apstākļu
novēršanai. Ja Asociācijas komiteja nav sagatavojusi ieteikumu,
kura mērķis būtu novērst šādus apstākļus, vai ja trīsdesmit
dienās pēc jautājuma iesniegšanas izskatīšanai Asociācijas
komitejā nav panākts cits pieņemams risinājums, importētāja puse
saskaņā ar šo apakšiedaļu var noteikt atbilstošus pasākumus
apstākļu novēršanai.
2. Kompetentā izmeklēšanas iestāde sniedz eksportētājai pusei
visu būtisko informāciju, kas ietver pierādījumus par kaitējumu
ekonomiskajai situācijai vai būtisku tās pasliktināšanos, kuru
izraisījis importa palielinājums, iesaistītā ražojuma precīzu
aprakstu, kā arī informāciju par ierosinātajiem pasākumiem,
ierosināto to piemērošanas datumu un paredzamo ilgumu.
3. Kompetentā izmeklēšanas iestāde attiecīgās puses oficiālajā
vēstnesī arī publicē savus konstatējumus un pamatotos
secinājumus, kas izdarīti par visiem būtiskajiem faktiskajiem un
juridiskajiem jautājumiem, iekļaujot aprakstu par importēto preci
un situāciju, kuras dēļ tiek piemēroti pasākumi saskaņā ar 104.
vai 109. pantu, cēloņsakarību starp šādu situāciju un importa
palielinājumu, kā arī pasākumu veidu, līmeni un ilgumu.
4. Kompetentā izmeklēšanas iestāde neizpauž informāciju, kas
sniegta saskaņā ar jebkurām saistībām attiecībā uz konfidenciālu
informāciju, kuras kāda no personām varētu būt uzņēmusies
procedūras laikā.
3. NODAĻA
MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA
117. PANTS
Mērķi
1. Puses atzīst muitas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu
nozīmību globālās tirdzniecības vides attīstīšanā. Puses vienojas
pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie
tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu
administratīvā spēja atbilst efektīvas kontroles un tirdzniecības
veicināšanas mērķim un palīdz sekmēt Centrālamerikas puses
republiku attīstību un reģionālo integrāciju.
2. Puses atzīst, ka nekādā veidā nedrīkst apdraudēt likumīgās
sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp tos, kas attiecas uz
drošību un krāpšanas novēršanu.
118. PANTS
Ar muitu un tirdzniecību saistītās procedūras
1. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un
procedūras muitas jomā pamatojas uz:
a) starptautiskiem instrumentiem un standartiem, kas
piemērojami muitas jomā, tostarp PMO Pamatstandartiem pasaules
tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, kā arī Starptautisko
konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto
sistēmu;
b) likumīgas tirdzniecības aizsardzību un veicināšanu,
efektīvi ieviešot un izpildot muitas tiesību aktos noteiktās
prasības;
c) tiesību aktiem, ar kuriem tiek novērsts nevajadzīgs vai
diskriminējošs slogs, nodrošināta aizsardzība pret muitas
pārkāpumiem un paredzēta augsta atbilstības līmeņa turpmāka
veicināšana,
d) modernu muitas paņēmienu piemērošanu, tostarp riska
pārvaldību, vienkāršotām procedūrām preču ievešanai un
izlaišanai, kontroli pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas
metodēm;
e) saistošu nolēmumu sistēmu muitas lietās, jo īpaši tarifu
klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar pušu
tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;
f) sistēmu pakāpenisku attīstību, ieskaitot uz informācijas
tehnoloģijām balstītās sistēmas, lai veicinātu datu elektronisko
apmaiņu muitas pārvaldēs un ar citām saistītajām valsts
iestādēm;
g) noteikumiem, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kuras
uzliktas par nelieliem muitas noteikumu vai procedūras prasību
pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas un ka to
piemērošana nerada nepamatotus aizkavējumus;
h) nodevām un maksājumiem, kas ir samērīgi un nepārsniedz
attiecībā uz konkrētu darījumu sniegtā pakalpojuma izmaksas un ko
aprēķina, neizmantojot ad valorem principu. Nodevas un
maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem, un
i) jebkuru tādu prasību atcelšanu, kas paredz obligāti
izmantot PTO Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju definētās
pirmsnosūtīšanas inspekcijas vai jebkuru citu inspekcijas
darbību, kuru privātie uzņēmumi veic galamērķī pirms
atmuitošanas.
2. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un
procedūras muitas jomā, ciktāl iespējams, balstās uz grozītās
Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas
konvencijas (pārskatītā Kioto konvencija) un tās pielikumu
būtiskajiem elementiem.
3. Lai uzlabotu darba metodes, kā arī lai nodrošinātu
nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un
darbību pārskatatbildību, puses:
a) ciktāl iespējams, veic pasākumus muitas un citu saistīto
valsts iestāžu prasīto datu un dokumentācijas apjoma mazināšanai,
vienkāršošanai un standartizācijai;
b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes
attiecībā uz preču ātru izlaišanu un atmuitošanu;
c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli
pieejamas procedūras, kas ļauj saskaņā ar katras puses tiesību
aktiem izmantot tiesības pārsūdzēt muitas administratīvās
darbības, rīkojumus un lēmumus, kuri ietekmē importu, eksportu
vai tranzīta preces. Maksājumi, ja tādus piemēro, ir samērīgi ar
pārsūdzības procedūru izmaksām, un
d) veic pasākumus, lai nodrošinātu visaugstāko neaizskaramības
standartu ievērošanu.
4. Puses nodrošina, ka tādu tiesību aktu pamatā, kas attiecas
uz muitas aģentiem, ir pārredzami un samērīgi noteikumi. Ja puse
pieprasa obligāti izmantot muitas aģentus, juridiskas personas
var izmantot savus muitas aģentus, ko šim nolūkam licencējusi
kompetentā iestāde. Šis noteikums neskar pušu nostāju
daudzpusējās sarunās.
119. PANTS
Tranzīta kustība
1. Puses nodrošina tranzīta brīvību savā teritorijā atbilstoši
1994. gada VVTT V panta principiem.
2. Jebkuriem ierobežojumiem, kontroles pasākumiem vai prasībām
jāatbilst likumīgam sabiedriskās kārtības mērķim, jābūt
nediskriminējošiem, samērīgiem un vienādi piemērojamiem.
3. Neskarot likumīgu muitas kontroli un tranzīta preču
uzraudzību, katra puse tranzīta satiksmei uz jebkuras puses
teritoriju vai no tās piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā
režīms, kuru piemēro tranzīta satiksmei caur tās teritoriju.
4. Atbilstoši 1994. gada VVTT V panta principiem puses piemēro
režīmus, kas ļauj veikt preču tranzītu, neiekasējot muitas
nodokļus, tranzīta nodokļus vai citus maksājumus, kurus piemēro
attiecībā uz tranzītu, izņemot maksājumus par transportēšanu vai
maksājumus, kas ir samērīgi ar tranzītā radītajām
administratīvajām izmaksām vai ar sniegto pakalpojumu izmaksām,
kā arī ļauj veikt tranzītu, ja ir sniegta atbilstoša
garantija.
5. Puses veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, lai
mazinātu šķēršļus tirdzniecībai.
6. Puses nodrošina koordināciju un sadarbību starp visām to
teritorijā esošām attiecīgām iestādēm un aģentūrām, lai
atvieglotu tranzīta satiksmi un veicinātu pārrobežu
sadarbību.
120. PANTS
Attiecības ar uzņēmējiem
Puses vienojas:
a) nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, nodevu un
maksājumu publisku pieejamību, cik vien iespējams izmantojot
elektroniskos līdzekļus, sniedzot arī vajadzīgo
papildinformāciju.
Puses dara publiski pieejamus attiecīgos administratīvos
paziņojumus, tostarp prasības un ievešanas procedūras precēm,
muitas iestāžu un informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba
laikus un darbības procedūras;
b) par vajadzību laikus un regulāri apspriesties ar
ieinteresēto personu pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem
un procedūrām saistībā ar muitu. Tālab katra puse izveido
atbilstošu un regulāru apspriežu mehānismus;
c) paredzēt saprātīgu laika posmu no jaunu vai grozītu tiesību
aktu, procedūru un nodevu vai maksājumu publicēšanas līdz to
spēkā stāšanās brīdim6;
d) veicināt sadarbību ar uzņēmējiem, izmantojot nepatvaļīgas
un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās
memorandus, pamatojoties uz PMO ieteiktajām procedūrām, un
e) nodrošināt, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās
prasībās un procedūrās arī turpmāk tiek ievērotas tirgotāju
vajadzības, labākā prakse un ka tās pēc iespējas mazāk ierobežo
tirdzniecību.
121. PANTS
Muitas vērtības noteikšana
Muitas vērtības noteikšanas noteikumus, ko piemēro savstarpējā
tirdzniecībā starp pusēm, reglamentē PTO Nolīgums par 1994. gada
Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta
īstenošanu (turpmāk tekstā - Nolīgums par muitas vērtējumu).
122. PANTS
Riska pārvaldība
Katra puse izmanto riska pārvaldības sistēmas, kas ļauj tās
muitas iestādēm vērst pārbaudes darbības uz augsta riska precēm
un atvieglo zema riska preču muitošanu un apriti.
123. PANTS
Muitas, tirdzniecības veicināšanas un izcelsmes noteikumu
apakškomiteja
1. Puses ar šo izveido Muitas, tirdzniecības veicināšanas un
izcelsmes noteikumu apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā
noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).
2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:
a) pārraudzīt šīs nodaļas un šā nolīguma II pielikuma (Par
jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm) īstenošanu un
administrēšanu;
b) nodrošināt forumu, kurā apspriež un pārrunā visus
jautājumus, kas attiecas uz muitu, jo īpaši muitas procedūras,
muitas vērtības noteikšanu, tarifu režīmus, muitas nomenklatūru,
muitas sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas
jautājumos;
c) nodrošināt forumu, kurā apspriež un pārrunā jautājumus, kas
attiecas uz izcelsmes noteikumiem un administratīvo
sadarbību;
d) nostiprināt sadarbību muitas procedūru izstrādē,
piemērošanā un īstenošanā, savstarpējās administratīvās
palīdzības sniegšanā muitas jautājumos, izcelsmes noteikumu un
administratīvās sadarbības jomā;
e) prasību izskatīšana par izcelsmes noteikumu mainīšanu un
analīzes rezultātu un ieteikumu iesniegšana Asociācijas
komitejai;
f) izpildīt šā nolīguma II pielikumā (Par jēdziena
"noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm) noteiktos uzdevumus un
funkcijas;
g) veicināt sadarbību spēju veidošanas un tehniskās palīdzības
jomā un
h) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.
3. Puses var vienoties sasaukt ad hoc sanāksmes par
muitas sadarbību, izcelsmes noteikumiem vai savstarpējo
administratīvo palīdzību.
124. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība muitas un tirdzniecības
veicināšanā
Tehniskās palīdzības pasākumi, kas vajadzīgi šīs nodaļas
īstenošanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas
(Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 53. un 54. pantā.
4. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI
125. PANTS
Mērķi
1. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt un palielināt preču
tirdzniecību, identificējot, novēršot un likvidējot nevajadzīgus
šķēršļus tirdzniecībā starp pusēm, kas var rasties, sagatavojot,
pieņemot un piemērojot tehniskus noteikumus, standartus un
atbilstības novērtēšanas procedūras termiņos, kurus paredz PTO
Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (turpmāk tekstā
- TTŠ nolīgums).
2. Puses apņemas sadarboties pušu reģionālās integrācijas
nostiprināšanā jautājumos par tirdzniecības tehniskajiem
šķēršļiem.
3. Puses apņemas izveidot un uzlabot tehniskās spējas
jautājumos par tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem, lai uzlabotu
piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem.
126. PANTS
Vispārīgi noteikumi
Puses atkārtoti apstiprina to esošās tiesības un pienākumus
attiecībā vienai pret otru saskaņā ar TTŠ nolīgumu, kas ar šo
tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu. Puses
īpaši ņem vērā TTŠ nolīguma 12. pantu par īpašu un atšķirīgu
attieksmi.
127. PANTS
Darbības un piemērošanas joma
1. Šī nodaļa attiecas uz TTŠ nolīgumā definēto tehnisko
noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru
sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču
tirdzniecību starp pusēm.
2. Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz
sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas definēti A
pielikumā PTO Nolīgumam par sanitāro un fitosanitāro pasākumu
piemērošanu (turpmāk tekstā - SFS nolīgums), kā arī uz pirkšanas
specifikācijām, ko valsts struktūras sagatavo valsts struktūru
ražošanas vai patēriņa vajadzībām un ko reglamentē šā nolīguma IV
daļas V sadaļa (Valsts iepirkums).
128. PANTS
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro TTŠ nolīguma I pielikumā noteiktās
definīcijas.
129. PANTS
Tehniskie noteikumi
Puses vienojas pēc iespējas efektīvāk izmantot labu
reglamentēšanas praksi, kā paredzēts TTŠ nolīgumā. Jo īpaši puses
vienojas:
a) izmantot attiecīgos starptautiskos standartus kā pamatu
tehniskajiem noteikumiem, tostarp atbilstības novērtēšanas
procedūrām, izņemot, ja šādi starptautiskie standarti būtu
neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis noteikto likumīgo mērķu
sasniegšanai, un, ja starptautiskie standarti nav izmantoti kā
pamats, pēc otras puses pieprasījuma paskaidrot iemeslus šādu
standartu atzīšanai par nepiemērotiem vai neefektīviem noteiktā
mērķa sasniegšanai;
b) veicināt reģionālo tehnisko noteikumu izstrādi un to, ka
šādi noteikumi aizstāj jebkurus esošos valsts noteikumus, lai
atvieglotu tirdzniecību ar un starp pusēm;
c) izveidot mehānismus uzlabotas informācijas sniegšanai otras
puses nozarēm par tehniskajiem noteikumiem (piemēram, izmantojot
publisku tīmekļa vietni), un
d) pēc pieprasījuma un bez nepamatotas kavēšanās sniegt otrai
pusei vai tās uzņēmējiem informāciju un - attiecīgā gadījumā -
rakstiskus norādījumus par to tehnisko noteikumu ievērošanu.
130. PANTS
Standarti
1. Puses apstiprina savu pienākumu saskaņā ar TTŠ nolīguma
4.1. pantu nodrošināt, ka to standartizācijas struktūras atzīst
un izpilda TTŠ nolīguma 3. pielikumā ietverto Standartu
sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses
kodeksu.
2. Puses apņemas:
a) nodrošināt regulatīvo iestāžu un valsts, reģionālo vai
starptautisko standartizācijas struktūru atbilstošu
mijiedarbību;
b) nodrošināt to principu piemērošanu, kas noteikti Komitejas
Lēmumā par principiem starptautisko standartu, norāžu un
ieteikumu izstrādei attiecībā uz nolīguma 2., 5. pantu un 3.
pielikumu, kuru pieņēmusi PTO TTŠ komiteja 2000. gada 13.
novembrī;
c) nodrošināt, ka to standartu struktūras sadarbojas, lai
starptautiskās standartizācijas darbs, kur vien iespējams, tiktu
izmantots par pamatu standartu izstrādei reģionālā līmenī;
d) veicināt reģionālo standartu izstrādi. Ja tiek pieņemts
reģionālais standarts, tas pilnībā aizstās visus esošos valsts
standartus;
e) veikt informācijas apmaiņu par to, kā puses izmanto
standartus saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, un pēc iespējas
nodrošināt, ka standarti netiek noteikti par obligātiem; un
f) veikt informācijas un zinātības apmaiņu par darbu, ko
veikušas starptautiskās, reģionālās un valsts standartizācijas
struktūras, un par to, ciktāl starptautiskie standarti tiek
izmantoti par pamatu pušu valstu un reģionālajiem standartiem, kā
arī vispārējas informācijas apmaiņu par sadarbības nolīgumiem,
kurus katra puse izmanto standartizācijā.
131. PANTS
Atbilstības novērtēšana un akreditēšana
1. Puses atzīst, ka pastāv dažādi atbilstības novērtēšanas
mehānismi, lai veicinātu ražojumu atzīšanu pušu teritorijā,
tostarp:
a) piegādātāja atbilstības deklarācijas atzīšana;
b) otras puses teritorijā esošo atbilstības novērtēšanas
struktūru nozīmēšana;
c) otras puses teritorijā esošo struktūru veikto atbilstības
novērtēšanas procedūru rezultātu atzīšana, un
d) brīvprātīgas vienošanās starp atbilstības novērtēšanas
struktūrām katras puses teritorijā.
2. Atbilstoši minētajam puses apņemas:
a) saskaņā ar TTŠ nolīguma 5.1.2. pantu pieprasīt atbilstības
novērtēšanas procedūras, kas nav stingrākas kā nepieciešams;
b) nodrošināt, ka gadījumos, kad puse ir pilnvarojusi vairākas
atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar tās piemērojamiem
vietējiem tiesību aktiem, šādas puses pieņemtie likumdošanas
pasākumi neierobežos uzņēmēja tiesības izvēlēties, kur veikt
attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras, un
c) apmainīties ar informāciju par akreditācijas politiku un
izvērtēt, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot starptautiskos
akreditācijas standartus un starptautiskos nolīgumus, kuros
iesaistītas pušu akreditācijas struktūras, piemēram, izmantojot
tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas
sadarbība (ILAC) un Starptautiskais Akreditācijas forums
(IAF).
132. PANTS
Īpašs un atšķirīgs režīms
Saskaņā ar šīs nodaļas 126. panta noteikumiem puses
vienojas:
a) nodrošināt, ka likumdošanas pasākumi neierobežo brīvprātīgu
nolīgumu slēgšanu starp atbilstības nodrošināšanas struktūrām
Centrālamerikas puses republiku teritorijā un tām struktūrām, kas
atrodas ES pusē, un veicināt šādu struktūru līdzdalību šajos
nolīgumos;
b) ja viena no pusēm identificē īpašu problēmu saistībā ar
faktisku vai ierosinātu tehnisko noteikumu, standartu vai
atbilstības novērtēšanas procedūru, kas var ietekmēt tirdzniecību
starp pusēm, šī eksportētāja puse var pieprasīt skaidrojumu un
norādījumus par to, kā izpildīt importētājas puses pasākumu.
Pēdējā minētā puse nekavējoties velta pienācīgu uzmanību šādai
prasībai un ņem vērā eksportētājas puses paustās bažas;
c) ka pēc eksportētājās puses pieprasījuma importētāja puse
apņemas nekavējoties ar savu kompetento iestāžu starpniecību
sniegt informāciju par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un
atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas piemērojamas preču
grupai vai konkrētai precei tās komercializēšanai importētājas
puses teritorijā; un
d) ka saskaņā ar TTŠ nolīguma 12.3. pantu ES puse, sagatavojot
vai piemērojot tehniskus noteikumus, standartus un atbilstības
novērtēšanas procedūras, ņem vērā Centrālamerikas puses republiku
īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības, lai
nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un
atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus
to eksportam.
133. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība
Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt
savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas
jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem.
Šajā ziņā puses ir apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas
izklāstīti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un
tirdzniecības attīstība) 57. pantā.
134. PANTS
Sadarbība un reģionālā integrācija
Puses vienojas, ka sadarbība starp valstu un reģionālajām
iestādēm, kuru kompetencē ir jautājumi par tirdzniecības
tehniskiem šķēršļiem, ir svarīga gan valsts, gan privātajā
sektorā, lai veicinātu tirdzniecību reģionos un starp pusēm.
Tālab puses apņemas veikt kopīgas darbības, kas var ietvert:
a) sadarbības nostiprināšanu standartu, tehnisko noteikumu,
metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā, lai
palielinātu savstarpējo izpratni par pušu attiecīgajām sistēmām
un abpusēji interesējošās jomās izpētītu tirdzniecības
veicināšanas iniciatīvas, kuru rezultātā notiek reglamentējošo
prasību konverģence. Šajā ziņā tās var izveidot dialogus par
reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī;
b) centienus identificēt, attīstīt un sekmēt tirdzniecības
veicināšanas iniciatīvas, kas cita starpā var ietvert:
i) sadarbības nostiprināšanu reglamentēšanas jomā, izmantojot,
piemēram, informācijas, pieredzes un datu apmaiņu, kā arī
zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai pārredzamības un
apspriešanās ziņā uzlabotu tehnisko noteikumu izstrādes veidu un
efektīvi izmantotu reglamentēšanas resursus;
ii) procedūru un prasību vienkāršošanu; un
iii) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu,
sertifikāciju un akreditēšanu atbildīgo valsts vai privāto
organizāciju divpusējas sadarbības atbalstīšanu un
veicināšanu;
c) pēc pieprasījuma puse pienācīgi izskata otras puses
izteiktos sadarbības piedāvājumus saskaņā ar šīs nodaļas
noteikumiem.
135. PANTS
Pārredzamība un paziņošanas procedūras
Puses vienojas:
a) izpildīt pušu pārredzamības pienākumus, kas norādīti TTŠ
nolīgumā, un agrīni brīdināt par tādu tehnisko noteikumu un
atbilstības novērtēšanas procedūru ieviešanu, kas būtiski ietekmē
tirdzniecību starp pusēm, un gadījumos, kad šādi tehniskie
noteikumi un atbilstības novērtēšanas procedūras tiek ieviestas,
atvēlēt pietiekamu laiku no to publicēšanas līdz spēkā stāšanās
brīdim, lai uzņēmēji varētu tām pielāgoties;
b) sniedzot paziņojumus saskaņā ar TTŠ nolīgumu, atvēlēt otrai
pusei vismaz sešdesmit dienas pēc paziņojuma sniegšanas
rakstveida piezīmju iesniegšanai par priekšlikumu, izņemot, ja
rodas vai varētu rasties steidzami risināmas ar drošību,
veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību saistītas
problēmas, un attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemt vērā pamatotus
pieprasījumus pagarināt piezīmju iesniegšanas laika posmu. Šo
laikposmu pagarinās, ja to iesaka PTO TTŠ komiteja; un
c) pienācīgi apsvērt otras puses uzskatus, ja tehniskā
noteikuma vai atbilstības novērtēšanas procedūras izstrādes
procesa daļa pirms PTO informēšanas procesa ir pieejama
sabiedriskai apspriešanai saskaņā ar katra reģiona procedūrām, un
pēc pieprasījuma sniegt rakstiskas atbildes uz otras puses
iesniegtajām piezīmēm.
136. PANTS
Tirgus uzraudzība
Puses apņemas:
a) apmainīties ar viedokļiem par tirgus uzraudzības un
izpildes pasākumiem; un
b) nodrošināt, ka kompetentās iestādes veic tirgus uzraudzību
neatkarīgi, lai novērstu interešu konfliktus.
137. PANTS
Nodevas
Puses apņemas nodrošināt, ka:
a) jebkuras nodevas, ko piemēro par tādu ražojumu atbilstības
novērtēšanu, kuru izcelsme ir vienas puses teritorijā, ir
taisnīgas attiecībā pret nodevām, kas tiek pieprasītas par
līdzīgu valsts izcelsmes ražojumu vai tādu ražojumu atbilstības
novērtēšanu, kuru izcelsme ir otras puses teritorijā, ņemot vērā
sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas pieteikuma
iesniedzēja iekārtu un atbilstības novērtēšanas struktūras
atšķirīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ;
b) puse nodrošina iespēju otrai pusei apstrīdēt summu, ko
iekasē par ražojumu atbilstības novērtēšanu, ja nodeva ir
pārmērīga attiecībā pret sertificēšanas pakalpojuma izmaksām un
ja tādējādi tiek nelabvēlīgi ietekmēta tās ražojumu
konkurētspēja; un
c) paredzamais jebkura obligātā atbilstības novērtējuma
apstrādes termiņš ir saprātīgs un taisnīgs gan importētajām, gan
vietējām precēm.
138. PANTS
Marķēšana un etiķetēšana
1. Puses atgādina, kā noteikts TTŠ nolīguma 1. pielikuma 1.
pantā, ka tehnisks noteikums var ietvert marķēšanas vai
etiķetēšanas prasības vai būt saistīts tikai ar šādām prasībām,
un vienojas, ka gadījumos, kad to tehniskie noteikumi paredz
jebkādas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, tās ievēros TTŠ
nolīguma 2.2. panta principus.
2. Puses jo īpaši vienojas:
a) pieprasīt tikai tādu marķēšanu un etiķetēšanu, kas attiecas
uz ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai norādīt ražojuma
atbilstību obligātajām tehniskajām prasībām7;
b) ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā ražojumu radīto
apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai,
videi vai valsts drošībai, puses var:
i) pieprasīt etiķešu vai marķējumu apstiprināšanu,
reģistrēšanu vai sertificēšanu kā priekšnosacījumu ražojumu
pārdošanai to attiecīgajos tirgos; vai
ii) noteikt prasības etiķetes fiziskajām īpašībām vai
dizainam, jo īpaši pieprasot, lai informācija būtu izvietota
konkrētā ražojuma daļā vai atbilstu konkrētam formātam vai
izmēram.
Iepriekšminētais jāsaprot, neskarot pasākumus, ko puses
noteikušas atbilstīgi to iekšējiem noteikumiem, lai pārbaudītu
etiķešu atbilstību obligātajām prasībām, un pasākumus, kurus tās
veic, lai kontrolētu praksi, kas varētu maldināt patērētājus;
c) ja puse pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu
identifikācijas numuru, tā bez nepamatotas kavēšanās un
diskriminācijas piešķir šādu numuru otras puses uzņēmējiem;
d) ja vien turpmāk minētais nav maldinošs, pretrunīgs vai
neskaidrs attiecībā uz informāciju, kas tiek pieprasīta preču
galamērķa valstī, puses atļauj norādīt:
i) informāciju citās valodās papildus valodai, kas tiek
prasīta preču galamērķa valstī;
ii) starptautiskās nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai
attēlus; un
iii) informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču
galamērķa valstī;
e) ja tādējādi netiek apdraudēti TTŠ nolīguma likumīgie mērķi
un informācija var pienācīgi sasniegt patērētāju, puse cenšas
atzīt etiķetes, kas nav noturīgas vai ir noņemamas, vai marķējumu
vai etiķetes, kuri norādīti pievienotajos dokumentos, nevis ir
fiziski piestiprināti ražojumam; un
f) puses atļauj veikt marķēšanu un marķējumu labojumus
galamērķa valstī pirms preču tirdzniecības.
3. Ņemot vērā 2. punktu, puses vienojas, ka gadījumā, ja kāda
puse pieprasa tekstilizstrādājumu, apģērbu vai apavu marķēšanu
vai etiķetēšanu, var tikt pieprasīts pastāvīgi marķēt tikai šādu
informāciju:
a) tekstilizstrādājumiem un apģērbam - šķiedru saturs,
izcelsmes valsts, drošības norādījumi par īpašu lietojumu un
kopšanu; un
b) apaviem - galvenie materiāli, kas izmantoti pamatdaļās,
drošības norādījumi par īpašu lietojumu un izcelsmes valsts.
4. Puses sāk piemērot šā panta noteikumus vēlākais viena gada
laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
139. PANTS
Tirdzniecības tehnisko šķēršļu apakškomiteja
1. Puses ar šo izveido Tirdzniecības tehnisko šķēršļu
apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā
(Apakškomitejas).
2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:
a) apspriest jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs nodaļas
piemērošanu un kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp pusēm;
b) pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārvaldību,
nekavējoties risinot visus jautājumus, kas rodas kādai no pusēm
saistībā ar standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības
novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai
izpildi, un pēc jebkuras puses pieprasījuma konsultēt par jebkuru
jautājumu saistībā ar šo nodaļu;
c) veicināt informācijas apmaiņu par tehniskajiem noteikumiem,
standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;
d) nodrošināt forumu apspriedēm, lai risinātu problēmas vai
jautājumus, kas kavē vai ierobežo tirdzniecību, šīs nodaļas
darbības jomas un mērķa robežās;
e) uzlabot sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un
atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādē un uzlabošanā,
tostarp informācijas apmaiņu starp attiecīgajām valsts vai
privātajām struktūrām, kas strādā ar šiem jautājumiem un veicina
tiešu mijiedarbību starp nevalstiskajām organizācijām, piemēram,
standartu struktūrām, akreditētājiem un sertificētājiem;
f) veicināt informācijas apmaiņu par darbu, ko veic
nevalstiskajos, reģionālajos un daudzpusējos forumos, kuri
iesaistīti ar tehniskiem noteikumiem, standartizāciju un
atbilstības novērtēšanas procedūrām saistītās darbībās;
g) izpētīt veidus, kā veicināt tirdzniecību starp pusēm;
h) ziņot par sadarbības programmām, kas izveidotas saskaņā ar
šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecība
attīstība) 57. pantu, to sasniegumiem un šo projektu nozīmi
tirdzniecības veicināšanā un šīs nodaļas noteikumu
īstenošanā;
i) pārskatīt šo nodaļu, ņemot vērā jebkādas izmaiņas saistībā
ar TTŠ nolīgumu;
j) ziņot Asociācijas komitejai par šīs nodaļas noteikumu
īstenošanu, tostarp par panākumiem noteikto mērķu izpildē un
noteikumiem, kas saistīti ar īpašu un atšķirīgu režīmu;
k) veikt jebkurus citus pasākumus, kurus puses uzskata par
tādiem, kas palīdzēs tām īstenot šo nodaļu;
l) izveidot dialogu starp reglamentējošām iestādēm saskaņā ar
šīs nodaļas 134. panta a) punktu un attiecīgā gadījumā starp
darba grupām, lai apspriestu dažādus puses interesējošus
jautājumus. Darba grupās var darboties no valsts neatkarīgi
eksperti un ieinteresētās personas, vai arī tās var apspriesties
ar šādiem ekspertiem un personām, un
m) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.
5. NODAĻA
SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI
140. PANTS
Mērķi
Šīs nodaļas mērķi ir šādi:
a) aizsargāt cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību
pušu teritorijā, vienlaikus veicinot tirdzniecību starp tām
saskaņā ar šīs nodaļas īstenošanas jomu;
b) sadarboties SFS nolīguma turpmākā īstenošanā;
c) nodrošināt, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi nerada
nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai starp pusēm;
d) izvērtēt asimetriju starp reģioniem;
e) uzlabot sadarbību sanitārajā un fitosanitārajā jomā
atbilstīgi šā nolīguma III daļai, lai nostiprinātu puses spējas
sanitārajās un fitosanitārajās lietās nolūkā uzlabot piekļuvi
otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot cilvēku, dzīvnieku un
augu aizsardzības līmeni; un
f) pakāpeniski īstenot pieeju "reģions-reģions"
preču tirdzniecībā, kam piemēro sanitāros un fitosanitāros
pasākumus.
141. PANTS
Daudzpusējās tiesības un pienākumi
Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus
saskaņā ar SFS nolīgumu.
142. PANTS
Darbības joma
1. Šī nodaļa attiecas uz visiem puses sanitārajiem un
fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt
tirdzniecību starp pusēm.
2. Šī nodaļa neattiecas uz standartiem, tehniskajiem
noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas definētas
TTŠ nolīgumā.
3. Turklāt šī nodaļa attiecas uz sadarbību dzīvnieku
labturības lietās.
143. PANTS
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro SFS nolīguma A pielikumā noteiktās
definīcijas.
144. PANTS
Kompetentās iestādes
Pušu kompetentās iestādes ir iestādes, kuru kompetencē ir šīs
nodaļas īstenošana, kā paredzēts VI pielikumā (Kompetentās
iestādes). Puses saskaņā ar šīs nodaļas 151. pantu informē viena
otru par jebkurām izmaiņām saistībā ar šādām kompetentajām
iestādēm.
145. PANTS
Vispārējie principi
1. Puses sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanā ievēro
SFS nolīguma 3. pantā noteiktos principus.
2. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nevar izmantot, lai
radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.
3. Šīs nodaļas darbības jomā paredzētās procedūras piemēro
pārredzami, bez nepamatotas kavēšanās un saskaņā ar nosacījumiem
un prasībām, tostarp izmaksām, kas nav augstākas par pakalpojuma
faktiskajām izmaksām un ir taisnīgas attiecībā pret jebkuru
nodevu, kuru iekasē par pušu līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
4. Puses 3. punktā minētās procedūras, kā arī
papildinformācijas pieprasījumus neizmanto, lai kavētu piekļuvi
tirgum bez zinātniska un tehniska pamatojuma.
146. PANTS
Prasības importam
1. Eksportētāja puse nodrošina, ka uz importētāju pusi
eksportētie ražojumi atbilst importētājas puses sanitārajām un
fitosanitārajām prasībām.
2. Importētāja puse nodrošina, ka tās importa nosacījumi tiek
piemēroti samērīgi un bez diskriminācijas.
147. PANTS
Tirdzniecības veicināšana
1. Uzņēmumu saraksts:
a) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu
eksportētāja puse dara zināmu importētājai pusei to savu uzņēmumu
sarakstu, kuri atbilst importētājas puses prasībām;
b) pēc eksportētājas puses pieprasījuma, kas papildināts ar
atbilstošām sanitārajām garantijām, importētāja puse apstiprina
VII pielikumā (Prasības un noteikumi tādu uzņēmumu
apstiprināšanai, kuros ražo dzīvnieku izcelsmes ražojumus)
minētos uzņēmumus, kas atrodas eksportētājas puses teritorijā,
neveicot atsevišķu uzņēmumu iepriekšēju pārbaudi. Šāda
apstiprināšana notiek saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajām
prasībām un noteikumiem un attiecas tikai uz tādu ražojumu
kategorijām, kurus atļauts importēt;
c) šajā pantā minētās sanitārās garantijas var ietvert
attiecīgu un pamatotu informāciju, lai nodrošinātu importējamo
dzīvo dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes ražojumu sanitāro
statusu;
d) ja netiek pieprasīta papildinformācija, importētāja puse
veic vajadzīgos likumdošanas vai administratīvos pasākumus
saskaņā ar savām piemērojamām tiesiskajām procedūrām, lai atļautu
importu uz šāda pamata četrdesmit darba dienās no dienas, kad no
eksportētājas puses saņemts pieprasījums kopā ar attiecīgajām
sanitārajām garantijām;
e) importētāja puse regulāri iesniedz noraidīto
apstiprināšanas pieprasījumu uzskaiti, tostarp informāciju par
neatbilstībām, pamatojoties uz kurām noraidīta prasība
apstiprināt uzņēmējdarbības veikšanu.
2. Importa pārbaudes un pārbaudes nodevas: jebkuras nodevas,
ko piemēro par procedūrām saistībā ar importētajiem ražojumiem,
var aptvert tikai kompetentās iestādes izmaksas, kuras radušās,
veicot importa pārbaudes; tās nav augstākas par faktiskajām
pakalpojuma izmaksām un ir taisnīgas attiecībā pret jebkurām
nodevām, ko piemēro līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
148. PANTS
Pārbaudes
1. Lai saglabātu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu
īstenošanu un īstenošanu tās darbības jomā, katrai pusei ir
tiesības:
a) pārbaudīt otras puses iestāžu kontroles sistēmu pilnībā vai
daļēji saskaņā ar VIII pielikumā (Pamatnostādnes pārbaužu
veikšanai) izklāstītajām pamatnostādnēm. Šādas pārbaudes izmaksas
sedz puse, kas veic pārbaudi; un
b) saņemt informāciju no otras puses par tās kontroles sistēmu
un būt informētai par tādu kontroles pasākumu rezultātiem, kas
veikti saskaņā ar šo sistēmu.
2. Puses apmainās ar otras puses teritorijā veikto pārbaužu
rezultātiem un secinājumiem un publisko tos.
3. Ja importētāja puse izlemj veikt pārbaudes apmeklējumu
eksportētājā pusē, par šādu apmeklējumu otrai pusei paziņo vismaz
sešdesmit darba dienas pirms pārbaudes veikšanas, izņemot
ārkārtējus gadījumus vai ja attiecīgās puses vienojas citādi.
Attiecīgās puses vienojas par jebkādām šāda apmeklējuma
izmaiņām.
149. PANTS
Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību
1. Puses atzīst jēdzienu "kaitēkļbrīvas vai slimību
neskartas zonas un zonas ar zemu kaitēkļu vai slimību
izplatību" saskaņā ar SFS nolīgumu, kā arī Pasaules
Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk tekstā - OIE)
un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā -
IPPC) standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem. Šīs
nodaļas 156. pantā minētā apakškomiteja var noteikt sīkākus
noteikumus attiecībā uz šādu zonu atzīšanas procedūru, ņemot vērā
SFS nolīgumu un attiecīgos OIE un IPPC standartus,
pamatnostādnes vai ieteikumus. Šajā procedūrā iekļauj situācijas,
kas saistītas ar uzliesmojumiem un atkārtotu invāziju.
2. Nosakot kaitēkļbrīvas vai slimību neskartas zonas un zonas
ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību, puses ņem vērā tādus
faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas,
epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās
kontroles efektivitāte šādās zonās.
3. Puses veido ciešu sadarbību kaitēkļbrīvu vai slimības
neskartu zonu un zonu ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību
noteikšanai ar mērķi iegūt uzticību katras puses īstenotajām
procedūrām šādu zonu noteikšanā.
4. Nosakot šādas zonas vai nu pirmo reizi, vai pēc dzīvnieku
slimības uzliesmojuma vai augu kaitēkļu atkārtotas invāzijas,
importētāja puse savu konstatējumu par eksportētājas puses
dzīvnieku un augu vai to daļu veselības stāvokli principā izdara,
pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi eksportētāja puse
saskaņā ar SFS nolīgumu un attiecīgajiem OIE un
IPPC standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem, un ņem
vērā eksportētājas puses konstatējumu.
5. Ja importētāja puse nepieņem iepriekš minēto eksportētājas
puses konstatējumu, tā paskaidro iemeslus un ir gatava uzsākt
apspriedes.
6. Eksportētāja puse sniedz nepieciešamos pierādījumus, lai
objektīvi pierādītu importētājai pusei, ka šādas zonas ir un,
visticamāk, arī saglabāsies attiecīgi kā kaitēkļbrīvas vai
slimību neskartas zonas vai zonas ar zemu kaitēkļu vai slimību
izplatību. Tālab pēc pieprasījuma importētājai pusei tiek
nodrošināta pienācīga piekļuve pārbaudes, testēšanas un citu
attiecīgo procedūru veikšanai.
7. Puses atzīst sadalīšanas nodalījumos principu saskaņā ar
OIE un kaitēkļbrīvas ražošanas vietas saskaņā ar
IPPC. Tās apsver savus turpmākos ieteikumus šajā
jautājumā, un attiecīgus ieteikumus tām sniedz saskaņā ar šīs
nodaļas 156. pantu izveidotā apakškomiteja.
150. PANTS
Līdzvērtība
Izmantojot Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteju, kas
izveidota ar 156. pantu, puses var izstrādāt noteikumus par
līdzvērtību un iesniegs ieteikumus saskaņā ar procedūrām, kuras
noteiktas šā nolīguma institucionālajos noteikumos.
151. PANTS
Pārredzamība un informācijas apmaiņa
Puses:
a) nodrošina pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai
piemērojamiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;
b) uzlabo savstarpējo izpratni par katras puses sanitārajiem
un fitosanitārajiem pasākumiem un to piemērošanu;
c) apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar
tādu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādi un piemērošanu,
kuri ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp pusēm, lai līdz
minimumam samazinātu šo pasākumu negatīvo ietekmi uz
tirdzniecību; un
d) pēc puses pieprasījuma paziņo prasības, kas attiecas uz
konkrētu ražojumu importu.
152. PANTS
Paziņojumi un apspriedes
1. Katra puse trīs darba dienās rakstiski paziņo otrai pusei
par jebkādiem būtiskiem draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu
dzīvībai vai veselībai, tostarp par jebkādiem ārkārtas
pasākumiem, kas saistīti ar pārtiku.
2. Paziņojumus iesniedz kontaktpunktos, kas noteikti IX
pielikumā (Kontaktpunkti un tīmekļa vietnes). Rakstisks
paziņojums ir paziņojums, ko sniedz, izmantojot pastu, faksu vai
e-pastu.
3. Ja kādai pusei rodas nopietnas bažas par tādu apdraudējumu
cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, kas saistīts
ar ražojumiem, ar kuriem notiek tirdzniecība, pēc pieprasījuma
iespējami īsā laikā notiek apspriedes par situāciju. Katra puse
šādos apstākļos cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga,
lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem.
4. Šā panta 3. punktā minētās apspriedes var organizēt,
izmantojot e-pastu, videokonferenci, audiokonferenci vai jebkurus
citus līdzekļus, par kuriem puses savstarpēji vienojas. Pusei,
kas pieprasa apspriedi, būtu jānodrošina, ka tiek sagatavots
apspriedes protokols, kuru puses formāli apstiprina.
153. PANTS
Ārkārtas pasākumi
1. Būtiska cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības
apdraudējuma gadījumā importētāja puse bez iepriekšēja paziņojuma
var veikt pasākumus, kas vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu
dzīvības vai veselības aizsardzībai. Attiecībā uz pušu
savstarpējā tranzīta sūtījumiem importētāja puse apsver
vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no
nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.
2. Puse, kas veic pasākumus, cik vien drīz iespējams un katrā
gadījumā ne vēlāk kā vienā darba dienā pēc pasākuma pieņemšanas
informē par to otru pusi. Puses var pieprasīt jebkuru
informāciju, kas saistīta ar sanitāro un fitosanitāro situāciju
un pieņemtajiem pasākumiem, un puses sniedz atbildi, tiklīdz ir
pieejama prasītā informācija.
3. Pēc jebkuras puses pieprasījuma un saskaņā ar šīs nodaļas
152. panta noteikumiem puses piecpadsmit darba dienās no
paziņošanas dienas organizē apspriedes par situāciju. Šīs
apspriedes veic, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības
traucējumiem. Puses var apsvērt iespējas pasākumu īstenošanas
atvieglošanai vai aizstāšanai.
154. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība
1. Sadarbības un tehniskās palīdzības pasākumi, kas vajadzīgi
šīs nodaļas īstenošanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI
sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 62. pantā.
2. Izmantojot Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteju,
kas izveidota ar šīs nodaļas 156. pantu, puses izveido darba
programmu, tostarp identificējot sadarbības un tehniskās
palīdzības vajadzības, lai veidotu un/vai nostiprinātu pušu
spējas abpusēji interesējošos jautājumos par cilvēku, dzīvnieku
vai augu veselību un pārtikas nekaitīgumu.
155. PANTS
Īpašs un atšķirīgs režīms
Jebkura Centrālamerikas puses republika var tieši apspriesties
ar ES pusi, ja tā konstatē īpašu problēmu saistībā ar ES puses
ierosinātu pasākumu, kas var ietekmēt to savstarpējo
tirdzniecību. Šādām apspriedēm kā vadlīnijas norādes var izmantot
PTO/SFS komitejas lēmumus, piemēram, dokumentu G/SPS/33 un tā
grozījumus.
156. PANTS
Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja
1. Puses ar šo izveido Sanitāro un fitosanitāro lietu
apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā
(Apakškomitejas).
2. Apakškomiteja var risināt jebkuru jautājumu, kas saistīts
ar šajā nodaļā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Tai jo īpaši
ir šādi pienākumi un funkcijas:
a) ierosināt šīs nodaļas īstenošanai nepieciešamo procedūru
vai pasākumu izstrādi;
b) uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanas norisi;
c) nodrošināt forumu to problēmu apspriešanai, kas izriet no
konkrētu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu piemērošanas, lai
panāktu savstarpēji pieņemamas alternatīvas. Šajā saistībā, lai
veiktu apspriešanos, pēc puses pieprasījuma apakškomiteju sasauc
steidzamības kārtā;
d) vajadzības gadījumā vadīt šīs nodaļas 155. pantā noteiktās
apspriedes par īpašu un atšķirīgu režīmu;
e) vajadzības gadījumā vadīt šīs nodaļas 157. pantā noteiktās
apspriedes par tādu domstarpību izšķiršanu, kas izriet saistībā
ar šo nodaļu;
f) veicināt pušu savstarpējo sadarbību dzīvnieku labturības
jautājumos; un
g) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.
3. Apakškomiteja savā pirmajā sanāksmē vienojas par savu
reglamentu, kas jāapstiprina Asociācijas komitejai.
157. PANTS
Domstarpību izšķiršana
1. Ja kāda puse uzskata, ka otras puses pasākums ir vai varētu
būt pretrunā saskaņā ar šo nodaļu paredzētajiem pienākumiem, tā
var pieprasīt tehniskas apspriedes ar 156. pantu izveidotajā
apakškomitejā. Šīs apspriedes sekmēs kompetentās iestādes, kas
norādītas VI pielikumā (Kompetentās iestādes).
2. Izņemot, ja domstarpībās iesaistītās puses vienojas citādi,
ja apakškomitejā saskaņā ar 1. punktu notiekošo apspriežu
priekšmets ir domstarpības, šīs apspriedes aizstāj ar šā nolīguma
IV daļas X sadaļas (Domstarpību izšķiršana) 310. pantā
paredzētajām apspriedēm. Apspriedes apakškomitejā uzskata par
pabeigtām trīsdesmit dienās pēc prasības iesniegšanas dienas, ja
vien apspriedēs iesaistītās puses nevienojas tās turpināt. Šīs
apspriedes varētu notikt, izmantojot telefona konferenci,
videokonferenci vai jebkuru citu līdzekli, par ko puses
savstarpēji vienojušās.
6. NODAĻA
IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM
158. PANTS
Vispārējie izņēmumi
1. Šajā nolīgumā kā sastāvdaļa ir iekļauts 1994. gada VVTT XX
pants un tā paskaidrojošās piezīmes.
2. Puses atzīst, ka 1994. gada VVTT XX panta b) punkts var
attiekties arī uz vides pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu
cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, un ka 1994.
gada VVTT XX panta g) punkts attiecas uz pasākumiem, kuri
saistīti ar dzīvo un nedzīvo izsmeļamo dabas resursu
saglabāšanu.
3. Puses atzīst, ka pēc kādas puses pieprasījuma un pirms
jebkādu 1994. gada VVTT XX panta i) un j) punktā paredzēto
pasākumu veikšanas eksportētāja puse, kas vēlas veikt pasākumus,
sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju. Puses var
vienoties par jebkādiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai izbeigtu
apstākļus, kuru dēļ ir jāpiemēro pasākumi. Ja vienošanās netiek
panākta trīsdesmit dienās, eksportētāja puse attiecīgā ražojuma
eksportam var piemērot pasākumus saskaņā ar šo pantu. Ja tādu
ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kas liek tūlītēji rīkoties,
iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, puse, kura
paredzējusi veikt pasākumus, var nekavējoties piemērot drošības
pasākumus, kas vajadzīgi stāvokļa uzlabošanai, tūlīt par to
informējot otru pusi.
III SADAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN
ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA
1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
159. PANTS
Mērķis, darbības joma un piemērošanas joma
1. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO
līgumu, ar šo paredz vajadzīgos noteikumus uzņēmējdarbības
veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības pakāpeniskai
liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā
(turpmāk tekstā - e-komercija).
2. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka tiek prasīta valsts
uzņēmumu privatizācija vai komunālo pakalpojumu sniegšana,
īstenojot valsts pilnvaras, vai jebkādu pienākumu noteikšana
attiecībā uz valsts iepirkumu.
3. Šīs sadaļas noteikumi neattiecas uz pušu piešķirtajām
subsīdijām.
4. Atbilstīgi šīs sadaļas noteikumiem katra puse patur
tiesības reglamentēt un ieviest jaunus noteikumus likumīgu valsts
politikas mērķu sasniegšanai.
5. Šī sadaļa neattiecas ne uz pasākumiem, kas ietekmē fiziskas
personas, kuras cenšas piekļūt puses darba tirgum, ne uz
pasākumiem saistībā ar pilsonību, pastāvīgu uzturēšanos vai
pastāvīgu nodarbinātību.
6. Nekas šajā sadaļā neliedz pusei piemērot pasākumus, kas
reglamentē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos
tās teritorijā, tostarp pasākumus, kuri nepieciešami, lai
aizsargātu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas
pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi
netiek piemēroti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas
rodas otrai pusei saskaņā ar īpašu saistību
nosacījumiem8.
160. PANTS
Definīcijas
Šajā sadaļā:
a) "pasākums" ir jebkāds puses pasākums likuma,
normas, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas darbības
vai jebkādā citā formā;
b) "puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi" ir
pasākumi, ko veic:
i) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības
un iestādes; un
ii) nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības,
reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās
pilnvaras;
c) "puses fiziska persona" ir kādas Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas
valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
d) "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība,
kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar
piemērojamiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un
kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura
korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums,
individuālais komersants vai asociācija;
e) "ES puses juridiska persona" vai
"Centrālamerikas puses republikas juridiska persona" ir
juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas
tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija
vai galvenā darbības vieta ir attiecīgi ES puses teritorijā vai
Centrālamerikas puses republikas teritorijā.
Ja juridiskajai personai tikai tās juridiskā adrese vai
centrālā administrācija atrodas attiecīgi ES puses teritorijā vai
Centrālamerikas puses republikas teritorijā, šādu personu
neuzskata attiecīgi par ES puses juridisko personu vai
Centrālamerikas puses republikas juridisko personu, ja vien tā
neveic būtisku darījumdarbību attiecīgi Eiropas Savienības
dalībvalsts teritorijā vai Centrālamerikas puses republikas
teritorijā9; un
f) neatkarīgi no iepriekšējā apakšpunkta arī kuģošanas
sabiedrībām, kuru uzņēmējdarbības vieta ir ārpus ES puses vai
Centrālamerikas puses republikām un ko kontrolē attiecīgi Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas
valstspiederīgie, piemēro šā nolīguma noteikumus, ja to kuģi
saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti
attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Centrālamerikas
puses republikā un kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai
Centrālamerikas puses republikas karogu.
161. PANTS
Sadarbība uzņēmējdarbības veikšanas, pakalpojumu tirdzniecības un
e-komercijas jomā
Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt
savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas
jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu
tirdzniecību un e-komerciju. Šajā ziņā puses ir apzinājušas
vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā nolīguma III
daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 56.
pantā.
2. NODAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA
162. PANTS
Definīcijas
Šajā nodaļā:
a) "puses juridiskas personas filiāle" ir
darījumdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet
kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars,
kam ir vadība un materiālais aprīkojums darījumu veikšanai ar
trešām personām, tā lai šīm trešām personām nebūtu jāveic
darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās varētu veikt darījumus
atzara darījumdarbības vietā, kaut arī tās ir informētas, ka
vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu,
kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs;
b) "saimnieciskā darbība" ietver darbības, kas
minētas X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz
uzņēmējdarbības veikšanu). "Saimnieciskā darbība"
neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras, piemēram,
darbības, ko neveic ne komerciālā kārtā, ne arī konkurējot ar
vienu vai vairākiem uzņēmējiem;
c) "uzņēmējdarbības veikšana" ir:
i) juridiskas personas izveide, iegāde vai
saglabāšana;10 vai
ii) filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana
kādas puses teritorijā saimnieciskās darbības veikšanai;
d) "puses ieguldītājs" ir jebkura puses fiziska vai
juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību,
izveidojot uzņēmumu; un
e) "puses juridiskas personas meitasuzņēmums" ir
juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās puses
juridiskā persona11.
163. PANTS
Piemērošanas joma
Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas ietekmē
uzņēmējdarbības veikšanu12 visās 162. pantā
definētajās saimnieciskajās darbībās, izņemot:
a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi;
b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai
tirdzniecību;
c) audiovizuālos pakalpojumus;
d) valsts un iekšzemes ūdensceļu kabotāžas
pārvadājumus13; un
e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
gaisa transporta pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti
ar satiksmes tiesībām un nav:
i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
laikā gaisa kuģi neizmanto;
ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
tirdzniecība;
iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
pakalpojumi; un
iv) citi papildpakalpojumi, kas atvieglo aviopārvadātāju
darbību un ir minēti X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz
uzņēmējdarbības veikšanu).
164. PANTS
Piekļuve tirgum
1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum ar uzņēmuma starpniecību katra
puse otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem piešķir ne mazāk
labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēts saskaņā ar saskaņotajiem
un īpašajās X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz
uzņēmējdarbības veikšanu) iekļautajās saistībās norādītajiem
noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem.
2. Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz
piekļuvi tirgum, puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā līmenī
vai visā tās teritorijā turpmāk definētos pasākumus, ja vien X
pielikumā nav paredzēts citādi:
a) uzņēmumu skaita ierobežojumus skaitlisku kvotu,
monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai ekonomisko vajadzību
pārbaudes prasību veidā;
b) darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumus
skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības
veidā;
c) darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma
ierobežojumus, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības
kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības
veidā14;
d) ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumus, kas izpaužas
kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu
ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits; un
e) pasākumus, kas ierobežo vai paredz īpaša veida uzņēmumus
(meitasuzņēmums, filiāle, pārstāvniecība)15 vai
kopuzņēmumus, ar kuru starpniecību otras puses ieguldītājs var
veikt saimniecisko darbību.
165. PANTS
Valsts režīms
1. Nozarēs, kas norādītas X pielikumā (Saistību saraksti
attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu), un ievērojot jebkurus
minētajā pielikumā izklāstītus nosacījumus un kvalifikāciju,
katra puse piešķir otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem ne
mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir saviem līdzīgiem
uzņēmumiem un ieguldītājiem.
2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot
otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem vai nu formāli identisku
režīmu, vai arī formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir
līdzīgiem saviem uzņēmumiem un ieguldītājiem.
3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms
par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas
puses uzņēmumu vai ieguldītāju labā salīdzinājumā ar otras puses
līdzīgiem uzņēmumiem vai ieguldītājiem.
4. Konkrētās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu,
nav uzskatāmas par prasību kādai no pusēm kompensēt neizdevīgus
konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo ieguldītāju ārvalsts
statusa dēļ.
166. PANTS
Saistību saraksti
Nozares, attiecībā uz kurām katra puse uzņēmusies saistības
saskaņā ar šo nodaļu, un - atrunu veidā - tirgus piekļuves un
valsts režīma ierobežojumi, nosacījumi un kvalifikācija, ko
piemēro otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem šajās nozarēs, ir
izklāstīti X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz
uzņēmējdarbības veikšanu) iekļautajos saistību sarakstos.
167. PANTS
Citi nolīgumi
Neko šajā sadaļā nesaprot kā tādu, kas ierobežo pušu
ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kuru
paredz spēkā esoši vai turpmāki starptautiski Eiropas Savienības
dalībvalsts un Centrālamerikas puses republikas nolīgumi par
ieguldījumiem. Uz šā nolīguma noteikumiem ne tieši, ne netieši
neattiecas minētajos nolīgumos paredzētās ieguldītāju un valsts
domstarpību izšķiršanas procedūras.
168. PANTS
Pārskatīšana
Puses apņemas ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā un turpmāk regulāri pārskatīt ieguldījumu tiesisko
regulējumu, ieguldījumu vidi un pušu savstarpējo ieguldījumu
plūsmu atbilstīgi to saistībām starptautiskos nolīgumos.
3. NODAĻA
PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
169. PANTS
Piemērošanas joma un definīcijas
1. Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas ietekmē
pārrobežu pakalpojumu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:
a) audiovizuālos pakalpojumus;
b) valsts un iekšzemes ūdensceļu kabotāžas
pārvadājumus16 un
c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
aviotransporta pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti
ar satiksmes tiesībām un nav:
i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
laikā gaisa kuģi neizmanto,
ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
tirdzniecība,
iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
pakalpojumi,
iv) citi papildpakalpojumi, kas atvieglo aviopārvadātāju
darbību un ir minēti XI pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz
pārrobežu pakalpojumu sniegšanu).
2. Šajā nodaļā:
a) "pārrobežu pakalpojumu sniegšana" ir pakalpojuma
sniegšana:
i) no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā (1.
veids) un
ii) vienas puses teritorijā otras puses pakalpojuma
patērētājam (2. veids);
b) "pakalpojumi" ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā
nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts
pilnvaras;
"pakalpojums, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras"
ir jebkurš pakalpojums, kuru sniedz nekomerciālā kārtā,
nekonkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;
c) "puses pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura puses
fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
pakalpojumu; un
d) "pakalpojuma sniegšana" ietver pakalpojuma
izveidi, izplatīšanu, tirdzniecību, pārdošanu un sniegšanu.
170. PANTS
Piekļuve tirgum
1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot 169. panta 2.
punkta a) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus,
katra puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu
sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēts
saskaņotajos un īpašajās XI pielikumā (Saistību saraksts
attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) iekļautajās
saistībās norādītajos noteikumos, ierobežojumos un
nosacījumos.
2. Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz
piekļuvi tirgum, puse nepiemēro vai nenosaka reģionālā līmenī vai
visā tās teritorijā turpmāk definētos pasākumus, ja vien XI
pielikumā nav paredzēts citādi:
a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumus skaitlisku
kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju vai
ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;
b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības
ierobežojumus skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
prasību veidā, un
c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu
kopskaita ierobežojumus, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas
vienības kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību
veidā.17
171. PANTS
Valsts režīms
1. Nozarēs, kas norādītas XI pielikumā (Saistību saraksti
attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) un uz ko attiecas
tajā izklāstītie nosacījumi un kvalifikācija, attiecībā uz visiem
pasākumiem, kuri ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, katra
puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem
ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem
saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot
otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu
formāli identisku režīmu, vai arī formāli atšķirīgu režīmu no tā,
kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu
sniedzējiem.
3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms
par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas
puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar
otras puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu
sniedzējiem.
4. Konkrētās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu,
nav uzskatāmas par prasību kādai no pusēm kompensēt neizdevīgus
konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo pakalpojumu vai
pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.
172. PANTS
Saistību saraksti
Nozares, attiecībā uz kurām katra puse uzņēmusies saistības
saskaņā ar šo nodaļu, un - atrunu veidā - tirgus piekļuves un
valsts režīma ierobežojumi, nosacījumi un kvalifikācija, ko
piemēro otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem
šajās nozarēs, ir izklāstīti XI pielikumā (Saistību saraksti
attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) iekļautajos
saistību sarakstos.
4. NODAĻA
FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKIEM
173. PANTS
Piemērošanas joma un definīcijas
1. Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem attiecībā uz vadošā
personāla, stažieru ar augstāko izglītību, komercdarījumu
pakalpojumu pārdevēju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo
speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijā
saskaņā ar šīs sadaļas 159. panta 5. punktu.
2. Šajā nodaļā:
a) "vadošais personāls" ir fiziskas personas, kuras
nodarbina vienas puses juridiska persona, kas nav bezpeļņas
organizācija, un kuras atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu
kontroli, pārvaldību un darbību.
"Vadošais personāls" ir personas, kas ieceļo
darījumdarbības nolūkā, kas atbild par uzņēmuma izveidi, un
uzņēmuma pārceltās personas;
i) " personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā "
ir fiziskas personas, kas ieņem vadošus amatus un atbild par
uzņēmuma izveidi. Tās neiesaistās tiešos darījumos ar plašu
sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemējā
pusē;
ii) "uzņēmuma pārceltās personas" ir fiziskas
personas, kuras nodarbina juridiskās personas vai kuras ir tajā
partneri vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz
uzņēmumu otras puses teritorijā. Attiecīgajai fiziskajai personai
jāatbilst vienai no turpmāk minētajām kategorijām.
"Vadītāji" -
personas, kuras juridiskās personas uzņēmumā ieņem vadošu
amatu, veic galvenokārt tiešu uzņēmuma vadību un kuras pārrauga
vai kurām dod norādījumus galvenokārt uzņēmuma valde vai
akcionāri, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp:
- personas, kas vada uzņēmumu vai tā nodaļu, vai
apakšstruktūru;
- personas, kas pārrauga un kontrolē citu pārraudzības,
profesionālo vai vadības darbinieku darbu;
- personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un
atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, vai
veikt citas ar personālu saistītas darbības.
"Speciālisti" -
personas, kuras nodarbina juridiska persona un kurām ir īpašas
zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu,
pētnieciskajām iekārtām, metodēm vai vadīšanu. Novērtējot šādas
zināšanas, ņem vērā ne vien uzņēmuma specifiskas zināšanas, bet
arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā ar
tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas tehniskas
zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas profesijas;
b) "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas
personas ar augstskolas diplomu, kuras vismaz vienu gadu ir
nodarbinājusi puses juridiska persona un kuras ir uz laiku
pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras puses teritorijā
karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai
paņēmieniem18;
c) "komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji" ir
fiziskas personas, kas ir vienas puses pakalpojumu sniedzēja
pārstāvji, kuri pieprasa atļauju īslaicīgi ieceļot otras puses
teritorijā, lai minētā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā risinātu
sarunas vai slēgtu vienošanās par pakalpojumu pārdošanu. Viņi
nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību
no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē;
d) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas
personas, kurus nodarbina vienas puses juridiska persona, kas
neveic uzņēmējdarbību otras puses teritorijā un kas ir labā
ticībā noslēgusi tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts
CPC 872)19 ar galīgo patērētāju par pakalpojumu
sniegšanu šajā otrajā pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās
darbinieku pagaidu klātbūtne minētajā pusē;
e) "neatkarīgie speciālisti" ir fiziskas personas,
kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un veic uzņēmējdarbību kā
pašnodarbinātas personas puses teritorijā, un kas neveic
uzņēmējdarbību otras puses teritorijā, un kas ir labā ticībā
noslēgušas tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts
CPC 872) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu
šajā otrajā pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu
klātbūtne minētajā pusē20;
f) "kvalifikācija" ir diplomi, apliecības un citi
(oficiālas kvalifikācijas) apliecinājumi, kurus izdevusi iestāde,
kas nozīmēta atbilstīgi normatīviem aktiem vai administratīviem
noteikumiem, un kuri apliecina profesionālo mācību sekmīgu
pabeigšanu.
174. PANTS
Vadošais personāls un stažieri ar augstāko izglītību
1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2.
nodaļu un uz ko attiecas X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā
uz uzņēmējdarbības veikšanu) vai XII pielikumā (Atrunas par ES
vadošajam personālam un stažieriem ar augstāko izglītību)
norādītās atrunas, ES puse savā uzņēmumā ļauj Centrālamerikas
puses republiku ieguldītājiem nodarbināt Centrālamerikas puses
republiku fiziskās personas, ja vien šis personāls ir vadošais
personāls vai stažieri ar augstāko izglītību, kuri definēti 173.
pantā. Vadošā personāla un stažieru ar augstāko izglītību
ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir noteikta uz laika posmu līdz
trim gadiem uzņēmuma pārceltajām personām, deviņdesmit dienas
jebkurā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo
darījumdarbības nolūkā, un viens gads stažieriem ar augstāko
izglītību.
Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2.
nodaļu, pasākumi, ko ES puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā
līmenī vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā ierobežojumi
skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā un kā
diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko
ieguldītājs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošo personālu
vai stažierus ar augstāko izglītību, ja vien XII pielikumā nav
paredzēts citādi.
2. Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIII pielikumā
(Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz
vadošo personālu un stažieriem ar augstāko izglītību) un uz ko
attiecas minētajā pielikumā paredzētās atrunas un nosacījumi,
Centrālamerikas puses republikas savā uzņēmumā ļauj ES puses
ieguldītājiem nodarbināt ES puses fiziskās personas, ja vien šis
personāls ir vadošais personāls vai stažieri ar augstāko
izglītību, kuri definēti 173. pantā. Vadošā personāla un stažieru
ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir
noteikta uz laikposmu līdz vienam gadam, ko var pagarināt līdz
maksimālajam iespējamam ilgumam saskaņā ar puses attiecīgo
tiesību aktu atbilstošajiem noteikumiem. Personām, kas ieceļo
darījumdarbības nolūkā, ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās ilgums
ir noteikts līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu
periodā.
Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIII pielikumā un uz ko
attiecina tajā izklāstītās atrunas un nosacījumus, pasākumi, ko
Centrālamerikas puses republika nepatur spēkā vai nepieņem
reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā
ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
veidā un kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu
skaitam, ko ieguldītājs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošo
personālu vai stažierus ar augstāko izglītību.
175. PANTS
Komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji
1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2.
vai 3. nodaļu un uz ko attiecas jebkura no X pielikumā (Saistību
saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu) un XI pielikumā
(Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu)
uzskaitītajām atrunām, ES puse atļauj Centrālamerikas puses
republiku komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem ieceļot uz laiku
un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu
periodā.
2. Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIV pielikumā
(Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz
komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem) un uz ko attiecas tajā
izklāstītās atrunas un nosacījumi, Centrālamerikas puses
republikas ļauj ES puses komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem
ieceļot un uzturēties uz laiku līdz deviņdesmit dienām jebkurā
divpadsmit mēnešu periodā.
176. PANTS
Līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgie speciālisti
Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas
izriet no pušu saistībām saskaņā ar VVPT attiecībā uz
līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu
un pagaidu uzturēšanos.
5. NODAĻA
TIESISKAIS REGULĒJUMS
A IEDAĻA
VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
177. PANTS
Savstarpēja atzīšana
1. Neviens šīs sadaļas noteikums neliedz pusei pieprasīt, lai
fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai
profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta
teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.
2. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras vai -
attiecīgā gadījumā - kompetentās iestādes to attiecīgajās
teritorijās kopīgi izstrādāt un iesniegt Asociācijas komitejā
savstarpējās atzīšanas ieteikumus, lai nodrošinātu to, ka
pakalpojumu sniedzēji un ieguldītāji pilnīgi vai daļēji atbilst
kritērijiem, ko katra puse piemēro ieguldītāju un pakalpojumu
sniedzēju atļauju piešķiršanai, licencēšanai, darbībai un
sertificēšanai, un jo īpaši profesionāliem pakalpojumiem.
3. Saņemot iepriekšējā punktā minēto ieteikumu, Asociācijas
komiteja saprātīgā termiņā to izskata, lai noteiktu, vai tas
atbilst šai sadaļai.
4. Ja atbilstīgi 3. punktā noteiktajai kārtībai 2. punktā
minētais ieteikums tiek atzīts par atbilstīgu šai sadaļai un ir
pietiekama atbilstība starp pušu attiecīgajiem noteikumiem,
puses, lai īstenotu minēto ieteikumu, ar savu kompetento iestāžu
starpniecību risina sarunas par nolīgumu par prasību,
kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu savstarpēju
atzīšanu.
5. Visi šādi nolīgumi atbilst attiecīgajiem noteikumiem PTO
līgumā, jo īpaši VVPT VII pantā.
178. PANTS
Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana
1. Katra puse nekavējoties atbild uz visiem otras puses
pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās
vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem,
kas attiecas uz šo sadaļu vai ietekmē to. Katra puse arī ne vēlāk
kā līdz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdim nozīmē vienu vai
vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz
konkrētu informāciju otras puses ieguldītājiem un pakalpojumu
sniedzējiem par visiem šādiem jautājumiem. Informācijas punktiem
nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.
2. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums nepieprasa nevienai
pusei sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu
tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības
interesēm, vai kaitētu noteiktu valsts vai privātu uzņēmumu
likumīgām komerciālajām interesēm.
179. PANTS
Procedūras
1. Ja pakalpojuma sniegšanai vai uzņēmējdarbības veikšanai, uz
kuru attiecas konkrētas saistības, nepieciešama atļauja, puses
kompetentās iestādes saprātīgā termiņā pēc tāda pieteikuma
iesniegšanas, kas atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes
normatīvajiem aktiem, informē pieteikuma iesniedzēju par lēmumu
attiecībā uz šo pieteikumu. Pēc pieteikuma iesniedzēja
pieprasījuma puses kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās
sniedz informāciju par pieteikuma statusu.
2. Katra puse patur vai izveido tiesas, šķīrējtiesas,
administratīvas tiesas vai procedūras un - pamatotos gadījumos -
atbilstīgus tiesībaizsardzības līdzekļus, kas ļauj pēc skartā
ieguldītāja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt
administratīvus lēmumus, kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu,
pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu
klātbūtni darījumdarbības nolūkos. Ja šādas procedūras nav
neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts pieņemt attiecīgo
administratīvo lēmumu, puses nodrošina, lai procedūra faktiski
ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.
B IEDAĻA
DATORU PAKALPOJUMI
180. PANTS
Saprašanās par datoru pakalpojumiem
1. Ciktāl datoru pakalpojumu tirdzniecība ir iekļauta saistību
sarakstos saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu, puses
piekrīt turpmākajos punktos definētajam.
2. ANO kods CPC 8421, ko lieto datoru
pakalpojumu un saistīto pakalpojumu aprakstam, aptver
pamatfunkcijas, kuras izmanto visu datoru pakalpojumu un saistīto
pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kas definētas kā
instrukciju komplekti, kuri vajadzīgi datoru darbam un saziņai
(ieskaitot to izstrādi un īstenošanu), datu apstrāde un
glabāšana, kā arī saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas
un klientu personāla apmācība. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi
arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu
kopumu vai pakotni, kurā var būt iekļautas dažas vai visas šīs
pamatfunkcijas. Piemēram, katrs no tādiem pakalpojumiem kā
tīmekļa vai domēna mitināšana, datizrace un režģiskā skaitļošana
ietver dažādas datora pamatpakalpojumu funkcijas.
3. Datoru pakalpojumi un saistītie pakalpojumi, neatkarīgi no
tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, ir visi pakalpojumi,
kas nodrošina:
a) ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu,
stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi,
projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, ieviešanu, integrēšanu,
testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko
palīdzību vai pārvaldību; vai
b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti,
kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai kā tādai, ieskaitot ar
datorprogrammām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi,
plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību,
uzstādīšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu,
atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību,
pārvaldību vai lietošanu; vai
c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datu
bāzu pakalpojumus; vai
d) biroju iekārtu un aprīkojuma, tostarp datoru, apkopes un
labošanas pakalpojumus; un
e) tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar
datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur
klasificēti.
4. Datoru pakalpojumi un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt
citus pakalpojumus (piemēram, finanšu pakalpojumus) ar
elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt
iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas
mitināšanu) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz
elektroniski (piemēram, finanšu pakalpojumus). Šādos gadījumos
CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.
C IEDAĻA
KURJERU PAKALPOJUMI
181. PANTS
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā iedaļā ir noteikti tiesiskā regulējuma principi
attiecībā uz kurjeru pakalpojumiem, kas uzskaitīti saistību
sarakstos, saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.
2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā
"licence" ir atļauja, kuru atsevišķam pakalpojumu
sniedzējam piešķir kompetentā iestāde un kuru var pieprasīt pirms
noteikta pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.
182. PANTS
Pret konkurenci vērstas prakses novēršana kurjeru nozarē
1. Puses ievieš vai patur spēkā piemērotus pasākumus, lai
neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi
piegādātājiem, kuri atsevišķi vai kopā, izmantodami savu stāvokli
tirgū, spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un
piedāvājuma ziņā) attiecīgajā kurjeru pakalpojumu tirgū.
2. Katra puse nodrošina, ka gadījumā, ja puses pasta
pakalpojumu sniegšanas monopoluzņēmums tieši vai ar saistīta
uzņēmuma starpniecību konkurē eksprespiegādes pakalpojumu
sniegšanā ārpus savu monopola tiesību jomas, tas nepārkāpj savas
saistības saskaņā ar šo sadaļu.
183. PANTS
Licences
1. Ja tiek prasīta licence, publiski dara zināmu šādu
informāciju:
a) visi licencēšanas kritēriji un termiņš, kas parasti
vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un
b) licenču noteikumi un nosacījumi.
2. Licences pieteikuma noraidījuma iemeslus pieteikuma
iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma. Pakalpojumu
sniedzējam, uz kuru attiecas lēmums, ir tiesības apstrīdēt minēto
lēmumu neatkarīgai un kompetentai struktūrai saskaņā ar
attiecīgiem tiesību aktiem. Šāda procedūra ir pārredzama,
nediskriminējoša un pamatota ar objektīviem kritērijiem.
184. PANTS
Regulatīvo struktūru neatkarība
Ja pusēm ir regulatīvās struktūras, tās ir juridiski nošķirtas
no kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti.
Regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas
attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
D IEDAĻA
TELESAKARU PAKALPOJUMI
185. PANTS
Definīcijas un darbības joma
1. Šajā iedaļā ir izklāstīti tiesiskā regulējuma principi
publisko telesakaru pakalpojumiem, kas nav apraide un attiecībā
uz ko puses ir uzņēmušās saistības saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3.
un 4. nodaļu, un kas ietver balss telefonijas pakalpojumus,
pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumus, ķēžu komutācijas
datu pārraides pakalpojumus, teleksa pakalpojumus, telegrāfa
pakalpojumus, faksimila pakalpojumus, privātās nomas ķēžu
pakalpojumus un mobilo un personālo sakaru pakalpojumus un
sistēmas22.
2. Šajā sadaļā:
a) "telesakaru pakalpojumi" ir visi pakalpojumi, ko
veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un uztveršana,
izmantojot telesakaru tīklus, un tie neietver saimniecisku
darbību, kas nodrošina saturu, kura piegādei vajadzīgi telesakaru
tīkli vai pakalpojumi;
b) "publiskie telesakaru pakalpojumi" vai
"publiskie sabiedrībai pieejamie telesakaru
pakalpojumi" ir jebkurš telesakaru pakalpojums, ko puse
pieprasa sniegt sabiedrībai kopumā saskaņā ar tās attiecīgiem
tiesību aktiem;
c) "regulatīvā iestāde telesakaru nozarē" ir
struktūra vai struktūras, kam ir uzticēti jebkādi regulatīvi
uzdevumi saskaņā ar katras puses vietējiem tiesību aktiem;
d) "telesakaru pamataprīkojums" ir publiskā
telesakaru tīkla aprīkojums vai pakalpojums, ko:
i) sniedz tikai vai galvenokārt viens pakalpojumu sniedzējs
vai ierobežots skaits pakalpojumu sniedzēju, un
ii) nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu
pakalpojumu;
e) "galvenais pakalpojumu sniedzējs" telesakaru
nozarē ir publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējs, kas spēj
būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenas un piegādes ziņā)
attiecīgajā publisko telesakaru pakalpojumu tirgū, jo tas
kontrolē telesakaru pamataprīkojumu vai izmanto savu stāvokli
tirgū; un
f) "starpsavienojums" ir savienojums tādu
pakalpojumu sniedzēju starpā, kas nodrošina publisko telesakaru
tīklus vai pakalpojumus, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja
lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem
un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem
pakalpojumiem.
186. PANTS
Regulatīvā iestāde
1. Regulatīvā iestāde telesakaru nozarē ir juridiski nošķirta
un funkcionāli neatkarīga no telesakaru pakalpojumu
sniedzējiem.
2. Katra puse cenšas nodrošināt, lai tās regulatīvai iestādei
būtu atbilstoši resursi tās funkciju veikšanai. Regulatīvās
iestādes uzdevumus publisko viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo
īpaši tad, ja minētie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai
struktūrai.
3. Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir
objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
4. Pakalpojumu sniedzējam, kuru ietekmē regulatīvās iestādes
lēmums, ir tiesības saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem
apstrīdēt konkrēto lēmumu kompetentā struktūrā, kas ir neatkarīga
no iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ja kompetentā
struktūra pēc savas būtības nav tiesu iestāde, vienmēr tiek
sniegts rakstisks tās lēmuma pamatojums, un tās lēmumus pārskata
arī objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.
Šādu kompetento struktūru pieņemtos lēmumus efektīvi izpilda
saskaņā ar juridiskām procedūrām. Līdz jebkuras šādas juridiskās
procedūras rezultātam regulatīvās iestādes lēmums ir spēkā, ja
vien kompetentā struktūra vai piemērojamie tiesību akti nenosaka
citādi.
187. PANTS
Atļauja sniegt telesakaru pakalpojumus23
1. Cik vien iespējams, pakalpojumu sniegšana tiek atļauta,
izmantojot vienkāršas procedūras un - attiecīgā gadījumā -
sniedzot tikai paziņojumu.
2. Licence vai īpaša atļauja var tikt pieprasīta, lai risinātu
numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču vai
īpašo atļauju noteikumi un nosacījumi ir publiski pieejami.
3. Ja tiek pieprasīta licence vai atļauja:
a) visus licencēšanas vai atļaujas piešķiršanas kritērijus un
saprātīgu laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu
par licences vai atļaujas pieteikumu, dara publiski
pieejamus;
b) licences vai atļaujas pieteikuma noraidījuma iemeslus pēc
pieprasījuma dara rakstiski zināmus pieteikuma iesniedzējam;
un
c) gadījumā, ja licences vai atļaujas pieteikums tiek
nepamatoti noraidīts, licences vai atļaujas pieteikuma
iesniedzējam saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ir iespēja
lēmumu apstrīdēt kompetentā struktūrā.
188. PANTS
Galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie drošības
pasākumi konkurences jomā
Puses ievieš vai patur spēkā attiecīgus pasākumus, lai
nepieļautu, ka pakalpojumu sniedzēji, kas atsevišķi vai kopā ir
galvenais pakalpojumu sniedzējs, uzsāk vai turpina pret
konkurenci vērstu praksi. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo
īpaši ietver:
a) iesaistīšanos pret konkurenci vērstā
šķērssubsidēšanā24;
b) no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar
rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci; un
c) tādas tehniskas informācijas par pamataprīkojumu un
būtiskas komerciālas informācijas savlaicīgu nesniegšanu citiem
pakalpojumu sniedzējiem, kas tiem vajadzīga, lai sniegtu
pakalpojumus.
189. PANTS
Starpsavienojums25
1. Katram pakalpojumu sniedzējam, kam atļauts sniegt publiskos
telesakaru pakalpojumus, ir tiesības risināt sarunas par
starpsavienojumu ar citiem publisko telesakaru tīklu un
pakalpojumu sniedzējiem. Par starpsavienojumu principā būtu
jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu
sniedzējiem, neskarot regulatīvās iestādes pilnvaras iejaukties
saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem.
2. Pakalpojumu sniedzējiem, kas starpsavienojuma apspriešanas
procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, ir
pienākums izmantot šādu informāciju vienīgi tam mērķim, kam tā
sniegta, un tas vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās
informācijas konfidencialitāti.
3. Starpsavienojumu ar galveno pakalpojumu sniedzēju nodrošina
jebkurā tehniski iespējamā tīkla punktā. Šādu starpsavienojumu
nodrošina saskaņā ar attiecīgiem vietējiem tiesību aktiem:
a) atbilstoši nediskriminējošiem noteikumiem, nosacījumiem
(tostarp tehniskiem standartiem un specifikācijām) un likmēm un
ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem galvenā pakalpojumu
sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem nesaistītu
pakalpojumu sniedzēju vai tā meitasuzņēmumu vai citu filiāļu
pakalpojumiem;
b) savlaicīgi, ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem (tostarp
tehniskiem standartiem un specifikācijām) un par tādām uz
izmaksām orientētām likmēm, kas ir pārredzamas, saprātīgas,
noteiktas, ievērojot ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami
nodalītas, lai pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu maksāt par
tīkla komponentēm vai aprīkojumu, kas tam nav vajadzīgs attiecīgā
pakalpojuma sniegšanai; un
c) pēc pieprasījuma - punktos papildus vairumam lietotāju
piedāvātajiem tīkla pieslēguma punktiem par maksu, kas atspoguļo
nepieciešamā papildaprīkojuma uzstādīšanas izmaksas.
4. Procedūras, kas piemērojamas, lai pievienotos galvenā
pakalpojumu sniedzēja tīklam, dara publiski pieejamas.
5. Galvenie pakalpojumu sniedzēji dara publiski pieejamus
savus spēkā esošos starpsavienojuma nolīgumus vai
starpsavienojuma standartpiedāvājumus, vai abus, saskaņā ar
attiecīgiem tiesību aktiem.
6. Pakalpojuma sniedzējam, kas pieprasa starpsavienojumu ar
galveno pakalpojumu sniedzēju, pēc publiski izziņota saprātīga
laikposma ir tiesības vērsties pie neatkarīgas iekšzemes
struktūras, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts 186. pantā,
lai atrisinātu strīdus par attiecīgiem starpsavienojuma
noteikumiem, nosacījumiem un likmēm.
190. PANTS
Ierobežoti resursi
Visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp
frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un
izmantošanu īsteno objektīvi, savlaicīgi, pārredzami un bez
diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz
piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet
sīkākas informācijas norādīšana par par frekvencēm, kas
piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām, netiek
prasīta.
191. PANTS
Universālais pakalpojums
1. Katrai pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma
saistības, kuras tā vēlas uzņemties vai saglabāt.
2. Šādas saistības kā tādas neuzskata par vērstām pret
konkurenci, ja tās tiek pārvaldītas pārredzami, objektīvi un
nediskriminējoši. Šādu saistību pārvaldība arī attiecībā uz
konkurenci ir neitrāla un neuzliek lielāku slogu, nekā vajadzīgs
puses noteiktajam universālā pakalpojuma veidam.
3. Visiem pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt tiesīgiem
nodrošināt universālo pakalpojumu. To nozīmēšanu veic, izmantojot
efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu mehānismu saskaņā ar
attiecīgiem tiesību aktiem.
4. Puses nodrošina, ka:
a) visu fiksētās telefonijas abonentu saraksti ir pieejami
lietotājiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem; un
b) organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos
pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas
apstrādē, kuru tām ir sniegušas citas organizācijas.
192. PANTS
Informācijas konfidencialitāte
Katra puse atbilstīgi saviem tiesību aktiem nodrošina
telesakaru un ar tām saistīto datu plūsmu konfidencialitāti ar
publisko telesakaru tīklu un publiski pieejamu telesakaru
pakalpojumu starpniecību, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus
nepiemēro tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu
diskrimināciju vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības
ierobežošanu.
193. PANTS
Strīdi starp pakalpojumu sniedzējiem
Gadījumā, ja starp telesakaru tīklu nodrošinātājiem vai
pakalpojumu sniedzējiem rodas strīds saistībā ar tiesībām un
pienākumiem, kas izriet no 188. un 189. panta, attiecīgā valsts
regulatīvā iestāde vai cita attiecīga iestāde pēc jebkura
pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma un saskaņā ar procedūrām, kas
noteiktas to attiecīgajos tiesību aktos pieņem saistošu lēmumu
atrisināt strīdu iespējami īsā laikposmā.
E IEDAĻA
FINANŠU PAKALPOJUMI
194. PANTS
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā iedaļā ir izklāstīti tiesiskā regulējuma principi
attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas uzskaitīti
saistību sarakstos saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4.
nodaļu.
2. Šajā nodaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:
a) "finanšu pakalpojums" ir jebkurš finanšu rakstura
pakalpojums, ko piedāvā puses finanšu pakalpojumu sniedzējs.
Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:
A. apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistīti pakalpojumi:
1. tiešā apdrošināšana (tostarp kopapdrošināšana):
a) dzīvības apdrošināšana;
b) nedzīvības apdrošināšana;
2. pārapdrošināšana un retrocesija;
3. apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu
pakalpojumi; un
4. apdrošināšanas papildpakalpojumi, piemēram, konsultācijas,
aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas
pakalpojumi;
B. banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot
apdrošināšanu):
1. noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no
plašas sabiedrības;
2. visu veidu kreditēšana, tostarp patēriņa kredīti,
hipotekārie kredīti, faktūrkreditēšana un komercdarījumu
finansēšana;
3. finanšu noma;
4. visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp
kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļojuma čeki un
bankas pārvedu vekseļi;
5. garantijas un saistības;
6. turpmāk norādīto objektu tirdzniecība savā vārdā vai
klientu vārdā biržā, ārpusbiržas tirgū vai citādi:
a) naudas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi un
noguldījumu sertifikāti);
b) ārvalstu valūta;
c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai
standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi;
d) valūtas maiņas un procentu likmes instrumenti, tostarp tādi
produkti kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu
likmes nākotnes līgumi;
e) pārveduma vērtspapīri;
f) citi tirgojami instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp
dārgmetāli;
7. dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska
parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai
privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju:
8. starpniecība naudas darījumos;
9. aktīvu pārvaldība, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru
portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība,
pensiju fondu pārvaldība, glabāšana, noguldījumu pārvaldīšanas un
trasta pakalpojumi;
10. finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, tostarp
vērtspapīri, atvasinātie instrumenti un citi tirgojami
vērtspapīri;
11. finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana, finanšu datu
apstrāde un ar to saistītā programmatūra, ko nodrošina citu
finanšu pakalpojumu sniedzēji; un
12. konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu
papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas uzskatītas
1.līdz11. apakšpunktā, tostarp kredītu datu bāze un kredītu
analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, kā arī
konsultācijas par iegādi un par uzņēmumu reorganizēšanu un
stratēģiju;
b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura puses
fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
finanšu pakalpojumus. Jēdziens "finanšu pakalpojuma
sniedzējs" neattiecas uz publisko tiesību subjektiem;
c) "publisko tiesību subjekts" ir:
i) puses valdība, centrālā banka vai monetārā iestāde vai
puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic
valsts pārvaldes funkcijas vai darbības valsts pārvaldes
vajadzībām, izņemot iestādes, kas galvenokārt nodarbojas ar
finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem
noteikumiem, vai
ii) privāta struktūra, kad tā veic funkcijas, kuras parasti
izpilda centrālā banka vai monetārā iestāde;
d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finanšu
pakalpojums, ko nesniedz vienas puses teritorijā, bet sniedz
otras puses teritorijā, un kas ietver jebkuru jaunu finanšu
pakalpojuma sniegšanas veidu vai tāda finanšu produkta pārdošanu,
kurš netiek pārdots otras puses teritorijā.
195. PANTS
Piesardzības atkāpe
1. Katra puse piesardzības apsvērumu dēļ var pieņemt vai
atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:
a) aizsargāt ieguldītājus, noguldītājus, finanšu tirgus
dalībniekus, apdrošinājuma ņēmējus vai tādas personas, pret kurām
finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi;
b) saglabāt finanšu pakalpojumu sniedzēju drošību,
stabilitāti, integritāti vai finansiālo atbildību un
c) nodrošināt puses finanšu sistēmas integritāti un
stabilitāti.
2. Ja šādi pasākumi neatbilst šīs nodaļas noteikumiem, puse
neizmanto tos kā līdzekli, lai izvairītos no tās saistībām vai
pienākumiem, kas noteikti šajā nodaļā.
3. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka pusei būtu pienākums
izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem
un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai
informāciju, uz ko attiecas īpašumtiesības, kura ir publisko
tiesību subjektu rīcībā.
196. PANTS
Efektīvs un pārredzams regulējums
1. Katra puse dara visu iespējamo, lai iepriekš sniegtu
informāciju visām ieinteresētajām personām par jebkādu vispārēji
piemērojamu pasākumu, ko puse ierosina pieņemt, lai minētajām
personām dotu iespēju sniegt komentārus par attiecīgo pasākumu.
Par šādu pasākumu informē:
a) oficiālā publikācijā; vai
b) citādi rakstveidā vai elektroniski.
2. Katra puse dara ieinteresētajām personām pieejamas tās
prasības attiecībā uz pieteikumu aizpildīšanu saistībā ar finanšu
pakalpojumu sniegšanu.
Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma attiecīgā puse informē
pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai
pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja,
tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.
3. Katra puse dara visu iespējamo, lai savā teritorijā
īstenotu un piemērotu starptautiski saskaņotus standartus
attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu nozarē
un cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu vai citu aktīvu
legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī attiecībā uz cīņu
pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.
197. PANTS
Jauni finanšu pakalpojumi
1. Puse atļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem,
kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piedāvāt tās teritorijā
jaunus finanšu pakalpojumus tādu apakšnozaru un finanšu
pakalpojumu ietvaros, kas iekļauti tās saistību sarakstos un
ievērojot šādos sarakstos paredzētos noteikumus, ierobežojumus,
nosacījumus un kvalifikācijas, ar nosacījumu, ka šā jaunā finanšu
pakalpojuma ieviešanai nav vajadzīgi jauni tiesību akti vai spēkā
esošu tiesību aktu grozījumi.
2. Saskaņā ar 1. punktu puse var noteikt juridisko formu, kādā
attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt atļaujas
saņemšanu finanšu pakalpojuma sniegšanai. Ja šāda atļauja tiek
pieprasīta, lēmumu pieņem saprātīgā termiņā un atļauju var
atteikt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.
198. PANTS
Datu apstrāde
1. Katra puse atļauj otras puses finanšu pakalpojumu
sniedzējam tās teritorijā un no tās elektroniskā vai citā formā
pārsūtīt informāciju datu apstrādei, ja šāda apstrāde
nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parastās
darījumdarbības veikšanai26.
2. Katra puse ievieš vai patur spēkā atbilstošus drošības
pasākumus privātuma un pamattiesību un personas brīvības
aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu
pārsūtīšanu.
199. PANTS
Īpaši izņēmumi
1. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka pusei, tostarp tās
publisko tiesību subjektiem, tiktu liegts tās teritorijā
ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti
valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālās drošības
sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar
attiecīgās puses vietējiem tiesību aktiem var veikt finanšu
pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem
vai privātām iestādēm.
2. Nekas šajā nolīgumā neattiecas uz centrālās bankas vai
monetārās iestādes vai jebkura cita publisko tiesību subjekta
veiktām darbībām īstenojot monetāro vai valūtas maiņas kursa
politiku.
3. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka pusei, tostarp tās
publisko tiesību subjektiem, tiktu liegts tās teritorijā
ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus puses vai tās
publisko tiesību subjektu vārdā, ar to garantiju vai par to
finanšu līdzekļiem.
F IEDAĻA
STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI
200. PANTS
Darbības joma, definīcijas un principi
1. Šajā iedaļā ir izklāstīti principi attiecībā uz saistību
sarakstos iekļautajiem starptautiskiem jūras pārvadājumu
pakalpojumiem saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.
2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:
a) "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos
un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču
pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kurā
iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta
dokumentu, un tāpēc ietver starptautisko jūras pārvadājumu
pakalpojumu sniedzēju tiesības tieši slēgt līgumu ar citu
pārvadājuma veidu nodrošinātājiem27;
b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības,
ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļu operatori, bet ne
tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek
organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļu operatoru
uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana
un pārraudzība:
i) kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa;
ii) kravas piestiprināšana/atsaitēšana;
iii) kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms
nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;
c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas
mākleru pakalpojumi") ir darbības, kas ietver muitas
formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu,
eksportu vai kravu pārvadājumiem, neatkarīgi no tā vai šis
pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa
no tā pamatdarbības;
d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas
pakalpojumi" ir darbības, kas ietver konteineru glabāšanu
ostas teritorijā vai iekšzemē, lai tos piepildītu/izkrautu,
remontētu un sagatavotu pārvadāšanai;
e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko
noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot
vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģošanas sabiedrību
darījumdarbības intereses, šādiem mērķiem:
i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un
pārdošana, sākot no cenu noteikšanas līdz rēķinu izrakstīšanai,
preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, vajadzīgo saistīto
pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un
darījumdarbības informācijas sniegšana;
ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu
ostā vai - attiecīgā gadījumā - kravu pārņemšanu;
f) "kravu nosūtīšanas pakalpojumi" ir pasākumi, kas
ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un pārraudzību kravas
nosūtītāju vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu
iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas
sniegšanu.
3. Ņemot vērā pašreizējo situāciju starp pusēm starptautisko
jūras pārvadājumu jomā, katra puse:
a) efektīvi piemēro principu, kas paredz neierobežotu piekļuvi
starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un satiksmei uz komerciāla
pamata un bez diskriminācijas; un
b) kuģiem, kuri kuģo ar otras puses karogu vai kurus ekspluatē
otras puses pakalpojumu sniedzēji, piešķir režīmu, kas nav mazāk
labvēlīgs par to, kādu puse piešķir saviem kuģiem attiecībā uz
piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un palīgdienestu pakalpojumu
izmantošanu, saistītām nodevām un maksājumiem, muitas
atvieglojumiem, piestātņu piešķiršanu, kā arī iekraušanas un
izkraušanas iekārtām28.
4. Piemērojot šos principus, katra puse:
a) neievieš kravas dalīšanas kārtību turpmākos divpusējos
nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu
pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz sauso un šķidro beztaras
preču apgrozību un līnijpārvadājumiem, un izbeidz šādu kravu
dalīšanas kārtību saprātīgā termiņā, ja tā pastāvējusi
iepriekšējos divpusējos nolīgumos; un
b) ievērojot saistību sarakstus atbilstīgi šīs sadaļas 2., 3.
un 4. nodaļai, nodrošina, ka jebkuri pašreizējie vai turpmāki
pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz starptautisko jūras
pārvadājumu pakalpojumiem ir nediskriminējoši un nerada slēptus
starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu ierobežojumus.
5. Katra puse ļauj otras puses starptautisko jūras pārvadājumu
pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā
saskaņā ar 165. pantu.
6. Puses nodrošina, ka ostās sniegtie pakalpojumi tiek
piedāvāti saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem un
nosacījumiem. Pieejamie pakalpojumi var ietvert loča vadību,
vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens
piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu,
ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta
ekspluatācijas pakalpojumus, kas ir būtiski kuģu ekspluatācijai,
ieskaitot sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta
iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.
6. NODAĻA
ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA
201. PANTS
Mērķis un principi
1. Puses, atzīstot, ka e-komercija palielina tirdzniecības
iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējās
e-komercijas attīstību, jo īpaši sadarbojoties šīs sadaļas
noteikumos minētajos e-komercijas jautājumos.
2. Puses atzīst, ka e-komercijas attīstībai jābūt saderīgai ar
starptautiskiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu
e-komercijas lietotāju uzticēšanos.
3. Puses vienojas nepiemērot muitas nodokļus piegādēm, ko
veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
202. PANTS
E-komercijas regulējuma aspekti
Puses uztur dialogu par e-komercijas regulējuma jautājumiem,
risinot inter alia šādus jautājumus:
a) sabiedrībai piešķirto elektronisko parakstu sertifikātu
atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;
b) nevēlamu elektroniskās komercijas paziņojumu apstrāde;
c) patērētāju aizsardzība e-komercijas vidē; un
d) citi jautājumi, kas attiecas uz e-komercijas attīstību.
7. NODAĻA
IZŅĒMUMI
203. PANTS
Vispārējie izņēmumi
1. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie
izraisītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp pusēm, ja
pastāv vienādi apstākļi, vai slēptus uzņēmējdarbības veikšanas
vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, neko šajā
sadaļā noteikumu neinterpretē tā, ka tas liedz pusei noteikt vai
piemērot pasākumus, kas:
a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles
aizsardzībai, vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;
b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai
veselības aizsardzībai;
c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus
pasākumus piemēro saistībā ar vietējo ieguldītāju ierobežojumiem
vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa
ierobežojumiem;
d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas
vērtības valsts bagātību aizsardzībai;
e) nepieciešami, lai nodrošinātu tādu normatīvo aktu
ievērošanu, kuri ir saderīgi ar šīs sadaļas noteikumiem, tostarp
tiem, kas attiecas uz:
i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai
līgumsaistību neizpildes sekām;
ii) personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu
apstrādi un izplatīšanu un personīgo dokumentu un grāmatvedības
konfidencialitātes aizsardzību;
iii) drošību;
f) nav saderīgi ar šīs sadaļas 165. un 171. pantu, ar
nosacījumu, ka atšķirīgas attieksmes mērķis ir nodrošināt tiešo
nodokļu efektīvu un taisnīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā
uz otras puses saimnieciskajām darbībām, ieguldītājiem,
pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem29.
2. Šīs sadaļas un atbilstošo saistību sarakstu pielikumu
noteikumi neattiecas uz pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma
sistēmām vai tādām darbībām katras puses teritorijā, kas regulāri
vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
IV SADAĻA
KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA PLŪSMA
204. PANTS
Mērķis un darbības joma
1. Pušu mērķis ir to savstarpējo kārtējo maksājumu un kapitāla
plūsmu liberalizācija saskaņā ar saistībām, ko puses uzņēmušās
starptautiskajās finanšu iestādēs, un pienācīgi ņemot vērā katras
puses valūtas stabilitāti.
2. Šī sadaļa attiecas uz visiem pušu savstarpējiem kārtējiem
maksājumiem un kapitāla plūsmām.
205. PANTS
Norēķinu konts
Puses atļauj vai - attiecīgā gadījumā - pilnvaro jebkurus
maksājumus un pārskaitījumus norēķinu kontā starp pusēm brīvi
apgrozāmā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda
statūtiem, tostarp jo īpaši to VIII panta noteikumiem.
206. PANTS
Kapitāla konts
Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu
kontā, sākot no šā nolīguma stāšanās spēkā, puses atļauj vai
attiecīgā gadījumā nodrošina brīvu kapitāla plūsmu saistībā ar
tiešiem ieguldījumiem juridiskās personās, kas izveidotas saskaņā
ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem un citiem
darījumiem, kurus veic saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III
sadaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un
elektroniskā komercija) noteikumiem30, kā arī šo
ieguldījumu un jebkuras no tiem iegūtās peļņas pārvēršanu
likvīdos līdzekļos un repatriāciju.
207. PANTS
Aizsargpasākumi
Ja ārkārtējos apstākļos pušu savstarpējās kapitāla plūsmas
izraisa vai draud izraisīt būtiskus sarežģījumus puses valūtas
kursa politikas vai monetārās politikas darbībā, attiecīgā puse
var veikt aizsargpasākumus attiecībā uz kapitāla plūsmām uz
laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Aizsargpasākumu
piemērošanas laikposmu var pagarināt, veicot to formālu atkārtotu
ieviešanu ārkārtēju izņēmuma apstākļu gadījumā, jebkādu
ierosinātu formālu atkārtotu ieviešanu iepriekš saskaņojot starp
pusēm31.
208. PANTS
Nobeiguma noteikumi
1. Attiecībā uz šo sadaļu puses apstiprina tiesības un
pienākumus, ko nosaka Starptautiskais Valūtas fonds vai jebkuri
citi nolīgumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un
Centrālamerikas puses republiku.
2. Puses savstarpēji apspriežas, lai veicinātu kapitāla plūsmu
starp tām, nolūkā sekmēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
V SADAĻA
VALSTS IEPIRKUMS
209. PANTS
Ievads
1. Puses atzīst pārredzamu, konkurētspējīgu un atklātu
konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un
nosaka sev mērķi efektīvi, savstarpēji un pakāpeniski atvērt
savus attiecīgos iepirkuma tirgus.
2. Šajā sadaļā:
a) "komerciālas preces un pakalpojumi" ir tāda veida
preces un pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai
un ko komerctirgū parasti pērk nevalstiskas personas
nevalstiskiem mērķiem;
b) "atbilstības novērtēšanas procedūra" ir jebkura
procedūra, ko tieši vai netieši izmanto, lai konstatētu, ka ir
izpildītas attiecīgās tehnisko noteikumu vai standartu
prasības;
c) "būvniecības pakalpojums" ir pakalpojums, kura
mērķis ir inženiertehnisko darbu vai būvdarbu izpilde, izmantojot
jebkādus līdzekļus, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju
Organizācijas Centrālā produkcijas pagaidu klasifikatora 51.
sadaļu;
d) "elektroniska izsole" ir iteratīvs process, kas
saistīts ar elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, lai
piegādātāji varētu iesniegt vai nu jaunas cenas, vai skaitliski
izsakāmu un ar cenu nesaistītu konkursa elementu jaunas vērtības,
kas saistītas ar novērtēšanas kritērijiem, vai gan vienu, gan
otru, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa
piedāvājumi;
e) "rakstiski" vai "rakstveidā" nozīmē
vārdisku vai skaitlisku izteiksmi, ko var nolasīt, atveidot vai
pēc tam paziņot tālāk. Tā var ietvert elektroniski nosūtītu un
saglabātu informāciju;
f) "ierobežota konkursa procedūra" ir iepirkuma
metode, saskaņā ar kuru iepirkuma veicējs sazinās ar vienu vai
vairākiem paša izraudzītiem piegādātājiem;
g) "piegādātāju saraksts" ir tādu piegādātāju
saraksts, kurus iepirkuma veicējs ir noteicis kā atbilstīgus
dalības nosacījumiem minētajā sarakstā un/vai formālajām
prasībām, lai tos varētu iekļaut šādā sarakstā, un ko iepirkuma
veicējs plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;
h) "pasākums" ir jebkurš tiesību akts, noteikums,
procedūra, administratīva norāde vai prakse, ko veic iepirkuma
veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu;
i) "paziņojums par gaidāmo iepirkumu" ir iepirkuma
veicēja publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji
aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu, vai gan vienu,
gan otru, saskaņā ar katras puses tiesību aktiem;
j) "kompensācijas pasākums" ir jebkurš nosacījums
vai apņemšanās, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo puses
maksājumu bilances kontus, piemēram, vietējo resursu izmantošana,
tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, saistības sniegt
pretpakalpojumus un tamlīdzīga darbība vai prasība;
k) "atklāta konkursa procedūra" ir iepirkuma metode,
saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie
piegādātāji;
l) "iepirkuma veicējs" ir iestāde, uz ko attiecas
puses A, B vai C iedaļa XVI pielikuma (Valsts iepirkums) 1.
papildinājumā (Piemērošanas joma);
m) "atbilstošs piegādātājs" ir piegādātājs, kuru
iepirkuma veicējs atzīst par tādu, kas atbilst dalības
nosacījumiem;
n) "selektīva konkursa procedūra" ir iepirkuma
metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt vienīgi
atbilstošie vai reģistrētie piegādātāji, kurus uzaicina iepirkuma
veicējs;
o) "pakalpojumi" ietver būvdarbu pakalpojumus, ja
nav noteikts citādi, un
p) "tehniskā specifikācija" ir konkursa procedūras
prasība, ar kuru:
i) nosaka iepērkamo preču vai pakalpojumu parametrus, tostarp
kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus, vai to ražošanas vai
sniegšanas procesus un metodes, vai
ii) nosaka prasības terminoloģijai, simboliem, iepakojumam,
marķēšanai vai etiķetēšanai atkarībā no preces vai
pakalpojuma.
210. PANTS
Darbības un piemērošanas joma
1. Šī sadaļa attiecas uz visiem pasākumiem saistībā ar
aptverto iepirkumu. Šajā sadaļā "aptvertais iepirkums"
ir iepirkums valstiskiem mērķiem:
a) attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to
apvienojumu:
i) kā to noteikusi katra puse atbilstošajās XVI pielikuma 1.
papildinājuma (Piemērošanas joma) iedaļās, un
ii) ja iepirkums netiek veikts komerciālas pārdošanas vai
tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot to komerciālai
pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai
piegādē, vai pakalpojumu sniegšanā;
b) izmantojot jebkādus līgumu slēgšanas veidus, tostarp:
pirkuma, nomas, īres vai pirkšanas uz nomaksu līgumus, ar
izpirkuma iespēju vai bez tās;
c) kura vērtība brīdī, kad publicē paziņojumu saskaņā ar 213.
pantu, ir vienāda ar attiecīgo robežvērtību, kuru katra puse
norādījusi XVI pielikuma 1. papildinājumā (Piemērošanas joma),
vai pārsniedz to;
d) ko veic iepirkuma veicējs; un
e) kas citādi nav izslēgts no piemērošanas jomas.
2. Ja vien nav norādīts citādi, šī sadaļa neattiecas uz:
a) zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistīto
tiesību iegādi vai nomu;
b) nelīgumisku vienošanos vai jebkādu tādas palīdzības veidu,
ko sniedz puse, tostarp vienošanos par sadarbību, dotācijām,
aizdevumiem, pašu kapitāla ieguldījumiem, garantijām un fiskāliem
atvieglojumiem, valdības preču un pakalpojumu nodrošinājumu
valsts, reģionālām vai pašvaldību struktūrām;
c) finanšu aģentu vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas
un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm vai
pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu
un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un valsts obligāciju,
parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;
d) publiskiem nodarbinātības līgumiem un saistītiem
nodarbinātības pasākumiem;
e) iepirkumu, ko veic:
i) ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp
atbalstu attīstībai;
ii) saskaņā ar īpašu procedūru vai nosacījumu starptautiskā
nolīgumā, kurš attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz projekta
kopīgu īstenošanu, ko veic parakstītājvalstis;
iii) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru
vai nosacījumu, vai izmantojot finansējumu, kuru nodrošina
starptautiskas dotācijas, aizdevumi vai cita palīdzība, ja
piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu nesaderīgs ar šo
sadaļu;
f) iepirkumiem, ko veic saskaņā ar īpaši izdevīgiem
nosacījumiem, kuri rodas tikai ļoti īsā termiņā, piemēram,
saistībā ar neparastu pārdošanu, ko veic uzņēmumi, kuri parasti
nav piegādātāji, vai sakarā ar likvidācijas vai maksātnespējas
procesā esošu uzņēmumu aktīvu pārdošanu.
3. Katra puse XVI pielikuma 1. papildinājumā (Piemērošanas
joma) norāda šādu informāciju:
a) A iedaļā - centrālās pārvaldes struktūras, kuru iepirkumam
piemēro šo sadaļu;
b) B iedaļā - centrālajām pārvaldes struktūrām pakārtotas
struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo sadaļu;
c) C iedaļā - visas pārējās struktūras, kuru iepirkumam
piemēro šo sadaļu;
d) D iedaļā - pakalpojumus, kam piemēro šo sadaļu, izņemot
būvniecības pakalpojumus;
e) E iedaļā - būvniecības pakalpojumus, kam piemēro šo sadaļu;
un
f) F iedaļā - jebkādas vispārīgas piezīmes.
4. Gadījumā, ja puses iekšzemes tiesību akti ļauj iepirkuma
veicēja vārdā aptverto iepirkumu veikt citām struktūram vai
personām, šīs sadaļas noteikumi ir vienlīdz piemērojami.
5.a) Iepirkuma veicējs nedrīkst sagatavot, izstrādāt vai
citādi plānot vai dalīt jebkādu iepirkumu, lai izvairītos no šajā
sadaļā noteiktajām saistībām.
b) Ja iepirkuma rezultātā līgumi var tikt noslēgti vienlaicīgi
par katru iepirkuma daļu, ņem vērā kopējo paredzamo visu šādu
daļu vērtību. Ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar attiecīgajā
iedaļā noteiktajām puses robežvērtībām vai pārsniedz tās, uz šādu
daļu piešķiršanu attiecas šī sadaļa, izņemot tās daļas, kuru
vērtība ir mazāka par EUR 80 000.
6. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka tas liedz jebkurai
pusei noteikt vai paturēt spēkā pasākumus, kas saistīti ar
invalīdu, labdarības iestāžu vai ieslodzīto darbaspēka precēm vai
pakalpojumiem, vai pasākumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu
sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību,
cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, tostarp vides
pasākumus, kā arī intelektuālo īpašumu.
Centrālamerikas puses republikām ir iespēja noteikt,
izstrādāt, paturēt spēkā vai īstenot pasākumus, lai veicinātu
iespējas vai programmas iepirkuma politikai attiecībā uz to
mazākumtautībām un MMVU, tostarp preferenciālus noteikumus,
piemēram:
a) tādu MMVU identificēšanu, kas reģistrēti kā valsts
piegādātāji;
b) tādu izšķirošo kritēriju noteikšanu, kas ļauj iepirkuma
veicējiem piešķirt līgumslēgšanas tiesības vietējam MMVU, kurš,
piedaloties atsevišķi vai konsorcijā, ir iesniedzis piedāvājumu,
kam piešķirams tāds pats vērtējums kā citu piegādātāju
piedāvājumiem.
7. Nekas šajā sadaļā neliedz pusei izstrādāt jaunu iepirkuma
politiku, procedūras vai līgumu slēgšanas veidus, ja vien tie nav
pretrunā šai sadaļai.
211. PANTS
Vispārējie principi
1. Attiecībā uz jebkuru pasākumu un jebkuru aptverto iepirkumu
katra puse, tostarp tās iepirkuma veicējs, piemēro otras puses
precēm un pakalpojumiem un otras puses piegādātājiem, kas piedāvā
jebkuras puses preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kurš nav
mazāk labvēlīgs par režīmu, ko šī puse, tostarp tās iepirkuma
veicējs, piemēro vietējām precēm, pakalpojumiem un
piegādātājiem.
2. Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto
iepirkumu puse, tostarp tās iepirkuma veicējs:
a) nepiemēro piegādātājam, kas veic uzņēmējdarbību valstī,
mazāk labvēlīgu režīmu kā kādam citam piegādātājam, kas veic
uzņēmējdarbību valstī, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai
īpašumtiesību statusu; un
b) nediskriminē piegādātāju, kas veic uzņēmējdarbību valstī,
pamatojoties uz to, ka preces vai pakalpojumi, ko minētais
piegādātājs piedāvā konkrētam iepirkumam, ir otras puses preces
vai pakalpojumi.
3. Jebkuram ES puses piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam,
kas veic uzņēmējdarbību vienā Centrālamerikas puses republikā,
visās citās Centrālamerikas puses republikās piemēro ne mazāk
labvēlīgu režīmu kā režīms, kuru šīs citas Centrālamerikas puses
republikas piemēro saviem piegādātājiem vai pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto
iepirkumu.
Jebkuram Centrālamerikas puses republikas piegādātājam vai
pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību vienā Eiropas
Savienības dalībvalstī, visās citās Eiropas Savienības
dalībvalstīs piemēro ne mazāk labvēlīgu režīmu kā režīms, kuru
šīs citas Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro saviem
piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz jebkuru
pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu.
Puses neievieš jaunas prasības tādu piegādātāju un pakalpojumu
sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanaivai reģistrācijai to
teritorijā, kas vēlas iesniegt konkursa piedāvājumu aptvertajā
iepirkumā, ja šādas prasības radītu neizdevīgus konkurences
nosacījumus otras puses piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Spēkā esošās prasības tiks pārskatītas desmit gados no šā
nolīguma stāšanās spēkā 32.
Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
4. Ja iepirkuma veicējs organizē aptverto iepirkumu,
izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tas:
a) nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot
informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar
informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un
programmatūru, kas ir vispārēji pieejama un spēj sadarboties ar
citām vispārēji pieejamām informācijas tehnoloģijas sistēmām un
programmatūru, un
b) uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un
konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt laiku un
saņemšanu, un novērš nesankcionētu piekļuvi.
Iepirkuma veikšana
5. Iepirkuma veicējs veic aptverto iepirkumu pārredzamā un
objektīvā veidā, kas ļauj izvairīties no interešu konflikta un
novērš korupcijas praksi un ir saderīgs ar šo sadaļu, izmantojot
tādas metodes kā atklāta konkursa procedūra, selektīva konkursa
procedūra un ierobežota konkursa procedūra. Turklāt puses ievieš
vai patur spēkā sankcijas pret šādu korupcijas praksi.
Izcelsmes noteikumi
6. Aptvertajā iepirkumā neviena puse precēm vai pakalpojumiem,
ko importē vai piegādā no citas puses, nepiemēro tādus izcelsmes
noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, kuri tajā
pašā laikā tiek piemēroti parastajā tirdzniecības apritē to pašu
preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm no tās pašas
puses.
Kompensācijas pasākumi
7. Ievērojot izņēmumus, kas paredzēti šajā sadaļā vai
pielikumos, kuri attiecas uz šo sadaļu, neviena no pusēm
nepieprasa, neņem vērā, nepiemēro un neievieš kompensācijas
pasākumus.
212. PANTS
Iepirkuma informācijas publicēšana
1. Katra puse:
a) oficiāli izraudzītos elektroniskos vai drukātos plašsaziņas
līdzekļos, kas tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami
sabiedrībai, nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus,
tiesas lēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus
nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kuras paredzētas tiesību
aktos vai noteikumos un ar atsauci iekļautas paziņojumos un
konkursa dokumentācijā, un procedūras attiecībā uz aptverto
iepirkumu, kā arī to izmaiņas;
b) pēc otras puses pieprasījuma sniedz papildinformāciju par
šādu noteikumu piemērošanu;
c) XVI pielikuma 2. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi
iepirkuma informācijas publicēšanai) uzskaita elektroniskos vai
drukātos plašsaziņas līdzekļus, kuros puse publicē a) apakšpunktā
minēto informāciju, un
d) XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi
paziņojumu publicēšanai) uzskaita plašsaziņas līdzekļus, kuros
puse publicē 213. pantā, 215. panta 4. punktā un 223. panta 2.
punktā paredzētos paziņojumus.
2. Centrālamerikas puse veic visus iespējamos saprātīgos
pasākumus, lai izveidotu vienotu piekļuves punktu reģionālā
līmenī. ES sniedz tehnisku un finansiālu palīdzību, lai
izveidotu, nodibinātu un uzturētu šādu vienotu piekļuves punktu.
Šī sadarbība ir izklāstīta šā nolīguma III daļas VI sadaļā
(Ekonomikas un tirdzniecības attīstība). Šā noteikuma īstenošana
ir atkarīga no tā, vai īstenosies tehniskās un finansiālās
palīdzības iniciatīva vienota piekļuves punkta izveidei,
nodibināšanai un uzturēšanai Centrālamerikas līmenī.
3. Katra puse nekavējoties informē otru pusi par jebkādām
izmaiņām puses informācijā, kas uzskaitīta XVI pielikuma 2.
papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi iepirkuma informācijas
publicēšanai) vai 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi
paziņojumu publicēšanai).
213. PANTS
Paziņojumu publicēšana
Paziņojums par gaidāmo iepirkumu
1. Attiecībā uz katru aptverto iepirkumu, izņemot 220. pantā
izklāstītajos apstākļos, iepirkuma veicējs publicē paziņojumu par
gaidāmo iepirkumu attiecīgajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts
XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu
publicēšanai). Katrā paziņojumā iekļauj informāciju, kas noteikta
XVI pielikuma 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo
iepirkumu). Šie paziņojumi ir pieejami bez maksas, izmantojot
elektroniskos saziņas līdzekļus, ar reģionālā vienotā piekļuves
punkta starpniecību, ja tāds pastāv.
Paziņojums par plānotu iepirkumu
2. Iepirkuma veicēji tiek mudināti katru gadu iespējami drīz
publicēt paziņojumu par saviem turpmākajiem iepirkuma plāniem
(turpmāk tekstā - paziņojums par plānotu iepirkumu). Šādā
paziņojumā norāda iepirkuma priekšmetu un aptuveno datumu, kad
tiks publicēts paziņojums par gaidāmo iepirkumu vai kad varētu
tikt organizēts iepirkums.
3. Ja to paredz vietējie tiesību akti, iepirkuma veicējs var
izmantot paziņojumu par plānotu iepirkumu kā paziņojumu par
gaidāmo iepirkumu, ja tajā iekļauj tik daudz 4. papildinājumā
(Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) minētās informācijas, cik vien
ir pieejams, un paziņojumu, ka ieinteresētajiem piegādātājiem
sava interese par iepirkumu jāizsaka iepirkuma veicējam.
214. PANTS
Dalības nosacījumi
1. Iepirkuma veicējs jebkādus nosacījumus dalībai iepirkumā
ierobežo līdz nosacījumiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka
piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās
un tehniskās spējas izpildīt attiecīgo iepirkumu.
2. Novērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem,
iepirkuma veicējs izvērtē piegādātāja finansiālās, komerciālās un
tehniskās iespējas, pamatojoties uz konkrētā piegādātāja
uzņēmējdarbību iepirkuma veicēja puses teritorijā un ārpus tās,
un tas nedrīkst piemērot nosacījumu, ka piegādātājam, lai tas
varētu piedalīties iepirkumā, jābūt iepriekš ieguvušam konkrētas
puses iepirkuma veicēja piešķirtas tiesības slēgt vienu vai
vairākus līgumus, vai ka piegādātājam jābūt ieguvušam iepriekšēju
darba pieredzi konkrētas puses teritorijā.
3. Veicot šo novērtējumu, iepirkuma veicējs pamato savu
vērtējumu ar nosacījumiem, ko tas ir iepriekš norādījis
paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.
4. Iepirkuma veicējs var izslēgt piegādātāju, pamatojoties uz
bankrotu, nepatiesiem apgalvojumiem, būtiskiem trūkumiem kādas
pamatotas prasības vai pienākuma izpildē saskaņā ar iepriekšēju
līgumu vai līgumiem, spriedumiem saistībā ar smagiem noziegumiem
vai citiem spriedumiem attiecībā uz smagiem sabiedriskiem
pārkāpumiem, aroda ētikas pārkāpumiem, nodokļu nemaksāšanu vai
tamlīdzīgiem iemesliem.
Katra puse var noteikt vai paturēt spēkā procedūras, lai par
neatbilstošiem dalībai puses iepirkumos uz noteiktu vai
nenoteiktu laiku atzītu piegādātājus, attiecībā uz kuriem puse
konstatējusi, ka tie ir iesaistījušies krāpnieciskās vai citās
nelikumīgās darbībās saistībā ar iepirkumu. Pēc otras puses
pieprasījuma puse, ciktāl tas praktiski iespējams, norāda
piegādātājus, kas atzīti par neatbilstošiem saskaņā ar šīm
procedūrām, un - attiecīgā gadījumā - apmainās ar informāciju par
šiem piegādātājiem vai krāpniecisko vai nelikumīgo rīcību.
5. Iepirkuma veicējs var pieprasīt, lai pretendents norāda
piedāvājumā jebkādu līguma daļu, ko tas ir iecerējis uz
apakšuzņēmuma līguma pamata nodot trešām personām, un jebkādus
piedāvātos apakšuzņēmējus. Šādas informācijas norādīšana neskar
galvenā uzņēmēja atbildības apšaubīšanu.
215. PANTS
Piegādātāju kvalificēšana un reģistrēšana
Selektīva konkursa procedūra
1. Ja iepirkuma veicējs plāno izmantot selektīvu konkursa
procedūru, tas:
a) iekļauj paziņojumā par gaidāmo iepirkumu vismaz
informāciju, kas norādīta XVI pielikuma 4. papildinājuma
(Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) 1. punktā, un uzaicina
piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu, un
b) līdz konkursa procedūras termiņa sākumam sniedz
kvalificētajiem vai reģistrētajiem piegādātājiem vismaz
informāciju, kas norādīta XVI pielikuma 4. papildinājuma
(Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) 2. punktā.
2. Iepirkuma veicējs atzīst par kvalificētiem piegādātājiem
visus vietējos piegādātājus un visus otras puses piegādātājus,
kas atbilst nosacījumiem dalībai konkrētā iepirkumā, ja vien
iepirkuma veicējs paziņojumā par gaidāmo iepirkumu nenosaka
ierobežojumus attiecībā uz to piegādātāju skaitu, kuriem būs
atļauts piedalīties konkursā, un kritērijus piegādātāju
ierobežotā skaita atlasei.
3. Ja konkursa dokumentācija nav publiski pieejama no 1.
punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, iepirkuma veicējs
nodrošina, ka minētie dokumenti vienā un tai pašā laikā kļūst
pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas izvēlēti
saskaņā ar 2. punktu.
Piegādātāju saraksts
4. Iepirkuma veicējs var uzturēt piegādātāju sarakstu, ar
nosacījumu, ka katru gadu tiek publicēts paziņojums, kurā
ieinteresētie piegādātāji tiek aicināti pieteikties iekļaušanai
sarakstā, un, ja šādu paziņojumu publicē, izmantojot
elektroniskos saziņas līdzekļus, tā pieejamība tiek nodrošināta
nepārtraukti attiecīgajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts XVI
pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu
publicēšanai). Šādā paziņojumā norāda informāciju, kas paredzēta
XVI pielikuma 5. papildinājumā (Paziņojums, ar kuru ieinteresētos
piegādātājus uzaicina pieteikties iekļaušanai piegādātāju
sarakstā).
5. Neatkarīgi no 4. punkta, ja piegādātāju saraksts būs spēkā
trīs gadus vai mazāk, iepirkuma veicējs var publicēt minētajā
punktā paredzēto paziņojumu tikai vienreiz - saraksta derīguma
termiņa sākumā, ar noteikumu, ka paziņojumā ir norādīts tā
derīguma termiņš un ka turpmāki paziņojumi netiks publicēti.
6. Iepirkuma veicējs ļauj piegādātājiem pieteikties
iekļaušanai piegādātāju sarakstā jebkurā laikā un iekļauj
sarakstā pamatoti īsā termiņā visus piegādātājus, kas ir
izpildījuši atbilstošās prasības.
7. Ja to paredz puses tiesību akti, iepirkuma veicējs var
izmantot paziņojumu, ar kuru uzaicina piegādātājus pieteikties
iekļaušanai piegādātāju sarakstā, kā paziņojumu par gaidāmo
iepirkumu, ja:
a) paziņojums tiek publicēts saskaņā ar 4. punktu un tajā ir
ietverta informācija, kas paredzēta XVI pielikuma 5.
papildinājumā (Paziņojumus, ar kuru ieinteresētie piegādātāji
tiek uzaicināti pieteikties iekļaušanai piegādātāju sarakstā), un
tik daudz 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu)
paredzētās informācijas, cik ir pieejams, kā arī norāde, ka tas
ir paziņojums par gaidāmo iepirkumu;
b) iepirkuma veicējs piegādātājiem, kas tam darījuši zināmu
savu ieinteresētību konkrētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz
pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu interesi par
dalību iepirkumā, tostarp visu pārējo informāciju, kas paredzēta
XVI pielikuma 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo
iepirkumu), ciktāl šāda informācija ir pieejama, un
c) piegādātājam, kurš pieteicies iekļaušanai piegādātāju
sarakstā saskaņā ar 6. punktu, var tikt atļauts iesniegt
piedāvājumu konkrētā iepirkumā, ja iepirkuma veicējam ir
pietiekami daudz laika, lai izvērtētu, vai tas atbilst dalības
nosacījumiem.
8. Iepirkuma veicējs nekavējoties informē jebkuru piegādātāju,
kurš iesniedz dalības pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai
piegādātāju sarakstā, par savu lēmumu attiecībā uz
pieteikumu.
9. Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja kvalifikācijas
pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai piegādātāju sarakstā, vairs
neatzīst piegādātāju par kvalificētu vai svītro to no piegādātāju
saraksta, tas nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā
pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku
skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.
10. Puses XVI pielikuma 1. papildinājuma (Piemērošanas joma) F
iedaļā (Vispārīgas piezīmes) norāda, kuras struktūras var
izmantot piegādātāju sarakstus.
216. PANTS
Tehniskās specifikācijas
1. Iepirkuma veicējs nesagatavo, nepieņem un nepiemēro
tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības
novērtēšanas procedūras nolūkā radīt vai izraisīt nevajadzīgus
šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai.
2. Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai
pakalpojumiem, iepirkuma veicējs attiecīgos gadījumos:
a) izklāsta tehniskās specifikācijas izpildījuma un
funkcionālo prasību aspektā, nevis konstrukcijas vai aprakstošu
parametru aspektā, un
b) balsta tehniskās specifikācijas uz starptautiskiem
standartiem, ja tādi eksistē; ja tādu nav - uz valsts
tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai
būvnormatīviem.
3. Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantoti konstrukciju
vai aprakstoši parametri, iepirkuma veicējs attiecīgā gadījumā
norāda, ka tas izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču
vai pakalpojumu piegādei, kas acīmredzami atbilst iepirkuma
prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā vārdkopu "vai
līdzvērtīgs".
4. Iepirkuma veicējs tehniskajās specifikācijās neizvirza
prasības par konkrētu preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu,
patentu, autortiesībām, dizainparaugu vai modeli, konkrētu
izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda uz tiem, ja vien
citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot
iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos tas konkursa
dokumentācijā iekļauj vārdkopu "vai līdzvērtīgs".
5. Iepirkuma veicējs no personas, kam var būt komerciāla
interese par iepirkumu, tādā veidā, kas var liegt konkurenci,
neprasa un nepieņem ieteikumus, kuri var tikt izmantoti,
sagatavojot vai pieņemot tehniskās specifikācijas konkrētam
iepirkumam.
6. Lielākas skaidrības labad - šis pants nav paredzēts, lai
liegtu iepirkuma veicējam sagatavot, pieņemt vai piemērot
tehniskās specifikācijas, kuru mērķis ir veicināt dabas resursu
saglabāšanu vai aizsargāt vidi.
217. PANTS
Konkursa dokumentācija
1. Iepirkuma veicējs iesniedz piegādātājiem konkursa
dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai
piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa
piedāvājumus. Ja vien tas jau nav norādīts paziņojumā par gaidāmo
iepirkumu, šādā dokumentācijā iekļauj pilnīgu aprakstu par
jautājumiem, kas izklāstīti XVI pielikuma 8. papildinājumā
(Konkursa dokumentācija).
2. Iepirkuma veicējs pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz
konkursa dokumentāciju jebkuram piegādātājam, kurš piedalās
konkursā, un saprātīgā termiņā atbild uz jebkuru informācijas
pieprasījumu, ko izteicis piegādātājs, kurš piedalās konkursā, ar
nosacījumu, ka šāda informācija nepiešķir konkrētajam
piegādātājam konkursā priekšrocības salīdzinājumā ar tā
konkurentiem un ka pieprasījums iesniegts atbilstošā termiņā.
3. Ja iepirkuma gaitā iepirkuma veicējs maina vai groza
kritērijus vai prasības, kas izklāstītas paziņojumā par gaidāmo
iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kura iesniegta konkursā
iesaistītajiem piegādātājiem, tas nosūta rakstiski visus šādus
grozījumus:
a) visiem piegādātājiem, kas piedalās konkursā tad, kad tiek
grozīta informācija, ja tie ir zināmi, un visos pārējos gadījumos
- tādā pašā veidā, kādā tika sniegta sākotnējā informācija,
un
b) atbilstošā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie
piegādātāji varētu izmainīt un no jauna iesniegt grozītos
konkursa piedāvājumus.
218. PANTS
Termiņi
Iepirkuma veicējs atbilstoši savām vajadzībām atvēl pietiekamu
laiku, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt dalības
pieteikumus un atbilstošus konkursa piedāvājumus, ņemot vērā
tādus faktorus kā iepirkuma veids un sarežģītība, apakšuzņēmuma
līgumu paredzamais apjoms un laiks, kas vajadzīgs konkursa
pieteikumu pārsūtīšanai no ārvalstu, kā arī vietējiem punktiem,
ja netiek izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi. Šādi termiņi,
tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir
ieinteresēti vai piedalās. Piemērojamie termiņi ir izklāstīti XVI
pielikuma 6. papildinājumā (Termiņi).
219. PANTS
Sarunas
1. Katra puse var noteikt saviem iepirkuma veicējiem veikt
iepirkumus sarunu procedūrās šādos gadījumos:
a) saistībā ar iepirkumiem, par kuriem tās ir izrādījušas šādu
nodomu paziņojumā par gaidāmo iepirkumu, vai
b) kad no novērtējuma izriet, ka neviens piedāvājums nav
acīmredzami visizdevīgākais, ņemot vērā paziņojumos vai konkursa
dokumentācijā noteiktos konkrētos vērtēšanas kritērijus.
2. Iepirkuma veicējs:
a) nodrošina, ka to piegādātāju izslēgšana, kuri piedalās
sarunās, notiek saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti
paziņojumos vai konkursa dokumentācijā, un
b) ja sarunas tiek slēgtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem
piegādātājiem jaunu vai pārskatītu konkursa piedāvājumu
iesniegšanai.
220. PANTS
Ierobežotas konkursa procedūras vai citu līdzvērtīgu konkursa
procedūru izmantošana
1. Ja vien konkursa procedūra netiek izmantota, lai izvairītos
no konkurences vai lai aizsargātu vietējos piegādātājus,
iepirkuma veicējs var piešķir līgumslēgšanas tiesības, izmantojot
ierobežotu konkursa procedūru vai citas līdzvērtīgas konkursa
procedūras, šādos apstākļos:
a) ja:
i) nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, vai neviens
piegādātājs nav pieteicies dalībai;
ii) nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst
konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;
iii) neviens piegādātājs neatbilst dalības nosacījumiem,
vai
iv) iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu
vienošanos;
ar nosacījumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav būtiski
mainītas;
b) ja mākslas darbu vajadzībām vai tādu iemeslu dēļ, kas
saistīti ar ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram,
patentu vai autortiesību, vai ar īpašumtiesībām aizsargājamas
informācijas aizsardzību, kā arī gadījumā, ja tehnisku iemeslu
dēļ nav konkurences, preces vai pakalpojumus var piegādāt tikai
konkrēts piegādātājs un nav citu pieņemamu alternatīvu vai
aizvietotāja;
c) attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu papildu piegādēm, ko
veic sākotnējais piegādātājs un kas nebija iekļautas sākotnējā
iepirkumā, ja piegādātāja maiņas gadījumā šādu papildu preču vai
pakalpojumu piegāde:
i) nav iespējama tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā
prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām,
programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas
saskaņā ar sākotnējo iepirkumu, un
ii) radītu iepirkuma veicējam ievērojamas neērtības vai
izmaksu būtisku pieaugumu;
d) attiecībā uz precēm, ko iegādājas preču tirgū;
e) ja iepirkuma veicējs iepērk paraugu vai pirmo ražojumu vai
pakalpojumu, kas izstrādāts pēc tā pieprasījuma saistībā ar
konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai
oriģinālizstrādni un šā nolīguma vajadzībām. Ja šādi līgumi ir
izpildīti, turpmākiem preču vai pakalpojumu iepirkumiem piemēro
šo sadaļu;
f) ja papildu pakalpojumi, kas nav iekļauti sākotnējā līgumā,
bet uz ko attiecas konkursa sākotnējā dokumentācijā noteiktie
mērķi, neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami līgumā
izklāstīto būvniecības pakalpojumu izpildei. Tomēr par papildu
būvniecības pakalpojumiem piešķirto līgumu kopsumma nedrīkst
pārsniegt piecdesmit procentus no sākotnējā līguma summas;
g) ciktāl tas ir stingri nepieciešams, ja tādu notikumu
radītas steidzamības dēļ, kurus iepirkuma veicējs nevarēja
paredzēt, preces vai pakalpojumus nav bijis iespējams iegādāties
savlaicīgi, izmantojot atklātu konkursa procedūru, un atklātas
konkursa procedūras izmantošana būtiski kaitētu iepirkuma
veicējam, tā programmas pienākumiem vai pusei;
h) ja līgumslēgšanas tiesības piešķir dizainparaugu konkursa
uzvarētājam, ar nosacījumu, ka konkurss ir organizēts atbilstoši
šajā sadaļā paredzētajiem principiem un dalībniekus vērtē
neatkarīga žūrija nolūkā piešķirt uzvarētājam dizainparaugu
līgumslēgšanas tiesības, vai
i) gadījumos, ko katra puse noteikusi XVI pielikuma 1.
papildinājuma (Piemērošanas joma) F iedaļā (Vispārīgas
piezīmes).
2. Iepirkuma veicējs veic uzskaiti vai sagatavo rakstiskus
ziņojumus, sniedzot īpašu pamatojumu par jebkuru līgumu, kura
slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.
221. PANTS
Elektroniskās izsoles
Ja iepirkuma veicējs plāno veikt aptvertā iepirkuma procedūru,
izmantojot elektronisko izsoli, pirms elektroniskās izsoles
uzsākšanas iestāde katram dalībniekam dara zināmu:
a) automātiskās vērtēšanas metodi, tostarp matemātisko
formulu, kas balstīta uz vērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti
konkursa dokumentācijā un izsoles laikā tiks izmantoti
automātiskajā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;
b) konkursa piedāvājuma elementu jebkuras sākotnējās
novērtēšanas rezultātus, ja līgumslēgšanas tiesības paredzēts
piešķirt visizdevīgākajam piedāvājumam, un
c) jebkuru citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izsoles
norisi.
222. PANTS
Piedāvājumu izskatīšana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana
1. Iepirkuma veicējs saņem, atver un izskata visus konkursa
piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kas garantē iepirkuma procesa
godīgumu un objektivitāti, kā arī piedāvājumu
konfidencialitāti.
2. Lai pretendētu uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu,
piedāvājumam jābūt iesniegtam rakstiski un atvēršanas brīdī
jāatbilst pamatprasībām, kas izklāstītas konkursa dokumentācijā
un - attiecīgā gadījumā - paziņojumos, un tam jābūt no
piegādātāja, kurš atbilst dalības nosacījumiem.
3. Ja vien iepirkuma veicējs nenolemj, ka sabiedrības
interesēs ir līgumslēgšanas tiesības nepiešķirt, tas piešķir
līgumslēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru ir atzinis par
spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kura iesniegtais
piedāvājums ir atzīts par visizdevīgāko, pamatojoties vienīgi uz
tiem kritērijiem, kas noteikti paziņojumos un konkursa
dokumentācijā, vai arī tam piegādātājam, kurš piedāvā viszemāko
cenu, ja cena ir vienīgais kritērijs.
4. Ja iepirkuma veicējs saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena
ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos piedāvājumos norādīto
cenu, tas var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka
tas atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma
noteikumus.
223. PANTS
Iepirkuma informācijas pārredzamība
1. Iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātājus, kuri
piedalās konkursā, par saviem lēmumiem, kas attiecas uz
līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc pieprasījuma dara to
rakstiski. Saskaņā ar 224. panta 2. un 3. punktu iepirkuma
veicējs neizraudzītam piegādātājam pēc pieprasījuma sniedz
paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ nav izraudzījies tā
piedāvājumu, un par sekmīgā piegādātāja piedāvājuma
salīdzinošajām priekšrocībām.
2. Pēc tam, kad piešķirtas tiesības noslēgt katru līgumu, uz
kuru attiecas šī sadaļa, iepirkuma veicējs, cik drīz vien
iespējams, katras puses tiesību aktos noteiktajos termiņos
publicē paziņojumu attiecīgajos drukātajos vai elektroniskajos
plašsaziņas līdzekļos, kas uzskaitīti XVI pielikuma 3.
papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai). Ja
izmanto vienīgi elektronisku plašsaziņas līdzekli, informācijai
jāpaliek viegli pieejamai pietiekoši ilgu laika posmu. Paziņojumā
iekļauj vismaz informāciju, kas minēta XVI pielikuma 7.
papildinājumā (Paziņojumi par līgumslēgšanas tiesību
piešķiršanu).
224. PANTS
Informācijas izpaušana
1. Katra puse pēc otras puses pieprasījuma nekavējoties sniedz
visu attiecīgo informāciju par lēmumu pieņemšanu aptvertajā
iepirkumā, lai pārliecinātos, vai iepirkums veikts atbilstoši šīs
sadaļas noteikumiem. Gadījumos, kad šīs informācijas izpaušana
varētu kaitēt konkurencei turpmākos konkursos, puse, kas saņem
minēto informāciju, neizpauž to piegādātājiem, iepriekš
neapspriežoties ar pusi, kura šo informāciju sniegusi, un
nesaņemot tās piekrišanu.
2. Neskarot citus šīs sadaļas noteikumus, puse, tostarp tās
iepirkuma veicēji, nesniedz piegādātājiem informāciju, kas varētu
kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.
3. Nevienu šīs sadaļas noteikumu neinterpretē tā, ka pusei,
tostarp tās iepirkuma veicējiem, iestādēm un pārskatīšanas
struktūrām, tiek prasīts izpaust konfidenciālu informāciju, ja
tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību, varētu kaitēt godīgai
konkurencei starp piegādātājiem, kaitētu konkrētu personu
likumīgajām komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālā īpašuma
aizsardzībai, vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības
interesēm.
225. PANTS
Vietējās pārskatīšanas procedūras
1. Katra puse ievieš vai patur spēkā savlaicīgas, efektīvas,
pārredzamas un nediskriminējošas administratīvās izskatīšanas
procedūras vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs var apstrīdēt
tādus jautājumus saistībā ar puses un tās iestāžu pienākumiem
atbilstoši šai sadaļai, kas var rasties aptvertajā iepirkumā,
kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts. Visi apstrīdēšanas
procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstveidā un ir vispārēji
pieejami.
2. Katra puse savos vietējos tiesību aktos var noteikt, ka
gadījumā, ja piegādātājs iesniedz sūdzību saistībā ar aptverto
iepirkumu, tā aicina savu iepirkuma veicēju un piegādātāju
atrisināt sūdzības jautājumu, savstarpēji apspriežoties.
Iepirkuma veicējs objektīvi un savlaicīgi izskata jebkuru šādu
sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā
iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā
ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu
tiesā.
3. Katram piegādātājam tiek atvēlēts pietiekams laiks
sagatavot un iesniegt sūdzību, un tas nekādā gadījumā nevar būt
īsāks par desmit dienām, sākot no brīža, kad apstrīdējuma pamats
kļuvis zināms vai kad tam būtu vajadzējis kļūt zināmam
piegādātājam.
4. Puses izveido vai norīko vismaz vienu objektīvu, no tās
iepirkuma veicējiem neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi,
kas pieņem un izskata piegādātāju sūdzības, kuras radušās
saistībā ar aptverto iepirkumu.
5. Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kura nav 4. punktā
minētā iestāde, puse nodrošina, ka piegādātājs var apstrīdēt
sākotnējo lēmumu objektīvā administratīvā vai tiesas iestādē, kas
ir neatkarīga no iepirkuma veicēja, kura iepirkums ir
apstrīdējuma priekšmets. Struktūra, kas izskata lietu atkārtoti
un kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas iestāžu uzraudzībai,
vai arī tai ir procesuālas garantijas, kurās paredzēts, ka:
a) iepirkuma veicējs rakstiski atbild uz sūdzību un sniedz
visus attiecīgos dokumentus struktūrai, kas lietu izskata
atkārtoti;
b) procesa dalībniekiem (turpmāk tekstā - dalībnieki) ir
tiesības tikt uzklausītiem, pirms struktūra, kas lietu izskata
atkārtoti, pieņem lēmumu par sūdzību;
c) dalībniekiem ir tiesības tikt pārstāvētiem un
pavadītiem;
d) dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos, un
e) lēmumi vai ieteikumi attiecībā uz piegādātāju sūdzībām tiek
sniegti savlaicīgi, rakstveidā, un tajos tiek izskaidrots katra
lēmuma vai ieteikuma pamatojums.
6. Puses ievieš vai patur spēkā procedūras, kurās paredz:
a) steidzamus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam
iespēju piedalīties iepirkumā. Šādu starpposma pasākumu rezultātā
var tikt apturēts iepirkuma process. Procedūrās var paredzēt, ka,
izlemjot par to, vai šādi pasākumi jāpiemēro, var ņemt vērā
sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas saistībā ar attiecīgajām
interesēm, tostarp sabiedrības interesēm. Pamatojumu pasākumu
nepiemērošanai sniedz rakstveidā, un
b) korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai
nodarīto kaitējumu saskaņā ar katras puses tiesību aktiem, ja
struktūra, kas lietu izskata atkārtoti, ir konstatējusi, ka ir
noticis pārkāpums vai neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā.
226. PANTS
Piemērošanas jomas izmaiņas un labojumi
1. Piemērošanas jomas izmaiņu un labojumu jautājumus ES puse
risina divpusējās apspriedēs ar katru attiecīgo Centrālamerikas
puses republiku. Savukārt piemērošanas jomas izmaiņu un labojumu
jautājumus katra Centrālamerikas puses republika risina
divpusējās apspriedēs ar ES pusi.
Ja puse ir iecerējusi mainīt sava iepirkuma piemērošanas jomu
saskaņā ar šo sadaļu, tā:
a) rakstiski informē otru pusi vai attiecīgās puses un
b) iekļauj paziņojumā priekšlikumu otrai pusei par
atbilstošiem kompensējošiem pielāgojumiem, lai saglabātu
piemērošanas jomas līmeni, kas pielīdzināms tam, kāds tas bija
pirms izmaiņām.
2. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta pusei nav jāparedz
kompensējoši pielāgojumi, ja:
a) attiecīgās izmaiņas ir tikai nenozīmīgi formāli grozījumi
vai labojumi, vai
b) ierosinātās izmaiņas attiecas uz struktūru, pār kuru puse
ir faktiski atcēlusi savu kontroli vai ietekmi.
Puses var ieviest tikai nenozīmīgus formālus grozījumus vai
labojumus savā piemērošanas jomā saskaņā ar šo sadaļu, ievērojot
šā nolīguma IV daļas XIII sadaļas (Saskaņā ar šo nolīgumu
izveidotu struktūru īpašie uzdevumi ar tirdzniecību saistītos
jautājumos) noteikumus.
3. Ja ES puse vai attiecīgā Centrālamerikas puses republika
nepiekrīt, ka:
a) saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ierosinātais
pielāgojums ir pietiekams, lai saglabātu abpusēji saskaņotas
piemērošanas jomas pielīdzināmu līmeni;
b) ierosinātās izmaiņas ir nenozīmīgs grozījums vai labojums
saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vai
c) ierosinātās izmaiņas attiecas uz struktūru, pār kuru puse
ir faktiski atcēlusi savu kontroli vai ietekmi saskaņā ar 2.
punkta b) apakšpunktu,
tai ir rakstiski jāiesniedz savi iebildumi trīsdesmit dienās
no 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas; pretējā gadījumā tiek
uzskatīts, ka tā ir piekritusi pielāgojumam vai ierosinātajām
izmaiņām, tostarp šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) norādītajiem mērķiem.
4. Ja attiecīgās puses ir vienojušās par ierosināto
pielāgojumu, labojumu vai nenozīmīgo grozījumu un ja trīsdesmit
dienās nav iesniegts rakstisks iebildums saskaņā ar 3. punktu,
ievieš attiecīgās izmaiņas atbilstoši 6. punkta noteikumiem.
5. ES puse un katra Centrālamerikas puses republika jebkurā
laikā var iesaistīties divpusējās sarunās par tādas tirgus
pieejamības paplašināšanu, kas savstarpēji piešķirta saskaņā ar
šo sadaļu, ievērojot šajā nolīgumā paredzēto atbilstošo
institucionālo un procesuālo kārtību.
6. Asociācijas padome groza XVI pielikuma 1. papildinājuma
(Piemērošanas joma) A, B vai C iedaļas attiecīgās daļas, lai
atspoguļotu jebkuras pušu saskaņotās izmaiņas, tehniskus
labojumus vai nenozīmīgus grozījumus.
227. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība valsts iepirkuma jomā
Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt
savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas
jautājumos, kas saistīti ar valsts iepirkumu. Šajā ziņā puses ir
apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā
nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības
attīstība) 58. pantā.
VI SADAĻA
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS
1. NODAĻA
MĒRĶI UN PRINCIPI
228. PANTS
Mērķi
Šīs sadaļas mērķi ir šādi:
a) nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību atbilstošu un
efektīvu aizsardzību pušu teritorijā, ņemot vērā katras puses
ekonomisko situāciju un sociālās un kultūras vajadzības;
b) veicināt un atbalstīt tehnoloģijas nodošanu starp
reģioniem, lai varētu izveidot pienācīgu un dzīvotspējīgu
tehnoloģisko bāzi Centrālamerikas puses republikās;
c) veicināt tehnisko un finansiālo sadarbību starp abiem
reģioniem intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
229. PANTS
Pienākumu būtība un darbības joma
1. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti
tie starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu,
kuros tās ir puses, tostarp PTO Līgums par intelektuālā īpašuma
tiesību komercaspektiem (turpmāk tekstā - TRIPS līgums).
Šīs sadaļas noteikumi papildina un precizē pušu savstarpējās
tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos
starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.
2. Intelektuālais īpašums un sabiedrības veselība:
a) puses atzīst nozīmi, kāda ir Pasaules Tirdzniecības
organizācijas 2001. gada 14. novembrī Ministru konferencē
pieņemtajai Dohas deklarācijai par TRIPS līgumu un
sabiedrības veselību. Interpretējot un īstenojot tiesības un
pienākumus saskaņā ar šo sadaļu, puses nodrošina atbilstību
minētajai deklarācijai;
b) puses veicina, lai tiktu īstenots un ievērots PTO
Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmums par to, kā īstenot
6. punktu Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un
sabiedrības veselību, kā arī 2005. gada 6. decembrī Ženēvā
pieņemtais Protokols, ar ko groza TRIPS līgumu.
3.a) Šajā nolīgumā intelektuālā īpašuma tiesības ietver
autortiesības, tostarp autortiesības uz datorprogrammām un datu
bāzēm un blakustiesības, kā arī tiesības, kas saistītas ar
patentiem, preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem,
rūpnieciskajiem dizainparaugiem, integrālshēmu konfigurācijas
shēmām (topogrāfijām), ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tostarp
izcelsmes apzīmējumiem, kā arī augu šķirnēm un neizpaustas
informācijas aizsardzību;
b) šajā nolīgumā attiecībā uz negodīgu konkurenci aizsardzība
tiek piešķirta saskaņā ar 10.bis pantu Parīzes Konvencijā
par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas redakcija, 1967.
gads) (turpmāk tekstā - Parīzes konvencija).
4. Puses atzīst valstu suverēnās tiesības pār to dabas
resursiem un piekļuvi to ģenētiskajiem resursiem saskaņā ar to,
kas noteikts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (1992. gads).
Neviens šīs sadaļas noteikums neliedz pusēm noteikt vai paturēt
spēkā pasākumus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanu, tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgas
un vienlīdzīgas tiesības uz labumu, kas izriet no ģenētisko
resursu izmantošanas, atbilstoši minētajā konvencijā
noteiktajam.
5. Puses atzīst, ka svarīgi ir ievērot, saglabāt un uzturēt
pamatiedzīvotāju un vietējās sabiedrības zināšanas, jauninājumus
un praksi, kas ietver tradicionālo praksi saistībā ar bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
230. PANTS
Lielākās labvēlības režīms un valsts režīms
Saskaņā ar TRIPS līguma 3. un 4. pantu un ievērojot
minētajos noteikumos paredzētos izņēmumus, katra puse otras puses
valstspiederīgajiem piemēro:
a) režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kuru tā piemēro
saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma
aizsardzību, un
b) priekšrocības, labvēlību, privilēģijas vai neaizskaramību,
ko tā piemēro jebkuras citas valsts valstspiederīgajiem attiecībā
uz intelektuālā īpašuma aizsardzību.
231. PANTS
Tehnoloģijas nodošana
1. Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem un informāciju par
savu praksi un politiku, kas ietekmē tehnoloģijas nodošanu, gan
to attiecīgajos reģionos, gan ar trešām valstīm, lai ieviestu
pasākumus informācijas plūsmu, uzņēmējdarbības partnerību un
licenču un apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanas veicināšanai. Īpašu
uzmanību pievērš nosacījumiem, kas nepieciešami, lai radītu
atbilstošu vidi, kura ļauj nodot tehnoloģiju starp pusēm, tostarp
tādās jomās kā cilvēkkapitāla attīstība un tiesiskais
regulējums.
2. Puses atzīst izglītības un profesionālās apmācības nozīmi
tehnoloģijas nodošanā, ko var veikt, izmantojot akadēmiskas,
profesionālas un/vai uzņēmējdarbības apmaiņas programmas, kuras
vērstas uz zināšanu nodošanu starp pusēm 33.
3. Puses attiecīgā gadījumā veic piemērotus pasākumus, lai
novērstu vai ierobežotu tādu licencēšanas praksi vai nosacījumus
attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas var nelabvēlīgi
ietekmēt starptautisko tehnoloģijas nodošanu un kas ir
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums no tiesību īpašnieku puses
vai acīmredzamu informācijas atšķirību ļaunprātīga izmantošana
licenču piešķiršanas sarunās.
4. Puses atzīst tādu mehānismu izveides nozīmi, kas stiprina
un veicina ieguldījumus Centrālamerikas puses republikās, jo
īpaši novatoriskos un augsto tehnoloģiju sektoros. ES puse dara
visu iespējamo, lai piedāvātu savā teritorijā esošām iestādēm un
uzņēmumiem atvieglojumus, kas paredzēti, lai veicinātu un
atbalstītu tehnoloģijas nodošanu Centrālamerikas puses republiku
iestādēm un uzņēmumiem, lai šīs valstis varētu izveidot
dzīvotspējīgu tehnoloģisko platformu.
5. Pasākumi, kas izklāstīti šajā pantā paredzēto mērķu
sasniegšanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas
(Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 55. pantā.
232. PANTS
Tiesību izsmelšana
Puses var brīvi noteikt kārtību attiecībā uz intelektuālā
īpašuma tiesību izsmelšanu, ievērojot TRIPS līguma
noteikumus.
2. NODAĻA
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI
A IEDAĻA
AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS
233. PANTS
Piešķirtā aizsardzība
Puses apņemas ievērot:
a) Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu
producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961.
gads) (turpmāk tekstā - Romas konvencija);
b) Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu
aizsardzību (1886. gads, pēdējie grozījumi izdarīti 1979. gadā)
(turpmāk tekstā - Bernes konvencija);
c) Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Līgumu par
autortiesībām (Ženēva, 1996. gads) (turpmāk tekstā - WCT),
un
d) Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Līgumu par
izpildījumu un fonogrammām (Ženēva, 1996. gads) (turpmāk tekstā -
WPPT).
234. PANTS
Autortiesību termiņš
Puses vienojas, ka autortiesību aizsardzības termiņa
aprēķināšanas mērķiem attiecībā uz literatūras un mākslas darbu
aizsardzību piemēro Bernes konvencijas 7. un 7.bis pantu,
ar nosacījumu, ka Bernes konvencijas 7. panta 1., 2., 3. un 4.
punktā definētās aizsardzības minimālais termiņš ir septiņdesmit
gadi.
235. PANTS
Blakustiesību termiņš
Puses vienojas, ka izpildītāju, fonogrammu producentu un
raidorganizāciju tiesību aizsardzības termiņa aprēķināšanas
mērķiem piemēro Romas konvencijas 14. panta noteikumus, ar
nosacījumu, ka Romas konvencijas 14. pantā definētās aizsardzības
minimālais termiņš ir piecdesmit gadi.
236. PANTS
Tiesību kolektīvā pārvaldība
Puses atzīst nozīmi, kāda ir mantisko tiesību kolektīvā
pārvaldījuma organizāciju darbībai un to savstarpējo procedūru
izstrādei, lai savstarpēji nodrošinātu vieglāku piekļuvi saturam
un tā nodošanu starp pušu teritorijām, un augsta attīstības
līmeņa sasniegšanu attiecībā uz to uzdevumu izpildi.
237. PANTS
Apraide un publiskošana34
1. Šajā noteikumā izpildījuma vai fonogrammas publiskošana ir
izpildījuma skaņu vai fonogrammā ierakstītu skaņu vai to
atveidojumu nodošana sabiedrībai jebkādā veidā, izņemot apraidi.
Šajā pantā "publiskošana" ietver skaņu vai fonogrammā
ierakstītu skaņu atveidojumu publisku pārraidīšanu.
2. Katra puse saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem paredz
izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt raidīt un
publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad izpildījums
ir jau pārraidīts vai izdarīts no ieraksta.
3. Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības uz
vienreizēju taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu
fonogrammu tiešu vai netiešu izmantošanu apraidei vai jebkādai
publiskošanai. Ja nav noslēgta vienošanās starp izpildītājiem un
fonogrammu producentiem, puses var paredzēt nosacījumus par šādas
atlīdzības sadalīšanu starp abām tiesību subjektu
kategorijām.
4. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut
vai aizliegt retranslēt bezvadu sistēmā to raidījumus, kā arī
publiskot to televīzijas pārraides, ja šāda publiskošana notiek
vietās, kas publikai pieejamas par ieejas maksu.
5. Puses savos tiesību aktos var paredzēt ierobežojumus vai
izņēmumus attiecībā uz 2., 3. un 4. punktā noteiktajām tiesībām
tikai atsevišķos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā tiesību
priekšmeta parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar
tiesību subjektu likumīgās intereses.
B IEDAĻA
PREČU ZĪMES
238. PANTS
Starptautiskie nolīgumi
Eiropas Savienība un Centrālamerikas puses republikas veic
visus pamatotos pasākumus, lai:
a) ratificētu Madrides Nolīguma par preču zīmju starptautisko
reģistrāciju protokolu (Madride, 1989. gads) vai pievienotos tam,
un
b) ievērotu Preču zīmju līgumu (Ženēva, 1994. gads).
239. PANTS
Reģistrācijas procedūra
ES puse un Centrālamerikas puses republikas paredz preču zīmju
reģistrācijas sistēmu, kurā pienācīgi pamato un rakstveidā
noformē katru galīgo lēmumu, ko pieņem attiecīgā preču zīmju
pārvalde. Preču zīmes reģistrācijas atteikuma iemeslus rakstiski
paziņo pieteikuma iesniedzējam, kuram ir iespēja apstrīdēt šādu
atteikumu un pārsūdzēt galīgo atteikumu tiesā. ES puse un
Centrālamerikas puses republikas arī nodrošina iespēju iebilst
pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu
iesniegšanas procedūra notiek pēc sacīkstes principa.
240. PANTS
Plaši pazīstamas preču zīmes
Attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav identiski vai
līdzīgi tiem, kurus atpazīst pēc plaši pazīstamas preču zīmes, ja
šīs preču zīmes izmantošana saistībā ar šīm precēm vai
pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai
pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ja šādas
izmantošanas dēļ varētu tikt nodarīts kaitējums reģistrētās preču
zīmes īpašnieka interesēm, mutatis mutantis piemēro
Parīzes konvencijas 6.bis pantu. Lielākas skaidrības labad
puses šo aizsardzību var piemērot arī nereģistrētām plaši
pazīstamām preču zīmēm.
241. PANTS
Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām
Puses var noteikt ierobežotus izņēmumus no preču zīmes
piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu
izmantošanu. Nosakot šādus izņēmumus, ņem vērā reģistrētās preču
zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās tiesības.
C IEDAĻA
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
242. PANTS
Vispārīgi noteikumi
1. Turpmākie noteikumi attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir pušu
teritorijā.
2. Šajā nolīgumā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir norādes,
kas identificē preces izcelsmi puses teritorijā vai šādas
teritorijas reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte, reputācija
vai citas raksturīgās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās
ģeogrāfisko izcelsmi.
243. PANTS
Darbības un piemērošanas joma
1. Puses atkārtoti apstiprina tiesības un pienākumus, kas
noteikti TRIPS līguma II daļas 3. iedaļā.
2. Uz puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā
otrai pusei, šis pants attiecas tikai tad, ja tās tiek atpazītas
un atzītas par tādām to izcelsmes valstī.
244. PANTS
Aizsardzības sistēma
1. Puses patur spēkā vai ievieš savos tiesību aktos sistēmas
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pirms šā nolīguma
stāšanās spēkā saskaņā ar V daļas 353. panta 5. punktu.
2. Pušu tiesību akti ietver tādus elementus kā:
a) reģistrs, kurā uzskaitītas to attiecīgajās teritorijās
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
b) administratīvs process, kura gaitā pārbauda, vai
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes identificē preces izcelsmi vienas
puses teritorijā, reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte,
reputācija vai cita īpašība galvenokārt ir saistāma ar tās
ģeogrāfisko izcelsmi;
c) prasība, ka reģistrētam nosaukumam jāatbilst konkrētam
ražojumam vai ražojumiem, kuriem ir noteikta ražojuma
specifikācija, ko var grozīt, tikai īstenojot atbilstīgu
administratīvu procesu;
d) preces vai preču ražošanai piemērojamie kontroles
noteikumi;
e) tiesības jebkuram uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību
attiecīgajā reģionā un kas ievēro kontroles pasākumu sistēmu,
izmantot aizsargāto nosaukumu, ar nosacījumu, ka ražojums atbilst
attiecīgajai specifikācijai;
f) procedūra, kas saistīta ar pieteikuma publicēšanu un ļauj
ņemt vērā nosaukumu iepriekšējo lietotāju likumīgās intereses
neatkarīgi no tā, vai šādus nosaukumus aizsargā vai neaizsargā kā
intelektuālā īpašuma formu.
245. PANTS
Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
1. Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdim puses saskaņā ar V
daļas 353. panta 5. punktu35:
a) ir pabeigušas iebildumu iesniegšanas un pārbaudīšanas
procedūras vismaz attiecībā uz tiem XVII pielikumā (To nosaukumu
saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai
pušu teritorijās) uzskaitītajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
pieteikumiem, par kuriem netika iesniegti iebildumi vai attiecībā
uz kuriem valsts reģistrācijas procedūru gaitā kāds no
iebildumiem tika noraidīts formālu iemeslu dēļ;
b) ir uzsākušas procedūras XVII pielikumā (To nosaukumu
saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai
pušu teritorijās) uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
aizsardzībai, un ir beidzies iebildumu iesniegšanas termiņš
attiecībā uz XVII pielikumā uzskaitītajiem ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu pieteikumiem, par kuriem iesniegti iebildumi, un šādi
iebildumi ir atzīti par prima facie meritorious valsts
reģistrācijas procedūru gaitā;
c) aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām piešķirta
aizsardzība kā tādām atbilstoši šajā nolīgumā noteiktajam
aizsardzības līmenim.
2. Asociācijas padome savā pirmajā sanāksmē pieņem lēmumu, ar
ko XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes)
iekļauj visus tos XVII pielikumā (To nosaukumu saraksts, ko
piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu
teritorijās) ietvertos nosaukumus, kuri ir aizsargāti kā
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pēc tam, kad tos veiksmīgi
pārbaudījušas pušu kompetentās valsts vai reģionālās
iestādes.
246. PANTS
Piešķirtā aizsardzība
1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas XVIII
pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), kā arī
tās, kuras pievienotas atbilstoši 247. pantam, aizsargā vismaz
pret:
a) jebkuru tādu līdzekļu izmantošanu preču noformēšanā vai
prezentācijā, kas norāda vai uzvedina uz domām, ka attiecīgās
preces izcelsme ir ģeogrāfiskā teritorijā, kura nav patiesā
preces izcelsmes vieta, tādējādi maldinot sabiedrību attiecībā uz
preces ģeogrāfisko izcelsmi;
b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu
tādiem pašiem ražojumiem, kuru izcelsme nav attiecīgajā
ģeogrāfiskās izcelsmes norādē minētajā vietā, pat ja ir norādīta
ražojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir
pārtulkots vai papildināts ar tādiem vārdiem kā
"veids", "tips", "imitācija",
"līdzīgs" vai tamlīdzīgi;
c) jebkuru citu praksi, kas maldina patērētāju attiecībā uz
ražojuma patieso izcelsmi, vai jebkuru citu izmantošanas veidu,
kurš uzskatāms par negodīgas konkurences īstenošanu tā, kā tas
noteikts Parīzes konvencijas 10.bis pantā.
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kam piešķirta aizsardzība
vienā no pusēm atbilstoši 245. pantā noteiktajai procedūrai,
attiecīgajā pusē nevar uzskatīt par tādu, kura kļuvusi par sugas
vārdu, kamēr vien tā tiek aizsargāta kā ģeogrāfiskās izcelsmes
norāde izcelsmes pusē.
3. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādē ir iekļauts vārds, kas
pusē tiek uzskatīts par sugas vārdu, šāda sugas vārda izmantošanu
uz attiecīgās preces konkrētajā pusē neuzskata par tādu, kura ir
pretrunā šim pantam.
4. Attiecībā uz tādu ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,
kas nav vīni un spirtotie dzērieni, nevienu šā nolīguma noteikumu
neinterpretē tā, ka tas nosaka pusei pienākumu aizliegt
nepārtraukti un līdzīgā veidā izmantot konkrētu otras puses
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saistībā ar precēm vai
pakalpojumiem kādam no tās valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem
iedzīvotājiem, kuri ir izmantojuši attiecīgo ģeogrāfiskās
izcelsmes norādi labā ticībā un nepārtraukti attiecībā uz tām
pašām vai saistītām precēm vai pakalpojumiem konkrētās puses
teritorijā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.
247. PANTS
Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana
1. Puses vienojas par iespēju pievienot papildu ģeogrāfiskās
izcelsmes norādes attiecībā uz vīniem, spirtotajiem dzērieniem,
lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas attiecīgā
gadījumā aizsargājami, pamatojoties uz šajā sadaļā paredzētajiem
noteikumiem un procedūrām.
Šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pēc tam, kad tās
veiksmīgi pārbaudījušas kompetentās valsts vai reģionālās
iestādes, iekļauj XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās
izcelsmes norādes) saskaņā ar attiecīgiem Asociācijas padomei
paredzētiem noteikumiem un procedūrām.
2. Par dienu, kurā iesniegts aizsardzības pieteikums, uzskata
dienu, kurā otrai pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka ir izpildītas
šādiem pieteikumiem piemērojamās formālās prasības.
248. PANTS
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un preču zīmju attiecības
1. Pušu tiesību akti nodrošina, ka preču zīmes reģistrācijas
pieteikums, kas atbilst kādai no 246. pantā uzskaitītajām
situācijām attiecībā uz tamlīdzīgiem ražojumiem36,
tiek noraidīts, ja šāds reģistrācijas pieteikums tiek iesniegts
pēc termiņa, kurš noteikts pieteikumu iesniegšanai par
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanu attiecīgajā
teritorijā37.
2. Līdzīgi puses saskaņā ar saviem vietējiem vai reģionāliem
tiesību aktiem var paredzēt iemeslus, kuru dēļ tiek atteikta
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, tostarp iespēju
nepiešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja, ņemot
vērā labi zināmu vai plaši pazīstamu preču zīmi, aizsardzība
varētu maldināt patērētājus attiecībā uz ražojuma patieso
identitāti.
3. Puses patur spēkā tiesiskos līdzekļus, ko jebkura fiziska
vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var
izmantot, lai pieprasītu preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, norādot šāda
pieprasījuma iemeslus.
249. PANTS
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas tiesības
Tiklīdz ģeogrāfiskās izcelsmes norādei tiek piešķirta
aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu pusē, kas nav izcelsmes puse,
šāda aizsargāta nosaukuma izmantošanai nav vajadzīga lietotāju
reģistrācija šādā pusē.
250. PANTS
Domstarpību izšķiršana
Nevienai no pusēm nav tiesiskās aizsardzības līdzekļu, lai
apstrīdētu valsts vai reģionālās kompetentās iestādes galīgo
lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju vai
aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma IV daļas X sadaļu (Domstarpību
izšķiršana). Jebkuru pretenziju pret ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes aizsardzību izskata pieejamās tiesu iestādes, kas
izveidotas saskaņā ar katras puses vietējiem vai reģionāliem
tiesību aktiem.
D IEDAĻA
DIZAINPARAUGI
251. PANTS
Starptautiskie nolīgumi
Eiropas Savienība un Centrālamerikas puses republikas veic
visus pamatotos pasākumus, lai izpildītu Hāgas Vienošanos par
dizainparaugu starptautisko reģistrāciju (Ženēvas akts, 1999.
gads).
252. PANTS
Aizsardzības prasības
1. Puses nodrošina aizsardzību jauniem38 vai
oriģināliem patstāvīgi radītiem dizainparaugiem.
2. Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja tas būtiski atšķiras no
zināmiem dizainparaugiem vai zināmu dizaina īpašību
apvienojumiem.
3. Šo aizsardzību nodrošina ar reģistrāciju, un tā piešķir
dizainparaugu turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šā panta
noteikumiem. Katra puse var noteikt, ka nereģistrēti
dizainparaugi, kas darīti pieejami sabiedrībai, piešķir
ekskluzīvas tiesības tikai tad, ja apstrīdētā izmantošana ir
aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultāts.
253. PANTS
Izņēmumi
1. Puses var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu
aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatotā
pretrunā aizsargāto dizainparaugu parastajai izmantošanai un
nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka
likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās
intereses.
2. Dizainparaugu aizsardzību neattiecina uz dizainparaugiem,
kas veidoti, ņemot vērā galvenokārt tehniskus vai funkcionālus
apsvērumus.
3. Dizainparaugs nepiešķir tiesības, ja tas ir pretrunā
sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības morālei.
254. PANTS
Piešķirtās tiesības
1. Aizsargāta dizainparauga īpašniekam ir tiesības liegt
trešām pusēm, kas nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, izgatavot,
pārdot vai importēt preces, kurām ir aizsargātais dizains vai
kuras iemieso aizsargāto dizainu, ja šāda darbība tiek veikta
komerciālos nolūkos.
2. Turklāt puses nodrošina efektīvu aizsardzību
rūpnieciskajiem dizainparaugiem, lai novērstu darbības, kas
nepamatoti kaitē dizainparauga parastajai izmantošanai vai ir
nesaderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi, atbilstoši Parīzes
Konvencijas 10.bis panta noteikumiem.
255. PANTS
Aizsardzības termiņš
1. ES pusē un Centrālamerikas puses republikās spēkā esošās
aizsardzības termiņš ir vismaz desmit gadi. Katra puse var
noteikt, ka aizsardzības termiņu tiesību subjektam var pagarināt
par vienu vai vairākiem piecu gadu termiņiem līdz katras puses
tiesību aktos noteiktajam maksimālajam aizsardzības termiņam.
2. Ja puse paredz nereģistrētu dizainparaugu aizsardzību,
šādas aizsardzības termiņš ir vismaz trīs gadi.
256. PANTS
Reģistrācijas spēkā neesamība vai atteikums
1. Atteikt dizainparauga reģistrēšanu vai to atzīt par spēkā
neesošu var tikai pārliecinošu un svarīgu iemeslu dēļ, kas
saskaņā ar katras puses tiesību aktiem var būt šādi:
a) ja dizainparaugs neatbilst 252. panta 1. punktā noteiktajai
definīcijai;
b) ja saskaņā ar tiesas lēmumu tiesību subjektam nav tiesību
uz dizainparaugu;
c) ja dizainparaugs ir pretrunā iepriekšējam dizainparaugam,
kas ir darīts pieejams sabiedrībai pēc pieteikuma iesniegšanas
dienas vai - ja tiek pieprasīta prioritāte - dizainparauga
prioritātes dienas, un kas ir aizsargāts ar reģistrētu
dizainparaugu vai dizainparauga pieteikumu, sākot no dienas pirms
minētās dienas;
d) ja vēlākā dizainparaugā ir izmantota atšķirības zīme, un
attiecīgās puses tiesību akti, kas reglamentē minēto zīmi,
piešķir zīmes tiesību subjektam tiesības aizliegt šādu
izmantošanu;
e) ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas
aizsargāts saskaņā ar attiecīgās puses autortiesību likumu;
f) ja dizainparaugā ir neatbilstoši izmantota kāda no Parīzes
konvencijas 6.ter pantā uzskaitītajām pozīcijām vai
žetoni, emblēmas un ģerboņi, uz kuriem neattiecas 6.ter
pants un ar kuriem konkrētajā pusē ir saistāmas īpašas
sabiedrības intereses;
g) ja rūpnieciskā dizainparauga publiskošana ir pretrunā
sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības morālei.
2. Puse kā alternatīvu spēkā neesamībai var noteikt, ka tāda
dizainparauga lietošana, uz kuru attiecas 1. punktā paredzētie
apstākļi, var tikt ierobežota.
257. PANTS
Saistība ar autortiesībām
Dizainparaugam, ko aizsargā dizainparauga tiesības un kas
reģistrēts pusē saskaņā ar šo iedaļu, var būt arī tiesības uz
aizsardzību atbilstīgi minētās puses autortiesību likumam, sākot
no dienas, kurā dizainparaugs ir radīts vai jebkādā veidā
noteikts.
E IEDAĻA
PATENTI
258. PANTS
Starptautiskie nolīgumi
1. Puses ievēro Budapeštas līgumu par mikroorganismu depozītu
starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā (1977. gads,
grozīts 1980. gadā).
2. Eiropas Savienība veic pamatotus pasākumus, lai izpildītu
Patentu līgumu (Ženēva, 2000. gads), un Centrālamerikas puses
republikas veic pamatotus pasākumus, lai ratificētu minēto līgumu
vai pievienotos tam.
F IEDAĻA
AUGU ŠĶIRNES
259. PANTS
Augu šķirnes
1. Puses paredz augu šķirņu aizsardzību, izmantojot patentus
vai efektīvu sui generis sistēmu, vai arī abu šo elementu
apvienojumu.
2. Puses saprot, ka starp augu šķirņu aizsardzību un puses
spēju aizsargāt un saglabāt savus ģenētiskos resursus nepastāv
pretruna.
3. Pusēm ir tiesības noteikt izņēmumus ekskluzīvajām tiesībām,
ko piešķir selekcionāriem, lai ļautu lauksaimniekiem saglabāt,
izmantot un veikt apmaiņu ar aizsargāto saimniecības vajadzībām
saglabāto sēklu vai pavairošanas materiālu.
3. NODAĻA
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEMĒROŠANA
260. PANTS
Vispārīgi pienākumi
1. Puses atkārtoti apstiprina savas TRIPS līgumā un jo
īpaši tā III daļā paredzētās tiesības un pienākumus un paredz
turpmāk tekstā minētos papildu pasākumus, procedūras un
aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.
Minētie pasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir
taisnīgi, samērīgi un objektīvi un nav katrā ziņā sarežģīti vai
dārgi, vai saistīti ar nesamērīgiem termiņiem vai nepamatotiem
kavējumiem39.
2. Šie pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir arī
efektīvi un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no
šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos
neizmanto ļaunprātīgi.
261. PANTS
Tiesīgie prasītāji
Katra puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un
TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un
aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:
a) intelektuālā īpašuma tiesību subjektus saskaņā ar
piemērojamo tiesību aktu noteikumiem un
b) federācijas un asociācijas, kā arī licences ekskluzīvus
turētājus un citus pienācīgi pilnvarotus licences turētājus,
ciktāl tas ir atļauts un saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu
noteikumiem. Jēdziens "licences turētājs" attiecas uz
konkrētā intelektuālajā īpašumā ietvertu atsevišķu vai vairāku
ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību licences turētāju.
262. PANTS
Pierādījumi
Puses veic tādus pasākumus, kādi ir vajadzīgi, ja tiesību
subjekts ir iesniedzis pamatoti pieejamus pierādījumus, lai
pamatotu savu argumentu, ka tā intelektuālā īpašuma tiesības ir
pārkāptas komerciālā mērogā, un ir norādījis tādus pierādījumus
attiecībā uz savu argumentu pamatojumu kā pretējās puses
kontrole, lai kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma
saņemšanas attiecīgā gadījumā un, ja to paredz piemērojamie
tiesību akti, varētu pieprasīt, lai pretējā puse iesniedz šādus
pierādījumus, ievērojot konfidenciālas informācijas
aizsardzību.
263. PANTS
Pasākumi pierādījumu saglabāšanai
Tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir iesniegusi
pamatoti pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās
intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks
pārkāptas, var noteikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus,
lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo
pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.
Šādi pasākumi var būt pārkāpuma preču sīka raksturošana, ņemot
vai neņemot paraugus, vai to fizisks arests un - attiecīgos
gadījumos - šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai izmantoto
materiālu un piederumu, kā arī saistīto dokumentu sīka
raksturošana. Šos pasākumus vajadzības gadījumā var veikt,
neuzklausot otru pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt
nelabojamu kaitējumu tiesību subjektam vai ja pastāv uzskatāms
pierādījumu iznīcināšanas risks.
264. PANTS
Tiesības uz informāciju
Puses var noteikt, ka, ja vien tas ir samērīgi ar pārkāpuma
smagumu, tiesu iestādēm ir pilnvaras likt pārkāpējam informēt
tiesību subjektu par pārkāpuma preču vai pakalpojumu ražošanā un
izplatīšanā iesaistītajām trešām personām un par preču vai
pakalpojumu izplatīšanas kanāliem.
265. PANTS
Pagaidu un piesardzības pasākumi
1. Katra puse paredz, ka tās tiesu iestādēm ir pilnvaras
noteikt pagaidu un piesardzības pasākumus un nekavējoties īstenot
tos, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu draudus
vai aizliegtu turpināt iespējamos pārkāpumus. Šādus pasākumus var
pieprasīt pēc tiesību subjekta pieprasījuma, inaudita altera
parte vai pēc atbildētāja uzklausīšanas, saskaņā ar katras
puses tiesu iestāžu procesuālajiem noteikumiem.
2. Katra puse nosaka, ka tās tiesu iestādēm ir pilnvaras
pieprasīt, lai prasītājs iesniedz jebkādus pamatoti pieejamos
pierādījumus, lai tās pietiekami pārliecinātos, ka prasītāja
tiesības tiek pārkāptas vai ka šāda pārkāpšana ir nenovēršama, un
likt prasītājam iesniegt pamatotu nodrošinājumu vai līdzvērtīgu
apliecinājumu, kas ir pietiekams, lai aizsargātu atbildētāju un
novērstu tiesību pārkāpšanu, tā, lai netiktu nepamatoti liegta
šādu procedūru izmantošana.
266. PANTS
Korektīvi pasākumi
1. Katra puse nosaka, ka:
a) tās tiesu iestādēm ir pilnvaras pēc prasītāja lūguma un
neskarot jebkādus zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies tiesību
subjektam, pieprasīt to preču iznīcināšanu, attiecībā uz kurām
konstatēts, ka tās ir pirātpreces vai viltotas preces, vai citus
atbilstošus pasākumus, lai galīgi izņemtu šādas preces no
tirdzniecības kanāliem;
b) tās tiesu iestādēm ir pilnvaras attiecīgos gadījumos
nospriest, ka materiāli un piederumi, kas pārsvarā izmantoti šādu
pirātpreču vai viltotu preču ražošanā vai radīšanā, ir bez
jebkādas kompensācijas iznīcināmi vai - izņēmuma gadījumos -
izmantojami ārpus tirdzniecības kanāliem tā, lai mazinātu
turpmāku pārkāpumu risku. Izvērtējot šādu korektīvu pasākumu
pieprasījumus, puses tiesu iestādes cita starpā var ņemt vērā
pārkāpuma smagumu, kā arī to trešo personu intereses, kam ir
īpašuma, turējuma, līgumiskas vai nodrošinātas intereses.
2. Katra puse var noteikt, ka tiesu iestādes bez tiesību
subjekta atļaujas nepieprasa preču ar viltotām preču zīmēm un
preču, ar kurām tiek pārkāptas autortiesības un blakustiesības,
dāvināšanu labdarībai, ja to atļauj vietējie tiesību akti, vai ka
šādas preces var tikt dāvinātas labdarībai tikai konkrētos
apstākļos, ko var noteikt saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.
Nekādā ziņā ar nelikumīgi piestiprinātās preču zīmes vienkāršu
noņemšanu nav pietiekami, lai atļautu preču laišanu apgrozībā
tirdzniecības kanālos, izņemot gadījumus, kas noteikti vietējos
tiesību aktos un citos starptautiskos noteikumos.
3. Izvērtējot šādu korektīvu pasākumu pieprasījumus, puses var
piešķirt savām tiesu iestādēm tiesības cita starpā ņemt vērā
pārkāpuma smagumu, kā arī to trešo personu intereses, kam ir
īpašuma, turējuma, līgumiskas vai nodrošinātas intereses.
4. Tiesu iestādes pieprasa veikt minētos pasākumus uz
pārkāpēja rēķina, izņemot ārkārtas apstākļus.
5. Saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem puses var paredzēt
citus korektīvus pasākumus saistībā ar precēm, attiecībā uz kurām
konstatēts, ka tās ir pirātpreces vai viltotas preces, un
saistībā ar materiāliem un piederumiem, kas pārsvarā izmantoti
šādu preču radīšanā vai ražošanā.
267. PANTS
Zaudējumi
Tiesu iestādēm ir pilnvaras likt pārkāpējam samaksāt tiesību
subjektam par zaudējumiem pietiekamā apmērā, lai kompensētu
kaitējumu, kas tiesību subjektam nodarīts tāpēc, ka tā
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ir izdarījis pārkāpējs,
kurš ir izdarījis pārkāpumu apzināti vai ar pietiekamu
pamatojumu, lai to apzinātos. Attiecīgos gadījumos puses var
pilnvarot tiesu iestādes likt atlīdzināt peļņas zaudējumus un/vai
samaksāt iepriekš noteiktus zaudējumus, pat ja pārkāpējs nav
iesaistījies pārkāpumā apzināti vai ar pietiekamu pamatojumu, lai
to apzinātos.
268. PANTS
Tiesu izdevumi
Puses nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesu izdevumus un
citas izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz
lietā zaudējusī puse, ja vien to nepieļauj taisnīguma princips
saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.
269. PANTS
Tiesas nolēmumu publicēšana
Puses var noteikt, ka tiesvedībā, kas ierosināta par
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tiesu iestādes pēc
prasītāja lūguma un uz pārkāpēja rēķina var piemērot attiecīgus
pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp
lēmuma paziņošanai un tā pilnīgai vai daļējai publicēšanai. Puses
var paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus, kas ir
atbilstoši konkrētajiem apstākļiem, tostarp plaša mēroga
reklāmu.
270. PANTS
Pieņēmums par autortiesībām
Lai varētu piemērot šajā sadaļā paredzētos pasākumus,
procedūras un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz autortiesību
vai blakustiesību turētāju aizsargāto tiesību subjektu, ja nav
pierādījumu par pretējo, un lai šo tiesību subjektu uzskatītu par
aizsargātu un attiecīgi lai saistībā ar to varētu ierosināt
tiesvedību, ir pietiekami, ja autortiesību vai blakustiesību
turētāju vārds vai nosaukums uz konkrētā darba ir norādīts
parastā veidā.
271. PANTS
Kriminālsankcijas
Puses paredz kriminālprocesu un naudas sodu piemērošanu vismaz
apzinātas preču zīmju viltošanas vai komerciāla mēroga
autortiesību pirātisma gadījumos. Pieejamie tiesiskās
aizsardzības līdzekļi ietver cietumsodu un/vai naudas sodus, kas
ir pietiekami, lai atturētu no līdzīgas rīcības, atbilstoši
naudas sodu apjomam, kuru piemēro par attiecīga smaguma
noziegumiem. Attiecīgos gadījumos pieejamie tiesiskās
aizsardzības līdzekļi ietver arī pārkāpuma preču un to materiālu
un piederumu arestu, atsavināšanu un iznīcināšanu, kuru
dominējošā izmantošana bijusi pārkāpuma pamatā. Puses var noteikt
kriminālprocesus un naudas sodus, kas piemērojami citos
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos, jo īpaši, ja
tie izdarīti apzināti un komerciālā mērogā.
272. PANTS
Pakalpojumu sniedzēju atbildības ierobežojumi
Puses vienojas, ka tās paturēs spēkā pakalpojumu sniedzēju
atbildības ierobežojumus, ko pašlaik paredz to attiecīgie tiesību
akti, proti:
a) attiecībā uz ES pusi - tos, kas paredzēti Direktīvā
2000/31/EK par elektronisko komerciju;
b) attiecībā uz Centrālamerikas puses republikām - vietējā
mērogā noteiktos, lai izpildītu to starptautiskās saistības.
Puse var atlikt šā panta noteikumu stāšanos spēkā uz laika
posmu, kas nav ilgāks par trim gadiem, sākot no šā nolīguma spēkā
stāšanās dienas.
273. PANTS
Pasākumi uz robežas
1. Puses atzīst nozīmi, kāda ir sadarbībai muitas lietās, un
tāpēc apņemas veicināt muitas likumu izpildi saistībā ar viltotu
preču zīmju precēm un autortiesību pirātprecēm, jo īpaši
īstenojot informācijas apmaiņu un koordināciju starp pušu muitas
pārvaldēm.
2. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, puses nosaka
pasākumus, kas ļauj tiesību subjektam, kuram ir pamatotas
aizdomas, ka var notikt tādu preču importēšana, eksportēšana,
atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās,
pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā vai
brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas preču zīmes vai
autortiesības, iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām
administratīvajām vai tiesu iestādēm, lai muitas dienesti atliktu
šādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu. Jāsaprot,
ka nav pienākuma šādu kārtību attiecināt uz tādu preču importu,
kuras tiesību subjekts laidis tirgū citā valstī vai kuras laistas
tirgū citā valstī ar viņa piekrišanu.
3. Visas tiesības vai pienākumi, kas attiecībā uz importētāju
noteikti TRIPS līguma 4. sadaļā, ir piemērojami arī preču
eksportētājam vai turētājam.
4. Katra puse nosaka, ka tās kompetentās iestādes var uzsākt
pasākumus uz robežas ex officio importa, eksporta un
tranzīta gadījumos.
4. NODAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
274. PANTS
Intelektuālā īpašuma apakškomiteja
1. Puses ar šo izveido Intelektuālā īpašuma apakškomiteju
saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā
(Apakškomitejas), lai uzraudzītu šīs sadaļas 231. panta un 2.
nodaļas C iedaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes)
īstenošanu.
2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:
a) ieteikt Asociācijas komitejai apstiprināšanai Asociācijas
padomē grozījumus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kas
ietverts XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes);
b) veikt informācijas apmaiņu par ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm, lai apsvērtu to aizsardzību saskaņā ar šo nolīgumu, kā
arī par tām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas vairs netiek
aizsargātas to izcelsmes valstī;
c) veicināt tehnoloģijas nodošanu no ES puses Centrālamerikas
puses republikām;
d) noteikt prioritārās jomas, kurās iniciatīvas vērš uz tādām
jomām kā tehnoloģijas nodošana, pētniecība un izstrāde, kā arī
cilvēkkapitāla palielināšana;
e) veikt uzskaiti vai uzturēt reģistru par procesā esošām
programmām, darbībām vai iniciatīvām intelektuālā īpašuma jomā,
īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijas nodošanai;
f) iesniegt attiecīgus ieteikumus Asociācijas komitejai par
tās kompetencē esošiem jautājumiem, un
g) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.
275. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība intelektuālā īpašuma jomā
Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt
savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas
jautājumos, kas saistīti ar šo sadaļu. Šajā ziņā puses ir
apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā
nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības
attīstība) 55. pantā.
276. PANTS
Nobeiguma noteikumi
1. Panama var atlikt 233. panta c) un d) punkta, 234. panta,
238. panta b) punkta, 240. panta, 252. panta 1. un 2. punkta,
255. panta 2. punkta, 256. panta, 258. panta 1. punkta, 259.
panta, 266. panta 4. punkta un 271. panta stāšanos spēkā uz
laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, sākot no šā nolīguma
spēkā stāšanās dienas.
2. Panama pievienojas Patentu kooperācijas līgumam
(Vašingtona, 1970. gads, pēdējie grozījumi izdarīti 2001. gadā)
ne vēlāk kā divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas.
VII SADAĻA
TIRDZNIECĪBA UN KONKURENCE
277. PANTS
Definīcijas
Šajā sadaļā:
1. "Konkurences tiesības" ir:
a) attiecībā uz ES pusi - Līguma par Eiropas Savienības
darbību 101., 102. un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr.
139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, un to
īstenošanas noteikumi un grozījumi;
b) attiecībā uz Centrālamerikas pusi - Centrālamerikas
Konkurences noteikumi (turpmāk tekstā - Noteikumi), kas tiek
ieviesti saskaņā ar Protocolo al Tratado General de
Integración Económica Centroamericana (Protocolo de
Guatemala) 25. pantu un Convenio Marco para el
Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana 21.
pantu (Gvatemala, 2007. gads);
c) līdz Noteikumu pieņemšanai atbilstoši 279. pantam
"konkurences tiesības" ir katras Centrālamerikas puses
republikas vietējās konkurences tiesības, kas pieņemtas vai
paturētas spēkā saskaņā ar 279. pantu, un
d) jebkādas izmaiņas, kas var tikt ieviestas minētajos tiesību
aktos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
2. "Konkurences struktūra" ir:
a) attiecībā uz ES pusi - Eiropas Komisija;
b) attiecībā uz Centrālamerikas pusi - Centrālamerikas
Konkurences padome, kas Centrālamerikas pusei jāizveido un
jāparedz savos Konkurences noteikumos, un
c) līdz brīdim, kad tiek izveidota un sāk darboties
Centrālamerikas Konkurences padome atbilstoši 279. pantam,
"konkurences struktūra" ir katras Centrālamerikas puses
republikas konkurences struktūra.
278. PANTS
Principi
1. Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme
ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret
konkurenci vērsta prakse var ietekmēt tirgu pareizu darbību un
ieguvumus, ko rada tirdzniecības liberalizācija.
2. Tāpēc puses vienojas, ka turpmāk uzskaitītais ir nesaderīgs
ar šo nolīgumu, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp
pusēm:
a) tādas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību
lēmumi un saskaņota darbība starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir
novērst, ierobežot vai traucēt konkurenci40, kā
noteikts to attiecīgajās konkurences tiesībās;
b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa vai būtiskas
ietekmes tirgū, vai ievērojamas dalības tirgū jebkāda veida
ļaunprātīga izmantošana, kā noteikts to attiecīgajās konkurences
tiesībās, un
c) uzņēmumu koncentrācija, kas būtiski traucē konkurences
efektivitāti, kā noteikts to attiecīgajās konkurences
tiesībās.
279. PANTS
Īstenošana
1. Puses nosaka vai patur spēkā visaptverošas konkurences
tiesības, kurās ir efektīvi iztirzāta pret konkurenci vērsta
prakse, kas minēta 278. panta 2. punkta a)-c) apakšpunktā. Puses
izveido vai saglabā konkurences struktūras, kas ir ieceltas un
atbilstoši nodrošinātas konkurences tiesību pārredzamai un
efektīvai īstenošanai.
2. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī kāda no pusēm vēl nav
pieņēmusi 277. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās
konkurences tiesības vai iecēlusi 277. panta 2. punkta a) vai b)
apakšpunktā minēto konkurences struktūru, tā to izdara septiņos
gados. Kad ir beidzies pārejas posms, šajā sadaļā minēto
konkurences tiesību un konkurences struktūras noteikumi ir tikai
tie, kas definēti 277. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2.
punkta a) un b) apakšpunktā.
3. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī kāda no Centrālamerikas
puses republikām vēl nav pieņēmusi 277. panta 1. punkta c)
apakšpunktā minētās konkurences tiesības vai iecēlusi 277. panta
2. punkta c) apakšpunktā minēto konkurences struktūru, tā to
izdara trīs gados.
4. Nekas šajā sadaļā neskar kompetences, ko puses piešķīrušas
savām attiecīgajām reģionālajām un valsts iestādēm savu attiecīgo
konkurences tiesību efektīvai un saskaņotai īstenošanai.
280. PANTS
Publiski uzņēmumi un uzņēmumi, kam uzticētas īpašas vai
ekskluzīvas tiesības, tostarp noteiktie monopoluzņēmumi
1. Nekas šajā sadaļā neliedz Centrālamerikas puses republikām
vai Eiropas Savienības dalībvalstīm iecelt vai saglabāt publiskus
uzņēmumus, uzņēmumus, kam uzticētas īpašas vai ekskluzīvas
tiesības, vai monopolus saskaņā ar to attiecīgiem vietējiem
tiesību aktiem.
2. Šā panta 1. punktā minētajām struktūrām piemēro konkurences
tiesības, ciktāl konkurences tiesību piemērošana nerada šķēršļus
tādu īpašo uzdevumu juridiskai vai faktiskai izpildei, kurus tām
uzticējusi Centrālamerikas puses republika vai ES puses
dalībvalsts.
3. Puses nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas, šādas struktūras neīsteno diskrimināciju41
attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek pirktas vai
pārdotas preces vai pakalpojumi, nedz starp kādas puses fiziskām
un juridiskām personām, nedz starp precēm ar izcelsmi kādā no
pusēm.
4. Nekas šajā sadaļā neietekmē pušu tiesības un pienākumus,
kas noteikti šā nolīguma IV daļas V sadaļā (Valsts
iepirkums).
281. PANTS
Nekonfidenciālas informācijas apmaiņa un sadarbība izpildes
jomā
1. Lai veicinātu savu attiecīgo konkurences tiesību efektīvu
piemērošanu, konkurences struktūras var veikt nekonfidenciālas
informācijas apmaiņu.
2. Vienas puses konkurences struktūras var prasīt otras puses
konkurences struktūras sadarbību attiecībā uz izpildes darbībām.
Šāda sadarbība neliedz pusēm pieņemt patstāvīgus lēmumus.
3. Nevienai no pusēm netiek prasīts paziņot informāciju otrai
pusei. Ja puse nolemj paziņot informāciju, šāda puse var atsaukt
informāciju, ja šādas informācijas paziņošana ir aizliegta ar tās
puses normatīvajiem aktiem, kuras rīcībā ir informācija, vai ja
tā būtu nesaderīga ar puses interesēm. Puse var pieprasīt, lai
informācija, kas tiek paziņota atbilstoši šim pantam, tiktu
izmantota atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kurus tā var
precizēt.
282. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība
Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt
tehniskās palīdzības iniciatīvas, kas saistītas ar konkurences
politiku un tiesībaizsardzības darbībām. Šī sadarbība ir
izklāstīta šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un
tirdzniecības attīstība) 52. pantā.
283. PANTS
Domstarpību izšķiršana
Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai
atrisinātu jautājumus, kas izriet no šīs sadaļas.
VIII SADAĻA
TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
284. PANTS
Konteksts un mērķi
1. Puses patur prātā 1992. gada Darba kārtību 21 par vidi un
attīstību, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto Ilgtspējīgas
attīstības īstenošanas plānu un 2006. gadā ANO Ekonomikas un
sociālo lietu padomē pieņemto Ministru deklarāciju par pilnīgu
nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Puses
atkārtoti apstiprina savas saistības veicināt starptautiskās
tirdzniecības attīstību tā, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības
mērķi un nodrošinātu šā mērķa iekļaušanu un atspoguļošanu katrā
to tirdzniecības attiecību līmenī. Tālab puses atzīst, ka svarīgi
ir ņemt vērā ne vien to attiecīgo iedzīvotāju, bet arī nākamo
paaudžu vislabākās ekonomiskās, sociālās un vides intereses.
2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības sasniegt
ilgtspējīgu attīstību, kuras pīlāri - ekonomikas attīstība,
sociālā attīstība un vides aizsardzība - ir savstarpēji
neatkarīgi un savstarpēji nostiprinoši. Puses uzsver ieguvumu, ko
iegūst, ar tirdzniecību saistītus sociālos un vides jautājumus
uzskatot par daļu no vispārējās pieejas attiecībā uz tirdzniecību
un ilgtspējīgu attīstību.
3. Puses vienojas, ka šī sadaļa iemieso sadarbības pieeju,
kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, ņemot vērā to
atšķirīgo attīstības līmeni un to pašreizējo un nākotnes
vajadzību un prasību ievērošanu.
4. Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras un šā
nolīguma IV daļas XI sadaļā (Starpniecības mehānisms attiecībā uz
netarifa pasākumiem) paredzēto starpniecības mehānismu netarifa
pasākumiem, lai atrisinātu jautājumus, kas izriet no šīs
sadaļas.
285. PANTS
Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi
1. Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās
konstitūcijas42 un tajās paredzēto regulējuma tiesību
ievērošanu, lai izvirzītu savas ilgtspējīgās attīstības
prioritātes, noteiktu savus vietējās vides un sociālās
aizsardzības līmeņus un pieņemtu vai attiecīgi mainītu savus
attiecīgos tiesību aktus un politiku.
2. Katra puse tiecas nodrošināt, ka tās tiesību akti un
politika paredz un veicina augstu vides un darba aizsardzības
līmeni, kas atbilst tās sociālajiem, vides un ekonomikas
apstākļiem un ir saderīgs ar 286. un 287. pantā minētajiem
starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem, kuru
līgumslēdzēja puse tā ir, un tiecas uzlabot šos tiesību aktus un
politiku, ar nosacījumu, ka tā netiek piemērota tā, ka tiek
radīta patvaļīga vai nepamatota diskriminācija starp pusēm vai
slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.
286. PANTS
Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi
1. Atsaucoties uz 2006. gadā ANO Ekonomikas un sociālo lietu
padomē pieņemto Ministru deklarāciju par pilnīgu nodarbinātību un
pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, puses atzīst, ka pilnīga un
produktīva nodarbinātība un visiem pieejama pienācīgas kvalitātes
nodarbinātība, kas ietver sociālo aizsardzību, pamatprincipus un
tiesības darbā un sociālajā dialogā, ir ilgtspējīgas attīstības
pamatelementi visām valstīm un tādējādi arī prioritārais
starptautiskās sadarbības mērķis. Šajā saistībā puses atkārtoti
apstiprina savu vēlmi veicināt makroekonomikas politikas
attīstību tā, lai tiktu sekmēta pilnīga un produktīva
nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem,
tostarp vīriešiem, sievietēm un jauniešiem, pilnībā ievērojot
pamatprincipus un tiesības darbā atbilstoši taisnības,
līdztiesības, drošības un cieņas nosacījumiem.
Puses saskaņā ar saviem pienākumiem, kas tām ir saistoši kā
Starptautiskās darba organizācijas (ILO) loceklēm,
atkārtoti apstiprina savas saistības labā ticībā un saskaņā ar
ILO Konstitūciju ievērot, veicināt un īstenot pamattiesību
principus, uz kuriem attiecas ILO pamatkonvencijas,
proti:
a) biedrošanās brīvība un tiesību uz kolektīvām sarunām
faktiska atzīšana;
b) visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;
c) bērnu darba faktiska atcelšana un
d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un
profesiju.
2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības efektīvi ieviest
savos tiesību aktos un praksē ILO pamatkonvencijas, kas
ietvertas 1998. gada ILO Deklarācijā par pamatprincipiem
un tiesībām darbā un ir šādas:
a) Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona
drīkst būt nodarbināta vai strādāt;
b) Konvencija Nr. 182 par aizliegumu un nekavējošu rīcību, lai
ierobežotu visnelabvēlīgākās bērnu darba formas;
c) Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu;
d) Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;
e) Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu
darbu vīriešiem un sievietēm;
f) Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un
profesijā;
g) Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību
aizsardzību, apvienojoties organizācijās, un
h) Konvencija Nr. 98 par principu piemērošanu tiesībām
apvienoties organizācijās un veikt kolektīvus darījumus.
3. Puses veic informācijas apmaiņu par to attiecīgo situāciju
un sasniegumiem attiecībā uz pārējo ILO konvenciju
ratificēšanu.
4. Puses uzsver, ka darba standartus nekad nedrīkst iesaistīt
vai citādi izmantot aizsargājošas tirdzniecības nolūkiem un ka
nedrīkst apšaubīt jebkuras puses salīdzinošās priekšrocības.
5. Puses apņemas attiecīgā gadījumā apspriesties un
sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos
darba jautājumos.
287. PANTS
Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi
1. Puses atzīst, ka starptautiskā vides pārvaldība un nolīgumi
ir svarīgi elementi pasaules vai reģionālo vides problēmu
risināšanā, un uzsver vajadzību uzlabot savstarpējo atbalstu
starp tirdzniecību un vidi. Puses apņemas attiecīgā gadījumā
apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošu ar tirdzniecību
saistītu vides jautājumu risināšanā.
2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības savos tiesību
aktos un praksē faktiski īstenot šādus daudzpusējos vides
nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir:
a) Monreālas Protokols par vielām, kas noārda ozona slāni;
b) Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu
robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;
c) Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem
piesārņotājiem;
d) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām
savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk tekstā -
CITES);
e) Konvencija par bioloģisko daudzveidību;
f) Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots
Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, un
g) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par
klimata pārmaiņām Kioto Protokols43.
3. Puses apņemas nodrošināt, ka tās līdz šā nolīguma spēkā
stāšanās dienai ratificēs CITES XXI panta grozījumus, kas
1983. gada 30. aprīlī pieņemti Gaboronē (Botsvānā).
4. Puses arī apņemas, ciktāl tās vēl to nav izdarījušas,
vēlākais līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai ratificēt un
faktiski īstenot Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar
kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta
piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un
pesticīdiem.
5. Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē kā tādu, kas
kādai pusei liedz noteikt vai veikt pasākumus šajā pantā minēto
nolīgumu īstenošanai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek
piemēroti tā, ka tiek radīta patvaļīga vai nepamatota
diskriminācija starp valstīm, ja noteicošie apstākļi ir vienādi,
vai slēpts ierobežojums starptautiskai tirdzniecībai.
288. PANTS
Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība
1. Puses atkārtoti apstiprina, ka tirdzniecībai ir jāveicina
ilgtspējīga attīstība visos tās aspektos. Šajā saistībā tās
atzīst starptautiskās sadarbības vērtību tādu centienu
veicināšanā, kuru mērķis ir izveidot ilgtspējīgai attīstībai
labvēlīgas tirdzniecības shēmas un tirdzniecības praksi, un
vienojas sadarboties saistībā ar 288., 289. un 290. pantu, lai
attiecīgā gadījumā izstrādātu sadarbību veicinošas pieejas.
2. Puses cenšas:
a) apsvērt situācijas, kurās tirdzniecības šķēršļu likvidēšana
vai mazināšana būtu izdevīga tirdzniecībai un ilgtspējīgai
attīstībai, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību starp vides
pasākumiem un tirgus pieejamību;
b) atvieglot un sekmēt tirdzniecību un tiešos ārvalstu
ieguldījumus vides tehnoloģijās un pakalpojumos, atjaunojamā
enerģijā un energoefektīvos ražojumos un pakalpojumos, tostarp
ņemot vērā saistītās beztarifu barjeras;
c) atvieglot un sekmēt tādu ražojumu tirdzniecību, kas atbilst
ilgtspējības apsvērumiem, tostarp tirdzniecību ar ražojumiem, uz
kuriem attiecina tādas shēmas kā godīgas un ētiskas tirdzniecības
shēmas, ekomarķējumi, bioloģiskā ražošana, ieskaitot shēmas, kas
paredz korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību, un
d) atvieglot un sekmēt tādas prakses un programmu attīstību,
kuru mērķis ir veicināt atbilstošu ekonomisko atdevi no vides
saudzēšanas un ilgtspējīgas izmantošanas, piemēram,
ekotūrismu.
289. PANTS
Mežsaimniecības ražojumu tirdzniecība
Lai veicinātu meža resursu ilgtspējīgu pārvaldību, puses
apņemas sadarboties, lai uzlabotu meža tiesību aktu ieviešanu un
pārvaldību un veicinātu likumīgu un ilgtspējīgu mežsaimniecības
ražojumu tirdzniecību, izmantojot instrumentus, kas citu starpā
var ietvert CITES efektīvu izmantošanu attiecībā uz
apdraudētām koku sugām, sertifikācijas sistēmas ilgtspējīgi
iegūtiem mežsaimniecības ražojumiem, reģionālus vai divpusējus
meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības
(FLEGT) brīvprātīgus partnerības nolīgumus.
290. PANTS
Zivsaimniecības produktu tirdzniecība
1. Puses atzīst vajadzību veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību,
lai sekmētu zivju krājumu saglabāšanu un zivsaimniecības resursu
ilgtspējīgu tirdzniecību.
2. Tālab puses apņemas:
a) ievērot un efektīvi īstenot principus, ko paredz 1982. gada
10. decembra Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras
tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju
krājumu un tālu migrējošo zivju sugu saglabāšanu un pārvaldību,
saistībā ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju
krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību,
starptautisko sadarbību starp valstīm, atbalstu zinātniskajām
konsultācijām un izpētei, efektīvu uzraudzības, kontroles un
pārbaudes pasākumu īstenošanu, kā arī karoga un ostas valstu
pienākumiem, tostarp atbilstību un izpildi;
b) sadarboties, tostarp ar atbilstošām reģionālajām
zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, un šajās
organizācijās, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu
(NNN) zveju, cita starpā izmantojot efektīvus rīkus kontroles un
pārbaudes sistēmu īstenošanai nolūkā nodrošināt pilnīgu
atbilstību saglabāšanas pasākumiem;
c) veikt zinātnisku un nekonfidenciālu tirdzniecības datu
apmaiņu, lai dalītos pieredzē un labākajā praksē ilgtspējīgas
zivsaimniecības jomā un - vispārīgāk - veicinātu ilgtspējīgu
pieeju attiecībā uz zivsaimniecību.
3. Puses, ja tās vēl nav to izdarījušas, vienojas noteikt
ostas valsts pasākumus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas
Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumam par ostas
valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu,
nereģistrētu un neregulētu zveju, kā arī iniciatīvas un
pienākumus zivsaimniecības un piekrastes vides pareizai,
ilgtspējīgai pārvaldībai ilgtermiņā.
291. PANTS
Aizsardzības līmeņu saglabāšana
1. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai
ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti
vietējās vides vai darba tiesībās.
2. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai
atkāpties no savām darba vai vides tiesībām, tādējādi ietekmējot
tirdzniecību vai veicinot ieguldījuma vai ieguldītāja
nodibināšanu, iegūšanu, paplašināšanu vai paturēšanu savā
teritorijā.
3. Puse neīsteno bezdarbību savu darba un vides tiesību
efektīvā īstenošanā, tādējādi ietekmējot tirdzniecību vai
ieguldījumus starp pusēm.
4. Nevienu šīs sadaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas
pilnvaro puses iestādes veikt tiesībaizsardzības pasākumus otras
puses teritorijā.
292. PANTS
Zinātniskā informācija
Puses atzīst, ka tādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā,
kuru mērķis ir aizsargāt vidi vai veselību un drošību darbā,
svarīgi ir ņemt vērā zinātnisko un tehnisko informāciju un
attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai
ieteikumus, vienlaikus atzīstot, ka gadījumos, kad pastāv būtiska
vai nenovēršama kaitējuma draudi, pilnīgas zinātniskās
noteiktības trūkumu neizmanto kā iemeslu aizsargpasākumu
atlikšanai.
293. PANTS
Ilgtspējības pārskatīšana
Puses apņemas kopīgi pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā
nolīguma IV daļas, kā arī saskaņā ar 302. pantu veikto sadarbības
pasākumu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
294. PANTS
Institucionālais un uzraudzības mehānisms
1. Katra puse savā administrācijā izraugās biroju, kas
darbojas kā kontaktpunkts, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītos
ilgtspējīgas attīstības aspektus. Stājoties spēkā šim nolīgumam,
puses iesniedz Asociācijas komitejai pilnīgu kontaktinformāciju
par saviem kontaktpunktiem.
2. Puses ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas
attīstības padomi44, kurā darbojas augsta līmeņa
speciālisti no katras puses administrācijas. Pirms katras Padomes
sanāksmes puses dara zināmu cita citai savu attiecīgo pārstāvju
identitāti un kontaktinformāciju.
3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome rīko
sanāksmi pirmajā gadā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un
pēc tam - pēc vajadzības, lai pārraudzītu, kā tiek īstenota šī
sadaļa, tostarp sadarbība saskaņā ar šā nolīguma III daļas VI
sadaļu (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība). Padomes lēmumus
un ieteikumus pieņem, pusēm savstarpēji vienojoties, un dara
zināmus sabiedrībai, ja vien Padome nenolemj citādi.
4. Katra puse sasauc jaunas padomdevēju grupas tirdzniecības
un ilgtspējīgas attīstības jautājumos vai apspriežas ar
esošajām45. Šīm grupām nosaka pienākumu izteikt
viedokļus un iesniegt ieteikumus par ilgtspējīgas attīstības
aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un konsultēt puses par
to, kā labāk sasniegt šīs sadaļas mērķus.
5. Pušu padomdevēju grupās darbojas neatkarīgas
reprezentatīvas organizācijas, kas līdzvērtīgi pārstāv
ieinteresētās personas no ekonomikas, sociālās un vides jomas,
tostarp darba devējus un darbinieku organizācijas, uzņēmumu
asociācijas, nevalstiskās organizācijas un pašvaldību
iestādes.
295. PANTS
Pilsoniskās sabiedrības dialoga forums
1. Puses vienojas organizēt un veicināt abu reģionu
pilsoniskās sabiedrības dialoga forumu atklātam dialogam, kurā
līdzvērtīgi pārstāvētas ieinteresētās personas no vides,
ekonomikas un sociālās jomas. Pilsoniskās sabiedrības dialoga
forumā dialogs notiek, aptverot pušu savstarpējo tirdzniecības
attiecību ilgtspējīgas attīstības aspektus, kā arī veidus, kā
sadarbība var veicināt šīs sadaļas mērķu sasniegšanu. Pilsoniskās
sabiedrības dialoga forums notiek vienu reizi gadā, ja vien puses
nevienojas citādi46.
2. Ja vien puses nevienojas citādi, katrā padomes sanāksmē
notiek sesija, kurā tās locekļi ziņo pilsoniskās sabiedrības
dialoga forumam par šīs sadaļas īstenošanu. Savukārt pilsoniskās
sabiedrības dialoga forums var izteikt savu viedokli un
atzinumus, lai veicinātu dialogu par to, kā labāk sasniegt šīs
sadaļas mērķus.
296. PANTS
Apspriešanās ar valdību
1. Puse var lūgt sākt apspriedes ar citu pusi par jebkuru
abpusēji interesējošu jautājumu saistībā ar šo sadaļu, iesniedzot
rakstisku lūgumu otras puses kontaktpunktā. Lai lūgumu saņēmusī
puse varētu atbildēt, lūgumā ietver informāciju, kas ir
pietiekami konkrēta, lai jautājumu izklāstītu skaidri un
atbilstoši faktiskajai situācijai, norādot problēmas būtību un
sniedzot īsu kopsavilkumu par prasībām saskaņā ar šo sadaļu.
Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad puse iesniedz lūgumu
sākt apspriešanos.
2. Apspriedēs iesaistītās puses dara visu iespējamo, lai rastu
savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu, ņemot vērā
informāciju, ar ko apmainās apspriedēs iesaistītās puses, un
iespējas sadarboties konkrētajā jautājumā. Apspriežu laikā īpašu
uzmanību pievērš pušu - jaunattīstības valstu īpašajām problēmām
un interesēm. Apspriedēs iesaistītās puses ņem vērā ILO
vai tādu attiecīgo daudzpusējo vides organizāciju vai struktūru
darbības, kuru locekles tās ir. Attiecīgā gadījumā apspriedēs
iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var prasīt padomu vai
palīdzību no minētajām organizācijām un struktūrām vai no
jebkuras personas vai struktūras, kuru tās uzskata par
atbilstošu, lai pilnībā izskatītu konkrēto jautājumu.
3. Ja deviņdesmit dienas pēc lūguma apspriesties apspriedēs
iesaistīta puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina,
un ja vien apspriedēs iesaistītās puses nevienojas citādi,
jautājumu var nodot izskatīšanai Tirdzniecības un ilgtspējīgas
attīstības padomē, iesniedzot rakstisku lūgumu pārējo pušu
kontaktpunktos. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome
nekavējoties sasauc sanāksmi, lai palīdzētu rast savstarpēji
pieņemamu risinājumu. Ja Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
padome uzskata par nepieciešamu, tā var prasīt ekspertu padomu
interesējošos jautājumos, lai atvieglotu savu analīzi.
4. Jebkuru risinājumu, ko apspriedēs iesaistītās puses radušas
konkrētajā jautājumā, dara zināmu sabiedrībai, ja vien
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome nenolemj
citādi.
297. PANTS
Ekspertu grupa
1. Ja vien puses nevienojas citādi, apspriedēs iesaistīta puse
sešdesmit dienas pēc jautājuma nodošanas izskatīšanai
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomē vai, ja jautājums
nav nodots izskatīšanai Padomē, deviņdesmit dienas pēc
apspriešanās lūguma iesniegšanas saskaņā ar 296. panta attiecīgi
1. un 3. punktu var lūgt sasaukt Ekspertu grupu, lai izskatītu
jautājumu, kas nav pietiekami risināts apspriedēs ar valdību.
Procedūrā iesaistītās puses var iesniegt Ekspertu grupai
priekšlikumus.
2. Stājoties spēkā šim nolīgumam, puses iesniedz Asociācijas
komitejā apstiprināšanai Padomē tās pirmajā sanāksmē tādu
septiņpadsmit personu sarakstu, no kurām vismaz piecas personas
nav nevienas puses valstspiederīgie un kurām ir īpašas zināšanas
vides tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā vai tādu domstarpību
izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, un tādu
septiņpadsmit personu sarakstu, no kurām vismaz piecas personas
nav nevienas puses valstspiederīgie un kurām ir īpašas zināšanas
darba tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā vai tādu domstarpību
izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem. Eksperti,
kas nav nevienas puses valstspiederīgie, ir pieejami kā Ekspertu
grupas priekšsēdētāji. Eksperti i) ir neatkarīgi no padomdevēju
grupā(-s) pārstāvētajām pusēm vai organizācijām, nav saistīti ar
tām un neizpilda to norādījumus, un ii) tiek izvēlēti,
pamatojoties uz objektivitāti, uzticamību un labām spriešanas
spējām.
3. Puses vienojas par to ekspertu aizvietošanu, kuri vairs nav
pieejami darbam grupās, un tās var citādi vienoties pārveidot
sarakstu, kā un kad tās uzskata to par nepieciešamu.
298. PANTS
Ekspertu grupas sastāvs
1. Ekspertu grupā ir trīs eksperti.
2. Priekšsēdētājs nevar būt kādas puses valstspiederīgais.
3. Katra procedūrā iesaistītā puse trīsdesmit dienās pēc
pieprasījuma par ekspertu grupas izveidi saņemšanas izraugās
vienu ekspertu no ekspertu saraksta. Ja puse neizraugās savu
ekspertu minētajā termiņā, otra procedūrā iesaistītā puse no
ekspertu saraksta izraugās tās procedūrā iesaistītās puses
valstspiederīgo, kura nav izraudzījusies ekspertu. Abi
izraudzītie eksperti vienojoties vai izlozes kārtā ieceļ
priekšsēdētāju no to ekspertu vidus, kuri nav nevienas puses
valstspiederīgie.
4. Privātpersonas nevar būt eksperti jautājumos, kuros tiem
vai organizācijai, kam tie piesaistīti, ir tiešs vai netiešs
interešu konflikts. Izvēloties ekspertus konkrētā jautājumā, tiek
sagaidīts, ka katrs eksperts informēs par tādu interešu,
attiecību vai lietu esamību vai veidošanos, attiecībā uz kurām
var tikt pamatoti sagaidīts, ka eksperts tās zina, vai kuras
varētu ietekmēt vai likt pamatoti apšaubīt konkrētā eksperta
neatkarību vai objektivitāti.
5. Ja kāda no procedūrā iesaistītajām pusēm uzskata, ka
eksperts pārkāpj 4. punktā noteiktās prasības, procedūrā
iesaistītās puses nekavējoties apspriežas, un, ja tās vienojas,
ekspertu atbrīvo un ieceļ jaunu ekspertu saskaņā ar 3. punktā
noteikto kārtību, kas tika izmantota atbrīvotā eksperta
iecelšanai.
6. Ja vien procedūrā iesaistītās puses nevienojas citādi
saskaņā ar 301. panta 2. punktu, Ekspertu grupu izveido ne vēlāk
kā sešdesmit dienās no puses lūguma iesniegšanas.
299. PANTS
Reglaments
1. Ekspertu grupa izstrādā grafiku, kas nodrošina iespēju
procedūrā iesaistītajām pusēm iesniegt rakstiskus argumentus un
atbilstošu informāciju.
2. Ekspertu grupa un puses nodrošina konfidenciālas
informācijas aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma IV daļas X sadaļā
(Domstarpību izšķiršana) noteiktajiem principiem.
3. Ekspertu grupas pilnvaras ir šādas:
"izvērtēt, vai kāda no pusēm nav izpildījusi pienākumus,
kas noteikti šīs sadaļas 286. panta 2. punktā, 287. panta 2., 3.
un 4. punktā un 291. pantā, un sniegt nesaistošus ieteikumus
jautājuma atrisināšanai. Jautājumos, kas saistīti ar tiesību aktu
īstenošanu, Ekspertu grupas pilnvaras ir noteikt, vai kāda no
pusēm ilgstoši vai atkārtoti nav efektīvi izpildījusi savus
pienākumus."
300. PANTS
Sākotnējais ziņojums
1. Ekspertu grupa procedūrā iesaistīto pušu iesniegtos
apgalvojumus un argumentus izmanto kā pamatu savam ziņojumam.
Procedūras gaitā pusēm ir iespēja sniegt atsauksmes par
dokumentiem vai informāciju, ko grupa var uzskatīt par būtisku
savam darbam.
2. Simt divdesmit dienās no Ekspertu grupas izveides tā
iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm sākotnējo ziņojumu,
tostarp savus ieteikumus. Ja grupa uzskata, ka tā nevar iesniegt
ziņojumu simt divdesmit dienās, tā rakstiski informē procedūrā
iesaistītās puses par kavēšanās iemesliem un norāda aptuveno
termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.
3. Grupas ieteikumos ņem vērā pušu īpašo sociālekonomisko
situāciju.
4. Procedūrā iesaistītās puses var iesniegt rakstiskas
atsauksmes grupai par tās sākotnējo ziņojumu trīsdesmit dienās no
tā iesniegšanas.
5. Pēc jebkādu rakstisku atsauksmju saņemšanas grupa pēc savas
iniciatīvas vai pēc jebkuras procedūrā iesaistītās puses
pieprasījuma var:
a) attiecīgā gadījumā prasīt procedūrā iesaistīto pušu
viedokli par rakstiskajām atsauksmēm;
b) atkārtoti izvērtēt savu ziņojumu vai
c) izdarīt jebkādu citu apsvērumu, ko tā uzskata par
atbilstošu.
Puses galīgajā ziņojumā ietver visu pušu rakstveida atsauksmēs
iekļauto argumentu izklāstu.
301. PANTS
Galīgais ziņojums
1. Grupa iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm un
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomei galīgo ziņojumu
ne vēlāk kā simt astoņdesmit dienās no grupas izveides dienas.
Puses publisko galīgo ziņojumu piecpadsmit dienās no tā
iesniegšanas.
2. Procedūrā iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var
nolemt pagarināt 1. punktā, kā arī 298. panta 6. punktā un 300.
panta 4. punktā noteiktos termiņus.
3. Procedūrā iesaistītās puses, ņemot vērā Ekspertu grupas
ziņojumu un ieteikumus, cenšas apspriest atbilstīgos īstenojamos
pasākumus, tostarp - attiecīgā gadījumā - iespējamo sadarbību,
lai veicinātu šādu pasākumu īstenošanu. Puse, kurai ieteikumi ir
adresēti, informē Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomi
par saviem nodomiem attiecībā uz Ekspertu grupas ziņojumu un
ieteikumiem, tostarp attiecīgā gadījumā iesniedzot rīcības plānu.
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome uzrauga puses
noteikto darbību īstenošanu.
302. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecībā un ilgtspējīgā
attīstībā
Ar šo sadaļu saistītie sadarbības un tehniskās palīdzības
pasākumi ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļā (Ekonomikas
un tirdzniecības attīstība).
IX SADAĻA
REĢIONĀLĀS EKONOMIKAS INTEGRĀCIJA
303. PANTS
Vispārīgi noteikumi
1. Puses uzsver pieejas "reģions-reģions" nozīmi un
atzīst reģionālās ekonomikas integrācijas būtiskumu šā nolīguma
kontekstā. Attiecīgi tās vēlreiz apstiprina savu vēlmi
nostiprināt un padziļināt savus attiecīgos reģionālās ekonomikas
integrācijas procesus atbilstoši spēkā esošiem regulējumiem.
2. Puses atzīst, ka reģionālās ekonomikas integrācija muitas
procedūru, tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro
pasākumu jomā ir būtiska preču brīvai apgrozībai Centrālamerikā
un ES pusē.
3. Tādējādi, un ņemot vērā to attiecīgo reģionālās ekonomikas
integrācijas procesu atšķirīgo attīstības līmeni, puses vienojas
par turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
304. PANTS
Muitas procedūras
1. Muitas jomā ne vēlāk kā divus gadus no šā nolīguma stāšanās
spēkā tās Centrālamerikas puses republikas muitas dienesti, kurā
notiek preču pirmreizējā ievešana, piešķir atmaksu par nodokli,
kas samaksāts, šādas preces eksportējot uz citu Centrālamerikas
puses republiku. Šādām precēm piemēro muitas nodokli importētājā
Centrālamerikas puses republikā.
2. Puses cenšas ieviest mehānismu, kas nodrošina, ka precēm,
kuru izcelsme ir Centrālamerikā vai Eiropas Savienībā saskaņā ar
šā nolīguma II pielikumu (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes
ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm)
un kuras tiek ievestas to attiecīgajā teritorijā un ir atmuitotas
to ievedmuitas punktā, vairs nedrīkst piemērot muitas nodokļus
vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, vai kvantitatīvus
ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
3. Puses vienojas, ka to attiecīgajos muitas tiesību aktos un
procedūrās ir paredzēta vienota administratīva dokumenta vai tā
elektroniskā ekvivalenta izmantošana attiecīgi ES pusē un
Centrālamerikas pusē, lai ieviestu ievedmuitas un izvedmuitas
deklarācijas. Centrālamerikas puse apņemas sasniegt šo mērķi trīs
gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.
4. Puses arī nodrošina, ka muitas tiesību akti, procedūras un
ar muitu saistītās prasības importam, kas piemērojamas
Centrālamerikas vai Eiropas Savienības izcelsmes precēm, ir
saskaņotas reģionālā līmenī. Centrālamerikas puse apņemas
sasniegt šo mērķi piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.
305. PANTS
Tirdzniecības tehniskie šķēršļi
1. Tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru
jomā:
a) puses vienojas, ka Eiropas Savienības dalībvalstis
nodrošina, ka ražojumus, kuru izcelsme ir Сentrālamerikā un kuri
ir likumīgi laisti vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū,
var tirgot arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ar
nosacījumu, ka ražojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni
dažādām iesaistītajām likumīgajām interesēm (savstarpējas
atzīšanas princips);
b) šajā saistībā Eiropas Savienības dalībvalstis ar
nosacījumu, ka ražojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni
dažādām iesaistītajām likumīgajām interesēm, atzīst, ka ražojumu,
kas ir izturējis atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras
paredz viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, var laist pārējo
Eiropas Savienības dalībvalstu tirgos bez vajadzības piemērot tam
papildu atbilstības novērtēšanas procedūru.
2. Ja pastāv saskaņotas reģionālās importa prasības, Eiropas
Savienības izcelsmes ražojumiem ir jāatbilst reģionālajām
prasībām, lai tos varētu likumīgi pārdot Centrālamerikas puses
republikā, kurā veikta to pirmreizējā ievešana. Saskaņā ar šo
nolīgumu, ja uz ražojumu attiecas saskaņoti tiesību akti un ir
jāveic reģistrācija, vienā no Centrālamerikas puses republikām
veiktā reģistrācija ir jāatzīst visām pārējām Centrālamerikas
puses republikām, tiklīdz ir izpildītas iekšējās procedūras.
3. Turklāt, ja ir vajadzīga reģistrācija, Centrālamerikas
puses republikas piekrīt, ka ražojumi tiek reģistrēti pa grupām
vai ražojumu saimēm.
4. Centrālamerikas puse piekrīt piecos gados no šā nolīguma
stāšanās spēkā pieņemt reģionālos tehniskos noteikumus un
atbilstības novērtēšanas procedūras, kas pašlaik tiek sagatavotas
un ir uzskaitītas šā nolīguma XX pielikumā (Saskaņošanas procesā
esošo Centrālamerikas tehnisko noteikumu (RTCA) saraksts),
un turpināt tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas
procedūru saskaņošanas darbu, kā arī veicināt reģionālo standartu
izstrādi.
5. Attiecībā uz ražojumiem, kas Centrālamerikas pusē vēl nav
saskaņoti un kas nav iekļauti XX pielikumā, Asociācijas komiteja
izveido darba programmu, lai izvērtētu iespēju nākotnē iekļaut
papildu ražojumus.
306. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie pasākumi
1. Šā panta mērķi ir šādi:
a) veicināt nosacījumus, lai preces, kurām piemēro sanitāros
un fitosanitāros pasākumus, varētu brīvi apgrozīt Centrālamerikā
un ES pusē;
b) veicināt sanitāro un fitosanitāro prasību un procedūru
saskaņošanu un uzlabošanu Centrālamerikas pusē un ES pusē,
tostarp nodrošināt, ka tiek izmantots vienots importa
sertifikāts, vienots uzņēmumu saraksts, vienota importa preču
sanitārā pārbaude un vienota nodeva par ražojumiem, ko no ES
puses importē Centrālamerikas pusē;
c) censties nodrošināt to pārbaužu savstarpēju atzīšanu, kuras
Centrālamerikas puses republikas veic jebkurā Eiropas Savienības
dalībvalstī.
2. ES puse nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas, dzīvnieki, dzīvnieku produkti, augi un augu produkti, kas
ir likumīgi laisti tirgū, var tikt brīvi apgrozīti ES teritorijā,
neveicot pārbaudes uz iekšējām robežām, ar nosacījumu, ka tie
atbilst attiecīgām sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.
3. Centrālamerika nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā
stāšanās dienas, dzīvniekiem, dzīvnieku produktiem, augiem un
augu produktiem Centrālamerikas puses teritorijā piemēro
reģionālos tranzīta atvieglojumus saskaņā ar Rezolūciju Nr.
219-2007 (COMIECO-XLVII) un vēlākajiem
saistītajiem instrumentiem. Šajā sadaļā attiecībā uz importu no
ES puses reģionālie tranzīta atvieglojumi nozīmē, ka ES puses
preces var ievest caur jebkuru Centrālamerikas puses
robežkontroles punktu un vest tranzītā caur reģionu no vienas
Centrālamerikas puses republikas uz citu, ievērojot galamērķa
puses sanitārās un fitosanitārās prasības, ja var veikt sanitāro
vai fitosanitāro pārbaudi.
4. Ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecīgām sanitārajām un
fitosanitārajām prasībām, un saskaņā ar mehānismiem, kas tiek
izmantoti Centrālamerikas reģionālās integrācijas procesā,
Centrālamerikas puse apņemas XIX pielikumā (Nolīguma 306. panta
4. punktā minēto ražojumu saraksts) uzskaitītajiem dzīvniekiem,
dzīvnieku produktiem, augiem un augu produktiem piešķirt šādu
režīmu: produktus ievedot Centrālamerikas puses republikas
teritorijā, kompetentās iestādes pārbauda ES puses kompetentās
iestādes izdoto sertifikātu un var veikt sanitāro vai
fitosanitāro pārbaudi; kad ir veikta atmuitošana, XIX pielikumā
iekļautam produktam izlases veida sanitāro vai fitosanitāro
pārbaudi var veikt tikai punktā, caur kuru to ieved galamērķa
Centrālamerikas puses republikā.
Attiecībā uz XIX pielikuma 1. sarakstā iekļautiem ražojumiem
minētais pienākums ir piemērojams ne vēlāk kā divus gadus pēc šā
nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz XIX pielikuma 2. sarakstā iekļautiem ražojumiem
minētais pienākums ir piemērojams ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā
nolīguma stāšanās spēkā.
5. Neskarot pušu (ES puses vai Centrālamerikas puses
republiku) tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumu un katras
puses noteiktajām sanitārajām un fitosanitārajām procedūrām un
prasībām, importētājai pusei netiek pieprasīts no eksportētājas
puses ievestajiem ražojumiem piešķirt labvēlīgāku režīmu kā
režīms, ko eksportētāja puse piešķir tās iekšējā reģionālajā
tirdzniecībā.
6. Asociācijas padome var grozīt XIX pielikumu (Nolīguma 306.
panta 4. punktā minēto ražojumu saraksts) pēc Sanitāro un
fitosanitāro lietu apakškomitejas ieteikuma Asociācijas
komitejai, atbilstoši šā nolīguma IV daļas XIII sadaļā (Saskaņā
ar šo nolīgumu izveidoto struktūru īpašie uzdevumi ar
tirdzniecību saistītos jautājumos) noteiktajai procedūrai.
7. Šā panta 6. punktā minētā apakškomiteja cieši uzrauga šā
panta īstenošanu.
307. PANTS
Īstenošana
1. Puses atzīst lielākas sadarbības nozīmi šīs sadaļas mērķu
sasniegšanā un šā jautājuma risināšanā, izmantojot šā nolīguma
III daļas VI sadaļā (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība)
paredzētos mehānismus.
2. Puses apņemas apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar
šo sadaļu, lai nodrošinātu šā nolīguma pieejas
"reģions-reģions" un reģionālās ekonomikas integrācijas
mērķu efektīvu īstenošanu.
3. Par Centrālamerikas puses panākumiem šīs sadaļas īstenošanā
Centrālamerikas puse regulāri sagatavo progresa ziņojumus un
darba programmas, aptverot 304., 305. un 306. pantu. Progresa
ziņojumus un darba programmas iesniedz rakstveidā, un tajās
izklāsta visus pasākumus, kas veikti 304. panta 1., 3. un 4.
punktā, 305. panta 2., 3. un 4. punktā un 306. panta 3. un 4.
punktā noteikto pienākumu un mērķu īstenošanā, kā arī pasākumus,
kuri paredzēti laika posmam pirms nākamā progresa ziņojuma.
Progresa ziņojumus un darba programmas iesniedz katru gadu, līdz
šajā punktā noteiktās saistības ir efektīvi izpildītas.
4. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā puses apsver
iespēju iekļaut šajā sadaļā papildu jomas.
5. Saistībām, ko Centrālamerikas puse uzņēmusies reģionālās
integrācijas jomā saskaņā ar šo sadaļu, nepiemēro šā nolīguma IV
daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) noteiktās domstarpību
izšķiršanas procedūras.
X SADAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA
1. NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA
308. PANTS
Mērķis
Šīs sadaļas mērķis ir izvairīties no domstarpībiem starp pusēm
saistībā ar šā nolīguma IV daļas interpretāciju vai piemērošanu,
kā arī atrisināt tos, ja iespējams, rodot savstarpēji pieņemamu
risinājumu.
309. PANTS
Darbības joma
1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro attiecībā uz visām
domstarpībām, kas izriet no šā nolīguma IV daļas interpretācijas
vai piemērošanas, ja vien nav skaidri noteikts citādi.
2. Šī sadaļa nav piemērojama attiecībā uz domstarpībām starp
Centrālamerikas puses republikām.
2. NODAĻA
APSPRIEDES
310. PANTS
Apspriedes
1. Puses cenšas jebkuras domstarpības saistībā ar 309. panta
noteikumu interpretāciju vai piemērošanu atrisināt, apspriežoties
labā ticībā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
2. Jebkura šā nolīguma puse pieprasa apspriedes, nosūtot
rakstisku pieprasījumu otrai pusei un tā kopiju - Asociācijas
komitejai, izklāstot pieprasījuma iemeslus un sūdzības juridisko
pamatu, kā arī norādot jebkādu faktisku vai ierosinātu pasākumu
saistībā ar jautājumu.
3. Ja sūdzības iesniedzēja puse ir ES puse un iespējamais
jebkura noteikuma pārkāpums, kas norādīts atbilstoši 2. punktam,
visos būtiskajos juridiskajos un faktiskajos aspektos ir līdzīgs
attiecībā uz vairāk nekā vienu Centrālamerikas puses republiku,
ES puse var pieprasīt vienotu apspriedi, kurā piedalās šīs
Centrālamerikas puses republikas47.
4. Ja sūdzības iesniedzēja puse ir Centrālamerikas puses
republika un iespējamais jebkura noteikuma pārkāpums, kas
norādīts atbilstoši 2. punktam, nelabvēlīgi ietekmē
tirdzniecību48 vairāk nekā vienā Centrālamerikas puses
republikā, Centrālamerikas puses republikas var pieprasīt vai nu
vienotu apspriedi, vai pieprasīt pievienoties apspriedēm piecās
dienās no sākotnējā apspriežu pieprasījuma iesniegšanas dienas.
Ieinteresētā Centrālamerikas puses republika savā pieprasījumā
iekļauj paskaidrojumu par tās būtiskajām tirdzniecības interesēm
konkrētajā jautājumā.
5. Apspriedes organizē trīsdesmit dienās no pieprasījuma
iesniegšanas dienas, un tās notiek tās puses teritorijā, pret
kuru iesniegta sūdzība, ja vien puses nevienojas citādi.
Apspriedes uzskata par pabeigtām trīsdesmit dienās no
pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien puses nevienojas tās
turpināt. Ja saskaņā ar 3. un 4. punktu apspriedēs ir iesaistīta
vairāk nekā viena Centrālamerikas puses republika, apspriedes
uzskata par pabeigtām četrdesmit dienās no sākotnējā pieprasījuma
iesniegšanas dienas. Visa apspriežu laikā izpaustā informācija ir
konfidenciāla.
6. Steidzamos gadījumos, jo īpaši tādos, kas saistīti ar
ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriedes rīko piecpadsmit dienās
no pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskata par pabeigtām
piecpadsmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja
saskaņā ar 3. un 4. punktu apspriedēs ir iesaistīta vairāk nekā
viena Centrālamerikas puses republika, apspriedes uzskata par
pabeigtām divdesmit dienās no sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas
dienas.
7. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, neatbild uz apspriežu
pieprasījumu desmit dienās no tā saņemšanas dienas vai ja
apspriedes nenotiek attiecīgi 5. vai 6. punktā noteiktajā
termiņā, vai ja apspriedes ir pabeigtas, bet domstarpības nav
atrisinātas, sūdzības iesniedzēja puse saskaņā ar 311. pantu var
pieprasīt šķīrējtiesas izveidi.
8. Ja kopš pēdējo apspriežu dienas ir pagājuši vairāk nekā
divpadsmit neaktivitātes mēneši un ja domstarpību pamats joprojām
ir aktuāls, sūdzības iesniedzēja puse pieprasa jaunas apspriedes.
Šis punkts nav piemērojams, ja neaktivitāte ir tādu centienu
rezultāts, kas īstenoti labā ticībā, lai rastu savstarpēji
pieņemamu risinājumu atbilstoši 324. pantam.
3. NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS
A IEDAĻA
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA
311. PANTS
Šķīrējtiesas procedūras uzsākšana
1. Ja apspriedēs iesaistītajām pusēm nav izdevies atrisināt
domstarpības saskaņā ar 310. panta noteikumiem, jebkura sūdzības
iesniedzēja puse jautājuma atrisināšanai var pieprasīt
šķīrējtiesas izveidi.
2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu iesniedz rakstiski pusei,
pret kuru iesniegta sūdzība, kopiju iesniedzot Asociācijas
komitejai. Sūdzības iesniedzēja puse savā pieprasījumā norāda
konkrēto pasākumu un sūdzības juridisko pamatu, kā arī izskaidro,
kādā veidā šāds pasākums ir 309. panta noteikumu pārkāpums.
3. Jebkura puse, kas saskaņā ar 1. punktu ir tiesīga pieprasīt
šķīrējtiesas izveidi, var piedalīties šķīrējtiesas procedūrās kā
sūdzības iesniedzēja puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu
pārējām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šādu paziņojumu
iesniedz ne vēlāk kā piecās dienās no dienas, kad saņemts
sākotnējais pieprasījums par šķīrējtiesas izveidi.
4. Šķīrējtiesas izveidi nedrīkst pieprasīt, lai pārskatītu
ierosinātu pasākumu.
312. PANTS
Šķīrējtiesas izveide
1. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.
2. Desmit dienās no dienas, kad saņemts pieprasījums par
šķīrējtiesas izveidi, domstarpībās iesaistītās puses apspriežas,
lai vienotos par šķīrējtiesas sastāvu49.
3. Ja domstarpībās iesaistītās puses nespēj vienoties par
šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, katrai
domstarpībās iesaistītajai pusei trīs dienās pēc 2. punktā
noteiktā termiņa beigām ir tiesības izraudzīties vienu
šķīrējtiesnesi, kurš nav priekšsēdētājs, no personu saraksta, kas
izveidots saskaņā ar 325. pantu. Asociācijas komitejas
priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pārstāvis izraugās šķīrējtiesas
priekšsēdētāju un visus pārējos šķīrējtiesnešus izlozes kārtā no
personu saraksta, kas izveidots saskaņā ar 325. pantu.
4. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis
veic izlozi piecās dienās no dienas, kad no vienas vai abām
domstarpībās iesaistītajām pusēm saņemts pieprasījums to darīt.
Izlozi veic laikā un vietā, ko nekavējoties paziņo domstarpībās
iesaistītajām pusēm. Ja domstarpībās iesaistītās puses to vēlas,
tās var būt klāt izlozes veikšanā.
5. Savstarpēji vienojoties un 2. punktā noteiktajā termiņā
domstarpībās iesaistītās puses var izraudzīties personas, kas nav
iekļautas šķīrējtiesnešu sarakstā, bet atbilst 325. pantā
noteiktajām prasībām.
6. Par šķīrējtiesas izveides dienu uzskata dienu, kad visi
šķīrējtiesneši ir paziņojuši, ka piekrīt savai iecelšanai.
313. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmums
1. Šķīrējtiesa simt divdesmit dienās no šķīrējtiesas izveides
dienas paziņo savu nolēmumu par konkrēto jautājumu domstarpībās
iesaistītajām pusēm, tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai.
2. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka 1. punktā noteikto termiņu nevar
ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir nekavējoties rakstiski
jāpaziņo par to domstarpībās iesaistītajām pusēm, paziņojuma
kopiju nosūtot Asociācijas komitejai un paziņojumā norādot
kavēšanas iemeslus un dienu, kurā šķīrējtiesa ir iecerējusi
pabeigt savu darbu. Ja vien nav izņēmuma apstākļu, nolēmumu
paziņo ne vēlāk kā simt piecdesmit dienās no šķīrējtiesas
izveides dienas.
3. Steidzamos gadījumos, jo īpaši tādos, kas saistīti ar
ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai
paziņotu savu nolēmumu sešdesmit dienās no tās izveides dienas.
