Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174.nr.; 2011, 204.nr.; 2013, 13., 193.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.panta pirmo daļu ar vārdiem "ja šajā kodeksā nav noteikts citādi".

2. 10.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā" ar vārdiem "kādi dokumenti iesniedzami un kādā kārtībā tie apliecināmi, lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā";

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Notariālā akta kārtībā sastādāma hipotekārā kreditora piekrišana kuģa hipotēkas dzēšanai, kā arī iesniegums par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra, izņemot šā kodeksa 12.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu."

3. Izteikt 16.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) atsavināšanas līgums un kuģa nodošanas un pieņemšanas akts;".

4. Izteikt G sadaļu šādā redakcijā:

"G sadaļa
Jūrnieki

XXIX nodaļa
Vispārīgie noteikumi

272.pants. Sadaļas piemērošana un jēdzieni

(1) Šo sadaļu piemēro Latvijas karoga kuģiem, ja sadaļā nav noteikts citādi.

(2) Šīs sadaļas izpratnē:

1) Latvijas karoga kuģis ir Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēts kuģis (turpmāk - kuģis);

2) MLC konvencijas kuģis ir Latvijas karoga kuģis, uz kuru attiecas 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (turpmāk - MLC konvencija). MLC konvencija attiecas uz visiem komercdarbībā iesaistītajiem kuģiem, izņemot:

a) zvejas kuģus,

b) kuģus, kas paredzēti tikai piekrastes vai iekšējai kuģošanai vai kuģošanai ostu ūdeņos,

c) tradicionāli būvētus kuģus (piemēram, dou, džonkas);

3) kuģa īpašnieks:

a) reģistrētais kuģa īpašnieks,

b) berbouta fraktētājs vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kas reģistrētā kuģa īpašnieka vārdā uzņēmusies atbildību par kuģa darbību (piemēram, kuģa operators), tai skaitā atbildību par MLC konvencijas prasību ievērošanu uz MLC konvencijas kuģa vai atbildību par jūrnieka darba tiesiskajām attiecībām izvirzīto prasību ievērošanu uz kuģa, kas nav MLC konvencijas kuģis;

4) jūrnieks - jebkura persona, kas ir nodarbināta vai iesaistīta darbā, vai ieņem jebkādu amatu uz kuģa, izņemot:

a) personas, kas veic uz kuģa īslaicīgu darbu (līdz 48 stundām), piemēram, veic pārbaudes, remontu, sniedz loča pakalpojumus, veic pētniecisko vai zinātnisko darbu,

b) personas, kas sniedz ar pasažieru izklaidi saistītus pakalpojumus (piemēram, skatuves mākslinieki). Tomēr šīm personām piemēro šā kodeksa 284., 285., 291., 294., 298., 299., 300.pantu un XXX2 nodaļu.

273.pants. MLC konvencijas trīspusējās apspriedes

Neskaidrību gadījumos jautājumus par MLC konvencijas II panta 3., 5. un 6.punktu izskata un lēmumus pieņem Latvijas Jūras administrācija pēc konsultācijām ar kuģu īpašnieku pārstāvjiem un jūrnieku arodbiedrības pārstāvjiem.

XXX nodaļa
Kuģa kapteinis, viņa tiesības un pienākumi

274.pants. Kuģa kapteinis

(1) Kuģa kapteinis ir persona, kura sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām un ar kuru kuģa īpašnieks ir noslēdzis darba līgumu.

(2) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pārstāvis uz kuģa.

(3) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa vispārējo vadību un navigāciju, kā arī veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju un drošu kuģošanu.

(4) Kuģa kapteinis komandē kuģa apkalpi, un viņa rīkojumus pilnvaru ietvaros bez ierunām pilda visas personas, kas atrodas uz kuģa.

(5) Kuģa kapteinim ir tiesības kuģa īpašnieka dotā pilnvarojuma ietvaros slēgt līgumus par kuģa uzturēšanu, saglabāšanu vai reisa veikšanu, kā arī vienoties par preču vai pasažieru pārvadāšanu reisa laikā, ja kuģis ir tam paredzēts.

(6) Kuģa kapteinis nodrošina kuģa iekraušanas, izkraušanas un reisa norisi saskaņā ar labu kuģošanas praksi, rūpējas par kravu un aizsargā kravas īpašnieka intereses bez īpaša pilnvarojuma, slēdzot līgumus un uzstājoties kā prasītājs saskaņā ar šā kodeksa 127. un 183.panta noteikumiem.

(7) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa žurnālu aizpildīšanu un glabāšanu.

(8) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par viņam glabāšanā nodotajiem jūrnieku dokumentiem.

(9) Kuģa kapteinis ir kuģa pārstāvis tiesā.

275.pants. Kuģa kapteiņa vispārējie pienākumi, uzsākot reisu

(1) Pirms reisa uzsākšanas kuģa kapteinis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju un gatavību reisam, ieskaitot korpusa, mehānismu un aprīkojuma pārbaudi, apkalpes komplektēšanu, kuģa apgādi ar pārtiku, degvielu un ūdeni, kuģa atbilstību kravas uzņemšanai, pārvadāšanai un saglabāšanai. Kuģa kapteinis pārliecinās, ka krava ir pienācīgi iekrauta, nostiprināta un aizsargāta, kuģis nav pārkrauts, tā stabilitāte un korpusa stiprība ir apmierinoša.

(2) Kuģa kapteinis iepriekš iespējami labi iepazīstas ar attiecīgo normatīvo regulējumu, kas ir spēkā kuģošanas rajonos un ostās, uz kurām dodas kuģis.

276.pants. Kuģa kapteiņa pienākumi apdraudējuma gadījumā

(1) Apdraudējuma gadījumā kuģa kapteinis dara visu iespējamo, lai pasargātu cilvēkus uz kuģa, kuģi un kravu, kā arī lai saglabātu kuģa žurnālus un citus dokumentus.

(2) Ja apdraudējuma gadījumā kapteinis, izvērtējis visus apstākļus un izlietojis visus pieejamos līdzekļus saskaņā ar labu jūras praksi, nolemj, ka uz kuģa esošo cilvēku dzīvības drošības interesēs kuģis jāatstāj, viņš dod komandu kuģi atstāt. Kuģa kapteinis kuģi atstāj pēdējais.

277.pants. Dzimšanas un miršanas fakta konstatācija uz kuģa

(1) Kuģa kapteinis kuģa žurnālā ieraksta katru personas dzimšanas vai miršanas faktu, klātesot diviem lieciniekiem jūrniekiem.

(2) Kuģa kapteinis tūlīt pēc ierašanās tuvākajā ostā iesniedz attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai Latvijā vai konsulārajai amatpersonai ārvalstīs ziņojumu par katru uz kuģa notikušu dzimšanas vai miršanas faktu.

278.pants. Kuģa kapteiņa tiesības veikt izmeklēšanu

Kuģa kapteinis veic izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību.

279.pants. Kuģa kapteiņa prombūtne

(1) Kuģa kapteinis var atstāt kuģi atbilstoši kuģa īpašnieka instrukcijās noteiktajai kārtībai.

(2) Kuģa kapteinis, atstājot kuģi, informē par to vecāko stūrmani un dod nepieciešamos norādījumus par rīcību savas prombūtnes laikā. Kuģa kapteinis nedrīkst atstāt kuģi bez īpašas nepieciešamības, ja kuģis nav pietauvots ostā vai nav noenkurots drošā enkurvietā.

(3) Ja kuģa kapteinis ir miris vai slimības vai citu nepārvaramu apstākļu dēļ nevar pildīt savus pienākumus, kuģi komandē vecākais stūrmanis. Kuģa īpašnieks, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus, ieceļ jaunu kuģa kapteini.

280.pants. Paziņojums par kuģa aizturēšanu ārvalstī

Ja kuģis tiek aizturēts ārvalstī, kuģa kapteinis par to nekavējoties paziņo Latvijas Jūras administrācijai, paziņojumam pievienojot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata kuģis aizturēts.

281.pants. Kuģa kapteiņa pienākumu izpildes nodrošināšana un tiesības saņemt kompensāciju

(1) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba pienākumu izpildei nepieciešamajiem resursiem.

(2) Kuģa kapteinim ir tiesības saņemt no kuģa īpašnieka kompensāciju par izdevumiem, kas viņam radušies, pildot darba pienākumus, saskaņā ar šo kodeksu un citiem saistošiem normatīvajiem aktiem.

282.pants. Kuģa kapteiņa atbildība par zaudējumiem

(1) Kuģa kapteinis nav personiski atbildīgs par saistībām, kuras viņš uzņēmies kuģa vai kravas īpašnieka vārdā, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Kuģa kapteinis ir atbildīgs divu savu mēnešalgu apmērā par jebkuru zaudējumu, kas kuģa vai kravas īpašniekam vai trešajām personām radies viņa ārpuslīgumiskās darbības dēļ. Ja kuģa kapteinis darbojas ar nolūku radīt šādus zaudējumus, viņš nav tiesīgs ierobežot savu atbildību.

