KONVENCIJA PAR ĀRVALSTU AMATPERSONU KUKUĻOŠANAS APKAROŠANU STARPTAUTISKAJOS BIZNESA DARĪJUMOS

Pieņemta 1997. gada 21. novembra Konferencē

Preambula

Puses,

Ņemot vērā, ka kukuļošana ir plaši izplatīta parādība starptautiskajos biznesa darījumos, ieskaitot tirdzniecību un investīcijas, kas rada nopietnas morālas dabas un politiskas bažas, apdraud labu valsts pārvaldību un tautsaimniecības attīstību, un izkropļo starptautiskās konkurences nosacījumus;

Ņemot vērā, ka visām valstīm ir kopīgs pienākums apkarot kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos;

Pamatojoties uz pārstrādāto Rekomendāciju "Par kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos", ko 1997. gada 23. maijā pieņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Padome, kas, inter alia, aicina veikt iedarbīgus pasākumus, lai mazinātu, novērstu un apkarotu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu saistībā ar starptautiskajiem biznesa darījumiem, jo īpaši mudinot efektīvā veidā un saskaņoti, un atbilstoši Rekomendācijā izklāstītajiem apstiprinātajiem vienotajiem elementiem, kā arī saskaņā ar katras valsts jurisdikcijas un citiem tiesiskajiem pamatprincipiem, paredzēt kriminālatbildību par šāda vieda kukuļošanu;

Apsveicot citus nesenos sasniegumus, kas veicina tālāku izpratni starptautiskajā līmenī un sadarbību cīņā pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, ieskaitot Apvienot Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas Fonda, Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Amerikas valstu organizācijas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības īstenoto rīcību;

Apsveicot uzņēmumu, uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību, kā arī citu nevalstisko organizāciju centienus apkarot kukuļošanu;

Atzīstot valstu valdību lomu tajā, lai novērstu kukuļu pieprasīšanu no indivīdiem un uzņēmumiem starptautiskajos biznesa darījumos;

Atzīstot, ka, lai panāktu progresu šajā jomā, ir nepieciešami attiecīgi pasākumi ne tikai valstu līmenī, bet nepieciešama arī daudzpusējā sadarbība, uzraudzība un pārbaudes;

Atzīstot, ka Konvencijas būtiskais mērķis un nolūks ir panākt pušu veicamo pasākumu funkcionālo līdzvērtību, kam nepieciešama Konvencijas ratificēšana bez izņēmumiem un atkāpēm, kas ietekmē šo līdzvērtīgumu;

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Ārvalstu amatpersonu kukuļošana kā nodarījums

1. Ikviena Puse veic tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu, ka saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ikvienas personas veikta apzināta nepiemērotu finansu vai cita veida labumu piedāvāšana, apsolīšana vai došana ārvalsts amatpersonai vai trešajai Pusei, nododot to tieši šai ārvalsts amatpersonai vai caur starpniekiem, lai amatpersona rīkotos vai atturētos no zināmas rīcības, kas saistīta ar amatpersonas amata pienākumu izpildi, nolūkā iegūt vai saglabāt darījumu vai cita veida neatbilstošas priekšrocības starptautiskas komercdarbības veikšanā, ir uzskatāma par krimināli sodāmu nodarījumu.

2. Ikviena Puse veic jebkurus pasākumus, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka līdzdalība ārvalstu amatpersonas kukuļošanā, ieskaitot pamudinājumu, palīdzību un atbalstīšanu, vai kukuļošanas pilnvarošana ir krimināli sodāms nodarījums. Ārvalstu amatpersonas kukuļošanas mēģinājums un sazvērestība šādas darbības veikšanai uzskatāma par krimināli sodāmu nodarījumu tādā pat mērā, kā mēģinājums vai sazvērestība piekukuļot pašas valsts amatpersonu.

3. Nodarījumi, kas noteikti šī panta 1. un 2. punktā, turpmāk tekstā saukti kā "ārvalstu amatpersonas kukuļošana".

4. Šajā Konvencijā:

a) "ārvalstu amatpersona" nozīmē jebkuru personu, kura ieņem ārvalsts likumdevēja, administratīvu vai tiesu varas amatu, neatkarīgi no tā, vai šī persona amatā ir iecelta vai ievēlēta; jebkuru personu, kura pilda publiskās funkcijas šīs ārvalsts interesēs, ieskaitot publisko aģentūru vai valsts vai pašvaldību uzņēmumu; un jebkuru publiskas starptautiskas organizācijas amatpersonu vai aģentu;

b) "ārvalsts/cita valsts" ietver visus valsts pārvaldes līmeņus un iedalījuma vienības, sākot no centrālā līdz vietējam;

c) "rīcība vai atturēšanās no rīcības saistībā ar savu amata pienākumu izpildi" ietver amatpersonas amata stāvokļa jebkādu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai tas ietilpst šīs personas oficiālajā pilnvarojumā vai nē.