Ja vien nav izņēmuma apstākļu, nolēmumu paziņo ne vēlāk kā
septiņdesmit piecās dienās no šķīrējtiesas izveides dienas. Pēc
domstarpībās iesaistītās puses pieprasījuma šķīrējtiesa desmit
dienās no tās izveides var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to,
vai tā uzskata lietu par steidzamu.
B IEDAĻA
IZPILDE
314. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
1. Attiecīgā gadījumā puse, pret kuru iesniegta sūdzība, bez
nepamatotas kavēšanās veic jebkuru pasākumu, kas ir vajadzīgs,
lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu par konkrēto
jautājumu, un domstarpībās iesaistītās puses cenšas vienoties par
šādas izpildes termiņu.
2. Izpildes nolūkā domstarpībās iesaistītās puses un - katrā
gadījumā - šķīrējtiesa ņem vērā pasākuma, kas atzīts par
nesaderīgu ar šo nolīgumu, iespējamo ietekmi uz tās puses
attīstības līmeni, pret kuru iesniegta sūdzība.
3. Ja šķīrējtiesas nolēmums netiek izpildīts pilnībā un
savlaicīgi, kā pagaidu pasākumus var noteikt kompensāciju vai
saistību izpildes apturēšanu. Šādā gadījumā domstarpībās
iesaistītās puses cenšas vienoties par kompensāciju, nevis
piemērot saistību izpildes apturēšanu. Tomēr ne kompensācijai, ne
saistību izpildes apturēšanai nedod priekšroku pār šķīrējtiesas
nolēmuma pilnīgu un savlaicīgu izpildi.
4. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai
Centrālamerikas puses republikai kā sūdzības iesniedzējai pusei
vai pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, jebkāda kompensācija vai
saistību izpildes apturēšana atbilstoši šai sadaļai attiecas
individuāli uz katru Centrālamerikas puses republiku, un tālab
šķīrējtiesas nolēmumā individuāli nosaka spēkā neesamības vai
kaitējuma līmeni, ko pārkāpums izraisījis attiecībā uz katru
Centrālamerikas puses republiku.
315. PANTS
Pieņemamais izpildes termiņš
1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, nekavējoties informē
sūdzības iesniedzēju pusi par pieņemamo termiņu, kas vajadzīgs
nolēmuma izpildei, kā arī, ja iespējams, par konkrētajiem
pasākumiem, kurus tā plāno noteikt.
2. Domstarpībās iesaistītās puses trīsdesmit dienās no minētā
nolēmuma paziņošanas tām cenšas vienoties par pieņemamu termiņu,
kas vajadzīgs šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Ja tiek panākta
vienošanās, domstarpībās iesaistītās puses informē Asociācijas
komiteju par saskaņoto pieņemamo termiņu un, ja iespējams,
konkrētajiem pasākumiem, ko ir iecerējusi noteikt puse, pret kuru
iesniegta sūdzība.
3. Ja domstarpībās iesaistītajām pusēm 2. punktā noteiktajā
termiņā neizdodas vienoties par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas
nolēmuma izpildei, sūdzības iesniedzēja puse var pieprasīt, lai
pieņemamu termiņu nosaka sākotnējā šķīrējtiesa. Šādu pieprasījumu
iesniedz rakstiski un paziņo pārējām domstarpībās iesaistītajām
pusēm, tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Šķīrējtiesa
divdesmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas paziņo savu
nolēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm, tā kopiju nosūtot
Asociācijas komitejai. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts
vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, šķīrējtiesa
nosaka pieņemamu termiņu katrai Centrālamerikas puses
republikai.
4. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt
atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās
procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir trīsdesmit piecas
dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
5. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, paziņo Asociācijas
komitejai par veiktajiem pasākumiem un pasākumiem, kas jāveic,
lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu. Šādu paziņojumu iesniedz
rakstiski un ne vēlāk kā termiņā, kas ir puse no pieņemamā
termiņa.
6. Domstarpībās iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties,
var pagarināt pieņemamo termiņu. Visus šajā pantā noteiktos
termiņus uzskata par daļu no pieņemamā termiņa.
316. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana
1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, pirms pieņemamā termiņa
beigām paziņo sūdzības iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju
nosūtot Asociācijas komitejai, par jebkuriem pasākumiem, ko tā
veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un sniedz tādu
informāciju kā izpildes diena, atbilstošais pasākuma teksts un
faktiskais un juridiskais paskaidrojums par to, kā veiktais
pasākums izpildes nodrošināšanai ir veicinājis to, ka puse, pret
kuru iesniegta sūdzība, ir izpildījusi nolēmumu.
2. Ja starp domstarpībās iesaistītajām pusēm rodas
domstarpības par jebkura saskaņā ar 1. punktu paziņotā pasākuma
esamību vai atbilstību 309. panta noteikumiem, sūdzības
iesniedzēja puse var rakstiski pieprasīt, lai sākotnējā
šķīrējtiesa pieņem nolēmumu par konkrēto jautājumu. Šādā
pieprasījumā norāda konkrēto pasākumu un izskaidro, kādā veidā
minētais pasākums ir nesaderīgs ar 309. panta noteikumiem.
Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu četrdesmit piecās dienās no
pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir
adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai un
ja tas ir vajadzīgs konkrētajos apstākļos, šķīrējtiesa pieņem
savu nolēmumu atbilstoši šim pantam attiecībā uz katru
Centrālamerikas puses republiku.
3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt
atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās
procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit dienas no
2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
317. PANTS
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes
gadījumā
1. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, līdz pieņemamā
termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu
šķīrējtiesas nolēmumu, kā noteikts 316. panta 1. punktā, vai ja
šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar 316. panta 1. punktu paziņotais
pasākums ir nesaderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 309.
panta noteikumiem, puse, pret kuru iesniegta sūdzība, iesniedz
kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa sūdzības iesniedzēja
puse. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai
Centrālamerikas puses republikai, katra Centrālamerikas puses
republika iesniedz vai - attiecīgā gadījumā - par katru
Centrālamerikas puses republiku var tikt iesniegts kompensācijas
piedāvājums, ņemot vērā saskaņā ar 314. panta 4. punktu noteikto
anulējuma vai kaitējuma līmeni, kā arī jebkuru pasākumu, kas
paziņots saskaņā ar 316. panta 1. punktu. ES puse, pieprasot
kompensāciju saskaņā ar šo punktu, cenšas piemērot pienācīgus
ierobežojumus.
2. Ja vienošanās par kompensāciju netiek panākta trīsdesmit
dienās pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc šķīrējtiesas nolēmuma
paziņošanas atbilstoši 316. pantam par to, ka pasākums, kas
veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, neatbilst 309. panta
noteikumiem, sūdzības iesniedzēja puse, iesniedzot paziņojumu
pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, un tā kopiju nosūtot
Asociācijas komitejai, ir tiesīga apturēt tādu saistību izpildi,
kas izriet no jebkura 309. panta noteikuma, tādā līmenī, kurš ir
līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam.
Paziņojumā norāda saistības, kuru izpildi sūdzības iesniedzēja
puse ir iecerējusi apturēt. Sūdzības iesniedzēja puse saistību
izpildes apturēšanu var īstenot desmit dienas pēc paziņojuma
iesniegšanas dienas, ja vien puse, pret kuru iesniegta sūdzība,
nav pieprasījusi šķīrējtiesas nolēmumu saskaņā ar 3. punktu. Ja
šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai
Centrālamerikas puses republikai, saistību izpildes apturēšanu
piemēro individuāli katrai Centrālamerikas puses republikai, kas
nav izpildījusi pienākumus, vai - attiecīgā gadījumā - katra
Centrālamerikas puses republika, ņemot vērā individuālo anulējuma
vai kaitējuma līmeni, kurš noteikts atbilstoši 314. panta 4.
punktam, un jebkuru pasākumu, kas paziņots saskaņā ar 316. panta
1. punktu.
3. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, uzskata, ka
apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajai spēkā
neesamībai vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt sākotnējai
šķīrējtiesai izlemt konkrēto jautājumu. Par šādu pieprasījumu
paziņo sūdzības iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju nosūtot
Asociācijas komitejai, pirms 2. punktā minētā desmit dienu
termiņa beigām. Šķīrējtiesa trīsdesmit dienās no pieprasījuma
iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu par saistību izpildes
apturēšanas līmeni domstarpībās iesaistītajām pusēm, paziņojuma
kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Saistību izpildi neaptur,
kamēr šķīrējtiesa nav paziņojusi savu nolēmumu, un jebkurai
saistību izpildes apturēšanai jābūt saderīgai ar šķīrējtiesas
nolēmumu.
4. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt
atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās
procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir četrdesmit piecas
dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
5. Apturot priekšrocības atbilstoši 1. punktam, ES puse cenšas
īstenot atbilstošu mērenību, citu faktoru starpā ņemot vērā tādus
faktorus kā iespējamā ietekme uz tās puses ekonomiku un
attīstības līmeni, pret kuru ir iesniegta sūdzība, un izvēlas
pasākumus, kas veicina tās puses saistību uzpildi, pret kuru
iesniegta sūdzība, un kam varētu būt mazākā iespējamā nelabvēlīgā
ietekme uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
6. Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku, un to piemēro
tikai tik ilgi, kamēr pasākums vai pasākumi, kas atzīti par
nesaderīgiem ar 309. panta noteikumiem, nav grozīti tā, ka tie
pilnībā atbilst 318. pantā minētajiem noteikumiem, vai kamēr kāda
no domstarpībās iesaistītajām pusēm nav piekritusi atrisināt
domstarpības.
318. PANTS
Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti, lai izpildītu nolēmumu
pēc saistību izpildes apturēšanas
1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, paziņo sūdzības
iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas
komitejai, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu
šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu prasību izbeigt saistību
izpildes apturēšanu, kuru piemēro sūdzības iesniedzēja puse.
2. Ja domstarpībās iesaistītās puses trīsdesmit dienās no 1.
punktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par
paziņotā pasākuma atbilstību 309. panta noteikumiem, sūdzības
iesniedzēja puse rakstiski pieprasa sākotnējai šķīrējtiesai
izlemt konkrēto jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo pusei,
pret kuru iesniegta sūdzība, paziņojuma kopiju nosūtot
Asociācijas komitejai. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts
vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, šķīrējtiesa
pieņem nolēmumu atbilstoši šim pantam attiecībā uz katru
Centrālamerikas puses republiku. Šķīrējtiesas nolēmumu paziņo
domstarpībās iesaistītajām pusēm četrdesmit piecās dienās no
pieprasījuma iesniegšanas dienas, nosūtot tā kopiju Asociācijas
komitejai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka jebkurš pasākums, kas
veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 309. panta noteikumiem,
saistību izpildes apturēšanu izbeidz.
3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt
atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās
procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit dienas no
2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
C IEDAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
319. PANTS
Reglaments
1. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi,
domstarpību izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo sadaļu
reglamentē Asociācijas padomes pieņemtais reglaments.
2. Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību, jebkura
šķīrējtiesas sēde saskaņā ar reglamentu ir atklāta.
3. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi,
šķīrējtiesai ir pilnvaras piecās dienās no tās izveides
dienas:
"ņemot vērā attiecīgos šā nolīguma IV daļas noteikumus,
izskatīt šķīrējtiesas izveides pieprasījumā minēto jautājumu, lai
izlemtu par attiecīgā pasākuma saderību ar X sadaļas (Domstarpību
izšķiršana) 309. panta noteikumiem un sagatavotu nolēmumu par
konkrēto jautājumu saskaņā ar X sadaļas (Domstarpību izšķiršana)
313. pantu."
4. Ja domstarpībās iesaistītās puses ir vienojušās par citām
pilnvarām, tām šīs pilnvaras ir jāpaziņo šķīrējtiesai divās
dienās no to vienošanās.
5. Ja domstarpībās iesaistītā puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis
pārkāpj rīcības kodeksu vai neatbilst 325. panta prasībām, var
pieprasīt viņa atcelšanu saskaņā ar reglamentu.
320. PANTS
Informācija un tehniskas konsultācijas
1. Pēc domstarpībās iesaistītas puses pieprasījuma vai pēc
savas ierosmes šķīrējtiesa no jebkuras puses var iegūt
informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu šķīrējtiesas procedūras
mērķiem.
2. Šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā var pieprasīt informāciju un
atzinumus arī no ekspertiem, iestādēm vai citiem avotiem. Pirms
šādas informācijas un atzinumu pieprasīšanas šķīrējtiesa informē
domstarpībās iesaistītās puses, kurām arī dod iespēju sniegt
atsauksmes. Jebkura informācija, kas iegūta saskaņā ar šo
apakšpunktu, ir savlaicīgi jāizpauž katrai domstarpībās
iesaistītajai pusei un jāiesniedz, lai puses varētu izteikt savas
atsauksmes. Šādas atsauksmes nosūta šķīrējtiesai, kā arī otrai
pusei.
321. PANTS
"Amicus Curiae"
Fiziskas vai juridiskas personas, kas ir ieinteresētas
konkrētajā jautājumā un pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību
domstarpībās iesaistīto pušu teritorijās, ir pilnvarotas iesniegt
amicus curiae paziņojumus iespējamai izskatīšanai
šķīrējtiesā saskaņā ar reglamentu.
322. PANTS
Interpretācijas noteikumi un principi
1. Jebkura šķīrējtiesa interpretē 309. panta noteikumus
saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību
interpretācijas noteikumiem, pienācīgi ņemot vērā to, ka pusēm ir
jāīsteno šis nolīgums labā ticībā un jāizvairās no savu pienākumu
apiešanas.
2. Ja kāds šā nolīguma IV daļas noteikums ir identisks PTO
līguma noteikumam, šķīrējtiesa pieņem interpretāciju, kas ir
saderīga ar jebkuru atbilstošu interpretāciju, kura noteikta PTO
Domstarpību izšķiršanas padomes nolēmumos.
3. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 309.
panta noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.
323. PANTS
Kopīgi noteikumi attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmumiem
1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu
pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi,
attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā
gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu
viedokļi.
2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir galīgi un saistoši
domstarpībās iesaistītajām pusēm, un tie neuzliek tiesības vai
pienākumus fiziskām vai juridiskām personām.
3. Nolēmumā izklāsta šķīrējtiesas faktiskos un juridiskos
konstatējumus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un
šķīrējtiesas atzinumu un secinājumu galveno pamatojumu. Nolēmumā
iekļauj arī atsauci uz jebkuru konstatējuma pieprasījumu, ko
iesniegusi viena vai abas domstarpībās iesaistītās puses, tostarp
uz prasībām, kuras noteiktas šķīrējtiesas pilnvarās. Domstarpībās
iesaistītās puses nodrošina šķīrējtiesas nolēmuma publisku
pieejamību. Šā punkta noteikumi neattiecas uz organizatoriskiem
nolēmumiem.
4. Šķīrējtiesa savā nolēmumā neizpauž konfidenciālu
informāciju, bet tā var norādīt secinājumus, kas izdarīti,
pamatojoties uz šādu informāciju.
4. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
324. PANTS
Savstarpēji pieņemams risinājums
Domstarpībās iesaistītās puses katrā laikā var panākt
savstarpēji pieņemamu domstarpību risinājumu atbilstoši šai
sadaļai. Tās par katru šādu risinājumu paziņo Asociācijas
komitejai. Pēc savstarpēji pieņemama risinājuma paziņošanas
procedūra tiek izbeigta.
325. PANTS
Šķīrējtiesnešu saraksts
1. Asociācijas padome ne vēlā kā sešus mēnešus50
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido trīsdesmit sešu tādu
personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem.
Šķīrējtiesnešu amatam ES puse ierosina divpadsmit personas, un
katra Centrālamerikas puses republika ierosina divas personas. ES
puse un Centrālamerikas puses republikas izraugās arī divpadsmit
personas, kas nav nevienas puses valstspiederīgie un kas darbojas
kā šķīrējtiesas priekšsēdētāji. Asociācijas padome jebkurā laikā
var pārskatīt un grozīt sarakstu, un tā nodrošina, ka saraksts
vienmēr tiek uzturēts šādā līmenī saskaņā ar šā punkta
noteikumiem.
2. Šķīrējtiesnešiem ir īpašas zināšanas vai pieredze tiesībās,
starptautiskajā tirdzniecībā vai citos jautājumos, kas saistīti
ar šā nolīguma IV daļu, vai tādu domstarpību izšķiršanā, kuri
izriet no starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, viņi ir
neatkarīgi, strādā savā kompetencē, nav saistīti ne ar vienu pusi
vai organizāciju un neizpilda to norādījumus, kā arī ievēro
Asociācijas padomes pieņemto rīcības kodeksu.
3. Asociācijas padome var izveidot papildu sarakstus, kuros
iekļauj līdz piecpadsmit personām, kam ir zināšanas konkrētās
nozarēs konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma IV
daļa. Izmantojot 312. pantā noteikto atlases procedūru,
Asociācijas komitejas priekšsēdētājs ar pušu iekrišanu var
izmantot nozaru ekspertu sarakstu.
326. PANTS
Saistība ar PTO noteiktajiem pienākumiem
1. Ja domstarpībās iesaistītā puse pieprasa kompensēt tāda
pienākuma pārkāpumu, kuru nosaka PTO Vienošanās par noteikumiem
un procedūrām, kas reglamentē domstarpību izšķiršanu (turpmāk
tekstā - PTO VDI), tā izmanto attiecīgos PTO līguma noteikumus un
procedūras.
2. Ja domstarpībās iesaistītā puse pieprasa kompensēt šā
nolīguma IV daļā noteikta pienākuma pārkāpumu, tā izmanto
attiecīgos šīs sadaļas noteikumus un procedūras.
3. Ja domstarpībā iesaistītā puse pieprasa kompensēt šā
nolīguma IV daļā noteikta pienākuma pārkāpumu, kas vienlaikus ir
arī PTO līgumu pārkāpums, puse izmanto forumu pēc savas
izvēles.
4. Domstarpībās iesaistītās puses izvairās no identisku
domstarpību nodošanas izšķiršanai dažādos forumos, ja to pamatā
ir vienādi tiesībpamatoti prasījumi un pasākumi.
5. Ja ar vienu un to pašu pasākumu ir saistīti atšķirīgas
domstarpības, puses atturas no vienlaicīgu domstarpību
izšķiršanas procedūru uzsākšanas.
6. Ja domstarpībās iesaistītā puse ir uzsākusi domstarpību
izšķiršanas procedūras saskaņā ar PTO VDI vai šo sadaļu un vēlāk
pieprasa kompensēt pienākuma pārkāpumu otrā forumā, pamatojoties
uz domstarpībās, kas ir identiskas iepriekš otrā forumā
iesniegtajām, pusei liedz iesniegt izšķiršanai otras
domstarpības. Šajā sadaļā jēdziens "identisks" attiecas
uz domstarpībām, kuru pamatā ir vieni un tie paši apstrīdētie
tiesībpamatotie prasījumi un pasākumi. Domstarpības neuzskata par
identiskām, ja sākotnēji izvēlētajā forumā ar procedūru vai
jurisdikciju saistītu apsvērumu dēļ nav izdevies izdarīt
secinājumus par tajā iesniegto prasījumu.
7. Iepriekšējā punkta mērķiem domstarpību izšķiršanas
procedūru uzskata par uzsāktu saskaņā ar PTO VDI, ja tiek
izveidota šķīrējtiesa atbilstīgi PTO VDI 6. pantam, bet
saskaņā ar šo sadaļu, ja puse ir pieprasījusi šķīrējtiesas
izveidi atbilstīgi 311. panta 1. punktam. Domstarpību izšķiršanas
procedūras, kas notiek saskaņā ar PTO VDI, ir pabeigtas,
kad Domstarpību izšķiršanas padome pieņem šķīrējtiesas ziņojumu
vai apelācijas iestādes ziņojumu atbilstoši PTO VDI 16.
pantam un 17. panta 14. punktam. Domstarpību izšķiršanas
procedūras saskaņā ar šo sadaļu ir pabeigtas, kad šķīrējtiesa
savu nolēmumu par konkrēto jautājumu paziņo pusēm un Asociācijas
komitejai saskaņā ar 313. panta 1. punktu.
8. Jebkuru jautājumu par tādu šķīrējtiesu jurisdikciju, kas
izveidotas saskaņā ar šo sadaļu, iesniedz desmit dienās no
šķīrējtiesas izveides un atrisina, pieņemot prejudiciālu
nolēmumu, trīsdesmit dienās no šķīrējtiesas izveides. Ja
šķīrējtiesas jurisdikcija tiek apstrīdēta saskaņā ar šo pantu,
visi šajā sadaļā un reglamentā noteiktie termiņi tiek apturēti
līdz šķīrējtiesas prejudiciālā nolēmuma paziņošanai.
9. Nekas šajā sadaļā neliedz domstarpībās iesaistītajai pusei
apturēt saistību izpildi, ko atļāvusi PTO Domstarpību izšķiršanas
padome. PTO līgumu neizmanto, lai liegtu domstarpībās
iesaistītajai pusei apturēt šajā sadaļā paredzēto saistību
izpildi.
327. PANTS
Termiņi
1. Visus šajā sadaļā un reglamentā noteiktos termiņus, tostarp
šķīrējtiesu nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās
dienās, sākot no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie
attiecas.
2. Jebkuru šajā sadaļā un reglamentā noteikto termiņu var
mainīt pēc domstarpībās iesaistīto pušu savstarpējas
vienošanās.
3. Pēc sūdzības iesniedzējas puses pieprasījuma un ar tās
puses piekrišanu, pret kuru iesniegta sūdzība, šķīrējtiesa
jebkurā laikā var apturēt savu darbu uz laika posmu, kas nav
ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Šādā gadījumā termiņus pagarina
par laika posmu, uz kuru procedūra tika apturēta. Ja šķīrējtiesas
procedūra ir apturēta ilgāk par divpadsmit mēnešiem, šķīrējtiesas
pilnvaras pārstāj būt spēkā, neskarot sūdzības iesniedzējas puses
tiesības pieprasīt apspriedes un pēc tam - šķīrējtiesas izveidi
tā paša jautājuma izskatīšanai vēlākā posmā. Šis punkts nav
piemērojams, ja apturēšana ir tādu centienu rezultāts, kas
īstenoti labā ticībā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu
atbilstoši 324. pantam.
328. PANTS
Reglamenta un rīcības kodeksa pieņemšana un grozīšana
1. Asociācijas padome pieņem reglamentu un rīcības kodeksu
savā pirmajā sanāksmē.
2. Asociācijas padome var grozīt reglamentu un rīcības
kodeksu.
XI SADAĻA
STARPNIECĪBAS MEHĀNISMS ATTIECĪBĀ UZ NETARIFA PASĀKUMIEM
1. NODAĻA
DARBĪBAS JOMA
329. PANTS
Darbības joma
1. Starpniecības mehānisms attiecas uz netarifa pasākumiem,
kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp pusēm saskaņā ar šā
nolīguma IV daļu.
2. Starpniecības mehānisms neattiecas uz pasākumiem vai citiem
jautājumiem, kas izriet no:
a) VIII sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;
b) IX sadaļas par reģionālo ekonomikas integrāciju;
c) ES puses un Centrālamerikas puses republiku integrācijas
procesiem;
d) jautājumiem, attiecībā uz kuriem netiek izmantotas
domstarpību izšķiršanas procedūras, un
e) institucionālajiem šā nolīguma noteikumiem.
3. Šī sadaļa ir piemērojama abpusēji starp ES pusi, no vienas
puses, un katru Centrālamerikas puses republiku, no otras
puses.
4. Starpniecības procedūra ir konfidenciāla.
2. NODAĻA
PROCEDŪRA SASKAŅĀ AR STARPNIECĪBAS MEHĀNISMU
330. PANTS
Procedūras uzsākšana
1. Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt otras puses
piedalīšanos starpniecības procedūrā. Pieprasījumā iekļauj
jautājuma aprakstu, kas ir pietiekams, lai radītu skaidru
priekšstatu par attiecīgo pasākumu un tā ietekmi uz
tirdzniecību.
2. Puse, kurai tiek iesniegts šāds pieprasījums, labvēlīgi
izskata to un sniedz rakstisku atbildi desmit dienās no
pieprasījuma saņemšanas.
3. Pirms starpnieka izraudzīšanās saskaņā ar 331. pantu
procedūrā iesaistītās puses cenšas labā ticībā vienoties tiešās
sarunās, kam ir atvēlētas divdesmit dienas.
331. PANTS
Starpnieka izraudzīšanās
1. Procedūrā iesaistītās puses tiek aicinātas vienoties par
starpnieku ne vēlāk kā piecpadsmit dienās pēc 330. panta 3.
punktā minētā termiņa beigām vai agrāk, ja viena puse informē
otru, ka vienošanās nav iespējama bez starpnieka palīdzības.
2. Ja procedūrā iesaistītās puses nevar vienoties par
starpnieku noteiktajā termiņā, jebkura no pusēm var pieprasīt
starpnieka iecelšanu izlozes kārtā. Piecās dienās no šāda
pieprasījuma iesniegšanas katra puse izveido sarakstu no vismaz
trīs personām, kuras nav attiecīgās puses valstspiederīgie un
kuras atbilst 4. punkta nosacījumiem un var darboties kā
starpnieki. Piecās dienās no saraksta iesniegšanas katra puse
izraugās vismaz vienu personu no otras puses saraksta.
Asociācijas komitejas priekšsēdētājs vai tā pārstāvis tad
izraugās starpnieku, to izlozējot no izvēlēto personu vidus.
Izlozi veic piecpadsmit dienās no dienas, kad iesniegts
pieprasījums par starpnieka iecelšanu izlozes kārtā, tādā laikā
un vietā, kas nekavējoties jāpaziņo pusēm. Puses var būt klāt
izlozes brīdī, ja to vēlas.
3. Ja procedūrā iesaistīta puse neizveido sarakstu vai
neizvēlas vienu personu no otras puses saraksta, priekšsēdētājs
vai viņa pārstāvis izraugās starpnieku izlozes kārtā no tās puses
saraksta, kas ir izpildījusi 2. punkta prasības.
4. Starpnieks ir eksperts ar konkrēto pasākumu saistītajā
jautājumā51. Starpnieks objektīvi un pārredzami palīdz
procedūrā iesaistītajām pusēm ieviest skaidrību par konkrēto
pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību un rast
savstarpēji saskaņotu risinājumu.
5. Ja procedūrā iesaistīta puse uzskata, ka starpnieks pārkāpj
rīcības kodeksu, var pieprasīt viņa atcelšanu, un tādā gadījumā
izraugās jaunu starpnieku saskaņā ar 1.-4. punktu.
332. PANTS
Starpniecības procedūras noteikumi
1. Puses piedalās starpniecības procedūrā labā ticībā un
cenšas rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.
2. Piecpadsmit dienās no starpnieka iecelšanas puse, kas
uzsākusi starpniecības procedūru, rakstiski iesniedz starpniekam
un otrai procedūrā iesaistītajai pusei sīku aprakstu par
problēmu, jo īpaši par konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz
tirdzniecību. Desmit dienās no šāda apraksta saņemšanas dienas
otra puse var rakstiski sniegt savas atsauksmes par problēmas
aprakstu. Jebkura puse savā aprakstā vai atsauksmēs var ietvert
informāciju, ko tā uzskata par būtisku.
3. Starpnieks var izlemt par visatbilstošāko procedūras
norises veidu, jo īpaši par to vai, kad un kā kopīgi vai
individuāli apspriesties ar procedūrā iesaistītajām pusēm. Ja
puses nav iesniegušas kādu informāciju vai ja šādas informācijas
nav pušu rīcībā, starpnieks var arī noteikt, vai šādos apstākļos
ir nepieciešama atbilstošu ekspertu, valsts aģentūru un citu tādu
juridisku vai fizisku personu palīdzība vai konsultācija, kurām
ir specializētas zināšanas saistībā ar konkrēto jautājumu. Ja
palīdzībā, ko sniedz atbilstošie eksperti, valsts aģentūras un
citas juridiskas vai fiziskas personas, kurām ir specializētas
zināšanas saistībā ar konkrēto jautājumu, vai konsultācijās ar
šādām personām ir iesaistīta konfidenciāla informācija, kas
definēta šīs sadaļas 336. pantā, šādu informāciju var sniegt
tikai pēc procedūrā iesaistīto pušu informēšanas un ar skaidru
nosacījumu, ka šāda informācija vienmēr jāuzskata par
konfidenciālu.
4. Kad ir savākta vajadzīgā informācija, starpnieks var sniegt
novērtējumu par jautājumu un konkrēto pasākumu, kā arī ierosināt
risinājumu, ko izvērtē procedūrā iesaistītās puses. Šāds
novērtējums neattiecas uz attiecīgā pasākuma atbilstību šim
nolīgumam.
5. Procedūra norisinās tās puses teritorijā, kurai adresēts
pieprasījums, vai - pēc savstarpējas vienošanās - jebkurā citā
vietā vai izmantojot jebkurus citus līdzekļus.
6. Savu pienākumu izpildei starpnieks var izmantot jebkurus
sakaru līdzekļus, tostarp telefonu, faksimila sūtījumus, tīmekļa
vietnes vai videokonferenci.
7. Procedūru parasti pabeidz sešdesmit dienās no starpnieka
iecelšanas. Savstarpēji vienojoties, procedūrā iesaistītās puses
var pārtraukt procedūru jebkurā tās posmā.
3. NODAĻA
ĪSTENOŠANA
333. PANTS
Savstarpēji pieņemama risinājuma īstenošana
1. Ja procedūrā iesaistītās puses ir vienojušās par risinājumu
attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, ko izraisījis pasākums, uz
kuru attiecas šī procedūra, katra puse veic jebkurus vajadzīgos
pasākumus, lai īstenotu minēto risinājumu bez nepamatotas
kavēšanās.
2. Īstenotāja puse regulāri rakstiski informē otru pusi, kā
arī Asociācijas komiteju par visiem pasākumiem vai darbībām, kas
veiktas, lai īstenotu savstarpēji pieņemamo risinājumu. Šis
pienākums pārstāj būt spēkā, tiklīdz savstarpēji pieņemamais
risinājums ir atbilstoši un pilnībā īstenots.
4. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
334. PANTS
Saistība ar X sadaļu par domstarpību izšķiršanu
1. Procedūra saskaņā ar šo starpniecības mehānismu ir
neatkarīga no šā nolīguma IV daļas X sadaļas (Domstarpību
izšķiršana) un nav paredzēta, lai to izmantotu par pamatu
domstarpību izšķiršanas procedūrām saskaņā ar minēto sadaļu vai
jebkuru citu nolīgumu. Starpniecības pieprasījums un iespējamās
procedūras saskaņā ar starpniecības mehānismu neizslēdz X sadaļas
izmantošanu.
2. Starpniecības mehānisms neskar pušu tiesības un pienākumus,
kas paredzēti X sadaļā.
335. PANTS
Termiņi
Jebkuru šajā sadaļā minēto termiņu var mainīt, procedūrā
iesaistītajām pusēm savstarpēji vienojoties.
336. PANTS
Informācijas konfidencialitāte
1. Procedūrā iesaistīta puse, kas starpniecības procedūrā
iesniedz dokumentāciju vai informāciju, var noteikt, ka šāda
dokumentācija vai informācija, vai jebkura tās daļa ir
konfidenciāla.
2. Ja dokumentāciju vai informāciju, vai jebkuru tās daļu
viena puse ir noteikusi kā konfidenciālu, otra puse un starpnieks
vai nu atdod šādus dokumentus atpakaļ, vai iznīcina tos ne vēlāk
kā piecpadsmit dienās no starpniecības procedūras
pabeigšanas.
3. Tāpat arī, ja dokumentācija vai informācija, vai jebkura
tās daļa, kas noteikta kā konfidenciāla, ir iesniegta
atbilstošiem ekspertiem, valsts aģentūrām vai citām fiziskām vai
juridiskām personām, kam ir specializētas zināšanas saistībā ar
konkrēto jautājumu, šādu dokumentāciju vai informāciju atdod
atpakaļ vai iznīcina ne vēlāk kā piecpadsmit dienās no palīdzības
vai starpnieka konsultāciju izbeigšanas.
337. PANTS
Izmaksas
1. Visas starpniecības procedūras izmaksas sedz procedūrā
iesaistītās puses vienlīdzīgās daļās. Ar izmaksām saprot
atlīdzību starpniekam, viņa ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās
izdevumus un visas vispārējās starpniecības procedūras
administratīvās izmaksas saskaņā ar starpnieka iesniegto izmaksu
segšanas pieprasījumu.
2. Starpnieks veic pilnīgu un sīku visu attiecīgo radušos
izdevumu uzskaiti un iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm
izmaksu segšanas pieprasījumu kopā ar apliecinošiem
dokumentiem.
3. Asociācijas padome nosaka visas attaisnotās izmaksas, kā
arī atlīdzību un pabalstus, kas izmaksājami starpniekam.
XII SADAĻA
PĀRREDZAMĪBA UN ADMINISTRATĪVĀS PROCEDŪRAS
338. PANTS
Sadarbība pārredzamības palielināšanas jomā
Puses vienojas sadarboties atbilstošos divpusējos un
daudzpusējos forumos, lai palielinātu pārredzamību jautājumos, uz
kuriem attiecas šā nolīguma IV daļa, tostarp ierobežojot
kukuļdošanu un korupciju.
339. PANTS
Publicēšana
1. Katra puse nodrošina, ka tās vispārēji piemērojamie
pasākumi, tostarp tiesību akti, noteikumi, tiesas lēmumi,
procedūras un administratīvie nolēmumi, kas attiecas uz jebkuru
ar tirdzniecību saistītu jautājumu, uz kuru attiecas šā nolīguma
IV daļa, tiek nekavējoties publicēti vai darīti viegli pieejami
ieinteresētajām personām tādā veidā, lai tos varētu izskatīt
puses ieinteresētās personas, kā arī jebkura cita puse. Pēc
pieprasījuma katra puse paskaidro šāda pasākuma mērķi un loģisko
pamatu un atvēl pietiekamu laiku no pasākuma publicēšanas līdz tā
spēkā stāšanās brīdim, ja vien īpašu juridisku vai praktisku
apstākļu dēļ nav jārīkojas citādi.
2. Katra puse otras puses ieinteresētajām personām cenšas
nodrošināt iespējas sniegt atsauksmes par jebkuru ierosinātu
vispārēji piemērojamu tiesību aktu, noteikumu, procedūru vai
administratīvu nolēmumu un cenšas ņemt vērā attiecīgās saņemtās
atsauksmes.
3. Uzskata, ka šā panta 1. punktā minētie vispārēji
piemērojamie pasākumi ir darīti viegli pieejami, ja pasākuma
pieejamība ir nodrošināta, iesniedzot atbilstošu paziņojumu PTO
vai publicējot pasākumu attiecīgās puses oficiālā, publiskā un
bez maksas pieejamā tīmekļa vietnē.
4. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums nepieprasa pusei
sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu
tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības
interesēm, vai kaitētu noteiktu valsts vai privātu uzņēmumu
likumīgām komerciālajām interesēm.
340. PANTS
Kontaktpunkti un informācijas apmaiņa
1. Lai atvieglotu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu
īstenošanu, ES puse, Centrālamerikas puse52 un katra
Centrālamerikas puses republika izraugās kontaktpunktu līdz ar šā
nolīguma stāšanos spēkā53. Kontaktpunktu nozīmēšana
neskar kompetento iestāžu īpašu iecelšanu atbilstoši konkrētiem
šā nolīguma noteikumiem.
2. Pēc puses pieprasījuma otras puses kontaktpunkts norāda
biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz
šā nolīguma IV daļas īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu,
lai atvieglotu saziņu ar pieprasītāju pusi.
3. Pēc puses pieprasījuma un ciktāl tas ir likumīgi iespējams,
katra attiecīgā puse sniedz informāciju un nekavējoties atbild uz
visiem jautājumiem, kas attiecas uz faktisku vai ierosinātu
pasākumu, kurš varētu būtiski ietekmēt šā nolīguma IV daļu.
341. PANTS
Administratīvā tiesvedība
Katra puse pārvalda visus 339. pantā minētos vispārīgi
piemērojamos pasākumus saskaņoti, objektīvi un saprātīgi. Proti,
piemērojot minētos pasākumus puses konkrētām personām, precēm,
pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības veikšanai īpašos gadījumos,
katra puse:
a) cenšas attiecīgi paziņot par tiesvedības uzsākšanu
personām, uz kurām konkrētais process attiecas tieši, tostarp
iesniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesu iestādes paziņojumu,
saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām
saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;
b) nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju
iesniegt faktus un argumentus, lai pamatotu to nostāju, pirms
jebkādas galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj
termiņš, tiesvedības veids un sabiedrības intereses, un
c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tiesību
aktiem.
342. PANTS
Pārskatīšana un pārsūdzēšana
1. Katra puse izveido vai saglabā tiesu iestādes, tiesu
iestādēm pielīdzinātas iestādes vai administratīvās tiesas vai
procedūras nolūkā steidzami pārskatīt un pamatotos gadījumos
koriģēt galīgo administratīvo rīcību, kas ietekmē ar tirdzniecību
saistītus jautājumus, uz kuriem attiecas šā nolīguma IV daļa.
Šādas tiesu iestādes vai procedūras ir neatkarīgas no biroja vai
iestādes, kam uzticēta administratīvā izpilde, un par tām
atbildīgās iestādes ir objektīvas un nav būtiski ieinteresētas
lietas iznākumā.
2. Katra puse nodrošina, ka šādās tiesu iestādēs vai
procedūrās procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības uz:
a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizstāvēt savu attiecīgo
nostāju un
b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem
dokumentiem vai, ja to nosaka pušu tiesību akti, uz dokumentiem,
ko apkopojusi administratīvā iestāde.
3. Katra puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos
paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām
jebkuru šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai
iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto administratīvo
rīcību.
343. PANTS
Īpaši noteikumi
Šīs sadaļas noteikumi neietekmē īpašos noteikumus, kas
paredzēti citos šā nolīguma noteikumos.
344. PANTS
Pārredzamība subsīdiju jautājumos
1. Šajā nolīgumā subsīdija ir pasākums, kas saistīts ar preču
tirdzniecību, kura atbilst SKP nolīguma 1.1. pantā izklāstītajiem
nosacījumiem un ir īpaša minētā nolīguma 2. panta nozīmē. Šis
noteikums attiecas uz Lauksaimniecības nolīgumā definētajām
subsīdijām.
2. Katra puse nodrošina pārredzamību ar preču tirdzniecību
saistītu subsīdiju jomā. Sākot no šā nolīguma stāšanās spēkā
katra puse ik pēc diviem gadiem ziņo otrai pusei par savas
valdības vai jebkuras valsts iestādes piešķirtās subsīdijas
juridisko pamatu, formu, summu vai budžetu un, ja iespējams,
saņēmēju. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja puses ir
publiskojušas attiecīgo informāciju vai tā ir publiskota pušu
vārdā publiski pieejamā tīmekļa vietnē. Veicot informācijas
apmaiņu, puses ņem vērā dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma
prasības. Pēc puses pieprasījuma puses var veikt informācijas
apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu
subsīdijām.
3. Asociācijas komiteja periodiski pārskata pušu panākumus šā
panta īstenošanā.
4. Šā panta noteikumi neskar pušu tiesības saskaņā ar
attiecīgiem PTO noteikumiem piemērot tirdzniecības aizsardzības
instrumentus vai veikt domstarpību izšķiršanu vai citas
attiecīgas darbības pret otras puses piešķirtu subsīdiju.
5. Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību
izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai
atrisinātu jautājumus, kas izriet no šā panta.
XIII SADAĻA
SASKAŅĀ AR ŠO NOLĪGUMU IZVEIDOTO STRUKTŪRU ĪPAŠIE UZDEVUMI AR
TIRDZNIECĪBU SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS
345. PANTS
Asociācijas padomes īpašie uzdevumi
1. Kad Asociācijas padome veic jebkuru uzdevumu, kas tai
uzticēts ar šā nolīguma IV daļu, tās sastāvu ministru līmenī
veido ES puses pārstāvji, no vienas puses, un Centrālamerikas
puses katras republikas ministri, kuru atbildībā ir ar
tirdzniecību saistīti jautājumi, no otras puses, saskaņā ar pušu
attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem, vai arī to ieceltās
personas.
2. Asociācijas padome var ar tirdzniecību saistītos jautājumos
rīkoties šādi:
a) šā nolīguma IV daļas mērķu izpildē grozīt:
i) I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) ietvertos preču
sarakstus, lai tarifu samazinājumu grafikā iekļautu vienu vai
vairākas preces;
ii) I pielikumam (Muitas nodokļu atcelšana) pievienotos
grafikus, lai paātrinātu tarifu pakāpenisku atcelšanu;
iii) I pielikuma (Muitas nodokļu atcelšana) 1., 2. un 3.
papildinājumu;
iv) II pielikuma (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes
ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm)
1., 2., 2.A, 3., 4., 5. un 6. papildinājumu;
v) XVI pielikumu (Valsts iepirkums);
vi) XVIII pielikumu (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes);
vii) XIX pielikumu (306. panta 4. punktā minēto ražojumu
saraksti);
viii) XXI pielikumu (Apakškomitejas);
b) izdot šā nolīguma IV daļas noteikumu interpretācijas;
un
c) veikt citas šāda veida darbības savu funkciju izpildē, par
kurām puses var vienoties.
3. Katra puse saskaņā ar savām piemērojamām tiesiskajām
procedūrām visus 2. punkta a) apakšpunktā minētos grozījumus
īsteno termiņā, par kuru puses var vienoties54.
346. PANTS
Asociācijas komitejas īpašie uzdevumi
1. Kad Asociācijas komiteja veic jebkuru uzdevumu, kas tai
uzticēts ar šā nolīguma IV daļu, tās sastāvu veido Eiropas
Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un katras Centrālamerikas
puses republikas pārstāvji, no otras puses, vecāko amatpersonu
līmenī un ar atbildību par jautājumiem, kuri saistīti ar
tirdzniecību, vai arī to ieceltās personas.
2. Asociācijas komitejai ir šādas funkcijas ar tirdzniecību
saistītu jautājumu risināšanā:
a) palīdzēt Asociācijas padomei tās funkciju izpildē ar
tirdzniecību saistītos jautājumos;
b) uzņemties atbildību par šā nolīguma IV daļas noteikumu
pienācīgu īstenošanu un piemērošanu. Šajā saistībā un neskarot šā
nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) un XI sadaļā
(Starpniecības mehānisms netarifa pasākumiem) noteiktās tiesības,
jebkura puse var iesniegt apspriešanai Asociācijas komitejā
jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šā nolīguma IV daļas
piemērošanu vai interpretāciju;
c) vajadzības gadījumā pārraudzīt šānolīguma IV daļas
noteikumu turpmāku izstrādi un novērtēt tās piemērošanā gūtos
rezultātus;
d) noteikt atbilstošus veidus, kā novērst un atrisināt
problēmas, kas citādi varētu rasties jomās, uz kurām attiecas šā
nolīguma IV daļa, un
e) apstiprināt visu apakškomiteju reglamentu saskaņā ar šā
nolīguma IV daļu un pārraudzīt to darbu.
3. Asociācijas komiteja savu pienākumu izpildē saskaņā ar 2.
punktu var:
a) izveidot papildu apakškomitejas no tām, kas noteiktas šā
nolīguma IV daļā, kurās darbojas Eiropas Komisijas un katras
Centrālamerikas puses republikas pārstāvji, un uzticēt tām
pienākumus atbilstoši savai kompetencei. Tā var arī nolemt mainīt
savām izveidotajām apakškomitejām uzticētās funkcijas, kā arī
likvidēt minētās apakškomitejas;
b) ierosināt Asociācijas padomei lēmumu pieņemšanu atbilstoši
šā nolīguma IV daļas īpašajiem mērķiem un
c) veikt jebkādas citas darbības savu funkciju izpildē, par
kurām var vienoties puses, vai pēc Asociācijas padomes
norādījumiem.
347. PANTS
Koordinatori attiecībā uz šā nolīguma IV daļu
1. Eiropas Komisija un katra Centrālamerikas puses republika
sešdesmit dienās no šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ koordinatoru
attiecībā uz šā nolīguma IV daļu.
2. Koordinatori sadarbojas, lai izstrādātu darba kārtību un
veiktu visus citus vajadzīgos sagatavošanās pasākumus saistībā ar
Asociācijas padomes un Asociācijas komitejas sanāksmēm atbilstoši
minētajiem noteikumiem, kā arī attiecīgā gadījumā uzrauga šādu
struktūru lēmumus.
348. PANTS
Apakškomitejas
1. Neskarot šā nolīguma I daļas II sadaļas (Iestāžu sistēma)
8. panta noteikumus, šis pants ir piemērojams visām šā nolīguma
IV daļā noteiktajām apakškomitejām.
2. Apakškomiteju sastāvu veido Eiropas Komisijas pārstāvji, no
vienas puses, un katras Centrālamerikas puses republikas
pārstāvji, no otras puses.
3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras
puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī.
Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē un Centrālamerikā.
Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos
tehnoloģiskos līdzekļus.
4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES
pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses
republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.
XIV SADAĻA
IZŅĒMUMI
349. PANTS
Maksājumu bilance
1. Ja kādai no pusēm rodas vai var rasties būtiskas maksājumu
bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai
paturēt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču un
pakalpojumu tirdzniecību un kārtējiem maksājumiem.
2. Puses cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo
pasākumu piemērošanas.
3. Visi saskaņā ar šo pantu noteiktie vai spēkā paturētie
ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši un ir spēkā ierobežotu
laiku, un to darbības joma nav plašāka par maksājumu bilances un
ārējo finanšu stāvokļa koriģēšanai nepieciešamo. Tie atbilst PTO
nolīgumos noteiktajiem attiecīgajiem nosacījumiem un ir saderīgi
ar Starptautiskā Valūtas fonda Statūtiem.
4. Jebkura puse, kas patur spēkā vai nosaka ierobežojošus
pasākumus vai to grozījumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai
pusei un iespējami īsā laikā iesniedz to atcelšanas grafiku.
5. Ja puse uzskata, ka noteiktie vai spēkā paturētie
ierobežojošie pasākumi ietekmē divpusējās tirdzniecības
attiecības, tā var pieprasīt otrai pusei veikt apspriedes, kas
nekavējoties notiek Asociācijas komitejā. Šādās apspriedēs
novērtē attiecīgās puses maksājumu bilances stāvokli un saskaņā
ar šo pantu noteiktos vai spēkā paturētos ierobežojumus, cita
starpā ņemto vērā tādus faktorus kā:
a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību veids un
apjoms;
b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai
c) alternatīvie korektīvie pasākumi, kas var būt pieejami.
Apspriedēs izskata jebkura ierobežojošā pasākuma atbilstību 3.
un 4. punktam. Tiek akceptēti visi Starptautiskā Valūtas fonda
iesniegtie konstatējumi par statistikas un citiem faktiem
attiecībā uz ārvalstu valūtām, monetārajām rezervēm un maksājumu
bilanci, un secinājumus pamato ar Starptautiskā Valūtas fonda
veikto attiecīgās puses maksājumu bilances un ārējo finanšu
stāvokļa novērtējumu.
350. PANTS
Nodokļi
1. Neko šā nolīguma IV daļā vai saskaņā ar šo nolīgumu
pieņemtā pasākumā neinterpretē tā, ka tas liedz pusēm, piemērojot
savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt
atšķirīgus nosacījumus nodokļu maksātājiem, kas nav vienādā
situācijā, jo īpaši saistībā ar to mītnesvietu vai vietu, kurā
ieguldīts viņu kapitāls.
2. Neko šā nolīguma IV daļā vai saskaņā ar šo nolīgumu
paredzētā pasākumā neinterpretē tā, ka tas liedz noteikt vai
piemērot jebkuru pasākumu, kura mērķis ir novērst nodokļu
apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot
nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas
novēršanu vai citus nodokļu režīmus vai iekšzemes nodokļu tiesību
aktus.
3. Nekas šā nolīguma IV daļā neietekmē pušu attiecīgās
tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkuru nodokļu nolīgumu. Ja ir
pretrunas starp šā nolīguma IV daļu un jebkuru šādu līgumu,
noteicošais spēks ir pēdējam minētajam nolīgumam, ciktāl tas
attiecas uz attiecīgo pretrunu.
351. PANTS
Priekšroka reģioniem
1. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums neuzliek pusei
pienākumu piemērot otrai pusei režīmu, kas ir labvēlīgāks par to,
kuru piemēro katrā no pusēm tās attiecīgajā reģionālās ekonomikas
integrācijas procesā.
2. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums neliedz paturēt
spēkā, pārveidot vai nodibināt muitas savienības, brīvās
tirdzniecības zonas vai citas vienošanās starp pusēm vai starp
pusēm un trešām valstīm vai reģioniem.
V DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
352. PANTS
Pušu definīcija
1. Šā nolīguma puses ir Kostarikas, Salvadoras, Gvatemalas,
Hondurasas, Nikaragvas un Panamas Republika, tekstā -
Centrālamerikas puses republikas, no vienas puses, un Eiropas
Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās
dalībvalstis atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām, tekstā
- ES puse, no otras puses.
2. Šajā nolīgumā jēdziens "puse" attiecas uz katru
Centrālamerikas puses republiku, neskarot pienākumu rīkoties
kolektīvi saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai -
attiecīgā gadījumā - ES pusi.
3. Šā nolīguma mērķiem Centrālamerikas puses republikas
vienojas un apņemas rīkoties kolektīvi šādās jomās:
a) lēmumu pieņemšanā ar šā nolīguma I daļas II sadaļā (Iestāžu
sistēma) minēto iestāžu starpniecību;
b) šā nolīguma IV daļas IX sadaļā (Reģionālās ekonomikas
integrācija) paredzēto pienākumu izpildē;
c) Centrālamerikas Konkurences noteikumu izstrādes un
konkurences iestādes izveides pienākuma izpildē saskaņā ar šā
nolīguma IV daļas VII sadaļas (Tirdzniecība un konkurence) 277.
pantu un 279. panta 2. punktu, un
d) reģionāla līmeņa vienota piekļuves punkta izveides
pienākuma izpildē saskaņā ar šā nolīguma IV daļas V sadaļas
(Valsts iepirkums) 212. panta 2. punktu.
Attiecībā uz kolektīvu darbību saskaņā ar šo punktu
Centrālamerikas puses republikas tiek dēvētas par
"Centrālamerikas pusi".
4. Attiecībā uz jebkuru citu noteikumu saskaņā ar šo nolīgumu
Centrālamerikas puses republikas uzņemas pienākumus un rīkojas
individuāli.
5. Neatkarīgi no 3. punkta noteikuma un atbilstoši
Centrālamerikas reģionālās integrācijas turpmākajai attīstībai
Centrālamerikas puses republikas apņemas censties pakāpeniski
paplašināt jomas, kurās tās rīkosies kolektīvi, un par to
attiecīgi paziņos ES pusei. Asociācijas padome pieņem lēmumu,
kurā precīzi norāda šādas darbības jomas.
353. PANTS
Stāšanās spēkā
1. Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām iekšējām
tiesiskajām procedūrām.
2. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko
mēnesim, kurā puses ir paziņojušas viena otrai par 1. punktā
minēto iekšējo tiesisko procedūru pabeigšanu.
3. ES puses gadījumā paziņojumus nosūta Eiropas Savienības
Padomes ģenerālsekretāram un - Centrālamerikas puses republiku
gadījumā - Secretaría General del Sistema de la Integración
Centroamericana (SG-SICA), kas ir šā nolīguma
depozitāriji.
4. Neatkarīgi no 2. punkta Eiropas Savienība un katra
Centrālamerikas puses republika var piemērot šā nolīguma IV daļu,
sākot no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kurā tās
paziņojušas viena otrai par šajā nolūkā vajadzīgo iekšējo
tiesisko procedūru pabeigšanu. Šādā gadījumā šā nolīguma darbībai
vajadzīgās institucionālās struktūras īsteno savas funkcijas.
5. Līdz 2. punktā paredzētajai spēkā stāšanās dienai vai līdz
šā nolīguma piemērošanas dienai, ja tas attiecināms saskaņā ar 4.
punktu, katra puse izpilda šā nolīguma IV daļas VI sadaļas
(Intelektuālais īpašums) 244. pantā un 245. panta 1. punkta a) un
b) apakšpunktā noteiktās prasības. Ja kāda no Centrālamerikas
puses republikām nav izpildījusi šādas prasības, šis nolīgums
nestājas spēkā saskaņā ar 2. punktu vai netiek piemērots saskaņā
ar 4. punktu starp ES pusi un attiecīgo prasības neizpildījušo
Centrālamerikas puses republiku, kamēr vien šādas prasības nav
izpildītas.
6. Ja kāds no šā nolīguma noteikumiem tiek piemērots saskaņā
ar 4. punktu, jebkuru atsauci šādā noteikumā uz šā nolīguma spēkā
stāšanās dienu uzskata par atsauci uz dienu, no kuras puses
vienojas piemērot konkrēto noteikumu saskaņā ar 4. punktu.
7. Puses, attiecībā uz kurām šā nolīguma IV daļa ir stājusies
spēkā saskaņā ar 2. vai 4. punktu, var arī izmantot materiālus ar
izcelsmi Centrālamerikas puses republikās, attiecībā uz kurām šis
nolīgums nav stājies spēkā.
8. Sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 2.
punktu, tas aizstāj spēkā esošos politiskā dialoga un sadarbības
nolīgumus starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi.
354. PANTS
Darbības ilgums
1. Šim nolīgumam ir nenoteikts darbības ilgums un spēkā
esamība.
2. Jebkura puse iesniedz rakstisku paziņojumu attiecīgajam
depozitārijam par savu nodomu denonsēt šo nolīgumu.
3. Ja kāda no pusēm denonsē šo nolīgumu, pārējās puses izvērtē
Asociācijas komitejā šādas denonsēšanas ietekmi. Asociācijas
padome izlemj par jebkādiem nepieciešamiem pielāgošanas vai
pārejas pasākumiem.
4. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas
attiecīgajam depozitārijam.
355. PANTS
Pienākumu izpilde
1. Puses paredz jebkurus vispārīgus vai īpašus pasākumus, kas
vajadzīgi, lai tās izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo
nolīgumu, un nodrošina šajā nolīgumā paredzēto mērķu izpildi.
2. Ja kāda no pusēm uzskata, ka cita puse nav izpildījusi
pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu, tā var pieprasīt attiecīgus
pasākumus. Pirms šādu pasākumu pieprasīšanas, izņemot īpaši
steidzamus gadījumus, tā trīsdesmit dienās sniedz Asociācijas
padomei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas
rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu pusēm pieņemamu risinājumu.
Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tiem, kuri vismazāk
kaitē šā nolīguma īstenošanai. Šādus pasākumus nekavējoties
paziņo Asociācijas komitejai, un par tiem apspriežas komitejā, ja
kāda no pusēm to pieprasa.
3. Puses vienojas, ka 2. punktā minētais termins "īpaši
steidzami gadījumi" nozīmē gadījumu, kad kāda no pusēm
pieļauj būtisku šā nolīguma pārkāpumu. Puses arī vienojas, ka 2.
punktā minētais termins "attiecīgi pasākumi" nozīmē
pasākumus, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Darbības
apturēšanu uzskata par galējas nepieciešamības pasākumu.
4. Būtisks šā nolīguma pārkāpums ir:
a) atteikšanās pildīt šo nolīgumu, ja vien tas nav atļauts ar
starptautisko tiesību vispārējām normām;
b) būtisku šā nolīguma elementu pārkāpšana.
5. Ja puse pieprasa pasākuma piemērošanu īpašas steidzamības
gadījumā, otra puse var pieprasīt steidzamas pušu sanāksmes
sasaukšanu piecpadsmit dienās.
6. Neatkarīgi no 2. punkta, ja kāda no pusēm uzskata, ka cita
puse nav izpildījusi vienu vai vairākus šā nolīguma IV daļā
noteiktos pienākumus, tā ekskluzīvi pieprasa un ievēro nolīguma X
sadaļā (Domstarpību izšķiršana) noteiktās domstarpību izšķiršanas
procedūras un IV daļas XI sadaļā (Starpniecības mehānisms
netarifa pasākumiem) noteikto starpniecības mehānismu vai citus
alternatīvus mehānismus, kas paredzēti attiecībā uz šā nolīguma
IV daļā noteiktajiem īpašajiem pienākumiem.
356. PANTS
Tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu
Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē kā tādu, kas
piešķir tiesības vai uzliek saistības personām, izņemot ar šo
nolīgumu noteiktās tiesības vai pienākumus, vai uzliek pusei
pienākumu atļaut šā nolīguma tiešu izmantošanu tās vietējā
tiesību sistēmā, ja vien attiecīgās puses valsts tiesību aktos
nav paredzēts citādi.
357. PANTS
Izņēmumi
1. Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas:
a) nosaka jebkurai pusei pienākumu sniegt jebkādu informāciju
vai atļaut piekļuvi tai, ja attiecīgā puse uzskata, ka
informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskajām drošības
interesēm, vai
b) liedz jebkurai pusei veikt jebkuru pasākumu, ko tā uzskata
par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:
i) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai
materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai
ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši
veic militāras iestādes apgādāšanas nolūkos;
iii) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma
ražošanu vai tirdzniecību;
iv) attiecībā uz valsts iepirkumu, kas nepieciešams valsts
drošībai vai valsts aizsardzības nolūkiem;
v) kara laikā vai citā ārkārtas situācijā starptautiskajās
attiecībās;
c) liedz jebkurai pusei veikt jebkuru pasākumu, lai izpildītu
pienākumus, ko tā uzņēmusies nolūkā saglabāt starptautisku mieru
un drošību, vai
d) liedz jebkurai pusei neatkarīgi izlemt par budžeta
prioritātēm vai nosaka jebkurai pusei pienākumu palielināt
budžeta līdzekļus šajā nolīgumā paredzēto pienākumu un saistību
izpildei.
2. Cik vien iespējams, Asociācijas padomi informē par
pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu,
un par to izbeigšanu.
358. PANTS
Turpmākā attīstība
1. Puses var vienoties paplašināt un papildināt šo nolīgumu,
to grozot vai noslēdzot vienošanās par īpašām nozarēm vai
darbībām, tostarp ņemot vērā šā nolīguma īstenošanā gūto
pieredzi.
2. Puses var arī vienoties par jebkādiem citiem šā nolīguma
grozījumiem.
3. Visus minētos grozījumus un vienošanās apstiprina saskaņā
ar katras puses iekšējām tiesiskajām procedūrām.
359. PANTS
Jaunu dalībvalstu pievienošanās
1. Asociācijas komiteju informē par jebkuru trešās valsts
lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā kā dalībvalsti un par jebkuru
trešās valsts lūgumu atļaut tai iesaistīties Centrālamerikā
notiekošajos politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos.
2. Sarunu norises laikā starp Eiropas Savienību un
kandidātvalsti ES puse sniedz Centrālamerikas pusei jebkuru
būtisku informāciju, un, savukārt, Centrālamerikas puse dara
zināmu savu viedokli (ja tāds ir) ES pusei, lai tā varētu šo
viedokli pilnībā ņemt vērā. ES puse informē Centrālamerikas pusi
par jebkuras valsts pievienošanos Eiropas Savienībai.
3. Tāpat sarunu norises laikā starp Centrālamerikas pusi un
valsti, kas lūdz atļauju iesaistīties Centrālamerikā notiekošajos
politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos, Centrālamerikas
puse sniedz ES pusei jebkuru būtisku informāciju, un, savukārt,
ES puse dara zināmu savu viedokli (ja tāds ir) Centrālamerikas
pusei, lai tā varētu šo viedokli pilnībā ņemt vērā.
Centrālamerikas puse informē ES pusi par jebkuras valsts
iesaistīšanos Centrālamerikā notiekošajos politiskās un
ekonomiskās integrācijas procesos.
4. Puses Asociācijas komitejā izvērtē šādas pievienošanās
ietekmi uz šo nolīgumu. Asociācijas padome lemj par jebkādiem
vajadzīgajiem pielāgošanas vai pārejas pasākumiem, kurus
apstiprina saskaņā ar katras puses iekšējām tiesiskajām
procedūrām.
5. Ja akts par iesaistīšanos Centrālamerikā notiekošajos
politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos neparedz
automātisku pievienošanos šim nolīgumam, attiecīgā valsts
pievienojas, deponējot pievienošanās aktu attiecīgajiem pušu
depozitārijiem.
6. Pievienošanās instrumentu deponē depozitārijiem.
360. PANTS
Teritoriālā piemērošana
1. Attiecībā uz ES pusi šis nolīgums ir piemērojams
teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu
par Eiropas Savienības darbību, un atbilstoši minētajos līgumos
paredzētajiem nosacījumiem.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, ciktāl Eiropas Savienības muitas
teritorija ietver teritorijas, uz kurām neattiecas minētā
teritoriju definīcija, šis nolīgums tāpat ir piemērojams Eiropas
Savienības muitas teritorijā.
3. Attiecībā uz Centrālameriku šis nolīgums ir piemērojams
Centrālamerikas puses republiku teritorijās saskaņā ar to
attiecīgajiem vietējiem tiesību aktiem un starptautiskajām
tiesībām.
361. PANTS
Atrunas un skaidrojošas deklarācijas
Šis nolīgums neatļauj vienpusējas atrunas vai skaidrojošas
deklarācijas.
362. PANTS
Pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes, vēres un kopīgas
deklarācijas
Šā nolīguma pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes,
vēres un kopīgas deklarācijas ir tā neatņemama sastāvdaļa.
363. PANTS
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir izstrādāts divos eksemplāros angļu, bulgāru,
čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu,
maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,
slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi
teksti ir vienlīdz autentiski.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo
nolīgumu.
1 Vārds "esošās" nozīmē, ka šis punkts
attiecas tikai uz jebkuru esošu PTO līguma noteikumu, nevis uz
jebkuriem grozījumiem vai noteikumiem, par kuriem vienojas pēc šā
nolīguma pabeigšanas.
2 Šajā nolīgumā, ja vien nav noteikts citādi,
jēdzienus "prece" un "ražojums" uzskata par
līdzvērtīgiem.
3 Attiecībā uz precēm, kam nepiemēro preferenciālu
režīmu, "muitas nodoklis" būtu jāsaprot kā
"pamatlikme", kas norādīta katras puses grafikā.
4 Puses atzīst, ka II sadaļas 6. nodaļas (Izņēmumi
saistībā ar precēm) 158. pants attiecas arī uz šo pantu.
5 Puses atzīst, ka II sadaļas 6. nodaļas (Izņēmumi
saistībā ar precēm) 158. pants attiecas arī uz šo pantu.
6 Tajās pusēs, kur saskaņā ar vietējiem tiesību
aktiem spēkā stāšanās brīdis sakrīt ar publicēšanas brīdi,
valdība nodrošina, ka par jebkādiem jauniem šajā punktā minētiem
pasākumiem uzņēmēji tiek informēti pietiekamu laiku iepriekš.
7 Ja tiek prasīta etiķetēšana fiskāliem mērķiem,
šādu prasību formulē tā, lai tā neierobežotu tirdzniecību vairāk,
nekā vajadzīgs likumīga mērķa sasniegšanai.
8 To vien, ka konkrētas valsts fiziskām personām
tiek prasīta vīza, bet citu valstu fiziskām personām tā netiek
prasīta, neuzskata par tādu ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu,
kuri rodas saskaņā ar īpašām saistībām.
9 Atbilstīgi tās paziņojumam PTO par EK līgumu
(dok. WT/REG39/1) ES izpratnē jēdziens "faktiska un
pastāvīga saikne" ar kādas dalībvalsts ekonomiku, kas
nostiprināts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 54.
pantā, ir līdzvērtīgs jēdzienam "būtiska
darījumdarbība", kurš paredzēts VVPT V panta 6. punktā.
10 Attiecībā uz juridisku personu terminus
"izveide" un "iegāde" saprot kā kapitāla
līdzdalību juridiskā personā ar nolūku nodibināt vai uzturēt
ilgstošu ekonomisku saikni.
11 Juridisku personu kontrolē cita juridiska
persona, ja pēdējai minētajai ir pilnvaras iecelt vairākumu
direktoru vai citādi likumīgi vadīt tās darbības.
12 Šī nodaļa neattiecas uz ieguldījumu aizsardzību,
kas atšķiras no 165. pantā noteiktā režīma, tostarp procedūrām,
kādās izšķir strīdus starp ieguldītājiem un valsti.
13 Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var
uzskatīt par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts
tiesību aktiem, valsts kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver
pasažieru vai preču pārvadājumus starp Centrālamerikas puses
republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstī esošu ostu vai
vietu un citu ostu vai vietu tajā pašā Centrālamerikas puses
republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, tostarp
pārvadājumus tās kontinentālajā šelfā un pārvadājumus, kas sākas
un beidzas tajā pašā Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas
Savienības dalībvalsts ostā vai vietā.
14 Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts
neattiecas uz pasākumiem, ko nosaka ar nolūku ierobežot
lauksaimniecības produkta ražošanu.
15 Katra puse var pieprasīt, ka, reģistrējot
uzņēmumu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ieguldītājiem jāpieņem
konkrēta juridiska forma. Ja vien šādu prasību piemēro
nediskriminējoši, tā nav īpaši jānorāda X pielikumā (Saistību
saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu), lai puses to
paturētu spēkā vai pieņemtu.
16 Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt
par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību
aktiem, valsts kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai
preču pārvadājumus starp Centrālamerikas puses republikas vai
Eiropas Savienības dalībvalstī esošu ostu vai vietu un citu ostu
vai vietu tajā pašā Centrālamerikas puses republikā vai Eiropas
Savienības dalībvalstī, tostarp pārvadājumus tās kontinentālajā
šelfā un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā
Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības
dalībvalsts ostā vai vietā.
17 Šā panta 2. punkta c) apakšpunkts neattiecas uz
puses pasākumiem, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanai
nepieciešamos ražošanas līdzekļus.
18 Uzņemošajam uzņēmumam var likt iesniegt
iepriekšējai apstiprināšanai mācību programmu visam uzturēšanās
laikam, kurā parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir apmācība.
19 Ar CPC apzīmē Centrālo produkcijas
klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC
prov, 1991.
20 Līgums par pakalpojumu sniegšanu, kas minēts d)
un e) apakšpunktā, atbilst tās puses tiesību aktiem, noteikumiem
un prasībām, kurā līgumu izpilda.
21 Ar CPC apzīmē Centrālo produkcijas
klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC
prov, 1991.
22 Puses saprot, ka šī sadaļa attiecas uz šiem
pakalpojumiem tiktāl, ciktāl tos uzskata par publisko telesakaru
pakalpojumiem saskaņā ar piemērojamiem iekšzemes tiesību
aktiem.
23 Šajā iedaļā termins "atļauja" ietver
licences, koncesijas, atļaujas, reģistrus un jebkādas citas
atļaujas, ko puse var pieprasīt telekomunikāciju pakalpojumu
sniegšanai.
24 Tikai attiecībā uz ES pusi "vai starpības
samazināšanā".
25 Šā panta 3., 4. un 5. punkts neattiecas uz
komerciālo mobilo pakalpojumu un lauku telekomunikāciju
pakalpojumu sniedzējiem. Lielākas skaidrības labad neko šajā
pantā neinterpretē tā, ka pusei tiek liegts šajā pantā
izklāstītās prasības piemērot komerciālo mobilo pakalpojumu
sniedzējiem.
26 Lielākas skaidrības labad šajā pantā noteikto
pienākumu neuzskata par īpašu saistību atbilstīgi 194. panta 2.
punkta a) apakšpunktam.
27 Lielākas skaidrības labad šīs definīcijas
darbības joma neattiecas uz pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.
Šajā definīcijā "vienots transporta dokuments" ir
dokuments, kas ļauj klientiem noslēgt atsevišķu līgumu ar
kuģošanas sabiedrību tiešo pārvadājumu nodrošināšanai.
28 Šā apakšpunkta noteikumi tikai attiecas uz
piekļuvi pakalpojumiem, bet nepieļauj pakalpojumu sniegšanu.
29 Pie pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt tiešo
nodokļu taisnīgu vai efektīvu uzlikšanu vai iekasēšanu, pieder
pasākumi, ko puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un
kas:
a) attiecas uz ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav
rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka
attiecībā uz vērtībām, kurām uzliek nodokļus, kuru izcelsme ir
puses teritorijā vai kuras atrodas puses teritorijā, vai
b) attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu
vai iekasēšanu puses teritorijā, vai
c) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu
nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp
atbilstības nodrošināšanas pasākumus, vai
d) attiecas uz to pakalpojumu patērētājiem, kurus sniedz otras
puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt tādu nodokļu
uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst puses
teritorijā, vai
e) nošķir ieguldītājus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu
maksātāji attiecībā uz vienībām, kurām uzliek nodokļus visā
pasaulē, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem,
atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai
f) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto
personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu,
ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai
nodrošinātu puses nodokļu bāzi.
Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un
šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un
jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un
jēdzieniem atbilstīgi tās puses tiesību aktiem, kura veic
pasākumu.
30 Lielākas skaidrības labad izņēmumi šā nolīguma V
daļā, kā arī IV daļas III sadaļā (Uzņēmējdarbības veikšana,
pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) paredzētie
izņēmumi attiecas arī uz šo sadaļu.
31 Pusēm nav vajadzīga atļauja aizsargpasākumu
atkārtotai ieviešanai.
32 Lielākas skaidrības labad - nekas šajā pantā
neietekmē pakalpojumu tirdzniecību, uz ko attiecas III sadaļa
(Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un
elektroniskā komercija) un tās pielikumi - Saistību saraksti
attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, Saistību saraksti
attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, ES puses atrunas
par vadošo personālu un stažieriem ar augstāko izglītību,
Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz
komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem un Centrālamerikas puses
republiku saistību saraksts attiecībā uz vadošo personālu un
stažieriem ar augstāko izglītību.
33 ES puse veicina to, ka akadēmiskā apmaiņa
izpaužas kā dotācijas un ka profesionālā un uzņēmējdarbības
apmaiņa izpaužas kā prakse Eiropas Savienības organizācijās, MMVU
nostiprināšana, novatorisku nozaru attīstība un profesionālo
semināru izveide, lai iegūtās zināšanas varētu izmantot
Centrālamerikas reģionā.
34 Puse var paturēt spēkā atrunas, kas izdarītas
saskaņā ar Romas konvenciju un WPPT, attiecībā uz šajā
pantā piešķirtajām tiesībām, un to neinterpretē kā šā noteikuma
pārkāpumu.
35 Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus uzskata
par izpildītiem, ja, īstenojot piemērojamās procedūras nosaukuma
kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai:
a) ar administratīvo lēmumu nosaukuma reģistrācija tiek noraidīta
vai
b) administratīvais lēmums tiek apstrīdēts instancēs, kas
noteiktas katras puses vietējos tiesību aktos.
36 Šajā pantā Centrālamerikas puses republikas
uzskata, ka jēdziens "tamlīdzīgs produkts" var tikt
saprasts kā "identisks vai ļoti līdzīgs".
37 ES pusei aizsardzības pieteikuma iesniegšanas
datums ir datums, kad stājas spēkā šis nolīgums attiecībā uz XVII
pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem.
38 Ja to paredz puses tiesību akti, var tikt arī
pieprasīts, lai šādi dizainparaugi būtu pēc būtības
individuāli.
39 Šā nolīguma 260.-272. pantā jēdziens
"intelektuālā īpašuma tiesības" attiecas vismaz uz
šādām tiesībām: autortiesības, tostarp autortiesības uz
datorprogrammām un datu bāzēm, un blakustiesības, tiesības, kas
saistītas ar patentiem, preču zīmēm, rūpnieciskajiem
dizainparaugiem, integrālshēmu konfigurācijas shēmām
(topogrāfijām), ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, augu šķirnēm,
tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl tās ir aizsargātas kā
ekskluzīvās tiesības saskaņā ar attiecīgiem vietējiem tiesību
aktiem.
40 Lielākas skaidrības labad šo punktu neinterpretē
kā tādu, kas ierobežo tās analīzes darbības jomu, kura jāveic
gadījumos, kad tiek piemērotas vienošanās starp uzņēmumiem,
uzņēmumu apvienības lēmums un saskaņota darbība starp uzņēmumiem,
kā noteikts pušu konkurences tiesībās.
41 Diskriminācija ir pasākums, kas neatbilst valsts
režīmam, kā noteikts šā nolīguma attiecīgos noteikumos.
42 Attiecībā uz ES pusi šīs konstitūcijas ir
Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūcijas, Līgums par Eiropas
Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas
Savienības pamattiesību harta.
43 Lielākas skaidrības labad atsauce 287. panta 2.
punktā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem ietver pušu ratificētos
protokolus, grozījumus, pielikumus un pielāgojumus.
44 Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome
par savu darbību ziņo Asociācijas komitejai.
45 Puses, īstenojot savas tiesības izmantot esošās
padomdevēju grupas šīs sadaļas noteikumu īstenošanai, piedāvā
esošajām struktūrām iespēju nostiprināt un pilnveidot to darbību,
ņemot vērā jaunās perspektīvas un darba jomas, ko paredz šī
sadaļa. Šajā nolūkā puses var izmantot esošās valsts padomdevēju
grupas.
46 Lielākas skaidrības labad pilsoniskās
sabiedrības dialoga forumam netiek deleģēta politikas veidošana
un citas šādas tipiskas valsts funkcijas.
47 Piemēram, ja šā nolīguma IV daļas noteikums
paredz pienākumu visām Centrālamerikas puses republikām izpildīt
konkrētu prasību līdz noteiktam datumam, šādas prasības neizpilde
no vairāk nekā vienas Centrālamerikas puses republikas puses būtu
jautājums, uz ko attiecas šis punkts.
48 Piemēram, ja ir ieviests ražojuma importa
aizliegums un minētais importa aizliegums attiecas uz konkrētā
ražojuma eksportu no vairāk nekā vienas Centrālamerikas puses
republikas, uz šādu jautājumu attiektos šis punkts.
49 Ja strīdā iesaistīto pusi viedo divas vai
vairākas Centrālamerikas puses republikas, tās procedūrā darbojas
kopīgi, kā noteikts 312. pantā.
50 Stājoties spēkā šim nolīgumam:
a) puses septiņdesmit piecās dienās nosūta Asociācijas padomei
savus kandidātu sarakstus;
b) Asociācijas padome simt divdesmit dienās apstiprina vai
noraida sarakstos iekļautos kandidātus;
c) puses simt piecdesmit dienās nosūta sarakstus, kuros ietverti
papildu kandidāti noraidīto kandidātu aizstāšanai;
d) kandidātu sarakstu pabeidz simt astoņdesmit dienās.
51 Piemēram, gadījumos, kas saistīti ar standartiem
un tehniskām prasībām, starpniekam jābūt pamatzināšanām par
starptautisko standartu pieņēmējām iestādēm.
52 Centrālamerikas puses izraudzīto kontaktpunktu
izmanto informācijas apmaiņai par tās kolektīvajiem pienākumiem
saskaņā ar šā nolīguma V daļas (Vispārīgi un nobeiguma noteikumi)
352. punkta 2. apakšpunktu, un tas darbojas atbilstoši tiešiem
norādījumiem, par kuriem vienojušās Centrālamerikas puses
republikas.
53 Attiecībā uz Centrālamerikas puses pienākumu
izraudzīties savu kontaktpunktu "spēkā stāšanās diena"
ir diena, kurā nolīgums ir stājies spēkā visās Centrālamerikas
puses republikās saskaņā ar 353. panta 4. punktu.
54 Asociācijas padomes apstiprināto grozījumu
īstenošana:
1. attiecībā uz Kostariku Asociācijas padomes lēmumi saskaņā ar
345. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir līdzvērtīgi
Constitución Política de la República de Costa Rica 121.4.
panta trešajā daļā (Protocolo de Menor Rango) minētajam
instrumentam;
2. attiecībā uz Hondurasu Asociācijas padomes lēmumi saskaņā ar
345. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir līdzvērtīgi
Constitución de la República de Honduras 21. pantā
minētajam instrumentam.
I pielikums "Muitas
nodokļu atcelšana" WORD formātā
II pielikums "Par
jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm" WORD formātā
III pielikums
"Savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās"
WORD formātā
IV pielikums "Īpaši
noteikumi par administratīvo sadarbību" WORD formātā
V pielikums
"Administratīvo kļūdu labošana" WORD formātā
VI pielikums
"Kompetentās iestādes" WORD formātā
VII pielikums "Prasības
un noteikumi to uzņēmumu apstiprināšanai, kuri strādā ar
dzīvnieku izcelsmes ražojumiem" WORD formātā
VIII pielikums
"Pārbaužu veikšanas pamatnostādnes" WORD
formātā
IX pielikums
"Kontaktpunkti un tīmekļa vietnes" WORD formātā
X pielikums "Saistību
saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu" WORD
formātā
XI pielikums "Saistību
saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu" WORD
formātā
XII pielikums "Atrunas
attiecībā uz es puses vadošais personāls un stažieriem ar
augstāko izglītību" WORD formātā
XIII pielikums
"Saistību saraksti attiecībā uz Centrālamerikas puses
republiku vadošajam personālam un stažieriem ar augstāko
izglītību" WORD formātā
XIV pielikums
"Saistību saraksti attiecībā uz Centrālamerikas puses
republiku uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējiem" WORD
formātā
XV pielikums "Punkti
informācijas sniegšanai" WORD formātā
XVI pielikums
"Publiskais iepirkums" WORD formātā
XVII pielikums
"Nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu aizsardzībai pušu teritorijā" WORD formātā
XVIII pielikums
"Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes" WORD
formātā
XIX pielikums "To
ražojumu saraksts, kuri minēti 306. panta 4. punktā" WORD
formātā
XX pielikums
"Centrālamerikas tehnisko noteikumu (RTCA) saraksts
saskaņošanas procesā " WORD formātā
XXI pielikums
"Apakškomitejas" WORD formātā
Deklarācijas WORD
formātā
Protokols par sadarbību
kultūras jomā WORD formātā