XXX1 nodaļa
Jūrnieka darbs un labklājība

283.pants. Jūrnieka darba tiesisko attiecību regulējums

(1) Jūrnieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums, šis kodekss, citi normatīvie akti, tai skaitā Latvijai saistoši starptautiskie tiesību akti.

(2) Jūrnieku darba tiesisko attiecību jomā šā kodeksa tiesību normas ir speciālās tiesību normas. Jautājumos, kurus neregulē šis kodekss, piemērojams Darba likums.

(3) Jūrnieka individuālās darba tiesiskās attiecības ar kuģa īpašnieku nosaka:

1) rakstveidā noslēgts darba līgums (turpmāk šajā sadaļā - darba līgums). Viens darba līguma eksemplārs tiek izsniegts jūrniekam un atrodas pie jūrnieka uz kuģa, otrs - kuģa īpašniekam;

2) koplīgums (ja tāds ir noslēgts), ko noslēdz jūrnieku arodbiedrība vai jūrnieku (kuģa apkalpes) pilnvaroti pārstāvji ar kuģa īpašnieku.

284.pants. Minimālais vecums darbam uz kuģa

(1) Darbā uz kuģa nedrīkst pieņemt vai nodarbināt personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

(2) Jūrniekus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt nakts laikā. Aizliegums neattiecas uz to jūrnieku plānotu apmācību saskaņā ar atzītām mācību programmām, kuru vecums ir no 16 līdz 18 gadiem.

(3) Jūrniekus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt darbos, kas var apdraudēt viņu veselību vai drošību. Šo darbu veidus, kā arī izņēmumus no tiem nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pusaudžu nodarbināšanu.

285.pants. Darba un atpūtas apstākļi uz kuģa

(1) Kuģa kapteinis uzrauga, lai jūrniekam uz kuģa tiktu nodrošināti normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstoši darba un atpūtas apstākļi. Par šo prasību nodrošināšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks.

(2) Kuģa kapteinis uzrauga, lai jūrnieks uz kuģa tiktu nodrošināts ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni.

(3) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par jūrnieka darba laika un atpūtas laika atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(4) Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona ikvienu jūrnieku, kas uzsāk darbu uz kuģa, iepazīstina ar darba aizsardzības, ugunsdrošības tehnikas, ugunsdzēsības un citām attiecīgajām instrukcijām.

(5) Jūrniekam ir pienākums uz kuģa ievērot darba kārtības noteikumus un izpildīt kapteiņa rīkojumus.

286.pants. Jūrnieka darba līguma saturs

(1) Darba līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

1) darba līguma noslēgšanas vieta un datums;

2) jūrnieka vārds, uzvārds, valstspiederība, personas kods (vai identifikācijas kods), dzimšanas datums un vieta, dzīvesvietas adrese;

3) kuģa īpašnieka nosaukums un adrese;

4) tā kuģa vārds (vai vārdi), uz kura jūrnieks apņemas strādāt, ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku, vai tā kuģa vārds, uz kura jūrnieks apņemas strādāt, ja līgums noslēgts uz reisu;

5) jūrnieka amats;

6) kur un kad jūrnieks ierodas uz kuģa vai sāk strādāt (ja nepieciešams);

7) nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks;

8) jūrnieka darba samaksas apmērs vai - attiecīgā gadījumā - formula, pēc kuras to aprēķina, un darba samaksas izmaksas laiks;

9) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums, kā arī valsts svētku dienas;

10) par ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summas aprēķina metode;

11) līguma termiņš un līguma izbeigšanas nosacījumi, tai skaitā:

a) ja līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, atbilstoši Darba likumam norāda tā nosacījumus, kādiem pastāvot abas puses ir tiesīgas izbeigt līgumu,

b) ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku, norāda līguma beigu datumu,

c) ja līgums noslēgts uz reisu, nosaka galamērķa ostu un laiku, kādam jāpaiet pēc nokļūšanas galamērķī, pirms jūrnieks tiek atbrīvots,

d) atbilstoši Darba likumam nosaka darba līguma priekšlaicīgas uzteikšanas nosacījumus (attiecas uz šajā punktā minēto jebkāda veida darba līgumu);

12) jūrnieka atgriešanās vieta;

13) ostas, uz kurām šis līgums neattiecas (ja nepieciešams);

14) pārtikas nodrošinājums darba periodā uz kuģa;

15) jūrnieka tiesības uz repatriāciju;

16) atsauce uz koplīgumu (ja tāds ir);

17) cita informācija saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

(2) Uz MLC konvencijas kuģa jūrnieka darba līgumā papildus šā panta pirmajā daļā uzskaitītajam:

1) ietver nosacījumus par veselības un sociālajiem pabalstiem, ko jūrniekam paredz izmaksāt kuģa īpašnieks;

2) nosaka jūrnieka iespēju priekšlaicīgi pārtraukt darba līgumu, ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš informējot par to un saskaņojot to ar kuģa kapteini. Šādu termiņu kuģa kapteinis ir tiesīgs saskaņot tikai tad, ja tas neietekmē kuģošanas drošību un ja tam ir pamatots (steidzams) iemesls (piemēram, tas ir nepieciešams jūrnieka ģimenes apstākļu dēļ). Savstarpēja saskaņošana tiek noformēta rakstveidā. Šāda priekšlaicīga līguma izbeigšana neietekmē jūrniekam pienākošās izmaksas un garantijas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.

