Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.230 Rīgā 2014.gada 29.aprīlī (prot. Nr.25 12.§) Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu"Izdoti saskaņā
ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu un Izdarīt Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97., 106. nr.; 2002, 64. nr.; 2003, 105. nr.; 2004, 4. nr.; 2005, 157. nr.; 2006, 18., 176. nr.; 2008, 34. nr.; 2009, 4., 98. nr.; 2010, 29. nr.; 2013, 218. nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie - Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība -, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas." 2. Papildināt IV nodaļu ar 16.1 punktu šādā redakcijā: "16.1 Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa ir apmērā no divām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa pārsniedz desmit valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu." 3. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā: "18. Kredīta apmēru studijām ārvalstīs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu. Studējošā kredīta apmēru nosaka, izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz četrus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums." 4. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā: "19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 170,74 euro." 5. Svītrot 36.1 7. apakšpunktu. 6. Svītrot 37.1 punktā vārdus "kā arī ekspertu atzinumus par studiju programmas apguves iespējām Latvijā". 7. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā: "38. Ministrijas komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1. pielikums), ievērojot noteikto studējošā kredīta maksimālo apmēru studijām ārvalstīs (1.1 pielikums), un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā." 8. Papildināt noteikumus ar 57.1 punktu šādā redakcijā: "57.1 Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai augstākās profesionālās izglītības atbilstoši iegūtajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets." 9. Izteikt 66. punktu šādā redakcijā: "66. Institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, izsludina konkursu speciālistiem, kuriem sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā, bet veselības aprūpes jomas speciālistiem - atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība, iegūtā profesija (specialitāte) un paredzamā darbavieta (ārstniecības iestāde). Ja institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, nenorāda konkursā noteikto speciālistu prioritāro secību, kādā tie pretendē uz kredīta dzēšanu, to nosaka Kredītu dzēšanas komisija, izvērtējot katra speciālista darba stāžu institūcijā attiecīgajā profesijā." 10. Papildināt noteikumus ar 67.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "67.3. ja kredīta ņēmējs ir pedagogs, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no šajā apakšpunktā noteiktās dzēšamās summas proporcionāli darba laikam." 11. Papildināt 71. punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: "Tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no astotās bērna dzīvības dienas." 12. Papildināt noteikumus ar 1.1 pielikumu šādā redakcijā: "1.1pielikums Studējošā kredīta maksimālais apmērs studijām ārvalstīs
Ministru prezidenta vietā - Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|