Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem septiņiem gadiem. Tajā noteikts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas mērķis – novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt un palīdzēt cilvēku tirdzniecības upuriem, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un veicināt starpnozaru sadarbību, lai sasniegtu šo mērķi.

Pamatnostādnes izstrādātas saskaņā ar Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2012. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 84), realizējot Deklarācijā dotā 125. uzdevuma – īstenot vienotu noziedzības novēršanas programmu valstī – 125.2. pasākumu – izstrādāt pamatnostādnes cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Pamatnostādnēs ietvertie pasākumi saskaņoti ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to.

Pamatnostādnēs izvirzīti trīs rīcības virzieni un tiem pakārtoti pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai vidējā termiņā:

1) cilvēku tirdzniecības profilakse;

2) cilvēku tirdzniecības apkarošana;

3) sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana.

Pamatnostādņu izstrādē piedalījās ar Ministru prezidenta 2013. gada 8. marta rīkojumu Nr. 85 "Par darba grupu Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam" izveidotā darba grupa, kurā norīkoti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Ģenerālprokuratūras, Liepājas prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas pašvaldības policijas, biedrības "Patvērums "Drošā māja"", biedrības "Resursu centrs sievietēm "Marta"" un Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja.

Lielākā daļa pamatnostādnēs paredzēto pasākumu tiks īstenota attiecīgajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas ir identificējušas nepieciešamību pēc papildu budžeta līdzekļiem šādā apmērā:

1) 2015. gadā – 44 759 euro;

2) 2016. gadā – 13 455 euro;

3) 2017. gadā – 12 032 euro;

4) 2018. gadā – 12 886 euro;

5) 2019. gadā – 64 536 euro;

6) 2020. gadā – 12 032 euro.

Jautājums par Iekšlietu ministrijai un Labklājības ministrijai papildus nepieciešamo finansējumu no 2015. gada, lai īstenotu pamatnostādnēs iekļautos uzdevumus un pasākumus, ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Par pamatnostādņu izpildi Iekšlietu ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā vidusposma informatīvo ziņojumu (līdz 2017. gada 30. jūnijam) un gala informatīvo ziņojumu (līdz 2021. gada 30. jūnijam).