(3) Šā panta pirmās daļas 9., 14. un 15.punktā un otrajā daļā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti darba koplīgumā.

287.pants. MLC konvencijas kuģa īpašnieka pienākums

MLC konvencijas kuģa īpašnieks, kas izmanto jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienestus, kuri atrodas valstīs, uz kurām neattiecas MLC konvencija, pēc iespējas nodrošina, lai šie dienesti ievērotu MLC konvencijas 1.4.standarta prasības.

288.pants. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

(1) Darba līgums ar jūrnieku tiek izbeigts Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) kuģis, uz kura jūrnieks pieņemts darbā, gājis bojā vai vairs nav remontējams (kuģa konstruktīvā zuduma dēļ);

2) jūrnieka darbība (bezdarbība) apdraud kuģošanas drošību;

3) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā;

4) kuģim mainās īpašnieks.

(2) Ja kuģa īpašnieks nav ievērojis darba līguma uzteikuma termiņus vai darba līgums tiek izbeigts uz jūrniekam labvēlīga tiesas sprieduma pamata, jūrniekam ir tiesības uz darba samaksas kompensāciju par laiku līdz darba līguma termiņa beigām.

(3) Izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, kuģa kapteinis izsniedz jūrniekam dokumentus, kurus jūrnieks, uzsākot darbu uz kuģa, nodevis kuģa kapteiņa glabāšanā, un veic ierakstus jūrnieka grāmatiņas sadaļā "Ziņas par darbu uz kuģiem" vai izsniedz jūrniekam izziņu par darbu uz kuģa. Izziņā iekļauj tikai šādu informāciju:

1) kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un tips;

2) kuģa pieraksta osta;

3) kuģa bruto tilpība un galvenā dzinēja jauda;

4) laiks, kad jūrnieks ieradies uz kuģa;

5) laiks, kad jūrnieks aizgājis no kuģa;

6) jūrnieka amats;

7) brauciena apraksts.

289.pants. Darba samaksas izmaksāšana

(1) Kuģa īpašniekam ir pienākums izmaksāt jūrniekam darba samaksu ne retāk kā reizi mēnesī un saskaņā ar koplīgumā noteikto darba samaksas izmaksas laiku (ja koplīgums noslēgts).

(2) Pēc jūrnieka pieprasījuma kuģa īpašniekam ir pienākums noteiktā laikā pārskaitīt visu jūrnieka darba samaksu vai daļu no tās jūrnieka norādītajai personai. Maksa par šo pakalpojumu nedrīkst būt lielāka par šā pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem.

(3) Darba līgumā noteiktā jūrnieka darba samaksa izmaksājama neatkarīgi no tā, vai ir saņemta frakts.

(4) Jūrnieka darba samaksu vai daļu no tās var izmaksāt konvertējamā valūtā. Ja jūrnieks piekrīt saņemt darba samaksu citā konvertējamā valūtā, nekā tas paredzēts darba līgumā, nosakot darba samaksas apmēru, jāņem vērā grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss darba samaksas izmaksāšanas dienas sākumā.

(5) Izmaksājot darba samaksu, kuģa īpašnieks izsniedz jūrniekam darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa un izmantotais valūtas maiņas kurss, ja maksājums veikts citā valūtā vai pēc cita valūtas maiņas kursa, nekā noteikts darba līgumā. Darba samaksas aprēķinā iekļauj arī citu Darba likumā noteikto informāciju.

(6) Jūrniekam nav tiesību saņemt darba samaksu par laiku, kad viņš nelikumīgi atteicies strādāt pēc darba līguma stāšanās spēkā vai pēc norādītā darba uzsākšanas datuma.

(7) Jūrnieka darba samaksai nedrīkst piemērot ieturējumus saistībā ar darba iegūšanu vai saglabāšanu.

290.pants. Piemaksa

Piemaksa par darbu virs normālā dienas darba laika un svētku dienās, kā arī par darbu nakts laikā tiek izmaksāta Darba likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka piemaksa.