2. pants
Juridisko personu atbildība

Ikviena Puse veic tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu juridisko personu atbildību par ārvalsts amatpersonas kukuļošanu saskaņā ar savas valsts tiesiskajiem principiem.

3. pants
Sankcijas

1. Par ārvalstu amatpersonas kukuļošana ir piemērojami kriminālsodi, kas ir iedarbīgi, proporcionāli un pietiekami bargi, lai personas atturētos no nelikumīgas rīcības. Soda mēriem ir jābūt pielīdzinātiem tiem sodiem, kas paredzēti par pašas valsts amatpersonu kukuļošanu, un attiecībā uz fiziskām personām tiem jāietver arī brīvības atņemšana, kāda ir pietiekama, lai nodrošinātu iedarbīgu savstarpējo tiesisko palīdzību un izdošanu.

2. Gadījumā, ja saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem nav paredzēta juridisko personu kriminālatbildība, tad šī valsts nodrošina iedarbīgu, proporcionālu un pietiekami bargu, lai personas atturētos no nelikumīgas rīcības, nekriminālu sankciju piemērošanu juridiskajām personām, ieskaitot naudas sodus, par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu.

3. Ikviena Puse veic pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai paredzētu, ka kukulis un ienākumi no ārvalstu amatpersonu kukuļošanas vai īpašums, kura vērtība atbilst šādi iegūtiem ienākumiem, ir izņemami un konfiscējami vai ka tiek piemēroti naudas sodi ar tam pielīdzināmu iedarbību.

4. Ikviena Puse meklē iespējas noteikt papildus civilās vai administratīvās sankcijas personām, kam piemērojami sodi par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu.

4. pants
Jurisdikcija

1. Ikviena Puse veic pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, ja nodarījums pilnībā vai daļēji ir izdarīts tās teritorijā.

2. Ikviena Puse, kam ir piekritība sodīt savas valsts pilsoņus par ārvalstīs pastrādātiem nodarījumiem, veic pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju soda piespriešanai par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu saskaņā ar tādiem pašiem principiem.

3. Gadījumos, kad aizdomas par šajā Konvencijā aprakstītu nodarījumu skar vairāk nekā vienas valsts jurisdikciju, tad iesaistītās Puses pēc pieprasījuma, ko izteikusi viena no pusēm, konsultējas par to, lai noteiktu visatbilstošāko jurisdikciju apsūdzības celšanai.

4. Ikviena Puse pārskata patreizējo tiesisko pamatu, lai noteiktu, vai tās jurisdikcija ir iedarbīga cīņā pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, un, ja tas tā nav, veic atbilstošus korektīvos pasākumus.

5. pants
Piemērošana

Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana veicama saskaņā ar katras valsts atbilstošo normatīvo aktu prasībām un principiem. To nedrīkst ietekmēt apsvērumi, kas saistīti ar valsts ekonomiskajām interesēm, iespējamo ietekmi uz attiecībām ar citu valsti vai iesaistīto fizisko vai juridisko personu identitāti.

6. pants
Noilgums

Jebkādas tiesiskās normas par noilgumu, kas attiecināmas uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanas nodarījumu, ir nosakāmas, paredzot pienācīgu laiku šī nodarījuma izmeklēšanai un apsūdzībai.

7. pants
Nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšana

Ikviena Puse, kas atzīst savas valsts amatpersonu kukuļošanu par nodarījumu šīs valsts nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanas normatīvo aktu izpratnē, ar tādiem pašiem nosacījumiem to piemēro attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, neatkarīgi no tā, kurā vietā kukuļošana ir notikusi.

8. pants
Grāmatvedības uzskaite

1. Lai iedarbīgi cīnītos ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, ikviena Puse veic pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai attiecīgās valsts normatīvo aktu ietvaros, kas attiecas uz grāmatvedības uzskaiti un dokumentāciju, finansu pārskatu pieejamību un grāmatvedības un revīzijas standartiem, aizliegtu izmantot ārpus grāmatvedības uzskaiti, grāmatvedības uzskaitē nereģistrētu vai neatbilstoši identificētu darījumu veikšanu, neesošu izdevumu iegrāmatošanu, saistību iegrāmatošanu, nepareizi identificējot to objektu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu nolūkā piekukuļot ārvalstu amatpersonas vai slēpt šādas kukuļošanas faktu tiem uzņēmumiem, uz kuriem šie normatīvie akti attiecas.

