Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 2., 13., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.; 2012, 200.nr.; 2013, 112., 188.nr.; 2014, 41.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kurai pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;".

2. Papildināt 16.panta 5.punktu ar vārdiem "kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu".

3. Papildināt 17.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības."

4. Papildināt 18.pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē;".

5. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus "aprūpes un".

6. 19.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "psiholoģiska vai ekonomiska" ar vārdiem "vai psiholoģiska";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "psiholoģisko vai ekonomisko" ar vārdiem "vai psiholoģisko";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktajā termiņā prasība nav celta vai pantā minētā tiešā vai netiešā vardarbība nav novērsta citā veidā, bāriņtiesa var izvērtēt bērna vecāka vai aizbildņa rīcības atbilstību bērna interesēm."

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Bērna aizgādības tiesību pārtraukšana, atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

(2) Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:

1) par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;

2) par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;

3) par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

(3) Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.

(4) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, ja:

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

(5) Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu."

8. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

"(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem;";

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai nepamatoti vēlas to pārtraukt, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu."

9.  24.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "no pienākumu pildīšanas" ar vārdiem "vai atlaišanu no pienākumu pildīšanas";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "aprūpes tiesības" ar vārdiem "pārtrauktās aizgādības tiesības".

10. 25.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa izbeigšanu, ja audžuģimene pati ir izteikusi tādu vēlēšanos vai ir mainījušies tiesiskie apstākļi, kas bijuši par pamatu audžuģimenes statusa piešķiršanai un ietekmē audžuģimenes spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Audžuģimenei ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. Bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā ieinteresētā persona var izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļus."

11. Izteikt 26.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;".

12.  34.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) piekrišanu bērna adopcijai Civillikumā noteiktajos gadījumos;";

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par piekrišanu bērna adopcijai noskaidro adoptējamā, otra vecāka, aizbildņa, nepilngadīgā vecāka un viņa likumiskā pārstāvja viedokli.

(2²) Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu noskaidro adoptējamā un brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu viedokli. Viedokli noskaidro, ja personām pastāv ciešas savstarpējās attiecības vai šīs personas ir dzīvojušas nedalītā saimniecībā."

13. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt pie aizbildņa vai audžuģimenē vai ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē konkrētam bērnam nav piemērota. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē."

14. Izslēgt 36.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "aprūpes vai".

15.  40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Bāriņtiesa saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam."

16. Izteikt 49.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta ceturto daļu, 50., 51. un 52.pantu, kā arī lēmumi, ar kuriem tiek izšķirtas aizgādnībā esošas personas un aizgādņa domstarpības."

17. Izteikt 50.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lai noteiktu kārtību, kādā izmantojamas saskarsmes tiesības un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu;".

18. Izteikt 53.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu."

19. Papildināt VI nodaļu "Lietu piekritība" ar 53.¹ pantu šādā redakcijā:

"53.¹ pants. Bērna nodošana citas personas aprūpē

(1) Lēmumu par vecāku aprūpē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, pieņem vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna aprūpes uzraudzību un tiesību un interešu ievērošanas pārbaudi.

(3) Lēmumu par aizbildņa vai audžuģimenē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem pieņem tā bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(4) Vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par iespēju vecākiem nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

(5) Par citas personas aprūpē ārvalstī nodoto bērnu vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa informē attiecīgās valsts kompetento institūciju, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna aprūpes uzraudzību un tiesību un interešu ievērošanas pārbaudi, kā arī informācijas sniegšanu bāriņtiesai.

(6) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošanu uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī."

20. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

"55.pants. Piekritība bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jautājumos

(1) Lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(3) Ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem tā bāriņtiesa, kura lietu uzsākusi."

21. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai lietās pēc tiesas pieprasījuma sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.

(2) Atzinumu tiesai par kārtību, kādā brāļi, māsas, vecvecāki, kā arī citas personas, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, drīkst izmantot tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo. Šī bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no tās personas dzīvesvietas bāriņtiesas, kura vērsusies tiesā ar prasību par kārtību, kādā izmantojamas tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus."

22. Papildināt VI nodaļu ar 59.² un 59.³ pantu šādā redakcijā:

"59.² pants. Aizgādņa iecelšana mantojumam

Lēmumu par aizgādņa iecelšanu mantojumam atbilstoši šā likuma 40.panta 1.¹ daļai pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa.

59.³ pants. Atbalsts bērna audzināšanai

(1) Lēmumu par šā likuma 18.panta 4.punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tās personas dzīvesvieta, kura faktiski audzina bērnu.

(2) Lēmumu par šā likuma 18.panta 5.punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo, vai kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi."

23. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Testamenta apliecināšana

Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testators paraksta testamentu un tiek izdarīts apliecinājums."

24. Izteikt 68.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Testamenta atsaukšanas aktu paraksta testators."

25. Papildināt 79.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par šā panta pirmās daļas 15.punktā paredzētā mantojuma saraksta sastādīšanu, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā, piemērojams valsts nodevas atvieglojums ne mazāk kā 50 procentu apmērā no nodevas apmēra."

26. Aizstāt 85.pantā vārdus "tiesas lēmumu" ar vārdiem "notāra lēmumu (notariālo aktu)".

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Lietās, kurās bāriņtiesa līdz 2012.gada 31.decembrim ir pieņēmusi lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, no 2013.gada 1.janvāra līdz laikam, kamēr bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, uzskatāms, ka vecākam ir pārtrauktas aizgādības tiesības."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 22.maijā