291.pants. Darba un atpūtas laiks

(1) Darba laiks ir laiks, kas jūrniekam uz kuģa jāpavada strādājot. Normālais darba laiks ir astoņas stundas, ieskaitot īsus darba pārtraukumus, ar vienu atpūtas dienu nedēļā un atpūtu svētku dienās.

(2) Jūrnieku var nodarbināt virs noteiktā normālā darba laika, taču nepārsniedzot 14 stundas 24 stundu laika posmā un 72 stundas septiņu dienu laika posmā.

(3) Nakts laiks ir deviņas secīgas stundas, kas sākas ne vēlāk kā pulksten 22.00 un beidzas ne agrāk kā pulksten 7.00.

(4) Atpūtas laiks ir laika posms, kura ietvaros jūrniekam nav jāveic viņa darba pienākumi. Atpūtas laikā neieskaita īsus darba pārtraukumus. Jūrnieka atpūtas laiks nedrīkst būt mazāks par 10 stundām 24 stundu laika posmā un par 77 stundām septiņu dienu laika posmā. Diennakts atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā divās daļās, no kurām vismaz vienas daļas ilgums nedrīkst būt mazāks par sešām stundām, bet intervāls starp šīm daļām nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Darba pienākumu pildīšanai izmantoto atpūtas laiku jūrniekam kompensē ar adekvātu atpūtas laiku.

(5) Jūrnieku darba un atpūtas laika uzskaiti katru dienu uz kuģa veic kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona katru mēnesi informē jūrniekus par viņu darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras administrācija. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības parāda, ka pārkāpti noteikumi, kuri attiecas uz darba vai atpūtas laiku, Latvijas Jūras administrācija veic attiecīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai, kā arī pārskata kuģa apkalpes minimālo sastāvu, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

(6) Kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai jūrnieka darba un atpūtas laika grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts un tiktu uzraudzīta tā atbilstība darba un atpūtas laiku regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(7) Kuģa mācību trauksmes un citas mācības organizējamas tā, lai pēc iespējas netraucētu jūrniekus atpūtas laikā un neveicinātu viņu nogurumu.

(8) Lai nodrošinātu kuģa, uz tā esošo cilvēku vai kravas drošību ārkārtas situācijā vai sniegtu palīdzību jūrā, kuģa kapteinim ir tiesības norīkot jūrnieku strādāt jebkurā laikā. Pēc ārkārtas situācijas novēršanas vai palīdzības sniegšanas kuģa kapteinis nodrošina jūrniekam atbilstošu atpūtas laiku tuvākajā laika posmā, kas atbilst neizmantotajam atpūtas laikam.

292.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Visiem jūrniekiem ne retāk kā reizi gadā pienākas ne mazāk kā 30 kalendāra dienas (neieskaitot svētku dienas) ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums.

(2) Laika posmu starp diviem pēc kārtas noslēgtiem darba līgumiem, ja tas nepārsniedz trīs kalendāra nedēļas un ja to nav izraisījusi paša jūrnieka rīcība vai paviršība, iekļauj laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

(3) Ceļā uz atvaļinājuma vietu (darba līgumā noteiktā atgriešanās vieta) pavadītās dienas jūrniekam netiek ieskaitītas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā.

(4) Ievērojot kuģošanas drošības noteikumus attiecībā uz kuģa apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks ir tiesīgs atlikt jūrnieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma sākumu, bet ne ilgāk par 30 kalendāra dienām.

(5) Jebkura vienošanās, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāma par spēkā neesošu.

(6) Par darbu svētku dienās jūrniekam tiek maksāta gan darba samaksa, gan piešķirtas apmaksātas papildu dienas pie kārtējā atvaļinājuma.

(7) Jūrnieka ikgadējo atvaļinājumu nedrīkst atlīdzināt naudā, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un jūrnieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

(8) Jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri kuģo tikai Latvijas ūdeņos (tai skaitā Latvijas ostās), nepiemēro šā panta pirmajā un sestajā daļā noteikto. Šiem jūrniekiem attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu un darbu svētku dienās piemēro Darba likuma vispārējos nosacījumus.

293.pants. Ar jūrnieka darba tiesiskajām attiecībām saistītie dokumenti uz kuģa

(1) Kuģa īpašnieks nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos šādi dokumenti:

1) darba koplīgums (ja tāds ir noslēgts);

2) katram amatam - darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks;

3) Latvijas normatīvie akti, kas regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības.

(2) MLC konvencijas kuģa īpašnieks nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos šādi dokumenti vai to kopijas:

1) darba koplīgums, ja tas veido visu jūrnieka darba līgumu vai daļu no tā;

2) jūrnieka darba līguma kopija;

3) jūrnieka darba līguma standartveidlapas kopija, ja jūrnieka darba līgums nav angļu valodā;

4) katram amatam - darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks, maksimālais darba laiks un minimālais atpūtas laiks, kas paredzēts Latvijas normatīvajos aktos vai piemērojamā koplīgumā;

5) sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūra uz kuģa;

6) Latvijas normatīvie akti, kas regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības;

7) 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā;

8) Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgums par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā;

9) Jūras darbaspēka sertifikāts un paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie dokumenti ir kuģa darba valodā, kuru noteicis kuģa īpašnieks, bet starptautiskā reisā iesaistītam kuģim - arī angļu valodā.

(4) Šā panta otrās daļas 9.punktā minētā paziņojuma I daļu aizpilda un tā aktuālo versiju uztur Latvijas Jūras administrācija, ievērojot no citām kompetentajām institūcijām saņemto informāciju. Minētā paziņojuma I daļas aktuālā versija pieejama Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā internetā.

294.pants. Jūrnieka tiesības doties krastā atpūtas laikā

(1) Kuģim atrodoties ostā, jūrnieks atpūtas laikā var doties krastā, ja palikšana uz kuģa nav nepieciešama kuģa, kravas vai uz kuģa esošo cilvēku drošības interesēs un ir saņemta sardzes stūrmaņa (sardzes mehāniķa) atļauja.

(2) Ja jūrnieks pēc nokāpšanas krastā nevar ierasties uz kuģa paredzētajā laikā, viņš par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim.

295.pants. Jūrnieka rīcība briesmu gadījumā

Briesmu gadījumā jūrnieks veic jebkuru saprātīgu darbību, lai pasargātu uz kuģa esošo cilvēku dzīvību un veselību, kā arī kuģi no bojāejas vai nopietniem bojājumiem.

296.pants. Atlīdzība jūrniekam kuģa bojāejas vai kuģa konstruktīvā zuduma dēļ

(1) Kuģa īpašnieks izmaksā katram uz kuģa strādājošam jūrniekam atlīdzību par darba tiesisko attiecību izbeigšanos kuģa bojāejas vai kuģa konstruktīvā zuduma dēļ. Minēto atlīdzību izmaksā triju mēnešalgu apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neskar citas jūrnieka tiesības darba zaudēšanas gadījumā vai jūrniekam pienākošos pabalstus par zaudējumiem vai savainojumiem, par kuriem paredzētas izmaksas saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem.

297.pants. Medicīniskās aprūpes izdevumi

Ja uz kuģa strādājošs jūrnieks saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību darbspēju saglabāšanai, kuģa īpašnieka pienākums ir atlīdzināt jūrniekam radušos izdevumus.

298.pants. MLC konvencijas kuģa īpašnieka atbildība par jūrnieku veselības aizsardzību un ārstēšanās izdevumiem

(1) Jūrniekam, strādājot uz kuģa, ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, un tās izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

(2) MLC konvencijas kuģa īpašnieks sedz jūrniekam ar ārstēšanos saistītos izdevumus, ciktāl tos nenodrošina valsts vispārēji noteiktā kārtībā vai nesedz veselības apdrošināšanas polises. Izdevumus sedz:

1) ja jūrnieks guvis savainojumu uz kuģa, - līdz brīdim, kad jūrnieks pilnīgi atveseļojies vai kad ārsts atzīst jūrnieku par darba nespējīgu;

2) ja jūrnieks saslimis uz kuģa, - ne mazāk kā 16 nedēļas, skaitot no dienas, kad jūrnieks saslimis.

(3) Jūrniekam, kas savainojuma vai slimības dēļ nevar pildīt savus darba pienākumus, kuģa īpašnieks turpina izmaksāt darba algu līdz dienai, kad jūrniekam kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Ja kuģa īpašnieks nav reģistrējis jūrnieku Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā un tādēļ jūrniekam nav tiesību uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, kuģa īpašnieks jūrniekam maksā darba līgumā nolīgto darba algu ne mazāk kā 16 nedēļas, skaitot no dienas, kad jūrnieks guvis savainojumu vai saslimis.

(4) Kuģa īpašniekam ir pienākums kuģa apdrošināšanas polises noteikumos iekļaut jūrnieku apdrošināšanu nāves un invaliditātes gadījumiem, ja nāve vai invaliditāte iestājusies jūrnieku darbā gūta savainojuma, slimības vai apdraudējuma rezultātā. Šī apdrošinājuma summa nedrīkst būt mazāka par koplīgumā vai Starptautiskās transporta darbinieku federācijas noteikto summu.

(5) Šajā pantā noteiktais neierobežo kuģa īpašnieku koplīgumā vai jūrnieka darba līgumā paredzēt citas sociālās garantijas un samaksas jūrniekam.

299.pants. Jūrnieka tiesības iesniegt sūdzību

Ja jūrnieks informē kuģa kapteini, ka vēlas iesniegt pret kuģa kapteini vai kādu no kuģa apkalpes locekļiem vērstu prasību kompetentajā iestādē vai tiesā, kuģa kapteinis nedrīkst liegt jūrniekam viņa atpūtas laikā doties krastā, lai šo prasījumu iesniegtu.

300.pants. Jūrnieku sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtības noteikumi uz MLC konvencijas kuģa

(1) Uz MLC konvencijas kuģa tiek noteikta kārtība, kādā iesniedzamas un izskatāmas jūrnieku sūdzības.

(2) MLC konvencijas kuģa īpašnieks nodrošina, lai katram jūrniekam, uzsākot darbu uz kuģa, tiktu izsniegta jūrnieku sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtības noteikumu kopija, kurā papildus citai informācijai norādāma arī:

1) kompetento iestāžu - Latvijas Jūras administrācijas un Valsts darba inspekcijas - kontaktinformācija;

2) kompetentā iestāde un tās kontaktinformācija attiecīgā jūrnieka pastāvīgās dzīvesvietas valstī, ja tā nav kuģa karoga valsts;

3) informācija par to, kuras personas uz kuģa var sniegt jūrniekam palīdzību sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas jautājumos;

4) informācija par jūrnieku tiesību aizsardzības organizācijām (arodbiedrībām).

(3) Latvijas Jūras administrācija izstrādā jūrnieku sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtības noteikumu paraugu un nodrošina tā publisku pieejamību Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā internetā.

(4) Jūrnieku sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtības noteikumi atrodas uz kuģa katram jūrniekam pieejamā vietā, un katram jūrniekam ir tiesības ar tiem iepazīties.

301.pants. Jūrnieku tiesības streikot

(1) Jūrnieki drīkst streikot, lai aizsargātu savas tiesības darba strīdā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Darba strīds šā kodeksa izpratnē ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp jūrniekiem (darbiniekiem) vai viņu pārstāvjiem un kuģa īpašnieku (darba devēju).

(3) Jūrnieki drīkst streikot, ja kuģis ir stabili pietauvots drošā piestātnē un streiks nevar apdraudēt cilvēku dzīvību vai kuģošanas drošību.

(4) Kad kuģis ir pietauvots drošā piestātnē, jūrniekiem sakarā ar darba strīdu ir tiesības pārtraukt darbu uz kuģa, ja viņi vismaz 48 stundas iepriekš ir brīdinājuši kuģa kapteini par savu nodomu. Jūrniekiem ir tiesības šo 48 stundu laikā atsaukt savu brīdinājumu, un, ja tas nav izdarīts, jūrniekus nedrīkst piespiest iziet jūrā.

XXX2 nodaļa
Repatriācija

302.pants. Nodaļas piemērošana

(1) Šī nodaļa attiecas uz:

1) Latvijas karoga kuģiem un uz tiem nodarbinātajiem jūrniekiem;

2) jūrniekiem, kas ir Latvijas valstspiederīgie, neatkarīgi no tā, uz kādas valsts karoga kuģa viņi ir nodarbināti.

(2) Šā kodeksa 309.pants attiecas uz ārvalsts karoga kuģa nodarbinātiem ārvalsts jūrniekiem, ko ārvalsts karoga kuģa īpašnieks ir nelikumīgi atstājis Latvijas teritorijā.

303.pants. Jūrnieka repatriācija

(1) Kuģa īpašniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem repatriēt jūrnieku (nogādāt viņu darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā), ja:

1) jūrnieka darba līguma termiņš beidzas laikā, kad kuģis atrodas vietā, kas nav darba līgumā norādītā atgriešanās vieta;

2) jūrnieka darba līgums tiek izbeigts pēc kuģa īpašnieka vai jūrnieka pamatota pieprasījuma;

3) jūrnieks vairs nav spējīgs turpmāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar darba līgumu vai nevar tos pildīt noteiktos apstākļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu kuģa īpašnieks izpilda arī pēc kuģa aresta, pēc kuģa avārijas ārpus Latvijas, pēc jūrnieka atstāšanas krastā citā valstī vai pēc jūrnieka savainošanas vai saslimšanas uz kuģa vai tad, ja kuģis dodas uz starptautiskos dokumentos noteiktu karadarbības zonu un jūrnieks nepiekrīt turp doties.

(3) Jūrnieka repatriācija ietver kuģa īpašnieka pienākumu segt repatriējamā jūrnieka transporta, uzturēšanās, nepieciešamās pārtikas un medicīnas izdevumus, līdz jūrnieks nokļūst darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā.

(4) Uz kuģa pavadītais jūrnieka laiks, pēc kura kuģa īpašniekam ir pienākums veikt jūrnieka repatriāciju, nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības konsulārā amatpersona uzrauga, lai kuģa īpašnieks pienācīgi izpildītu šajā pantā minētos pienākumus.

304.pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1) Kuģa īpašnieks, uzsākot darba attiecības ar jūrnieku, nedrīkst pieprasīt jūrniekam veikt iepriekšēju maksājumu, lai segtu repatriācijas izmaksas. Kuģa īpašnieks nedrīkst atskaitīt repatriācijas izmaksas no jūrnieka darba algas vai citām samaksām, izņemot gadījumu, kad jūrnieks būtiski nav pildījis jūrnieka darba līgumā noteiktās saistības.

(2) Kuģa īpašniekam ir pienākums kuģa apdrošināšanas polises noteikumos iekļaut savu atbildību attiecībā uz jūrnieku repatriāciju. Apdrošināšanas mērķis ir sniegt finansiālu garantiju, ka jūrnieks tiks repatriēts atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

305.pants. Jūrnieka pienākums atmaksāt repatriācijas izdevumus

(1) Ja kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem repatriējis jūrnieku, kas atbrīvots no darba (vai atstāts krastā) ārvalstīs tāpēc, ka viņš patvarīgi atstājis kuģi, neattaisnota iemesla dēļ neierodas uz kuģa, atrodas ieslodzījumā (nesaistīti ar kuģa interesēm), lieto alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas, pārkāpj normatīvo aktu prasības, vai tāpēc, ka atklājusies darba līguma parakstīšanas laikā apzināti slēpta slimība, garīgs vai fizisks trūkums, jūrniekam ir pienākums atmaksāt kuģa īpašniekam repatriācijas izdevumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos kuģa īpašniekam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības piedzīt no jūrnieka visus ar viņa repatriāciju saistītos izdevumus.

306.pants. Jūrnieka mirstīgo atlieku repatriācija

Ja jūrnieka nāve iestājas uz kuģa vai krastā darba tiesisko attiecību laikā, kuģa īpašnieks pēc iespējas ātrākā veidā nodrošina viņa mirstīgo atlieku nogādāšanu piemērotā atgriešanās vietā vai dzīvesvietā un sedz apbedīšanas izdevumus.

307.pants. Jūrnieka mantas repatriācija

(1) Kuģa īpašnieks nodrošina, ka jūrnieka darba līgumā norādītajā dzīvesvietā tiek nogādāta:

1) jūrnieka manta, ja jūrnieku (tai skaitā savainotu vai saslimušu) atstāj citā vietā, nevis viņa darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā;

2) miruša jūrnieka manta.

(2) Kuģa īpašnieks sedz visus izdevumus saistībā ar šā panta pirmajā daļā norādīto jūrnieka mantas nogādāšanu.

308.pants. Izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja kuģa īpašnieks nepilda šā kodeksa 303.pantā minētos repatriācijas pienākumus, Ārlietu ministrija nodrošina jūrnieka repatriāciju un šā kodeksa 303.panta trešajā daļā minētie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(2) Jūrnieka repatriācijai izlietotos līdzekļus kuģa īpašnieks atmaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta jūrnieka repatriācija, ja to neveic kuģa īpašnieks, kā arī kārtību, kādā tiek pieprasīti, segti un atmaksāti ar repatriāciju saistītie izdevumi, un šo izdevumu apmēra noteikšanas kārtību.

309.pants. Palīdzība ārvalsts jūrnieku repatriācijas jautājumos

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pēc tam, kad saņemta informācija par Latvijā atstātu ārvalsts jūrnieku no ārvalsts karoga kuģa, par to nekavējoties informē kuģa karoga valsti, kā arī jūrnieka piederības valsti."

5. Izslēgt 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 319., 320., 321. un 322.pantu.

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

4) Padomes 2009.gada 16.februāra direktīvas 2009/13/EK, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza direktīvu 1999/63/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/35/ES, ar ko groza direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra direktīvas 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006.gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi."

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 22.maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 4.jūnijā

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 22.05.2014.Stājas spēkā: 18.06.2014. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Transports un sakariPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 108 (5168), 04.06.2014.OP numurs: 2014/108.6
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
266613
18.06.2014
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)