2. Ikviena Puse paredz iedarbīgus, proporcionālus un pietiekami bargus, lai personas atturētos no nelikumīgas rīcības, civilos, administratīvos vai kriminālsodus par šādiem nodarījumiem un viltojumiem uzņēmumu grāmatvedības uzskaites dokumentos un finansu pārskatos.

9. pants
Savstarpējā tiesiskā palīdzība

1. Ikviena Puse, tiktāl, ciktāl to pilnā mērā atļauj šīs valsts normatīvie akti un atbilstošie starpvalstu nolīgumi un vienošanās, nodrošina tūlītēju un iedarbīgu tiesisko palīdzību citai Pusei kriminālizmeklēšanas un tiesvedības nolūkos, ko tā uzsākusi par nodarījumiem, kas izdarīti šīs Konvencijas darbības jomā, un ne kriminālas dabas procesuālu darbību veikšanas nolūkos, ko Puse uzsākusi pret juridisku personu šīs Konvencijas darbības ietvaros. Puse, kas saņēmusi palīdzības pieprasījumu, bez kavēšanās palīdzību pieprasījušai Pusei dara zināmu jebkādu papildus informāciju vai iesniedz dokumentus, kas nepieciešami, lai izpildītu palīdzības pieprasījumu un informē to par situāciju saistībā ar pieprasīto palīdzību vai tās izpildes rezultātu, ja pirmā Puse to pieprasa.

2. Ja Puse paredz savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanu tikai pie noziedzīga nodarījuma abpusējas atzīšanas nosacījuma, tad uzskatāms, ka šāda noziedzīga nodarījuma abpusēja atzīšana pastāv, ja nodarījums, kura sakarā tiek prasīta palīdzība, ietilpst šīs Konvencijas darbības jomā.

3. Neviena Puse nedrīkst atteikties sniegt savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, kas ietilpst Konvencijas darbības jomā, pamatojot to ar banku noslēpuma principu.

10. pants
Izdošana

1. Ārvalstu amatpersonas kukuļošana uzskatāma par iekļaujamu to nodarījumu kategorijā, par kuriem paredzama personu izdošana saskaņā ar Konvencijai pievienojušos valstu normatīvajiem aktiem un to savstarpējiem līgumiem.

2. Ja Puse, kura paredz personu izdošanu tikai tad, ja ir noslēgts starpvalstu līgums par personu izdošanu, saņem izdošanas pieprasījumu no citas Konvencijai pievienojušās Puses, ar kuru tai nav noslēgts šāds līgums par personu izdošanu, tad tā var uzskatīt šo Konvenciju par tiesisko pamatu personas izdošanai par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu.

3. Ikviena Puse veic jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tā var izdot savus pilsoņus vai ka tā var izvirzīt apsūdzību savas valsts pilsoņiem par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Puse, kas noraida pieprasījumu izdot personu par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu tikai pamatojoties uz faktu, ka šī persona ir attiecīgās valsts pilsonis, iesniedz lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai kompetentajām iestādēm.

4. Personas izdošana par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu notiek saskaņā ar katras Puses nacionālo normatīvo aktu un attiecīgo starpvalstu līgumu un noteikto kārtību nosacījumiem. Ja kāda no pusēm paredz personu izdošanu tikai pie noziedzīga nodarījuma abpusējas atzīšanas nosacījuma, tad šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja personas izdošana tiek prasīta sakarā ar nodarījumu šīs Konvencijas 1. panta izpratnē.

11. pants
Atbildīgās iestādes

Lai izpildītu mērķus, kas noteikti 4. panta 3. punktā par konsultācijām, 9. pantā par savstarpējo tiesisko palīdzību un 10. pantā par personu izdošanu, katra Puse informē ESAO Ģenerālsekretāru par iestādi vai iestādēm, kas ir atbildīgas par pieprasījumu sniegšanu un saņemšanu un kas attiecīgajai Pusei kalpos par saziņas kanālu šajos jautājumos, neietekmējot citas vienošanās starp pusēm.

12. pants
Uzraudzība un izpildes pārbaude

Puses sadarbojas, īstenojot sistemātisku pārbaužu programmu, lai sekotu šīs Konvencijas ieviešanai pilnā apjomā un to veicinātu. Ja pusēm vienbalsīgi balsojot nav nolemts citādi, tas veicams ESAO Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas ietvaros un saskaņā ar tās nolikumu vai jebkura cita šīs Darba grupas funkciju pārņēmēja ietvaros un saskaņā ar tā nolikumu, un Puses sedz programmas izmaksas saskaņā ar šīs institūcijas noteikumiem.

13. pants
Parakstīšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai ESAO dalībvalstīm un valstīm, kas nav ESAO dalībnieces, bet ir uzaicinātas kļūt par pilntiesīgām dalībniecēm tās Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā, līdz tās spēkā stāšanās brīdim.

2. Pēc stāšanās spēkā šai Konvencijai varēs pievienoties jebkura to neparakstījusi valsts, kas ir ESAO dalībniece vai ir kļuvusi par pilntiesīgu Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas vai tās funkciju pārņēmēja dalībnieci. Katrā šādā valstī, kas nav parakstījusi Konvenciju, tā stāsies spēkā sešdesmitajā dienā pēc pievienošanās dokumenta iesniegšanas.

14. pants
Ratificēšana un Depozitārs

1. Valstīm, kas parakstījušas šo Konvenciju, tā ir jāpieņem, jāapstiprina vai jāratificē saskaņā ar šo valstu atbilstošiem normatīvajiem aktiem.

2. Pieņemšanas, apstiprināšanas, ratificēšanas vai pievienošanās dokumenti iesniedzami ESAO Ģenerālsekretāram, kurš ir šīs Konvencijas Depozitārs.

15. pants
Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no desmit valstīm ar lielāko eksporta īpatsvaru, kā tas norādīts pievienotajā tabulā DAFE/IME/BR(97)18, un kas pašas veido vismaz sešdesmit procentus no kopējā šo desmit valstu apvienotā eksporta apjoma, ir iesniegušas savus pieņemšanas, apstiprināšanas vai ratifikācijas dokumentus. Valstī, kas parakstījusi Konvenciju un iesniedz atbilstošo dokumentu pēc šādas stāšanās spēkā, Konvencija stājas likumīgā spēkā sešdesmitajā dienā pēc attiecīgā dokumenta iesniegšanas.

2. Ja pēc 1998. gada 31. decembra Konvencija nav stājusies spēkā šī panta 1. punktā noteiktā kārtībā, jebkura Konvenciju parakstījusi valsts, kas iesniegusi pieņemšanas, apstiprināšanas vai ratifikācijas dokumentu, var rakstiski paziņot Depozitāram par gatavību pieņemt šīs Konvencijas stāšanos spēkā saskaņā ar šī panta 2. punktu. Šādā valstī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad šādas deklarācijas ir iesniegušas vismaz divas Konvenciju parakstījušas valstis. Katrā valstī, kas parakstījusi Konvenciju un iesniedz savu deklarāciju pēc Konvencijas stāšanas spēkā saskaņā ar šajā punktā aprakstīto kārtību, Konvencija stājas likumīgā spēkā sešdesmitajā dienā pēc deklarācijas iesniegšanas.

16. pants
Grozījumi

Ikviena Puse var ierosināt šīs Konvencijas grozījumus. Ierosinātais grozījums tiek iesniegts Depozitāram, kurš to dara zināmu pārējām pusēm vismaz sešdesmit dienas pirms pušu tikšanās, kurā tiek apspriesti ierosinātie grozījumi. Grozījumi, ko Puses pieņēmušas balsojot vienbalsīgi vai izmantojot citus paņēmienus, ko Puses var vienprātīgi noteikt, stājas spēkā sešdesmit dienas pēc tam, kad visas Puses ir iesniegušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, vai arī saskaņā ar kādiem citiem nosacījumiem, ko Puses var noteikt, pieņemot grozījumus.

17. pants
Izstāšanās

Puse var izstāties no šīs Konvencijas, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitāram. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc izstāšanās sadarbība starp konvencijas dalībvalstīm un pusi, kura ir izstājusies, turpinās attiecībā uz visiem palīdzības pieprasījumiem vai personu izdošanu, kas izdarīti pirms izstāšanās stājusies likumīgā spēkā un kas nav izpildīti.

PIELIKUMS
ESAO EKSPORTA STATISTIKA

Piezīmes: * 1990.-1995.; **1991.-1996.; ***1993.-1996.

Avots: ESAO, (1) SVF

Attiecībā uz Beļģiju - Luksemburgu: Tirdzniecības statistika par Beļģiju un Luksemburgu ir pieejama tikai par abām valstīm kopā. Konvencijas 15. panta 1. punkta izpratnē, ja kāda no šīm divām valstīm iesniedz savu dokumentu, kas apliecina pieņemšanu, apstiprināšanu vai ratificēšanu, vai ja abas gan Beļģija, gan Luksemburga iesniedz savus apstiprināšanas, pieņemšanas vai ratificēšanas dokumentus, tiek uzskatīts, ka viena no valstīm, kura ir iekļauta desmit lielāko eksportētāju sarakstā, ir iesniegusi savu apliecinošo dokumentu, un abu valstu kopējais eksporta apjoms tiks ieskaitīts 60% no kopējā eksporta apjoma, ko realizē šīs desmit valstis, kas saskaņā ar šo normu ir nepieciešami, lai Konvencija stātos likumīgā spēkā.