Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.230

Rīgā 2014.gada 29.aprīlī (prot. Nr.25 12.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu"

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu un
82.panta pirmo daļu un Izglītības likuma 14.panta 4.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97., 106. nr.; 2002, 64. nr.; 2003, 105. nr.; 2004, 4. nr.; 2005, 157. nr.; 2006, 18., 176. nr.; 2008, 34. nr.; 2009, 4., 98. nr.; 2010, 29. nr.; 2013, 218. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie - Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība -, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas."

2. Papildināt IV nodaļu ar 16.1 punktu šādā redakcijā:

"16.1 Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa ir apmērā no divām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa pārsniedz desmit valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu."

3. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Kredīta apmēru studijām ārvalstīs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu. Studējošā kredīta apmēru nosaka, izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz četrus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums."

4. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 170,74 euro."

5. Svītrot 36.1 7. apakšpunktu.

6. Svītrot 37.1 punktā vārdus "kā arī ekspertu atzinumus par studiju programmas apguves iespējām Latvijā".

7. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Ministrijas komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1. pielikums), ievērojot noteikto studējošā kredīta maksimālo apmēru studijām ārvalstīs (1.1 pielikums), un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā."

8. Papildināt noteikumus ar 57.1 punktu šādā redakcijā:

"57.1 Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai augstākās profesionālās izglītības atbilstoši iegūtajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets."

9. Izteikt 66. punktu šādā redakcijā:

"66. Institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, izsludina konkursu speciālistiem, kuriem sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā, bet veselības aprūpes jomas speciālistiem - atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība, iegūtā profesija (specialitāte) un paredzamā darbavieta (ārstniecības iestāde). Ja institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, nenorāda konkursā noteikto speciālistu prioritāro secību, kādā tie pretendē uz kredīta dzēšanu, to nosaka Kredītu dzēšanas komisija, izvērtējot katra speciālista darba stāžu institūcijā attiecīgajā profesijā."

10. Papildināt noteikumus ar 67.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"67.3. ja kredīta ņēmējs ir pedagogs, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no šajā apakšpunktā noteiktās dzēšamās summas proporcionāli darba laikam."

11. Papildināt 71. punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no astotās bērna dzīvības dienas."

12. Papildināt noteikumus ar 1.1 pielikumu šādā redakcijā:

"1.1pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 29.maija
noteikumiem Nr.220

Studējošā kredīta maksimālais apmērs studijām ārvalstīs

Nr.p. k.

Valsts

Summa mēnesī (euro)

1.

Austrija

680

2.

Beļģija

640

3.

Bulgārija

401

4.

Čehija

539

5.

Dānija

858

6.

Francija

743

7.

Grieķija

607

8.

Igaunija

484

9.

Islande

648

10.

Itālija

682

11.

Īrija

698

12.

Kipra

536

13.

Lielbritānija

860

14.

Lietuva

464

15.

Lihtenšteina

939

16.

Luksemburga

640

17.

Malta

526

18.

Nīderlande

666

19.

Norvēģija

939

20.

Polija

493

21.

Portugāle

544

22.

Rumānija

445

23.

Slovākija

512

24.

Slovēnija

573

25.

Somija

764

26.

Spānija

625

27.

Šveice

939

28.

Ungārija

507

29.

Vācija

607

30.

Zviedrija

759

31.

Pārējās valstis

859"

Ministru prezidenta vietā -
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 230Pieņemts: 29.04.2014.Stājas spēkā: 14.05.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 91, 13.05.2014. OP numurs: 2014/91.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
266123
14.05.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva