Ministru kabineta rīkojums Nr.84

Rīgā 2014.gada 25.februārī (prot. Nr.10 29.§)

Par Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2016.gadam

1. Apstiprināt Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2016. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Pārresoru koordinācijas centru par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Pārresoru koordinācijas centram sagatavot un līdz 2017. gada 1. martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai 2015. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2015. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

(Ministru kabineta
2014.gada 25.februāra
rīkojums Nr.84)

Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.-2016.gadam

Rīga 2014

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

I. IEVADS (KOPSAVILKUMS)

2013. gadā pēc PKC iniciatīvas tika veikts pētījums "Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un Attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums"¹ un, balstoties uz tā rezultātiem, sagatavots informatīvais ziņojums "Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu īstenošanu 2007.-2013. gadā un priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanai". Tajā secināts, ka Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu īstenošanas rezultātā ir izveidota vienota attīstības plānošanas sistēma un normatīvajā regulējumā nostiprināti tās principi. Savukārt nākamajā plānošanas periodā galvenā uzmanība ir jāvelta attīstības plānošanas sistēmas darbības uzlabošanai un esošo plānošanas mehānismu, tajā skaitā normatīvā regulējuma pilnveidošanai un politikas plānotāju kapacitātes celšanai.

Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.- 2016. gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu īstenošanu 2007.-2013. gadā un priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas darbības uzlabošanai" ietvertajiem secinājumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai.

Plāns ietver uzdevumus un veicamos pasākumus trijos galvenajos rīcības virzienos:

1. Attīstības plānošanas sistēma un starpnozaru politikas plānošana.

2. Attīstības plānošanas sasaiste ar budžeta plānošanu.

3. Ietekmes novērtējumi politikas plānošanā.

Plāns saistīts ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam uzdevumu: [154] Plānveidīga, vispusīga un kvalitatīva cilvēkresursu un valsts sniegto pakalpojumu attīstība, nodrošinot nepieciešamo kompetenču un sadarbības mehānismu pilnveidi publiskās pārvaldes darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana un prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību noteikšanai un pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu.

Plānā ņemti vērā informatīvajā ziņojumā "Par Pārresoru koordinācijas centra darbību" (Ministru kabineta 2013. gada 28. maija sēdes protokols Nr. 32, 68. §) ietvertie priekšlikumi un risinājumi.

Pasākumi attīstības plānošanas sistēmas darbības uzlabošanai attiecībā uz reģionālās politikas koordināciju un teritoriju attīstības plānošanu ir noteikti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam (Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 496).

Sabiedrības līdzdalība Plāna izstrādē ir notikusi attīstības plānošanas procesa ierosināšanas posmā (problēmu konstatēšanā un politikas alternatīvu noteikšanā) iepriekš minētā pētījuma ietvaros.

II. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Plāna mērķis ir uzlabot attīstības plānošanas sistēmas darbību, lai nodrošinātu skaidru, savstarpēji saistītu un koordinētu plānošanas mehānismu darbību visos valsts pārvaldes līmeņos. Plāns nosaka veicamos uzdevumus šādos rīcības virzienos:

1. rīcības virziens: Attīstības plānošanas sistēma un starpnozaru politikas plānošana

1.1. Stiprināt starpnozaru līmeņa plānošanu:

1.1.1. PKC īstenot nozaru politiku koordināciju un attīstīt prognozēšanas pieeju valsts attīstības plānošanā, definējot regulāri īstenojamus stratēģiskos pētījumus un nodrošinot to tālāku izmantošanu plānošanas dokumentu izstrādē un novērtēšanā, kā arī analizējot nozaru mijiedarbību un ietekmi uz sasniedzamajiem politikas rezultātiem (skat. 1.1.; 3.1. pasākumu);

1.1.2. īstenot vienotu attīstības plānošanas institucionālo modeli (skat. 1.1.; 1.6.; 3.1. pasākumu);

1.1.3. pilnveidot starpnozaru jautājumu koordinācijas un sadarbības mehānismu, PKC sniedzot metodisko vadību politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā un veicinot labās prakses apmaiņu starp ministrijām (skat. 1.2.; 1.3.; 1.13. pasākumu);

1.1.4. VARAM nodrošināt reģionālās politikas un nozaru politiku koordināciju attiecībā uz politiku un ieguldījumu plānošanu teritorijās un to savstarpējo saskaņotību atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam noteiktajam (skat. arī 1.2.; 1.3.;1.9. pasākumu).

1.2. Nodrošināt skaidru un pārskatāmu plānošanas dokumentu hierarhiju, veicot spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu aktualitātes izvērtēšanu (skat. 1.4; 1.5. pasākumu).

1.3. Uzlabot plānošanas sistēmas darbību un politikas plānošanas dokumentu kvalitāti:

1.3.1. normatīvajā regulējumā noteikt stingrākas prasības politikas plānošanas dokumentu saturiskajai sasaistei ar hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem un horizontālā līmeņa plānošanas dokumentiem, ietverot atsauces uz konkrētiem attiecīgā dokumenta rīcības virzieniem un uzdevumiem (skat. 1.6. pasākumu);

1.3.2. normatīvajā regulējumā noteikt, ka jaunu pamatnostādņu izstrāde tiek veikta MK apstiprinātās jomās (skat. 1.6.; 1.7. pasākumu);

1.3.3. vienkāršot pamatnostādņu izstrādes prasības, tajā skaitā novēršot to saturisko dublēšanos ar plāniem (skat. 1.6. pasākumu):

1.3.3.1. precizēt normatīvo regulējumu, nosakot, ka pamatnostādnes ir starpnozaru vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta attīstības vīzija un rīcības virzieni atbilstoši NAP un "Latvija 2030", identificējot un pamatojot saikni ar konkrētiem NAP mērķiem, uzdevumiem un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pamatnostādnes tiek veidotas pēc iespējas plašākā starpnozaru kontekstā, vienlaikus saglabājot iespēju izstrādāt arī vienas nozares plānošanas dokumentu, ja nepieciešams. Pamatnostādnēs tiek norādīta indikatīvā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Attiecībā uz pamatnostādņu darbības termiņu pieļaujama elastīga pieeja un dokumenta darbības laika pagarināšana gadījumos, kad nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas politikas pamatuzstādījumos. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments pamatnostādņu īstenošanai, nozaru politikas plānošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma izpildei. Sniedzot argumentētu pamatojumu, iespējams izstrādāt plānu arī ilgākam laikposmam (skat. 1.6. pasākumu);

1.3.3.2. grozīt normatīvo regulējumu, izslēdzot no pamatnostādnēm šādas sadaļas: (1) turpmākās rīcības plānojuma uzdevumi un pasākumi, izpildes termiņi; (2) darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, saglabājot sasaisti ar politikas rezultātiem (skat. 1.6. pasākumu);

1.3.4. atteikties no koncepcijas kā politikas plānošanas dokumentu veida, paredzot iespēju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu - politikas plānošanas dokumentu, kurš tiek izstrādāts gadījumos, kad nepieciešama operatīva lēmuma pieņemšana par attīstības plānošanas dokumentos noteikto u. c. uzdevumu īstenošanu, izvirzot vienu vai vairākus risinājuma variantus, vai piedāvājot jaunu rīcībpolitiku iepriekš noteikto mērķu sasniegšanai. Konceptuālais ziņojums var tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā paātrinātā kārtībā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, taču tas ir obligāti saskaņojams ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un Valsts kanceleju, kā arī tajā noteikto uzdevumu īstenošanā iesaistītajām valsts institūcijām. Visos pārējos gadījumos (atskaitīšanās par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu/tiesību aktu izpildi; informēšana par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu vai problēmām kādā jomā, kā arī dažādiem jautājumiem saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā) ministrijas gatavo informatīvo ziņojumu atbilstoši MK 07.04.2009. noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" VI sadaļā noteiktajām prasībām (skat. 1.6.; 1.8. pasākumu);

1.3.5. lai palielinātu politikas plānošanas dokumentu uztveramību plašākai sabiedrībai, samazināt politikas plānošanas dokumentu apjomu, tajā skaitā atsakoties no politikas plānošanas dokumentu kopsavilkuma un novēršot dokumentu saturisko dublēšanos, normatīvajā regulējumā paredzot, ka veidojami īsāki, koncentrētāki un viegli lasāmi dokumenti, (skat. 1.6. pasākumu);

1.3.6. saskaņot termiņus koordinētai nākamā plānošanas perioda nacionāla, reģionāla un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu izstrādei, lai plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmas tiktu izstrādātas saskaņā ar vienošanos par Nacionālo attīstības plānu un Eiropas Savienības fondu finansējumu septiņu gadu plānošanas periodam (skat. 1.9. pasākumu);

1.3.7. vienkāršot politikas plānošanas dokumentu aktualizēšanas kārtību un prasības, ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas paredzētajos rīcības virzienos un problēmas risinājumos vai netiek iniciēta jauna politika (skat. 1.6. pasākumu);

1.3.8. uzlabot atskaitīšanās sistēmu par attīstības plānošanas un politisko vadlīniju īstenošanu, mazinot pārskatu dublēšanos, saskaņojot to sniegšanas termiņus un iespēju robežās atskaišu formas (skat. 1.6.; 1.10. pasākumu).

1.4. Stiprināt programmēšanas (jeb mērķu kā prioritātes) pieeju attīstības plānošanā, pilnveidojot valdības deklarācijas un rīcības plāna sagatavošanas principus, lai nodrošinātu katras nākamās valdības pēctecīgu un mērķtiecīgu ieguldījumu hierarhiski augstāko vidēja un ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu mērķu un rezultātu sasniegšanā (skat. 1.11.-1.13. pasākumu).

2. rīcības virziens: Attīstības plānošanas sasaiste ar budžeta plānošanu

2.1. Attīstības plānošanā un budžeta veidošanas procesā nodrošināt skaidru sasaisti starp dažāda līmeņa rezultātiem un to rādītājiem (makro ietekmes, politikas un darbības rezultātiem un to rādītājiem):

2.1.1. veikt rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības pilnveidošanu atbilstoši Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādņu 2008.-2013. gadam īstenošanas ex-post novērtējumam (skat. 2.1. pasākumu);

2.1.2. paredzēt budžeta programmu (apakšprogrammu) sasaisti ar politikas rezultātu rādītājiem (skat. 2.2. pasākumu).

2.2. Izvērtēt iespējas samazināt rezultatīvo rādītāju skaitu, to definēšanā politikas plānošanas dokumentos izmantojot NAP un ES fondu plānošanas dokumentos noteiktos rezultatīvos rādītājus. Papildu rezultatīvie rādītāji izvirzāmi tikai tajās politikas jomās, kurās NAP2020 un ES fondu rezultatīvie rādītāji ir nepietiekami, lai raksturotu nozares attīstību un panāktās izmaiņas (skat. 2.3. pasākumu).

2.3. Nodrošināt valsts budžeta attīstības daļas novirzīšanu NAP2020 prioritāšu īstenošanai (skat. 2.4. pasākumu).

2.4. Ieviest nozaru un plānošanas politiku izdevumu izvērtējumu², nodrošinot regulāru, uz pierādījumiem balstītu valsts budžeta izdevumu lietderības un politiku īstenošanas efektivitātes novērtēšanu (skat. 2.5.; 2.6. pasākumu).

3. rīcības virziens: Ietekmes novērtējumi politikas plānošanā

3.1. Uzlabot ietekmes novērtējumu kvalitāti un pielietojumu:

3.1.1. sekmēt ilgtermiņa sadarbību (t. sk. uz partnerības līgumu bāzes) starp valsts pārvaldes iestādēm un zinātniskajiem institūtiem un augstskolām (skat. 1.1.; 3.1. pasākumu);

3.1.2. pilnveidot esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz ex-ante, starpposma un ex-post ietekmes novērtējumu veikšanu, skaidri nosakot ietekmes novērtējuma veikšanas termiņus, procedūru un novērtējumu publisko pieejamību, kā arī izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pārskatot starpposma un ex-post ietekmes novērtējumu prasības (skat. 3.2. pasākumu);

3.1.3. uzlabot valsts institūciju veikto pētījumu pieejamību (skat. 3.3. pasākumu).

III. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos un līdz 2017. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plāna īstenošanu.

IV. Veicamie pasākumi

^{______________________________}

¹ Pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" Valsts kancelejas administrētā projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" (identifikācijas Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) 4.2. aktivitātes "Funkciju auditu veikšana" (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/7 ESF) ietvaros.

² Plašāku informāciju un citu valstu pieredzi skat. Valsts pārvaldes politikas novērtējumā, pieejams: www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie projekti/strukturaloreformuistenosana/reformu-novertejumi-un-petijumi/, kā arī  Baltic Institute of Social Sciences (2013) pētījuma "Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un Attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums" 189. lpp.; pieejams:
http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/strukturaloreformuistenosana/reformu-novertejumi-un-petijumi/

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss