Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.; 2011, 4.nr.; 2012, 50., 56., 92.nr.; 2013, 61., 106., 193.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapa internetā" (attiecīgā locījumā) un "mājas lapa internetā" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tīmekļa vietne" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "uzraudzības iestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "uzraudzības institūcija" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 1., 7., 10., 11., 11.², 11.⁴, 11.⁷, 11.⁸, 12., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 40., 43., 46., 47., 49., 57. un 60.punktu;

izteikt 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) dalībvalsts mātes kredītiestāde - kredītiestāde, kas ir dalībvalsts mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk - ES regula Nr. 575/2013) 4.panta 1.punkta 28.apakšpunkta izpratnē;";

izteikt 11.³ punktu šādā redakcijā:

"11³) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde - kredītiestāde, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 29.apakšpunkta izpratnē;";

papildināt 11.⁵ punktu pēc vārda "pārvaldītājsabiedrības" ar vārdiem "vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības";

papildināt 11.⁶ punktu pēc vārda "pārvaldītājsabiedrības" ar vārdiem "vai citas Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības";

izteikt 36.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kredītiestādes akcionāri, padomes un valdes locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

papildināt pantu ar 62., 63., 64. un 65.punktu šādā redakcijā:

"62) iekšējā pieeja - ES regulā Nr. 575/2013 paredzētā metode, modelis vai cita iekšējā pieeja, kuru kredītiestāde izmanto riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam:

a) 143.panta 1.punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;

b) 221., 283. un 363.pantā minētie iekšējie modeļi;

c) 225.pantā minētās pašas iestādes veicamās svārstīguma aplēses, aprēķinot riska darījumu vērtības svārstīguma korekcijas;

e) 259.panta 3.punktā minētā iekšējā novērtējuma metode;

d) 312.panta 2.punktā minētā attīstītās mērīšanas pieeja;

63) sistēmiskais risks - finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību;

64) sistēmiski nozīmīga iestāde - tāda Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbības pārtraukšana vai traucējumi var radīt sistēmisku risku;

65) augstākā vadība - tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 1.apakšpunkta izpratnē;

2) pašu kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 118.apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 30.apakšpunkta izpratnē;

4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 31.apakšpunkta izpratnē;

5) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 32.apakšpunkta izpratnē;

6) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 33.apakšpunkta izpratnē;

7) kontrole - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 37.apakšpunkta izpratnē;

8) būtiska līdzdalība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 36.apakšpunkta izpratnē;

9) riska darījumi - ES regulas Nr. 575/2013 5.panta 1.punkta izpratnē;

10) savstarpēji saistītu klientu grupa - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 39.apakšpunkta izpratnē;

11) finanšu iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē;

12) finanšu pārvaldītājsabiedrība - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 20.apakšpunkta izpratnē;

13) ciešas attiecības - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 38.apakšpunkta izpratnē;

14) atgūstamās vērtības samazinājuma risks - ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 53.apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem likumā ir lietoti termini, kas atbilst šādiem ES regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība - terminam "mātesuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 15.apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība - terminam "meitasuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 16.apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība - terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 22.apakšpunkta izpratnē;

4) mītnes valsts - terminam "piederības dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 43.apakšpunkta izpratnē;

5) iesaistītā valsts - terminam "uzņēmēja dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 44.apakšpunkta izpratnē;

6) uzraudzības institūcija - terminam "kompetentā iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 40.apakšpunkta izpratnē;

7) konsolidētās uzraudzības institūcija - terminam "konsolidētās uzraudzības iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 41.apakšpunkta izpratnē.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4. 6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta pirmās daļas 5.punktu, 34.³, 35.²-35.³², 36.², 43., 49., 49.¹, 50.⁸, 50.⁹ pantu, 57.panta pirmo daļu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 83., 84., 85., 86., 87., 90., 91., 101.³, 109.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 172.¹, 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī citi likumi.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.¹, 37., 95. un 96.panta, V nodaļas, 108.¹ panta un XVI nodaļas prasības.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uz ārvalstu kredītiestādes filiāli vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā attiecas šā likuma 59.² un 59.⁴ panta regulējums par uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma pāreju citas personas īpašumā vai lietošanā.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, sniedz tai informāciju par savu darbību Latvijas Republikas teritorijā statistiskās informācijas vajadzībām."

5. 10.¹ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju."

6. 12.² pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdiem "divu mēnešu";

aizstāt piektajā daļā vārdus "lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju" ar vārdiem "apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību summu".

7. Papildināt 12.⁴ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Nosūtot informāciju par Latvijas Republikā reģistrētas finanšu iestādes filiāli citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus šā likuma 12.² panta piektajā daļā noteiktajai informācijai nosūta informāciju par tās kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētās finanšu iestādes mātes sabiedrība."

8. Papildināt 14.panta pirmās daļas 5.punktu pēc skaitļa "24." ar vārdu un skaitli "un 26.".

9. Aizstāt 16.panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "1., 2. vai 3." ar skaitļiem un vārdu "1. vai 2.".

10. Aizstāt 19.¹ panta otrajā daļā vārdu "vadītāju" ar vārdiem "valdes un padomes locekļu".

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki šādi elementi, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem:

1) akcijas, kā arī citi kapitāla instrumenti un to emisijas uzcenojums;

2) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

3) citi uzkrātie ienākumi, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā;

4) pārējās rezerves;

5) kārtējā darbības gada peļņa.";

izslēgt trešo daļu.

12. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju un prokūristu var būt persona:";

papildināt otro daļu pēc vārda "vadītājam" ar vārdiem "risku direktoram, par darbības atbilstības kontroli atbildīgajai personai, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītājam";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestādei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.";

izslēgt ceturto daļu.

13. 25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju un prokūristu nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(2) Kredītiestādes padomes vai - attiecībā uz sabiedrības kontrolieri - akcionāru sapulces pienākums ir nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.";

izslēgt trešo daļu.

14. 26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu "1., 2. vai 3." ar skaitļiem un vārdu "1. vai 2.";

izslēgt otrajā daļā pēc vārdiem "ir pienākums" vārdus "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma";

izslēgt trešo daļu.

15. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

"26.¹ pants. (1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu kredītiestādes padomes vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī kredītiestādes darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgas kredītiestādes padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113.panta 7.punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā;

3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība.

(4) Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var dot atļauju kredītiestādes padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām."

16. Izteikt 27.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības;".

17. Izslēgt 27.¹ panta septītajā daļā pēc skaitļa un vārda "50.⁹ panta" vārdus "septītās daļas".

18.  Izteikt 29.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) padomes, valdes un augstākās vadības, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām un nevainojama reputācija;".

19. Izslēgt 33.panta pirmo un ceturto daļu.

20. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves"

21. Izslēgt 34.pantu.

22. 34.¹ pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

23. Papildināt likumu ar 34.², 34.³ un 34.⁴ pantu šādā redakcijā:

"34.² pants. (1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas, procedūras un sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku, koncentrācijas risku, tirgus risku, operacionālo risku, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus.

(2) Kredītiestādes stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādes padomes noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.

(3) Kredītiestāde izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

34.³ pants. (1) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.

(2) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nedrīkst noteikt atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie nosacījumi.

(3) Kredītiestādes akcionāru sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz - bet ne vairāk kā divas reizes - attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu.

(4) Kredītiestādes akcionāru sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz kredītiestādes sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz kredītiestādes spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju, vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai kredītiestādes statūtu noteikumiem šāda akcionāru sapulce ir lemttiesīga. Kredītiestādes amatpersona vai darbinieks, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju turētājs, nepiedalās tāda kredītiestādes akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņa atalgojuma noteikšanu.

(5) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta ceturtās daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem elektroniski iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo kredītiestādes spēju turpmāk ievērot šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības.

(6) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu.

34.⁴ pants. (1) Kredītiestāde izstrādā, uztur un atjauno tās atveseļošanas plānu finanšu stabilitātes atjaunošanai pēc būtiskas tās pasliktināšanās.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādā kredītiestāžu noregulējuma plānus to darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un finanšu sektora stabilitātes saglabāšanai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētā plāna saturu un izstrādes kārtību.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pazeminātas prasības šā panta pirmajā daļā minētā atveseļošanas plāna izstrādei vai var neizstrādāt šā panta otrajā daļā minēto kredītiestādes noregulējuma plānu, ja pēc konsultācijas ar Latvijas Banku ir secinājusi, ka kredītiestādes maksātnespēja, ņemot vērā šīs kredītiestādes lielumu, komercdarbības modeli, sasaisti ar citām kredītiestādēm un finanšu sistēmu vai citus apstākļus, nevar apdraudēt finanšu tirgu un citu kredītiestāžu stabilitāti vai finansēšanas nosacījumus.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija savlaicīgi paziņo Eiropas Banku iestādei par tās rīkoto ar kredītiestāžu atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi saistīto sanāksmju norises laiku un darba kārtību."

24. Izslēgt 35. un 35.¹ pantu.

25. Papildināt likumu ar 35.³-35.³² pantu šādā redakcijā:

"35.³ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92.pantā noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) šā likuma 101.³ panta prasības.

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

35.⁴ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) šā likuma 35.³ un 101.³ panta prasības.

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

35.⁵ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ņemot vērā:

1) attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;

2) mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai;

3) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas aprēķināta, ņemot vērā:

1) izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības izmaiņas;

2) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences.

(3) Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirmo reizi nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pazeminot pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā laikposma ilgumu.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē, norādot vismaz šādu informāciju:

1) noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

2) attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences;

3) saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;

4) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojumu;

5) datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli, vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

6) ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu;

7) aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek pazemināta.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru ceturksni paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kā arī sniedz šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

35.⁶ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka ir atzinusi citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

2) dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

3) ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves norma ir paaugstinājusies, - datums, no kura kredītiestādes atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

4) ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, - ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks piemērošanas uzsākšanas termiņš.

35.⁷ pants. (1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma, nav pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma radītajiem riskiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(3) Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo par to, ka saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts, uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras rezidentiem tā attiecas;

2) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojums;

3) ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, - datums, no kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

4) ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.

35.⁸ pants. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

35.⁹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē Latvijas Republikā reģistrētas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35.¹⁰ panta prasības un 35.¹¹ pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35.¹³ panta prasībām un 35.¹⁴ pantā minētajiem kritērijiem.

35.¹⁰ pants. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. Par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi nevar atzīt tādu kredītiestādi, kas ir Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.

35.¹¹ pants. (1) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai grupas lielums;

2) grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu;

3) grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra;

4) grupas sarežģītība;

5) grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs.

(2) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz globālo finanšu tirgu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:

1) iekļaut globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins;

2) atzīt par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ir zemāks par minimālo, pēc kura kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas ir atzītas par globāli sistēmiski nozīmīgām, un atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, ne retāk kā reizi gadā un informē globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(6) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekļauj šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos Eiropas Banku iestādei adresētajos paziņojumos informāciju par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem.

(7) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto metodoloģiju.

35.¹² pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globāli nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu no 1 procenta līdz 3,5 procentiem atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.¹¹ pantu. Pirmajām četrām no šā likuma 35.¹¹ panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu 0,5 procenti, bet pēdējai apakšgrupai tā ir 3,5 procenti. Visām apakšgrupām, izņemot pēdējo, globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.

(2) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.

(3) Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.³, 35.⁴ un 101.³ pantā.

35.¹³ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi.

35.¹⁴ pants. (1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai grupas lielums;

2) nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tautsaimniecībai;

3) pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums;

4) kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu.

(2) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

35.¹⁵ pants. (1) Kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.¹⁴ pantā minētā izvērtējuma rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 2 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(2) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību ievēro, izmantojot pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.³, 35.⁴ un 101.³ pantā.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem:

1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013;

2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kas piemērojama mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību ne retāk kā reizi gadā un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.

(6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un to dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, kurās cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai tās konsolidācijas grupa veic darbību, iesniedz paziņojumu, kurā:

1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai;

2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.

35.¹⁶ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai novērstu vai samazinātu ilgtermiņa necikliskos sistēmiskos vai makroprudenciālos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un uz kuriem neattiecas ES regula Nr. 575/2013, var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi. Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu atbilstoši tam, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 35.²⁰ panta pirmās daļas prasībām publicētā paziņojumā.

(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka vismaz 1 procenta apmērā, pamatojoties uz darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam.

(3) Kredītiestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību uzturēt pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju 4,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības;

2) šā likuma 35.³, 35.⁴ un 101.³ pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu kapitāla apmēru.

(4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.²⁷ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113.pantā noteiktās darbības.

35.¹⁷ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz riska darījumiem:

1) Latvijas Republikā;

2) ārvalstīs;

3) citās dalībvalstīs, ja tiek ievērotas šā likuma 35.¹⁸ panta piektās daļas un 35.²⁰ panta prasības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu vismaz reizi divos gados.

35.¹⁸ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta tāda sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kura nepārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un ārvalstu uzraudzības iestādēm.

(2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver:

1) detalizētu informāciju par sistēmiskajiem vai makroprudenciālajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1.punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai;

4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

5) pamatojumu, kāpēc sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir efektīvāks līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai nekā viens vai vairāki citi līdzekļi, kas paredzēti šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013, izņemot:

a) dalībvalsts līmenī konstatēto sistēmisko vai makroprudenciālo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus;

b) stingrāku prudenciālo prasību piemērošanu, ja nepieciešams risināt ar mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska intensitātes izmaiņām saistītas problēmas, kas izriet no tirgus attīstības Eiropas Savienībā vai ārpus Eiropas Savienības un ietekmē visas dalībvalstis;

6) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai. Lēmums par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, netiek publicēts pirms Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanas. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli.

(4) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas noteikta 3 līdz 5 procentu apmērā saskaņā ar šā panta trešo daļu, ir attiecināma uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to informē citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, Eiropas Komisiju un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Ja nav panākta vienošanās ar citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, un ja gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulai (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010).

(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek attiecināta uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā.

35.¹⁹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiek plānots noteikt vai mainīt tādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo, sniedzot šā likuma 35.¹⁸ panta otrajā daļā norādīto informāciju, Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un attiecīgo ārvalstu uzraudzības iestādēm.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt plānoto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tiklīdz Eiropas Komisija to atļauj, pieņemot attiecīgu tiesību aktu.

35.²⁰ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;

3) noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas pamatojums;

4) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

5) valstis, uz darījumiem ar kuru rezidentiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.

(2) Ja šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neiekļauj šo informāciju paziņojumā.

35.²¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, Eiropas Banku iestādi un attiecīgo dalībvalsti.

(3) Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes sniegto informāciju.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

35.²² pants. (1) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹² panta otro daļu, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.¹⁵ panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu.

(2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību ar lielāko no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹² panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.¹⁵ panta otrās vai trešās daļas prasības.

35.²³ pants. (1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.¹⁵ panta otrās vai trešās daļas prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu.

(2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta, lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezervi ar citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁵ panta otro vai trešo daļu.

35.²⁴ pants. (1) Kredītiestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.²² panta noteikumus individuāli.

(2) Kredītiestādes - citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.²³ panta noteikumus individuāli.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauts lielākais no šādiem rādītājiem:

1) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves un citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves;

2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves un sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības.

35.²⁵ pants. Ja kredītiestāde nav globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, tās kopējo kapitāla rezervju prasība individuāli, konsolidācijas grupas līmenī un subkonsolidēti tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.³ panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.⁴ panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ pantu.

35.²⁶ pants. Kredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību.

35.²⁷ pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina kredītiestādei aizliegts:

1) veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu monetārā formā;

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju (akcijas, kas bez maksas tiek piešķirtas akcionāriem) vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu sadali;

c) pašas akciju vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu;

d) saistībā ar ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu;

e) ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;

2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Kredītiestādei, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto maksimāli sadalāmo summu.

(4) Šajā pantā, kā arī šā likuma 35.²⁶ pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.

(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz informāciju par:

1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla apmēru;

2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;

3) maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību;

4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.

35.²⁸ pants. Kredītiestāde nodrošina, ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi, un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu precizitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma.

35.²⁹ pants. Kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.³⁰ panta prasībām un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pagarināt minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un sarežģītību.

35.³⁰ pants. Kapitāla saglabāšanas plāns ietver:

1) kredītiestādes ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī prognozēto kredītiestādes bilanci;

2) pasākumus kredītiestādes kapitāla rādītāju palielināšanai;

3) kredītiestādes pašu kapitāla palielināšanas plānu un termiņu, lai pilnībā nodrošinātu šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteiktās kopējo kapitāla rezervju prasības ievērošanu;

4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma jebkādu citu informāciju, kas tai nepieciešama šā likuma 35.³¹ panta prasību izpildei.

35.³¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību tādā laika periodā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst par piemērotu.

35.³² pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.³¹ panta prasībām, tā:

1) pieprasa, lai kredītiestāde palielina pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktos laika periodos;

2) nosaka stingrākus sadales ierobežojumus, nekā noteikts šā likuma 35.²⁶ un 35.²⁷ pantā."

26. 36.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 35.panta" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulā Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar kredītiestādes darbības veidu, apjomu un sarežģītību."

27.  36.³ pantā:

izslēgt pirmo un otro daļu;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde informāciju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā tīmekļa vietnē vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt prasību, lai šā panta trešajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas termiņus.

(5) Kredītiestāde, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 14.panta pirmās daļas 2.punkta, 34.¹ panta un 50.⁹ panta otrās daļas prasību ievērošanu."

28. Izslēgt 36.⁴, 39. un 42.pantu.

29. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. (1) Riska darījumi ar kredītiestādes akcionāriem, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru - fizisko personu - laulātajiem, vecākiem un bērniem, kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu un sabiedrības kontrolieri, šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013.

(2) Kredīti šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuri katrs atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 0,1 procentu no kredītiestādes pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai 50 000 euro, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu kredītiestādes valdes lēmumu.

(3) Kārtību, kādā nosakāms riska darījumu ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām apmērs, nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

30. Izslēgt 44. un 45.pantu.

31. Papildināt 48.pantu pēc vārda "akciju" ar vārdiem "un citu pašu kapitālā iekļaujamo instrumentu".

32. 49.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitāla" ar vārdiem un skaitļiem "kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013";

papildināt 2.punktu pēc vārda "kapitāla" ar vārdiem un skaitļiem "kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013".

33. Papildināt likumu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

"49.¹ pants. (1) Kredītiestāde, kura saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, izņemot atļauju operacionālā riska pašu kapitāla prasības aprēķinam, papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam aprēķina riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga, konsultējoties ar Eiropas Banku iestādi, noteikt etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem.

(3) Kredītiestāde sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām un šā panta pirmajā daļā minētā aprēķina veikšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem, kredītiestāde sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai atsevišķu pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām."

34.  Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. (1) ES regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz prudenciālo prasību un pārejas periodu noteikšanu šīs regulas noteikumu piemērošanā nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek regulētas saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus, kā arī kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, ja to nav noteikusi Eiropas Komisija.

(4) Par ES regulas Nr. 575/2013 458.panta piemērošanu atbildīgā iestāde ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

35. Izteikt 50.⁸  un 50.⁹ pantu šādā redakcijā:

"50.⁸ pants. (1) Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 19.panta prasībām, ievēro šā likuma 36.² panta prasības individuāli.

(2) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 36.² panta prasības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā likuma 36.² panta prasības konsolidācijas grupas līmenī. Ja mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šā likuma 36.² panta prasības konsolidācijas grupas līmenī piemēro tikai kredītiestādei, uz kuru saskaņā ar šā likuma 112.² panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecas konsolidētā uzraudzība.

(4) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai tās mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalstī reģistrēta meitas sabiedrība, kura ir iestāde, finanšu iestāde vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 19.apakšpunkta izpratnē) vai kurai ir dalība minētajās iestādēs vai sabiedrībās, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 36.² panta prasības subkonsolidēti.

50.⁹ pants. (1) Kredītiestāde, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 7.pantu, ievēro šā likuma 34.¹, 34.², 34.³, 34.⁴ un 49.¹ panta prasības individuāli.

(2) Kredītiestāde, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, ievēro šā likuma 34.¹, 34.², 34.³, 34.⁴ un 49.¹ panta prasības konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās, tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, kā arī nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu. Ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.¹, 34.², 34.³, 34.⁴ un 49.¹ panta prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, ja kredītiestāde var pierādīt, ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas valsts tiesību aktiem."

36. Izslēgt 51., 52. un 54.pantu.

37. Papildināt 55.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības aktīvu kvalitātes novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai."

38. 57.pantā:

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā novērtē kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šā likuma prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā kredītiestādes novērtē personas, kuras pilda pamatfunkcijas.";

papildināt 1.² daļu pēc vārda "vadītāja" ar vārdiem "risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas";

papildināt 1.³ daļu pēc vārda "vadītājam" ar vārdiem "risku direktoram, par darbības atbilstības kontroli atbildīgajai personai";

izslēgt trešo daļu.

39. Izslēgt 59.⁷ pantu.

40. 59.⁸ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "kredītiestādes" ar vārdiem "padomes un";

papildināt trešo daļu pēc vārda "atbalstu" ar vārdiem "tās padomes un" un pēc vārda "noteikšanu" ar vārdiem "valdes locekļiem, bet akcionāru sapulce - padomes locekļiem".

41. Papildināt 62.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ziņas par klienta kredīta maksājumu grafiku, kredīta saistību izpildi, tajā skaitā veiktajiem maksājumiem un atlikušo parādsaistību apjomu, pēc rakstveida pieprasījuma sniedzamas klienta kredīta galviniekam."

42. Papildināt 65.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kredītiestāde neuzsāk darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts kredītiestādei nosūtītajā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā par aizliegumu uzsākt vai turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kas darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku (turpmāk - nelicencēts azartspēļu organizētājs). Ja kredītiestāde ir uzsākusi darījuma attiecības ar nelicencētu azartspēļu organizētāju, tā pēc minētā lēmuma saņemšanas šīs darījuma attiecības izbeidz. Kredītiestāde nav atbildīga par zaudējumiem, kas radušies, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā noteikto."

43. Izslēgt 74.¹ panta pirmajā daļā vārdus "internetā, ja tāda ir izveidota".

44. Izteikt 85.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde mēnesi pirms tam, kad plāno izmaksāt dividendes, par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos ES tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa."

45. Izteikt 88.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība, vai kredītiestādes klienta intereses vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī kredītiestādes vadībai, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt."

46. Papildināt 100.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības un pienākumus kredītiestāžu uzraudzībā vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros nosaka Padomes 2013.gada 15.oktobra regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību."

47. Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju un pienākumu veikšanai paredzētos pasākumus un tiem nepieciešamos resursus;

2) plānotos uzraudzības pasākumus, kas piemērojami:

a) kredītiestādēm, kurās veikto šā likuma 101.³ panta 4.¹ daļas 5. un 6.punktā minēto stresa testu rezultāti vai kuru novērtējums, ko veikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 101.³ pantu, norāda uz riskiem, kas būtiski apdraud attiecīgās kredītiestādes finanšu stabilitāti, vai uz šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību pārkāpumiem;

b) kredītiestādēm, kas rada sistēmisku risku finanšu sistēmai;

c) citām kredītiestādēm pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieskatiem;

3) kredītiestādes, kurām paredzēts noteikt pastiprinātu uzraudzību, un tām piemērojamos pasākumus;

4) kredītiestāžu klātienes pārbaužu plānu, atsevišķi norādot plānotās klātienes pārbaudes kredītiestāžu filiālēs citās dalībvalstīs, kredītiestāžu meitas sabiedrībās un kredītiestādes mātes sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai šādas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības citā meitas sabiedrībā.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 101.³ pantu veiktā novērtējumā konstatēta tāda nepieciešamība, Finanšu un kapitāla komisija ir tiesīga veikt šādus pasākumus:

1) palielināt kredītiestādes klātienes pārbaužu skaitu vai biežumu;

2) norīkot pilnvarotu personu pastāvīgi atrasties kredītiestādē;

3) pieprasīt, lai kredītiestāde iesniedz papildu pārskatus vai sniedz pārskatus biežāk;

4) veikt kredītiestādes operatīvo, stratēģisko vai biznesa plānu papildu vai biežākas pārbaudes;

5) veikt mērķa pārbaudes, lai kontrolētu noteiktus riskus, kuru iestāšanās ir sagaidāma."

48.  101.³ pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:

1) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus;

2) atbilstoši Eiropas Banku iestādes vadlīnijām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumiem veiktā sistēmiskā riska izvērtējumā identificētos riskus, ko kredītiestādes darbība rada finanšu sistēmai;

3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju par uzraudzības pārbaužu programmā iekļautām kredītiestādēm.

(3) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemj, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes likviditāte un pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto pārbaužu un novērtēšanas procesa organizāciju.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi, ja šajā pantā minētās pārbaudes un novērtējuma rezultātā konstatēts, ka kredītiestāde var radīt sistēmisku risku.";

papildināt pantu ar 4.¹, 4.², 4.³, 4.⁴, 4.⁵, 4.⁶, 4.⁷ un 4.⁸ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska, operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē vismaz:

1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus;

2) kredītiestādes komercdarbības modeli;

3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi, likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām;

4) sistēmiskā riska novērtējumu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem;

5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, - saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, - saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem;

8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;

9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā;

10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem;

11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam;

12) citus kredītiestādei būtiskus riskus.

(4²) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā veic kredītiestāžu stresa testēšanu, kuras rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai.

(4³) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot vienādu vai līdzīgu pieeju kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu vai citu līdzīgu pieeju), kuras ir vai var būt pakļautas līdzīgiem riskiem vai kuras rada vai var radīt līdzīgus riskus finanšu sistēmai.

(4⁴) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde:

1) uztur augstāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts ES regulā Nr. 575/2013, kas palielināts par kopējo kapitāla rezervju prasību, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.²², 35.²³, 35.²⁴ un 35.²⁵ pantu, lai segtu tos kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus un to elementus, kas nav paredzēti ES regulā Nr. 575/2013;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34.¹, 34.², 34.⁴ vai 36.² panta prasību izpildei;

3) izstrādā plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, darbības vai iestāžu tīklu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti;

6) samazina tās darbībai, produktiem vai sistēmām piemītošos riskus;

7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai;

9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīcijām.

(4⁵) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā panta 4.⁴ daļas 1.punkta prasību vismaz šādos gadījumos:

1) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.¹, 34.² vai 36.² panta prasības vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktos lielo riska darījumu ierobežojumus;

2) ir identificēti riski vai risku elementi, kuri nav segti saskaņā ar ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajām kapitāla prasībām vai kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) ir pamats uzskatīt, ka citu administratīvo pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai pieņemamos termiņos atbilstoši uzlabotu kredītiestādes struktūru, procesus, mehānismus un stratēģiju;

4) kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, veicot tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas, nav ņēmusi vērā iespēju pārdot īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos vai kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējos modeļus kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) ir pamats uzskatīt, ka kredītiestādes darbībai piemītošie riski novērtēti pārāk zemu, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 un šā likuma prasības;

6) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli korelācijas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinam, bet tās iesniegtie pārskati parāda, ka stresa testu rezultāti būtiski pārsniedz saskaņā ar iekšējo modeli aprēķinātās kapitāla prasības.

(4⁶) Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā panta prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai nav nepieciešams noteikt pašu kapitāla prasības papildus tām, kas nepieciešamas kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, ņemot vērā:

1) saskaņā ar šā likuma 36.² panta prasībām kredītiestādes veiktā novērtējuma kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus;

2) saskaņā ar šā likuma 34.¹ un 34.⁴ panta prasībām izveidotās kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī atveseļošanas un noregulējuma plānus;

3) saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma rezultātus;

4) sistēmiskā riska izvērtējumu.

(4⁷) Pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes komercdarbības modeli, šā likuma 34.¹ un 34.² pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē nepieciešamību noteikt kredītiestādēm šādas īpašas likviditātes prasības:

1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk, nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos normatīvajos aktos;

2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības, tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētībai.

(4⁸) Pieņemot lēmumu par īpašu likviditātes prasību noteikšanu un sankciju piemērošanu, pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā likuma 34.¹ un 34.² pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti un ņem vērā kredītiestādes likviditātes rādītāju atšķirību no šajā likumā vai ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā noteiktajām likviditātes vai stabila finansējuma prasībām.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "kārtību" ar vārdiem "kura atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijām";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes ekonomiskā vērtība samazināsies par 20 vai vairāk procentiem no pašu kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām par 200 bāzes punktiem vai citām Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktām izmaiņām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde veic pasākumus, kas nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska lielumam.";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim.";

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem."

49. Papildināt likumu ar 105.¹, 105.², 105.³ un 105.⁴ pantu šādā redakcijā:

"105.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, kā arī informāciju, ko kredītiestādes sniegušas saskaņā ar šā likuma 34.³ panta sestās daļas prasībām, un izvērtē atalgojuma tendences un praksi. Minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei.

105.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot intervālu viena miljona euro apmērā, apkopo informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām par to amatpersonu un darbinieku skaitu, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par vienu miljonu euro, tai skaitā informāciju par šādu amatpersonu un darbinieku darba pienākumiem, darbības jomu un galvenajiem atalgojuma elementiem. Minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei.

105.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, vai kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, atbilst atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kas ietverti ES regulas Nr. 575/2013 trešajā daļā. Vērtējot atbilstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īpašu uzmanību pievērš kredītiestādes komercdarbības modeļa izmaiņām, iekšējo pieeju piemērošanai jauniem produktiem, tam, kā kredītiestāde pilnveido savu iekšējo pieeju, pamatojoties uz pārbaudītām mūsdienīgām tehnikām un praksi.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā pārbaudē ir konstatēts, ka kredītiestādes iekšējā pieeja neaptver visus būtiskos riskus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde novērš šīs nepilnības. Lai mazinātu riskus līdz nepilnību novēršanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt paaugstinātu koeficientu, kas izmantojams pašu kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar iekšējo pieeju, papildu pašu kapitāla prasības vai veikt citus piemērotus un iedarbīgus pasākumus.

(3) Ja kredītiestādes tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantotā iekšējā modeļa pārbaudē konstatēts, ka iekšējais modelis nav vai vairs nav pietiekami precīzs, jo, veicot atpakaļejošu pārbaudi saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 366.pantu, ir konstatēts, ka pārsniegumu skaits neatbilst pieļaujamam līmenim, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties novērš šīs nepilnības, vai anulē atļauju izmantot iekšējo modeli.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neatbilst iekšējās pieejas izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un kredītiestāde nevar pamatoti pierādīt, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz riska darījumu riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde izstrādā un īsteno pasākumu plānu, kas nodrošina neatbilstības novēršanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde veic izmaiņas tās iesniegtajā neatbilstību novēršanas plānā, ja tajā paredzētie pasākumi nenodrošinās pilnīgas atbilstības atjaunošanu vai to īstenošanas termiņi nav pieņemami.

(5) Ja ir pamats uzskatīt, ka kredītiestāde nespēs pieņemamā laikā atjaunot iekšējās pieejas atbilstību tās izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un kredītiestāde nav pamatoti pierādījusi, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē atļauju izmantot iekšējo pieeju vai atļauj to izmantot tikai tādās jomās, kurās ir nodrošināta vai pieņemamā laikā tiks nodrošināta pilnīga atbilstība atļaujas saņemšanas nosacījumiem.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem.

105.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā izvērtē iekšējo pieeju kvalitāti, analizējot kredītiestādes pārskatu par etalona portfelī iekļauto riska darījumu un pozīciju riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu un īpašu uzmanību pievēršot:

1) iekšējām pieejām, kuru piemērošanas rezultātā rodas nozīmīgas atšķirības pašu kapitāla prasības apmērā vienādiem riska darījumiem;

2) iekšējām pieejām, kuru piemērošanas rezultāti norāda uz būtisku un sistemātisku pārāk zema pašu kapitāla prasības apmēra noteikšanu vai kuru piemērošana etalona portfelim un kredītiestādes riska darījumiem uzrāda īpaši lielas vai īpaši mazas atšķirības modelēšanas rezultātos.

(2) Ja kredītiestādes piemērotās iekšējās pieejas izmantošanas rezultāti būtiski atšķiras no vairākuma līdzīgo kredītiestāžu iekšējo pieeju izmantošanas rezultātiem un var skaidri noteikt, ka kredītiestādes piemērotās iekšējās pieejas izmantošanas rezultātā pašu kapitāla prasības tiek novērtētas pārāk zemu un tas nav izskaidrojams ar kredītiestādes riska darījumiem vai finanšu instrumentu pozīcijām piemītošo risku atšķirībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde veic tādus koriģējošus pasākumus piemērojamās iekšējās pieejas pilnveidošanai, kuri nodrošinās kredītiestādes riska darījumiem piemērojamās iekšējās pieejas izmantošanas rezultātu atbilstību etalona portfeļa rezultātiem. Pieņemot lēmumu par koriģējošiem pasākumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka tie neierobežo kredītiestādes iekšējo pieeju riska jutīgumu, neveicina iekšējo pieeju standartizāciju vai priekšrocību noteikšanu kādai iekšējai pieejai, nerada nepareizus stimulus un neveicina dažādu kredītiestāžu piemēroto iekšējo pieeju vienādošanu."

50.  Izteikt 106.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"106.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības, minēto sabiedrību meitas sabiedrību darbību un minēto sabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas veicošu citu ar šīm sabiedrībām saistītu personu vai šo sabiedrību pilnvarotu pārstāvju darbību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, iepazīties ar šā panta pirmajā daļā minēto personu dokumentāciju, pārbaudīt grāmatvedības datus un reģistrus un saņemt to izrakstus vai kopijas, saņemt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus, informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi, vai iztaujāt ikvienu citu personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par pārbaudāmo subjektu."

51.  108.³ pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti;";

izslēgt 4.¹ daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga, ievērojot mītnes valsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā bez viedokļu saskaņošanas pieņemt lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.";

izslēgt 5.¹ daļu;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē ārkārtas situāciju, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par šo situāciju Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautas iesaistīto valstu centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju."

52. 110.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu, kā arī publicēt saskaņā ar uzraudzības institūciju prasībām veikto stresa testu rezultātus.";

papildināt piekto daļu ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"5) valsts iestādēm vai struktūrām, kurām ir pienākums pārraudzīt finanšu stabilitāti dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālo regulējumu;

6) dalībvalstu reorganizācijas struktūrām vai valsts iestādēm, kuru mērķis saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir veikt reorganizāciju, kā arī aizsargāt finanšu stabilitāti;

7) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām."

53.  112.² pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā, 25.panta pirmajā daļā un 26.panta pirmajā daļā, ņemot vērā Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības darbības specifiku.";

papildināt devīto daļu pēc vārda "nolūkiem" ar vārdiem un skaitļiem "saskaņā ar ES regulā Nr. 575/2013 noteikto";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Finanšu konglomerātu likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir tiesīga pēc apspriešanās ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām piemērot šai sabiedrībai vienīgi Finanšu konglomerātu likuma prasības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanu."

54. 112.³ pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē ikdienas uzraudzības darbības, tai skaitā darbības, kas nepieciešamas saskaņota lēmuma pieņemšanai par specifiskām prudenciālajām prasībām un piemērojamām sankcijām;";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "ar šo dalībvalstu centrālajām bankām" ar vārdiem "ar Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautajām šo dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku";

izslēgt otro, trešo, ceturto, 4.¹, piekto, 5.¹, sesto, septīto, 7.¹ un astoto daļu.

55. 112.⁴ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes iestādes meitas sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1.punktu;

2) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā arī, ja nepieciešams, noteiktu īpašas likviditātes prasības saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu, kurā iekļauts konsolidācijas grupas likviditātes riska novērtējums saskaņā ar šā likuma 101.³ panta prasībām. Pieņemot saskaņotus lēmumus, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.";

izteikt piekto un 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajos laika periodos nepieņem saskaņotu lēmumu un neviena no konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajos laika periodos nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļā noteikto vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļas prasībām un lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti, nosakot meitas sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli un pārējo meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu.

(5¹) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajos laika periodos nepieņem saskaņotu lēmumu un kāda no konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajos laika periodos ir vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļas prasībām vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī vai nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, ievēro Eiropas Banku iestādes lēmumu.";

aizstāt astotajā daļā vārdus "minēto lēmumu" ar vārdiem "minētos lēmumus";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļas prasībām, iesniedzot argumentētu rakstveida pieprasījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Ja lēmuma pārskatīšanu ierosinājusi kāda no meitas sabiedrībām, to var pārskatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, iesaistot tikai attiecīgās meitas sabiedrības uzraudzības institūciju.";

papildināt desmitās daļas pirmo teikumu pēc vārda "kopsumma" ar vārdiem un skaitļiem "kā arī saskaņota lēmuma pieņemšanā par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā arī, ja nepieciešams, piemērojamām īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļu";

izteikt desmitās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja šā panta otrajā daļā minētajos laika periodos, kas tiek skaitīti no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas, saskaņots lēmums netiek pieņemts, bet neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļas prasībām Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei individuāli vai subkonsolidēti un lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, lēmumu par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgo lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības institūcijai.";

aizstāt 10.¹ daļā vārdus "četru mēnešu laikā" ar vārdiem "noteiktajos laika periodos" un papildināt daļu pēc vārdiem "iestādē par" ar vārdiem un skaitļiem "īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁷ un 4.⁸ daļas prasībām vai par";

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdus "minēto saskaņoto lēmumu" ar vārdiem "minētos saskaņotos lēmumus".

56. Papildināt 112.⁵ pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja informācija par šā panta pirmajā daļā minēto ārkārtas situāciju nonāk Latvijas Bankas rīcībā, tā nekavējoties brīdina par šo situāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Eiropas Banku iestādi."

57. 112.⁶ pantā:

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) informācijas apmaiņu starp iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Eiropas Banku iestādi;";

izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.panta prasībām, balstoties uz konsolidācijas grupas risku novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā likuma 101.³ pantā noteiktajam;";

izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) konsekventu prudenciālo prasību piemērošanu saskaņā ar šo likumu un ES regulu Nr. 575/2013 visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām;";

aizstāt piektajā daļā vārdu "centrālās" ar vārdiem "Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļauto centrālās bankas pārstāvi vai Eiropas Centrālās";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ar uzraugu kolēģijas darbību saistīto domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010."

58. 112.⁷ pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda "veikšanai" ar vārdiem un skaitļiem "un šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasību ievērošanas pārbaudei";

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "pārvaldes" ar vārdu "pārvaldības" un izslēgt vārdus "septītās daļas";

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka un veic saskaņā ar šo likumu, arī par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "kārtību" ar vārdiem un skaitļiem "atbilstoši šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam";

izteikt ceturtās daļas 2.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"2) par būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno noteikt un veikt, arī par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādiem ierobežojumiem attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam."

59. 112.⁹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "citiem normatīvajiem aktiem" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulai Nr. 575/2013";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā iesniedzama šā panta pirmajā daļā minētā informācija."

60. 112.¹⁰ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem" ar vārdiem "tajā, un minētajām personām ir pienākums sniegt informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tai skaitā ES regulu Nr. 575/2013";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "saņemta no" ar vārdu "kredītiestāžu".

61. Papildināt 112.¹¹ panta trešo daļu pēc vārda "līmenī" ar vārdiem un skaitļiem "atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam".

62. 112.¹² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja ir jāpārbauda tādas informācijas patiesums, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību, saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, palīgpakalpojumu uzņēmumu (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 18.apakšpunkta izpratnē), finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura ir apdrošināšanas sabiedrība vai komercsabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati veic saņemtās informācijas pārbaudi, ja attiecīgā uzraudzības institūcija tai devusi atļauju, kā arī var piedalīties informācijas pārbaudē, ko veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija vai kāda cita minēto pārbaudi veikt pilnvarota persona.";

papildināt otro daļu pēc vārda "iestādē" ar vārdiem un skaitļiem "palīgpakalpojumu uzņēmumā (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 18.apakšpunkta izpratnē)" un pēc vārda "sabiedrībā" ar vārdiem "kura ir apdrošināšanas sabiedrība vai komercsabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kura nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai".

63. 112.¹³ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "veikt šā likuma 101.³ panta septītajā daļā un 113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos noteiktās sankcijas vai" ar vārdiem "piemērot šajā likumā minētās sankcijas, tai skaitā";

izslēgt otro daļu.

64. 112.¹⁴ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība" ar vārdiem "vai pēc dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma";

papildināt otro daļu pēc vārda "iestādi" ar vārdiem "pirms šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas";

papildināt trešo daļu pēc vārda "likuma" ar vārdiem un skaitļiem "un ES regulas Nr. 575/2013".

65. 113.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "šā likuma" ar vārdiem un skaitļiem "vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, neievēros šā likuma, ES regulas Nr. 575/2013";

izslēgt pirmās daļas 1., 2., 7., 8., 9. un 10.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) piemērot šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļā minētos pasākumus";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto darbību īstenošanai noteiktajiem principiem."

66. Izslēgt 117.panta trešajā daļā vārdus "vai dalībnieku" un aizstāt vārdus "citu kredītiestādes pārvaldes institūciju, kā arī par tādu personu, kuras kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības" ar vārdu "prokūrista".

67. Izteikt 133.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172. un 172.¹ pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(5) Uz akcionāru sapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 161.panta trešo daļu, 166., 167., 168. un 169.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172.  un 172.¹ pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras."

68. Izslēgt 172.panta trešo, ceturto un piekto daļu.

69. Papildināt likumu ar 172.¹ pantu šādā redakcijā:

"172.¹ pants. (1) Administrators uzaicina trešās personas saņemt savu mantu un vienojas par tās saņemšanas kārtību, attiecīgu paziņojumu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Mantu, kuru trešās personas nepārņem savā valdījumā, administrators atsavina šā likuma 185.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un triju mēnešu laikā pēc tās atsavināšanas uzaicina trešās personas pieteikt prasības par naudas līdzekļu izmaksu, attiecīgu paziņojumu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Naudas līdzekļus, par kuru izmaksu trešās personas nepiesaka savus prasījumus, administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, nodod glabājumā citai paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, paziņojumu par līguma noslēgšanu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Maksājumu par nodoto naudas līdzekļu glabājumu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas pienākas trešajām personām.

(5) Trešā persona zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 10 gadu laikā nav kredītiestādei pieteikusi prasījumu un izņēmusi naudas līdzekļus, kas tai pienākas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas trešajām personām un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētā administratora rīcība ar trešajām personām piederošo mantu attiecināma arī uz rīcību ar kredītiestādes kreditoru mantu, par kuru kreditori nepiesaka savus prasījumus."

70. Izteikt 174.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādes dāvināto mantu vai tās daļu var atprasīt atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem."

71. Izteikt 196.pantu šādā redakcijā:

"196.pants. Par šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) pieprasīt, lai kredītiestāde vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

4) noteikt pagaidu aizliegumu kredītiestādes valdes vai padomes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus kredītiestādē;

5) uzlikt par pienākumu kredītiestādes akcionāru sapulcei, padomei vai valdei atsaukt no amata kredītiestādes valdes vai padomes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāju vai prokūristu;

6) uzlikt šajā likumā noteiktās soda naudas;

7) anulēt licenci saskaņā ar šā likuma 27.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 7., 8. un 9.punktu."

72. Papildināt likumu ar 196.¹ pantu šādā redakcijā:

"196.¹ pants. Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai ja būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, nav finansiāli stabila, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus šā likuma 196.pantā noteiktajām sankcijām ir tiesīga aizliegt akcionāram izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības."

73. Izslēgt 197.pantu.

74. 198.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja persona nepilda šā likuma 8.panta prasības, ir sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju vai traucējusi Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai veikt pārbaudes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka ir tiesīgas uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro.";

izslēgt otrajā daļā skaitli "32.";

izslēgt ceturto, astoto un devīto daļu;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas vai gadījumā, ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, tā izskatīšanas laikā vai pēc tam, kad stājies spēkā šā likuma 29.panta septītajā daļā minētais lēmums par aizliegumu iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, izbeigusi vai samazinājusi būtisku līdzdalību, nepaziņojot par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, vai ja kredītiestāde ir ieguvusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, sniedzot nepatiesu informāciju vai citā prettiesiskā veidā, nepilda šā likuma 32., 34.¹ , 35.²⁶, 35.²⁷ vai 35.²⁸ panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 28., 52. vai 63.panta prasības attiecībā uz maksājumiem pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, 99.panta 1.punkta, 101.panta, 394.panta 1.punkta, 395.panta, 405.panta, 415.panta 1. un 2.punkta, 430.panta 1.punkta, 431.panta 1., 2. un 3.punkta, 451.panta 1.punkta prasības, atkārtoti vai pastāvīgi nepilda ES regulas Nr. 575/2013 412.panta prasības, veic darbības, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, vai ja kredītiestādes valdes vai padomes loceklis neatbilst šā likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju. Ja 10 procenti no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 142 300 euro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summa atbilst summai, kuru saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādīto;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

3) uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram."

75. Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:

"199.pants. Par citām šā likuma 198.pantā neminētām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai uz tā pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka uzliek par pārkāpumu atbildīgajai personai soda naudu līdz 142 300 euro."

76.  Izslēgt 201.pantā skaitli "196.".

77. Papildināt likumu ar 201.¹ pantu šādā redakcijā:

"201.¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informāciju par personām piemērotajām sankcijām un vienlaikus saskaņā ar šā likuma 113.pantu un 101.³ panta 4.⁴ daļu īstenotajām darbībām ievieto savā tīmekļa vietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļa vietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā publicēt informāciju par citiem lēmumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 113.pantu un 101.³ panta 4.⁴ daļu, ja tie var skart klientu intereses, bet nevar apdraudēt kredītiestādes vai finanšu tirgus stabilitāti."

78. Papildināt likumu ar 208.¹ pantu šādā redakcijā:

"208.¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par šā likuma XV nodaļā minēto sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta  izpildi.

(2) Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošus normatīvos aktus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā norādītos apstākļus, kā arī iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas."

79. Papildināt pārejas noteikumus ar 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.punktu šādā redakcijā:

"55. Šā likuma 65.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

56. Šā likuma 35.⁴, 35.⁵, 35.⁶, 35.⁷ un 35.⁸ panta prasības par pretciklisko kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

57. Šā likuma 35.⁹, 35.¹⁰, 35.¹¹ un 35.¹² panta prasības par globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. No 2016.gada 1.janvāra prasību ievēro 25 procentu apmērā, no 2017.gada 1.janvāra - 50 procentu apmērā, no 2018.gada 1.janvāra - 75 procentu apmērā un no 2019.gada 1.janvāra - 100 procentu apmērā no šajā likumā noteiktā.

58. Šā likuma 35.¹³, 35.¹⁴ un 35.¹⁵ panta prasības par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

59. Šā likuma 35.¹⁸ panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

60. Šā likuma 21.panta pirmās daļas 3.punktā minētos citus uzkrātos ienākumus, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā, iekļauj sākotnējā kapitālā no 2015.gada 1.janvāra saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktiem pārejas perioda nosacījumiem.

61. Šā likuma 34.³ panta otrās daļas prasību piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko nosaka ne vēlāk kā par 2014.gada otrā pusgada darbības rezultātiem, un attiecīgā perioda atalgojuma nemainīgo daļu neatkarīgi no darba līguma vai pilnvarojuma līguma noslēgšanas datuma."

80. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 22.punktu šādā redakcijā:

"22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 24.aprīlī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 14.maijā