Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.1

Rīgā 2014.gada 2.janvārī (prot. Nr.67 140.§)

Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

1. Apstiprināt Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam.

2. Finanšu ministrijai nodrošināt Partnerības līguma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam iesniegšanu Eiropas Komisijai (2.3.sadaļā un 1.pielikumā sniedzot aktuālāko informāciju) pēc 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, priekšlikuma apstiprināšanas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks

 



Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

4.versija

Rīga 2013

Satura radītājs

Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini

1. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem

1.1. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze

1.2. Ex-ante novērtējumu kopsavilkums

1.3. Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes

Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā

Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

1.4. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR)

1.5. Horizontālie principi

1.5.1. Partnerības princips

1.5.2. Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība

1.5.3. Ilgtspējīga attīstība

1.5.4. Horizontālās politikas mērķis

1.6. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem

1.7. Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām

1.8. Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem

1.9. Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK

1.10. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR)

2. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai

2.1. Atbalsta koordinācija

2.2. Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem

2.3. Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi

2.4. Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte

2.5. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam.

2.6. Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks

3. Integrēta teritoriju attīstība

3.1. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību

3.1.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

3.1.2. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

3.1.3. Ilgtspējīga pilsētvides attīstība

3.1.4. ETS, sadarbības jomas un BJRS

3.1.5. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās.

3.1.6. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos

4. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana

4.1. E-fondi

Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini

AII Augstākās izglītības iestādes
AER Atjaunojamie energoresursi
ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu.
ĀM Ārlietu ministrija
BEMIP Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna
BJRS Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija
COSME Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma
CEF Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instruments
CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
DP Darbības programma
DRN Dabas resursu nodoklis
EIB Eiropas investīciju banka
EEZ Eiropas Ekonomikas zona
EIS Elektronisko iepirkumu sistēma
EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
ELV Lauku saimniecību ekonomiskā lieluma klase
EK Eiropas Komisija
EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.g. 4.decembrī
ETL Elektrotransportlīdzekļi
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM Ekonomikas ministrija
E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi, ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei
ESF Eiropas Sociālais fonds
ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF
ES Padomes rekomendācija Eiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016. gada konverģences programmu
ESCO Enerģijas servisa kompānija
ETS Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR Eiropas Savienības Eiro
FM Finanšu ministrija
IeM Iekšlietu ministrija
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IKP Iekšzemes kopprodukts
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
KF Kohēzijas fonds
KM Kultūras ministrija
KLP Kopīgā lauksaimniecības politika
KP Kohēzijas politika
KP fondi ESF, ERAF, KF
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAD Lauku atbalsta dienests
LAP 2014-2020 "Latvijas Lauku attīstības programmas 2014-2020" (ELFLA)
LAP Lauku attīstības politika
LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme
LDDK Latvijas darba devēju konfederācija
LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību
LM Labklājības ministrija
MK Ministru kabinets
NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
NRP Latvijas nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
MVK Mazie un vidējie komersanti
P&A pētniecība un attīstība
PKC Pārresoru koordinācijas centrs
PL Partnerības līgums ES fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja
Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas
SM Satiksmes ministrija
Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam
STEM Science, Technology, Engineering and Math - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika
SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TIKDG ES fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupa
TM Tieslietu ministrija
UK KP fondu uzraudzības komiteja
UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un padomes regula (ES) Nr…/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006
VK Valsts kanceleja
VM Veselības ministrija
VSS EK Vienotais stratēģiskais satvars 2014. - 2020. gadam
ZM Zemkopības ministrija
ZRP Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020

1. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem

1.1. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze

(1) 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem - ERAF, lai ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un ekonomiku strukturālu pielāgošanu, KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi, ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, stiprinātu sociālo iekļaušanos, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu, ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību, un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.

(2) ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.

(3) Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo izmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā dotu redzamu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju ieviešanā.

(4) ESI fondu ieguldījumu stratēģija ir balstīta uz stratēģijā "Latvija 2030", NRP un NAP 2020 iezīmētajiem valsts attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, ņemot vērā BJRS noteiktos attīstības virzienus.

(5) NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā:

1. 73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20-64 gadiem;

2. ieguldījumi pētniecībā un attīstībā - 1,5% no IKP;

3. iedzīvotāju īpatsvars 30 - 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību - 34-36%;

4. skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18-25 gadiem - 13,4%;

5. nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars - 21%1 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku;

6. primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe;

7. 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā;

8. ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu;

9. ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO2 ekvivalentu.

(6) No augstākminētajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Nacionālos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem; 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi galvenokārt uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos.

(7) ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES padomes rekomendācijām, kas saistīti ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu, energoefektivitāti un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu. ES Padomes 4.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.

(8) Konkrēta ieguldījumu sasaiste stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju īstenošanā norādīta darbības programmu specifisko atbalsta mērķu aprakstos.

(9) Ņemot vērā augstākminēto avotu analīzi, kā galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības šķēršļi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:

1. zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;

2. transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību;

3. neefektīva resursu izmantošana;

4. augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis;

5. nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;

6. teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība - sociālie, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi īpaši jūtami ārpus Rīgas aglomerācijas.

(10) Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:

1. tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;

2. ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;

3. ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;

4. augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;

5. kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;

6. līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.

Zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē

(11) Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā joprojām nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju. Valsts inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7. Ietvara programmā bija 21.9% (ES vidējais sekmības rādītājs - 21.95%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums - EUR 26.4 miljoni - vērtējams kā zems.

(12) Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0.19% 2011.gadā, salīdzinot ar ES vidējo 51%). Vietējo uzņēmumu un lielu ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A, lai sekmētu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju vērstās nozarēs, ir nelieli.

(13) Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-27 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, varam secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ieņem pieticīgu vietu ES-27 vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, bet aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu).

Attēls 1 Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā Informācijas avots: Eiropas Komisijas statistikas biroja dati

(14) Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus sekmējot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu.

(15) KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 M EUR apmērā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, tajā skaitā sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšana. KP fondu 2007.-2013.gada investīciju ietvaros modernizēts zinātniskais un pētniecības aprīkojums, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Atbalsts sniegts arī pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram. Kompetenču centros veicināta zinātnieku un komersantu sadarbība kopīgu, liela mēroga rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Ar 2011.gadu uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros virzienus.

(16) Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanai, bet ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību, tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras turpmāku uzlabošanu, sekmējot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes.

(17) Saskaņā ar Viedās Specializācijas stratēģiju ir jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas saistītas ar viedās specializācijas jomu: zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas) jomās.

(18) Līdz 2013.gada beigām norisināsies darbs pie Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes sistēmas attīstību, zinātnes kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanu. Izvērtējuma rezultātā saņemtie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgtspējīgai zinātnes un inovāciju politikas plānošanai. Tāpat izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un darbības efektivizāciju.

(19) Pašreiz zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības ir saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan to savstarpējo mijiedarbību.

Attēls 2 Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Informācijas avots: Viedās specializācijas stratēģija.

(20) Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktās analīzes identificē galvenās inovācijas sistēmas problēmas:

1. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne:

1.1. neskatoties uz doktorantu skaita pieaugumu pēdējos gados, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita pieaugumu;

1.2. saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem, ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus2;

1.3. P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā - 0,57% no nodarbinātajiem, salīdzinot - Lietuvā 0,88, Somijā 2,28%, vidējais Eiropas Savienībā - 1,15%. 2012.gadā zinātnē un pētniecībā Latvijā ir 5593 strādājošo, no kuriem augstākās izglītības sektorā ~ 63%, valsts sektorā ~ 21% un privātajā sektorā ~ 16%.

1.4. zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, tas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu un tajos bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalentā) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita;

1.5. vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos;

2. Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze:

2.1. Neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars veicina nestratēģisku, "no projekta uz projektu" orientētu pieeju zinātnes attīstībā. Tāpat ir vērojama disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem par 2012.gadu kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam veidoja 145.4 milj. EUR, no kura tikai 24% jeb 34.6 milj. EUR veidoja komersantu finansējums, savukārt valsts finansējums veidoja 24% (34.7 milj. EUR), augstskolu finansējums - 2% un ārvalstu finansējums - 50% jeb 73.3 milj. EUR. Salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju, privātā sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai vidēji veidoja 1.26% no IKP 2011.gadā, kamēr Latvijā - tikai 0.19% (Eurostat dati).

2.2. Mazattīstīta P&A infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, tai pat laikā pastāvot salīdzinoši lielam zinātnisko institūciju skaitam (88 uz 01.10.2013) 3, kas sadrumstalo pieejamos resursus;

3. Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta, zems komercializācijas līmenis.

3.1. ir zemi ienākumi no pētniecības rezultātu komercializācijas, piemēram, licenču līgumiem, zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz miljons iedzīvotājiem (2011.gadā 8.96 pieteikumi Latvijā, salīdzinot ar 107.47 pieteikumiem ES-27) (Eurostat dati), Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējumu problēmu risināšanu, iztrūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstu, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi, tādējādi inovācijas komercializācija nav bijis būtisks finansējuma avots augstskolām;

3.2. lai inovāciju sistēma efektīvi darbotos, nepieciešama sadarbība starp visiem tās elementiem. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, kas būtiski ierobežo jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā.

4. Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiskā loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.

5. Zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos. Pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovācijām.

6. Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovāciju. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.

7. Pastāv neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kuras ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai - inženierzinātnēs un dabas zinātnēs, 2011.gadā studēja tikai 21% no kopējā studentu skaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā.

(21) Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. NIP identificētie Latvijas izaicinājumi attiecībā uz MVK konkurētspējas palielināšanu un komersantu iedrošināšanu uz inovācijām un radošumu ir šādi:

1. zema produktivitāte, īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35 % no ES vidējā rādītāja (2011. saskaņā ar Eurostat datiem4) un zems īpatsvars ar zinātņu ietilpīgiem produktiem gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (6.3% Latvijā, kamēr ES vidējais rādītājs ir 15.6% 2012.gadā5);

2. zems inovāciju sniegums (inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā tikai 29,9 %, Lietuvā 34,5%, Igaunijā 56,8%, ES vidējais 52,9%) (saskaņā ar Eurostat Inovācijas aptaujas datiem6) un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, tostarp apstrādes rūpniecībā (sk.3.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību (saskaņā ar CSP7 un Eurostat8 datiem);

1997.gadā 2010.gadā

Attēls 3 Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (procentos). Informācijas avots: NIP

3. vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai, pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems komersantu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados, piemēram, 2011.gadā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13.55 jauni komersanti (CSP un Lursoft dati), bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) skaits ir neliels - 921 šāda veida komersants 2007.gadā, 258 - 2008.gadā un 98 - 2009.gadā (pēdējie CSP pieejamie dati);

4. ierobežota pieeja finansējumam, īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;

5. zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte;

6. ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums, kas ierobežo komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī traucē piesaistīt investīcijas. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas gan veicot izejvielu piegādi, gan arī veicot gala produktu pārvadāšanu;

7. eksporta iemaņu trūkums MVK, kas neļauj pilnvērtīgi izmanot āŗējo tirgu sniegtās iespējas, tādēļ lielāka uzmanība ir jāpievērš sadarbībai, saistīto nozaru (klasteru) attīstības iespējām kā nacionālajā tā starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs;

8. darba spēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;

9. nepietiekoši tiek izmantots radošo industriju potenciāls un Latvijas kā tūrisma galamērķa potenciāls izaugsmes, jaunu uzņēmumu, produktu un darbavietu radīšanai.

(22) Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, nepieciešams īstenot ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.

(23) Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, viedās specializācijas stratēģijas un Nacionālās industriālas politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

1. ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

2. attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;

3. attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (nepieciešams attīstīt jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai - energoefektivitātes paaugstināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, (t.sk. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos), teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšana).

(24) ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoti pasākumi Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi sekmējot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tūrisma attīstība veicināta, organizējot ārvalstīs reklāmas kampaņas un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Tāpat īstenoti pasākumi finanšu pieejamības nodrošināšanai, attīstot riska kapitāla sektoru, kā arī komersantiem sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektu savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.

(25) NIP ietvaros identificētās un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotās Eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzes galvenās Latvijas priekšrocības - zemas darba spēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, investīciju drošība.

(26) Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai.

Attēls 4 Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā. Informācijas avots: NIP 9

(27) Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pieaug. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, apstrādes rūpniecības pieauguma tempi bija krietni straujāki nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.

(28) Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo investīcijas saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjomi joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā no aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu investēšanas un attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(29) Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums ir attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu.

(30) NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darba spēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko izmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, ir nepieciešams veicināt profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstību, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.

(31) Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē pieprasījuma pieaugumu pēc darbaspēka un palielina nodarbinātību. Tajā pašā laikā notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās palielināties arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātības pieaugums būs lēnāks nekā izaugsme, jo izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības pieaugums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020. gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, un jau šobrīd atsevišķās jomās ir jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.

(32) Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras sadalījums.

Attēls 5 Nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Informācijas avots: CSP, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze

(33) Kopš 2009.gada produktivitātes pieaugums ir bijis straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, kas nozīmē, ka Latvijas ražotāju konkurētspēja ārējos tirgos uzlabojas.

Attēls 6 Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā Nominālais ULC, 2005.gads = 100

(34) Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados plaisa starp produktivitātes un algu dinamiku visdrīzāk saglabāsies. No otras puses, darba samaksas pieaugums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un investīcijām jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti10.

(35) Analīzē par jaunu tirgu apgūšanas izmaksas secināts, ka tālākai komersantu attīstībai ir nepieciešams plašāk izmantot iegūto eksporta potenciālu, paplašinot darbību arvien jaunos eksporta tirgos. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos, un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgāku lomu sāk ieņemt kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.

(36) Latvijas eksporta tirgi un struktūra ir kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas no Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 un Baltijas valstīm.

Attēls 7 Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.-2011.gads, %. Informācijas avots: CSP dati

(37) Tādēļ kā būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kas raksturojas ar tā saukto vērtības ķēžu veidošanos, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā.

(38) Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte - zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā - 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka kā vidēji ES.

(39) Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas aizkave iespējamus attīstības tempus. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20-40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šis produkcijas pieprasījuma līmeni.

(40) Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās, tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts pētniecības un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, lai tādējādi veicinātu nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos.

(41) IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, kas var tikt raksturota kā informācijas sabiedrība, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama tikai balstoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un it sevišķi MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir aizvien pieaugošāka un izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedas speciālizācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare ir definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums. Līdz šim Latvijas e-pārvalde ir izmantota par atbalstu un veicinātāju galvenokārt nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos - arī datiem, jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā šobrīd nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz uz pieprasījuma bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā praktiski netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu sekmējoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darbavietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu. 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi ar mērķi nodrošināt sadarbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, atvērt publiskos datus un nodrošināt to atkalizmantošanu, veicināt pārrobežu sadarbību, pilnveidot e-prasmes.

(42) Latvijai tāpat kā visām pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm ir jādod savs ieguldījums, lai veiksmīgi tiktu realizēta INSPIRE direktīva. Šis jautājums ir īpaši svarīgs - pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā ir vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem, ka nav pilnībā nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.

(43) Plānošanas periodā līdz 2013.gadam ir iegūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem - piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi, u.c. Izmantojot portāla www.latvija.lv koplietošanas platformu, ir pieejami vienuviet vairāk kā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk kā 1 miljons reižu Ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija 26 milj. EUR, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ir ieviestas arī elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.-2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(44) Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk kā desmit gadiem un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Rezultātā valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.

(45) Līdz šim nepietiekami ir izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas izmantošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šādas pieejas neizmantošana ir saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, vadoties pēc papīra dokumentu plūsmas darbības procesiem.Vēl arvien ir liels nerealizēts e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu ir nepieciešams nodrošināt ~600 pakalpojumu pieejamību no 2135 pakalpojumiem elektroniskā veidā. Līdz 2007.-2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs apmēram 240 no šiem 600 pakalpojumiem.

(46) Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis. Tā jāskata kontekstā ar darbības procesiem, kas ir jāpadara efektīvāki, izmantojot tehnoloģijas. Tehnoloģiju attīstību nepieciešams sasaistīt ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādejādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas, kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neskatoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi - 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību.

(47) Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa11 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā12 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstīm13. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā" viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ņemot vērā to, ka pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, šī vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makro - strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija", kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes rekomendācijas izpildei - tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja - tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.

(48) Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu14 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Atbilstoši Pasaules bankas veiktajam Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumam15 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar pasaules konkurētspējas indeksu Latvija, vērtējot administratīvā sloga aspektu, atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstī16. Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos.

(49) Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā, 2012.gadā pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā tiesās ir izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts, un ir sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina - vienotas tiesu prakses nodrošinājums, it īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c

(50) Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma ("iesaldēto līdzekļu" apjoms) ir 304,34 milj.EUR, bet tikai lietās par parāda un zaudējumu piedziņu vien - 287,55 milj.EUR17 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir "izņemti" ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Tāpat izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu, vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas, elektornizēšanas nepieciešamība.18

(51) Ekonomikas ministrijas uzņēmēju aptaujas "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2011.gads" rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbības veikšanai ir minējuši likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka19 ir secinājusi, ka korupcija ir pats nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Šobrīd kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.

(52) 2007.-2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā.

(53) Latvijas Viedās specializācijas stratēģija ir vērsta uz NAP2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās Specializācijas stratēģijas prioritātes un uzstādījumi tiek iekļauti NIP 2014-2020, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzīvas un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2014.-2018.gadam, un attiecīgi vērā ņemami ERAF, ESF, ELFLA un EJZF investīciju plānošanā. ESI fondu investīcijas tiks balstītas uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām viedās specializācijas jomām.

(54) Lai risinātu augstākminētās identificētās problēmas PL ietvaros tiek izvirzīta attistības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, ko plānots veicināt ar investīcijām 1., 2., 3. un 11. tematisko mērķu ietvaros.

Transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību

(55) NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomikas izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.

(56) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja ar krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tāpat tiek kavēta iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(57) EK Transporta politikas "Baltajā grāmatā"20 ir atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas atšķirības transporta infrastruktūras ziņā, un tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, atšķirības ir jānovērš, proti, jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, nepieciešams uzlabot dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.

(58) Atšķirības transporta infrastruktūras kvalitātē ir novērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes un laika periodā no 2005.-2010. gadam šīs atšķirības ir palielinājušās. Tajā pašā laikā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte ir pielīdzināma pārējām divām Baltijas valstīm.

(59) ESF finansētajā pētījumā "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011" , ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori - sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu - pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij, lai panāktu maksimālu efektu, jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. It īpaši tiek norādīts, ka Latvija atpaliek ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un -daudz svarīgāk-preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, un tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.

(60) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% no strādājošiem, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis rada ierobežojums ekonomikas tālākai attīstībai

(61) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(62) Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai plānots piesaistīt Eiropas Savienojuma instrumenta līdzekļus.

(63) 53.7% no reģionālajiem autoceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, 46.3% no valsts galvenajiem autoceļiem (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljons iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1.3 reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs.

(64) Tāpat ir identificētas posmi intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi.

(65) Latvijas lielo pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo vidi. It īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam šajā reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits ir pieaudzis par vairāk kā 60%, savukārt pēdējo desmit gadu laikā dubultojies Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kā rezultātā būtiski pieaudzis gaisa piesārņojums.

(66) Pieaugot pārvadājuma apjomiem starptautiskajā lidostā "Rīga", palielinās gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst ar uzlabotu infrastruktūru.

(67) Nepietiekami attīstīta visiem lietotājiem pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu/dzelzceļu) kvalitāti, kā arī to caurlaides spēja atsevišķās ostu teritorijās.

(68) ES fondu 2007.-2013.plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstības jomā, veikts nozīmīgs ieguldījums transporta jomas uzlabošanai. Veikti nozīmīgi darbi uzlabojot valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāti, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, uzlabojot gājēju, velosipēdistu, moto transporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, cietušo skaita samazināšana ceļu satiksmes negadījumos. Latvija no 2001. gada līdz 2010. gadam veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, panākot bojāgājušo skaita samazinājumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi - līdz 2010. gadam par 50% samazināt bojā gājušo skaitu.

(69) Veikti ieguldījumi ostu infrastruktūrā, veicinot kvalitātes uzlabošanu un attīstību. ES fondu 2007-2013 īstenošanas periodā veikts darbs pie dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanas, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis par 10% un kopumā pārvadāti 60,6 miljoni tonnu kravu. Lai gan 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķu - kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra mērķu sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālu transporta sistēmas pilnveidošanu.

(70) VAS "Latvijas Valsts ceļi" pamatojoties uz SM deleģējumu ir izstrādājuši "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam", kas dos iespēju izmantojot valsts budžeta atbalstu sasniegt valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus, kas identificēti NAP 2020.

(71) Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par augstākminētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa - konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

(72) Augstāk minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar investīcijām 7.tematiskā mērķa ietvaros.

Neefektīva resursu izmantošana

(73) Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomikas izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija "Eiropa 2020" un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, balstoties uz aktualizētām valsts ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm laika periodam līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.

(74) Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zemā energoefektivitāte pie siltumenerģijas patērētājiem. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus.

(75) NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:

1. zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros;

2. energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana;

3. pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(76) Savukārt Stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi norāda vēlamos investīciju virzienus; investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā, SEG emisiju ierobežošanu un AER izmantošanu.

(77) Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība, salīdzinot pret 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (Attēlā Nr 821), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados ir saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinot ar ES-27 vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 EUR IKP, tad Latvijā šis rādītājs bija vairāk kā divas reizes augstāks - 323 (Eurostat dati).

Attēls 8 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(78) Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras izmaiņas raksturo attēls Nr.922.Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība.

Attēls 9 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(79) Jau 2007.-2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ir ietaupīti 16.11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14.7 miljoni EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1.15 miljonu EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Sagaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupītas vairāk kā 130 GWh gadā.

(80) Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.-2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.-2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.-2013.gada plānošanas periodā - 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(81) Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā gala patēriņa - salīdzinājumam - 2005.gadā 32.6%, 2011.gadā 33,1%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh) veidoja 89,23% (i.t., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts par gandrīz 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa tikai 15,5% kopējā enerģija patēriņā Latvijā. Ņemot vērā, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, līdz ar to lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā.

(82) Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka kā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kura 100% tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija ik gadus importē fosilo degvielu vairāk kā pusmiljarda latu apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.

(83) Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai; ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari - BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, tostarp 2014.gadā paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādā veidā sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē.

(84) Līdz 2015.gadam Latvija ir uzņēmusies saistības pabeigt tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu BEMIP ietvaros. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas pakāpeniskai ieviešanai tika sagatavoti Grozījumi Enerģētikas likumā un Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana; grāmatvedības nodalīšana.

(85) Lai arī Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES dalībvalstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paugstināšnanas ziņā vēl joprojām ir virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" ir norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās.

(86) Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"23 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, tajā skaitā, par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:

1. bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11%,

2. sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010.gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 15,63%,

3. radītais iepakojums apjoms sastādīja 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92%.

4. saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma.

(87) Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. tonnas 2007.gadā līdz 613 tūkst. tonnas 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst t 2007.gadā līdz 543 tūkst. tonnas 2012. gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums - no 475 tūkst. tonnas līdz 1166 tūkst tonnām. Radītā sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma rašanās samazināšanās saistīta ar ekonomisko krīzi, ar to saistītajām patēriņa izmaiņām, ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī atkritumu rašanās novēršanas aktivitāšu īstenošanas rezultātā. Tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, lai arī tiks turpināts īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, jo, uzlabosies ekonomiskā situācija, un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums ir saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas realizāciju.

(88) Laikā no 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ir ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošās atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja ~70% no visiem apglabājamiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apmērā tiek apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012. gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, t.sk. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošās atkritumu izgāztuves). Ir veiksmīgi uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai varētu veiksmīgi nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un īstenot atkritumu hierarhiju. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.

(89) Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Minētais apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.

(90) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk kā 80% eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports - 75% no savāktā24, jo atkritumu pārstrādes jaudas uz vietas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm.

(91) Atbilstoši augstāk minētajam, Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīvas 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK):

1. attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK prasību izpildi, Latvijā vēl nav sasniegusi mērķi attiecībā uz dalītas savākšanas sistēmas attīstību un izveidi. 2012.gadā atkritumu dalītās vākšanas pakalpojums bija pieejams 74 pašvaldībās un tika pārstrādāti 15,2% no mājsaimniecību savāktajiem atkritumiem. Savukārt ir sasniegts mērķis attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai reģenerācijai, un 2011.gadā ir pārstrādāti 95,5% no savāktajiem būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;

2. attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasībām, 2011.gadā Latvijā poligonos apglabāti 58,79% bioloģiski noārdāmo atkritumu, savukārt 2012.gadā šis apjoms samazināts līdz 58,1%; attiecībā uz Direktīvas 94/62/EK par izpildi, Latvijā 2011.gadā reģenerēti 54% no šiem atkritumiem un atsevišķiem materiālu veidiem reģenerācijas apjoms atpaliek no mērķiem. Savukārt 2011.gadā pārstrādāti 51% no izlietotā iepakojuma;

3. attiecībā uz Direktīvas 2012/19/EK izpildi, Latvija patlaban nav sansiegusi tur noteiktos mērķus, 2012.gadā uz 1 iedzīvotāju gadā savācot aptuveni 2 kg EEIA un 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laistā iekārtu apjoma (masas).

4. attiecībā Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, Latvija ir sasniegusi noteikto pārstrādes mērķi, un 2012.gadā tika pārstrādāti 86% no nolietota transportlīdzekļa masas;

5. attiecībā uz Direktīvas 2006/66/EK, Latvija ir izpildījusi noteikto savākšanas un pārstrādes mērķi attiecīgi 2012.gadā un 2010.gadā.

(92) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, ir identificētas problēmas atsevišķās jomās:

1. uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošinās:

1.1. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma (papīram, metālam, plastmasai un stiklam) nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu),

1.2. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,

1.3. priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/EK (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu;

2. lai gan atkritumu poligonu apsaimniekotāji arvien lielāku vērību pievērš, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, nododot atšķirotos atkritumus pārstrādei, tomēr problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Padomes direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem).

(93) Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tādēļ daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti racionāli, kā arī mazinās dzeramā ūdens sagatavošanā ieguldīto līdzekļu izmantošanas lietderība. Latvijā uz vienu iedzīvotāju pieejamie ūdens resursi daudzkārt pārsniedz tā patēriņu, bet kā rāda pēdējo gadu statistikas dati, dažviet pieprasījums pēc ūdens resursiem ir tuvu Pasaules Veselības organizācijas noteikto sanitāri higiēnisko normu robežām, kas ir saistīts ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Savukārt noplūdes no savu laiku nokalpojušajiem kanalizācijas tīkliem izraisa vides piesārņojumu.

(94) Izmantojot 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 projekti un to rezultātā ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība ir pieaugusi no 56,37% 2009.gadā uz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Tajā pašā laikā ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem - tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana - 1,27 milj. iedzīvotāju.

(95) Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī samazinājušies dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši 2007. - 2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu, BSP5 īpatsvars samazinājies no ~85% 2008. gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora - no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.-2013. gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50% salīdzinot ar 2007.gadu.

(96) Pēc 2007. - 2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ir plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības, vēl 67 aglomerācijās atbilstība prasībām netiks nodrošināta un 3 aglomerācijās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nebūs ar atbilstošu jaudu.

(97) No 67 aglomerācijām, kurās ir identificētas ES direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 riska ūdens objektu baseinos. Pēc 2007. - 2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerācijas, kurās ir nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildus pasākums - trešējā notekūdeņu attīrīšana, bet 3 aglomerācijās ir nepieciešama esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu palielināšana, jo esošo NAI jaudas nav pietiekošas visu aglomerācijā plānoto notekūdeņu attīrīšanai.

(98) Papildus ir identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 - 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Ciemu raksturojums ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija ir izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana laikā no 2007.-2013.gada bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.

(99) Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(100) Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), kamēr pārējo aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība NATURA 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007. - 2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.

(101) ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā25 ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.-2006.gadā22, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju pielietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne tikai netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.

(102) Latvijā šobrīd ir nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt meža preventīvos pasākumus, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un savlaicīgi to likvidētu.

(103) Latvijā ir vairāk, kā 300 tūkstoši ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.

(104) Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošs tehniskais nodrošinājums, lai varētu nodrošināt vides monitoringa īstenošanu atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē izpildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrība netiek nodrošināta ar objektīvu informāciju par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei, tāpat tie ir nozīmīgi, lai novērtētu citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Tāpat vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā ir attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010 - 2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, vides izglītību un inovācijām. Minētas problēmas ir cieši saistītas ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģiona pīlāru "Veicināt vides ilgtspēju reģionā" un rīcības plānā izvirzītajām prioritātēm (1. prioritāte - samazināt barības vielu ieplūdi Baltijas jūrā; 2.prioritāte - saglabāt dabas zonas un bioloģisko daudzveidību; 3.prioritāte - samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi; 4. prioritāte - kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu; 5.prioritāte - pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi).

(105) Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc SEG lauksaimniecībā - emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes hektāru veido 1,3 tonnas CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidējais rādītājs ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākiem ekonomikas attīstības tempiem SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās pieaugt; enerģētikas sektors sastādīs vislielāko daļu - 42,5% no kopējām prognozētām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors - 25,5%.26

(106) Plūdu riski ir cieši saistīti arī ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķi "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība".

Attēls 10 Latvijas jūras piekrastes teritorijas. Dažāds skatījums (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2012.)

(107) Būtiski ir mazināt plūdu riskus un novērst upju un jūras krastu eroziju, kas ir kļuvusi nopietna problēma klimata pārmaiņu rezultātā. Valsts 2006.-2009.gada pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūrā ūdens līmenis pieaugs par 18 cm līdz 2100.gadam. Saskaņā ar projekta "Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai" ("Vides projekti", 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē ir pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200-1500 m virzienā no krasta līnijas. Aptuveni 20 ha zemes tiek zaudēti katru gadu. Pētījums augstākminētā projekta ietvaros norāda arī uz vietām un objektiem, kuri ir pakļauti vislielākajam paisuma viļņu un rudens plūdu radītajai erozijai, to skaitā infrastruktūras objekti un apdzīvotas vietas (arī 6 pilsētas). Tāpat plūdu apdraudētas ir arī pilsētas un iedzīvotāji, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potomālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Augstāk minētās dabas norises noved arī pie lauksaimniecības un meža zaudējumiem, kā arī apdraud medicīnisko servisu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas.

(108) Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un aizsardzību no applūšanas, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu ir nodotas zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau divdesmit gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.

(109) Izmantojot 2007. - 2013.gada ES fondu plānošanas periodam pieejamos ERAF līdzekļus DP "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē "Vides risku samazināšana" ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu - ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).

(110) Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām plānoti ieguldījumi no 4., 5. un 6. tematiskiem mērķiem

Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu, un ilgtermiņa bezdarba līmenis.

(111) Nodarbinātība. Līdz ar ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū. 2012.gadā nodarbinātības līmenis 20-64 gadu vecumā sasniedza 68,2%27, kas bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpaliek no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75.8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, balstoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju "Latvija 2030", NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks noteikts Nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.

(112) NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšana prasa pilnvērtīgu Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošanu un attīstīšanu, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP, viens no galvenajiem Latvijas makro-strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei un nodarbinātībai ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības darba tirgus prasībām trūkums. Lai arī 2012.gadā28 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās - 12,3%, 2012.gada 4.ceturkšņa beigās - 13,4 %.

(113) ESI fondu ieguldījumi 2007.-2013.gadā lielā mērā ir vērsti uz iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot tiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli. Atbalsts nodrošināja darbaspēka piedāvājuma kvalitātes stiprināšanu, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros atbalstot nepieciešamās prasmes gan bezdarbniekiem, gan bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām.

(114) Īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja sabalansētu atbalsta sniegšanu gan īstermiņa sociālās spriedzes samazināšanai, nodrošinot bez darba palikušo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos, gan nodarbinātības attīstībai ilgtermiņā, veicinot iedzīvotāju pārkvalifikāciju un papildu iemaņu apguvi apmācību pasākumos, kā arī sekmējot saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(115) Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" norāda, ka prioritātei nodarbinātības jomā ir jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū un identificē iedzīvotāju grupas ar vāju piesaisti darba tirgum. Tās galvenokārt ir personas ar zemu izglītības līmeni dažādās vecuma grupās, gados vecākas personas, t.sk. ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti. Tomēr risks identificēts arī gados vecāku pašnodarbinātu vīriešu vidū, kas var būt skaidrojams ar neformālo nodarbinātību. Netipiska grupa ir sievietes ar augstu izglītības līmeni, kuru ģimenē ir mazi bērni Pētījuma rezultāti rāda, ka valdības ieviestās aktīvās nodarbinātības programmas uzlabo programmu dalībnieku nodarbinātības līmeni.

(116) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju29, kas pamato mērķēta atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem:

1. vairāk nekā 44% bezdarbnieku bija reģistrēti NVA vairāk nekā 12 mēnešus;

2. 50% reģistrēto bezdarbnieku nav profesionālās kvalifikācijas, savukārt reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir 68%;

3. vairāk nekā 36% bezdarbnieku ir pārsnieguši 50 gadu slieksni;

4. 76% bezdarbnieku nesaņēma bezdarbnieka pabalstu.

(117) Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā Latvijā bija 28,4% (jeb 29,1 tūkst. jauniešu), kas ir par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir personām vecumā 15-19 gadi, kur bez darba ir 58,8% jauniešu (ES - 28,2%), bet vecumā 20-24 gadi - 24,8% (ES - 21,3%). Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā pēdējos gados pieaudzis jauniešu skaits, kas nemācās un nestrādā (t.s. NEET- not in education, employment or training) - no 4,2% 2010.gadā līdz 7,1% 2012.gadā, kamēr ES-27 vidējais rādītājs ir aptuveni 2 reizes zemāks (2012.gadā - 3,3%).

(118) Darba tirgus efektīva funkcionēšana ir viens no nozīmīgākajiem elementiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijā tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, un tā kā vienu no galvenajiem neatliekami risināmajiem pasākumiem NRP izvirza: aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu, kas, savukārt atbilst ES Padomes 2013.gada rekomendācijai "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti." Kā liecina Pasaules bankas veiktais un ar ESF atbalstu īstenotais ietekmes izvērtējums, tad dalība 2007.-2013. gada ietvaros notikušajos aktīvās nodarbinātības pasākumos nozīmīgi uzlabo bezdarbnieku situāciju darba tirgū gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, efektam variējot pa dažādiem apmācību tipiem.30

(119) Latvijas tautsaimniecība nākamajās dekādēs saskarsies ar būtiskām strukturālajām izmaiņām31. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū. Līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā darba tirgus pārmaiņas apsteidzošos pasākumus ir grūti identificēt, tie biežāk ir "ad hoc" ieviesti pasākumi, nevis strukturēti pārkārtojumi. Tie nav sistēmiski, ar skaidru struktūru, rezultātā dažādas to sastāvdaļas kalpo atšķirīgiem mērķiem, pārklājas un var būt pat savstarpēji pretrunīgas32. darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā būtisks elements ir diskusijas gan pašu politikas veidotāju starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Šādai pieejai - konkrēta informācija un diskusijas - jākļūst par sistēmu politikas veidošanā.

(120) NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko ES 2020 stratēģijas īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7.pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu "Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā"33, Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, jo īpaši, mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā.

(121) Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - ap 35%, un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā.

(122) Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

(123) Iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības.

(124) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības nozares pakalpojumiem, kas, savukārt, ir ierobežojošie un kavējošie faktori veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

(125) Saskaņā ar Eurostat datiem34, 36.6% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES. Analizējot nabadzības risku noteiktām iedzīvotāju grupām, iezīmējas izteikta izglītības līmeņa ietekme. Augstākās izglītības ieguve nozīmīgi samazina risku personai nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa, savukārt personām ar pamata izglītību nabadzības riska indekss sasniedz 42%. Latvijā reģistrēti vieni no augstākiem bērnu nabadzības rādītājiem ES un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(126) Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem - lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji35.

(127) Sabiedrībā būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc profesionāla sociālā darba, lai risinātu sociālās un psiholoģiskās problēmas, ko izraisījusi iedzīvotāju ilgstoša atrašanās bezdarba un nabadzības situācijā. Īpaša uzmanība pievēršama sociālajam darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī uzlabot darba metodes ar atšķirīgajām mērķa grupām un pilnveidot sociālā gadījuma vadības metodes pielietojumu sociālā darba praksē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka, lai sociālais dienests varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, tajā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam36 uz 1000 iedzīvotājiem. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai, 2012.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos strādāja 1162 sociālā darba speciālisti, t.i. viens sociālā darba speciālists apmēram uz 1742 iedzīvotājiem. Redzams, ka sociālā darba speciālistu skaits ir nepietiekams, t.i., kopumā nodrošināts par 58% no normatīva.

(128) Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, iezīmējas tādas problēmas kā institucionālās aprūpes formu dominēšana un būtiskas atšķirības starp reģioniem pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar valsts statistikas datu apkopojumiem un LM apkopoto informāciju, uz 2013.g. 1. janvāri institucionālajā aprūpē atradās 13040 personas, turpretī aprūpi mājās 2012.gadā saņēma 9739 personas. Rindā uz valsts apmaksāto institucionālo aprūpi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 2012.gada 18.decembri gaidīja 335 personas, uz pašvaldību finansētu institucionālo aprūpi - 80 personas (dati uz 2013.gada 1. janvāri), turpretī rindā uz aprūpi mājās - tikai 2 personas. Nepietiekamais veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti segregētā vidē (t.i. institūcijās), kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālām vajadzībām ir uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kuri šobrīd Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.

(129) 2012.gadā aprūpes iestādēs atradās 1793 bērni, kam būtu jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes.37 ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pants nosaka, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.

(130) Vienlīdzīgas iespējas nereti ir saistītas arī ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, savukārt diskriminācijas viens no cēloņiem ir sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. Saskaņā ar pētījuma38 datiem, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, 63% respondentu uzskata, ka pastāv diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, un 50% respondentu uzskata, ka diskriminācija uz invaliditātes pamata ir samērā izplatīta Latvijā. "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" konstatē, ka darba devēju vidū nav izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītajiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējām, kas attiecīgi kavē personu ar invaliditāti efektīvu iesaistīšanos darba tirgū.

(131) Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, kas rada barjeru starp ieslodzītajiem un viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pastāvošā fragmentārā atbalsta sistēma, aprobežojoties ar sociālajiem pakalpojumiem, nesniedz pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem. Aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesāto sodu cietumā izcieš atkārtoti39 un liela daļa no tiem ir personas ekonomiski aktīvajā vecumā.

(132) Lai nodrošinātu EP rekomendācijas izpildi, likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" (izsludināts 27.11.2013.) viens no būtiskākajiem vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem ir noteikts- darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Būtiskākie pasākumi šajā jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošajām personām, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti, kā arī kompensējoši pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem saistībā ar izdevumu kāpumu elektroenerģijai. Latvijas valdība turpina darbu pie priekšlikumu izstrādes par attīstības iespējām atsevišķās sociālās drošības sistēmas jomās. Izmaiņu priekšlikumos viens no primārajiem uzdevumiem ir valstī noteikt jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība minētajās jomās. Priekšlikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā pasaules un ES dalībvalstu kopīgi izstrādātās pieejas nabadzības mērīšanā un mazināšanā, Pasaules Bankas pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" rezultātus, LM veikto izpēti atsevišķos ar sociālās drošības sistēmas darbību saistītajos jautājumos, kā arī iedzīvotāju sociālo situāciju.

(133) Analizējot nabadzības cēloņus40" konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir par pamatu darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no - personām ar pirmreizēju invaliditāti Latvijā nestrādā41, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES42.

(134) 2007.-2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību tika atbalstīti sociālās iekļaušanas pasākumi un veicināta iekļaujoša darba tirgus attīstība, t.sk. atbalsts tika sniegts sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju paaugstināšanai, kā arī pilnveidota darbspēju vērtēšanas sistēma un attīstīti sociālie pakalpojumi. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā 2007.-2013.gadā veikti atbilstoši labklājības nozarē apstiprinātiem vidēja termiņa plāniem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu optimizācijai un ir atspoguļoti zemāk.

Attēls 11 "Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā

(135) 2007.-2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai ģimenes ārstu praksēs, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai (skatīt attēlu Nr.12), kā arī stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, optimizējot veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot racionālu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu valstī, kas ļautu optimizēt nozarei nepieciešamo finansējumu, tādējādi paaugstinot pieejamību pakalpojumiem. Līdz ar to ES fondu finansējums ļāva veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem pilnveidot profesionalitāti, iegūt un atjaunot specializāciju atbilstoši jaunajai nozares struktūrai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem sakārtot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sniegtu pakalpojumus jaunajos apstākļos. Piemēram, atbalstu saņēma bijušās slimnīcas, kas reformu ietvaros tika pārprofilētas par ambulatorajiem centriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests īstenoja sistēmas centralizācijai nepieciešamos pasākumus (tai skaitā dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta līdzekļu iegāde), savukārt, stacionārās ārstniecības iestādes attīstīja infrastruktūru, kas bija būtiski, ņemot vērā samazināto stacionāru skaitu valstī un stacionāro iestāžu sniegto pakalpojumu specifikas izmaiņas. Analizējot veselības statistikas rādītājus43, var secināt, ka veiktās reformas (tai skaitā izmantojot KP fondu investīcijas) nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti.

Attēls 12 "NMP dienesta darbības teritorija no 2010.gada 1.jūlija".44

(136) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2012.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 10.4 % respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm45. Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 100 Ls uz ģimenes locekli) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem, salīdzinot ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti46. Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas. Dzīve nabadzībā biežāk ir saistīta ar riska uzvedību - biežāku psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola) lietošanu, depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru47.

(137) Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība pastarpināti ietekmē priekšlaicīgas mirstības rādītājus, kur galvenie cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi (tai skaitā pašnāvības)48Salīdzinājumā ar situāciju ES, 2010.gadā mirstība uz 100 000 iedzīvotājiem (vecumā no 0 līdz 64 gadiem) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā bija 140,2 (ES - 43,7), no ļaundabīgajiem audzējiem - 93,9 (ES - 71,2), no ārējiem nāves cēloņiem - 78,9 (ES - 27,9), tai skaitā no pašnāvības - 16,8 (ES - 9,5).49

(138) Viens no svarīgākajiem instrumentiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ir investīcijas iedzīvotāju, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Veiktie pētījumi apliecina, ka investīcijas preventīvos veselības veicināšanas pasākumos ir vērtīgs ieguldījums ("good buy"), jo tas ir izmaksu efektīvs un ilgtermiņā nodrošina valstī finansiālu ietaupījumu gan ekonomikas jomā, gan vērtējot no sociālā aspekta50. Tāpat slikta veselība ir iemesls darba kavējumiem (darba kavējumi ES svārstās robežās no 3% līdz 6% no darba laika, kas ir līdzvērtīgi 2,5% no gada IKP). 51 Minētās problēmas galvenie risinājumi ir: prevencija, skrīnings un agrīna diagnostika, aprūpe un ārstniecība, aktīva novecošanās un neatkarīga dzīve.52

(139) Šo izaicinājumu un problēmu risināšanai tiks novirzīts finansējums 8. un 9.tematiskā mērķa ietvaros.

Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums

(140) Izglītība ir viens no valsts konkurētspējas pamatiem. Atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas projektam un Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās problēmas, kuras iezīmējas nākotnē, ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, jo īpaši dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm - tehniskā specializācija, kas apvienota ar saimnieciskās darbības un problēmrisināšanas prasmēm.

(141) Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:

a. Augstākajā izglītībā aptuveni 52% no kopējā uzņemto studentu skaita tika uzņemti humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Vidējā termiņā pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs par 10% jeb 19 tūkst. mazāks nekā piedāvājums;

b. Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās tika uzņemti vien 25% no kopējā imatrikulēto studentu skaita. Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā (2008.gads). Eiropas salīdzināmo valstu vidū šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību53. Ņemot vērā arī vecumstruktūru, vidējā termiņā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu par 27% jeb 22 tūkst.

c. Aptuveni 5% jauniešu ik gadu pēc pamatskolas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies;

d. Darba tirgū ir liels mazkvalificēto personu īpatsvars - līdz 2020.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vairāk nekā 30 tūkst. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai pat zemāku izglītības līmeni.

(142) Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un Viedās specializācijas stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.

(143) Demogrāfijas iespaidā visu līmeņu izglītību 2014.-2020.gadā ietekmēs nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Saskaņā ar prognozi salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst., savukārt augstākajā izglītībā - samazinājums par 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 -15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Nepieciešami pārdomātie risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus

(144) Kā galvenie politikas virzieni un pasākumi augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanai NRP īstenošanai ir noteikti:

1. augstākās izglītības modernizācija, paaugstinot studiju un pētniecības efektivitāti, veicinot sadarbību ar komersantiem; paaugstinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un nodrošinot iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām;

2. augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizēšanas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, uzlabojot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģiju tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecībā, kā arī racionāli izmantojot publisko un piesaistīto privāto finansējumu;

3. studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, paaugstinot augsti kvalificētu speciālistu īpastvaru darba tirgū prioritārajās jomās (dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju), t.sk. izstrādājot jaunas inovatīvas studiju programmas, palielinot docētāju un zinātnisko darbinieku skaitu.

(145) Studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējumā54 secināts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība, it īpaši augstākajos studiju līmeņos, kā arī nav attīstīta resursu koplietošana. Sagatavoto zinātņu doktoru skaits, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, kā arī studējošo šajās nozarēs, tajā skaitā koledžas līmenī, joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai un sadarbībai ar komersantiem. Augstākās izglītības studiju programmu īstenošanā ir nepietiekama sasaiste ar profesionālo un uzņēmējdarbības vidi, nepietiekama sudiju (pasniegšanas) kvalitāte angļu valodā, nepietiekama ārvalsts profesūras iesaiste mācību procesā. Akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte nav pietiekama salīdzinājumā ar ES attīstītāko valstu standartiem. 2012.gadā 40% no ievēlētā akadēmiskā personāla nebija doktora zinātniskā grāda, kas norāda uz šā personāla zinātniskās kvalifikācijas nepietiekamību. Akadēmiskajam personālam ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas, kas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai, dabas un inženierzinātņu, matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās joprojām neatbilst Eiropas standartiem, līdz ar to nepieciešama privāto investīciju piesaistīšana augstākās izglītības sektoram. Tāpat nepietiekami tiek izmantota tālmācība.

(146) Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem.

(147) Patlaban valsts finansētās augstākās izglītības studiju vietas Latvijā ir pieejamas pusei no visiem pilna laika studējošajiem jeb 37% no studējošo kopskaita (2013.gadā). 2012.gadā tika apstiprināti studiju virzienu un augstākās izglītības institūciju akreditācijas noteikumi, kas nodrošinās pāreju uz jaunu augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Šie noteikumi paredz studiju virzienu akreditāciju, tādējādi sekmējot resursu tematisko konsolidāciju un samazinot birokrātisko slogu, un veicinot augstākās izglītības spēju elastīgi reaģēt uz darba tirgus izmaiņām. Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku izmantošana. Saskaņotas darbības veicināšanai augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanaiir izstrādāti un parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Sekmēta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar "Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" ("ENQA standarti un vadlīnijas", apstiprināti 2005.gadā Bergenas ministru konferencē).

(148) Lai nodrošinātu kvalitatīvu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas veidošanu, ieviešanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams izveidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu monitoringa sistēmu, kas sasaista pārvaldes, zinātniskās un augstākās izglītības institūcijas. Tā kā Latvijā politikas analīze nav attīstīta, augstākās izglītības un zinātnisko institūciju iesaiste ir vitāli svarīgs monitoringa sistēmas elements. Ir nepieciešams, lai sociālo zinātņu pētnieki iesaistītos datu, kas ļautu sekot mērķu sasniegšanas progresam un ar to saistītajiem faktoriem, ģenerēšanā. Pašreiz ar AI un zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju saistītu jautājumu un problēmu izpēti nodarbojas vien atsevišķi individuāli zinātnieki. Tāpēc ir nepieciešams veidot politikas analīzes kapacitāti augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

(149) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz atbalstu starptautiski atvērtai augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijai, izmantojot EQAR reģistrēto aģentūru pakalpojumus, vienlaicīgi atbalstot starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras izveidi, paredzot tās darbības pilnu izmaksu segumu.

(150) Tiek turpināts darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa, kas veicinātu augstākās izglītības pieejamību, taisnīgumu, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu, plānojot modeļa aprobāciju sākot ar 2016.gadu no valsts budžeta līdzekļiem.

(151) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā 31 augstākās izglītības institūcijai, tajā skaitā 11 koledžām, ir piešķirts atbalsts noteiktām augstākās izglītības studiju programmām paredzētās infrastruktūras modernizēšanai (skat. attēlu Nr.14). 2012.gadā augstākās izglītības iestādēs kopā ir 578 tūkst. m2 studiju un zinātniskā darba telpu. Aptuveni 50% (290 tūkst. m2) no tiem modernizēts KP fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam; 25% (145 tūkst. m2) telpu ir modernizētas par augstākās izglītības iestāžu pašu līdzekļiem, attiecīgi joprojām daļa no augstākās izglītības institūcijām nav modernizētas, nodrošinot integrētas un teritoriāli un telpiski vienotas studiju, zinātnes un tehnoloģiju pārneses vides attīstību.

Attēls 13 Augstākās izglītības institūciju, neskaitot koledžu, tīkls

Attēls 14 Koledžu tīkls

(152) Lai gan iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars nav līdzvērtīgs. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību, tika nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF projektu ietvaros 9949 audzēkņi izgājuši mācību prakses ārpus izglītības iestādes. Tomēr nepieciešams turpināt darbu pie sadarbības stiprināšanas ar darba devējiem profesionālās izglītības programmu īstenošanā, t.sk. prakšu nodrošināšanā, lai tas izveidotos kā sisitēmisks sadarbības virziens. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Pastāv disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas. Līdz 2020.gadam plānots mainīt izglītojamo skaita proporciju profesionālajā izglītībā un vispārējā izglītībā par labu profesionālajai izglītībai no attiecības 39/61 (2012.gadā) uz attiecību 50/50 (2020.gadā), tādējādi nodrošinot kvalificēta darbaspēka īpatsvara pieaugumu.

(153) Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem kopā uz 2013.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēs atskaitīti ir 5210 izglītojamie, t.sk. 1398 par izglītības iestādes neapmeklēšanu un 829 - ģimenes apstākļu dēļ. Liela daļa audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

(154) Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļai profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām, un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(155) Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, 2007. - 2013.gadā pilnveidots esošais profesionālās (1-1,5 gadīgās) programmu piedāvājums.

(156) Saskaņā ar CSP datiem Latvijā uz doto brīdi ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 - 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusē aptuveni 70 tūkstoši bija nodarbināti, 18 tūkstoši meklēja darbu un 148 tūkstoši tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīvajiem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, t.sk. 71% nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis. NRP nosaka, ka strukturālo izmaiņu profesionālajā izglītībā mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī sekmēt pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu. Attiecīgi pastāv šādi izaicinājumi:

1. nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu

2. veicināt sadarbību ar darba devējiem, lai nodrošinātu prakses vietas

3. samazināt audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ

4. uzlabot profesionālās izglītības pieejamību, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautsaimniecības struktūras pilnveidošanai.

Attēls 15 Profesionālo izglītības iestāžu un koledžu tīkls

(157) Vispārējā izglītība, priekšlaicīga skolas pamešanas prevencija un iekļaujošā izglītība: Saskaņā ar NRP Latvijas izglītības sistēma piedāvā pietiekami plašas un daudzveidīgas izglītības ieguves iespējas un programmas, tomēr daļa bērnu un jauniešu, kuri ir uzsākuši savam vecumam atbilstošas izglītības ieguvi, izglītības procesā sastopas ar dažādām problēmām, jo īpaši sociālekonomiskajām, un pamet mācības, turklāt bērniem un jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides ir ierobežotāka pieeja ārpusskolas un interešu izglītības nodarbībām. 2012.gadā atbilstoši Eurostat datiem skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars (vecuma grupā 18-24 gadi) Latvijā bija 10,6%55. Latvijas nacionālais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars ir ne vairāk kā 10%.

(158) Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43,6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū56. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis, - 52% no tādiem.

(159) Turklāt viens no agrīnas skolas pamešanas iemesliem ir nepietiekami attīstīta iekļaujošā izglītība. 2012.gadā vispārējā izglītībā ir bijuši integrēti 28% bērni ar speciālām vajadzībām no kopējā bērnu ar speciālām vajadzībām skaita, kas apgūst vispārējo izglītību. Izglītojamo skaits, kas centralizētajos eksāmenos izmantojuši atbalsta pasākumus 2009./2010.mācību gadā bija 30, bet 2012./2013.gadā tas jau pieauga līdz 53 cilvēkiem. Savukārt, skolēnu īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem 2008./2009.gadā bija 0,9%-3,03%, bet 2012./2013.gadā - 0,05%-3,46% (atkarībā no klases un priekšmeta). EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un izglītību ES ir secināts, ka, neskatoties uz nepieciešamību izglītības sistēmām reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām ES vien tiek bieži ievietoti nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās, kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais atbalsts.57 Nozīmīga loma ir arī individuālo spēju atklāšanai un izkopšanai.

(160) OECD PISA 2006. un 2009.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, un šis skaits turpina samazināties. Aktuāla ir OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, ES 2020 uzstādītos mērķu sasniegšanu - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem.

(161) Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, kas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1. - 6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.

(162) Sociālie partneri ir norādījuši, ka skolotāju izglītošanā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta skolotāju darbam ar dažādu auditoriju - bērniem ar dažādām vajadzībām. Pedagogiem jāprot strādāt ar šādiem bērniem, dažādojot metodes un pielietojot tehnoloģijas, tādejādi nodrošinot iespēju katram bērnam strādāt atšķirīgā tempā un panākt pozitīvu rezultātu.

(163) Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās izglītības kvalitātes indikatoriem, ir uzsākta valsts mērogā vienotu vispārējās izglītības kvalitātes indikatoru izstrāde. Minēto indikatoru rādītāju analīze - t.i. izglītības kvalitātes monitoringa sistēma - ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājām pusēm, kā arī attiecīgi pilnveidot un pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra skolēna mācību sasniegumu dinamikai.

(164) Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos attēlos tiek atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā, kas demogrāfijas iespaidā liecina par nepieciešamību pilnveidot Latvijas vispārizglītojošo skolu tīklu, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju:

Attēls 16 Mazo vispārizglītojošo skolu tīkls

Attēls 17 Mazo vidusskolu (dienas) tīkls

(165) Kā viena no izglītības kompetencēm ir uzskatāma karjeras izglītība.

(166) 2007.gadā izveidota Nacionālā izglītības iespēju datubāze "NIID.LV", kuras mērķis ir sniegt informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē ir pieejama informācija par studiju programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības, kā arī pieaugušo izglītības iestādēs.

(167) Izglītības politikas īstenošanas ietvaros ir aktīvi strādāts, lai nodrošinātu to cilvēku skaita pieaugumu, kas ir ieguvuši karjeras konsultanta kvalifikāciju. Laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguva vismaz 110 cilvēku (pārsniegts rezultatīvais rādītājs par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu stipri ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts studentiem, kas izvēlējās iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju.

(168) Tika nodrošināta pedagogu - karjeras konsultantu darbība vispārējās izglītības iestādēs - 2012.gadā strādāja 54 pedagogi - karjeras konsultanti. Tomēr 2012.gadā nav izdevies sasniegt noteikto mērķi: lai gan 3800 skolotāju apguvuši profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, nav izveidoti plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Nav bijis iespējams iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā bija plānots.

(169) Ņemot vērā, ka 2007. - 2013.gada KP fondu plānošanas periodā karjeras izglītībai atbalsts netika sniegts, ir vērojams karjeras izglītības trūkums un nepietiekamība visos izglītības līmeņos. Jau 2008.gada 21.novembra Eiropas Padomes rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu karjeras atbalsta jomā uzsvērts, ka visiem Eiropas pilsoņiem jānodrošina piekļuve karjeras atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot riska grupām un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

(170) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, tāpat kā nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas pilnveido savu profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām saglabājas zems. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā ir palielinājusies, sasniedzot 7% (2011. - 5,0%). Tomēr Latvijas sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības - 8,9%. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus.

(171) Šo izaicinājumu risināšana paredzēta 10.tematiskā mērķa ietvaros

Teritoriālā attīstība

(172) Latvijā pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības. Katrā valstī ir teritorijas ar augstiem attīstības rādītājiem un teritorijas, kas atpaliek attīstībā, taču Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas58 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvija 2009. gadā uzrādīja ceturto sliktāko rezultātu starp ES dalībvalstīm (43,3%). Līdzīgas tendences ir arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits laikā no 2000.-2011.gadam ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā59.

(173) Galvaspilsētas Rīgas un tās apkārtnes attīstības rādītāji ir izteikti augstāki nekā pārējā valsts teritorijā. Rīgas plānošanas reģiona IKP 2010.gadā veidoja divas trešdaļas jeb 66,9% no valsts kopējā IKP, pārējo reģionu daļas iekšzemes kopproduktā bija robežās no 6,7-10,3%60. Monocentriskā attīstība rada nelabvēlīgu vidi saimnieciskajai darbībai reģionos, veicina teritoriju depopulāciju un neefektīvu reģiona resursu izmantošanu. Turpinoties monocentriskai attīstībai, samazināsies Latvijas konkurētspēja, jo pieaugs darba spēka un infrastruktūras izmaksas monocentrā, bet netiks izmantotas citas izaugsmes iespējas reģionos. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.

(174) Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķi, kas noteikti stratēģijā "Latvija 2030", ir:

1. radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot saimniecisko darbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;

2. stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu. Lai samazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu;

3. saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

(175) Līdz ar to nepieciešams meklēt risinājumus, kas vērsti uz ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumiem, īstenojot mērķtiecīgus ieguldījumus.

(176) 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānotie ieguldījumi ilgtspējīgā pilsētu attīstībā ir pēctecīgi 2007.-2013.gada plānošanas perioda investīcijām darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritātes "Policentriska attīstība" ietvaros ar mērķi paaugstināt attīstības centru konkurētspēju, ekonomisko un sociālo potenciālu, veicināt pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, attīstīt dzīves un darba vides pievilcības faktorus, kā arī sekmēt iedzīvotāju mobilitāti. Prioritāte "Policentriska attīstība" tika veidota kā papildinoša visu trīs ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmu ietvaros plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm.

(177) Lai samazinātu pārmērīgās disproporcijas reģionu starpā, stratēģija "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā risinājumu izvirza policentriskas attīstības veicināšanu, definējot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21 pilsēta) tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu. Jau šobrīd lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, tai skaitā izglītības iestādes koncentrējas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros jeb pilsētās. 30 attīstības centru pašvaldībās ir raksturīga augsta valsts iedzīvotāju koncentrācija (71%), absolūta augstākās izglītības iestāžu koncentrācija (100%), liels ekonomiski aktīvo komersantu skaits (84% no visām valstī reģistrētajām komercsabiedrībām), augsts strādājošo īpatsvars (81% pamatdarbā strādājošo ir nodarbināti šajās pašvaldībās), tajos piesaistīta lielākā daļa ārvalstu tiešo investīciju apjoma (vairāk kā 80%). Vienlaikus nozīmīgai daļai šo attīstības centru pašlaik pietrūkst izaugsmei nozīmīgo resursu kritiskās masas, un to ekonomisko nozīmi un spēju būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem nepieciešams stiprināt, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu.

(178) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām (kā arī uz citām valstīm), sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, nepieciešams īstenot koordinētu pasākumu kopumu, kas aptver ekonomiskos, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos aspektus. Papildus nepieciešams veicināt reģiona ar viszemākajiem attīstības rādītājiem - Latgales reģiona - attīstību, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam noteiktās specifiskās mērķteritorijas - Baltijas jūras piekrastes - integrētu attīstību, efektīvāk izmantojot Latgales reģiona un piekrastes attīstības potenciālu un resursus.

(179) Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte reģionos un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai, īpaši Latgales pašvaldībās. Lielākā daļa piesaistīto investīciju, uzņēmumu un darbavietu koncentrējas galvaspilsētā Rīgā un tās apkārtnē. 2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 1 565 LVL, bet Latgales plānošanas reģionā - vairāk kā divas reizes mazāks - 755 LVL uz vienu iedzīvotāju61. 2012.gadā 68% aizņemto darbavietu atradās Rīgas plānošanas reģionā. Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) kā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%)62, kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. LIAA dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2011.-2013.gada periodā 65-70% Latvijā piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem, to starpā 2011. un 2012.gadā izteikti dominējot galvaspilsētai Rīgai; no 21 reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības investori šajā periodā izvēlējušies tikai piecas - Dobeles, Ogres, Gulbenes, Saldus un Smiltenes novadu. Tas dod pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem. Viena no problēmām, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru63. 2010.gadā mazāk par 20% pašvaldību bija aktīvas industriālo teritoriju attīstīšanā64. Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). Iepriekšminētais ļauj secināt, ka nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībā ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra saimnieciskās darbības veicēju piesaistei. Nepieciešams uzlabot attīstības centru un Latgales reģiona pievilcību saimnieciskās darbības veikšanai un ar publisko ieguldījumu palīdzību sekmēt attīstības centru un Latgales reģiona pašvaldību teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāku izmantošanu ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā un tādējādi uzlabot arī nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem Latvijas reģionos, sevišķi Latgales reģionā, kurā bezdarba līmenis ir visaugstākais - 12-14% (attēls 18).

Attēls 18 Bezdarba līmenis Latvijas plānošanas reģionsos; Informācijas avots: VRAA pētījums "Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze", 2013

(180) Aplūkojot Latvijas teritoriju reģionālā griezumā, īpaši būtiski ir sekmēt ekonomisko aktivitāti Latgales plānošanas reģionā, kur pašlaik raksturo zemākie rādītāji valstī. Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500). Latgales plānošanas reģiona IKP sastāda mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja. 2011.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī - 1074,27 EUR uz vienu iedzīvotāju (2011.gada salīdzināmajās cenās), kas ir vairāk kā divas reizes mazāks rādītājs par Kurzemes plānošanas reģiona piesaistītajām institūcijām, kas 2011.gadā piesaistīja visvairāk nefinanšu investīciju - 2390,43 EUR. Latgales plānošanas reģionā uz 100 iedzīvotājiem ir divas reizes mazāk individuālo komersantu un komercsabiedrību (17,0) kā Latvijā kopumā (36,2). Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%), nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī liecina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kas ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus (2013.gada sākumā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija ievērojami augstāks kā citos reģionos - 13,7%), jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga.

(181) Latgales plānošanas reģionā ir raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un austrumu ne-ES valstīm un autopārvadātāju attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj vismaz dubultot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

(182) Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā ietekmē arī citus attīstības aspektus - tā sekmē iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi veicina teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2000.gada sākuma līdz 2013.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 24,1%. Laukos dzīvo 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem, pēdējās desmitgades laikā lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 13,2%. Lauku teritorijā ir zems apdzīvotības blīvums, un tā izteikta samazināšanās vērojuma, attālinoties no galvaspilsētas, īpaši virzienā uz austrumiem. Latvijas austrumu daļā, kā arī vairākas vietās Kurzemē, sevišķi piekrastē, apdzīvotības blīvums novados nav lielāks par 10 cilv./km2, kamēr Pierīgā tas nav mazāks par 50 cilv./km2, bet dažviet pat lielāks par 100 cilv. /km2.65

(183) Zemā ekonomiskā aktivitāte reģionos ārpus galvaspilsētas apkārtnes tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājību un tādējādi rada sociāla rakstura izaicinājumus. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības personu ir par 22,7% zemāki kā pilsētās.66 2013.gada sākumā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 4,9%, pārējos reģionos 7,4-13,7%67. Novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - ap 35%,68 un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā. Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

(184) Nozīmīgās atšķirības ekonomiskajā aktivitātē tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte (lielāks bezdarbs u.c.), ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokļa). Līdz ar to pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, kas tādējādi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, 2013.gadā pašvaldību vērtētie ieņēmumi69 būtiski atšķiras - no 848,60 LVL Garkalnes novadā līdz 142,34 LVL Riebiņu novadā (atšķirība sešas reizes, 2013.gada dati). Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 200-250 Ls/cilv., savukārt pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir visaugstākie, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 250-3000 Ls/cilv. (attēls 19).

Attēls 19 Iedzīvotāju ienākuma nodoļa ieņēmumi Latvijas plānošanas reģionsos; Informācijas avots: VRAA pētījums "Plānošanas reģionu attīstības raksturojums un attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze", 2013

(185) Iedzīvotāju skaita samazināšanās daudzās pašvaldības un līdz ar to nodokļu ieņēmumu samazināšanās un pašvaldību ierobežotie finanšu resursi apgrūtina pašvaldību iespējas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos, kultūras, izglītības u.c. pakalpojumus un rada nepieciešamību samazināt pašvaldību izdevumus pakalpojumu sniegšanai. Šajā kontekstā ir būtiski uzlabot pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti pakalpojumi, energoegektivitāti, vienlaikus samazinot arī to negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumam - pēc piederības statusa Valsts kadastra IS reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platības (3%) veido 280 tūkst.m2. Daudzām ēkām, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm, ir zema energoefektivitāte, ņemot vērā, ka to būvniecības laikā energoefektivitātes aspektiem tika pievērsta maza uzmanība un izpratne par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi bija niecīga. Pašvaldību nepietiekamie budžeta līdzekļi ierobežo to iespējas uzlabot publisko ēku energoefektivitāti, kā rezultātā novērojams liels enerģijas patēriņš un līdz ar to arī lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Energoefektivitātes pasākumu finansēšana bez finanšu atbalsta varētu izraisīt tarifu paaugstināšanos.

(186) Iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija attīstības centros un plānotā saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana nozīmē, ka plānojot attīstību, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst arī vides kvalitātes aspektam. Pašvaldību sniegtā informācija70 liecina, ka specifiska problēma ir Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas pašlaik ir pamestas, kurās atrodas ēku drupas, kas var būt bīstamas iedzīvotājiem, un kurās ir izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. VARAM 2013.gadā veiktajā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzē aptaujā konstatēti 5826 ha degradētās jeb perspektīvas platības. No 5826 ha degradētajām platībām plānots revitalizēt 500 - 700 ha jeb vidēji 12% degradēto teritoriju, šīs teritorijas labiekārtojot.

(187) Ņemot vērā, ka jau 2007.-2013.gada plānošanas periodā uzsākta veiksmīga sadarbība ar privātā sektora komersantiem, kuras ietvaros pie "pēdējās jūdzes" pakalpojumi tiek nodrošināti izveidoto platjoslu tīkla ietvaros, prognozējams, ka arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta nošķirtība (digitālā plaisa) starp zemas ekonomiskās intereses un augstas ekonomiskās intereses teritorijām.

(188) Latvijā ilgstoši pastāv ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības, un ekonomikas un tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas ļoti asi skārušas tieši lauku teritorijas. IKT jomā valstī pastāv nošķirtība, jeb digitālā plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām, jo pilsētās tiek piedāvāti konkurētspējīgi platjoslas interneta piekļuves pakalpojumi par pieņemamu cenu, savukārt, lielākajā daļā lauku teritorijās šādi pakalpojumi nav pieejami, jo elektronisko sakaru komersantiem to nodrošināšana nav ekonomiski izdevīga. Līdz ar to iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem vide kļūst nekonkurētspējīga, tiek kavēta reģionu attīstība un veicināta to noslēgtība.

(189) Transporta infrastruktūras sliktais stāvoklis ierobežo iedzīvotāju mobilitāti pakalpojumu sasniedzamībai, kā arī padara tās teritorijas, kas atrodas tālāk no Rīgas, nepievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām un ārvalstīm ir būtiska problēma, tajā pašā laikā laukos dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju (Latvijas pilsētās 2010.gadā dzīvoja 49%, laukos - 38% un pilsētlaukos - 13% iedzīvotāju), ir būtiski nodrošināt publiskā sektora spēju sniegt kvalitatīvu atbalstu attīstībai un investīcijām lauku teritorijās, nodrošinot pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņemšanu attālināti jebkurā Latvijas vietā. Kvalitatīvi un pieejami saimnieciskās darbības veikšanas, izglītības, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, izmantojot mūsdienīgas e-iespējas, ir svarīgs nosacījums cilvēku piesaistei un saimnieciskās darbības attīstībai lauku teritorijās.

(190) Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (projekts) norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskās darbības un reģionu attīstībai nepietiekami izmantots resurss, jo nav nodrošināta kultūras un dabas mantojuma pieejamība atbilstoši pieprasījumam. Latvija ir valsts ar bagātu kultūras un dabas mantojumu, kas nodrošina pamatu gudras un radošas sabiedrības veidošanai un sniedz izšķirošu lomu noturīgai ekonomiskai izaugsmei.

(191) Latvijas kultūras mantojumam ir izcils, bet salīdzinoši maz izmantots potenciāls, kas līdz šim lielā mērā ticis ignorēts. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem 2012. gadā kultūras pieminekļu objektu skaits Latvijā bija 8651 objekts, no tiem valsts nozīmes ir 5228 un vietējas nozīmes - 3423. Labā stāvoklī ir 27% un apmierinošā stāvoklī ir 61% kultūras pieminekļi.

(192) 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikti ieguldījumi pilsētu un novadu mērogā gan arhitektūras, gan sociālajā aspektā īstenojot projektus 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība" ietvaros. Konkursā "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellency- EDEN) 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstība" projekta Nr.3DP/3.4.2.1.1/09/APIA/LIAA/003 "Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide" īstenošanas noslēguma fāzē Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, tai skaitā projekta ietvaros izveidotās tūrisma takas 2011. gadā tika atzīts par Latvijas uzvarētāju71.

(193) Baltijas jūras piekrastes īpašais novietojums vienlaikus ir gan attīstības priekšnoteikums, gan ierobežojums - lauksaimniecības attīstību ierobežo zemas kvalitātes augsnes, ekonomiskā darbība, t.sk. mežsaimniecība un būvniecība piekrastē ir jāsaskaņo ar stingrām dabas un vides aizsardzības prasībām. Piekrastē ir augsta ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu koncentrācija, klimata pārmaiņu ietekmē palielinās vētru, plūdu un krasta erozijas riski, kas apdraud iedzīvotāju drošību, infrastruktūru, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem. Turklāt aptuveni 60% piekrastes teritorijas no 1945. līdz 1991.gadam bija Padomju Savienības pierobežas zona ar ierobežotu civilpersonu mobilitāti un saimniecisko aktivitāti, kā rezultātā publiskā infrastruktūra piekrastē nav attīstīta. Ņemot vērā ES prasības, aktivitāte zvejniecībā ir samazinājusies, tāpēc nepieciešams diversificēt saimniecisko darbību piekrastē, t.sk., izmantojot starptautiski nozīmīgo rekreācijas un tūrisma potenciālu, kas infrastruktūras nepietiekamās kapacitātes dēļ pašlaik tiek izmantots nepilnvērtīgi. Lai uzlabotu saimniecisko aktivitātipiekrastē72, nepieciešams attīstīt publisko infrastruktūru, kas uzlabos vietu un pakalpojumu sasniedzamību un mazinās sezonalitātes ietekmi.

(194) Indikatīvi šo izaicinājumu risināšanai plānots novirzīt finansējumu 3., 4., 6., 8. un 9.tematiskā mērķa ietvaros.

1.2. Ex-ante novērtējumu kopsavilkums

(195) Ex-ante novērtējumi tiek organizēti visām trim Latvijas DP. DP "Izaugsme un nodarbinātība" (ERAF, KF, ESF) ex-ante novērtējumu veic "KPMG Baltics", kamēr LAP 2014-2020 (ELFLA) un "Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014-2020" (EJZF) novērtēšanu nodrošina "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts".

(196) DP "Izaugsme un nodarbinātība" ir sagatavots ex-ante novērtējuma ziņojums par pirmo programmas versiju. Kopumā novērtētāji secina, ka ir nodrošināta plānoto investīciju sasaiste ar tematiskajiem mērķiem un Padomes rekomendācijām.

(197) Vienlaikus, no DP "Izaugsme un nodarbinātība" ex-ante novērtējuma nākamajā tās projektā ir iestrādātas vairākas būtiskas rekomendācijas. Izrietoši no novērtētāju analīzes ir pilnveidoti apraksti un precizētas atbalstāmās darbības lielākajai daļai prioritāro virzienu specifisko atbalsta mērķu. Tāpat baltoties uz ekspertu ieteikumiem ir nozīmīgi pilnveidota DP "Izaugsme un nodarbinātība" rādītāju sadaļa un kopējo rādītāju lietojums atbilstoši fondu regulās un vadlīniju dokumentos noteiktajām prasībām (piemēram, 1., 3. un 7. prioritārajam virzienam).

(198) Attiecībā uz finansējuma sadalījumu ex-ante novērtētāji uzsver nepieciešamību sniegt detalizētāku skaidrojumu, kāpēc atsevišķās jomās tiek ieguldīts vairāk līdzekļu kā citās. Tāpat novērtētāji aicina iekļaut detalizētāku pamatojumu dažādu fondu apvienošanai zem viena prioritārā virziena. Atbilstoši rekomendācijām, ir papildināts pamatojums DP "Izaugsme un nodarbinātība" multi-fondu prioritāro virzienu nepieciešamībai (3., 4., 6., 7. un 8. prioritārajam virzienam), kā arī atvēlētā finansējuma sadalījumam starp visiem prioritārajiem virzieniem. Saskaņā ar rekomendācijām, kuras izriet no vajadzību analīzes, ir nozīmīgi palielināts finanšu piešķīrums P&A, pārdalot 127 milj. euro (38,7 % pieaugums) prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas". Ņemot vērā novērtētāju secinājumus par 9. prioritārā virziena specifisko atbalsta mērķu pārklāšanos ar citiem prioritārajiem virzieniem, no plānošanas dokumentiem ir dzēsts 9. prioritārais virziens, tā specifiskos atbalsta mērķus un darbības integrējot 3., 4., 7., prioritārajā virzienā.

(199) LAP 2014-2020 (ELFLA) ex-ante neatkarīgie novērtētāji ir iesnieguši gala ziņojuma projektu, kurā sniegtie secinājumi un rekomendācijas tiek izvērtētas ZM ekspertu līmenī.

(200) Kopējā novērtējuma sadaļā eksperti norāda ka LAP 2014-2020 ir veiksmīgi līdzsvarotas ilgtspējīgas attīstības aspektu komponentes un programma var tikt izmantota izvirzīto mērķu sasniegšanai. Veicot ex-ante novērtējuma atskaitē ieteiktos pilnveidojumus, LAP 2014-2020 varētu tikt pilnveidots un iesniegts EK.

(201) Ex-ante novērtētāji secina, ka situācijas raksturojuma un vajadzību sadaļa ir sagatavota profesionāli, gandrīz visas nozīmīgākās risināmās problēmas ir aprakstītas pietiekami vispusīgi un aptver ES lauku attīstības prioritāšu virzienus. Kopējo konteksta rādītāju pielietojums vairākās jomās ir korekts, jo situācijas aprakstā ir izmantoti nepieciešamie konteksta rādītāji, norādītas to vērtības. SVID analīzē ir pielietota atbilstoša metodika, iekšējie un ārējie faktori ir ranžēti pēc nozīmīguma. LAP 2014-2020 SVID analīze ir savstarpēji papildinoša ar citām PL aptvertajām VSS programmām, stratēģijas "Eiropa 2020" horizontālajām prioritātēm un SIVN. Novērtētāji secina, ka izvirzītās risināmās vajadzības galvenokārt atbilst SVID analīzes rezultātiem un situācijas aprakstā izklāstītajam pamatojumam.

(202) Sadaļā par darbības programmas atbilstību, iekšējo un ārējo saskaņotību konstatēts, ka LAP 2014-2020 ietvertā intervences loģika nodrošina stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, ņemot vērā programmas teritorijā identificētās vajadzības. Ex-ante eksperti pozitīvi novērtē plaša, samērā līdzsvarota ieinteresēto pušu loka iesaistīšanu programmas projekta izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā. Visiem piedāvātajiem LAP 2014-2020 pasākumiem piedāvātās atbalsta formas ir piemērotas, taču eksperti ir konstatējuši un atskaitē izklāstījuši virkni pilnveidojumu iespēju, nosakot atbalsta likmes dažādos pasākumos. LAP 2014-2020 budžeta sadalījumā pa prioritātēm ex-ante eksperti ierosina izvērtēt iespēju palielināt līdzekļu apjomu 1. prioritātes īstenošanai. Šo rekomendāciju ZM ir ņēmusi vērā un 1.prioritātes īstenošanai finansējums ir ievērojami palielināts.

(203) Programmas progress un rezultātu noteikšanas sadaļā atbilstoši ekspertu secinājumiem ir ietverti visi nepieciešamie LAP 2014-2020 kopējie rādītāji. Novērtētais ES kopējo un Latvijai specifisko programmas rādītāju kopums, kurš galvenokārt ietver ieguldījuma, iznākuma un rezultāta rādītājus, veido daļu no nepieciešamā apjoma. Ex-ante eksperti atskaitē ir ietvēruši priekšlikumus esošo rādītāju aizvietošanai, precizēšanai, kā arī jaunu rādītāju ieviešanai. Šie priekšlikumi attiecas uz praktiski visiem pasākumiem. Novērtējuma veicēji ierosina politikas veidotājiem formulēt ne vien rādītāja nosaukumu, mērvienību un prognozēto vērtību, bet arī izvērstu definīciju vai aprēķinu formulu, datu ieguves avotu.

(204) LAP 2014-2020 Programmas ieviešanas sadaļā ir ietverts pietiekami detalizēts vadības un kontroles sistēmas apraksts. Ex-ante novērtējuma veicēji, izmantojot LAP 2014-2020 tekstu, kā arī papildinošo informāciju no dažādiem citiem avotiem, secina, ka programmas vadībā iesaistītie cilvēkresursi un administratīvā kapacitāte ir pietiekami LAP 2014-2020 ieviešanai. Ex-ante eksperti ierosina pievērst uzmanību ZM kapacitātes pilnveidošanai programmas specifisko rādītāju noteikšanā un sasniedzamo vērtību aprēķināšanā. Neskatoties uz to, ka apmierinātība ar LAD darbu ir augsta, arī turpmāk dienesta darbinieku apmācībai ir jāpievērš liela uzmanība un jāparedz atbilstoši resursi.

(205) "Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014-2020" (EJZF) Ex-ante novērtēšanas aktivitātes ir uzsāktas un neatkarīgie novērtētāji ir iesnieguši starpposma atskaiti. Ņemot vērā EJZF normatīvo aktu kavēšanos, ZM nav iespējams pilnvērtīgi sagatavot un nodot EJZF DP projektu novērtēšanai ex-ante ekspertiem. Pilnvērtīga ex-ante gala ziņojuma projekta sagatavošana notiks pēc EJZF DP projekta izstrādes.

1.3. Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes

Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi

Ieguldījumi P&A 3,0 % no IKP

Nacionālie Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi

Ieguldījumi P&A 1,5 % no IKP

ES Padomes rekomendācija (2013.gada)

Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.

(206) Lai risinātu pašreizējās problēmas un sasniegtu definētos Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķus, tādējādi veicinot arī stratēģijas "Eiropa 2020" Latvijai izvirzītā nacionālā mērķa sasniegšanu P&A jomā, ir nepieciešams veikt investīcijas saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, nodrošinot aktuālo un nākotnes problēmu risināšanu un komercdarbības atklājumu procesā identificēto iespēju izmantošanu. Stratēģijas īstenošanas mērķis ir palielināt inovāciju kapacitāti un līdz ar to arī palielināt valsts un privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, kā arī radīt inovāciju sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Pārejai uz inovatīvo ekonomiku ir jāstiprina Latvijas inovācijas sistēma, novēršot tās nepilnības un veicinot savstarpēju mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem -komercdarbību, zinātni un izglītību.

(207) Ir nepieciešams radīt inovāciju kapacitāti, kuras pamatā ir plaša un dziļa zināšanu bāze, starptautiskai sadarbībai un sadarbībai ar industriju atvērta cilvēkkapitāla attīstīšana un atjaunošana, atbilstoša pētniecības un inovāciju infrastruktūra un pieejams finanšu kapitāls.

(208) Līdz ar to ESI fondu investīcijas jāplāno šādu mērķu sasniegšanai:

1. lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ir nepieciešams atjaunot un attīstīt zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, veicināt pētniecībā nodarbināto cilvēkresursu koncentrāciju, tādējādi stiprinot starptautisko sadarbību un zinātnisko sasniegumu starptautisko publicitāti, un stiprināt sadarbību ar industriju, tajā skaitā būtiski palielinot tehnoloģiju pārneses kapacitāti, kā arī nepieciešami ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā, pētniecības un attīstības projektu īstenošanai un dalībai sadarbības programmās. Priekšnoteikums ESI investīcijām ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Ziemeļu ministru padomes izvērtējumā gūtajiem secinājumiem. Būtiski ir palielināt tehnoloģiju pārneses kapacitāti un zinātnisko sasniegumu starptautisko publicitāti;

2. lai veicinātu ekonomikas transformāciju, ir jāstiprina Latvijas inovācijas sistēma, novēršot tās nepilnības un veicinot sadarbību starp komersantiem, zinātni un izglītību, tādējādi veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un privātā sektora investīcijas P&A;

3. lai kāpinātu produktivitāti, inovācijas process ir jāsaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir atbalsta palielināšana inovāciju izstrādei un komersantu motivācijas veidošanai, tādējādi veicinot inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu veidošanos un attīstību.

(209) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju" ietvaros ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu (ERAF);

2. inovatīvo komersantu īpatsvara Latvijas ekonomikā pieaugumu (ERAF);

3. privāto un ārējo investīciju P&A ievērojams palielinājums (ERAF).

(210) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma bet arī citiem pasākumiem un veiktajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(211) Plānotās investīcijas 2014.-2020.gadam sniegs ieguldījumu arī Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā, uzlabojot Latvijas kā Baltijas jūras reģiona valsts globālo konkurētspēju un inovatīvo kapacitāti un sniegumu, kā arī sadarbību pētniecības aktivitātēs reģiona ietvaros. Investīcijas pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanā nodrošina sinerģiju un papildinātību ar ES programmu pētniecības atbalstam - Horizonts2020, ELFLA, EJZF līdzfinansētajām aktivitātēm un Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa programmām, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas aktivitātēm pētniecības atbalstam, kā arī "Erasmus +" programmas atbalstu, kas vērsta uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu pārrobežu mobilitātes ietvaros.

Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

Stratēģijas "Eiropa 2020" iniciatīva "Digitālā programma Eiropai": jānodrošina, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50 % vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s līdz 2020. gadam. ES padomes rekomendācija (2013.g.) Nr.6: Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu.

(212) Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam" sniedz ieskatu pastāvošajās nepilnībās un norāda nepieciešamās investīcijas platjoslas tīklu attīstībai, lai sasniegtu Stratēģijas "Eiropa 2020" vadošās iniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" kopējos mērķus attiecībā uz platjoslas internetu.

(213) Informācijas sabiedrības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz investīcijas e-pakalpojumu attīstībā, pārvaldes procesu optimizācijā un elektronizācijā un digitālā satura veidošanā ar mērķi pilnvērtīgi izmantot IKT potenciālu publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā, pakalpojumu pieejamības veicināšanā, inovatīvas un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā, valsts konkurētspējas paaugstināšanā un darba vietu radīšanā.

(214) Pamatojoties uz 1.1.sadaļā un minētajās pamatnostādnēs ietverot vajadzību un attīstības potenciāla analīzi 2014.-2020.gada plānošanas periodā paredzētas ERAF investīcijas šādu mērķu sasniegšanā:

1. Uzlabot elektroniskās platjoslas sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.

2. Balstoties uz izsvērtu iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību un pieprasījuma analīzi turpināt attīstīt kvalitatīvus un resursu efektīvus publiskos e-pakalpojumus.

3. Optimizēt un savietot tās valsts pārvaldes informācijas sistēmas, kam ir pamatots potenciāls veicināt Viedās izaugsmes stratēģijā aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus un radīt pamatu inovatīvu un eksportspējīgu produktu un jaunu darbavietu radīšanai, nodrošinot attiecīgo darbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, padarot pieejamus publiskos datus un nodrošinot to atkalizmantošanu.

4. Izmantot IKT rīku potenciālu reformu veicināšanai un pārmaiņu radīšanai ekonomikas izaugsmei un valsts konkurētspējai būtiskās jomās (piemēram, e-veselība, e-tiesas u.c.)

5. Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi, ar mērķi nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, kā arī izveidot saturu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājums informācijas apmaiņai dažādās nozarēs.

(215) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti" ietvaros ar ERAF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. iedzīvotāju un uzņēmumu īpatsvara, kas izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, pieaugums (ERAF);

2. publiskā sektora atvērto datu izmantošanas pieaugums privātā, nevalstiskajā un zinātniskajā sektorā uz publiskajiem datiem bāzētu IKT produktu attīstībai un inovāciju radīšanai (ERAF);

3. Mājsaimniecību skaita pieaugums ar piekļuvi ātrgaitas internetam (ERAF).

(216) Lai gan ERAF finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. Minētā prioritārā virziena ietvaros veiktie pasākumi tiks veikti savstarpējā sinerģijā ar Viedās specializācijas stratēģijā, Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm, piesaistot arī nacionālā finansējuma ieguldījumus, EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam programmas līdzekļus.

(217) Prioritārā virziena ietvaros veiktie ieguldījumu sekmēs arī ES Baltijas jūras reģionu stratēģijā noteiktos uzdevumus: Likvidēt šķēršļus iekšējam tirgum Baltijas jūras reģionā, tostarp uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā; Samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu.

Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

ES Padomes rekomendācija (2012.gada)

Izstrādāt un īstenot efektīvu zinātniskās izpētes un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt zinātniskās izpētes iestādes.

(218) Investīcijas MVK konkurētspējas stiprināšanai plānotas pamatojoties uz NIP un sasaistē ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, kurā atspoguļots integrēts skatījums uz konkurētspējīgajām nozarēm un kas izstrādātas pamatojoties uz NRP, kā arī ņemot vērā Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās attīstības pamatnostādnēm, Kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam un tirgus nepilnību analīzē finanšu pieejamības jomā identificētos izaicinājumus.

(219) Līdz ar to, ESI fondu investīcijas jāplāno šādu mērķu sasniegšanai:

1. lai turpmāk sekmētu MVK eksportspējas palielināšanos, nepieciešami ieguldījumi produktu noieta stimulēšanai ārvalstu tirgos (t.sk. pakalpojumu eksports) un komersantu sadarbības veicināšanai, tai skaitā radošajās industrijās;

2. lai nodrošinātu finanšu pieejamības sekmēšanu, jāīsteno finanšu instrumentu aktivitātes atbilstoši tirgus nepilnību analīzei;

3. lai nodrošinātu nodarbināto prasmju atbilstību darba tirgum, nepieciešams atbalsts nodarbināto apmācībām, tādējādi veicinot komersantu konkurētspēju;

4. lai nodrošinātu MVK konkurētspēju, nepieciešams veicināt jaunu, dzīvotspējīgu saimnieciskās darbības veicēju veidošanos un attīstību, nodrošinot tos ar saimnieciskās darbības attīstības sākuma fāzē nepieciešamajiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī attīstīt ražošanai un investīciju piesaistei nepieciešamo infrastruktūru un sniegt atbalstu šīm nozarēm un sekmēt videi draudzīgu un resursu efektīvu jauninājumu radīšanu;

5. lai vecinātu līdzsvarotu teritoriālo attīsīstību un mazinātu iedzīvotāju aizplūšananu no reģioniem, būtiski ir radīt priekšnosacījumus privātajām investīcijām, jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros;

6. Nepieciešams uzlabot lauku saimniecību, īpaši mazo un vidējo,konkurētspēju, atbalstot to specializāciju, restrukturizāciju, kā arī lauksaimniecības, pārtikas nozarē un mežsaimniecībā atbalstīt inovatīvu produktu attīstību un tehnoloģisko atjaunošanu, t.sk. vidi saudzējošu un energoefektivitāti nodrošinošu tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs. Lauksaimniekiem un uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts pievadceļu izbūvei, rekonstrukcijai un remontam, lai varētu nodrošināt vienu no saimnieciskās darbības pamatnosacījumiem - piekļūšanu ražošanas objektam, izejvielu un produkcijas loģistiku.

7. Lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares konkurētspēju un paaugstinātu tās produktivitāti, atbalsts nepieciešams akvakultūras, zvejniecības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā un saistītajās jomās, tostarp jaunu vai uzlabotu produktu, procesu un tehnoloģiju, tirdzniecības pasākumu, kā arī zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī sadarbības veicināšanai.

(220) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju" ietvaros ar ERAF, ELFLA un EJZF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. mikro un mazajiem komersantiem izsniegto aizdevumu apjoma palielināšanās (ERAF);

2. apstrādes rūpniecības izlaides apjoma palielināšanās (ERAF);

3. produktivitātes (IKP) palielinājums uz vienu nodarbināto (ERAF);

4. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma palielinājums (ERAF);

5. lauksaimniecības nozares bruto pievienotās vērtības uz vienu pilna laika nodarbināto pieaugums (ELFLA);

6. zivsaimniecībā bruto pievienotās vērtības uz nodarbināto pieaugums (EJZF).

(221) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ESI fondu finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(222) MVK konkurētspēja ir cieši saistīta ar pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju tematiskā mērķa sasniegumiem. Inovāciju vides veidošana sniegs ieguldījumu dažādu nozaru attīstībai, jo īpaši konkurētspējīgajām nozarēm, kas noteiktas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros.

(223) Tematiskā mērķa īstenošana ir tieši saistīta un papildinoša BJRS mērķiem. Plānotās darbības saimnieciskās darbības veicēju eksportspējas un sadarbības veicināšanā, tai skaitā pakalpojumu eksporta un Latvijas kā starptautiska tūrisma, investīciju galamērķa veicināšanā ir tieši papildinošas BJRS mērķiem un prioritātēm, kā arī BJRS identificēto ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā - sadarbības veicināšana, komercdarbības atbalsts, tai skaitā eko-inovāciju veicināšana, finansējuma pieejamības problēmu risināšana MVK. Tiks sniegts ieguldījums BJRS stratēģijā noteikto rādītāju - izaugsme, darbaspēka produktivitāte, starpvalstu tirdzniecība un sadarbība - sasniegšanā.

Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Latvijas mērķi Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā

Ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu, un ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,19 Mt CO2 ekvivalenta;

40% no kopējā gala patēriņa veido AER;

0,670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījums.

ES Padomes rekomendācija (2013.gada)

Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, tostarp paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām.

(224) Tematiskā mērķa ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai (Stratēģija 2030) noteikto un virzīti sabalansētu, ekonomiskajām un sociālajām interesēm, uz tirgus principiem balstītu atbilstošu enerģētikas politiku. Stratēģijā 2030 identificēto rīcības virzienu īstenošanai tiks noteiktas konkrētas darbības, ko plānots noteikt Enerģētikas politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Plānotās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu vairāku Stratēģijā 2030 noteikto rīcības virzienu īstenošanā, tai skaitā veicinot energoefektivitātes pasākumus mājokļos, komersantos un publiskajās ēkās, tai skaitā nodrošinot publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā, kā arī atbalstot AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē un samazinot siltuma zudumus centralizētās siltumapgādes sistēmās un veicinot AER izmantošanu transportā. Tāpat tematiskā mērķa īstenošana sekmēs patērētāju attieksmes maiņu un izpratni par resursu efektivitāti un resursu, it īpaši enerģijas, taupīšanu un palielinās to ekonomisko ieguvumu no uzlabotas energoefektivitātes.

(225) Arī NIP 2014-2020 energoresursu patēriņa izmaksu mazināšana apstrādes rūpniecībā identificēts kā viens no būtiskiem rīcības virzieniem.

(226) Ir jāveicina pārdomāta un mērķtiecīga meža apsaimniekošana, t.sk. ģenētiski augstvērtīga meža stādāmā materiāla izmantošana un jaunaudžu kopšana, kas palielina mežaudžu ražību un tādejādi arī CO2 piesaistes apjoma palielinā šanos par 20 - 30%.

(227) Kopumā, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī 1.1.sadaļā minētās investīcijas CEF un BEMIP ietvaros, iespējams identificēt nepieciešamos investīciju virzienus tematiskā mērķa ietvaros šādu mērķu sasniegšanai:

1. Palielināt energoefektivitāti industriālajās, publiskajās un dzīvojamās ēkās

2. Veicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, vienlaikus nodrošinot siltumenerģijas cenas samērojamību ar iedzīvotāju maksātspēju

3. Veicināt videi draudzīga transporta attīstību

4. Veicināt CO2 piesaisti lauksaimniecībā un mežrūpniecībā

(228) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" ietvaros ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (KF);

2. uzlabota energoefektivitāte un samazināts primārās enerģijas patēriņš publisko un dzīvojamo ēku sektorā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu (ERAF);

3. uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās vai veicināta AER izmantošana (KF);

4. veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana - pieaudzis sabiedriskā transporta pasažieru skaits (KF);

5. veikti pasākumi, kas, ņemot vērā koku augšanas ilglaicīgumu, mežos palielinājuši CO2 piesaisti uz meža hektāru (ELFLA).

(229) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu kopējos politikas rezultātus.

(230) Investīcijas tematiskā mērķa ietvaros ir savstarpēji papildinošas ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, jo P&A&I virziena ietvaros plānots sniegt atbalstu arī pētniecības un inovācijas darbībām "zaļajās" industrijas un jomās, tai skaitā videi draudzīgāku un resursu efektīvu produktu, tai skaitā materiālu, un tehnoloģiju izstrādi un attīstību. Ieguldījumi komersantu energoefektivitātes uzlabošanā papildinās prioritāro virzienu "MVK konkurētspējas veicināšana".

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi: t.s. mērķu grupa "20-20-20"

• par 20% samazināt SEG emisiju ES salīdzinājumā ar 1990. gadu;

• palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā ES līdz 20%;

• par 20% paaugstināt energoefektivitāti ES līmenī.

(231) Neskatoties uz to, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kam ir salīdzinoši neliela negatīva ietekme uz klimata izmaiņām, ir būtiski veikt vairākus pasākumus ar klimata pārmaiņām saistītu risku pārvaldības kontekstā.Viens no īstenojamiem virzieniem ir pasākumi plūdu un krastu erozijas risku mazināšanai. Lai gan Latvijā vēl noris plūdu riska karšu izstrāde, uz kuru pamata tiks izstrādāti rīcības plāni, jau šobrīd ir spēkā Nacionālo plūdu riska novēršanas un samazināšanas programma 2008.-2015.gadam, ko Latvija izmanto kā plūdu riska sākotnējo novērtējumu Plūdu direktīvas 2007/60/EK izpratnē, un kas satur informāciju par plūdu apdraudētajām teritorijām un pasākumiem plūdu riska samazināšanai, un uz kura pamata ir veiktas investīcijas pretplūdu pasākumu ieviešanai 2007 - 2013.gada plānošanas periodā.

(232) 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijās paredzētas šādu mērķiem:

1. īstenot pasākumus jūras krastu eroziju samazināšanai sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras objektu aizsardzībai un pielāgošanās darbībām klimata pārmaiņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, primāri izvērtējot zaļās infrastruktūras risinājumu piemērošanu;

2. lai atjaunotu esošo meliorāciju sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to renovācija un rekonstrukcija, tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās infrastruktūras uzturētājiem ir nepieciešams investīciju atbalsts esošo meliorācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai;

3. ražošanas resursu ilgtspējīga izmantošanai un plūdu risku samazināšanai ir svarīgi arī ieguldījumi hidrotehnisko būvju un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā. Tāpat plānots sniegt atbalstu meža potenciāla atjaunošanai un preventīvo drošības pasākumu nodrošināšanai.

(233) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" ietvaros ar ERAF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. novērsti iespējamie plūdu un erozijas riski klimata pārmaiņu vai pavasara palu ietekmē, kā rezultātā samazināts plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā (ERAF);

2. samazināts plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātās platībās (ELFLA);

(234) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus

(235) Ieguldījumiem būs sinerģija ar EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" ietvaros tiek īstenoto klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs. Vienlaikus plānotie pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un novēršanu sniegs ieguldījumu BJRS mērķa "Samazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām" sasniegšanā.

Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi: t.s. mērķu grupa "20-20-20"

• SEG 20% samazinājumu ES salīdzinājumā ar 1990. gadu;

• par 20% palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu ES;

• par 20% paaugstināt energoefektivitāti ES līmenī.

(236) Neskatoties uz to, ka Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES dalībvalstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paugstināšanas ziņā joprojām pastāv virkne izaicinājumu. 1.1.sadaļā aprakstīto problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai investīcijas jāplāno vairākos virzienos:

(237) Atkritumu apsaimniekošana

(238) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam noteiktajam un ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi - palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citai atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē-, kā arī nepieciešamību panākt bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanu, Latvijā nepieciešams tālāk attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, vienlaikus izvērtējot no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā, izmantot enerģijas ražošanai. Labāks sistēmas darbības sniegums var tikt nodrošināts pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus.

(239) Lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, ir nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes apjomu no kopējā savāktā atkritumu daudzuma, sadzīves atkritumu pārstrādes apjomu, iepakojuma pārstrādes apjomu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomus.

(240) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, kā arī lai sasniegtu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā 2014.- 2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots atbalstīt:

1. atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. atkritumu sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai, tajā skaitā sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerācijai;

3. esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšanu;

4. atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošanu (loģistika);

5. dzērienu iepakojumu depozītsistēmas ieviešanai.

(241) Jānorāda, ka atkritumu sektorā tiek plānots īstenot vairākas nacionālas iniciatīvas, lai tuvotos noteiktajiem atkritumu saimniecības mērķiem un ievērotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju73.

(242) Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu attīstība

(243) Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām74 ir jāiegulda investīcijas dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Šī apakšmērķa sasniegšanai, cita starpā, nepieciešams izpildīt Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības, samazinot biogēno vielu nonākšanu jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

(244) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo vides slodzi ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nesasniedz 100%, un aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu no 2000 līdz 10 000. Uzsvars 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu, kā arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespēju uzlabošanu tieši tajās aglomerācijās, kurās ir zemākā atbilstība ES direktīvu prasībām. Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, Latvijā tiek strādāts pie normatīvo regulējumu izmaiņām un sabiedrības informācijas pasākumiem. Uzmanība tiks pievērsta arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai ūdens noplūžu un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai.

(245) Savukārt, lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicinātu pakalpojumu pieprasījumu.

(246) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmu aizsardzība

(247) Lai nodrošinātu sugu un ekosistēmu labvēlīgu aizsardzībs statusu un to ilgtspēju, būtiski ir veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu aktualizēšanu un atbilstošas investīcijas tādām tūristiem pievilcīgām aizsargājamām teritorijām kā nacionālie parki un dabas parki, kuros antropogēnās ietekmes radītās negatīvās sekas ir ievērojamas.

(248) Latvijā tiek noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu aizsardzībai, sabiedrības atpūtai, izglītošanai, kurās ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, par kuriem ir jānodrošina neiegūto ienākumu kompensācijas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai "Natura 2000" teritorijās un bioloģiski vērtīgos zālājos.

(249) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un novērstu augsnes, ūdens piesārņojuma risku, kā arī eroziju, nepieciešams pielietot tādas vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes kā integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana; bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošana; starpkultūru un uztvērējaugu audzēšana; optimāla augsne mitruma režīma nodrošināšana u.c. Pielietojot integrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, iespējams panākt efektīvāku minerālmēslu pielietošanu, kā rezultātā plānots samazināt piesārņojums virszemes un pazemes ūdeņos, un augsnē, gala produkcijā.

(250) Vides aizsardzību un efektīvu resursu izmantošanu plānots veicināt ar dabas resursu kapitāla, piemēram, mežu, ūdens un zemes ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot ar ekosistēmu saistītos pakalpojumu piedāvājumu, diversificējot produkciju un kāpinot produktivitāti, vienlaicīgi attīstot gan intensīvo un zaļo ražošanu, gan arī zaļo patēriņu. Tai skaitā saglabājot Latvijas kā "zaļās valsts" tēlu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides ilgtspēju zivsaimniecībā plānots veicināt ar ūdens vides pasākumiem akvakultūrā un ilgtspējīgu resursu izmantošanu sekmējošiem pasākumiem zvejniecībā, tostarp veicot zvejas kuģu dzinēju nomaiņu un zvejas rīku selektivitātes pasākumus. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.

(251) (253)(251) Īstenojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumus, Latvijas zvejas flote ir sabalansēta ar tai šobrīd pieejamajiem zvejas resursiem (saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes ziņojumu). Tomēr vides ilgtspējas un ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķu sasniegšanai, tostarp, lai samazinātu izmetumus, nepieciešami papildus ieguldījumi zvejas flotē, tajā skaitā zvejas rīku selektivitātē un zvejas kuģu dzinēju nomaiņā. Zvejas kontroles un zivsaimniecības datu vākšanas pilnveide sekmēs zvejas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu.

(252) Vides monitoringa sistēmas attīstība

(253) Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasību izpildi, nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošanu.

(254) Lai uzlabotu situāciju vides monitoringa un kontroles nodrošināšanā, 2014. - 2020.gada plānošanas perioda ietvaros nepieciešams:

1. nodrošināt sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu to ekonomisko potenciālu un lemtu par preventīvu aizsargpasākumu īstenošanu;

2. nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus;

3. nodrošināt ES prasību ieviešanu tai skaitā, lai nodrošinātu ūdeņu monitoringu atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai, un nacionālās Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju;

4. nodrošināt vides kontroli.

(255) Kultūras un dabas mantojuma ilgtspējīga attīstība

(256) Veicot investīcijas saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un pašvaldību integrētās attīstības programmām, tiks veicināta kultūras un dabas mantojuma līdzsvarota attīstība un to izmantošana kā resursu uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai, kā arī radītas jaunas darbavietas atbalstāmajās teritorijās. Veicot investīcijas uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstīta nacionāli un starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistītās publiskās infrastruktūras attīstīšanā, kā arī ar kultūras mantojuma izmantošanā saistīto pakalpojumu attīstībā tiks rastas jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem kultūras un dabas objektiem, attīstot ilgtspējīgus tūrisma produktus un pakalpojumus. Kultūras un dabas mantojuma objektu attīstība veicinās arī tūrisma pakalpojumu piedāvājumu ārpus aktīvākās sezonas, palielinot ceļotāju skaitu, kas Latvijā uzturas vairākas diennaktis, tādējādi mazinot sezonalitātes efektu, tai skaitā, Baltijas jūras piekrastē.

(257) Lai veicinātu Rīgas un citu pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī īpaši pamatotos gadījumos tiktu rekonstruēti un izveidoti nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras objekti sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā, t.sk. investīciju piesaistīšanai, sabiedrisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un nodarbinātības veicināšanai. Veikto ieguldījumu ietvaros tiks uzlabota sociālekonomiskā situācija, tajā skaitā uzņēmējdarbības vide, sociālā drošība, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas.

(258) Investīcijas ir plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu) saskaņā ar integrēto pašvaldību attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas75. Sekmējot pilsētu attīstību, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.

(259) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros ar ERAF, KF un ELFLA finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība iedzīvotāju aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

2. nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotāju aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

3. samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un palielināta dažāda veida atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu (KF);

4. pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzuma pieaugums no kopējā atkritumu daudzuma (KF);

5. nodrošināts Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labs vides stāvoklis, kā arī ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un paplašināšanot pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām galvenokārt aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (KF);

6. pieaudzīs labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām (KF);

7. palielināts informācijas apjoms par vides stāvokli (KF);

8. pieaudzis apmeklētāju skaits kultūras un dabas mantojuma objektos (ERAF);

9. pieaudzis kopējais apmeklējumu skaits kultūras un sporta objektos Rīgā (ERAF);

10. nodrošināta pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija, tā rezultātā piesaistot privatas investīcijas un nodrošinot darba vietu izveidi (ERAF);

11. palielinājušās platības, kurās lauksaimnieki īsteno īpašas videi draudzīgas metodes (ELFLA);

12. pieaugusi produktīvi apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, palielinot gan lauksaimniecības produkcijas izlaides, gan vērtības apjomus (ELFLA).

(260) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, KF, ELFLA un EJZF finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.Lai integrēti risinātu aprakstītos izaicinājumus vides jomā finansējums ir pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, t.sk., LIFE programmas, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.

(261) Tematiskā mērķa ietvaros plānotie pasākumi tieši atbilst BJRS rīcības plāna stratēģiskajiem mērķiem: "Glābt jūru" un tā apakšmērķim attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu - "Tīrs jūras ūdens", kā arī "Saglabāt dabīgās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zivsaimniecību", "Nostiprināt reaģēšanas spēju jūras negadījumu laikā, lai pasargātu no lielām avārijām", "Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi", "Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā.

(262) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja, kas atspoguļota sadaļā - HP Ilgtspēja.

Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā

Stratēģijas "Eiropa 2020" vadošās iniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" mērķis - ekonomiskās izaugsmes nodalīšanu no resursu izmantošanas, atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, palielināt atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, modernizēt transporta nozari un veicināt energoefektivitāti, attīstot ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

(263) Ņemot vērā 1.1.sadaļā sniegot vajadzību izvērtējumu, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītos mērķus un atbalstītu efektīvu, integrētu, multimodālu, tautsaimniecības attīstību un pakalpojumu pieejamību veicinošu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu transporta sistēmu plānotas investīcijas vairākos virzienos.

(264) Nepieciešamas būtiskas investīcijas TEN-T autoceļu tīklā, ņemot vērā, ka daudzi valsts galveno autoceļu posmi ir kritiskā stāvoklī76.

(265) Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" un Reģionālās attīstības pamatnostādnēs noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas ceļu tīklā, kas nodrošina nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (9+21) sasniedzamību un efektīvu sasaisti ar TEN-T tīklu. Plānojot reģionālā autocēlu tīkla attīstību tiks veikts prioritarizācijas process, kurā ņemts vērā ne tikai autoceļu posmu kvalitātes stāvoklis, bet arī šo ceļa posmu nozīmīgums līdzsvarotā teritoriālajā attīstībā, darba spēka mobilitē un pakalpojumu pieejmībā.

(266) Ņemot vērā pilsētu noslogojumu ar tranzīta plūsmām nepieciešams atbalstīt pilsētu savienojumus ar TEN-T tīkliem ar mērķi novērst infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās, īpaši Rīgas pilsētas un Pierīgas kā svarīgākā transportmezgla transporta infrastruktūras modernizāciju.

(267) Investīcijas nepieciešamas arī lielo ostu efektīvai integrācijai transporta tīklā, nodrošinot pievadceļus un efektīvi nodalot kravu transporta plūsmu no dzīvojamo zonu šķērsošanas un vietējās satiksmes plūsmas, kā arī veicot investīcijas jūras ceļu pieejmaībā.

(268) Nemot vērā Rīgas pilsētas pieaugošo lomu reģionā un starptautiskās lidostas "Rīga" līdzšinējo straujo attīstību un tālākos attīstības plānus, un paredzamās privātās investīcijas, nepieciešams publiskais atbalsts investīcijām, kas saistītas ar vides prasību ievērošanu lidostā.

(269) Ieviešot vienotu vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmu, pārskatot kustības organizāciju un optimizējot vadības iekārtas atkarībā no ieviestā ETCS līmeņa, tiks nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un tehnoloģiju saskaņota attīstība ar kaimiņvalstīm. Investīcijas TEN-T dzelzceļa tīklā nodrošinās transporta sistēmas ilgtspēju, atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, veicinot vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu.

(270) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija nodrošinās visu kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām, drošu un ērtu apkalpošanu uz pasažieru platformām un stacijas ēkās, kā arī piekļuvi pasažieru infrastruktūras objektiem, iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.

(271) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros ar ERAF un KF finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. nodrošināta kvalitatīva infrastruktūra, kas nodrošina preču un cilvēku mobilitāti, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību (ERAF),

2. samazinājies valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (ERAF);

3. attīstīta TEN-T u.c. infrastruktūra, kas nodrošina ārējo sasniedzamību un vērsta uz resursefektīvas transporta sistēmas izveidi: labi ceļi, elektrificēts dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, attīstīta ostu publiskās pieejamības infrastruktūra (KF);

4. transporta un loģistikas pakalpojumi, kas nodrošina darbavietas un ievērojamu pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumā (KF);

5. samazinājies valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (KF);

6. CO2 izmešu samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (KF);

7. samazināta laika apstākļu ietekmētā kuģu dīkstāve (KF);

8. Panākta Rīgas pilsētas efektīva integrācija TEN-T tīklā (KF)

(272) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF un KF fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām tai skaitā valsts budžeta ieguldījumi, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

(273) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās, un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, atļaujot kuģu kustību arī nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas savukārt ļaus samazināt kuģu dīkstāves atrodoties reidā, samazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas un nelabvēlīgo ietekmi Baltijas jūrā, dodot ieguldījumu viena no BJRS mērķiem "Glābsim jūru" sasniegšanā, veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros.

(274) Elektrificējot galvenās dzelzceļa līnijas tiks samazināta slodze videi, nodrošinot dzelzceļa koridora ilgtspēju, samazinot tā kopējās izmaksas, nodrošināta atbilstība ES transporta politikas ilgtermiņa mērķiem, dodot ieguldījumu vienā no BJRS mērķiem "Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus" sasniegšanā, attīstot zaļo transporta koridoru Austrumu-Rietumu virzienā.

Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

Nacionālie Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi

73% no iedzīvotājiem vecumā 20 - 64 gadiem jābūt nodarbinātiem;

Samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% 77 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku;

Samazināt skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaru līdz 13,4%.

ES Padomes rekomendācijas

Stiprināt kvalitāti, pārklājumu un efektivitāti aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un apmācību komponentei;

Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot Jauniešu garantijas mehānismu, izveidot visaptverošu profesionālo orientāciju, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot apmācības kvalitāti un pieejamību

(275) Jau šobrīd Latvijā daļēji tiek diferencēta nodarbinātības veicināšanas pasākumu īstenošana dažādās vecuma grupās (lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir jauniešu vidū vecumā no 20 līdz 24 gadiem, kā arī iedzīvotāju vidū vecumā no 45 līdz 59 gadiem), kuru integrēšanai darba tirgū būtu nepieciešamas atšķirīgas metodes. Jauniešu vidū būtiskākā nepieciešamība - izglītības un prasmju līmeņa paaugstināšana, profesionālās kvalifikācijas ieguve un praktisko iemaņu attīstība, savukārt gados vecāko bezdarbnieku integrācijai darba tirgū jānodrošina to iegūto prasmju nepārtraukta papildināšana mūžizglītības ietvaros.

(276) ES Padome 2013.gada 29.maijā ir izvirzījusi rekomendāciju Latvijai "Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācekļa prakses kvalitāti un pieejamību". Garantijas jauniešiem mērķis ir nodrošināt, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, saņem kvalitatīvu darba, izglītības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu. Latvijas stratēģiskais politikas ietvars jauniešu nodarbinātības veicināšanai, izmantojot jauniešu garantijas, 2020.gadam noteikts Jauniešu garantijas īstenošanas plānā.

(277) Lai samazinātu augsta bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes iestāšanās riskus (t.sk. jauniešiem) nākotnē, kā arī strukturālā bezdarba riskus saistībā ar bezdarbnieku zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, ar ESI fondu atbalstu ir nepieciešams turpināt īstenot bezdarbnieku, īpaši jauniešu un personu ar zemu vai neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, aktivizēšanas un prasmju un kvalifikācijas pilnveides pasākumus, nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti, novēršot risku personām kļūt ekonomiski neaktīvām. ES fondu atbalstu plānots sniegt arī darba drošības uzlabošanai un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanai, tādējādi atbalstot darbaspēka piedāvājuma un pielāgošanās procesu. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros, ESF finansējums plānots arī EURES aktivitātēm ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai.

(278) Lai atbilstoši ES Padomes rekomendācijām sekmētu Stratēģijas "Eiropa 2020", NRP un NAP 2020 mērķu sasniegšanu, ar ESI fondu atbalstu ir nepieciešams turpināt īstenot bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, kā arī nodrošināt šo pasākumu mērķtiecību un efektivitāti.

(279) Rezultātā ar ESI fondu, līdztekus ar valsts investīciju, palīdzību tiks sekmēts nodarbinātības līmeņa pieaugums, veicinot bezdarbnieku, īpaši, ilgstošo bezdarbnieku un jauniešu integrēšanu darba tirgū un samazinot darbaspēka zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām.

(280) Nodarbinātība, tostarp darbību dažādošana, un ar tās sekmēšanu saistītā teritorijas attīstība veicināma Baltijas jūras piekrastē, kas vienlaikus ir arī zivsaimniecībai nozīmīga teritorija (tajā atrodas vairāk kā 78% zivsaimniecībā nodarbināto), lai nodrošinātu iespējas, tai skaitā zivsaimniecībā iesaistītajiem, ES virzoties uz maksimālā zvejas ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķu sasniegšanu.

(281) ELFLA ietvaros atbalsts tiek plānots jaunu uzņēmumu radīšanai un nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstībai lauku teritorijās (skatīt pielikumā "LAP 2014-2020 pasākumu īstenošanas karte") .

(282) Ņemot vērā iepriekš minētos izacinājumus, tematiskā mērķa ietvaros ar ESF, ELFLA un EJZF finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. bezdarbnieki ar darba tirgus prasībām neatbilstošu kvalifikāciju un jaunieši, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, ar ESF atbalstu iegūst darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju, prasmes vai darba pieredzi (ESF);

2. ar informācijas un finansiālu atbalstu ir sekmēta bezdarbnieku un darba meklētāju, īpaši jauniešu, mobilitāte gan reģionālā, gan ES līmenī, mazinot darba tirgus reģionālās atšķirības (ESF);

3. izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma un uzlaboti aktīvās nodarbinātības politikas pasākumi atbilstoši darba tirgus prasībām, tādējādi nodrošinot sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā (ESF);

4. papildus nodarbinātības situācijas kvantitatīvajiem rādītājiem uzlabota darba tiesību un darba aizsardzības situācija bīstamo nozaru uzņēmumos (ESF);

5. sekmēta gados vecāku cilvēku ilgāka palikšana darba tirgū (ESF);

6. veicināta jauno uzņēmumu radīšana un attīstīti nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumi lauku teritorijās, pārstrukturētas mazās lauku saimniecības (ELFLA);

7. veicināta vietējā nodarbinātība un lauku uzņēmējdarbība, izmantojot LEADER pieeju (ELFLA);

8. sekmēta nodarbinātība zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumu ietvaros (EJZF).

Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

Nacionālie Stratēģijas ES 2020 mērķi

Samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru līdz 21% 78 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku

73% no iedzīvotājiem vecumā 20 - 64 gadiem jābūt nodarbinātiem.

ES Padomes ieteikums

Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti.

Reformēt sociālās palīdzības sistēmu nodrošinot mērķētākus pasākumus iesaistīšanai darba tirgū79.

Īstenot pasākumus bērnu nabadzības mazināšanai

(283) KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda nodarbinātības un sociālās iekļaušanas ieguldījumu stratēģija noteikta Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, un Nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas ietvars iekļauj sevī arī ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijas komponenti, kas ir definēta "Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā". "Informatīvais ziņojums par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.-2020.gadam" iezīmēs valsts un pašvaldības institūciju, biedrību un nodibinājumu un citu sabiedrisko resursu pasākumus šīs īpašās mērķa grupas iekļaušanai sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū. Latvijas valsts stratēģiskās politikas ietvars veselības jomā, kas t.sk. nosaka sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto cilvēku piekļuves uzlabošanu veselības pakalpojumiem, tādējādi mazinot nabadzības risku, tiks noteikts aktualizētajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014-2020.gadam (šobrīd ietvars noteikts "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam"), atbilstoši plānotajam investīciju periodam. Plānotie ieguldījumi sociākajā un veselības infrastruktūrā atspoguļoti pielikumā "Plānotie ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā" un "Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkls" (pielikums Nr. 5).

(284) ES fondu atbalsts pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi plānots, ievērojot Eiropas Kopējās vadlīnijas un Rokasgrāmatu par ES fondu izmantošanu, lai īstenotu pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi80. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, 2014.-2020.gada plānošanas periodā ERAF ieguldījumi plānoti tikai sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, atsakoties no investīcijām ilgstošās aprūpes institūcijās, un deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupas būs pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

(285) Pētījums "ES fondu ieguldījumu un ietekmes uz plānošanas dokumentos noteiktās horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu izvērtējums" 81 iesaka sekmēt nodarbinātības infrastruktūras attīstību, kas ir pamatnosacījums personu ar invaliditāti neatkarībai un vienlīdzībai ar citiem. Nodrošinot personu ar invaliditāti tiesības uz darbu un sniedzot iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, tiks sekmēta personu ar invaliditāti kā nepietiekami izmantotā darbaspēka resursa iekļaušana darba tirgū82. Nabadzības līmeņa mazināšanas un diskriminācijas novēršanas ietvaros ir būtiski nodrošināt arī ekonomiski neaktīvo (darbspējīgas personas, kas nav reģistrētas nodarbinātības dienestos kā darba meklētāji) un dažāda veida diskriminācijai pakļauto sabiedrības grupu - invalīdu, pirmspensijas vecuma cilvēku, etnisko minoritāšu, cilvēku ar vājām valsts valodas zināšanām, u.c. integrāciju sabiedrībā un to pienesumu tautsaimniecībā, tos integrējot darba tirgū.

(286) Lai risinātu notiesāto efektīvu iekļaušanos darba tirgū, būtiski ir veikt ieslodzīto un bijušo notiesāto resocializāciju (komplekss resocializācijas instrumentu un pasākumu kopums, kas vērsts uz izglītības līmeņa un profesionālās kompetences palielināšanu, lai bijušais ieslodzītais integrētos sabiedrībā un darba tirgū), palielinot viņu iesaistīšanos darba tirgū pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

(287) Veselību veicinoši pasākumi, veselības pakalpojumu pieejamības un to kvalitātes uzlabošana, kā arī atbilstošu sociālo pakalpojumu pieejamība (sociālā rehabilitācija) ir viens no galvenajiem faktoriem nabadzības novēršanai un sniedz lielu ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. OECD aprēķini norāda, ka ar katru sagaidāmā mūža gada pieaugumu IKP pieaug par līdz pat 4%.83 Līdz ar to ekonomisko izaugsmi iespējams nodrošināt, mērķtiecīgi uzlabojot sabiedrības veselību un nodrošinot iedzīvotājiem iespēju palikt aktīviem un saglabāt labu veselību pēc iespējas ilgāk.

(288) Svarīgi ir ne tikai tas, cik liels finansējums tiek ieguldīts veselībā, bet arī, kā tiek veikti ieguldījumi, nodrošinot veikto ieguldījumu efektivitāti84 un pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei un izmantojot publisko finansējumu efektīvi.85 Reformu pēctecība tiks īstenota, izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, lai samazinātu diagnostiskā darba pieejamības un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanas problēmas valstī, un lai būtiski samazinātu vidējo laiku līdz diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpe un garīgā veselība) veselības jomu ietvaros, būtiski ir pilnveidot primāro veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai un uzlabot šo pakalpojumu pieejamību. Tādejādi samazinot iedzīvotāju saslimstības pieauguma tempu ilgtermiņā, invaliditāti un priekšlaicīgu mirstību, jo īpaši, atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Lai ekonomētu resursus sekundārā un terciārajā veselības aprūpē un atslogotu šo aprūpes līmeņu pakalpojumu sniedzēju darbu, primārā veselības aprūpes līmenī ir jānodrošina, lai konsultācijas slimību profilaksei ir pieejamas pie ģimenes ārsta, īpašu uzsvaru liekot uz ģimenes ārstu darbu ar sociālās un teritoriālās atstumtības, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Kā arī, izstrādājot un ieviešot veselības tīklu attīstības vadlīnijas, tiks pievērsta liela uzmanība reģionālās nevienlīdzības mazināšanai kontekstā ar veselības aprūpes pieejamību.

(289) Latvijā daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu un teritoriālās nevienlīdzības dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama.86 Lai uzlabotu esošo situāciju, nepieciešami mērķēti pasākumi īpaši tiem iedzīvotājiem, kas pakļauti sociālās vai teritoriālās atstumtības riskam, lai uzlabotu šo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes un veselības veicināšanas pasākumiem. Papildus ļoti svarīgi ir mērķtiecīgi uzlabot sadarbību starp sociālo un veselības jomu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības novecošanos, kas ir būtisks vidēja un ilgtermiņa izaicinājums sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jomā visā Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanās pati par sevi nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu pieprasījumu ietekmējošu faktoru, tomēr hronisko saslimšanu pieaugums, vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, zemais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu līmenis Latvijā (salīdzinoši ar ES vidējo rādītāju) 87 rada risku, ka nākotnē pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem palielināsies, līdz ar to nepieciešams nodrošināt mērķtiecīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumus, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veicinot veselīgu dzīvesveidu un nodrošinot aktīvu novecošanos.

(290) Nepieciešams uzlabot ģimenes ārsta, māsu un citu veselības aprūpes speciālistu teritoriālo pieejamību un pakalpojumu kvalitāti, īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem reģionos, sevišķu uzmanību pievēršot teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu,nepietiekamu veselības aprūpes speciālistu pieejamību88 un lielāku sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru. Pasākumi ļaus risināt situāciju Latvijā, kur salīdzinājumā ar citām ES valstīm, pastāv vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā, īstenojot pasākumus personāla piesaistei darbam reģionos.89 Tāpat jāņem vērā, ka nepieciešams risināt nevienlīdzīgu veselības aprūpē iesaistītā personāla izvietojumu reģionos un attīstīt cilvēkresursu plānošanas mehānismus, tai skaitā sagatavojot augstas specializācijas medmāsas un paaugstinot ģimenes ārsta pieejamību reģionos, kur to pieejamība ir zema90. Tiks uzlabota veselības aprūpes personāla sniegto pakalpojumu teritoriālā pieejamība lauku iedzīvotājiem, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri zemu ienākumu, fiziskā stāvokļa dēļ nav spējīgi saņemt savlaicīgu veselības aprūpi, kā arī mobilo brigāžu pakalpojumu pieejamību un nepieciešamo mājas aprūpi šādiem pacientiem reģionos. Lai pārorientētu veselības aprūpes sistēmu no ārstēšanas slimnīcā uz primāro un ambulatoro līmeni, veselības tīklu attīstības vadlīniju prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselība) veselības jomu ietvaros jādefinē stacionāro un ambulatoro pakalpojumu plānošanas principi, izstrādājot veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu, teritoriālā izvietojuma un sniedzamā pakalpojuma apjoma plānošanas kritēriji, kā arī kritēriji sniegto pakalpojumu kvalitātei, t.sk. jādefinē ārstniecības procesā iesaistīto mediķu kompetences visos aprūpes līmeņos, attiecīgi nodrošinot veselības aprūpes un veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamību, cilvēkresursu attīstību veselības jomā, un infrastruktūras uzlabošnu efektīvas veselības aprūpes sistēmas kontekstā.

(291) Tiks īstenoti veselības veicināšanas un slimības profilakses pasākumi, liekot uzsvaru uz vietējās sabiedrības (community based) mērķētiem pasākumiem, attīstot slimību profilakses pakalpojumu sniegšanas iespējas, kur svarīga ir ģimenes ārsta loma agrīnajā posmā, informējot par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā.

(292) ESF un ERAF ieguldījumi, līdztekus valsts un pašvaldību investīcijām, ko paredz NAP 2020, palīdzēs paplašināt institūcijām alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot infrastruktūru un cilvēkresursus, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes un nodrošinātu uz personu vērstus pakalpojumus, tādējādi sekmējot augstāk minētās ES Padomes ieteikumu īstenošanu.

(293) Attiecībā uz ELFLA, iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības. Līdz ar to, ELFLA un EJZF ietvaros plānots izmantot LEADER vai Sabiedrības virzītu vietējās attīstības pieeju, kā arī ELFLA ietvaros plānoti atbalsta pasākumi mazo saimniecību attīstībai.

(294) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un diskrimināciju" ietvaros ar ERAF, ESF un ELFLA finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. paplašināta uz personu vērstu pakalpojumu pieejamība, attīstīta infrastruktūra un izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem (ERAF);

2. attīstīta infrastruktūra personu ar garīga rakstura traucējumiem aprūpes nodrošināšanai dzīvesvietā, attīstīts ārstniecības iestāžu tehniskais nodrošinājums, kas veicina pakalpojumu pieejamību mērķa grupām, izveidots asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonds bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (ERAF);

3. samazinājusies priekšlaicīga (līdz 64.g.v.) mirstība galveno nāves cēloņu dēļ (ERAF);

4. nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, jo īpaši, sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, t.sk. attālinātajos reģionos (ERAF);

5. sekmēta ilgstošo bezdarbnieku un citu nelabvēlīgākā situācijā esošo (t.sk. ieslodzīto un bijušo ieslodzīto u.c. veida diskriminācijas un sociālā atstumtības riskam pakļauto) darbspējīgā vecuma iedzīvotāju integrācija darba tirgū (ESF);

6. pilnveidota profesionāla sociālā darba prakse darbam ar riska situācijā esošām personām (ESF);

7. nodrošināta cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu pāreja no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi (ESF);

8. uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sociālās. teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, t.sk. tiem, kuri dzīvo attālinātajos reģionos (ESF);

9. sekmēta iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, tādējādi mazinot galveno slimību riska faktoru izplatību (ESF);

10. nodrošināta ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijas un iemaņu uzlabošana atbilstoši identificētajām cilvēkresursu veselības jomā attīstības vajadzībām (ESF);

11. veicināta iedzīvotāju sociālā iekļaušana, uzņēmējdarbības attīstība, kultūras pakalpojumu dažādošana, attīstot LEADER pieeju (ELFLA).

Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

Nacionālie Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi

Skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars (vecuma grupā 18-24 gadi, %) ir 13,4%

Iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību ir 34-36%.

ES Padomes ieteikumi

Uzlabot jauniešu nodarbināmību, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot māceklības kvalitāti un pieejamību.

Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.

(295) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, ieguldījumus profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes pilnveidei plānots veikt, ievērojot Viedās Specializācijas stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes. Lai nodrošinātu indivīda profesionālo un sociālo prasmju atbilstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tiks veicināta uzņēmējspēju attīstīšana visos izglītības līmeņos.

(296) Augstākā izglītība

(297) Lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību, darba tirgus un tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām ir nepieciešams uzlabot studiju programmu saturu sadarbībā ar darba devējiem, veicināt studiju programmu atpazīstamību ES valstīs, lai veicinātu ārvalstu studējošo piesaisti. Tšpst nepieciešams atbalsts augstākās izglītības institūciju īstenoto studiju programmu konsolidēšanai un zinātniskās darbības kvalitātes pilnveidei, īpaši STEM studiju virzienos; studiju programmu satura pilnveidei un ES valodās izstrādei un aprobācijai; pasniedzēju pasniedzēju piesaistei, un kvalifikācijas paaugstināšanai.

(298) Lai risinātu augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un iespēju nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību, tiks veicināta AII un zinātnisko institūciju virzība uz pieejamo resursu efektīvu kopēju izmantošanu, funkcionālo konsolidāciju un tiekšanos uz izcilību.

(299) Mūsdienīgu studiju un pētniecības apstākļu nodrošināšanai, ir nepieciešams turpināt modernizēt augstskolu darba telpas, lai veicinātu augstākās izglītības iestāžu tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, tajā skaitā radot vairāk STEM studiju vietu. Atbalstu STEM studiju programmu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos.

(300) Profesionālā izglītība

(301) 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks uzlabota profesionālās izglītības pieejamība, kas rada nodarbinātības iespējas un ir būtiska tautas saimniecības struktūras pilnveidošanai. Atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras, izveidei un uzlabošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk. lai nodrošinātu jaunu profesionālo izglītības programmu izveidi un īstenošanu.

(302) Lai optimizētu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu saskaņā ar Viedās izaugsmes stratēģiju, īstermiņa darba tirgus pieprasījumam, izmaiņām strauji mainīgajās tehnoloģijās, kā arī nodrošinātu to pieejamību dažādām mērķa grupām, profesionālās izglītības programma tiks pārstrukturēta elastīgajos mācību moduļos - profesionālās izglītības programmu sastāvdaļās ar noteiktu mācīšanās mērķi, uzdevumiem un mācību rezultātiem. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem nepieciešams turpināt profesionālo izglītības sistēmu reformas, ieviešot jaunas vai uzlabojot esošās praktiskās apmācības shēmas. Tiks nodrošinātas darba pieredzē un praksē balstītu mācību attīstība profesionālajā izglītībā, attīstot sadarbību ar uzņēmumiem un pilnveidojot personāla prasmes un mācību saturu. Nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti darbam ar pieaugušiem un sadarbību ar darba devējiem, t.sk.izstrādājot pieaugušo izglītības programmas, lai nodrošinātu darba tirgu ar attiecīgām prasībām atbilstošu darba spēku.

(303) Plānoti stbalsta pasākumi profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu praktisko iemaņu pilnveidei, pasākumi iekļaujošas un individuālo spēju attīstošas izglītības attīstībai, tajā skaitā jauniešu ar speciālām un īpašām vajadzībām iekļaušanas pasākumiem un pasākumiem izglītojamo mācību grūtību un mācīšanās traucējumu diagnosticēšanā, nepieciešamā pedagoģiskā personāla un atbalsta personāla nodrošināšana. Atbalsts tiks sniegts profesionālās izglītības satura pilnveidei, kas nodrošinās EQAVET kvalitātes prasību un Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešanu Latvijā.

(304) Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, it sevišķi specifiskām izglītojamo grupām, piem., priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti, nepieciešami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Nozīmīga loma būs atbalstam karjeras izglītības pasākumiem profesionālās izglītības iestādēs sadarbībā ar darba devējiem.

(305) Vispārējā izglītība

(306) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1. - 6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai.

(307) Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:

1. sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas (5.līdz 6.gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs;

2. vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā, nodrošinot izglītības iestādes optimālu sasniedzamību un iegūstamās izglītības kvalitāti. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem, vērtējama arī profesionālo izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā.

(308) Līdz 2020.gadam visiem bērniem un jauniešiem tiks nodrošināta kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamība, kā arī plašākas un daudzveidīgas iespējas tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un attīstīt savas individuālās spējas. Atbalsts tiks sniegts kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās izglītības satura izstrādei un aprobācijai, karjeras izglītības attīstībai, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei izglītojamo iekļaujošas un individuālo spēju veicinošas izglītības attīstībai, kā arī preventīvu pasākumu īstenošanai izglītības pieejamībai nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.

(309) Ievērojot to, ka uz 2012.gadu Latvijā identificēti 37 600 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, kas no kopējā jauniešu skaita attiecīgajā vecumā veido aptuveni 15%, ir būtiski sniegt atbalstu pasākumiem, kas novērš priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu, sniedzot atbalstu metodisko un mācību materiālu izstrādei un pasākumu veikšanai iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējā izglītības sistēmā un izglītojamo spēju attīstībai, kā arī visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa izstrādei un īstenošanai mācību kvalitātes uzlabošanai. Pānots atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai, tādējādi mazinot šo bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un priekšlaicīgu skolas pamešanu.

(310) Izglītībā iesaistīto dalībnieku skaita paaugstināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai būtiska ir skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, nodrošinot atbalstu mācību programmu apguvē un atbilstošu aprīkojumu.

(311) Karjeras izglītība

(312) ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014-2020.gadam plānots atbalsts karjeras atbalsta pasākumiem visos izglītības līmeņos, tajā skaitā integrējot tos izglītības sistēmā, nodrošinot karjeras vadības prasmju apguvi ikvienam izglītojamajam, nodrošinot sadarbību ar darba devējiem, kā arī sadarbībā ar augstskolām īstenotus pasākumus skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, lai kāpinātu nākotnes STEM studentu plūsmu.

(313) Karjeras atbalsta pasākumu ietvaros tiks nodrošināta informatīvās un metodiskās bāzes attīstība, lai nodrošinātu atbalstu karjeras izglītības īstenošanas jautājumos, nodrošinātas karjeras konsultācijas izglītojamajiem izglītības iestādēs, kā arī īstenoti citi karjeras atbalsta pasākumi. Karjeras attīstības pasākumu īstenošanā īpaši tiks veicināta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, tehniskas un intelektuālas jaunrades pasākumu īstenošana saistībā ar dabas zinātnēm, matemātiku un informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm un tehnoloģijām, ražošanu un būvniecību, veselības aprūpi un vides aizsardzību, kā arī profesiju stereotipu mazināšana un jauniešu motivācijas paaugstināšana apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums.

(314) Mūžizglītība

(315) Lai veicinātu mūžizglītības pieejamību un izmantošanu, plānots paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, t.sk. izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Lai sekmētu pilnvērtīgu personības attīstību un ļautu cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām, kā arī savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu nodarbināto personu konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, tiks nodrošināta iespēja nodarbinātām personām pilnveidot savas kompetences, paaugstināt profesionālo kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām, kā arī tiks sniegts atbalsts karjeras konsultēšanas pakalpojumiem.

(316) Ņemot vērā iepriekš minētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros ar ERAF, ESF un ELFLA finasējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. veicināta visu līmeņu izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, kā arī veicināta skolēnu motivācija un interese mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju (ERAF);

2. nodrošināta studiju un zinātniskā darba bāzes koncentrācija STEM studiju virzienos un vienotā doktorantūrā (ERAF);

3. palielināts pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītības pakāpē studējošo skaits koledžās STEM programmās (ERAF);

4. palielināts doktorantu skaits kopīgajās doktorantūras studiju programmās (ERAF);

5. modernizētas profesionālās izglītības programmas (ERAF);

6. sakārtots pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīkls, nodrošinot izglītojamo proporcijas palielināšanos pret pedagogu skaitu (ERAF);

7. mazināta augstākās izglītības programmu sadrumstalotība un veicināta tās atbilstība tautsaimniecības izaugsmei (ESF);

8. paaugstināts Latvijas skolēnu sniegums (STEM un lasītprasme) starptautiski salīdzināmos pētījumos (ESF)

9. samazināts obligātajā izglītības vecumā (7-18 gadi) no izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmas atskaitīto izglītojamo skaits un no profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas atskaitīto profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu (vecumā līdz 25 gadiem) skaits (ESF);

10. palielināta iedzīvotāju (25-64 gadu vecumā) iesaistīšanās mūžizglītības pasākumos (ESF);

11. palielināts audzēkņu īpatsvars, kas apguvuši darba vidē balstītas mācības (ESF);

12. uzlabotas lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārtikas nozares speciālistu zināšanas un prasmes un veicināta sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, vienlaikus paaugstinot minēto nozaru konkurētspēju un produktivitāti (ELFLA).

(317) Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, šo rezultātu sasniegšana nav atkarīga tikai no ERAF, ESF un ELFLA fonda finansējuma bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus.

Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

ES Padomes ieteikums Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu

(318) Lai nodrošinātu tiesu varas efektivitāti un neatkarību Latvijā, ir nepieciešams nodrošināt tiesu varas institūciju cilvēkresursu profesionālā kvalifikācijas paaugstināšanu, organizējot to nošķirti no valsts pārvaldes cilvēkresursu organizēšanās un apmācību nodrošināšanas. Lai risinātu EP ieteikumos identificētās problēmas, tiks izstrādātas Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

(319) Lai veicinātu ātrāku lietu izskatīšanu un lietu atlikuma (neizskatīto lietu) skaita samazināšanos, nepieciešams nodrošinot darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumus un ieviest alternatīvos strīdu risināšanas veidus, kā rezultātā ne tikai samazinātos "iesaldēto" līdzekļu apjoms, kuri atgrieztos tautsaimniecībā, bet arī tiktu veicināta administratīvā sloga mazināšana publisko pakalpoju saņēmējiem, iedzīvotājiem.

(320) Piedāvātie risinājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai veicinās gan tiesvedības procedūru efektīvāku attīstību, gan lēmumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi veidojot tautsaimniecības attīstību atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un nodrošinot ES finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu

(321) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju un biznesa vides turpmāku attīstību, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tās attīstību kavējošo faktoru novēršanai un ar to saistīto problēmu risināšanai, it īpaši tas attiecas uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti, administratīvā sloga novēršanu uzņēmējdarbības veikšanā, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, korupcijas risku mazināšanu un darba tirgus prasībām atbilstošu kompetenču attīstīšanu nodarbinātajiem.

(322) Ņemot vērā augstāk minēto, ir paredzēts izveidot un ieviest mērķtiecīgu profesionālo kompetenču attīstīšanas programmu uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, veicinot valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, ES fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, kā arī IKT izmantošanu, stimulējot tiesisku pārvaldību, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientēta publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu saimnieciskās darbības veikšanai.

(323) Tematiskā mērķa ietvaros, veicinot tautsaimniecības attīstībai atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un attīstot uzņēmējdarbībai draudzīgas pārvaldes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes līmeni, risinot ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, ar ESF finansējuma atbalstu ir plānots sasniegt šādus rezultātus:

1. samazināts civillietu skaits 1.instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas termiņā ilgāk par vienu gadu (ESF);

2. valsts pārvaldē nodarbinātie paaugstinājuši kvalifikāciju labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta un korupcijas novēršanas jomās.;

Tabula 1.3.2.: ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums.

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

1.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju Uzlabojot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi NRP mērķis

līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.

NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā:

- mazs nodarbināto skaits P&A (P&A strādājošo skaits PLE 2010.gadā - 0,57% no nodarbinātajiem, savukārt, piemēram, Lietuvā 0.88, savukārt Somijā - 2,28%, vidējais ES -1,15%);

- zinātnieku novecošanās (42% no Latvijas akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem) un jauno speciālistu piesaiste nenodrošina akadēmiskā un zinātniskā personāla ataudzi;

- nepieciešams novērst izcilu prātu aizbraukšanu un piesaistīt jaunus akadēmiskos spēkus augstākajā izglītībā un zinātnē.

- mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai.

- ne liela disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām, salīdzinot ar attīstītajām valstīm;

- salīdzinoši liels zinātnisko institūtu skaits, kas sadrumstalo pieejamo atbalstu.

ES padomes rekomendācija: nepieciešams izstrādāt un īstenot efektīvu pētniecības un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads).

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvai "Inovāciju savienība" dalībvalstīm ir jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros.

Pamatojoties uz iepriekšminēto investīcijas P&A ir jākoncentrē saistībā ar Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotajam valsts attīstības potenciālam un konkurētspējīgajām nozarēm, kā arī ņemot vērā BJRS noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

Sekmējot uzņēmumu ieguldījumu inovācijā un pētniecībā un veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, P&I centriem un augstākās izglītības sektoru, jo īpaši sekmējot preču un pakalpojumu attīstību, tehnoloģiju apmaiņu, sociālās inovācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklošanu, kopu izveidi un tiešu inovāciju ar viedās specializācijas palīdzību, atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, pilotiekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un svarīgāko pamattehnoloģiju pirmo ražošanu, kā arī universālo tehnoloģiju izplatīšanu NRP mērķis

līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.

NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā:

- vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem un tehnoloģiju pārnese;

- vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls;

- Latvijas biznesa struktūra galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt P&A, un vidēji zems augsto tehnoloģiju sektors;

- nepietiekams P&A veikto gan privāto, gan publisko resursu ieguldījumu apjoms.

ES padomes rekomendācija: nepieciešams izstrādāt un īstenot efektīvu pētniecības un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads).

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvai "Inovāciju savienība" dalībvalstīm ir jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros.

Atbilstoši EK padomes 2012.gada viedoklim, Latvija tiek raksturota kā valsts ar ļoti vāju inovāciju aktivitāti, tiek raksturots zems sadarbības līmenis starp izglītību, zinātni un biznesu. Latvijai ir viszemākie izdevumi P&A sfērā starp ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešamas investīcijas šajā sfērā.

Vienlaikus Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2013.gads) rezultātā ir secināts, ka būtiskākās tirgus nepilnības inovatīvu MVK attīstībai Latvijā ir pieeja riska kapitāla finansējumam.

Investīcijas P&TA&I 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veiktas atbilstoši Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. - 2020. gadam un saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, kas paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attiestības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām Atbilstoši NRP noteiktajam platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstība tiks īstenota, ņemot vērā ES ieteikumus un tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās neeksistē efektīva konkurence un kur nākamās paaudzes tīkli bez publiskā atbalsta (ES fondu vai valsts) tuvākajā laikā netiktu realizēti. Projektu realizācija tiks veikta tādā intensitātē, lai negatīvi neietekmētu konkurenci un nedotu kādam elektronisko sakaru komersantam konkurences priekšrocības.

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēs interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.

Atbilstoši Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstības koncepcijai 2013.-2020.gadam galvenais mērķis ir likvidēt šaurās vietas, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu. Ir jāveic visa platjoslas tīkla vispārēja uzlabošana un jāizveido digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformas, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.

Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu, pārvarot organizatoriskos, tehniskos un semantiskos šķēršļus. Digitālais vienotais tirgus saglabājas kā Digitālās programmas Eiropai vadmotīvs. Eiropadome 2013.gada oktobra secinājumos ir uzsvērusi Digitālā tirgus, atvērto datu un IKT risinājumu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējas izaugsmei.

ES padomes ieteikums (2013.g.) Nr.6 vērsts uz nepieciešamību pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Attiecīgi nepieciešami pilnveidojumi arī attiecībā uz IKT izmantošanu tiesu sistēmas jomā.

NRP minētais izaicinājums:

- informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība un digitālā vienotā tirgus ieviešana

Atbilstoši Informācijas Sabiedrības pamatnostādnēm 2014-2020 publisko pakalpojumu sniegšana elektroniskā vidē, ietverot pārvaldes darbības procesu maiņu, ir viens no ekonomiskā potenciāla celšanas stūrakmeņiem. E-pārvaldes pakalpojumi jāattīsta, dodot uzņēmējiem iespēju veidot un vadīt uzņēmējdarbību jebkur Eiropā, neatkarīgi no to atrašanās vietas, un ļaujot iedzīvotājiem studēt, strādāt, apmesties uz dzīvi un iet pensijā jebkur ES. Lai to pilnvērtīgi īstenotu, Latvijai jānodrošina e-pārvaldes nacionālo risinājumu sadarbspēja ar ES risinājumiem, kā arī jāizveido saturs pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājums informācijas apmaiņai dažādās nozarēs, kā arī jānodrošina, lai valsts pārvaldes dati būtu tehniski un tiesiski pieejami, tie būtu publiski pieejami, kā arī tiktu sekmēta to izmantošana jaunu risinājumu radīšanā.

3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju Sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu izveidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru palīdzību NRP mērķis (kontekstā ar stratēģiju "Eiropa 2020") ir sniegt finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai, atvieglot piekļuvi kredītiem un sniegt atbalstu riska investīcijām, kā arī sniegt atbalstu inovatīviem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā un palielināt inovatīvo uzņēmumu skaitu.

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas.

Atbilstoši NIP 2014-2020 un Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem attīstības virzieniem, kā arī ņemot vērā BJRS noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu investīcijas šīs prioritātes ietvaros nepieciešams koncentrēt kvalitatīviem infrastruktūras risinājumiem tai skaitā modernu un vajadzībām atbilstošu industriālo zonu un telpu pieejamība, apstrādes rūpniecības komersantiem darbības attīstīšanai un paplašināšanai, kā arī atbalstam jaunu, dzīvotspējīgu komersantu veidošanai un attīstībai.

Vienlaikus Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2013.gads) rezultātā ir secināts, ka būtiskākās tirgus nepilnības MVK Latvijā ir pieeja finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai, mikrokredītiem, eksporta darījumu un aizdevumu garantijām.

Atbalstot MVK spēju iesaistīties izaugsmes un inovācijas procesos NRP mērķis ir piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu resursu pieejamību Latvijas ekonomikas attīstībai un sasniegtu augstāku produktivitātes līmeni.

NRP izaicinājumi: NRP izaicinājumi: liels MVK īpatsvars eksporta struktūrā - sarežģīta mārketinga aktivitāšu īstenošana ārvalstīs. Neliela ārvalstu investīciju plūsma, it īpaši uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības nozarēs, iekšējā tirgus nespēja nodrošināt pieprasījumu.

Saskaņā ar NIP 2014-2020 identificētajiem izaicinājumiem, rūpniecības modernizācija, kuras pamatā ir jauno tehnoloģiju attīstība, izvirza lielākas prasības darbaspēka kvalitātei un profesionālai mobilitātei. Kvalificētā darbaspēka pieejamība kļūst par nozīmīgu ražošanas attīstības faktoru, tādējādi darbaspēka kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir būtiska MVK konkurētspējas nodrošināšanai un attīstībai. Attiecīgi šīs prioritātes ietvaros investīcijas jākoncentrē, lai veicinātu Latvijas produktu pieprasījumu ārvalstīs, tai skaitā Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību, apmeklētāju piesaisti un kvalitatīvu liela mēroga starptautisku pasākumu organizēšanas vietu, komersantu sadarbību ārvalstu pasūtījumu iegūšanā un izpildē un iekļaušanos piegādes ķēdēs, tādējādi stiprinot MVK konkurētspēju un sekmējot kā BJR stratēģijas ieviešanu tā arī ES 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanu.

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos (KF). ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.

NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. NRP mērķi: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%. Rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Būtiski gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā komersantu vajadzībām.

Energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt ekonomikā būtiskas nozares, jo izejvielu izmaksas ietekmē gan vietējos, gan ārvalstu ražotājus vienādi, taču enerģijas izmaksas atšķiras atkarībā no valsts.

Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā (ERAF). ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.

NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam noteikts mērķis samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no pašreizējā 220-250 kWh/m2/gadā uz 150 kWh/m2/gadā 2020.gadā.

Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums sākot no 2014.gada ik gadu renovēt trīs procentus no tām centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, kas neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.

Izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora - dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju kopplatībā 38 milj. m2. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika būtiski paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām un ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods kavē iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.

Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (ERAF). ES padomes rekomendācija: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.

NRP izaicinājumi: energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana. NRP mērķis: palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40% 2020.gadā. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk nekā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem. Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km un zudumi atsevišķos posmos var sasniegt līdz 30%.

Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas un nepietiekami tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto gan sabiedrisko, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsildei. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē - 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi.

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF). NRP izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, gan veicinot energoefektivitāti. Ieviešot ETL varēs tikt gan būtiski paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā, gan samazināts piesārņojums.

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF). NRP izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos arī pilsētu sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana - jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija. Tādējādi tiks būtiski samazināts gan gaisa, gan trokšņu piesārņojums pilsētā, veicināts energoefektīva transporta patēriņš, vienlaikus attīstot ērtu un videi draudzīgu sabiedrisko transportu, veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā.
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību Atbalstīt investīcijas, kas paredzēts, lai pielāgoties klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (ERAF) ES 2020 stratēģija pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un BJRS stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību, ņemot vērā, ka plūdi, kas varētu intensificēties un kļūt plašāki klimata pārmaiņu ietekmē vai pavasara palu ietekmē, t.sk. lietusgāžu izraisīti plūdi, apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai. Plūdu gadījumā var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs" Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, tajā skaitā, par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu.
Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām ir jāiegulda investīcijas dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Aglomerācijās ar CE>2000 nav nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem 100% apmērā, kā arī esošie tīkli nav atbilstošā kvalitātē.
Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicinot ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar tīkla "Natura 2000" un zaļās infrastruktūras palīdzību. (KF) Lai novērtētu dažādu pasākumu īstenošanas ietekmi uz vidi un nodrošinātu sabiedrībai un valsts institūcijām objektīvu informāciju par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošinātu vismaz 18 direktīvu un 6 konvenciju prasību izpildi, vides monitoringa programmu izpildes īstenošanu nepieciešams pilnveidot gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu izpildes īstenošanu.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams palielināt teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī pilnveidot jau izbūvēto infrastruktūru. ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nepietiekams, to raksturo fakts, ka 87% no Latvijā sastopamo ES nozīmes biotopu un 72% sugu aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs91.

  Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" 2014. - 2020.gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas nepieciešams veikt, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētās attīstības stratēģijām, un tūrisma pamatnostādnēs noteiktām tūrisma teritorijām ar augstāko tūrisma intensitāti, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu tūrisma produktu, vietējo kopienu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei.
Rīkoties, lai uzlabotu pilsētvidi, atdzīvinātu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.-2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās. ES dalībvalstis kopā ar EK ir sākušas veikt stratēģiskus pasākumus, lai iekļautu kultūras objektus plašākā politiskajā ietvarā attiecībā uz uzņēmējdarbību, inovācijām, kultūru un reģionālo attīstību.

Atbilstoši reģionālās attīstības pamatnostādnēm nepieciešams veicināt pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā.

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrās Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā (KF) NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas būtiskākajiem faktoriem.

Saskaņā ar Stratēģijā "Eiropa 2020" ietverto pamatiniciatīvu "Resursu ziņā efektīva Eiropa", Eiropas transporta politikas galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus, vienlaicīgi efektīvāk izmantojot resursus. Valsts galveno autoceļu tehniskais stāvoklis kopumā ir neapmierinošs un neatbilst ekonomiskas, drošas, komfortablas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām, un līdz ar to nevar tikt nodrošināta iekšējā sasniedzamība un mobilitāte labā kvalitātē, kas veicinātu līdzsvarotu valsts ekonomisko izaugsmi.

Konkurētspējīgas un resursu efektīvas transporta sistēmas izveidei ir izvirzīti vairāki būtiski mērķi, kas paredz vilces sistēmu izstrādāšanu un ieviešanu, multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšanu, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus, transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitātes palielināšanu ar informācijas sistēmām un uz tirgu balstītām iniciatīvām.

Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, baltajā grāmatā iecerēts līdz 2030.gadam izveidot pilnībā funkcionējošu ES mēroga multimodālu TEN-T "pamattīklu", kam jānodrošina efektīvi multimodāli savienojumi starp ES dalībvalstu galvaspilsētām un citām svarīgākajām pilsētām, ostām, lidostām un nozīmīgākajiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem, kā arī citiem galvenajiem ekonomikas centriem. Tam jābūt vērstam uz iztrūkstošo posmu aizpildīšanu - galvenokārt pārrobežu posmiem un problēmvietām/ apkārtceļiem, uz esošās infrastruktūras modernizēšanu un multimodālo termināļu izveidošanu jūras un upju ostās un uz pilsētu loģistikas konsolidācijas centriem. Pārvadājumiem lielos attālumos ir jāizveido labāki dzelzceļa/lidostu savienojumi. Jūras maģistrāles būs pamattīkla jūras dimensija.

Attīstīt visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamu dzelzceļu sistēmu. Dzelzceļa infrastruktūrai ir būtiska loma kopējā transporta attīstībā. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībai ir liela nozīme tranzīta attīstībā; kvalitatīvu un modernu dzelzceļa tehnoloģija ieviešana veicinās Latvijas dzelzceļa konkurētspēju, palielinot dzelzceļa pakalpojumu īpatsvara pieaugumu IKP. Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu attīstība ļaus nodrošināt lielāku pārvadājumu jaudu un pārstrādes spējas pieaugumu. Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9 km un 257,4 km no tiem ir elektrificēti92. Galveno dzelzceļa līniju elektrifikācija samazinās dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstinās konkurētspēja, piesaistīs papildus kravas, samazinās ārējās izmaksas un slodzi videi, kā arī nodrošinās atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras modernizācija ir būtiska iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, kā arī veicinās nodarbinātību, darbavietu sasniedzamību un palielinās videi draudzīga dzelzceļa transporta konkurētspēju iekšzemes pasažieru pārvadājumos.
Palielināt reģionālo mobilitāti ar sekundāro un terciāro transporta mezglu pievienošanu TEN-T infrastruktūrai (ERAF) NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas faktoriem, t.sk . uzsverot valsts reģionālo autoceļu sakārtošanas būtisumu

Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus, kā arī nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija. Reģionālo ceļi nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi, nodrošina reģiona iedzīvotāju ar pamatpakalpojumiem (veselības aprūpe, izglītība un sociālā palīdzība). Investīcijas reģionālajos ceļos plānotas reģionos, kuros ir sociālekonomiskais ieguldījums reģiona attīstībai un nodrošina industriālo zonu sasniedzamību.

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darba spēka mobilitāti Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām , tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā).

NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes 2013.gada rekomendācija: "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti

NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bezdarba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām.

Nepieciešams īstenot bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, nodrošinot uz konkrētu mērķa grupu orientētu piedāvājumu un veikto pasākumu efektivitāti.

Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no marginalizētām kopienām, tostarp ar Jauniešu garantijas shēmas īstenošanu NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā).

ES Padomes rekomendācija: "Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību.

Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū ar iniciatīvas "Jauniešu garantija" palīdzību, tādējādi jauniešiem nodrošinot 4 mēnešu laikā pēc skolas beigšanas iespēju saņemt kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos.

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā);

NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko ES 2020 stratēģijas īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7.pamatnostādne).

Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu "Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā"93, Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, jo īpaši, mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā.

9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā);

NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti".

NRP izaicinājumi: augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/ neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība.

Nepieciešams turpināt īstenot ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā.

Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: "Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību".

NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība, t.sk. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.

Nepieciešams uzlabot sociālo pakalpojumu un sociālā darba pieejamību un kvalitāti, t.sk. īstenojot pāreju no institucionāliem uz sabiedrībā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus unveicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā.

Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem NRP mērķi: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: "Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību".

NRP izaicinājumi - nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, t.sk. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.

Nepieciešams uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā, samazināt ilgstošās aprūpes institūcijās mītošo klientu skaitu, nodrošinot neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei nepieciešamos apstākļus un pakalpojumus.

10. Ieguldījumi izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžiglītībā Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp oficiālām, neformālām un neoficiālām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības NRP mērķis: līdz 2020.gadam panākt, lai mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem būtu mazāks par 13,4 %.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību.

NRP izaicinājumi: atbalsta trūkums (t.sk. pedagoģiskais) jauniešiem, uzsākot jaunu izglītības posmu; izglītības iestāžu novecojusī materiāltehniskā bāze, kas neveicina skolēnu motivāciju un interesi mācīties.

Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām NRP mērķis: augstākajā izglītībā līdz 2020.gadam līdz 34-36 % paaugstināt to iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība.

ES Padomes rekomendācija: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.

NRP izaicinājumi: nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas; apdraudēta studiju kvalitāte un kritiskās masas nodrošināšana; piedāvātās studiju programmas maz atbilsts darba tirgus vajadzībām. jāveicina starptautisko konkurētspēju.

Oficiālas, neformālas un neoficiālas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.

NRP mērķis: strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām

NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana;pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Tāpat pastāv ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem regulāri un bez lieliem pārtraukumiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas, iemaņas un prasmes mūžizglītības sistēmā

  Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.

NRP mērķis: strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām

NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Ieguldījums izglītībā, prasmju pilnveidošanā un mūžizglītībā, attīstot mācību un apmācību infrastruktūru NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.

ES Padomes rekomendācija: īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Turpmāk īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.

NRP izaicinājumi: nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze;

Ir nepieciešams turpināt izglītības infrastruktūras uzlabošanu un modernizāciju, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju.

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi. Ieguldījumi institucionālajās spējās un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību ES Padomes rekomendācija: pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu

NRP izaicinājums ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu kvalitāti, ko iespējams panākt ar tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām.

NRP izaicinājumi: veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu Stiprināt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kapacitāti.

1.4. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR)

Tabula Nr. 1.4.1. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem fondu dalījumā (kopējais savienības finansējums, ieskaitot izpildes rezervi)

Tematiskais mērķis

ERAF

ESF

KF

ELFLA

EJZF

JNI

Kopā

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

467 526 451

0

0

15 037 765

n.a.

0

482 564 216

2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

192 786 609

0

0

0

n.a.

0

192 786 609

3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

317 177 980

0

0

333 578 032

n.a.

0

650 756 012

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

297 510 457

0

194 269 095

40 134 995

n.a.

0

531 914 547

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

65 820 270

0

0

219 760 048

n.a.

0

285 580 318

6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

314 958 653

0

190 141 142

219 760 048

n.a.

0

724 859 843

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrās

235 480 959

0

924 307 628

0

n.a.

0

1 159 788 587

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

0

135 410 788

0

120 189 316

n.a.

29 010 639

284 610 743

9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

193 380 237

225 160 750

0

68 164 097

n.a.

0

486 705 084

10. Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

277 464 356

238 500 493

0

16 580 422

n.a.

0

532 545 271

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

0

18 063 357

0

0

n.a.

0

18 063 357

12. TP

39 180 554

21 453 613

40 682 135

41 372 559

 

0

142 688 861

Kopā

2 401 286 526

638 589 001

1 349 400 000

1 074 577 282

0

29 010 639

5 492 863 448

Tabula:1.4.2. Jauniešu nodarbinātības iniciatīva tematiskā mērķa Nr. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

JNI finansējums 29 010 639

(EUR)

ESF atbilstošais finansējums 29 010 639

(EUR)

Tabula:1.4.3. Finansējums Tehniskajai palīdzībai dalījumā pa reģionu kategorijām, kur attiecināms

Fonds Reģonu kategorija, kur attiecināms Tehniskās palīdzības finansējums (EUR) Tehniskās palīdzības īpatsvars kopējā finansējuma ietvaros (dalījumā pa fondiem un reģionu kategorijām, kur attiecināms)
ERAF Mazāk attīstīts reģions 39 180 554 1,6%
ERAF Pārejas reģions 0 0,0%
ERAF Attīstīts reģions 0 0,0%
ESF Mazāk attīstīts reģions 21 453 613 3,4%
ESF Pārejas reģions 0 0,0%
ESF Attīstīts reģions 0 0,0%
KF NA 40 682 135 3,0%
ELFLA NA 41 372 559 3,9%
EJZF NA 0 0,0%

Tabula 1.4.4. ESF finansējuma īpatsvars kopējā ERAF un ESF finansējumā

ESF finansējuma īpatsvars ERAF un ESF 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbvības programmās konverģences, reģionu konkurētspējas un nosarbinātības mērķiem. 19,50%
Dalībvalsts ESF minimālais īpatsvars 21,00%
ESF finansējuma īpatsvars kopējā ERAF un ESF finansējumā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. 21,01%

Tabula Nr.1.4.5.: Indikatīvais atbalsts klimata pārmaiņu mērķiem sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem(EUR)

Tematiskie mērķi

ERAF

ESF

KF

ELFLA

Kopā

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

0

0

0

0

0

2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

0

0

0

0

0

3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

0

0

0

0

0

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

293 254 836

0

129 158 095

3 690 000

426 102 931

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

65 820 270

0

0

60 590 000

126 410 270

6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

0

0

40 400 027

165 230 000

205 630 027

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrās

0

0

277 747 897

0

277 747 897

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

0

0

0

0

0

9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

0

0

0

0

0

10. Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

0

0

0

0

0

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

0

0

0

0

0

12. TP

0

0

0

0

0

Kopā

359 075 106

0

447 306 019

229 510 000

1 035 891 125

Kopējais indikatīvais finansējums klimata pārmaiņu mērķim - 1 035 891 125 EUR

Tabula Nr.1.4.6.: Indikatīvais atbalsts, kas pārnests no KLP 1.pilāra uz ELFLA (finansējums, uz kuru neattiecas izpildes rezerves aprēķins)

Tematiskais mērķis

ELFLA (EUR)

3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju

17 785 000

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

17 785 000

6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

70 025 500

1.5. Horizontālie principi

1.5.1. Partnerības princips

(324) FM Latvijā saskaņā ar valdības lēmumu ir atbildīga par PL sagatavošanu, iesaistot visas nozaru ministrijas un galvenos sociālos un sadarbības partnerus.

(325) FM konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem noritējušas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības iesaistes organizēšanu un nodrošināšanu, veidojot plānošanas dokumentus. Konsultāciju norise, veidojot PL notikusi, ņemot vērā šādus kritērijus:

1. sociālo un sadarbības partneru darbības pieredze PL un DP prioritāšu kontekstā;

2. informācijas plūsma starp FM un partneriem ir abpusēja;

3. partneri uzņemas atbildību par sadarbību ar vadošo iestādi un sniedz aktuālo informāciju FM, un informē biedrus un plašāku sabiedrību par aktualitātēm ES struktūrfondu plānošanā 2014.-2020. gadam.

(326) Partnerības princips abpusēji ir īstenots atbildīgi sniedzot, aktualizējot un analizējot informāciju, kas iekļauta PL. Informācijas sniegšana ir nodrošināta gan pēc Finanšu ministrijas, gan pēc partneru iniciatīvas dažādām sabiedrības grupām visā valsts teritorijā.

(327) EK ESI fondu regulās noteiktās partnerības principa ieviešanas pamatprasības nacionālā līmenī primāri tiek nodrošinātas LR normatīvo aktu regulējuma ietvarā, kur attīstības plānošanas un normatīvo aktu dokumentu saskaņošanas process ir noteikts 2007.gada 7.aprīļa MK noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis", un MK 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", kas paredz iespējas gan publiskās pārvaldes institūcijām, gan arī sociālajiem partneriem un biedrībām un nodibinājumiem izteikt iebildumus un priekšlikumus par plānošanas dokumentu projektiem to saskaņošanas procesā. Izrietoši no minētajiem MK noteikumiem šobrīd sabiedrības iesaiste esošajā plānošanas stadijā tiek organizēta sekojošās formās: piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs; piedaloties sabiedriskajā apspriedē; iesaistoties publiskajā apspriešanā; rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.

(328) 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros notikušas vairāk nekā 600 apmācības par līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, izstrādāti vairāk nekā 7300 dažādi materiāli, pētījumi, vadlīnijas, bukleti, atzinumi, rokasgrāmatas, kā rezultātā līdz 2012.gada 31.decembrim pabeigto projektu aktivitātēs piedalījušies vairāk kā 4400 nevalstisko organizāciju biedri un darbinieki un līdz 2013.gada 30.jūnijam 449 biedrību un nodibinājumi, kuri īstenoja vai turpina īstenot struktūrfondu finansētus projektus. Ievērojami pieaudzis biedrību un nodibinājumu skaits, kas ir parakstījušas MK sadarbības memorandu (salīdzinoši 2007.gada sākumā bija 90 biedrību un nodibinājumu, 2013.gada 30.jūnijā 352), kas nozīmē, ka biedrības un nodibinājumi ieņem arvien būtiskāku lomu, sniedzotkvalitatīvu pienesumu likumdošanas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos.

(329) KP fondu plānošanā iesaistītie sadarbības partneri tika noteikti, izveidojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda PUK, tās sastāvu pamatā balstot uz 2007.-2013.gada plānošanas perioda UK sastāvu un papildinot ar tiem sadarbības partneriem, kas bija ieinteresēti iesaistīties KP fondu plānošanas dokumentu izstrādē. PUK nolikumā tika noteikts, ka tā sastāvu ir iespējams papildināt, balstoties uz parteru izteikto vēlmi iesaistīties tās darbībā. Savukārt nosacījumi turpmākai partneru iesaistei, to atlases kritēriji tiks iestrādāti MK noteikumos par UK darbību. Ministriju sniegtajiem priekšlikumiem par plānotajām investīcijām iesniegšanai FM jābūt sagatavotiem sadarbībā ar sadarbības partneriem. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.pantu ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums prioritāri jāpiešķir atbilstoši NAP 2020 ietvaros definētajām valsts stratēģiskajām prioritātēm.

(330) NAP 2020 izstrādes ietvaros norisinājās diskusija par Latvijas attīstību, tās prioritātēm, mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. NAP 2020 tika izstrādāts, PKC sadarbojoties ar publisko pārvaldes institūciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī aktīvi līdzdarbojoties pilsoniskajai sabiedrībai - sociālajiem un sadarbības partneriem un sabiedrībai. No 32 NAP 2020 vadības grupas locekļiem puse dalībnieku pārstāvēja publisko sektoru un puse bija pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

(331) Attiecīgi PL sagatavošana tika uzsākta pēc diskusijas par NAP 2020 projektu ar sabiedrību un tā apstiprināšanas Saeimā 2012.gada 20.decembrī, uz kā pamata tika balstīta ESI fondu plānošana Latvijā.

(332) Partnerības princips PL un DP izstrādē nacionāli praksē tiek realizēts arī caur dažādiem atsevišķiem forumiem, kā, piemēram, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (nacionālā līmeņa trīspusējais sociālā dialoga forums), Reformu vadības darba grupa (krīzes rezultātā izveidota grupa valstij nozīmīgu reformu lēmumu pieņemšanai), Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome (pilsoniskās sabiedrības iesaiste valsts pārvaldes darbībā), tai skaitā apspriežot arī PL.

Partnerības platforma KP fondu, ELFLA un EJZF plānošanas procesā

(333) Pamatojoties uz ESI fondu 2014.-2020.gadam institucionālo ietvaru Latvijā:

1. KP fondu vadošā iestāde ir FM, kas atbildīga par KP fondu DP sagatavošanu un ieviešanu;

2. ELFLA un EJZF vadošā iestāde ir ZM, kas atbildīga par ELFLA un EJZF DP sagatavošanu un ieviešanu.

(334) Papildus publiskajām apspriedēm un atsevišķiem forumiem ar sadarbības partneriem, vadošās iestādes jau plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā kā papildu formu partnerības principa īstenošanai, un ESI fondu plānošanas dokumentu kvalitātes nodrošināšanai izveidoja PUK, ELFLA PUK un EJZF gadījumā diskusijas norisinājušās Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007.- 2013.gadam Uzraudzības komitejā (turpmāk - EZF UK).

(335) PUK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā tika iesaistīti ESI fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, nevalstisko organizāciju, kā arī citu ESI fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. PUK darbības laikā tās sastāvs tika vairākkārtēji papildināts ar dažādu institūciju pārstāvjiem, kas izrādīja interesi aktīvi piedalīties pagaidu uzraudzības komitejas darbā. PUK galvenie uzdevumi tika noteikti šādi:

1. uzraudzīt ESI fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda PL izstrādi;

2. uzraudzīt KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda DP izstrādi;

3. uzraudzīt PL un DP saskaņošanas procesu;

4. uzraudzīt sarunu procesu ar EK par PL, DP apstiprināšanu;

5. vienoties par noteiktajiem mērķiem un to sasniedzamajām vērtībām.

(336) ELFLA PUK izveidota un tā darbojas, balstoties uz ELFLA 2007. - 2013. gadam UK pamata un darbības principiem (darbojas saskaņā ar to apstiprinātu nolikumu). ELFLA PUK un EZF UK sastāvā tika iesaistīti ELFLA un EJZF ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, sociālo un ekonomisko partneru, nevalstisko organizāciju, kā arī citu ELFLA un EJZF plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. ELFLA PUK un EZF UK galvenie uzdevumi tika noteikti šādi:

1. apspriesties par Latvijas prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam ELFLA un EJZF īstenošanai;

2. sniegt priekšlikumus vadošajai iestādei (ZM) un apspriesties par ELFLA un EJZF DP ietvaros finansējamiem pasākumiem/prioritātēm, izvērtējot stiprās/vājās puses, iespējamos draudus/vajadzības;

3. sniegt priekšlikumus vadošajai iestādei (ZM) un apspriesties par finansējuma sadalījumu ELFLA un EJZF darbības programmu pasākumu/prioritāšu ietvaros".

(337) Partneru un sabiedrības iesaiste KP fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā:

1. izveidota darba grupa, kuras ietvaros nozaru ministrijas, pamatojoties uz NAP 2020 definētiem uzdevumiem, sagatavoja aprakstus plānošanas dokumentu saturam un sagatavoties piedāvājumi tika apspriesti;

2. ministriju un VK sagatavotie priekšlikumi plānošanas dokumentu saturam tika apspriesti ar sadarbības partneriem speciālās sanāksmēs, lai diskutētu par sabiedrības pārstāvju iesūtītajiem komentāriem;

3. sagatavotie priekšlikumi plānošanas dokumentu saturam tiek apspriesti PUK ietvaros, nosūtot dokumentus rakstiskai komentēšanai un organizējot diskusijas ar ieinteresētajām pusēm;

4. paralēli plānošanas dokumentu saskaņošanas procesam vadošā iestāde un atbildīgās nozaru ministrijas pastāvīgi organizē sanāksmes ar ekspertiem un sadarbības partneriem par nozaru stratēģisko attīstību, lai pilnveidotu ESI fondu plānošanas dokumentus.

(338) Partneru un sabiedrības iesaiste ELFLA un EJZF plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā:

1. organizētas reģionālās konferences, diskusijas par ELFLA un EJZF īstenošanu 2014.-2020. gadā (sadarbības partneri, sabiedrība);

2. izveidotas darba grupas un organizētas ekspertu diskusijas par ELFLA un EJZF īstenošanu 2014.-2020.gadā;

3. augsta līmeņa tikšanās ar sadarbības partneriem par Latvijas prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kā arī ELFLA un EJZF DP ietvaros finansējamiem pasākumiem/prioritātēm un finansējuma sadalījumu.

Partneru izteiktie priekšlikumi PL izstrādes procesā

(339) PL izstrādes procesā tika organizētas vairāk nekā 30 tematiskās diskusijas, nodrošināta 2014.-2020.g. plānošanas dokumentu projektu publiskās apspriešanas procedūra, kā arī nodrošināta dalība vairākās pašvaldību un partneru rīkotās konferencēs, kurās partneri un ieinteresētas personas un organizācijas izteikuši gan savus iebildumus, gan priekšlikumus, kas dokumenta izstrādes procesā tika izanalizēti un attiecīgi iestrādāti PL. Konstruktīva un produktīva sadarbība ar partneriem bija viens no šī dokumenta izstrādes procesa priekšnosacījumiem.

(340) Sadarbības partneri, kuri izteica iebildumus un priekšlikumus par nozaru ministriju iesniegto informāciju, laika periodā no 2013.gada februāra līdz aprīļa beigām tika aicināti uz sanāksmēm, lai kopīgi diskutētu par izteiktajiem komentāriem. Papildus 2013.gada maijā notika PL pirmā projekta publiskā apspriede, dodot iespēju plašākam sabiedrības lokam sniegt ieguldījumu projekta saturā. No 2013.gada 29.jūlija līdz 29.augustam notika atkārtota PL un DP "Izaugsme un nodarbinātība" publiskā apspriede, paralēli PL un DP "Izaugsme un nodarbinātība" projekti tika iesniegti izvērtēšanai VSS procedūras ietvaros. DP "Izaugsme un nodarbinātība" izstrādes procesā tika organizētas vairāk nekā 30 tematiskās diskusijas, kā arī nodrošināta dalība vairākās pašvaldību un partneru rīkotās konferencēs, kurās partneri un ieinteresētas personas un organizācijas izteikuši gan savus iebildumus, gan priekšlikumus, kas dokumenta izstrādes procesā tika izanalizēti un attiecīgi iestrādāti DP "Izaugsme un nodarbinātība".

(341) Vairums partneru aicināja paplašināt specifisko atbalsta mērķu īstenošanas teritorijas, palielināt plānoto finansējuma apmēru, t.sk. noteiktiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, paplašināt finansējuma saņēmēju loku (īpaši ar biedrībām un nodibinājumiem), kā arī ierosināja veidot jaunus specifiskos atbalsta mērķus, kuri nav iekļauti NAP 2020, vai nav atbalstāmi no KP fondiem.

(342) Paralēli PL saskaņošanas procesam atbildīgās nozaru ministrijas pastāvīgi organizē sanāksmes ar ekspertiem, sadarbības partneriem par ESI fondu ieviešanas jautājumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā, kas skar PL un DP saturu.

(343) Iebildumus un priekšlikumus PL sniedza plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas un pašvaldības, tādas kā LPS, Latvijas lielo pilsētu asociācija, pilsētas novada domes, darba devēju un darbinieku organizācijas - Latvijas brīvo arodbiedrību savienība un LDDK, dažādas biedrības un nodibinājumi - Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Dabas fonds, Vides konsultatīvā padome, Latvijas lauku forums, Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas Vecāku kustība un citas. Visaktīvāko dalību šajā procesā nodrošināja biedrības un nodibinājumi, asociācijas un pašvaldības. Visu iesaistīto partneru saraksts tiek pievienots PL pielikumā.

(344) PL izskatīšanas procesā saņemti vairāki komentāri par biedrību un nodibinājumu plašāku iesaisti ESI fondu 2014.-2020.gadam plānošanas periodā, kā rezultātā tika paplašināts potenciālo finansējuma saņēmēju loks.

(345) Plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas un pašvaldības norādīja uz nepieciešamību vairāk tās iesaistīt nākamā ESI fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda plānošanā un ieviešanā, vienlaikus norādot, ka PL plašāk jāatspoguļo NAP 2020. Attiecīgi tika organizētas papildu tikšanās par PL un DP izstrādi ar minētajiem partneriem.

(346) Attiecībā uz pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, biedrības un nodibinājumi norādīja, ka nepieciešama iespēja veikt energoefektivitātes pasākumus arī biedrību un nodibinājumu apsaimniekošanā esošās ēkās, kā arī paredzēt iespēju kombinēt maza mēroga AER izmantošanu ar energoefektivitātes pasākumiem. Vienlaikus partneri norādīja, ka finansējumam šajās jomās būtu jābalstās uz ekosistēmu pieeju. Attiecībā uz vides aizsardzības jomu, norādīts uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nepieciešamību, neierobežojot atbalstu tikai Natura 2000 teritorijās.

(347) Attiecībā uz zinātnes un pētniecības jomu sadarbības partneri aicināja paredzēt vairāk stipendiju jaunajiem zinātniekiem pētījumu veikšanai. Priekšlikumi tika ņemti vērā, palielinot sākotnēji plānoto atbalstu augstākajai izglītībai un zinātnei. Atbalsts plānots zinātniskajos institūtos nodarbinātajam personālam, reemigrējušo zinātnieku piesaistei, ārvalstu zinātniekiem, kā arī jaunajiem zinātniekiem un studējošajiem. Ņemts vērā LDDK Ierosinājums kā atbalstāmo darbību paredzēt arī biznesa inkubāciju reģionos. Šobrīd līdzekļi biznesa inkubācijas (Bl) programmas turpināšanai DP "Izaugsme un nodarbinātība" nav paredzēti. Nepieciešamas nodrošināt, ka Bl programma turpina efektīvi strādāt arī 2014-2020.g.

(348) Vairāki partneri izteica savus priekšlikumus par integrētu teritoriju attīstību, ierosinot pārskatīt lauku teritorijas definējumu, lai pēc iespējas vairākiem novadiem būtu iespēja saņemt ESI fondu atbalstu.

(349) Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas kontekstā no partneru puses tika uzsvērta nepieciešamība vairāk iesaistīt pašvaldību sociālos dienestus, kā arī nodrošināt darbaspēka mobilitāti. Vienlaikus no partneru puses tika lūgts atspoguļot kādā veidā tiks atbalstīta darbaspēka mobilitāte, jo īpaši attālinātajās teritorijās; tika ierosināti vairāki redakcionāli precizējumi, t.sk., akcentējot ciešo sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošanā, konkrētāk definējot nabadzības riskam pakļautās mērķa grupas.

(350) Attiecībā uz izglītības sadaļu, tika norādīta izglītības iestāžu skolēnu vecāku līdzdalības nozīme veiksmīga mācību procesa nodrošināšanai, kā rezultātā KP fondu DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tika noteikti pasākumi plašākai vecāku iesaistei mācību procesa īstenošanā. Minētie ieteikumi ir ņemti vērā un iestrādāti PL un KP fondu DP atbilstoši komentāru saturam.

(351) Attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu, partneri norāda uz nepieciešamību izveidot vienotu KP fondu atbalsta tīklu, kas nodrošinās savstarpēju savietojamību un vienotu informācijas sistēmu, nodrošinot informācijas pieejamību potenciālajiem projektu pieteicējiem katrā reģionā. Attiecībā uz šo ieteikumu, līdz 2013.gada decembrim tiks izstrādāti ierosinājumi vienota IT nodrošinājuma ieviešanai, kas tālāk tiks iestrādāti e-kohēzijā.

(352) Ņemts vērā biedrību un nodibinājumu priekšlikums nepieciešamībai stiprināt partneru spējas, kā rezultātā tiek plānotas UK sastāvā esošo pārstāvju apmācības, lai celtu līdzdalības kapacitāti.

(353) Ņemts vērā pašvaldību ierosinājums, pašvaldībām kurās ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums, kā arī ziemeļu un dienvidu pierobežas pašvaldībām integrētas pieejas programmas, tāpēc ka projektos jo īpaši izceļot austrumu pierobežas un piejūras teritorijas, kā būtiskākais faktors minēts tieši zemais iedzīvotāju blīvums. Lūdzam ņemt vērā arī šajās pašvaldībās esošo iedzīvotāju struktūras īpatnības, kā arī ārkārtīgi slikto ceļu kvalitāti, niecīgo sabiedriskā transporta maršrutu skaitu un intensitāti.

(354) Daļēji ņemts vērā pašvaldību ierosinājums noteikt, ka valsts institūcijas nodrošinās jebkuram iedzīvotājam un saimnieciskās darbības veicējiem pieslēgumu internetam, t.s. pēdējo jūdzi visās teritorijās, kur komersanti nepiedāvā šādu pakalpojumu, kā arī interneta un telekomunikāciju pieejamība tiks nodrošināta arī sociāli mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem, īpaši bērniem mācību procesa atbalstam, daļēji ņemts vērā un tiek sniegts skaidrojums, ka, lai noteiktu vietas, kurās nepieciešams nodrošināt platjoslas interneta pārklājumu tika identificētas "Baltās teritorijas", kas noteiktas atbilstoši "Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" (2009/C 235/04), un tās iekļauj ne tikai lauku teritoriju.

Partneru iesaiste turpmākā ESI fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviešanā, un uzraudzībā un izvērtēšanā

(355) 2014.-2020.gadā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piemēram, sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā, u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(356) Saskaņā ar Vispārējās regulas priekšlikuma 41. un 42. panta nosacījumiem, kā arī turpinot KP fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda labo praksi, vadošās iestādes pēc ESI fondu plānošanas dokumentu apstiprināšanas, kā galveno partneru iesaistes formu izveidos KP fondu UK, ELFLA UK un EJZF UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus. Visu ESI fondu UK galvenais uzdevums būs nodrošināt ESI fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka.

(357) KP fondu vadošā iestāde veidos KP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvo darba grupu ar mērķi nodrošināt izvērtēšanas organizēšanu par KP fondu DP prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm ar nolūku noteikt to ieviešanas efektivitāti noteiktajā laika periodā. Partnerības princips ESI fondu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināts, darba grupas sastāvā iekļaujot KP fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā iesaistītos partnerus. Darba grupā tiks iekļauti arī ELFLA un EJZF vadošās iestādes pārstāvji un nepieciešamības gadījumā piesaistīti attiecīgie eksperti, tādējādi nodrošinot visu ESI fondu papildinātību un sinerģiju.

(358) Vadošās iestādes ESI fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā turpinās KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto praksi un, gatavojot gadskārtējos ziņojumus EK par ESI fondu DP īstenošanu, saskaņošanas procesu ar partneriem organizēs UK darbības ietvaros.

(359) Tāpat KP fondu vadošā iestāde informēs UK dalībniekus par regulāriem progresa ziņojumiem valdībai.

1.5.2. Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība

(360) Lai veicinātu dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu, 2001.gada 16.oktobrī MK apstiprināja "Koncepciju Dzimumu līdztiesības īstenošanai", uz kā pamata 2012.gada 17.janvārī MK apstiprināts un šā PL izstrādes laikā spēkā ir "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam". Plānā ir noteikti četri rīcības virzieni un aktivitātes to īstenošanai:

1. dzimumu lomu un stereotipu mazināšana,

2. sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana,

3. sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū,

4. dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana, kas vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās.

(361) LM kopš 1999.gada ir atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanu valstī. Ar labklājības ministra rīkojumu ir izveidota Dzimumu līdztiesības komiteja, kas ir koordinējoša institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. Komitejas sastāvā ir gan valsts, gan sadarbības partneru pārstāvji. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas efektīvākai īstenošanai visās politikas jomās katrā ministrijā ir atbildīgā amatpersona par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tai skaitā dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozarē.

(362) Savukārt Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar ES Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvu 2004/113/EK, un 2007.gada 1.janvārī spēkā stājušos Tiesībsarga likumu, sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos. Nediskriminācijas princips, pirmkārt, nostiprināts LR Satversmē. Tās VIII.nodaļa "Cilvēka pamattiesības" ietver atsauci uz starptautiskajiem dokumentiem (89.pants) un nosaka vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu (91.pants): "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Latvija normatīvo aktu sistēmu diskriminācijas novēršanas jomā ir izvēlējusies veidot pēc integrētas pieejas, t.i., diskriminācijas aizliegums iekļauts dažādu nozaru regulējošajos normatīvajos aktos (piemēram, Darba likumā), un nav veidots atsevišķs Diskriminācijas aizlieguma likums.

(363) Latvija ir ratificējusi un no 2010.gada 31.marta Latvijā spēkā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija "Par personu ar invaliditāti tiesībām". Saskaņā ar 2010.gada 17.februāra likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", konvencijas ieviešanu koordinē LM, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs. Viens no būtiskākajiem vienlīdzīgu iespēju aspektiem - vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti - nav skatāms atrauti no citām iedzīvotāju grupām (vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas. Spēkā esošie tiesību akti būvniecībā nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru - tā pieejamības nodrošināšanu nosaka ES direktīvas un politikas plānošanas dokumentos ietvertie uzdevumi.

(364) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu94 - dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība - ievērošanu, MK noteikumi nacionālā līmenī deleģēs atbildību par horizontālo principu koordinēšanu ESI fondu vadībā iesaistītai institūcijai - LM, sadarbībā ar partneriem. Tādējādi tiks izmantota gan LM kompetence vienlīdzīgu iespēju politikas plānošanas un koordinēšanas jomā, gan uzkrātā pieredze, koordinējot horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā. 2014.-2020.gada plānošanas periodā EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu - dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība - ievērošana tiks koordinēta vienotā ietvarā, proti, kā horizontālā prioritāte "Vienlīdzīgas iespējas".

(365) Horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošana ietver šādus pamatsoļus katrā ESI fondu programmu cikla posmā:

(366) Programmu sagatavošana (plānošana) - horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošā institūcija izvērtēs plānošanas dokumentu (DP projektu) atbilstību horizontālajiem principiem, atbilstošos gadījumos ierosinot plānoto pasākumu papildināšanu ar specifiskām aktivitātēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju principu integrēšanu DP.

(367) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā katram DP specifiskā atbalsta mērķim tiks noteikta ietekme uz horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva ietekme, netieša pozitīva ietekme, nav ietekmes.

(368) Programmu sagatavošanā (plānošanā), atbilstoši Revīzijas iestādes rekomendācijām, specifiskajam atbalsta mērķim ar tiešu vai netiešu pozitīvu ietekmi uz HP "Vienlīdzīgas iespējas" tiks veikta plānoto darbību analīze no dzimumu, vecumu, invaliditātes u.c. perspektīvām, mērķa grupu vajadzību un situācijas apzināšana, atbilstošos gadījumos noteikti sasniedzamie mērķi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, kas vērsti uz identificēto atšķirību vai nevienlīdzības mazināšanu, kā arī izvirzīti mērķiem atbilstoši rādītāji, lai īstenotu uzraudzību un novērtēšanu un plānotas specifiskas atbalstāmās darbības.

(369) Programmu īstenošanas (ieviešanas) un projektu atlases procesu organizācijā horizontālo principu integrēšanas aktivitātes ietvers: (i) specifisku projektu atlases kritēriju noteikšanu gadījumos, kad specifiskā atbalsta mērķa īstenošana ietekmē vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, (ii) tiesību aktu projektu atbilstības horizontālajiem principiem izvērtēšanu, (iii) konsultāciju un metodiska atbalsta sniegšanu ESI fondu projektu pieteicējiem, īstenotājiem, vērtētājiem un ESI fondu vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām.

(370) Programmu uzraudzība un izvērtēšana - (i) DP UK tiks iesaistīts horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošās institūcijas pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspektiem, (ii) DP īstenošanas ziņojumi ietvers informāciju par horizontālo principu īstenošanu, (iii) izvērtējumi par vienlīdzīgu iespēju principu piemērošanu tiks veikti atbilstoši ESI fondu regulējumā noteiktajām prasībām.

1.5.3. Ilgtspējīga attīstība

(371) Latvijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai būtiska nozīme ir efektīvai dabas resursu apsaimniekošanai, zemas oglekļa dioksīda emisijas līmeņa ekonomikas attīstībai, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm. DP īstenošanas laikā, īstenojot atsevišķas aktivitātes, atbalstāmo projektu atlasē tiks integrētas vides aizsardzības prasības, tiks paredzēti resursu efektivitātes, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas pasākumi, kā arī risku novēršanas un pārvaldības pasākumi.

(372) Stimulējot saimnieciskās darbības attīstību, viens no pamatprincipiem atbalsta saņemšanai būs obligāta "piesārņotājs maksā" principa piemērošana. Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai maksā par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī DRN pamatā - saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. DRN primāri ir veidots kā motivējošs instruments vides aizsardzības veicināšanai, nevis kā ieņēmumu avots valsts un pašvaldību budžetos, tāpēc komersantiem ir iespējams saņemt atbrīvojumu no DRN maksāšanas.

(373) Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu pielietotie instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par atkritumu apglabāšanu, dabas resursu nodoklis, kas ne tikai īsteno principu "piesārņotājs maksā", bet arī stimulē ražotāju atbildības principa īstenošanu. Līdz 2015.gadam ir paredzēts ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.

(374) Kopš 2009.gada 1.jūlija pakāpeniski tikušas paaugstinātas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu, nosakot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no atkritumu bīstamības un ietekmes uz vidi.

(375) DP ex-ante izvērtējumu ietvaros tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas noteiks DP ietekmi uz vidi, ar to identificējot sākotnējo DP sasaisti ar horizontālo prioritāti.

(376) Līdzīgi, kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, ESI fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā tiek rekomendēts piemērot "zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu un pakalpojumu kategorijām.

(377) Horizontālās prioritātes veicināšana tiks nodrošināta ar attiecīgo tematisko mērķu ieguldījumiem, DP ietvaros īstenojot specifiskos atbalsta mērķus ar tiešu un pastarpinātu ietekmi uz vidi.

1.5.4. Horizontālās politikas mērķis

(378) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai. Tādēļ horizontālo prioritāšu "Vienlīdzīgas iespējas" un "Ilgtspējīga attīstība" ietvaros tiek noteikti konkrēti horizontālās politikas mērķi:

1. Veicināt cilvēkresursu piesaisti zinātnei un motivāciju zinātniskajai darbībai neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, invaliditātes, u.c. faktoriem, tādējādi veicinot vienādu iespēju ievērošanu pasākumu īstenošanā.

2. Veicot ieguldījumus IKT un e-pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošām personu grupām (personām ar invaliditāti, vecāka gada gājuma cilvēkiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem un citām sociālās atstumtības riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām) saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

3. Veicot ieguldījumus MVK konkurētspējas veicināšanā, sekmēt nepieciešamo apstākļu nodrošināšanu un vienlīdzīgas iespējas saimnieciskās darbības attīstībai visiem iedzīvotājiem, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, kā arī nodrošināt kultūras un radošo industriju infrastruktūras pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

4. Veicot ieguldījumus publisko ēku renovācijā, nodrošināt vides un informācijas pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem visās renovējamās publiskajām ēkās.

5. Attīstot infrastruktūru Natura 2000 teritorijās, nodrošināt vides un pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem

6. Nodrošināt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās teritorijas, nodrošinot sabiedriskā transporta pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

7. Programmas ieviešanas rezultātā mazināt šķēršļus nodarbinātībai, sniedzot atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošām personām, lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un neatkarīgu dzīvi.

8. Piekļuves uzlabošana izglītībai personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma personām, jauniešiem ar zemām pamatprasmēm, etnisko minoritāšu pārstāvjiem, kā arī dzimumu segregācijas mazināšana izglītības nozarē.

9. Klimata pārmaiņu samazināšanas un resursu efektīvākas izmantošanas jomā mērķis ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,19 milj. tonnas CO2 ekvivalenta un nodrošināt 40% atjaunojamo energoresursu kopējā enerģijas gala patēriņā 2020.gadā, pie kam nodrošināt 10% atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru transportā.

10. Veicināt ESI fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā piemērot "zaļo iepirkumu".

11. Vides aizsardzības jomā augstas vides kvalitātes saglabāšanai un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai īstenot pasākumus atkritumu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

12. Atbalstot ieguldījumus ūdenssaimniecības, energoapgādes un ražošanas infrastruktūrā, lai uzlabotu siltuma avotu efektivitāti un samazinātu siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, kā arī atkritumu pārstrādes veicināšanā, attīstot atkritumu dalīto vākšanu, maksas par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā piemērot principu "piesārņotājs maksā".

13. 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros adaptācijai klimata pārmaiņām un plūdu riska apdraudējuma mazināšanai pieejamās investīcijas prioritāri novirzīt hidrotehnisko būvju izveidei un rekonstrukcijai.

14. Lai nodrošinātu sabiedrību un atbildīgās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros veikt ieguldījumus vides monitoringa un kontroles, tostarp iekšējo ūdeņu zvejas kontroles, tehniskās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā atbilstoši ES prasībām, sabiedrības zaļās domāšanas veidošanā ilgtspējīgas dzīves veicināšanai un ekonomiskā potenciāla efektīvākai izmantošanai.

15. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas enerģētikas, rūpniecības un transporta nozarēs, atbalstīt jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, padarot šīs inovācijas pieejamas saimnieciskās darbības attīstībai. Vienlaikus svarīgs ilgtermiņa konkurētspējas priekšnosacījums ir zema oglekļa ietilpības ražošanas un pakalpojumu attīstība un kompleksi risinājumi oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, t.sk., ražošanas procesu un ēku energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un tehnoloģiju izmantošanai.

16. Klimata pārmaiņu samazināšanas jomā būtisks ir atbalsts transporta, kas ir viens no galvenajiem SEG emisiju avotiem, pārejai no fosilās degvielas izmantošanas uz biometāna un elektroenerģijas izmantošanu. Transporta vides slodžu samazināšanai tiks attīstīts sabiedriskais transports, kā arī atbalsts tiks sniegts alternatīvu degvielu un energoefektīvu transporta līdzekļu izmantošanai.

17. Ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai uzmanība tiks pievērsta tiešiem ieguldījumiem vides aizsardzībā, t.sk. vides acquis ieviešanai, kā arī vides aizsardzības jautājumu integrēšanai pasākumu īstenošanas nosacījumos. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas enerģētikas, rūpniecības un transporta nozarēs, tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, padarot šīs inovācijas pieejamas saimnieciskās darbības attīstībai. Vienlaikus svarīgs ilgtermiņa konkurētspējas priekšnosacījums ir zema oglekļa ietilpības ražošanas un pakalpojumu attīstība un kompleksi risinājumi oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, t.sk., ražošanas procesu un ēku energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un tehnoloģiju izmantošanai.

18. Līdztekus pasākumiem, kas ilgtermiņā tieši ietekmēs horizontālās prioritātes "ilgtspējīga attīstība" mērķu sasniegšanu, netieša ietekme paredzama, atbalstot inženierzinātņu un tehnoloģiju attīstības, kā arī izglītības attīstības pasākumus, inovāciju jomā veicinot to risinājumu, kas vērsti uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un tīrākas ražošanas izmantošanu, izstrādi, kas ilgtermiņā tuvinās Latviju "zema oglekļa" ekonomikai. Atbalstot saimnieciskās darbības attīstības pasākumus, nedrīkst pieļaut, ka uz dabas resursiem raugās kā uz līdzekli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, tādēļ tiks piemēroti specifiski projektu iesniegumu atlases kritēriji, tā nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem ar ietekmi ilgtermiņā vides kvalitātes uzlabošanas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas jomā. Savukārt transporta sistēmas attīstības projektu iesniegumu atlasē tiks izvērtēta papildu pasākumu īstenošana, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti.

19. Atbilstoši LM un VARAM izstrādātajām metodikām par specifiskā atbalsta mērķa ietekmi uz HP, DP specifiskajiem atbalsta mērķiem, kuriem ir tieša vai netieša pozitīva ietekme, tiek norādītas darbības, kas veicinās HP mērķu sasniegšanu. Specifiskās darbības, kas vērstas uz horizontālās prioritātes ieviešanu, iekļautas specifisko atbalsta mērķu, kam identificēta tieša pozitīvā ietekme uz horizontālo prioritāti, aprakstos. Savukārt, detalizētākā informācija par ietekmes pakāpi, atbilstošajām specifiskajām darbībām un rādītājiem tiek noteikta nacionālā līmeņa normatīvajos dokumentos. Projektu vērtēšanas kritērijos tiks noteikta nepieciešamība vērtēt atbilstību horizontālās politikas mērķiem, nosakot kritērijus, kuriem jāatbilst, lai projekts varētu tikt apstiprināts.

1.6. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem

(378) Kopumā ESI fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam iesniegšanai EK tiks ieviestas šādas DP:

1. FM izstrādā DP ERAF, ESF, JNI un KF ieviešanai: DP "Izaugsme un nodarbinātība";

2. ZM izstrādā DP ELFLA un EJZF ieviešanai95:

2.1. Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.-2020.gadam, kas tiek finansēta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai;

2.2. Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam, kas tiek finansēta no EJZF

(379) Zemāk iekļautajā tabulā sniegta informācija par indikatīvo finansējuma sadalījumu starp programmām pa gadiem plānošanas perioda ietvaros.

Tabula 1.6.1.: DP finansējums dalījuma pa plānošanas perioda gadiem (EUR tekošajās cenās cenās) (kopējais savienības finansējums, ieskaitot izpildes rezervi)

Programmas nosaukums

ESI fondi

Kopā

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Izaugsme un nodarbinātība

ESF, ERAF, KF, JNI

4 418 286 166

615 885 257

629 167 006

621 574 083

628 323 721

634 978 863

641 404 517

646 952 719

LAP 2014-2020

ELFLA

1 074 577 282

153 401 704

153 439 462

153 477 871

153 516 940

153 557 128

153 591 574

153 592 603

 

EJZF

0

             

KOPĀ

KOPĀ

5 492 863 448

769 286 961

782 606 468

775 051 954

781 840 661

788 535 991

794 996 091

800 545 322

1.7. Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām

Reģiona kategorija

Finansējuma apjoms atbilstoši EK lēmumam (...) EUR

Transformējams
uz

Pārdalītais apjoms (EUR)

Finansiālā apjoma īpatsvars Reģiona kategorijā no kura pārdalīts finansējums (%)

Finansējuma apjoms pēc transformācijas (EUR)

Mazāk attīstīts reģions   Pārejas reģions      
Vairāk attīstīts reģions  
Pārejas reģions   Mazāk attīstīts reģions      
Vairāk attīstīts reģions  
Vairāk attīstīts reģions   Mazāk attīstīts reģions      
Pārejas reģions  

[šī sadaļa nav attiecināma]

1.8. Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem

Transformācija uz

Pārdalītais apjoms
(EUR)

Mazāk attīstīts reģions  
Transition regions  
Pārejas reģions  

[šī sadaļa nav attiecināma]

1.9. Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK

Fonds

Reģiona kategorija

Gads

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

                   
                   
                   
                   

[šī sadaļa nav attiecināma]

1.10. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR)

Fonds

Reģiona kategorija

Kopējais savienības atbalsts

Atbilstošs ESF atbalsts JNI

CAP atbalsts

Savienības atbalsts izpildes rezervei

Izpildes rezerve

Izpildes rezerve kā daļa no ES finanējuma izpildes rezervei

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

2 401 286 526

   

2 401 286 526

144 077 192

6%

ERAF

Pārejas reģions

0

   

0

0

0%

ERAF

Attīstīts reģions

0

   

0

0

0%

ERAF

Īpašs piešķīrums attālākajiem vai reti apdzīvotajiem reģioniem

0

   

0

0

0%

ERAF kopā:

       

2 401 286 526

144 077 192

6%

ESF

Mazāk attīstīts reģions

638 589 001

29 010 639

 

609 578 362

36 574 702

6%

ESF

Pārejas reģions

0

0

 

0

0

0%

ESF

Attīstīts reģions

0

0

 

0

0

0%

ESF kopā:

       

609 578 362

36 574 702

6%

ELFLA

NA

1 074 577 282

 

105 595 500

968 981 782

58 138 907

6%

KF

NA

1 349 400 000

   

1 349 400 000

80 964 000

6%

EJZF

NA

N/A

   

N/A

N/A

N/A

Kopā (visiem fondiem)

 

5 463 852 809

29 010 639

105 595 500

5 329 246 670

319 754 800

6%

2. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai

2.1. Atbalsta koordinācija

(380) EK regulu priekšlikumos, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta KP fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija. Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un veicinātu ES 2020 stratēģijas, Baltijas jūras reģiona stratēģijas un EK definēto mērķu sasniegšanu.

(381) KP fondu plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, Kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem vērstas investīcijas.

(382) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un KP fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu atbilstoša finansējuma plānošana, piesaiste un rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība, nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas reģionu un sadarbības partneru iesaisti.

(383) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomitejas/u mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti specifisko atbalsta mērķu plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā, normatīvo aktu izstrādē, to ieviešanā, uzraudzībā un nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.

(384) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem, identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst pasākumi.

(385) Būtiska ir ES KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību.

(386) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās), kā arī ZM pārstāvim piedaloties KP fondu DP uzraudzības komitejā.

(387) Attiecībā uz ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiks skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot abu Kohēzijas politikas mērķu koordināciju.

(388) EST programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks piemērota līdzšinējā 2007.- 2013.gada plānošanas perioda pieredze. Attiecīgi tiks izveidota ES struktūrfondu mērķa ETS programmu nacionālā apakškomiteja, kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā. Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde informēs citas ES fondu un finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītās institūcijas.

(389) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes darbību, tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat, lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu, būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.

(390) NAP 2014.-2020 un stratēģijas "Eiropa 2020" izvirzīto mērķu veiksmīgai sasniegšanai, iespējama ESI fondu un dažādu EK tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējā papildinātība šādos prioritārajos virzienos:

Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

(391) Papildinātība iespējama ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu pētījumu īstenošanai zinātnes un tehnoloģiju fundamentālās pētniecības jomās ar mērķi veicināt ciešāku sadarbību starp zinātniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī starptautisko sadarbību.

Lai veicinātu Latvijas līdzdalību Eiropas pētniecības telpas (ERA) un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūrā un projektu īstenošanā, atbalsts tiks sniegts institucionālā granta veidā starptautiskās sadarbības projektu iesniegumu sagatavošanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai Latvijas zinātnisko institūciju dalībai starptautiskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās ERA ietvaros. Tāpat savstarpējā papildinātība pētniecības jomā iespējama FP7 iniciatīvas ietvaros, piemēram, veselības un vides nozarēs.

(392) Pētniecības jomā iespējama papildinātība ar Marijas Kirī pētniecības stipendiju programmas atbalstu cilvēkresursu mobilitātei, kas vērsts uz zinātnieku mobilitātes nodrošināšanu un iespēju gūt pieredzi, kā arī apgūt jaunas un/vai papildu prasmes kādā no ES dalībvalstu vai trešo valstu zinātniskajām institūcijām vai augstākās izglītības institūcijām.

(393) KP fondu DP papildinātība iespējama ar ELFLA pasākuma "Sadarbība" aktivitāti "Inovācijas", kuras ietvaros paredzēts stimulēt inovāciju, lai ieviestu jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, procesus, metodes pārvaldības un organizācijas sistēmas. EJZF īpašā mērķa "Sekmēt zvejniecības konkurētspēju" pasākums "Inovācijas" un īpašā mērķa "Sekmēt akvakultūras konkurētspēju" pasākums "Inovācijas" ir papildinošs Lauku attīstības programmas 2014.-2020 un DP "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumiem saistībā ar inovatīvu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādi. "Demarkācija un papildinātība iespējama arī ar ELFLA DP ietvaros paredzēto inovatīvu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādi, kas vērstas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozaru konkurētspējas palielināšanu, veicinot jaunu metožu un tehnoloģiju pielietošanu praksē un radot iespēju jaunu zināšanu apmaiņai iepriekš minētajās nozarēs starp tās pārstāvošiem saimnieciskās darbības veicējiem, zinātniskajām institūcijām, konsultantiem un nozares pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Atbalsts tiks sniegts sadarbības veicināšanas pasākumiem, tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai";

(394) Tāpat papildinātība iespējama Norvēģu finanšu instrumenta programmai - kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām reģionālām varas iestādēm. un Norvēģu finanšu instrumenta programmu inovācijas zaļās ražošanas jomā un finanšu instrumenta LIFE+ inovatīvu dabas aizsardzības problēmu risinājumu jomā.

IKT pieejamība, e- pārvalde un pakalpojumi

(395) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekta izstrādes ietvaros tiek apzināti finanšu avoti visu ministriju plānoto IKT jomas aktivitāšu ieviešanai, kas ļauj identificēt un novērst pasākumu pārklāšanos, kā arī identificēt savstarpēji papildinošus pasākumus. Rezultātā ir identificētas ES fondu papildinošas aktivitātes, pārklājošas aktivitātes netiks veiktas.

(379) Prioritārā virziena "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros investīcijas ieguldījumu prioritātes "stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā" ietvaros papildinās investīcijas ieguldījumu prioritātes "paplašinot platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību, kā arī atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām" SM plānoto aktivitāšu "Nākamās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijām", un "Platjoslas infrastruktūras attīstība - pēdējās jūdzes pieslēguma izveide" ietvaros. Papildinātība iespējama ar Iekšējās drošības fonda atbalstāmajām darbībām- robežpārraudzības jautājumi un vīzu informācijas sistēmas, tehnoloģiju atjaunošana.

(396) Koordinācijā ar CEF Digital netiek plānots atbalsts Eiropas pārrobežas e-pakalpojumu platformu izveidei, bet ES fondu atbalsts tiek plānots tādā apmērā, lai nodrošinātu pārrobežas platformām vai e-pakalpojumiem atbilstošu nacionālā līmeņa e-pakalpojumu vai nacionālo platformu izveidi vai attīstību un nodrošinātu to sadarbību. Plānotās investīcijas būs papildinošas CEF Digital finanšu instrumenta ietvaros veiktajām investīcijām.

(397) Latvijai nākamā periodā ietvaros tiks veidota atbilstoša nacionālā IKT infrastruktūra, kā arī nodrošināta reģistru gatavība datu nodošanai pāri robežām, kā arī pārrobežu pakalpojumu izveidei, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta sadarbība e-iepirkumu, eVeselības, e-Tieslietu un saimnieciskās darbības jomās. Citu starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas piemēram ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu BJSR izvirzīto mērķu "Likvidēt šķēršļus iekšējam tirgum Baltijas jūras reģionā, tostarp uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā" un "Samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu" sasniegšanā.

MVK konkurētspēja

(398) Papildinātība iespējama ar programmas COSME atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem un MVK, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piekļūtu finansējumam un apgūtu starptautisko tirgus, tā arī palīdz iestādēm uzlabot saimnieciskās darbības vidi un veicināt ES ekonomikas izaugsmi. Kopumā fondu savstarpējā koordinācija un uzraudzība tiks nodrošināta specifisko atbalsta mērķu uzraudzības komitejas sēdēs. Papildinātība iespējama ELGF "Maksājums jaunajiem lauksaimniekiem" un "Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma". Papildinātība iespējama ar EIB darbības plānā paredzēto atbalstu prioritāšu MVK un inovācija ietvaros.

(399) Ņemot vērā, ka visas plānotās publiskās investīcijas attiecīgajā teritorijā tiks norādītas integrētajā pašvaldības attīstības programmā, identificējot papildinošus projektus, finansējuma avotus un plānoto projektu ieviešanas laika grafiku, tad sinerģija ar ZM plānotajiem ELFLA finansētajiem atbalsta pasākumiem saimnieciskās darbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai lauku teritorijā tiks nodrošināta gan plānojot investīcijas pašvaldības attīstības programmas līmenī, gan vērtējot iesniegtos investīciju projektus.

(400) Papildinātība iespējama ar EJZF "Konsultāciju pakalpojumi" un īpašā mērķa "Sekmēt akvakultūras konkurētspēju" pasākumus "Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi" un ELFLA pasākumu "Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi".

(401) Papildinātība iespējama ar ELGF atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupu un ražotāju organizāciju izveidošanai un darbībai. Ieguldījumu prioritātes "Ieguldījumi institucionālajās spējās un publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu efektivitātē nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, korupcijas mazināšanos, labāku regulējumu un labu pārvaldību" ietvaros tiks nodrošināta koordinācija un demarkācija ar EK programmām -"Tiesiskums" un "Pamattiesības un pilsonība".

(402) "Demarkācija un sinerģija iespējama arī ar ELFLA DP ietvaros paredzēto atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, kas vērsti uz apmācību un informācijas pasākumu pieejamības nodrošināšanu minētajās nozarēs iesaistītajām un nodarbinātajām personām, lai nodrošinātu nozaru konkurētspēju un paaugstinātu to produktivitāti.

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

(403) No valsts budžeta tiek īstenotas KPFI līdzfinansētas programmas, tai skaitā īstenojot pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātei, ražošanas ēkām un mājsaimniecībām. KP fondu finansējums nepārklāsies ar KPFI finansējumu, jo KPFI īstenošana tiks pārraukta 2014.gadā un KP fondu finansējums saņems tās ēkas, kurām finansējums no KPFI nav ticis piešķirts.

(404) Papildinātība iespējama ar ELFLA un arī ar Norvēģu finanšu instrumenta programmu inovācijas zaļās ražošanas jomā.

(405) Līdztekus minētajam DP noteiktais tematiskais mērķis "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemas oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" labvēlīgi ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kurām ir cieša saistība ar atjaunojamo energoresursu ražošanu un piegādi, jo, paaugstinot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biodegvielas izmantošanu, tiks panākts augsts atjaunojamo energoresursu izmantošanas līmenis.

(406) Zemu oglekļa emisiju ekonomikas tematisko mērķi, kā arī investīcijas klimata pārmaiņu kontekstā papildinoša ir EEZ finanšu instrumenta programma - pielāgošanās klimata pārmaiņām.

(407) Lai arī prioritārā virziena ietvaros netiek plānots atbalsts starptautiskai sadarbībai un energoinfrastruktūras tīklu attīstībai, plānotais atbalsts energoefektivitātei un vietējās atjaunojamās enerģijas izmantošanai sniegs tiešu ieguldījumu BJRS mērķu sasniegšanai.

Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte

(408) Resursu efektivitātes jomā plānotie pasākumi būs papildinoši ar KPFI atbalsta pasākumiem, tāpat papildinoši būs tematiskā mērķa "Pāreja uz ekonomiku ar zamu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs", kura ietvaros plānots izveidot ETL uzlādes stacijas, kā arī īstenot aktivitātes ēku energoefektivitātes prasību paaugstināšanai.

(409) Papildinoša sastāvdaļa ilgtermiņa cīņai ar klimata pārmaiņām attiecībā uz zema oglekļa ekonomikas mērķi ir EEZ finanšu instrumenta programmu - pielāgošanās klimata pārmaiņām.

(410) Vides jomā finansējums ir pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, t.sk., ELFLA, EJZF, LIFE programmas, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda (EEZ & NOR 2009.-2014.g.), kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.

(411) Plānots, ka ar ELFLA atbalstu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ZM pārziņā esošajās aktivitātēs tiks īstenoti pretplūdu pasākumi valsts nozīmes meliorācijas sistēmās, kas būtu papildinoši VARAM pārziņā esošajiem, ar ERAF atbalstu plānotajiem pasākumiem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, t.sk., plūdu risku novēršanai. Savukārt 2014-2020.gada plānošanas periodā paredzētie atbalsta pasākumi NATURA 2000 teritorijās būs papildinoši ar Pārrobežu programmu atbalstu īstenotajiem pārrobežu infrastruktūras izveides pasākumiem ierobežotā teritoriju skaitā.

(412) Minētais tematiskais mērķis ir papildinošs arī ar CEF atbalstīto NAP 2020 noteikto rīcības virziena "Energoinfrastruktūras tīklu attīstība" uzdevuma "Energoinfrastruktūras tīklu attīstība" atbalstāmajām darbībām "Kurzemes loka 3.etaps Ventspils-Dundaga-Tume-Imanta (Rīga)", "Elektrības pārvades sistēmas infrastruktūras izbūve Trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju (Kilinigi-Nomme - Rīga TEC 2)", "LNG termināļa izbūve".

(413) Papildinātība iespējama ar ELGF "Maksājums par klimata un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ar "LEADER pieejas īstenošana" vietējās attīstības stratēģiju īstenošana, sabiedrības virzītas vietējās attīstības ietvaros.

(414) Vides un klimata jomā tiek izmantotā arī NER 300 iniciatīva, kas atbalsta inovatīvo AER izmantošanas, kā arī oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektus. Šīs iniciatīvas mērķis ir demonstrējumu projekti, kas saistīti ar CCS un novatoriskām AER tehnoloģijām bioenerģijas, vēja enerģijas, ģeotermiskās enerģijas, hidroenerģijas un saules enerģijas jomā, kas nodrošinās

Ilgtspējīga transporta sistēma

(415) Prioritātes "Ilgtspējīga transporta sistēmas" ietvaros plānotajam ESI fondu finansējumam, kā papildinošs, lai risinātu autoceļu stāvokļa problēmas un finansējuma pieejamību, tiek izvērtēta iespēja izmantot publiskās-privātās partnerības projektus, "Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020.gadam" identificēto valsts budžeta finansējumu, kā arī autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjeta) ieviešanas perspektīvu.

(416) Prioritārā virziena " Ilgtspējīga transporta sistēmas" ietvaros plānotās KF investīcijas TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūrā - "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" plānots papildināt ar CEF finansējumu.

Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana

(417) Savstarpējā papildinātība paredzēta starp Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (NSIP)un ESF atbalstu Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam EURES, kā arī paredzēts izmantot iespējas pieteikt projektus NSIP sociālās eksperimentēšanas un sociālo inovāciju projektiem, turpinot 2007.-2013.gada plānošanas periodā gūto pieredzi Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas "PROGRESS 2007-2013" (PROGRESS) ietvaros.

(418) KM sadarbībā ar IeM un TM šobrīd strādā pie Patvēruma un migrācijas fonda (PMF) programmas 2014.-2020. gadam, kā ietvaros tiks noteikta sinerģija un koordinācija ar citiem ESI fondiem prioritārā virziena "Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana" ietvaros. Vienlaikus sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā plānota nabadzības, jo īpaši bērnu nabadzības, prevencijas atbalsta papildinātībā un koordinācija starp ESI fondiem un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), t.sk. nodrošinot demarkāciju ar FEAD ietvaros plānotajiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, kā arī papildinot tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, apmācībās un profesionālajā izglītībā prasmju attīstībai un mūžizglītībā" ietvaros plānotos atbalsta pasākumus nabadzības riskam un agrīnās skolas pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.

(419) Atbalsts sabiedrības integrācijai ES fondu ietvaros papildina atbalstu, kas tiks sniegts Pamattiesību un iedzīvotāju programma (the Fundamental Rights and Citizen Programme) ietvaros, turpinot iepriekšējā periodā gūto pieredzi Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS sadaļas "Pretdiskriminācija un dažādība" ietvaros. Minētas programmas mērķis ir atbalstīt nacionālās aktivitātes, lai izkaustu diskrimināciju un veicinātu vienlīdzību, ka arī izglītotu un informētu sabiedrību par kultūras dažādību, cilvēktiesībām un savstarpējo dialogu. Mērķa grupa ir sabiedrības grupas, kas visvairāk ir pakļautas diskriminācijai un sociālajai atstumtībai, ka arī pārējā sabiedrība.

(420) Kā arī papildinātība visu prioritārā virziena SAM, ietvaros iespējama ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmu - globālais fonds cienīga darba un trīspusējas sadarbības veicināšanai, kā arī papildinātība iespējama ar EJZF īpašo mērķi "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās".

(421) Veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanas jomā iespējama sinerģija ES Veselības atīstības programma 2014.-2020.gadam (Health for Growth Programme 2014.-2020) ietvaros, kas ir EK tiešā pārvaldībā, papildinātība iespējama ar veselības jomas projektu līdzfinansēšanai savienības valstu kopīgai rīcībai, nevalstisko organizāciju un speciālo sadarbības veselības jomā darbības izmaksu līdzfinansēšanai.

(422) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu ietvaros papildinātība ar EJZF sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās."

(423) Kā arī papildinātība iespējama ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmu - globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai.

Izglītība, prasmes un mūžizglītība

(424) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros ir iespējama sinerģija ar "Erasmus" programmas atbalstu mobilitātei, kas vērsts uz darbinieku mobilitāti augstākās un profesionālās izglītības jomā; atbalstu sadarbībai profesionālās izglītības un nozares pārstāvju starptautiskās sadarbības nodrošināšanai; atbalstu politikas reformai, kas veicina augstākās izglītības programmu modernizāciju, IKT izmantošanu skolās, kā arī visos formālās izglītības līmeņos samazina mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Papildinātība iespējama ar ELFLA "Zināšanas prasmes un informācijas pasākumi", cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana zivsaimniecībā un "Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi", akvakultūras saimniecībām pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi. Papildinātība iespējama ar EEZ finanšu instrumentu programmu - finansējums nevalstiskajām organizācijām.

(425) Papildinātība iespējama arī ar Norvēģijas finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta programmu "Stipendijas un pētniecība". Tās atbalstāmās tematiskās jomas ir 1) mobilitāte augstākās izglītības studentiem visu studiju programmu pakāpēs, akadēmiskā personāla mobilitāte un sagatavošanās vizītes un 2) divpusējā sadarbība pētniecībā (sociālās un humanitārās zinātnes, sabiedrības veselība).

(426) Sinerģija iespējama arī ar Ziemeļu Ministru padomes programmu "Nordplus" 2012-2016 - augstākās izglītības ietvaros, nodrošinot ārvalstu pasniedzēju piesaisti; profesionālās un pieaugušo izglītības jomā, atbalstot labas prakses pārņemšanas braucienus, lai izstrādātu jaunus moduļus un programmas.

(427) Iespējama sinerģija ar ESI fondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām, izstrādājot un īstenojot kopīgas izglītības un apmācību shēmas (sekmējot saimnieciskās darbības veicēju un to darbinieku izglītošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, profesionālās izglītības kvalitātes celšanu - atbalsts konkurētspējīgu izglītības programmu izveidei, bagātinot teorētiskās zināšanas ar iespēju stažēties uzņēmumos, nodrošinot mūžizglītības un apmācību aktivitātes sekmīgai integrācijai darba tirgū), sekmējot pētniecības un inovācijas kompetenču attīstību, iesaisti inovāciju atbalsta sistēmu stiprināšanā un attīstībā, zināšanu un labo prakšu pārnesē, klasteru izveidē, pētniecības rezultātu komercializācijā, saiknes un sinerģijas stiprināšanā starp komersantiem, P&I centriem un augstākās izglītības sektoru.

(428) Sinerģija iespējama arī ar Ziemeļu Ministru padomes programmu "Nordplus" 2012-2016 kā arī vispārējās un iekļaujošās izglītības ietvaros sniedzot atbalstu radošo darbnīcu, semināru un konferenču organizēšanai un dalībai tajās.

(429) Papildinātība iespējama ar EJZF īpašā mērķa "Sekmēt zvejniecības konkurētspēju" pasākums "Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana" un ELFLA pasākumu "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi".

(430) Papildinātība iespējama ar Iekšējā drošības fonda atbalstītajām darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanas darbībām policijas sadarbības, cilvēkradīto krīžu vadība, t.sk. kibernoziegumu izmeklēšanā.

(431) Vienlaikus pasākumi, kas vērsti uz agrīnās izglītības sistēmas pamešanas prevenciju īpaši nabadzības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, papildina tematiskā mērķa "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju" ietvaros plānotos pasākumus, kā arī tiek nodrošināta demarkācija un papildinātība ar FEAD.

(432) Papildinātība iespējama Norvēģu finanšu instrumenta programmai - kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām reģionālām varas iestādēm.

Uzlabot MVK konkurētspēju

(433) Izstrādājot jaunus finanšu instrumentus prioritārā virziena "Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju" ietvaros tiks izvērtētas iespējas piesaistīt arī EIB finansējumu, kā arī iesaistīt starptautiskās finanšu institūcijas Attīstības institūcijas izveidē. Tāpat līdzīgi kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, tiks izvērtēta nepieciešamība piesaistīt EIF ekspertus kā starptautiski atzītus ekspertus ar ievērojamu pieredze attīstības aktivitātēs (advisory agreements).jauno finanšu instrumentu izstrādē.

(434) Papildinātība iespējama ar EEZ finanšu instrumentu programmu - finansējums nevalstiskajām organizācijām un programmu - kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunonāšana.

(435) Papildinātības iespējama arī ar EEZ finanšu instrumenta līdzfinansētā programmu LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī nacionāla mēroga kultūras un sporta objektu rekonstrukciju un izveidi sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā.

(436) Papildinātība iespējama ar Latvijas - Šveices sadarbības programmas apakšprioritāti "Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos vai mazattīstītos reģionos" specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī nacionāla mēroga kultūras un sporta objektu rekonstrukciju un izveidi sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā. Kā arī apakšprioritātes "Tiesu varas modernizācija" ietvaros ar specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar E-pārvaldes attīstību, publiskās pārvaldes procesu elektronizāciju.

(437) Lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu iesaisti BJRS Rīcības plāna īstenošanā, ir izveidots koordinācijas ietvars. Saskaņā ar MK 2009.gada 18.augustā apstiprināto nacionālo pozīciju Nr.3 ĀM īsteno nacionālā koordinatora funkcijas. Par Latvijas iesaisti katrā BJRS Rīcības plāna prioritātē ir atbildīga konkrēta nozares ministrija. Ministrijas ir aicinātas dialogā ar sociālajiem partneriem apzināt un virzīt īstenošanai BJRS Rīcības plāna ietvaros Latvijai nozīmīgus reģionālus sadarbības projektus savas nozares griezumā.

(438) 2009. gada 25. augustā ar MK rīkojumu Nr.577 tika izveidota darba grupa (paplašināta ar 2012. gada 21. marta MK rīkojumu Nr.134), lai koordinētu BJRS Rīcības plāna īstenošanu. Darba grupa ietver visu ministriju, kā arī LDDK, LPS un PKC pārstāvjus, kas ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas sadarbību ar prioritāšu koordinatoriem, BJRS Rīcības plānā iekļauto projektu un to īstenošanas analīzi, jaunu projektu ideju izvērtēšanu un virzīšanu. Darba grupā piedalās vadošo iestāžu pārstāvji, kuras ietvaros tiek nodrošināta koordinēta informācijas apmaiņa par esošajiem un plānotajiem projektiem BJRS mērķu sasniegšanas veicināšanai.

2.2. Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem

(439) References vērtības ir noteiktas atbilstoši Latvijas konverģences programmā 2013-2016 prognozētajiem bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumiem un sākot ar 2017.gadu - tādā līmenī, lai izpildītu nosacījumu, ka vidējie bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumi laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam nebūtu mazāki par attiecīgajiem vidējiem izdevumiem laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

(440) References vērtības izteiktas kā procenti no IKP atbilstoši Latvijas konverģences programmā 2013-2016 prognozētajām IKP vērtībām un turpmākajiem gadiem - sākot ar 2017.gadu - pieņemot, kā IKP pieaugums atbilst vidējam iepriekšējo četru gadu IKP pieaugumam.

(441) Vidējā bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumu attiecība pret IKP 2014.-2020. gadu periodam ir 3%.

Tabula 2.2.1. : Vispārējās valdības izdevumi dalījumā pa plānošanas perioda gadiem nacionālā līmenī

Vispārējās valdības izdevumi procentos no IKP

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

P.51, % no IKP

3.3

2.5

2.3

3.2

3.2

3.3

3.3

Tabula: Vispārējās valdības izdevumi dalījumā pa plānošanas perioda gadiem reģionālā līmenī [Nav attiecināms]

2.3.Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi

(442) Kopumā no 30 piemērojamajiem ex-ante nosacījumiem attiecībā uz ERAF, ESF un KF, ir izpildīti 13 nosacījumi (2.1., 2.2., 3.1., 4.1. (SEG emisijas) , 4.3., 6.1., 8.1., 8.5., 2., 4., 5., 6., 7), , bet neizpildīti - 15 nosacījumi (1.1., 1.2., 4.1.(ēku energoefektivitāte), 5.1., 6.2. 7.1., 7.2., 8.6., 9.1., 9.2., 9.3., 10.1., 10.3., kā arī 1. un 3. vispārīgais ex-ante nosacījums). Neattiecināmi ir 4.2., 8.2., 8.3., 8.4. un 10.2.ex-ante nosacījumi.

(443) Ex-ante 6.1. nosacījuma izpilde tiks nodrošināta ar jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādi līdz 2015.gada 1.decembrim. 6.2. nosacījuma izpildi nodrošināta ar VARAM ziņojumu iesniegšanu EK 2013.gada 7.novembrī, savukārt, attiecībā uz kritēriju pasākumi atkritumu atkārtotai izmantošanas un pārstrādei, izpildi nodrošināta 2013.gada 30.oktobrī.

(444) Daļēji izpildītā ex-ante 10.1. nosacījuma izpildi nodrošina LM "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" un "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. - 2020. gadam", kuras tika apstiprinātas 2013. gada . decembrī, kā arī FM MK informatīvais ziņojums par ES KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā, kas tiks iesniegts izskatīšanai valdībā 2014.gada janvārī.

(445) Daļēji izpildītā 1. un 3. vispārīgā ex-ante nosacījuma izpildi nodrošinās FM izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā pievienotais ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Līdz 2013. gada 17. decembrim plāno iesniegt valdībā Informatīvo ziņojumu par Vadības un kontroles sistēmas aprakstu.

(446) Daļēji izpildīto ex-ante 11.nosacījuma izpildi nodrošinās VK izstrādātais informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.-2020.gadam", kuru plānots izstrādāt un apstiprināt MK līdz 2014.gada 31.janvārim, "Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2014.-2020.gada periodam", kuru plānots apstiprināt līdz 2014.gada 31.martam un TM izstrādātās "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", kas tiks izstrādātas līdz 2014.gada 1.maijam.

(447) Daļēji izpildītā ex-ante 1.1. nosacījuma minēto kritēriju pasākumu nosacījumu izpildi nodrošinās IZM līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedzot MK Viedās specializācijas stratēģiju, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam. Tāpat kritēriju izpildi nodrošina Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam. Savukārt neizpildītā ex-ante 1.1. nosacījuma minēto (a) iiii) kritēriju pasākumu nosacījumu izpildi nodrošinās IZM līdz 2014. gada 30.jūnijam, izstrādājot Viedās speciālizācijas stratēģijas īstenošanas uzraudzības sistēmu.

(448) Daļēji izpildītā ex-ante 1.2 nosacījuma izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", kuram budžeta bāzi attiecībā uz katriem tālākajiem 3 plānošanas perioda gadiem katru gadu apstiprina MK. Tāpat kritērija izpildi nodrošinās IZM līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedzot MK Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam. Tāpat kritēriju izpildi nodrošina Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

(449) Daļēji izpildītā 4.1.(ēku energoefektivitātes) ex-ante nosacījuma izpilde tiks nodrošināta līdz 2013.gada beigām, kad EM veiks minimālo ēku energoefektivitātes prasību atbilstības optimālu izmaksu līmenim aprēķinus saskaņā ar EK 2012. gada 16. janvāra Regulu (ES) Nr. 244/2012.

(450) Daļējo izpildītā ex-ante 5.1. nosacījuma izpildi nodrošinās ar Vides politikas pamatnostādnēm 2014. - 2020. gadam. Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam plānots apstiprināt līdz 2014.gada 31.janvārī.

(451) Neizpildīto ex-ante 7.1. un 7.2. apakšpunktā minēto (a) kritēriju pasākumu nosacījumu izpildi nodrošinās SM līdz 2013. gada 20. decembrim iesniedzot MK Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam. Savukārt neizpildīto ex-ante 7.1. nosacījuma un 7.2. apakšpunktā minēto (b) kritēriju pasākumu nosacījumu izpildi nodrošinās SM līdz 2014.gada 30.jūnijam, izstrādājot metodiku, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

(452) Neizpildīto ex-ante 8.6.nosacījuma izpildi nodrošinās Jauniešu garantijas izveides un īstenošanas plāns, kas tiks sagatavots līdz 2013. gada 31. decembrim.

(453) Neizpildīto ex-ante 9.1., 9.2., 9.3. nosacījumu izpildi nodrošinās IZM sagatavotās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam. Dokuments ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un to plānots iesniegt apstiprināšanai MK līdz 2014. gada 31.janvārim.

(454) Neizpildīto ex-ante 10.3.nosacījuma izpildi nodrošinās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam, kas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2014. gada 1.jūlijam.

(455) No 4 ex-ante nosacījumiem, kas piemērojami EJZF aktivitātēm, izpildīti ir 3 nosacījumi (1., 2., 4.) un daļēji izpildīts 3.nosacījums par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu. Tā izpildi nodrošinās VARAM sagatavotā Zivsaimniecības kontroles programma 2014. - 2020. gadam, kuru plānots apstiprināt līdz 2013. gada 31.decembrim, kā arī grozījumi Zvejniecības likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

(456) Ir izpildīti visi 4 ELFLA aktivitātēm attiecināmie ex-ante nosacījumi.

Tabula 2.3.1. : Ex ante nosacījumu piemērojamība ERAF, ESF, KF DP prioritārajiem virzieniem.

Valsts līmenī piemērojamais ex-ante nosacījums DP, uz kuru attiecas ex-ante nosacījums Prioritārais virziens, uz kuru attiecas ex-ante nosacījums
1.1. Pētniecība un inovācija: pastāv valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas stratēģiska politikas sistēma pārdomātai specializācijai, attiecīgā gadījumā - atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas
1.2. Pastāv daudzgadu plāns ieguldījumu budžeta sadalei un prioritāšu noteikšanai pētniecībai un inovācijām DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas
2.1. Digitāla izaugsme: stratēģiska politikas sistēma digitālajai izaugsmei, lai veicinātu pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem, kvalitatīviem un sadarbspējīgiem IKT iespējotiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem un palielinātu to izmantošanu iedzīvotāju, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu administrāciju, vidū, ieskaitot pārrobežu iniciatīvas. DP "Izaugsme un nodarbinātība" IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
2.2. Nākamās paaudzes piekļuves (NPP) infrastruktūra: pastāv valsts vai reģionāli NPP plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un pietiekamā kvalitātē, saskaņā ar ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un kuri paredz neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014-2020 ietvaros netiek ieviesti pasākumi 2. tematiskā mērķa sasniegšanai.). DP "Izaugsme un nodarbinātība" IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
3.1. Veiktas konkrētas darbības, lai liktu pamatus uzņēmējdarbības veicināšanai, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja
4.1. Veiktas darbības, lai veicinātu rentablus enerģijas galapatēriņa efektivitātes uzlabojumus un rentablus ieguldījumus energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas. (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
4.1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
4.3. Veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali. (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014-2020 ietvaros tiks atbalstīta atjaunojamās enerģijas ražošana, kas izmantojama attiecīgās saimniecības ietvaros nevis pārdošanai un atbalsts plānots 3. tematiskā mērķa sasniegšanai). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: pastāv valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanas un pārvaldības veicināšana
6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas. (ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) DP "Izaugsme un nodarbinātība" Vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana
6.2. Atkritumu apsaimniekošanas nozare: veicināt ekonomikas un vides ziņā ilgtspējīgus ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, it īpaši izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un ņemot vērā atkritumu hierarhiju. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana
7.1. Autotransports: pastāv vispusīgs(-i) valsts transporta plāns(-i) vai sistēma(-s) attiecībā uz ieguldījumiem transportā atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedriskajā transportā reģionālā un vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Ilgtspējīga transporta sistēma
7.2. Dzelzceļš: vispusīgajā(-os) transporta plānā(-os) vai sistēmā(-s) ir atsevišķa iedaļa par dzelzceļa attīstību atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedrisko transportu gan reģionālā, gan vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. Ieguldījumi attiecas uz kustamajiem aktīviem, sadarbspēju un spēju veidošanu. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Ilgtspējīga transporta sistēma
8.1. Ir izstrādāta un tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana
8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un pārstrukturēšanai un to labu pārvaldību. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana
8.6. Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ilgtspējīga integrācija darba tirgū, jo īpaši to jauniešu integrācija kas neatrodas darba attiecībās, izglītības vai apmācības procesā: Šo nosacījumu piemēro tikai darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana
9.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai). DP "Izaugsme un nodarbinātība" Izglītība, prasmes un mūžizglītība
9.2. Augstākā izglītība: pastāv valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai palielinātu sasniegumu līmeni terciārajā izglītībā, tās kvalitāti un efektivitāti. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Izglītība, prasmes un mūžizglītība
9.3. Mūžizglītība: pastāv valsts un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Izglītība, prasmes un mūžizglītība
10.1. Pastāv un tiek īstenota valsts stratēģiska politikas sistēma nabadzības mazināšanai, kuras mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana
10.3. Veselības aizsardzība: pastāv veselības aizsardzības stratēģiska politikas sistēma, kas atbilst LESD 168. panta darbības jomai un kurā nodrošināta ekonomiskā ilgtspēja. DP "Izaugsme un nodarbinātība" Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana
11. Dalībvalstu administratīvā efektivitāte: - ir izstrādāta stratēģiska politikas sistēma dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai DP "Izaugsme un nodarbinātība" Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja

Kopsavilkums par neizpildīto vispārējo ex-ante nosacījumu statusu

Nacionālā līmenī attiecināmie neizpildītie vai daļēji izpildītie vispārīgie ex-ante nosacījumi

Neizpildītie kritēriji

Plānotās darbības ex-ante nosacījuma izpildei

Plānotais izpildes datums

Atbildīgā institūcija

1. vispārīgais

Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina to, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

a) ii) izstrādājot stratēģiju fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus.

17.12.2013.

FM

a) iii) pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt administratīvo spēju īstenot un piemērot ES direktīvas par nediskrimināciju. Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus.

17.12.2013.

FM

3. vispārīgais

Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

a) iii) izstrādājot plānu fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus.

17.12.2013.

FM

Kopsavilkums par neizpildīto tematisko ex-ante nosacījumu statusu

Neizpildītie vai daļēji izpildītie tematiskie un specifiskie ex-ante nosacījumi

Neizpildītie kritēriji

Plānotās darbības ex-ante nosacījuma izpildei

Plānotais izpildes datums

Atbildīgā institūcija

1.1. Pētniecība un inovācija: pastāv valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas stratēģiska politikas sistēma pārdomātai specializācijai, attiecīgā gadījumā - atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus. a) pētniecības un inovācijas stratēģiska politikas sistēma pārdomātai specializācijai, kurā:

i) izmantots stratēģiskās plānošanas instruments, kas nosaka stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (SVID) vai līdzīga analīze;

a) ii) pastāv privāto ieguldījumu veicināšana;

a) iii) ir paredzēta īstenošanas uzraudzības sistēma;

b) apstiprināts budžeta resursu ietvars pētniecībai un inovācijai.

Kritēriju izpildi nodrošinās Viedās specializācijas stratēģijas izstrāde Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Kritērija a) iii) izpildi nodrošinās Viedās speciālizācijas stratēģijas īstenošanas uzraudzības sistēmas izstrāde.

2013.gada 31.decembris

2014.gada 30.jūnijs

IZM
1.2. Pastāv daudzgadu plāns ieguldījumu budžeta sadalei un prioritāšu noteikšanai pētniecībai un inovācijām Indikatīvs daudzgadu plāns ieguldījumu budžeta sadalei un prioritāšu noteikšanai. Kritēriju izpildi nodrošinās Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. 2013.gada 31.decembris IZM
4.1. Veiktas darbības, lai veicinātu rentablus enerģijas galapatēriņa efektivitātes uzlabojumus un rentablus ieguldījumus energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās).

i) Nodrošina minimālo ēku energoefektivitātes prasību noteikšanu Kritērija izpildi nodrošinās EM izstrādātie minimālo ēku energoefektivitātes prasību atbilstības optimālu izmaksu līmenim aprēķini, kas tiks veikti saskaņā ar EK 2012. gada 16. janvāra Regulu (ES) Nr. 244/2012. Aprēķinus plānots izstrādāt līdz 2013. gada beigām.

Lai izpildītu kritēriju ir apstiprināti:

- 2013. gada 9. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

- 2013. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".

2013. gada 30. decembris EM
5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: pastāv valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). a) Riska novērtējums, kurā ir:

a) i) Ietverts procesa, metodoloģijas, metožu un datu apraksts, kā arī uz risku balstīti kritēriji ieguldījumu prioritāšu noteikšanai;

Kritērija izpildi nodrošinās Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programmas 2008.-2015.gadam un Daugavas, Ventas, Lielupes un Gaujas upbju baseinu apsaimniekošanas plānu aktualizēšana.

Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.

2014. gada 31. janvāris VARAM / Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
a) ii) Viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; Kritērija izpildi nodrošinās Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programmas 2008.-2015.gadam aktualizēšana.

Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.

2014. gada 31.janvāris
iii) Stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Kritērija izpildi nodrošinās Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.

Lai pilnībā nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, nepieciešams izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK VPP kurā ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa. VPP plānots apstiprināt MK 2014.gada janvārī.

2014. gada 31.janvāris
6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas.

(ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA)

b) Upju baseinu apsaimniekošanas plāni Kritēriju izpilde tiks nodrošināta ar jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrāde un esošo upju baseinu apsaimniekošanas plānu, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana tiks veikta vienlaikus 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.

2013.gada novembrī noris darbs pie pieteikuma sagatavošanas Vides aizsardzības fonda administrācijai, lai veiktu izvērtējumu otrā plānošanas cikla upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni izstrādes vajadzībām, t.sk., pirmā plānošanas cikla Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni aktualizēšanai.

2015. gada 1. decembris VARAM
7.1. Autotransports: pastāv vispusīgs(-i) valsts transporta plāns(-i) vai sistēma(-s) attiecībā uz ieguldījumiem transportā atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedriskajā transportā reģionālā un vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. a) Transporta jomas plāns, kurā noteikts ieguldījums Eiropas vienotajā transporta telpā, kurā definēti:

a) i) prioritārie ieguldījumi TEN-T tīklā un sekundāros savienojumos

Kritērija izpildi nodrošinās Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 20. decembris SM
a) ii) reālistiski un pārdomāti projektu mērķi, kuriem ir paredzēts atbalsts no ERAF un KF Kritērija izpildi nodrošinās Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 20. decembris
b) Pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus Kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādātā metodika, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. 2014.gada 30.jūnijs
7.2. Dzelzceļš: vispusīgajā(-os) transporta plānā(-os) vai sistēmā(-s) ir atsevišķa iedaļa par dzelzceļa attīstību atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedrisko transportu gan reģionālā, gan vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. Ieguldījumi attiecas uz kustamajiem aktīviem, sadarbspēju un spēju veidošanu. a) Transporta jomas plānā ir sadaļa par dzelzceļa attīstību, kurā paredzēti reālistiski un pārdomāti projekta mērķi; Kritērija izpildi nodrošinās Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 20. decembris SM
b) Pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādātā metodika, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. 2014.gada 30.jūnijs
8.6. Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ilgtspējīga integrācija darba tirgū, jo īpaši to jauniešu integrācija kas neatrodas darba attiecībās, izglītības vai apmācības procesā:

Šo nosacījumu piemēro tikai darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

a) Jauniešu nodarbinātības veicinoša stratēģija, kura:

- ir veidota izmantojot uz pierādījumiem balstītu pieeju;

- Iekļauj jauniešu bezdarba risināšanā ieinteresēto personu loku;

- pieļauj agrīnu iejaukšanos un rīcību, lai veicinātu visneaizsargātāko jauniešu aktivizēšanu;

- ietver atbalsta pasākumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, darbaspēka mobilitātei un attiecībā uz ilgtspējīgu jauniešu integrāciju, jo īpaši to jauniešu, kas neatrodas darba attiecībās, izglītības vai apmācības procesā.

Līdz 2013. gada beigām tiks izstrādāts Jauniešu garantijas izveides un īstenošanas plāns. Tas paredzēs sadarbības mehānismu starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai tiem jauniešiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir izkrituši no darba tirgus vai nespēj tajā integrēties, piedāvātu atbilstošus pasākumus bezdarba situācijas risināšanai. 2013. gada 31. decembris LM
9.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai). a) Sistēma ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un informāciju analīzei un politiku veidošanai; Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 31. decembris IZM
b) Ir ieviesta ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistīta stratēģiska politikas sistēma:

i) Kas ir pamatota ar pierādījumiem;

Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 31. decembris

b) ii) Kas ietver attiecīgas izglītības jomas;

Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas.

Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 31. decembris
9.2. Augstākā izglītība: pastāv valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai palielinātu sasniegumu līmeni terciārajā izglītībā, tās kvalitāti un efektivitāti. a) Stratēģiska politikas sistēma augstākās izglītības jomā, kurā:

i) Definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai, kuri:

- Veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem vidū,

- Mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus.

Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 31. decembris

ii) Pasākumi nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri:

- Veicina starpdisciplīnu prasmes;

- Mazina dzimumu atšķirības.

Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam 2013. gada 31. decembris
9.3. Mūžizglītība: pastāv valsts un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai. a) Mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma, kurā ietverti:

i) Pasākumi, lai atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu

Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 2013. gada 31. decembris IZM
a) ii) Pasākumi, lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanu Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 2013. gada 31. decembris
a) iii) Pasākumi, lai paplašinātu mūžizglītības pieejamību Kritērija izpildi nodrošinās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 2013. gada 31. decembris
10.1. Pastāv un tiek īstenota valsts stratēģiska politikas sistēma nabadzības mazināšanai, kuras mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. a) Stratēģisks politikas ietvars nabadzības mazināšanai, kura:

Nabadzības mazināšanas politika, kas:

LM 2013. gada 15. maijā pieņēma Pasaules Bankas veiktā pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātus. Pētījumā analizēti ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības slazdu iespējamība, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarība, īstenotie atbalsta pasākumi. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, LM līdz 2013. gada beigām sagatavos un iesniegs MK priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai.

Lai izpildītu kritēriju, LM ir izstrādājusi "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam" projektu, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2013. gada 20.jūnijā, bet pamatnostādņes tika apstiprinātas 2013. gada 10.decembī.

Lai stratēģiski pamatotu ES KP fondu plānoto atbalstu sociālo pakalpojumu attīstībai (deinstitucionalizācijas kontekstā prioritārajām mērķa grupām - bērniem, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem), LM ir izstrādājusi "Pamatnostādņu sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam" projektu, kas valdībā atbalstīts 2013.gada 19.novembrī.

2013. gada 31. decembris LM
b) Pēc atbilstīga lūguma un vajadzības gadījumā attiecīgās ieinteresētās puses var saņemt palīdzību saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu un izvēlēto projektu īstenošanu un pārvaldību 2013. gada oktobrī FM plānot iesniegt MK informatīvo ziņojumu par ES KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā. Informatīvajā ziņojumā tiks iekļauta informācija par sistēmu kā projekta pieteicējam būs iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību un informāciju par pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu un pārvaldību. Vēlāk šī informācija tiks atspoguļota gan Vadības un kontroles sistēmas aprakstā, gan arī ES KP fondu vadības likumā. 2013. gada 31. janvāris FM
10.3. Veselības aizsardzība: pastāv veselības aizsardzības stratēģiska politikas sistēma, kas atbilst LESD 168. panta darbības jomai un kurā nodrošināta ekonomiskā ilgtspēja. a) Veselības aizsardzības stratēģiska politikas ietvars, ar:

i) Pasākumiem, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem

Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" 2014. gada 1. jūlijs. VM
a) ii) Pasākumiem efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" 2014. gada 1. jūlijs
11. Dalībvalstu administratīvā efektivitāte:

- ir izstrādāta stratēģiska politikas sistēma dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai

a) ii) Kvalitātes pārvaldības sistēma Kritērija izpildi nodrošinās informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.-2020.gadam". 2014. gada 31. marts VK
a) iv) Cilvēkresursu stratēģija un politika Kritērija izpildi nodrošinās informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.-2020.gadam". un Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" 2014. gada 1. maijs VK, TM
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
3. Kopējās Zivsaimniecības politikas īstenošana:

ir pierādītas administratīvās spējas īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas par KZP 46.pantā un precizēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk - Kontroles regula).

a) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot 2014. - 2020.gada valsts mēroga kontroles programmu, kas minēta 19.panta l) punktā Kritērija izpildi nodrošina Zivsaimniecības kontroles programma

2014.-2020.gadam

2013. gada 31. decembris VARAM
e) pierādītas administratīvās spējas piemērot efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju sistēmu par smagiem pārkāpumiem (Kontroles regulas 90.pants); Grozījumi Zvejniecības likumā 19.10.2012. pieņemti Saeimā 2.lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 07.03.2013.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) 2012.gada 21.februārī pieņemti Saeimā 1.lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 07.03.2013. Pieņemot grozījumus APK nosacījums tiks izpildīts.

2013. gada 31. decembris VARAM
f) pierādītas administratīvās spējas piemērot punktu sistēmu par smagiem pārkāpumiem (Kontroles regulas 92. pants); Ar 2013.gada 22.janvāra grozījumiem MK noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" noteikts, ka viens no Valsts vides dienesta amatpersonu pienākumiem ir uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši ES normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Grozījumiem Zvejniecības likumā, kas 19.10.2012. pieņemti Saeimā 2.lasījumā, MK līdz 2013. gada 31. decembrim izdod kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota EStiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma. Pieņemot šos noteikumus nosacījums tiks izpildīts.

2013. gada 31. decembris VARAM

2.4. Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte

(457) ES KP fondu VI rādītāju noteikšanai un izpildes ietvara izveidei ir sagatavojusi vadlīnijas, balstoties uz "Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta" un "Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta" metodiskajiem dokumentiem izvērtēšanas un uzraudzības nodrošināšanai. Vadlīnijas nosaka galvenos principus rādītāju un to mērķu noteikšanai, kā arī kritērijus izpildes ietvara izstrādei.

(458) Šajās vadlīnijās sniegtie rādītāju noteikšanas un izpildes ietvara izveides pamatprincipi piemērojami arī ELFLA un EJZF gadījumā. Attiecībā uz ELFLA un EJZF, rādītāji, kā arī to starpposma mērķu vērtības tiks noteiktas sadarbojoties ar novērtētājiem. Izpildes ietvara mērķu/rādītāju noteikšana tiks veikta, balstoties uz situāciju Latvijas tautsaimniecības nozarē kopumā, kā arī ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, kas sasniedzamas vidējā termiņā un izvērtējot 2007.-2013.gada plānošanas perioda rezultātus.

(459) ESI fondu VI (FM un ZM) DP ir identificējušas tās jomas, kurās ir līdzīgi atbalsta saņēmēji un atbalstāmās darbības. Līdzīgajiem rādītājiem, kuri tiks iekļauti izpildes ietvarā tiks saskaņotas mērķu noteikšanas metodoloģija izrietoši no datu pieejamības katrā atsevišķajā gadījumā. Iznākuma rādītāju mērķu noteikšanā primāri tiks izmantotas vienības izmaksas un ņemts vērā inflācijas faktors.

(460) Rādītāju mērķu noteikšanas metodoloģija tiks saskaņota arī ar ex-ante novērtētājiem, nodrošinot informācijas apmaiņu starp visu ESI fondu DP novērtētājiem.

(461) KP fondu gadījumā rādītāju sasniegšanas progresu plānots apkopot 2 reizes gadā, kā galveno mehānismu izmantojot atbildīgo iestāžu ziņojumus un ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmu. Izvērtējot rādītāju sasniegšanas progresu, FM informēs MK, ja tiks konstatētas būtiskas atpalicības no starpposma vai gala mērķiem un brīdinās par pastāvošajiem riskiem un nepieciešamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai. Par konstatētajiem riskiem tiks informēti arī KP fondu UK locekļi.

(462) ELFLA un EJZF gadījumā, lai nodrošinātu ELFLA un EJZF DP izpildes ietvara monitoringu un virzību uz noteiktajiem mērķiem, tiks veikta LAP un ZRP ieviešanas efektivitātes un ietekmes nepārtrauktā novērtēšana un katru gadu sagatavoti un ELFLA un EJZF UK saskaņoti LAP un ZRP gada īstenošanas ziņojumi. Uzraudzība tiks veikta, izmantojot vienoto informācijas sistēmu (skatīt 2.6.sadaļu).

2.5. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam.

(463) "2007. - 2013. gada plānošanas perioda KP fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējumā (2011) norāda, ka kopumā KP fondu vadības sistēma sekmīgi nodrošina to ieviešanas, vadības un uzraudzības funkciju īstenošanu, kā arī sniedz iespēju operatīvi reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un ekonomiskajā situācijā. Vienlaikus izvērtētāji norāda, ka faktorus, kurus būtu lietderīgi ņemt vērā, attīstot ESI fondu vadības sistēmu, saistāmi ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, centralizējot un paplašinot informācijas sistēmas lietojumu līdz finansējuma saņēmējam, kā arī labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros. Revīzijas iestāde audita ziņojumā norāda - "Veicot izmaiņas esošajā ES KP fondu vadības un kontroles sistēmā, kā arī veidojot nākamā ES KP fondu plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmu, iesakām nopietni izvērtēt nepieciešamību pēc tik decentralizēta funkciju deleģējuma un liela iestāžu skaita iesaistīšanas ES KP fondu vadībā. Vēršam uzmanību, ka visiem ES KP fondu vadībā iesaistītajiem darbiniekiem ir nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas uzturēšana, metodiskā vadība, kā arī uzraudzība no FM kā Vadošās iestādes puses, kā arī rekomendējam stiprināt Vadošās iestādes lomu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz deleģēto funkciju īstenošanu."

Struktūra

(464) ESI fondu vadošās iestādes tiek noteiktas tās pašas kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā. KP fondu vadošā iestāde ir FM. Atbildīgās iestādes funkcijas veic nozaru ministrijas un VK atbilstoši specifiskajiem atbalsta mērķiem, kuri norādīti KP fondu DP "Izaugsme un nodarbinātībā". ERAF, KF un ESF atšķirīgi no 2007.-2013.gada plānošanas perioda tiek piemērots vienas pieturas aģentūras princips. Tāpat kā līdz šim revīzijas iestādes funkcijas veic FM neatkarīga struktūrvienība, kas veiks arī akreditācijas struktūrvienības funkcijas. Valsts kase noteikta kā sertifikācijas iestāde un iestāde, kurai EK veiks maksājumus. Kopumā KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā uzraudzības organizatoriskā struktūra netiek kardināli mainīta, bet tā sniedz iespēju samazināt kontroļu slogu finansējuma saņēmējam vienas pieturas aģentūras principa ietvaros.

(465) Savukārt ELFLA, EJZF vadošā iestāde ir noteikta ZM un sadarbības iestāde - Lauku atbalsta dienests. Akreditācijas iestādes funkcijas veiks ZM, bet maksājuma iestādes funkcijas LAD. ELFLA un EJZF sertifikācijas iestādes funkcijas veiks ZM publiskā iepirkuma kārtībā izvēlēta iestāde.

(466) KP administrēšanā tiks pilnveidota vadības un kontroles sistēma, risinot tādus jautājumus kā administrēšanā iesaistīto iestāžu skaits, plānošanas un analītiskās kapacitātes nodrošināšana visā ES KP fondu vadības sistēmā, labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm, koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanas, tai skaitā panākot gan efektīvu KP specifisko atbalsta mērķu plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, gan nodrošinot savstarpēji saistītu specifisko atbalsta mērķu secīgu īstenošanu un attiecīgu finansējuma plānošanu; efektīvāka uzraudzības un kontroļu sistēmas izveide, tai skaitā e-pārvaldības pilnīgāka ieviešana; sinerģija starp dažādām politiku atbalsta shēmām (ES KP fondu plānošanas dokumentu līmenī investīciju koordinācija un dubultā finansējuma riska mazināšana, izveidojot plānoto investīciju koordinēšanas mehānismus - darba grupas utml.); izvērtējumu un pētījumu lomas stiprināšana. Attiecīgi tiks pārskatīta iesaistīto iestāžu kapacitāte, lai panāktu koordinētāku un koncentrētāku ESI fondu plānošanas un ieviešanas ietvaru, panākot funkciju un investīciju nedublēšanos, skaidrāk nodalot plānošanas, ieviešanas un uzraudzības funkcijas, kā arī tiks izstrādāti normatīvie akti, kas nodrošina maksimāli efektīvāku iestāžu ieguldītā darba izmantošanu.

(467) Vadošās iestādes nodrošina atbildīgo iestāžu izstrādāto metodiku, vadlīniju, labo piemēru, apkopošanu un pieejamību citām ESI fondu iesaistītajām iestādēm, struktūrām.

Cilvēkresursi

(468) Lai nodrošinātu kvalitatīvu KP fondu administrēšanu, 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots izmantot 2007. - 2013.gada plānošanas periodā KP fondu ieviešanā iesaistīto darbinieku kapacitāti, tādējādi nodrošinot zināšanu pārnesi un esošās kapacitātes saglabāšanu un attīstīšanu. Centralizēta KP fondu ieviešana un kopīgs cilvēkresursu attīstības plāns ļaus veiksmīgāk īstenot cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas pasākumus, lai nodrošināšanu kvalitatīvu un efektīvu KP fondu ieviešanu.

(469) Attiecībā uz ELFLA un EJZF īstenošanā nākamajā plānošanas periodā tiek piemērota līdzšinējā ieviešanas sistēma un vadošā iestāde abiem fondiem ir ZM, savukārt maksājumu iestāde - Lauku atbalsta dienests, tiks nodrošināta fondu administrēšanai nepieciešamā cilvēkresursu kapacitāte un kompetence, kā arī institucionālās pēctecības princips. Tādējādi tiek nodrošināta vienota un pēc iespējas efektīvāka pieeja ELFLA un EJZF DP izstrādē, saskaņošanā ar EK, administrēšanā un pārvaldībā.

(470) ESI fondu cilvēkresursi tiks plānoti saskaņoti ar Valsts kancelejas izstrādāto Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju (2013). Koncepcijas mērķis - profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.

(471) Cilvēkresursu kapacitāte ir viens no būtiskiem elementiem jaunās KP fondu ieviešanas sistēmas veiksmīgas darbības nodrošināšanai. Pamatojoties uz nākamā plānošanas perioda ES fondu vadības un kontroles sistēmas paredzamo struktūru un funkciju apjomu, KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz cilvēkresursiem un administratīvo kapacitāti ir svarīgi turpināt uzlabot efektīvu KP fondu vadību visos līmeņos, kā arī sagaidāms, ka nepieciešamas līdzīgas kompetences un prasmes kā KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā. ES fondu vadības un kontroles sistēma nākamajam plānošanas periodam pamatā veidota, lai saglabātu un stiprinātu esošā perioda pozitīvos aspektus. Lai nodrošinātu 2007. - 2013.gada plānošanas perioda sadarbības iestāžu funkciju īstenošanu līdz plānošanas perioda uzraudzības procesa slēgšanai, tiks saglabāts 2007.-2013.gada plānošanas perioda izveidotais institucionālais ietvars minētā plānošanas perioda aktivitāšu pabeigšanai un uzraudzības procesa noslēgšanai, t.sk. pēcuzraudzībai, nodrošinot atbildīgo iestāžu un sadarbības iestāžu funkciju īstenošanu. Ievērojot Vispārējā regulā pieļauto deleģēšanas principu un to, ka institucionālā sistēma tiks veidota pēc līdzīgiem principiem kā iepriekšējā plānošanas periodā, tiks nodrošināta cilvēkresursu un administratīvās kapacitātes pārņemšana KP fondu sistēmā nākamā perioda funkciju veikšanai.

(472) Vidusposma izvērtējuma "2007. - 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (veikts 2011.gadā) ietvaros secināts, ka KP fondu vadības sistēma sekmīgi nodrošina ieviešanas, vadības un uzraudzības funkciju, kā arī nodrošina iespēju reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un ekonomiskajā situācijā. KP fondu vadības sistēmas darbība tiek nemitīgi uzlabota, gan veicot iekšējos vienkāršošanas pasākumus, gan pastiprinot un precizējot normatīvo bāzi, kas ir saistīta ar šīs sistēmas darbību. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi un 2007.-2013.gada plānošanas perioda novērtējumu kopumā, 2014.-2020.gada plānošanas periodā kā vērtīgi rīki cilvēkresursu kompetences riska mazināšanai jāmin vadības informācijas sistēma (t.sk., e-kohēzija), kuru nākamajā plānošanas periodā paredzēts uzlabot, padarot koncentrētāku, stiprinot tās kā vadības rīka lomu KP fondu ieviešanas datu analīzē un kontrolē, paredzot algoritmus risku noteikšanai, kā arī padarot to finansējuma saņēmējam pieejamāku, kā arī daļveida attiecināšanas pieeja kā vērtīgs ieguldījums kopējai kapacitātes stiprināšanai. No metodoloģiskā atbalsta puses centralizācijas līmeņa palielināšana veicinās iespēju KP fondu vadošajai iestādei izstrādāt detalizētākas norādes par KP fondu ieviešanas jautājumiem, plānots novērst interpretācijas atšķirības un veidot vienotāku praksi KP fondu īstenošanā, tādējādi padarot KP fondu ieviešanu finansējuma saņēmējam vienkāršāku.

(473) Līdzšinējā pieredze un metodes nepieciešamā cilvēkresursu apjoma noteikšanai, piemēram, darba analīze un 2007.-2013.gada plānošanas periodā konstatēto rezultātu ekstrapolācija pretstatā 2014.-2020.gada plānošanas perioda funkcionālajam sadalījumam nostiprina nostāju, ka nākamajā plānošanas periodā nepieciešami analogi cilvēkresursi. Arī nākamajā plānošanas periodā jānodrošina efektīvas plānošanas, ieviešanas, uzraudzības un novērtēšanas funkcijas. Jau šobrīd atbildīgo iestāžu darbinieki strādā pie 2014. - 2020.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādes.

(474) 2007.-2013.gada plānošanas periodā KP fondu vadībā iesaistīto institūciju administratīvās kapacitātes stiprināšana pamatā notikusi, izmantojot tehniskās palīdzības līdzekļus. Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi.

(475)

(476) KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā papildus administratīvās kapacitātes stiprināšana galvenokārt nepieciešana institūcijām, ka šajā plānošanas periodā neveica KP fondu vadības funkcijas, bet veiksmīgākai KP fondu ieviešanai tiks piesaistītas jaunajā plānošanas periodā, piemēram, TM. Kopējais mērķis ir apzināt katrai funkcijai nepieciešamās zināšanas un iemaņas, tādējādi nodrošinot gan esošo cilvēkresursu attīstību un motivēšanu, gan arī jauna kvalificēta personāla iesaisti 2014.-2020.gada plānošanas perioda funkciju nodrošināšanai. Kā papildus kapacitāti projektu atlases un kontroles procesiem plānots piesaistīt speciālistus un nozaru ministriju ekspertus.

(477) Attiecībā uz biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšanu, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros tika novirzīts ESF finansējums Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), LDDK, un citu biedrību un nodibinājumu administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts pašvaldībām savas administratīvās darbspējas stiprināšanai. Vidusposma izvērtējuma ziņojumā minētie pasākumi atzīti par adekvātiem kapacitātes stiprināšanai.

(478) Administratīvās kapacitātes stiprināšanā liela nozīme ir personāla apmācībām. Valsts kanceleja kapacitātes stiprināšanas kontekstā no tehniskā projekta līdzekļiem 2012. un 2013.gadā kopumā apmācījusi 1839 amatpersonas KP fondu ieviešanā iesaistītajās iestādēs (dati līdz 21.10.2013.). Kompetences stiprinātas tādās jomās kā, piemēram, publiskie iepirkumi, kontroles, risku vadība, vadības informācijas sistēmas datu analīzes rīka izmantošana, komunikācija un publicitāte, nodokļu likumdošana, svešvalodas u.c. Ņemot vērā ieguldītos resursus kapacitātes stiprināšanā, būtiska nozīme ir apmācītā personāla noturēšanai KP fondu sistēmā. Tāpat plānots, ka apmācībās tiks ietverti arī pārējo KP fondu sistēmā iesaistīto institūciju darbinieki, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojs, FM Komerdarbības atbalsta un kontroles departaments, UK dalībnieki un sadarbības partneri.

(479) No cilvēkresursu pārvaldības viedokļa ES fondu vadībā iesaistītās iestādes darbojas kopējā valsts pārvaldes sistēmā, līdz ar to arī atalgojuma sistēma izveidota vienota visā valsts pārvaldes sistēmā, specifiski neveidojot ES fondu vadībā iesaistītajām amatpersonām priekšrocības. 2013.gadā Latvijā ir ieviesta valsts pārvaldes darbinieku novērtēšanas sistēma, kas paredz uz rezultātu balstītu darbinieku novērtēšanu pēc noteiktiem kritērijiem un atalgojuma sasaisti ar ikgadēji piešķirto novērtējumu.

(480) Vērtējot 2007. - 2013.gada plānošanas pieredzi attiecībā uz izvērtēšanas sistēmu, var secināt, ka izveidotā izvērtēšanas sistēma darbojas, tomēr nepieciešami uzlabojumi, lai nodrošinātu efektīvāku rezultātu sasniegšanu un ES KP fondu ieguldījumu pamatošanu. Jaunajā plānošanas periodā izvērtēšanas sistēma jāveido ciešā saistībā ar rādītāju uzraudzību, tādējādi ļaujot identificēt iespējamās novirzes no sākotnēji izvirzītā (plānotā) mērķa. 2007. - 2013.g. plānošanas periodā gūtā pieredze rāda, ka līdzšinēji veikto izvērtējumu kvalitāte varētu būt augstāka, lai uz tiem balstītu būtiskas izmaiņas līdzšinējos ieguldījumos. Lai nodrošinātu izvērtējumu kvalitāti, tematisko izvērtējumu veikšanas procesā plānota nozares ekspertu kapacitātes celšana ES KP fondu sistēmā iesaistītajās iestādēs. Vadošā iestāde stiprinās ES KP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupas kapacitāti un lomu izvērtēšanas organizēšanā par ES KP fondu DP prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm ar mērķi noteikt to ieviešanas efektivitāti un ietekmi noteiktā laika periodā. Darba grupas sastāvā iekļauj plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā iesaistītos partnerus, kā arī ELFLA un EJZF vadošās iestādes pārstāvjus, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī attiecīgos nozaru ekspertus, tādējādi, nodrošinot visu fondu papildinātību un sinerģiju.

Sistēma un nodrošinājums

(481) "2007. - 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējumā secināts, ka ES fondu vadības sistēma kopumā sekmīgi nodrošina to ieviešanas, vadības un uzraudzības funkciju, kā arī nodrošina iespēju reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un ekonomiskajā situācijā. Fondu vadības sistēmas darbība tiek nemitīgi uzlabota, gan veicot iekšējos vienkāršošanas pasākumus, gan pastiprinot un precizējot normatīvo bāzi, kas ir saistīta ar šīs sistēmas darbību. Fondu vadības sistēma ietver plašu kontrolējošo institūciju klāstu finansējuma izlietojuma kontrolei, bet sistēmā iesaistīto iestāžu savstarpējā kontroļu koordinēšana ir vāja, un kontroļu veicēji savstarpēji nepaļaujas cits uz cita vērtējumu. Kontroles pārsvarā ir vērstas uz izdevumu atbilstības kontrolēm, taču nepieciešams vairāk koncentrēties uz rezultātu uzraudzības un mērķu atbilstības kontrolēm.

(482) Vienas pieturas aģentūras princips optimizēs valsts pārvaldes darbu KP fondu administrēšanas jomā, efektīvāk izmantojot valsts budžeta resursus, mazinot neatbilstošas un neefektīvas ES fondu apguves riskus, kā arī precīzi noteikts vadošās iestādes deleģēto funkciju dalījums starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām, kas tiks noteikts nacionālajā normatīvajā regulējumā, veidos efektīvāku un drošāku ES fondu ieviešanas sistēmu, stiprinot vadības un kontroles sistēmu.

(483) Lai nodrošinātu projekta īstenošanu atbilstoši projekta mērķim, sasniedzamajiem rezultātiem, atbalstāmajam aktivitātēm, līdzīgi kā 2007.-2013.gadu plānošanas periodā paredzēts, ka projekta īstenošanas laikā tiks veiktas vairākas uz risku analīzi balstītas un izlases veida kontroles. Par projekta kontroļu veikšanu būs atbildīga sadarbības iestāde. 2014.-2020.gada plānošanas periodā sistēma būs vērsta uz kontroļu veicēju ievērojamu samazināšanos, tādējādi nodrošinot, ka visa komunikācija ar finansējuma saņēmēju notiek pārsvarā ar vienu iestādi, nodrošinot atgriezenisko saiti un vienotus standartus kontroļu veikšanai.

(484) Vadošā iestāde, līdzīgi kā 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros, turpinās veikt deleģēto funkciju uzraudzības pārbaudes, lai gūtu priekšstatu par problemātiskajām un riskantajām jomām vadības un kontroles sistēmā, tādejādi iespējami savlaicīgi reaģējot uz trūkumiem un radot mehānismus to novēršanai.

(485) Lai atslogotu un izveidotu caurspīdīgu sistēmu, paredzēts pāriet uz elektronisku projektu risku vērtēšanu, attiecīgi risku vērtēšanas kritērijus nosakot VIS, par pamatu ņemot EK izstrādātā risku vadības instrumenta ARACHNE noteiktos kritērijus. Lai risku vadība būtu efektīva un vadīta no visām KP fondos iesaistītajām pusēm, katras Kp fondu iestādes ietvaros, būtu jāveido risku stratēģija un jākontrolē ar KP fondu vadību saistītie riski.

(486) Risku vadība 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir viens no galvenajiem aspektiem, kā arī viens no EK noteiktajiem atbilstības novērtējuma kritērijiem vadības un kontroles sistēmā iesaistīto iestāžu novērtējumam. Vadošā iestāde izstrādās risku pārvaldības stratēģiju un kā vienu no mehānismiem risku mazināšanā izveidos risku vadības darba grupu, kurā tiks iekļauti pārstāvji no KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm, kā arī ELFLA un EJZF vadošās iestādes pārstāvji.

(487) Ņemot vērā Vispārējās regulas prasības attiecībā uz krāpšanas apkarošanas pasākumiem, ir izstrādāta FM resora stratēģija ES finanšu interešu aizsardzībai - krāpšanas apkarošanai 2014.-2016.gadam, kā arī paredzēts turpināt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, organizējot darba grupas un abpusējās apmācības, kur tiek diskutēti dažādi ar ES fondu ieviešanu saistīti problēmjautājumi, kā arī notiek labās prakses un pieredzes apmaiņa, tādējādi nodrošinot vienotas un padziļinātas izpratnes veidošanu, kā arī iesaistīto iestāžu informētību. Tāpat, lai pārrunātu ar korupcijas novēršanu, risku mazināšanu saistītus jautājumus, tiks turpināta vadošās iestādes pārstāvniecība ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomē.

(488) Attiecībā uz ELFLA un EJZF īstenošanu (vadības un kontroles sistēma), pamatojoties uz 2014.-2020.gada ES tiesību aktos noteikto kā arī izvērtējot 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi (veikto auditu rezultāti, atbildīgo iestāžu pašnovērtējums) secināts, ka nozīmīgi administratīvās kapacitātes celšanas pasākumi papildus nav nepieciešami. ELFLA un EJZF saglabā 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieviešanas sistēmu, tādējādi nodrošinot institucionālo un pieredzes pēctecību jaunā perioda ELFLA un EJZF operatīvas ieviešanas nodrošināšanā. Papildus tam 2007.-2013.gada plānošanas periodā jau veikta virkne vienkāršošanas pasākumu fondu ieviešanā. Lai nodrošinātu efektīvāku un kvalitatīvāku, administratīvā sloga mazinošu LAP un ZRP īstenošanu, joprojām nepieciešami ieguldījumi vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai - e-pārvaldības īstenošanas nolūkā, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanas nolūkā, partnerības nodrošināšanas kontroles sistēmas nolūkā utml.

(489) Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1290/2005 Par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 7.pantā noteiktās un publiskā iepirkuma kārtībā izvēlētās Sertificējošās institūcijas KPMG sagatavotajiem ikgadējiem Sertifikācijas ziņojumiem, maksājumu aģentūras darbībā konstatētie vidējas nozīmes un lielākā daļa maznozīmīgo trūkumu ir saistīti ar IT sistēmu darbību un to drošību. Ziņojumā norādītie maznozīmīgie trūkumi tiek novērsti jau 2007.-2013.gada plānošanas perioda laikā, līdz ar to attiecībā uz nākamo periodu būtiski uzlabojumi sistēmu darbībā attiecībā uz to darbību un drošību nav nepieciešami.

(490) Kopš 2011.gada 1.jūnija ELFLA un EJZF maksājumu iestādei - Lauku atbalsta dienestam - ir piešķirts kvalitātes sertifikāts ISO 9001:2008, kurš apliecina, ka dienesta darbības sfēras - ES un valsts atbalsta pasākumu administrēšana lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā - tiek veikta atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam.

(491) Attiecībā uz valsts atbalsta regulējumu, līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā atsevišķas FM struktūrvienības kompetencē ir nodrošināt komercdarbības kontroles atbalsta funkciju. gan plānošanas, gan ieviešanas laikā tiek nodrošināts izvērtējums, vai plānotais publiskais atbalsts DP ietvaros ir saderīgs ar ES konkurences un valsts atbalsta nosacījumiem, piemērojot no tā brīža, kad atbalsts tiek sniegts.

(492) Mērķtiecīga pāreja uz pilnvērtīgu e-pārvaldību plānota ar būtisku pienesumu administratīvā sloga mazināšanai, KP fondu administrēšanas vienkāršošanai, informācijas pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai, tādējādi radot iespēju paātrināt mērķu sasniegšanu, samazinot izmaksas un ļaujot koncentrēties uz rezultātiem. Datu kvalitāte kļūs drošāka un ka datus būs iespējams apstrādāt ātrāk, kas savukārt sekmēs lēmumu pieņemšanu un rast labākos risinājumus strauji mainīgajā vidē.

2.6. Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks

(493) Administratīvā sloga mazināšanas mērķis ir celt ESI fondu ieviešanas sistēmas efektivitāti un vienkāršot KP fondu projektu īstenošanu finansējuma saņēmējam. Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu, 2014.-2020.gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts tāds pasākumu kopums, kas varētu atvieglot finansējumu saņēmēju slogu jau sākot ar projektu plānošanas posmu, un turpinot ar to ieviešanu un ilgtspējības nodrošināšanu.

(494) 2007-2013.gada plānošanas perioda ietvaros jau ir veikta virkne būtisku pasākumu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanai. Galvenie vienkāršošanas pasākumi, kas vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu gan KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm, gan arī finansējuma saņēmējiem ir:

1. stiprināta vadošās iestādes kontroles, virsuzraudzība un iekšējā audita loma KP fondu sistēmā, noteikta nacionālā procedūra izdevumu deklarēšanas apturēšanai EK, nodrošinot lielāku pārliecību EK par kontroles sistēmas drošumu Latvijā

2. Optimizēta un vienādota prakse pārbaužu veikšanai projektu īstenošanas vietās, pieļaujot maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikšanas apvienošanu ar pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

3. Vienādota prakse neatbilstību administrēšanā un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā, piemēram tika izstrādātas vienotas vadlīnijas korekciju piemērošanai par viena veida pārkāpumiem

4. Vienkāršota projekta iesniegumu sagatavošana, izstrādājot standartveida veidlapas, kā arī paātrināta projekta īstenošana, saīsinot līgumu slēgšanai un projekta grozījumu saskaņošanai atvēlēto laiku

5. Noteikta netiešo izmaksu nemainīgā likme projekta administratīvajām izmaksām, tādējādi novēršot nepieciešamību detalizēti pamatot individuālas izmaksas un to iesniegšanu ES fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēs, kā rezultātā finansējuma saņēmējam mazāks administratīvais slogs un iespēja ātrāk atgūt finansējumu

6. Novērsta apgrūtinoša prasība finansējuma saņēmējiem, kas īsteno projektus, kam piešķirts komercdarbības atbalsts, projekta maksājumu veikšanai atvērt kontu Valsts kasē, līdz ar to samazināts administratīvais slogs komersantiem, radot iespēju efektīvāk izmantot finansējumu un ātrāk saņemt avansu

7. Paātrināta maksājumu plūsma projektos, saīsinot maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņus.

8. Finansējuma saņēmējam ir mazāks finanšu un kontroles slogs, paredzot iespēju maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikt izlases veidā, kā arī skaidri izvirzot prasības attiecībā uz attiecināmo izmaksu pamatojošajiem dokumentiem.

(495) Tomēr 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir secināts, ka administrēšanas sistēma ir pārāk smagnēja un fragmentēta, uz ko norāda arī izvērtētāji.

(496) Mid-term izvērtējuma "2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" ietvaros izteiktās rekomendācijas:

(497) Iestāžu savstarpējās sadarbības uzlabošanai jānodrošina, ka visas aktivitātes pirms to apstiprināšanas tiek izvērtētas no savstarpējās atkarības viedokļa. Definētajām savstarpējām atkarībām ir jātiek dokumentētām, piemēram, vienas aktivitātes uzsākšana ir iespējama pēc citas pabeigšanas, vienas aktivitātes īstenošana jāveic kompleksā ar citu u.tml

(498) Centralizēti jānosaka viens administratīvo kritēriju komplekts, kas tiek saskaņots ar iestādēm plānošanas perioda uzsākšanas laikā. Izņēmuma gadījumā var saskaņot kādai aktivitātei specifiskos administratīvos kritērijus, ja tādi tiek konstatēti. Piemērot kritēriju komplektu jaunu aktivitāšu veidošanas gadījumos.

(499) Sadarbības iestāžu un vadošās iestādes fondu vadībai izmantojamās informācijas sistēmas jāintegrē vienā risinājumā. Pirms tam jāizvērtē pašreizējo sistēmu lietojums, "labās prakses" piemēri un ieviešamie risinājumi. Vienota IT risinājuma ieviešana var kalpot par pamatu vienas pieturas aģentūras principu realizācijai attiecībā uz finansējuma saņēmēju.

(500) "Priekšizpēte par ES fondu vadības sistēmas vienkāršošanas iespējām" Samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu. Optimizācija būtu veicama tikai kontekstā ar attiecīgo ministriju funkciju optimizāciju.

(501) Harmonizēt projektu vērtēšanas procedūru visā struktūrfondu ieviešanas sistēmā. Tas, iespējams, ļautu ne tikai vienkāršot vērtēšanas procedūras, bet arī standartizēt izmaksas vērtētāju piesaistes procedūras. Ņemot vērā to, ka projektu vērtēšana ir paaugstināta korupcijas riska zona, standartizētā vērtēšanas procedūrā būtu iespējams ieviest arī standartizētus pretkorupcijas pasākumus

(502) Tāpat Revīzijas iestāde ir norādījusi uz 2007.-2013.gada plānošanas periodā deleģēto funkciju un to decentralizācijas pārskatīšanu, tādējādi saīsinot pārbaužu, lēmumu pieņemšanas laiku u.c. ES fondu administrēšanu ietekmējošus faktorus96. Arī LR Valts kontrole savā audita ziņojumā norāda, lai izveidotu efektīvāko ES KP administrēšanas modeli, nepieciešams uzlabot vadības un kontroles sistēmu, risinot tādus jautājumus kā administrēšanā iesaistīto iestāžu skaits, plānošanas un analītiskās kapacitātes nodrošināšana visā ES KP fondu vadības sistēmā, labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm, koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanas, tai skaitā panākot gan efektīvu KP aktivitāšu plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, gan nodrošinot savstarpēji saistītu aktivitāšu secīgu īstenošanu un attiecīgu finansējuma plānošanu Papildus ir noslēdzies iepirkums par 2014.-2020.gada ieviešanas sistēmas izvērtēšanu, kas arī ļauj pilnīgāk noteikt nepieciešamos pasākumus efektīvai ES fondu ieviešanai.

(503) Visu rekomendāciju ieviešanu attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu varētu panākt, ceļot ES fondu ieviešanas sistēmas efektivitāti un vienkāršojot ES KP fondu projektu īstenošanu finansējuma saņēmējam. Galvenie pasākumi, kas līdz ar to būtu ieviešami 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir:

1. optimizētas institucionālās sistēmas izveide.. Līdz 2013.gada beigām izstrādāts un saskaņots informatīvais ziņojums par vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

2. izvairīšanās no funkciju pārklāšanās, t.i. jau normatīvajos aktos skaidri noteikts funkciju sadalījums, kas izslēdz interpretācijas iespējas starp atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām, tādējādi panākot efektīvāku un drošāku KP fondu ieviešanas sistēmas izveidi, stiprinot vadības un kontroles sistēmu. Līdz 2013.gada beigām plānots izstrādāt likumprojektu par KP fondu vadību un līdz 2014.gada vidum izstrādāt MK noteikumus par iestāžu funkcijām.

3. e-pārvaldības sistēmas īstenošana. Tiks izveidota tikai viena centrāla IT sistēma visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Plānots, ka sistēma tiks veidota uz jau funkcionējošas CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes, to papildinot ar jauniem moduļiem atbilstoši CPR regulā noteiktajām un dalībvalsts identificētajām prasībām. Līdz 2014.gada beigām VIS tiks nodrošināta iespēja projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem elektroniski tiešsaistes veidā iesniegt projekta iesniegumu, maksājuma pieprasījuma prognozes, maksājuma pieprasījumus un to pamatojošos dokumentus, piekļūt projektu dokumentu arhīvam, elektroniski apmainīties ar informāciju ar KP fondu sadarbības iestādi, kā arī redzēt aktuālāko informāciju par projekta statusu, maksājumiem, pārbaužu rezultātiem un konstatējumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējam un samazinātu papīra dokumentu apriti finansējuma saņēmēja un KP fondus administrējošo iestāžu starpā, informāciju, ko finansējuma saņēmējs iesniegs, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas risinājumu, atkārtoti vairs nebūs jāiesniedz papīra dokumenta veidā.

4. vienotu standartu ieviešana. Tiks veidota vienota prakse un principi starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm, nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai, samazinot finansējuma saņēmēju iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu, izstrādājot standarta līguma formu utt., tādējādi atvieglojot gan iestāžu, gan finansējuma saņēmēju darbu un mazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku KP fondu projektos. Tāpat tiks noteikti vienoti projektu iesniegumu administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritēriji (vienotie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji), lai samazinātu administratīvo slogu projektu iesniegumu izvērtēšanas kritēriju izstrādes un grozījumu procesā, kā arī, lai veicinātu noteiktību to piemērošanā, mainīgi un katrai atlasei paliek specifiskie atbilstības un kvalitātes kritēriji.

5. lai veidotu vienotu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu izskatīšanā, un pastiprinot sadarbības iestādei deleģēto funkciju izpildes uzraudzības kvalitāti, KP fondos tiek izskatīta iespēja izveidot atsevišķu sistēmu lēmumu apstrīdēšanas nodrošināšanai.

6. vienkāršoto izmaksu plašāka piemērošana, lai finansējuma saņēmējiem nebūtu jāatskaitās par katru iztērēto euro un jāsniedz visi izmaksu pamatojošie dokumenti pārbaužu veicējiem. Plānots veiks izvērtējumu, kura ietvaros analizēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieredzi 2007-2013.gada plānošanas periodā, kā arī iespēju piemērot dažādus vienkāršoto izmaksu veidus ES KP fondu līdzfinansētajās jomās un, balstoties uz izvērtēšanas rezultātiem, sagatavot metodiku netiešo izmaksu nemainīgās likmes piemērošanai ESF gadījumā (līdz 2014.gada septembrim) un metodikas vienas vienības izmaksu un kopsummas maksājumu izmantošanai.

7. elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošana (tiks ieviesta no attiecināmības perioda uzsākšanas).

(504) Tāpat, lai nodrošinātu savstarpēji saistītu aktivitāšu secīgu īstenošanu, vadošā iestāde DP papildinājuma izstrādes laikā ar institūcijām un partneriem saskaņo specifisko atbalsta mērķu īstenošanas laika grafikus. Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes darbību, tādējādi novēršot KP fondu atbalsta pārklāšanās risku.

(505) Attiecībā uz ELFLA un EJZF nozīmīgi administratīvā sloga mazināšanas pasākumi īstenoti jau 2007.-2013.gada plānošanas periodā. Administratīvā sloga mazināšanas pasākumi iedalāmi 2 līmeņos: tiesiskais ietvars, plānošanas dokumenti un ELFLA un EJZF ieviešana, administrēšanas, uzraudzība un novērtēšanas sistēma, t.sk. IT izmantošana ELFLA un EJZF īstenošanā.

(506) ELFLA un EJZF DP un saistīto normatīvo aktu izstrāde tiek īstenota vienā institūcijā - ZM pēc vienotiem principiem, ņemot vērā specifiskos regulu nosacījumus katram fondam.

(507) Iekšējie normatīvie akti par ELFLA un EJZF īstenošanu - izstrādāti, nodrošinot vienotu pieeju ELFLA un EJZF īstenošanā. Izveidota vienota pārvaldības sistēma ELFLA un EJZF īstenošanai, proti, kur vien tas iespējams, izstrādāti vienoti iekšējie normatīvie akti gan ZM kā vadošās iestādes, gan arī LAD kā ELFLA un EJZF vienīgās maksājumu aģentūras līmenī.

(508) Attiecībā uz administrēšanas, uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, uzlabota LAD piekļuve citu institūciju datu bāzēm, tādējādi samazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un uzlabojot fondu pārraudzības efektivitāti./ Izveidota, kā arī turpmāk tiks padarīta efektīvāka pieteikšanās atbalstam sistēma (pieteikšanās atbalsta saņemšanai un atskaišu iesniegšana elektroniski, saziņa ar LAD, izmantojot LAD izveidoto elektronisko pieteikšanās sistēmu), tādējādi samazinot administratīvo slogu atbalsta pretendentiem un saņēmējiem;

(509) Izveidota ELFLA un EJZF atbalsta pasākumu administrēšanas, uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēma, kas nodrošina ELFLA un EJZF atbalsta pasākumu administrēšanu un nepieciešamās informācijas reģistrēšanu (atbalsta pasākumu ietvaros pieejamā finansējuma reģistrēšana, kontrole, projekta iesniegumu reģistrēšana, administrēšana, līguma noslēgšana, informācija par veiktajām pārbaudēm uz vietas, maksājumu pieprasījumu reģistrēšana, maksājumu pieprasījumu administrēšana utt), kā arī informācijas uzkrāšanu, kas nepieciešama ELFLA un EJZF DP ieviešanas progresa izvērtēšanai, uzraudzībai un novērtēšanai.

(510) Izveidota dokumentu vadības sistēma, kas nodrošina dokumentu apriti elektroniski starp Vadošo iestādi, Maksājumu aģentūru, Revīzijas iestādi, Setifikācijas iestādi, Kompetento iestādi un citām iestādēm, kā arī atbalsta pretendentiem un saņēmējiem.

(511) Attiecībā uz 2014.-2020. gada plānošanas periodu ELFLA un EJZF ietvaros tiks sniegta iespēju potenciālajiem atbalsta saņēmējiem uz atbalstu pieteikties ar integrētu pieeju, piemēram, Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" ietvaros atbalsta pretendentiem būs iespējas iesniegt integrētos projektus, t.i. vienā projekta iesniegumā norādot visas saimniecībai nepieciešamās investīcijas, par kurām viņš vēlas saņemt atbalstu, atsevišķi nenodalot investīcijas, kas attiecas uz lauku saimniecību modernizāciju vai pārstrādi, kā tas bija 2007.-2013.gada plānošanas periodā; Zemkopības nozares Vienotās pieturas aģentūras izveidošana - uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide ZM un tās padotības iestādēs.

3. Integrēta teritoriju attīstība

(512) Līdzsvarotas attīstības nepieciešamība ir viens no aspektiem, ko uzsver Stratēģija "Eiropa 2020". Kā viena no trīs prioritātēm izvirzīta iekļaujoša izaugsme - tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Stratēģijā norādīts, ka Eiropa var gūt panākumus, efektīvi izmantojot tās teritoriju daudzveidību, vienlaikus svarīgi, lai ieguvumi no ekonomiskās izaugsmes būtu pieejami visās ES teritorijās.

(513) ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģija (COM/2012/0494) ir īpašs izaicinājums jūras un piejūras teritoriju integrētai un ilgtspējīgai izmantošanai. Būtiska lomu stratēģijas īstenošanā ir Latvija 2030 definētajai nacionālo interešu telpai - Baltijas jūras piekraste, kas ietver piekrastes pašvaldības97. BJRS horizontālā aktivitāte "Telpiskā plānošana" uzsver nepieciešamību pēc savstarpēji saskaņotas jūras un piekrastes plānošanas, tādejādi tuvinot horizontālās aktivitātes galvenā mērķa sasniegšanu - panākt teritoriālo vienlīdzību Baltijas jūras reģionā līdz 2030.gadam.

(514) Latvijā integrēta teritoriju attīstība ir vērsta uz ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās, Latgales reģionā un Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, īstenojot mērķtiecīgus ieguldījumus. Plašāka analīze pieejama 1.1.sadaļas "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze" apakšsadaļā "Teritoriālā attīstība".

(515) Ņemot vērā starptautiskā un nacionālā līmeņa dokumentus, kas attiecas uz reģionālo attīstību, līdzšinējo Latvijas pieredzi, kā arī iepriekš aprakstītās problēmas reģionālajā attīstībā, Latvijas reģionālā politika ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz vietējās teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā 2014.-2020.gada periodā ir noteiktas jaunas mērķteritorijas, atbilstoši Latvija 2030 definētajām nacionālo interešu telpām, piemēram, Baltijas jūras piekraste, paredzēta plašāka teritoriālās pieejas izmantošana atbalsta sniegšanā teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu, tai skaitā nodarbinātību, teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu ieinteresēto pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros plānots nodrošināt attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, balstoties uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām un redzējumu par kompleksiem problēmjautājumu risinājumiem uz vietām. Latvijas reģionālā politika sniegs ieguldījumu arī globālā izaicinājuma - demogrāfiskās izmaiņas un to sekas - risināšanā.

(516) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. augstākās izglītības iestādes. Vienlaikus iedzīvotāju un ekonomiskās aktivitātes koncentrācija nozīmē, ka plānojot attīstību, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst vides kvalitātes aspektam. Specifiska problēma ir daudzas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas, kas ir pamestas, kurās atrodas ēku drupas un ir izveidojies vides piesārņojums, dažādām ķīmiskām vielām nonākot augsnē. Šīs teritorijas degradē pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas.

(517) Attiecīgi degradēto teritoriju reģenerācija ir priekšnosacījums efektīvai pašvaldību teritoriju resursu izmantošanai, gan risinot piesārņojuma problēmas, gan arī iegūstot papildu teritorijas pilsētas attīstības vajadzībām. Sekmējot pilsētu attīstību, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi. Atbalsts tiks sniegts vides kvalitātes uzlabošanai, veicot ieguldījumus bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, tādējādi novēršot piesārņojuma riskus vai likvidējot esošu vides piesārņojumu, visaptveroši plānojot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un Latgales reģiona pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu attīstību.

(518) Saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām Latvijai ir jāturpina energoefektivitātes uzlabošana. Būtisks aspekts, ko nepieciešams risināt, ir pašvaldību ēku, kurās tiek nodrošināti publiskie pakalpojumi, nepietiekama energoefektivitāte. Attiecīgi atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes vecināšanai plānojams atbilstoši integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot pašvaldību izdevumus par siltumapgādi un mazinot demogrāfijai nelabvēlīgos efektus (galvenokārt emigrāciju), kas būs rezultāts siltumtarifu samazinājumam vai siltumtarifu pieauguma apturēšanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

(519) Jāuzsver, ka Latvijas reģionālajā politikā līdz 2020.gadam teritoriju attīstības rādītāju izlīdzināšana ir nevis plānotā rīcība (mākslīgi pārdalot resursus vai bremzējot attīstītāko teritoriju izaugsmi u.tml.), bet rezultāts, ko plānots sasniegt, īstenojot mērķtiecīgus reģionālās politikas pasākumus. Tas sasniedzams, teritorijām kāpinot savu izaugsmi, gan efektīvāk izmantojot to rīcībā esošos resursus, gan saņemot atbalstu no attiecīgajām teritorijām pielāgotiem valsts reģionālās politikas atbalsta instrumentiem.

(520) Ņemot vērā augstākminēto, līdzsvarotas attīstības sekmēšanu primāri plānots veicināt, koncentrējot publisko investīciju atbalstu telpiskās plānošanas procesā noteikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros visā Latvijas teritorijā. Investīciju apjoms starp attīstības centriem tiks diferencēts pēc to sociālekonomiskajiem rādītājiem.

(521) Lauku teritorijās reģionālās politikas ietvaros visbūtiskākais ir efektīvi reaģēt uz demogrāfisko izmaiņu radītajām sekām (nepieciešami inovatīvi risinājumi nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, atbalsts nelauksaimnieciskajai saimnieciskajai darbībai utt.).

(522) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, nepieciešams investīcijas teritorijās balstīt uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos (pašvaldību attīstības programmas kā investīciju pieprasījums nacionālajam līmenim). Šāda veida pieeja tiks īstenota visu pašvaldību teritorijās, ar ESI fondu investīciju palīdzību veicinot Stratēģijas "Eiropa 2020", NRP un NAP 2020 izvirzīto mērķu sasniegšanu, veicot integrētu investīciju plānošanu un projektu ieviešanu , nodrošinot pasākumu īstenošanu pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, tādējādi mazinot teritoriālo nevienlīdzību.

(523) Plānotā pieeja dos iespēju samazināt pastāvošās pārāk lielās disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, samazinot nepieciešamību iedzīvotājiem pārcelties (it īpaši no Latgales98) uz citām pašvaldībām vai reģioniem (vai citām valstīm) augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, kā arī mazinot turpmāku nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanos Rīgā un tās apkārtējās teritorijās. Būtiksi, lai Rīgas un tai piegulošo teritoriju attīstība nenotiktu uz pārējo reģionu depopulācijas un zemas ekonomiskās aktivitātes rēķina, bet izmantojot tās rīcībā esošos resursus, kā arī vairāk piesaistot papildus resursus ārpus Latvijas, tai skaitā veicinot strādājošo skaita palielināšanos reģionos.

(524) Vienlaikus Rīgas metropoles starptautiskās konkurētspējas stiprināšana ir arī nozīmīgs faktors, lai samazinātu iedzīvotāju, īpaši augsti kvalificētu, aizplūšanu uz citām valstīm.

(525) 2014.-2020.gada plānošanas periodā ESI fondu ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi teritoriju attīstībai:

1. ERAF pasākumi Latgales reģiona, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldībās, ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;

2. ELFLA pasākums "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos";

3. ELFLA pasākumi, kas tiks īstenoti, izmantojot uz sabiedrību virzītu vietējās attīstības pieeju.

(526) Plānojot investīcijas pakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās citu prioritāro virzienu ietvaros, tās jāparedz, ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādēs 2013.-2019.gadam ietverto publisko fizisko pakalpojumu "groza" principu un saturu."

(527) Aktivitāšu ietvaros atbalstu plānots sniegt saimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībai, ēku energoefektivitātes pasākumiem, kā arī degredēto teritoriju reviztalizācijai99.

(528) Atbalsta aktivitātes tiks ieviestas, balstoties uz bottom-up pieeju investīciju plānošanā, sniedzot atbalstu pašvaldību integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kas ir ekonomiski pamatoti un nozīmīgi teritorijas attīstības veicināšanai.

(529) Šīs aktivitātes veidos savstarpēju papildinātību ar Lauku attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem lauku attīstības telpā ietilpstošo pašvaldību infrastruktūrā saimnieciskās darbības sekmēšanai, pasākumiem komersantu atbalstam (pārējie pasākumi, kas attiecas uz tematisko mērķi "Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja"), investīcijām transporta infrastruktūrā, kas attiecas uz tematisko mērķi "Ilgtspējīga transporta sistēma" un citiem ieguldījumiem ESI fondu līdzekļu, valsts budžeta kā arī cita finansējuma ietvaros.

3.1. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību

3.1.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

(530) Plānošanas periodā no 2014.-2020. gadam LEADER pieeju var paplašināt, piesaistot ne tikai ELFLA, bet arī EJZF, ERAF un ESF finansējumu vietēja mēroga iniciatīvām un sekmējot koordināciju starp dažādiem fondiem vietējā līmenī. Šādu pieeju sauc par SVVA. Latvija plāno īstenot SVVA piesaistot divu fondu finansējumu, t.i., ELFLA un EJZF, kur ELFLA ir izvēlēts par vadošo fondu.

(531) SVVA ir īpaša pieeja vietējā līmenī. SVVA iesaista un apvieno vietējās kopienas un organizācijas, lai veicinātu īstenot Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei caur KSI (CSF) uzdevumiem, kas ir nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte, kā arī sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana, tādējādi nodrošinot teritoriālo attīstību.

(532) LEADER pieeja no ELFLA ir īstenojama visā Latvijas lauku teritorijā, ieskaitot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 15 000.

(533) Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgas attīstības pasākumi tiks īstenoti zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās. Pasākumu īstenošanai būs pieejams EJZF finansējums.

(534) Plānotais finansējums LEADER pasākumu īstenošanai no ELFLA vismaz 76,6 milj. EUR.

(535) Plānotais finansējums zivsaimniecības reģionu attīstībai no EJZF līdz 9%.

(536) LAP un Rīcības programmas vadošā iestāde izveido vienu vietējo attīstības stratēģiju atlases komiteju, kas nodrošina lauku un zivsaimniecības līdzsvarotu pārstāvību.

(537) Vietējām rīcības grupām vietējo attīstības stratēģiju izstrādāšanai tiek piešķirts atbalsts vietējo dalībnieku spēju veidošanai, mācību pasākumiem vietējiem dalībniekiem, pētījumiem, kas tiešā veidā veicina vietējās stratēģijas izstrādāšanu, kā arī attiecināt konsultāciju, sabiedrisko attiecību un administratīvās izmaksas, t.sk. darbinieka izmaksas, kas tieši saistītas ar vietējās attīstības stratēģijas izstrādi.

3.1.2. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

(538) Sk. sadaļu 3.1.3."Ilgtspējīga pilsētvides attīstība"

3.1.3. Ilgtspējīga pilsētvides attīstība

(539) ES un valsts līmenī arvien plašāk tiek atzīta pilsētu kā teritoriju attīstības virzītājspēka nozīmīgā loma reģionu konkurētspējas stiprināšanā. Pilsētu attīstības potenciālu nosaka reģiona telpiskās plānošanas procesā un izmanto, lai stiprinātu ap tām esošās funkcionālās (lauku) teritorijas, tādā veidā veicinot policentrisku (daudzcentru) un līdzsvarotu valsts attīstību. Papildus tam gan Eiropā, gan Latvijā ir atzīts, ka pilsētu un arī pārējo teritoriju attīstība ir jāveicina, ievērojot integrētas pieejas principu un tematiskās koncentrācijas principu. Attiecīgi būtiska nozīme ir integrētu pašvaldību attīstības programmu izstrādei un ieviešanai.

(540) Stratēģija "Latvija 2030" definē 9 nacionālas nozīmes centru tīklu kā policentriskas apdzīvojuma struktūras pamatu, ko nepieciešams stiprināt, lai samazinātu pašreizējo pārmērīgo resursu koncentrāciju ap galvaspilsētu.

(541) Statistikas dati liecina, ka vairākumam nacionālas nozīmes attīstības centru pietrūkst kritiskās resursu masas un to pozitīvā ietekme uz apkārtējo teritoriju attīstību pašlaik ir ierobežota. Nacionālas nozīmes attīstības centru starpā pastāv ievērojamas atšķirības vairākos attīstības rādītājos, piemēram, pēc individuālo komersantu un komercsabiedrību skaita uz 1000 iedzīvotājiem labākais un vājākais rādītājs atšķiras 2,6 reizes, savukārt pēc bezdarba - 2,3 reizes. Līdz ar to nepieciešams plānot atbalsta pasākumus, kas dos iespēju nacionālas nozīmes attīstības centriem palielināt savu ekonomisko nozīmi un paaugstināt pozitīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību.

(542) Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, par ko liecina statistikas dati par nefinanšu investīcijām, darbavietām, ekonomisko aktivitāti tirgus sektorā, bezdarba līmeni, pašnodarbināto un individuālo komersantu īpatsvaru. Tāpat pastāv pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem trūkums, t.sk. nepilnīga pašvaldību infrastruktūra.

(543) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī lai teritorijām dotu iespēju īstenot savas pašvaldību integrētās attīstības programmu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas nozīmes attīstības centros tiks sniegts, pielietojot bottom-up pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko, izglītības un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām. Līdz ar to Latvijas reģionālās politikas ietvaros investīcijas tiks mērķtiecīgi vērstas uz disproporciju mazināšanu teritoriju starpā, radot līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus, kā arī vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu saņemšanai līdzvērtīgas nozīmes teritorijās Latvijā.

(544) Uz pašvaldību integrētām attīstības programmām balstītu ERAF fonda atbalstu plānots sniegt ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko, izglītības un sociālo problēmu risināšanai deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros - Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, novirzot ERAF finansējumu 235,45 milj.EUR apmērā ilgtspējīgai pilsētu attīstības veicināšanai.

(545) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem, ieguldījumu prioritātēm un specifiskajiem atbalsta mērķiem, paredzot investīcijas deviņās nacionālas nozīmes pilsētās un funkcionālajās teritorijās integrētiem iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes risinājumiem atbilstoši stratēģijai uzņēmējdarbības vides attīstībai, pilsētvides uzlabošanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

(546) Ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas ieviešanas mehānisma pamats būs koordinācijas padome, kuras sastāvu veidos ne tikai ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas, bet arī pilsētu pašvaldības, pašvaldību apvienības un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. Būtiskākais pilsētām noteiktais uzdevums ir izstrādāt vai aktualizēt pašvaldību attīstības programmas (stratēģijas), kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām un nosakot prioritāri īstenojamos attīstības projektus. Koordinācijas padomes uzdevums ir saskaņot minētās pašvaldību integrētās attīstības programmas un pašvaldību pieteiktās prioritārās projektu idejas, ko tās plāno īstenot integrētā veidā.

(547) Iepriekš minētais atbalsts veidos savstarpēju papildinātību ar Lauku attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem lauku attīstības telpā ietilpstošo pašvaldību infrastruktūrā saimnieciskās darbības sekmēšanai, pasākumiem komersantu atbalstam (pārējie pasākumi, kas attiecas uz tematisko mērķi "Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju") un citiem ieguldījumiem ESI fondu līdzekļu, valsts budžeta, kā arī cita finansējuma ietvaros.

Tabula 3.1.3.2.: Indikatīvais finansējuma sadalījums nacionālā līmenī ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai (ERAF)

Avots

Indikatīvais finansējuma sadalījums nacionālā līmenī ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai (EUR)

Daļa no kopējā piešķīruma (%)

ERAF

235 457 923

9,81%

KF

0

0,00%

(ESF)

0

0,00%

3.1.4. ETS, sadarbības jomas un BJRS

ETS programmas un prioritātes

(548) Latvija ir izvirzījusi prioritāros tematiskos mērķus ETS instrumenta ietvaros, kas ir balstīti uz vajadzību analīzi un stratēģisko redzējumu par valsts tālāku attīstību atbilstoši NAP 2020. Vienlaikus, ņemot vērā ETS instrumenta specifiku un starptautisko dimensiju, pastāv nepieciešamība pielāgot Latvijas noteiktās prioritātes konkrētās ETS programmas sadarbības formātam un mērķiem. Līdz ar to, nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz diskusijas ar citām dalībvalstīm rezultātu, atbalstīt arī citu tematisko mērķu iespējamo sinerģiju / to investīciju prioritāšu apvienošanu iepriekš minētajiem tematiskajiem mērķiem.

(549) Latvijas prioritārie tematiskie mērķi ETS instrumenta ietvaros uzsākot sarunas par programmu saturu ar partnervalstīm ir šādi:

1. veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās;

2. uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju;

3. veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību;

4. ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā;

5. aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti;

6. veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

7. nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas;

8. uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

(550) Tematiskie mērķi un investīciju prioritātes, kas tiks atbalstītas programmu ietvaros tiks identificētas sarunu gaitā par ETS programmām. Sarunās, kā viens no principiem ir izvirzīts koordinētu un papildinošu investīciju nodrošināšana ar citām "Eiropas teritoriālās sadarbības" un "Investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē" mērķa programmām. Tāpat divpusējām un trīspusējām programmām kā sarunu princips ir izvirzīts DP saturiska nodrošināšana, kas ļauj atbalstīt gan dažāda veida investīcijas, tai skaitā infrastruktūras attīstībā, gan sadarbības tīklu un kontaktu veidošanu, pilotprojektu izstrādi, kas, tai skaitā, turpmākai varētu būt finansēti no citiem nacionālajiem vai starptautiskajiem finanšu avotiem.

(551) ETS programmu izstrādes un ieviešanas laikā tiks nodrošinātas koordinētas un papildinošas investīcijas ar citām "Eiropas teritoriālās sadarbības" un "Investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē" mērķa programmām. Tika izveidota konsultatīvā darba grupa, ar mērķi nodrošināt ETS instrumenta 2014.-2020.gadam DP izstrādes kvalitātes uzraudzību. Turpmāk tiks izveidota nacionālā apakškomiteja, kuras uzdevums būs nodrošināt padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei ETS programmu ieviešanā un projektu aktivitāšu nepārklāšanas koordinēšanā ar citiem finanšu instrumentiem.

(552) Latvija plāno dalību šādās ETS programmās:

(553) ETS programmu tematiskais fokuss 2014. - 2020. gada plānošanas periodā balstīts uz BJRS identificētajām sadarbības jomām tā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu ETS programmās sagatavoto projektu reģionālo ietekmi un nodrošinātu izstrādāto projektu pēctecību, piesaistot papildus ESI fondu investīcijas projektu turpmākās ieviešanas gaitā.

Indikatīvās sadarbības jomas un BJRS

(554) ESI fondu ieguldījumu kontekstā BJRS, kas ir nozīmīgs sadarbības instruments, aptverot astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā, kuras ir apvienojušas spēkus, lai risinātu kopējas reģiona problēmas, tiek skatīta kā Latvijas izaugsmei būtisks instruments, kas ļauj koordinēt nacionālās vajadzības un izaicinājumus reģiona līmenī, veicinot kopēju projektu realizāciju, lai tā nodrošinātu kopēju, BJRS definēto, mērķu sasniegšanu. Trīs vispārīgie BJRS mērķi - 'Glābt jūru', 'Nodrošināt reģiona pieejamību' un 'Celt pārticību' - saskan ar Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem, proti, gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Stratēģija arī atbalsta sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju un Norvēģiju un ir vērsta uz jauna veida sadarbību, kuras pamatā ir izpratne, ka kopīgas problēmas vides, ekonomikas vai drošības u.c. jomās, ar ko saskaras konkrēti reģioni, jārisina kopējiem spēkiem. Tāpēc ir lietderīga kopīga plānošana, kas ļauj efektīvāk izlietot pieejamos līdzekļus.

(555) BJRS dod iespēju definēt, kā arī ņemt vērā reģiona vidējā termiņa attīstības tendences, vienlaikus paturot prātā vietējās sociālekonomiskās īpatnības. BJRS ietvertie mērķi ir cieši saistīti ar Stratēģijas "Latvija 2030" un NAP 2020 prioritāšu ziņojumā ietvertajām prioritātēm. NAP 2020 kontekstā var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās intereses atbilst BJRS mērķiem: enerģētiskā drošība un neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību mazināšanās u.c. Ar vides aizsardzību saistītie pasākumi NAP 2020 pakārtoti vairākām prioritātēm un rīcības virzieniem, un dažkārt NAP 2020 izvirzītie mērķi tautsaimniecības nozarēs nonāk pretrunā ar mērķiem vides un klimata sektorā. Turpmāk ir svarīgi analizēt Latvijas pašreizējo un iespējamo nākotnes lomu reģionā, NAP 2020 saskaņu ar citu reģiona valstu nacionālās attīstības iecerēm, kā arī identificēt problēmas, kuras visefektīvāk varētu risināt BJRS ietvaros.

(556) BJRS kontekstā lielākais izaicinājums ir panākt plašāku paraugprojektu skaitu ar Latvijas līdzdalību. Šobrīd atjaunotajā BJRS Rīcības plānā ir atrodamas tikai dažas atsauces uz Latviju - pārsvarā tie ir projekti transporta (Rail Baltica, Via Baltica), enerģētikas (NORDEL) un vides aizsardzības (stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" īstenošanai) ("BalticDeal", vadošais partneris: Latvijas Lauku atbalsta un konsultāciju centrs, PRESTO, CLEANSHIP, INNOSHIP), ilgtspējīgas zivsaimniecības (Aquabest) jomā. Laika periodā no 2009.-2012.gadam Rīcības plānā bija iekļauti vairāki paraugprojekti vides aizsardzības jomā, kuros piedalījās Latvija (piemēram, BRISK, COHIBA). Latvija piedalās visos projektos, kur vadošais partneris ir HELCOM. Latvija piedalās horizontālo prioritāšu par telpisko plānošanu (Spatial) paraugprojektos "Daudzlīmeņu pārvaldība jūras telpiskajā plānošanā Baltijas jūras reģionā" (PartiSEApate) un klimata pārmaiņām (Climate) "Adaptācija klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionā" (BALTADAPT).

(557) Īpašas Latvijas Republikas intereses BJRS kontekstā ir :

1. Baltijas jūras Austrumu krasta konkurētspējas palielināšana un līdzsvarotas attīstības nodrošināšana.

2. Latvijas prioritārās jomas BJRS ietvaros ir enerģētika, izglītība, pētniecība, kultūra, veselība, vide, konkurētspēja un sabiedrības drošība.

3. BJRS mērķa 'Nodrošināt reģiona pieejamību' (Connect the Region) nozīmīgums, tiecoties uz koordinētu pieeju transporta infrastruktūras attīstībai (Rietumu - Austrumu, Ziemeļu - Dienvidu virziens).

(558) Šajās jomās plānotās ESI fondu investīcijas Latvijā sniegs tiešu ieguldījumu BJRS izvirzīto mērķu sasniegšanā. Konkrēti specifiskie atbalsta mērķi, kas sniegs ieguldījumu BJRS mērķu sasniegšanā identificēti atbilstošo fondu darbības programmās.

(559) Zema oglekļa emisijas līmeņa tematiskā mērķa īstenošana ir tieši saistīta ar BJRS ieviešanu, atbalstot tās ar resursu efektivitātes veicināšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu saistītos mērķus, kā arī papildinot apakšmērķa "Uzticami enerģijas tirgi" un prioritātes "Uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību" īstenošanu, tai skaitā īstenojot pasākumus Energoefektivitātes direktīvas ieviešanai. Lai arī prioritārā virziena ietvaros netiek plānots atbalsts starptautiskai sadarbībai un energoinfrastruktūras tīklu attīstībai, plānotais atbalsts energoefektivitātei un vietējās atjaunojamās enerģijas izmantošanai sniegs tiešu ieguldījumu BJRS mērķu sasniegšanai.

3.1.5. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās.

(560) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.

(561) Statistikas dati par nabadzības riska indeksu100 Latvijā ir pieejami statistisko reģionu (NUTS3) līmenī, un 2011.gadā rādītājs variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā (Pierīgā- 15,5%, Kurzemē- 19,8%, Zemgalē- 22,2%, Vidzemē- 27,8%). Tādējādi Latvijas vidējais rādītājs- 19,4% nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, neatspoguļo teritoriālās atšķirības, kas vērojamas starp reģioniem. Tāpat lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam nekā pilsētu iedzīvotāji. Partnerības līguma izstrādes laikā Latvijā nav pieejami statistikas dati par nabadzības riska indeksu vietējo administratīvo teritoriju - novadu un pilsētu griezumā. Tomēr par neviendabīgo situāciju statistisko reģionu ietvaros liecina, piemēram, Labklājības ministrijas operatīvie dati par personu skaitu, kurām spēkā ir trūcīgas personas statuss (skatīt pielikumā "Iedzīvotāju skaits, kam 2013.g. Janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss") Aprēķinot iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir spēkā trūcīgas personas statuss, no visiem attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājiem, secināms, ka 2013.gada janvārī trūcīgu personu īpatsvars variēja no 0,88% iedzīvotāju Mārupes novadā līdz 25,27% Ciblas novadā, kamēr vidēji Latvijā minētajā periodā trūcīgas personas statuss bija spēkā 5,37% iedzīvotāju. Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Latvijas rīcības nabadzības līmeņa samazināšanai balstītas uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku skaitu brīvo darbavietu).

(562) Mērķa grupas, kuras visvairāk pakļautas nabadzības riskam, ir nepilnas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, mājsaimniecības, kurā ir tikai viens loceklis. Šo grupu situāciju paredzēts uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmu izmaiņu rezultātā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un stiprinot sociālo darbu pašvaldībās. Personām ar invaliditāti atbalsts plānots vairākos virzienos - iekļaujošas izglītības attīstībai, nodarbinātības atbalstam un pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi sabiedrībā. Īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu ES fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti.

(563) Detalizētāka informācija tiek sniegta DP 5. sadaļā " Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminiācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas".

Tabula 3.1.5.1.: ESI fondu loma un ieguldījums integrētu pasākumu ieviešanā, lai risinātu to ģeogrāfisko teritoriju īpašās vajadzības, kuras ir pakļautas vislielākajam nabadzības riskam, diskriminācijai un sociālai izslēgšanai. [Nav attiecināma, ņemot vērā augstāk sniegto informāciju] [Izvērstāku aprakstu par teritoriālajām atšķirībā Latvijā skatīt 1.sadaļā]

Target group/geographical area

Main types of planned actions which are part of the integrated approach

Priority axis

Investment priority

Fund

Category of region

           
           
           

3.1.6. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos

(563) Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas101 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvija 2009. gadā uzrādīja ceturto sliktāko rezultātu starp ES dalībvalstīm (43,3%). Līdzīgas tendences ir arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits laikā no 2000.-2011.gadam ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā102.

(564) Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem nemainīgi ir salīdzinoši zems. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2009.gadā svārstās no 136 500 eiro (Inner London - West reģions Lielbritānijā) līdz 2 300 eiro (Silistra reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistisko jeb NUTS 3 reģionu - no 13 800 eiro Rīgas statistiskajā reģionā līdz 4 500 eiro uz vienu iedzīvotāju Latgales statistiskajā reģionā.

(565) Austrumu pierobežas pašvaldības raksturo īpaši zems iedzīvotāju blīvums, ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Austrumu pierobežas novadi aizņem 20,6% Latvijas teritorijas, taču tajos dzīvo tikai 7,4% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā, turklāt tajos ir augsts iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars un zems iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars. Arī Lietuvas un Igaunijas pierobežā raksturīgi nozīmīgi izaicinājumi teritoriju attīstībā, taču tie ir līdzīgi citās attālākajās lauku teritorijās esošajiem.

(566) Lai risinātu demogrāfiskos izaicinājumus attiecībā uz teritoriju apdzīvotību, reģionālo un pilsētu politiku ietvaros nepieciešams revitalizēt attīstības centrus teritorijās, kas strauji iztukšojas, kā arī sekmēt integrētu plānošanu pilsētu un tām pieguļošo teritoriju attīstībai, cieši sasaistot pilsētu un lauku teritorijas (piemēram, sasaistot lauku teritorijas, kas iztukšojas, ar pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pieaug).

(567) Latvijas reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, jauna investīciju plānošanas un atbalsta sniegšanas sistēma teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.-2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības un nozaru plānošanas dokumentos.

(568) Reģionālās politikas ilgtermiņa rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kas sasniedzami līdz 2030.gadam: kāpināts attīstībā atpalikušo reģionu attīstības temps, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos - dispersija pēc IKP uz 1 iedzīvotāju mazāka par 30 (bāzes vērtība 2006.gadā ir 46,8); veicināta policentriska apdzīvojuma struktūra, saglabājot pilsētu/lauku iedzīvotāju attiecību 70/30 (t.i. ierobežot lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, ko pilnībā apturēt nav iespējams) (bāzes vērtība 2009.gadā ir 67,8/32,2).

(569) Lai risinātu minētās problēmas, ESI fondu investīcijas tiks izmantotas reģionu potenciāla attīstībai, saimnieciskās darbības vides sakārtošanai un nodarbinātības veicināšanas pasākumiem un izglītībai, jo īpaši konkrētas investīcijas plānojot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un Latgales pašvaldībām. Vienlaikus tiks nodrošināts, ka reģionālajā un vietējā līmenī īstenotie pasākumi sniedz ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā uz vietām. Tādējādi jaunās investīciju plānošanas pieejas darbības ietvaros tiks salāgots nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa skatījums par katrā teritorijā veicamajiem ieguldījumiem.

4. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana

4.1. E-fondi

(570) 2007.-2013.gada KP fondu plānošanas periodā KP fondu finansētu projektu uzskaite un uzraudzība tika īstenota izmantojot decentralizētu IT sistēmu modeli. Detalizēta informācija par projektiem, maksājumiem, pārbaudēm tika uzkrāta 5 aģentūru IT sistēmās un apkopota centrālajā ES fondu vadības informācijas sistēmā. Izvērtējot esošā perioda pieredzi, tika secināts, ka ES fondu projektu datu uzkrāšana vairākās IT sistēmās, ņemot vērā KP fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaitu un to specifiskās vajadzības, kopumā ir nodrošinājusi efektīvu KP fondu finansētu projektu uzskaiti un uzraudzību. Decentralizēts IT sistēmu modelis KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm ir nodrošinājis iespēju ātrāk realizēt specifiskus IT sistēmu uzlabojumus, kas bija nepieciešami KP fondu pārvaldības stiprināšanai. Izvērtējot esošās IT sistēmas tika identificēts dažāds e-pakalpojumu daudzums un to pieejamība finansējuma saņēmējiem. Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem decentralizētajā IT sistēmu modelī ir detalizētas informācijas pieejamības trūkums vienkopus visām ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm.

(571) Ņemot vērā "2007.- 2013.gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" ietvaros izteiktās rekomendācijas, kas norādītas PL sadaļā Nr. 2.6. Administratīvā sloga mazināšanas aktivitātes ieskaitot laika grafiku, 2014.-2020.gada ES KP fondu plānošanas periodā KP fondu finansētu projektu uzskaitei un uzraudzībai tiks izmantota viena centrāla IT sistēma, kas būs pieejama visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Izvērtējot CFLA projektu vadības informācijas sistēmas esošo funkcionalitāti un pieejamos e-pakalpojumus, kā arī izmaiņas vadības un kontroles sistēmā, FM Informācijas tehnoloģiju padome nolēma, ka centrālā IT sistēma tiks veidota uz esošās CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes. Sistēma tiks papildināta ar EK regulās noteikto un dalībvalsts identificēto papildus nepieciešamo funkcionalitāti.

(572) Iepirkums par CFLA sistēmas papildināšanas darbiem tiks izsludināts 2013.gada pēdējā ceturksnī un paredzams, ka līgums ar sistēmas izstrādātāju tiks noslēgts līdz 2014.gada vidum. Līdz 2014.gada beigām centrālajā ES fondu vadības informācijas sistēmā plānots izstrādāt elektroniskās datu apmaiņas platformu, kas sniegs iespēju projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam tiešsaistē iesniegt projekta iesniegumu, iegūt aktuālāko informāciju par iesniegto projektu, iesniegt un ar elektronisko parakstu parakstīt maksājuma prognozes, maksājuma pieprasījumus, progresa pārskatus, pamatojošos dokumentus, elektroniski sazināties ar sadarbības iestādi, piekļūt projekta dokumentu arhīvam u.c. e-pakalpojumiem. Lai nodrošinātu plašāku e-pakalpojumu pieejamību un mazinātu papīra dokumentu apriti ES fondu finansējuma saņēmēju un fondu administrējošo iestāžu starpā, centrālā IT sistēma tika sasaistīta ar citām valsts nozīmes informācijas sistēmām. Sistēmā plānots iekļaut detalizētu informāciju par projektiem, kas finansēti finanšu instrumentu aktivitātēs, informāciju par veiktajiem auditiem, EK maksājuma pieteikumiem. Sistēmā plānots nodrošināt uzkrāšanu daļai no KP fondu ietekmes un efektivitātes novērtēšanai nepieciešamajiem datiem, kas nav pieejami citu institūciju rīcībā. Sistēmā plānots uzkrāt datus par projekta līmeņa rādītājiem un specifiskajiem atbalsta mērķiem, ar iespēju skaidri identificēt rādītāju nosaukumus, to mērvienības un definīcijas, sākotnējās un mērķa vērtības, kā arī to apkopošanas biežumu.

(573) Attiecībā uz ELFLA un EJZF, 2004.-2006.gada un 2007.-2013.gada plānošanas periodā jau veikta virkne nozīmīgu pasākumu, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu elektroniski starp atbalsta saņēmējiem un atbildīgajām iestādēm. - skatīt sadaļu Nr.2.6.

2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots uzlabot informācijas sistēmu darbību, lai pēc iespējas plašākam atbalsta pretendentu/saņēmēju lokam nodrošinātu šos pakalpojumus. Papildus tam, šo IT sistēmu darbību plānots paplašināt ne tikai ELFLA un EJZF īstenošanas nolūkā, bet arī attiecībā uz citiem pieejamiem finanšu instrumentiem.

(574) Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1290/2005 Par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 7.pantā noteiktās un publiskā iepirkuma kārtībā izvēlētās Sertificējošās institūcijas KPMG sagatavotajiem ikgadējiem Sertifikācijas ziņojumiem, maksājumu aģentūras darbībā konstatētie vidējas nozīmes un lielākā daļa maznozīmīgo trūkumu ir saistīti ar IT sistēmu darbību un to drošību. Ziņojumā norādītie maznozīmīgie trūkumi tiek novērsti jau 2007.-2013.gada plānošanas perioda laikā, līdz ar to attiecībā uz nākamo periodu būtiski uzlabojumi sistēmu darbībā attiecībā uz to darbību un drošību nav nepieciešami.

(575) Kopš 2011.gada 1.jūnija ELFLA un EJZF maksājumu iestādei - Lauku atbalsta dienestam - ir piešķirts kvalitātes sertifikāts ISO 9001:2008, kurš apliecina, ka dienesta darbības sfēras - ES un valsts atbalsta pasākumu administrēšana lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā - tiek veikta atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam.

PIELIKUMI:

1.pielikums. Kopsavilkums par ex ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī

2.pielikums. Kopsavilkums par Partnerības līgums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam saskaņošanas procesā iesaistītājām institūcijām

3.pielikums. Kopsavilkums par partneru sniegtajiem būtiskākajiem komentāriem

4.pielikums. Plānotie ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā

5.pielikums. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkls

6.pielikums. LAP 2014.-2020.gada pasākumu īstenošanas karte

7.pielikums. Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss

 


1 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Mērķis izvirzīts, balstoties uz 2008.gada datiem, kad 26,1% jeb 588 tūkstoši iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Tomēr jāņem vērā, ka 2012.gada dati balstīti uz iedzīvotāju skaitu, kas iegūts 2011.gada Tautskaites rezultātā, savukārt 2008.gada dati nav pārrēķināti pēc 2011.gada Tautskaites.

2 Relatīvais doktoru skaits Latvijā joprojām (2012.g.) ir tikai 0,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem, kas ir zemāk nekā vidēji ES 27 - 1,5 zinātņu doktori uz 100 iedzīvotājiem. Inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai nozīmīgs ir matemātikas, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pienesums - šajās nozarēs 2012.gadā doktora grādu ieguva 39% no visiem doktora grāda ieguvējiem, kas, ņemot vērā šo nozaru vecuma struktūru, ir nepietiekošs cilvēkresursu atjaunotnes un skaita palielināšanas nodrošināšanai.

3Atbilstoši zinātnisko institūciju reģistra datiem uz 01.10.2013. (IZM dati).

4 http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do

5 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tin00140&plugin=1

6 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/9-11012013-AP/EN/9-11012013-AP-EN.PDF

7 http://data.csb.gov.lv/DATABASE/rupnbuvn/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Rūpniecība/Rūpniecība.asp

8 http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/setupModifyTableLayout.do

9 Diagrammā katras nozares "apļa lielums" parāda nozares īpatsvaru apstrādes rūpniecībā, Vertikālā ass - Katras nozares ražošanas apjomu izmaiņas 2012.gadā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 2007.gadā. Horizontālā ass - Eksporta īpatsvars no nozarē saražotās produkcijas realizācijas.

10 Ekonomikas ministrija: Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (Jūnijs 2013

11 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads. http://www.heritage.org/index/country/latvia

12 Doing Business ziņojums. 2012.gads. http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business-2012

13 Pasaules konkurētspējas novērtējuma ziņojums. 2013.gads. http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2013-14.pdf

14 Ekonomiskās brīvības indeksa novērtējums. 2013.gads. http://www.heritage.org/index/country/latvia

15 Doing Business ziņojums. 2012.gads. http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business-2012

16Pasaules konkurētspējas novērtējuma ziņojums. 2013.gads. http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2013-14.pdf

17 Uz 2013.gada 29.maiju. Dati no Tiesu informācijas sistēmas

18 Visu valsts īstenoto publisko pakalpojumu izvērtēšanas un klasifikācijas rezultāti.- 2012. http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ESper07_13/15120/?doc=15503

19 Integrity Vice Presidency FY13 Annual Update -http://siteresources.worldbank.org/INTDOII/Resources/588889-1381352645465/INT_Annual_Update_FY13_WEB.pdf

20 Baltā grāmata: Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu COM (2011)144; http://ec.europa.eu/white-papers/index_lv.htm

21 Ekonomikas ministrijas un CSP izdevums "Latvijas enerģētika skaitļos, 2013"

22 Ekonomikas ministrija un CSP izdevums "Latvijas enerģētika skaitļos, 2013"

23 Screening of waste management performance of EU Member States, July 2, 2012, http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/pdf/Screening_report.pdf

24 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1

25 Ziņojumi par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.-2006.gadā un 2007.-2012.gadā ir pieejami http://biodiv.lvgma.gov.lv/ fol302307/fol454010

26 Fizikālās enerģētikas institūts (2011) Pētījuma atsaite "Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu līdz 2020.gadam sagatavošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu NR. 280/2004/EK

27 Dati no Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes

28 CSP DSA dati

29 NVA dati

30 www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf

31 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

32 Sintēzes ziņojums. Sociālā partnerība pārmaiņu apsteidzošo pārkārtojumu un restrukturizācijas īstenošanai. Savstarpējā mācīšanās: Somijas un Baltijas valstis. 2011.gada novembris. http://arenas.itcilo.org/anticipating-restructuring/synthesis-reports

33 Eurofond, Fifth European Working Conditions Survey, http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2012/28/en/1/EF1228EN.pdf

34 http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_peps01&lang=en

35 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?", Labor market and social conditions diagnostic, Poverty, inequality and the social impact of the financial crisis in Latvia, 29.-32.lpp.; http://www.lm.gov.lv/ upload/aktualitates/lv_poverty_inequality.pdf

36 Sociālā darba speciālists - sociālais darbinieks, karitatīvais sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, sociālais rehabilitētājs, sociālās palīdzības organizators.

38 Speciālais Eirobarametrs nr.393, ziņojums "Diskriminācija ES 2012.gadā", http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_ 393_en.pdf

39 Ieslodzījuma vietu pārvaldes gada publiskie pārskati (2010., 2011., 2012.gads) http://www.ievp.gov.lv/index.php?option=com_ content&view=article&id=72&Itemid=75&lang=lv

40 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

41 Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas dati

42 Slimību profilakses un kontroles centra dati

43 (http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/)

44 NMP dienesta informācija;

45 EUROSTAT dati.

46 G. Briģis "Iedzīvotāju veselības apsekojuma analīze", 2008.

37 PVO Health for All datu bāzes dati

48 SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze

50 The World Health Report 2002: Reducing Risks, Promoting Healthy Life, World Health Organization 2002; Global action plan for the prevention and control of NCDs 2013-2020, World Health Organization 2013

51 EUROFOND (2010), Absence from the work report

52 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

53 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, 2012. 132.lpp.

54 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

54http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

55 http://ec.europa.eu/europe2020/targets/eu-targets/index_lv.htm

56 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

57 "Education and Disability/Special Needs. Policies and practices in education, training and employment for students with disabilities and special education needs in the EU", (2012).

58 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

59 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.

60 CSP. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/ Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iek%C5%A1zemes%20kopprodukts/Iek%C5%A1zemes%20kopprodukts.asp.

61 2011.gada provizoriskie dati, CSP.

62 CSP dati, 2011.gads.

63 Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 4.pielikums, sadaļa "Konstatētie šķēršļi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ienākšanai Latvijā".

64 RAPLM veiktā pašvaldību aptauja 2010.gada aprīlī - maijā.

65 CSP DSA dati

66 CSP DSA dati

67 VRAA aprēķins.

68 CSP DSA dati

69 Pašvaldību vērtētie ieņēmumi (prognoze) atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.874 "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2013.gadā" 3.pielikumam. Tie ietver IIN, NĪN par ēkām, NĪN par zemi, NĪN par inženierbūvēm un NĪN par mājokļiem prognozi. Šis rādītājs ir objektīvāks par pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem, jo tajā neietilpst valsts budžeta transferti, tai skaitā pašvaldību budžetā saņemtie valsts budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju rēķināti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 2012.gada 1.janvāri.

70 VARAM 2013.gadā veiktā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par plānoto industriālo zonu attīstību.

71 Detalizētāka informācija par projektu, foto un video pieejami šeit: http://www.visitligatne.lv/.

72 VARAM veiktā ekonomiskās darbības analīze par piekrastes teritorijām, izmantojot Lursoft datus, liecina, ka piecos no 13 piekrastes novadiem starp 10 lielākajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kuru darbības joma ir saistīta ar nozarēm, kuru attīstībai piekrastes teritorijā ir īpaši labvēlīgi apstākļi vai kas ir tradicionāli raksturīgas piekrastei (viesnīcu, viesu māju, kempingu u.c. apmešanās vietu attīstība, jūras zvejniecība un zivju pārstrāde, kuģu un laivu remonts un apkope utt.

73 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. - 2020.gadam

74 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam

75 Degradētā teritorija ir vieta (teritorija, ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet šobrīd ir pamesta vai netiek pilnīgi izmantota, tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.

76 Plašāks autoceļu stāvokļa apraksts un plānoto investīciju kartējums ietverts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014-2020 gadam.

77 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.

78 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.

79 Rekomendācijas īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.

80 Publicētas: http://deinstitutionalisationguide.eu

81 http://www.esfondi.lv/page.php?id=1105

82 Pētījums "ES fondu ieguldījumu un ietekmes uz plānošanas dokumentos noteiktās horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu izvērtējums", SIA "Projektu un kvalitātes vadība", biedrība "Accipe!", Rīga, 2011

83 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

84 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

85 Commission Communication, Annual Growth Survey 2013 - COM (2012) 750 final, 28.11.2012, and thematic summary on health and healthcare systems relevant for the Europe 2020 Strategy

87 EURSTAT dati

88 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam

89 VM dati

90 Social Investment Package, Commission Staff Working Document "Investing in Health", 20.02.2013, EC

91 Ziņojums atbilstoši EP 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17.pantam, 2007.-2012.gads."

92 http://data.csb.gov.lv/DATABASE/transp/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Transports/Transports.asp

93 Eurofond, Fifth European Working Conditions Survey, http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2012/28/en/1/EF1228EN.pdf

94 Eiropas Komisijas sākotnējais Vispārējās regulas piedāvājums COM(2011) 615 galīgā redakcija 7.pants

95 Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kas tiks finansēti no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda"

96 Audita ziņojums EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam un EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. -2013. gadam izveidotās vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti Finanšu ministrijā kā vadošajā iestādē un atbildīgajā iestādē

97 Noteiktas Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam

98 Skat. analīzi 1.1.sadaļas "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze" apakšsadaļā "Teritoriālā attīstība"

99 Detalizētāku analīzi lūdzam skatīt darbības programmā 3.1.3., 4.2.2. un 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.

100 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas.

101 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

102 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.

Finanšu ministrs Andris Vilks



1.pielikums

Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī

Piemērojamais ex-ante nosacījums

Prioritārais virziens vai virzieni, uz kuru nosacījums attiecas

Ex-ante nosacījuma izpilde: Izpildīts/
Neizpildīts/
Daļēji izpildīts

Kritērijs

Kritērija izpilde:
Izpildīts/Neizpildīts

Atsauce (atsauce uz stratēģijām, tiesību akts vai citiem dokumentiem, t.sk. norādes uz attiecīgajām nodaļām, pantiem vai punktiem, un norādes uz mājas lapu elektroniskajām saitēm)

Skaidrojums

1.1. Pētniecība un inovācija: pastāv valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas stratēģiska politikas sistēma pārdomātai specializācijai, attiecīgā gadījumā - atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas Daļēji izpildīts a) pētniecības un inovācijas stratēģiska politikas sistēma pārdomātai specializācijai, kurā:

i) izmantots stratēģiskās plānošanas instruments, kas nosaka stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (SVID) vai līdzīga analīze

Neizpildīts

Kritērijs tiks izpildīts līdz 31.12.2013.

1.Viedās specializācijas stratēģija.

2. Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamat-nostādnes 2014.-2020.gadam.

3. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.

5.Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam";

Kritēriju izpildi nodrošinās Viedās specializācijas stratēģija, kas tiks izstrādāta:

1) tajā skaitā ievērojot EK vadlīnijas un praktiskos ieteikumus Viedās specializācijas stratēģijas izstrādei.

2) ņemot vērā JASPERS ekspertīzi un rekomendācijas;

3) nodrošinot informācijas apmaiņu ar Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija un Lietuvas IZM atbilstoši noslēgtajam Saprašanās memorandam;

4) ievērojot normatīvo regulējumu politikas plānošanas dokumentu izstrādei, tajā skaitā iekļaujot pieejamos un nepieciešamos papildu resursus pamatnostādnēs iekļauto pasākumu īstenošanai, ņemot vērā NRP īstenošanai un NAP2020 noteiktā R&D mērķa sasniegšanu;

5) balstoties uz Latvijas zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām;

6) ņemot vērā veikto 2013. gada pētījumu "Esošās situācijas izvērtējums pētniecībā un attīstībā", kā arī pētījumu "Industrijas izvērtējums Latvijas viedās specializācijas stratēģijas izstrādei, lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās periodā 2014. - 2020. gadam", kas iekļauj tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla un zināšanu kapacitātes novērtējumu.

Lai izpildītu kritēriju tiek izstrādātas arī Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, ir izstrādātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020. gadam.

Kritērija b) izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam"; attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem.

a) ii) pastāv privāto ieguldījumu veicināšana Neizpildīts

Kritērijs tiks izpildīts līdz 31.12.2013

a) iii) ir paredzēta īstenošanas uzraudzības sistēma Neizpildīts

Kritērijs tiks izpildīts līdz 30.06.2014.

b) apstiprināts budžeta resursu ietvars pētniecībai un inovācijai. Izpildīts.
1.2. Pastāv daudzgadu plāns ieguldījumu budžeta sadalei un prioritāšu noteikšanai pētniecībai un inovācijām Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas Daļēji izpildīts Indikatīvs daudzgadu plāns ieguldījumu budžeta sadalei un prioritāšu noteikšanai. Kritērijs tiks izpildīts līdz 31.12.2013. 1. Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam";

2. Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamat-nostādnes 2014.-2020.gadam.

3. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam

4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.

Kritērija izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam"; attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem.

Lai izpildītu kritēriju tiks izstrādātas arī Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamatnostādnes, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, ir izstrādātas Nacionālā industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020. gadam.

2.1. Digitāla izaugsme: stratēģiska politikas sistēma digitālajai izaugsmei, lai veicinātu pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem, kvalitatīviem un sadarbspējīgiem IKT iespējotiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem un palielinātu to izmantošanu iedzīvotāju, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu administrāciju, vidū, ieskaitot pārrobežu iniciatīvas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi Izpildīts a) Digitālās izaugsmes stratēģiska politikas sistēma:

i) Budžeta plānošana un darbību prioritātes;

Izpildīts MK apstiprinātās pamatnostādnēs pieejamas
šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/ darbibas_veidi/ e_parv/InfSab/
Ir veikta ministriju plānoto IKT aktivitāšu izvērtēšana un analīze, piesaistot IKT nozares pārstāvjus, lai noteiktu prioritāri finansējamos pasākumus. Ir definēti mērķi un pamatprincipi, kas iekļauti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam. Pamatnostādnēs iekļauti arī pieejamie finanšu resursi IKT jomā, norādot finansējuma avotu. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam.
a) ii) IKT pieprasījuma un piedāvājuma analīze Izpildīts MK apstiprinātās pamatnostādnēs pieejamas
šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/ darbibas_veidi/ e_parv/InfSab/
IKT pieprasījuma un piedāvājuma izvērtēšana un analīze ir iekļauta pamatnostādņu esošās situācijas aprakstošajā daļā. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam".
a) iii) Rādītāji, lai mērītu intervences gūtos panākumus tādās jomās kā digitālās prasmes, e-iekļaušana, e-pieejamība un e-veselība Izpildīts MK apstiprinātās pamatnostādnēs pieejamas
šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/ darbibas_veidi/ e_parv/InfSab/
Šobrīd ir definēti rezultatīvie rādītāji, kas ieļauti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam, balstoties uz septiņiem izvirzītajiem pamatnostādņu rīcības virzieniem, kas aptver arī minētās jomas un kurās kā rezultatīvie rādītāji ex-ante kritērija izpildei izvirzīti:

1) Digitālo prasmju jomā - "Iedzīvotāju IKT vidējā līmeņa prasmju attīstība";

2) E-iekļaušanas jomā - "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri nekad nav lietojuši internetu";

3) E-pieejamības jomā - "Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets";

4) E-veselības jomā - "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pieteikušies pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā".

Minētie rādītāji ļaus uzraudzīt investīciju ietvaros veikto pasākumu ietekmi uz minēto jomu attīstību un mērīt šo pasākumu ietvaros sasniegtos rezultātus. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam".

a) iv) Vajadzību novērtējums IKT kapacitātes celšanai Izpildīts MK apstiprinātās pamatnostādnēs pieejamas
šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/ darbibas_veidi/e_parv/InfSab/
VARAM, veicot sarunas ar ministrijām, novērtējusi to gatavību veikt plānotās IKT aktivitātes, analizējot to cilvēkresursu, finanšu un laika resursu kapacitāti. Kapacitātes vājie punkti ir iekļauti pamatnostādnēs kā iespējamie riski IKT aktivitāšu īstenošanai Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam".
2.2. Nākamās paaudzes piekļuves (NPP) infrastruktūra: pastāv valsts vai reģionāli NPP plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un pietiekamā kvalitātē, saskaņā ar ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un kuri paredz neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus.

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014-2020 ietvaros netiek ieviesti pasākumi 2. tematiskā mērķa sasniegšanai.).

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi Izpildīts a) Infrastruktūras attīstības plāns:

i) Infrastruktūras ieguldījumu plāns;

Izpildīts Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013. - 2020. gadam (apstiprināta ar 2012. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 589).

(Koncepcija pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/ view.do?id=4164)

LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011. - 2016. gadam (apstiprinātas ar MK 2011. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 151).

(Pamatnostādnes pieejamas - http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3625)

MK 2011. gada 1. marta noteikumi Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība". Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr.166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=227180)

Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. - 2020. gadam izpilda punktu par infrastruktūras ieguldījumu plānu, skaidri definējot veicamās darbības maģistrālo tīklu, transporta tīklu un abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" attīstībai Latvijā. Šajā plānā paredzēta valsts atbalsta programmu realizācija transporta tīklu un "pēdējās jūdzes" izvēršanai.

Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. - 2020. gadam ietverta SWOT analīze par katru koncepcijā paredzēto rīcības virzienu, ir norādīti datu avoti statistiskajai informācijai, kā arī aprakstīts pētījums, uz kura pamata tika veikta valsts atbalsta programmas optiskā (transporta) tīkla izvēršanai, izstrāde.

a) ii) Ilgtspējīgi ieguldījumu modeļi; Izpildīts Punkts par ilgtspējīgu ieguldījumu modeļiem izpildīts ar jau uzsākto optiskā tīkla valsts atbalsta programmu (EK 2011.gada 9.novembra lēmums Nr.C(2011)7699; EK valsts atbalsta lietas numurs - SA.33324(2011/N)), kas paredz optisko šķiedru kabeļu elektronisko sakaru tīkla izbūvi un optisko piekļuves punktu izveidi pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur neviens komersants neplāno tādu izveidot tuvākajā nākotnē.
a) iii) Pasākumi privāto ieguldījumu veicināšanai. Izpildīts Punkts par privāto ieguldījumu veicināšanu pamatā tiek izpildīts ar apņemšanos īstenot valsts atbalsta pasākumus tikai teritorijās ar zemu ekonomisko interesi, veicinot privātās intvestīcijas ekonomiski izdevīgās teritorijās un pēc valsts atbalsta programmas realizācijas arī zemas ekonomiskās intereses teritorijās. Piemēram, pēc optisko piekļuves punktu izveides pašvaldībās (zemas ekonomiskās intereses teritorijās) elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot pieslēgumus šajos punktos un piedāvāt klientiem kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus. Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" noteikumos iekļauts 39.1 punkts, kas nosaka pašvaldības būvvaldei pienākumu publicēt pašvaldības interneta vietnē informāciju par plānoto kabeļu kanalizācijas būvniecības vai rekonstrukcijas (papildināšanas) projektu, lai citi elektronisko sakaru komersanti varētu pieteikties līdzdalībai projekta izstrādē un īstenošanā, tādējādi īstenojot kritērija par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi. Vienlaikus Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. - 2020. gadam paredzēts izstrādāt informatīvo ziņojumu par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstībai, izvērtējot iespējas normatīvajos aktos noteikt komersantu tiesības nākamās paaudzes tīkla būvniecībai bez maksas izmantot valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas, noteikt saprātīgus un prognozējamus tīkla servitūta nodibināšanas nosacījumus, atbrīvojumu no pašvaldību nodevām, kuras saistītas ar būvatļaujām. Šie pasākumi veicinās punkta par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi.
3.1. Veiktas konkrētas darbības, lai liktu pamatus uzņēmējdarbības veicināšanai, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja Izpildīts a) Pasākumi, kas:

i) Samazina uzņēmumu izveidošanas izmaksas un ilgumu

Izpildīts 2012. gada 29. novembrī Latvijā ir ieviesta uzņēmumu elektroniskā dibināšana portālā www.latvija.lv

Nacionālajos normatīvajos aktos ir paredzēts, ka uzņēmumu reģistrē 3 dienu laikā. (Komerclikuma 10. panta 3. daļa; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490)

Ir samazināts uzņēmuma (SIA) dibināšanai nepieciešamais sākuma kapitāls (Komerclikuma 185.1 panta pirmā daļa; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490).

Samazinātas ar uzņēmuma reģistrēšanu saistītās valsts nodevas (2007. gada 20. februāra MK noteikumi Nr. 140 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", 2. un 6. pants; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=153482&from=off).

EK 2011. gada pētījumā "Europe can do better" par administratīvā sloga samazināšanas veidiem ir atzinusi Latviju kā labās prakses īstenotāju, ik gadu izstrādājot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plānu, kas paredz administratīvā sloga, laiku un izmaksas samazināšanu uzņēmējiem (papildus informācija: http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/admin_ burden/best_practice_report/best_practice_report_en.htm)

MK 2009. gada 30. oktobra rīkojumu Nr. 748 ir atbalstīta koncepcija "Par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem" (pieejama - http://www.likumi.lv/doc.php?id=200709).

Sistēma www.latvija.lv piedāvā reģistrēt uzņēmumus soli pa solim (formas aizpildīšana un dokumentu pievienošana, iespēja pārliecināties, vai reģistrējamā uzņēmuma nosaukums netiek izmantots, fiziskās personas datu integrēšana, pieteikums valsts notāra apstiprinājumam, valsts nodevu apmaksa, reģistrācija ar e-parakstu (internetbanku, eID karti, elektroniskā paraksta viedkarti eME) un informācija par pieteikuma izskatīšanas gaitu tiek nosūtīta uz e-pasta adresi. Personai ir iespēja saņemt dokumentus tam norādītajā visērtākajā veidā portālā, e-pastā, pa pastu vai personīgi UR reģionālajā nodaļā.

Vienlaikus jaunā sistēma paredz iekļaut uzņēmuma pieteikumu PVN maksāšanas reģistrācijai VID - minētais pakalpojums ir spēkā kopš 2011. gada un tagad ir integrēts arī jaunajā UR sistēmā un nodrošināts vienas pieturas aģentūras princips valsts institūciju pakalpojumos uzņēmumu dibināšanas posmā. Jāatzīmē, ka līdz ar 29.11.2012. Saeimā pieņemto PVN likumu, uzņēmuma kā PVN maksātāja reģistrēšanas ilgums no 01.01.2013. būs 5 dienas (līdz šim noteiktas 10 dienas). 2010.gadā tika ieviesta un 2012.gadā tika turpināti atvieglojumi mikrouzņēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā.

Latvija ir nominējusi MVK sūtni.

Latvijas nacionālie normatīvie akti paredz plašu konsultatīvo procesu politikas plānošanas un normatīvo aktu projektu izstrādes laikā. EM nodrošina Tautsaimniecības padomes norisi, kuras ietvaros tiek risināti uzņēmējiem, tai skaitā MVK aktuālie jautājumu, ietverot valsts atbalsta jautājumus, politikas iniciatīvas un citi uzņēmējus interesējoši jautājumi.

Ar MK 2009. gada 30. oktobra rīkojumu Nr.748 ir atbalstīta koncepcija "Par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem", kuras ietvaros ņemta vērā MUA aktā ietvertā definīcija (Koncepcijas 4. sadaļā), pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības apstākļiem, tika izstrādāts pasākumu kopums mikro un mazo uzņēmumu atbalstam.

a) ii) Saīsina laiku licenču un atļauju saņemšanai. Izpildīts Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=55560)

MK 2012. gada 12. jūnija rīkojums Nr. 264 Pasākumu plāns "Par "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešanu un piemērošanu atbildīgo institūciju administratīvajā praksē" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=249188)

MK 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība";

(pieejams - )

Vispārīgo maksimālo laiku licenču un atļauju saņemšanai nosaka Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa, paredzot, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

Vienlaikus ir izstrādāts, saskaņots un MK rīkojums "Pasākumu plāns "Par "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešanu un piemērošanu atbildīgo institūciju administratīvajā praksē", nosakot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai ieviestu "klusēšanas - piekrišanas" principu un piemērotu to atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē.

Ir sagatavoti grozījumi MK 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", kuros ir ietverts MVK testa princips.

Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" un likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" izskatīti un atbalstīti MK 2013. gada 15. janvārī un atbalstīti Saeimā 1. lasījumā 2013. gada 21. februārī (lai nodrošinātu direktīvas 2011/7/EU ieviešanu).

4.1. Veiktas darbības, lai veicinātu rentablus enerģijas galapatēriņa efektivitātes uzlabojumus un rentablus ieguldījumus energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās).

  Neizpildīts i) Nodrošina minimālo ēku energoefektivitātes prasību noteikšanu Neizpildīts 2012. gada 6. decembra likuma "Ēku energoefektivitātes likums" 4. un 8. pants, (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253635&from=off)

- 2013. gada 9. jūlija MK noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258322)

- 2013.gada 25.jūnija MKnoteikumi Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode". (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258128)

MK2001. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"", (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=56049)

MK 2003. gada 23. septembra noteikumu Nr. 534 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" 3. pielikums "Ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai", (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=79290)

Standarts LVS EN 15459:2008 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšana" (pieejams - https://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/ standardDetails.asp?std=23970)

- Minimālo ēku energoefektivitātes prasību atbilstības optimālu izmaksu līmenim aprēķinus saskaņā ar EK 2012. gada 16. janvāra Regulu (ES) Nr. 244/2012 tiks veikts līdz 2013. gada 30. decembrim.
ii) Vajadzīgi ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmas ieviešanai Izpildīts 2012. gada 6. decembra likuma "Ēku energoefektivitātes likums" 7. un 8. pants (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253635&from=off)

- 2013. gada 9. jūlija MK noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258322)

Jaunie MK noteikumi par ēku energosertifikāciju tika apstiprināti MK 2013. gada 9. jūlijā.
iii) lai, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un samērīgi attiecībā uz iespējamo enerģijas ietaupījumiem, galapatērētājiem nodrošinātu individuālus skaitītājus. Izpildīts Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums - 16. panta 4. daļa (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=205247) Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums paredz, ka ciktāl tas ir tehniski iespējams, ekonomiski pamatoti un samērīgi ar iespējamo enerģijas ietaupījumu energopakalpojumu sniedzējs uzstāda individuālus elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītājus, kas precīzi ataino tiešā patērētāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par faktisko izmantošanas laiku. Šādus skaitītājus uzstāda visos gadījumos, kad tiek izdarīts pieslēgums jaunai ēkai vai veikta pilnīga ēkas rekonstrukcija saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu.
4.1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās).

Energoefektivitāte Izpildīts i) Dalībvalsts ir iesniegusi EK Ziņojumu par 2013. - 2020.gadam pieņemto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 406/2009/EK (2009.gada 23.aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020.gadam 6.pantu Izpildīts MK 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=246033)

 

Saskaņā ar MK 2012. gada 27. marta noteikumiem Nr. 217 uz 2012. gada 15. martu ir sagatavots divgadu ziņojums par 2013. - 2020. gadam pieņemto valsts rīcībpolitiku un veicamajiem pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis).

Papildus iepriekšminētajam ik pa diviem gadiem (t.i., 2015., 2017. un 2019. gadā) līdz 15. martam jāsagatavo un iesniedz EK ziņojumu par emisiju prognozēm un apstiprinātajiem politikas pasākumiem.

4.2. Veiktas darbības, lai sekmētu siltuma un elektroenerģijas augstas efektivitātes koģenerāciju. Ex-ante nosacījums nav attiecināms - investīcijas netiek plānotas          
4.3. Veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali.

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo

LAP 2014-2020 ietvaros tiks atbalstīta atjaunojamās enerģijas ražošana, kas izmantojama attiecīgās saimniecības ietvaros nevis pārdošanai un atbalsts plānots 3. tematiskā mērķa sasniegšanai).

Energoefektivitāte Izpildīts a) Caurskatāmas atbalsta shēmas, prioritāra pieeja tīklam vai garantēta pieeja un prioritāte sadalē; Izpildīts Elektroenerģijas tirgus likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=244670)

MK 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=189260)

2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=207458)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2012. gada 22. februāra padomes noteikumi "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=244670).

Ik gadu palielinās tādu jaunu projektu skaits, kas uzsāk elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saņemot atbalstu feed-in tarifa veidā, ja ir saņemtas tiesības pārdot obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, un dod ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (turpmāk - Direktīva 2009/28/EK). Arī turpmākajā periodā ir paredzams šādu projektu skaita pieaugums. Vienlaikus obligātais elektroenerģijas iepirkums, kas šobrīd tiek pārskatīts, lai padarītu to elastīgāku un ekonomiski pamatotāku, ņemot vērā tā radītos riskus galalietotājiem, nav vienīgais Latvijā īstenotais atbalsta mehānisms enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
  b) Atjaunojamo energoresursu rīcības plāns Izpildīts Latvija paziņojusi pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā pārņemta Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

Informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK ieviešanai līdz 2020. gadam" (Apstiprināts MK 2010. gada 12. oktobra sēdē (Prot. Nr 52, 44.§) (pieejam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/ saraksts/darbakartiba/?sede=465).

Ar 2012. gada 21. februāra MK protokollēmumu Nr. 10 apstiprināts informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Regulārais ziņojums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 22. pantam" (pieejams - http://www.mk.gov.lv/doc/2005/EMZino _150212_atjaun.384.doc)

Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" ir apstiprināts MK 2013.gada 28.maijā, kas norāda, ka tiks palielināts AER īpatsvars siltumenerģijas, elektroenerģijas un transporta sektoros.

EM iesniegs MK izskatīšanai līdz 2013.gada 31.decembrim informatīvo ziņojumu "Latvijas Republikas Regulārais ziņojums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 22. pantam".

5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: pastāv valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām

(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai).

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte Nav izpildīts a) Riska novērtējums, kurā ir:

a) i) Ietverts procesa, metodoloģijas, metožu un datu apraksts, kā arī uz risku balstīti kritēriji ieguldījumu prioritāšu noteikšanai;

Daļēji izpildīts Civilās aizsardzības likums (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474)

Nacionālās drošības likuma 36. pants u.c. (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011)

MK 2011. gada 9. augusta rīkojums Nr. 369 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=234296)

MK 2009. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)

Ministru prezidenta 2012. gada 29. marta rīkojums Nr. 125 "Par darba grupu apdraudējumu un risku apzināšanai" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=246141)

"Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.g.-2015.g." (MK 20.12.2007. rīkojums Nr.830).

http://likumi.lv/doc.php?id=168474

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2432)

Lai pilnībā nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, nepieciešams izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kurā ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa. Vides politikas pamatnostādnes (turpmāk - VPP) plānots apstiprināt MK 2014.gada janvārī.

Kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

Ievērojot to, ka Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.g.-2015.g. (turpmāk - plūdu programma), ir spēkā līdz 2015.gadam., jauns dokuments - Plūdu riska pārvaldības plāns (turpmāk - PRPP) - tiks izstrādāts upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu (turpmāk - UBAP) ietvaros (atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam).

Attiecībā uz minēto VPP projekts paredz pasākumus:

• Nodrošināt Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas PRPP izstrādi, integrējot tos UBAP 2016.-2021.gada periodam un UBAP 2022.-2027.gada periodam (izpildes termiņš 2015.g),

• Īstenot Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas PRPP noteiktos pasākumus.

Izstrādājot PRPP tiks pārskatīti Plūdu programmā noteiktie pasākumi un to prioritātes. Nosakot pasākumu prioritātes tiks noteikti plūdu riska pārvaldības mērķi, veikta pasākumu ekonomiskā analīze un tiks noteikti tādi pasākumi, lai mazinātu applūšanas risku, plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

PRPP tiks izstrādāti 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks nodrošināta PRPP sabiedriskā apspriešana UBAP izstrādes ietvaros. PRPP tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.

Eiropas Komisijas nosacījumu izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem plūdu novēršanas pārvaldībā nodrošina arī sagatavotais VARAM Ministra 2013.gada 28. novembra Rīkojums Nr. 396 par pētījuma "Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros" apstiprināšanu.

a) ii) Viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; Daļēji izpildīts Lai pilnībā nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, nepieciešams izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK Vides politikas pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kurā ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa.

Vides politikas pamatnostādnes plānots apstiprināt MK 2014.gada janvārī.

Kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

Ievērojot to, ka Plūdu programma, ir spēkā līdz 2015.gadam., jaunie PRPP tiks izstrādāts UBAP izstrādes procesa ietvaros. Šis dokuments tiks izstrādāts 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusē tiks nodrošināta PRPP sabiedriskā apspriešana. PRPP tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.

a) iii) Stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Daļēji izpildīts Lai pilnībā nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, nepieciešams izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK VPP kurā ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa. VPP plānots apstiprināt MK 2014.gada janvārī.

Kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas.

(ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA)

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte Daļēji zpildīts a) Ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu segšana; Nav izpildīts 2002. gada 12. septembra likums "Ūdens apsaimniekošanas likums" (pieejams http://www.likumi.lv/ doc.php?id=66885)

MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem" (pieejami - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=231084)

MK 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" (pieejami - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=194319)

19.10.2000. likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=12483)

Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.) (pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=124707)

MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" (pieejami - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=159270)

MK 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (pieejami - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=75442)

MK 22.01.2002. noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (pieejami - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=58276)

Ar Vides ministra 2010. gada 6. maija rīkojumu Nr. 143 apstiprināti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas UBAP, kas ietver ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi, tai skaitā, izmaksu segšanas novērtējumu un tā nodrošināšanai nepieciešamie pasākumus.

UBAP ir izstrādāti sešu gadu periodam (pirmais plānošanas cikls aptver laika periodu no 2010. gada līdz 2015.gadam).

VARAM ir saņēmusi EK jautājumus par pirmā plānošanas cikla UBAP, t.sk., par ekonomisko analīzi. 2013.gada decembrī plānotas pārrunas ar EK par saņemtajiem komentāriem.

Ievērojot minēto, līdz 2015. gadam tiks veikta pirmā plānošanas cikla UBAP, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana, tai skaitā ekonomiskā analīze un tajā ietilpstošais izmaksu segšanas novērtējuma un veicamo pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma pārskatīšana.

2013.gada novembrī noris darbs pie pieteikuma sagatavošanas Vides aizsardzības fonda administrācijai, lai veiktu izvērtējumu otrā plānošanas cikla upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni izstrādes vajadzībām, t.sk., pirmā plānošanas cikla Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni aktualizēšanai.

Jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrāde un esošo upju baseinu apsaimniekošanas plānu, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana tiks veikta vienlaikus 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.

Kritērija izpilde - 2015. gada 1. decembris

Informācija par savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanu tiks ietverta LAP 2014-2020.

(Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK)

b) Upju baseinu apsaimniekošanas plāns. Daļēji zpildīts
6.2. Atkritumu apsaimniekošanas nozare: veicināt ekonomikas un vides ziņā ilgtspējīgus ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, it īpaši izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un ņemot vērā atkritumu hierarhiju. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte Izpildīts a) Ziņojums par Direktīvas 2008/98/EK īstenošanu; Izpildīts Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)

MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=233466)

MK 02.08.2011. noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=234079)

MK 31.07.2009. rīkojums Nr. 517 "Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=195646)

MK 2013.gada 26.februārī akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§,)

(Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/ LoadAtt/file9833.doc)

29.12.2005. MK rīkojums Nr.860 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=124880)

Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni (pieejams - http://www.varam.gov.lv/lat/ likumdosana/normativie_akti/?doc=9035)

MK 26.09.2006. noteikumi Nr.797 "Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=144666)

Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005., pieejams - www.likumi.lv/doc.php?id=124707)

Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001., pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=57207)

Ziņojums EK tiek sniegts atbilstoši EK 18.04.2012. ieviešanas lēmumam (C(2012) 2384 final), ar kuru izveido anketu dalībvalstu ziņojumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem ieviešanu, kurā noteikts, ka minētais ziņojums ir jāsagatavo par laika posmu no 12.12.2010. līdz 31.12.2012. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 37.panta 1.punkta 2.rindkopu, minētais ziņojums ir iesniegts EK 2013. gada 7. novembrī.

Minētajā ziņojumā tika sniegta informācija par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas nodrošina Direktīvas 2008/98/EK prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos. Minētajam ziņojumam nepieciešamie dati tiek iegūti atbilstoši MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām"

b) Atkritumu apsaimniekošanas plāni; Izpildīts Prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.pantā, un Pārejas noteikumu 6.un 7.punktā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§). Plāns ir izstrādāts atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasībām
c) Atkritumu rašanās novēršanas programmas; Izpildīts Prasības atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11.pantā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma un praktiski veicamie pasākumi direktīvas 2008/98/EK 11.panta 2.punktā noteikto mērķu sasniegšanai
d) Pasākumi atkritumu atkārtotai izmantošanas un pārstrādei. Izpildīts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK (19.11.2008.) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasības ir transponētas "Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 20.panta, 4., 5.un 7.daļā, kā arī MK 02.08.2011. noteikumos Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" un MK 22.12.2008. noteikumos Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām"

MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauti pasākumi atkritumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu ir iesniegts caur ESTAPIKS sistēmu 31.10.2013.

7.1. Autotransports: pastāv vispusīgs(-i) valsts transporta plāns(-i) vai sistēma(-s) attiecībā uz ieguldījumiem transportā atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedriskajā transportā reģionālā un vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība Nav izpildīts a) Transporta jomas plāns, kurā noteikts ieguldījums Eiropas vienotajā transporta telpā, kurā definēti:

a) i) prioritārie ieguldījumi TEN-T tīklā un sekundāros savienojumos

Nav izpildīts   SM, kā kritērija nosacījuma izpildi ir norādījusi politikas plānošanas dokumentu - Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes), kurā, saskaņā ar MK 2009.gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", tiek noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē. Plānots, ka pamatnostādnes varētu tikt apstiprinātas MK līdz 20.12.2013.

Kritērija izpilde - 2013. gada 20. decembris

a) ii) reālistiski un pārdomāti projektu mērķi, kuriem ir paredzēts atbalsts no Eiropas Reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda Nav izpildīts   Potenciālo projektu saraksts, kuriem ir paredzēts atbalsts no ERAF un KF, ir sagatavots NAP 2020 diskusiju gaitā indikatīvajā finanšu pamatojuma dokumentā, kas veidojies no "bottom up" informācijas no potenciālajiem projektu īstenotājiem; informācija tiks atkārtoti pārskatīta, ņemot vērā arī projektu gatavības stadiju un plānotos pasākumus to sagatavošanai, un investīciju plāns tiks iekļauts arī pamatnostādnēs.

Kritērija izpilde - 2013. gada 20. decembris

b) Pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Nav izpildīts   Kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāts dokuments, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

Kritērija izpilde - 2014.gada 30.jūnija

7.2. Dzelzceļš: vispusīgajā(-os) transporta plānā(-os) vai sistēmā(-s) ir atsevišķa iedaļa par dzelzceļa attīstību atbilstīgi dalībvalsts institucionālajai uzbūvei (tostarp sabiedrisko transportu gan reģionālā, gan vietējā līmenī), ar ko atbalsta infrastruktūru attīstību un uzlabo piesaisti TEN-T visaptverošajam un pamattīklam. Ieguldījumi attiecas uz kustamajiem aktīviem, sadarbspēju un spēju veidošanu. Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība Nav izpildīts a) Transporta jomas plānā ir sadaļa par dzelzceļa attīstību, kurā paredzēti reālistiski un pārdomāti projekta mērķi; Nav izpildīts   SM, kā kritērija nosacījuma izpildi ir norādījusi politikas plānošanas dokumentu - Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes), kurā, saskaņā ar MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", tiek noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē. Plānots, ka pamatnostādnes varētu tikt apstiprinātas MK līdz 20.12.2013.

Kritērija izpilde - 2013. gada 20. decembris

b) Pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Nav izpildīts   Kritērija izpildi nodrošinās satiksmes ministrijas izstrādāts dokuments, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

Kritērija izpilde - 2014.gada 30.jūnijs

8.1. Ir izstrādāta un tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm. 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana Izpildīts a) Nodarbinātības dienesti nodrošina:

i) Pakalpojumus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus.

Izpildīts Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=62539)

MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225425)

NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/)

Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām šo personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, NVA piedāvā virkni pasākumu, kas noteikti Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, bet to organizēšanas un finansēšanas nosacījumi noteikti MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem". NVA organizē bezdarbnieka dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos atbilstoši individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajam.

Ierobežotā finansējuma dēļ, dalība tādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, kas vienlaikus paredz arī finansiālu atbalstu stipendijas vai algas veidā, visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem nevar būt pieejama. Tomēr visiem bezdarbniekiem tiek nodrošināta iespēja izmantot NVA karjeras konsultācijas un palīdzību darba meklēšanā, informāciju par vakantajām darba vietām Latvijas un ārvalstu darba tirgū, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, t.sk. informatīvajās dienās. Lai nodrošinātu arvien efektīvāku pieejamo finanšu resursu izlietojumu, veikti (izsludināti 04.07.2013.) grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lai ieviestu bezdarbnieku profilēšanu, kuras ietvaros bezdarbnieki tiks dalīti noteiktās funkcionālās grupās un noteikti atbilstošā secībā bezdarbniekam paši piemērotāki aktīvie nodarbinātības pasākumi, papildus veicinot darba meklēšanu. Līdz 2013. gada vidum ir izveidota elektroniska bezdarbnieku klasifikācijas/ profilēšanas metode, un līdz 2013. gada beigām tiks uzsākta tās piemērošana NVA darbā.

2011. - 2013. gadā paplašināts neaizsargātākajām bezdarbnieku grupām pieejamo pakalpojumu klāsts, t.sk. jauniešiem bezdarbniekiem mērķēti pasākumi ("Darba vieta jaunietim", "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", "Darbnīcas jauniešiem"), ilgstošajiem bezdarbniekiem (algoti pagaidu sabiedriskie darbi, atbalsta pasākums ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām). No 2013. gada uzsākta Mobilitātes pasākuma īstenošana, lai tuvinātu bezdarbniekus (arī ekonomiski neaktīvus cilvēkus, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu) ekonomiskajai aktivitātei un virzītu uz brīvajām darba vietām, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju potenciālu. 2012. gadā dažādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos tika iesaistīti aptuveni 50% no vidējā ilgstošo bezdarbnieku skaita gadā un aptuveni 80% no visiem jauniešiem-bezdarbniekiem pirmo sešu mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas kļuvuši aktīvi - atgriezušies darba tirgū vai tika iesaistīti kādā no aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem.

a) ii) Informāciju par jaunām vakancēm Izpildīts Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6.panta otrās daļas 6.punktā noteiktajam, NVA bez maksas informē par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām. NVA informāciju par vakancēm nodrošina gan NVA teritoriālajās filiālēs, gan attālināti - izmantojot NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/) darba meklētājiem un darba devējiem. 2011. gada maijā NVA uzsāka sadarbību ar vakanču portālu "CV-Onlaine" Latvijā, lai sniegtu darba meklētājiem plašāku informāciju par NVA reģistrētajām vakancēm.
b) Nodarbinātības dienesti ir izveidojuši oficiālu vai neoficiālu saziņas mehānismu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm Izpildīts 1) ar labklājības ministra rīkojumu (29.08.2012. rīk. Nr.47) izveidota komisija apmācību jomu, izglītības programmu, profesiju, sociālo un profesionālo pamatprasmju, kurās nepieciešams veikt apmācības, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematisko jomu noteikšanai. Komisijas izveidi nosaka MK 2011. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 22. punkts. Komisijas sastāvā iekļauti sociālo partneru, kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.

2) ar NVA direktora rīkojumu (04.09.2011. rīk. Nr.397) izveidota Eiropas Sociālā fonda projekta "Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība" vadības grupa, tajā iekļaujot darba devēju organizāciju pārstāvjus.

3) lai īstenotu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktos NVA un pašvaldību kompetences uzdevumus, NVA filiāļu līmenī darbojas filiāles vadītāju izveidotas konsultatīvās padomes, kuru darbības mērķis ir veicināt valsts, pašvaldības institūciju, nevalstisko organizāciju un darba devēju sadarbību un interešu saskaņošanu nodarbinātības politikas īstenošanā.

Lai arī turpmāk nodrošinātu kritēriju izpildi, nepieciešams nodrošināt:

- regulāru aktīvās darba tirgus politikas pasākumu izvērtēšanu un pielāgošanu aktuālajai darba tirgus situācijai;

- NVA darba metožu pilnveidošanu un personāla apmācības kvalitatīvu personalizētu pakalpojumu sniegšanai un pilnveidei;

- darba tirgus situācijas monitoringu un prognožu aktualizēšanu sadarbībā ar partneriem, lai organizētu sagaidāmajām darba tirgus prasībām atbilstošus apmācību u.c. pakalpojumus.

8.2. Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana: stratēģiska politikas sistēma iekļaujošai uzņēmējdarbības sākšanai. nav attiecināms (netiek plānotas investīcijas attiecīgajā investīciju prioritātē)          
8.3. - darba tirgus iestādes ir modernizētas, un to darbība nostiprināta saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm;

- pirms darba tirgus iestāžu reformas tiks izstrādāta skaidra stratēģiska politikas sistēma un veikts ex ante novērtējums, kurā iekļauts dzimumu aspekts.

Nav attiecinām

(Ieguldījumi attiecīgajās ESF un ERAF investīciju prioritātēs nav plānoti)

         
8.4. Aktīva un veselīga novecošana: aktīvas novecošanas politika ir izstrādāta, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. Nav attiecinām (Ieguldījumi attiecīgajā ESF investīciju prioritātē nav plānoti)          
8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un pārstrukturēšanai un to labu pārvaldību. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana ietvaros Izpildīts a) Pamatinstrumenti, ar ko sociālajiem partneriem un valsts iestādēm palīdz attīstīt proaktīvu pieejas pārmaiņām un pārstrukturēšanai. Izpildīts Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/view. do?id=4407)

MK 2009. gada 14. jūlija protokollēmums Nr. 48 24.§. Saskaņā ar šo protokollēmumu EM katru gadu līdz 15.maijam iesniegs MK informatīvo ziņojumu par aktualizētām darba tirgus vidēja termiņa prognozēm (pieejams - http://www.em.gov.lv/images/ modules/items/ tsdep/darba_tirgus/EMZino_ 260612_full.pdf)

Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai 58.3.pasākumu, kā arī MK 2009.gada 14.jūlija protokollēmumu Nr.48 24.§ un Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (apstiprināts ar MK 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458) 4.5.pasākumu, EM ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam.

Darba tirgus īstermiņa prognozēšanu saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu veic Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

LM ik gadu izstrādā informatīvo ziņojumu par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem, kas pieejami LM mājas lapā: par 2012. gadu http://www.lm.gov.lv/ upload/darba_tirgus/ darba_tirgus/lmzino_080312-1.pdf

par 2013.gadu: http://www.lm.gov.lv/ upload/darba_tirgus/ darba_tirgus/lmzino_300413.pdf

8.6. Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ilgtspējīga integrācija darba tirgū, jo īpaši to jauniešu integrācija kas neatrodas darba attiecībās, izglītības vai apmācības procesā:

Šo nosacījumu piemēro tikai darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana Nav izpildīts a) Jauniešu nodarbinātības veicinoša stratēģija, kura:

- ir veidota izmantojot uz pierādījumiem balstītu pieeju;

- Iekļauj jauniešu bezdarba risināšanā ieinteresēto personu loku;

- pieļauj agrīnu iejaukšanos un rīcību, lai veicinātu visneaizsargātāko jauniešu aktivizēšanu;

- ietver atbalsta pasākumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, darbaspēka mobilitātei un attiecībā uz ilgtspējīgu jauniešu integrāciju, jo īpaši to jauniešu, kas neatrodas darba attiecībās, izglītības vai apmācības procesā.

Nav izpildīts   Tiks izstrādāts sadarbības mehānisms starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai tiem jauniešiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir izkrituši no darba tirgus vai nespēj tajā integrēties, piedāvātu atbilstošus pasākumus bezdarba situācijas risināšanai. Kritērija izpildi nodrošinās Jauniešu garantijas izveides un īstenošanas plāns, ko plānots izstrādāt līdz 2013. gada beigām.

Kritērija izpildes termiņš - 2013. gada 31. decembris

9.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai). Izglītība, prasmes un mūžizglītība Nav izpildīts a) Sistēma ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un informāciju analīzei un politiku veidošanai; Nav izpildīts   Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādāts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam projekts. Lai nodrošinātu pamatnostādņu savlaicīgu izstrādi, ir veiktas šādas darbības:

1) 2013. gada jūlijā saņemts gala ziņojums (ex-post novērtējumu) par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanu ar mērķi nodrošināt sasniegto rezultātu izvērtēšanu un politikas plānošanas pēctecību un esošo problēmu aktualizāciju;

2) 2013. gada augustā saņemts pamatnostādņu projekta ietekmes novērtējums (ex-ante), kas attiecīgi integrēts projekta redakcijā.3) 2013. gada 21. augustā pamatnostādņu projekts prezentēts un apspriests IZM konsultatīvajā padomē "Izglītības visiem", kurā gūts atbalsts projekta tālākai virzībai;

4) Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam projektu 2013. gada 19. septembrī plānots izsludināt VSS Pamatnostādņu projektā ir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, galvenokārt mūžizglītības aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir noteikts modelis budžeta vietu sadalē, ņemot vērā prioritārās nozares (jomas, kas sekmē tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību un pēc šo programmu absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū).

a) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

b) i) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

b) ii) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

b) Ir ieviesta ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistīta stratēģiska politikas sistēma:

i) Kas ir pamatota ar pierādījumiem;

Nav izpildīts
b) ii) Kas ietver attiecīgas izglītības jomas;

Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas.

Nav izpildīts
9.2. Augstākā izglītība: pastāv valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai palielinātu sasniegumu līmeni terciārajā izglītībā, tās kvalitāti un efektivitāti. Izglītība, prasmes un mūžizglītība Nav izpildīts a) Stratēģiska politikas sistēma augstākās izglītības jomā, kurā:

i) Definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai, kuri:

- Veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem vidū,

- Mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus.

Nav izpildīts   Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādāts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts. Lai nodrošinātu pamatnostādņu savlaicīgu izstrādi, ir veiktas šādas darbības:

1) 2013.gada jūlijā saņemts gala ziņojums (ex-post novērtējums) par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanu ar mērķi nodrošināt sasniegto rezultātu izvērtēšanu un politikas plānošanas pēctecību un esošo problēmu aktualizāciju;

2) 2013.gada augustā saņemts pamatnostādņu projekta ietekmes novērtējums (ex-ante), kas attiecīgi integrēts projekta redakcijā.;

3) 2013. gada 21. augustā pamatnostādņu projekts prezentēts un apspriests IZM konsultatīvajā padomē "Izglītības visiem", kurā gūts atbalsts projekta tālākai virzībai;

4) Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam projektu 2013. gada 19. septembrī plānots izsludināt VSS.

Jauno izglītības attīstības pamatnostādņu projektā ir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, galvenokārt mūžizglītības (visos attiecīgajos izglītības veidos) aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir noteikts modelis budžeta vietu sadalē, ņemot vērā prioritārās nozares (jomas, kas sekmē tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību un pēc šo programmu absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū).

Vienlaikus augstākās izglītības attīstības jautājumi ietverti arī citos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos: NRP; Stratēģija "Latvija 2030" un NAP 2020

a) i) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

a) ii) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

ii) Pasākumi nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri:

- Veicina starpdisciplīnu prasmes;

- Mazina dzimumu atšķirības.

Nav izpildīts  
9.3. Mūžizglītība: pastāv valsts un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma atbilstīgi LESD 165. panta darbības jomai. Izglītība, prasmes un mūžizglītība Nav izpildīts a) Mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma, kurā ietverti:

i) Pasākumi, lai atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu

Nav izpildīts   Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādāts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts. Lai nodrošinātu pamatnostādņu savlaicīgu izstrādi, ir veiktas šādas darbības:

1) 2013.gada jūlijā saņemts gala ziņojums (ex-post novērtējums) par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanu ar mērķi nodrošināt sasniegto rezultātu izvērtēšanu un politikas plānošanas pēctecību un esošo problēmu aktualizāciju;

2) 2013.gada augustā saņemts pamatnostādņu projekta ietekmes novērtējums (ex-ante), kas attiecīgi integrēts projekta redakcijā.;

3) 2013.gada 21.augustā pamatnostādņu projekts prezentēts un apspriests IZM konsultatīvajā padomē "Izglītības visiem", kurā gūts atbalsts projekta tālākai virzībai.;

4) Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts 2013.gada 14. novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Jauno izglītības attīstības pamatnostādņu projektā ir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, galvenokārt mūžizglītības (visos attiecīgajos izglītības veidos) aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir izstrādāts starpinstitucionālais sadarbības modelis un pakalpojumu pieejamības "grozs". Tiek piedāvāts arī modelis augstākās izglītības studiju budžeta vietu sadalē, ņemot vērā prioritārās nozares (jomas, kas sekmē tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību un pēc šo programmu absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū).

Vienlaikus mūžizglītības attīstības jautājumi ietverti arī citos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos: NRP; Stratēģija "Latvija 2030" un NAP 2020.

a) i) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

a) ii) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris

a) iii) kritērija izpilde - 2014. gada 31. janvāris.

a) ii) Pasākumi, lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanu Nav izpildīts
a) iii) Pasākumi, lai paplašinātu mūžizglītības pieejamību Nav izpildīts
10.1. Pastāv un tiek īstenota valsts stratēģiska politikas sistēma nabadzības mazināšanai, kuras mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana Daļēji izpildīts a) Stratēģisks politikas ietvars nabadzības mazināšanai, kas nodrošina pietiekamu pierādījumu pamatu, lai izstrādātu nabadzības mazināšanas politiku un pārraudzītu norises šajā jomā: Nav izpildīts Pētījums par "Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējumu par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā" http://www.lm.gov.lv/text/2399

Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/news/id/4617

Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu (MK 29.04.2013. prot. Nr.25 2.§) http://polsis.mk.gov.lv/ view.do?id=4294

LM izstrādāto "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 20.06.2013. (pieejams - http://www.mk.gov.lv/ lv/mk/tap/?pid=40288882)

Līdzšinēji datu uzkrāšana un apstrāde politikas veidošanai un īstenošanas pārraudzībai notiek decentralizēti - pakalpojumu sniedzēja (nozares iestādes, pašvaldības) līmenī. Statistisko informāciju ministrijas un citas institūcijas apkopo atbilstoši MK ikgadēji apstiprinātai valsts statistiskās informācijas programmai un valdības apstiprinātiem valsts statistikas pārskatiem attiecīgajā jomā. Saskaņā ar MK 06.04.2010. noteikumiem Nr.338 "Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā", LM apkopo un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniedz pārskatus par valsts un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ERAF līdzfinansējumu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros, nozares īsteno informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstības projektus. LM ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros līdz 2015.gadam izveidos konceptuāli vienotu labklājības nozares informācijas sistēmu, optimizējot arī starpresoru datu apmaiņu, t.sk. ar pašvaldībām.

LM 2013.gada 15.maijā pieņēma Pasaules Bankas veiktā pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātus. Pētījumā analizēti ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības slazdu iespējamība, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarība, īstenotie atbalsta pasākumi. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, LM līdz 2013.gada beigām sagatavos un iesniegs MK priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai. Tāpat ministrija pētījuma secinājumus izmantos politikas pasākumu pamatojumam, adresējot valstu specifiskās rekomendācijas, pilnveidojot ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbnieku grupām un sociālās atstumtības riska grupām paredzētos pasākumus, pilnveidojot darba meklēšanas atbalsta un bezdarbnieku profilēšanas sistēmu.

Valsts kancelejas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros 2012.gadā ir veikts pētījums par "Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējumu par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā". Pētījuma rezultātā izstrādātas rekomendācijas turpmākai darbībai institucionālās struktūras (t.sk. kompetenču un atbildības sadalījuma) un sociālā darba jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai un darbības efektivizēšanai, rekomendācijas par nepieciešamajām izmaiņām finanšu plūsmas organizācijā, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nozarē, izglītības nozarē, pašvaldību un reģionālajā līmenī.

LM izstrādāto "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam" projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 20.06.2013.

Kritērija izpilde - 2013. gada 31. decembris

a) i) Atbilst valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķim Nacionālajā reformu programmā Izpildīts NRP noteikti galvenie politikas virzieni un pasākumi nabadzības līmeņa mazināšanai:

1) ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Pasākumu mērķis ir samazināt nodokļu slogu ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un augstam nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām (īpaši ģimenēm ar bērniem un zemāk atalgotiem strādājošajiem);

2) nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana,

3) diskriminācijas draudu un stereotipu mazināšana, kā arī pilsoniskās līdzdalības veicināšana.

a) ii) Paredz iesaistīt attiecīgās ieinteresētās puses Izpildīts Ieinteresēto pušu iesaistei izveidoti šādi mehānismi:

1) lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, administratīvā sloga mazināšanu, ekonomikas stimulēšanu un dialoga veidošanu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, ar Ministru prezidenta 2012.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.1 izveidota Reformu vadības grupa,

2) Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un tās apakšpadomes koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos,

3) lai veiktu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanas, pārraudzības un pilnveidošanas koordināciju, ar labklājības ministra 2007.gada 26.februāra rīkojumu Nr.25 izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Šīs komitejas ietvaros darbojas pārstāvji no nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu intereses (cilvēkus ar invaliditāti, bezpajumtniekus, bērnus, seniorus u.c.), pašvaldību plānošanas reģioniem, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī sociālie partneri (arodbiedrību un darba devēju pārstāvji).

4) 06.07.2004. MK noteikumi Nr.585 "Kārtība, kādā MK saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" nosaka kārtību, kādā MK katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām par jautājumiem saistībā ar pašvaldību darbību.

5) Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē ir viens no galvenajiem valsts pārvaldes attīstības politikas virzieniem, kas noteikts 2008.gada maijā apstiprinātajās "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnēs 2008.-2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā nosaka MK 25.08.2009. noteikumi Nr.970. Savukārt MK 07.04.2009. noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" nosaka ieinteresēto pušu iesaistes kārtību Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu saskaņošanas procesā.

6) ar labklājības ministres 04.04.2013. rīkojumu Nr.24 (http://mail.lm.gov.lv/web/library.nsf) izveidota darba grupa nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādei. Darba grupu veido ministriju, Saeimas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Grupas uzdevums ir līdz 2013.gada 1.septembrim izstrādāt priekšlikumus 2014.-2015.gadā īstenojamiem pasākumiem, kā arī par laikā līdz 2020.gadam veicamiem pasākumiem, lai sasniegtu Latvijas NRP noteikto nabadzības līmeņa samazināšanas mērķi.

Kritērija izpilde - izpildīts.

b) Pēc atbilstīga lūguma un vajadzības gadījumā attiecīgās ieinteresētās puses var saņemt palīdzību saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu un izvēlēto projektu īstenošanu un pārvaldību Nav izpildīts ES fondu vadībā iesaistīto institūciju atbildība noteikta Koncepcijā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda institucionālo sistēmu 2014. - 2020.gadā Latvijā. Koncepcija tika apstiprināta MK 2013. gada 4. jūnija sēdē.

2014. gada janvāra sākumā FM plānot iesniegt MK informatīvo ziņojumu par ES KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā. Informatīvajā ziņojumā tiks iekļauta informācija par sistēmu kā projekta pieteicējam būs iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību un informāciju par pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu un pārvaldību. Vēlāk šī informācija tiks atspoguļota gan Vadības un kontroles sistēmas aprakstā, gan arī ES fondu vadības likumā.

Kritērija izpildes termiņš - 2013. gada 17. decembris

10.2. Pastāv stratēģiska politikas sistēma romu iekļaušanai. 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana (KM, LM).

8.Izglītība, prasmes un mūžizglītība (IZM)

Izpildīts a) Romu iekļaušanas stratēģija:

i) sasniedzamie mērķi

Izpildīts Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012 - 2018.gadam (apstiprinātas ar MK 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542, pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/ LoadAtt/file2301.doc) Nacionālās politikas pasākumu kopums romu integrācijai ietverti attīstības plānošanas dokumentā - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012 - 2018.gadam (apstiprinātas ar MK 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542).

Izveidota Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome (Kultūras Ministrijas 24.08.2012. rīkojums Nr.6-1-205), kurā ir iekļauti romu organizāciju pārstāvji, atbildīgo ministriju pārstāvji, pašvaldību iestāžu pārstāvji un citi eksperti. 19.09.2012. notika šīs padomes pirmā sēde.

Konkursu projektu "Atbalsts romu kopienas līdzdalības veicināšanai" ietvaros atbalstīti romu nevalstiskā organizācijas, lai veicinātu romu tiesību aizsardzību un iesaistīšanu darba tirgū. Projekti paredz paplašināt sadarbības veidus starp romu kopienu un pašvaldību iestādēm un darba devējiem.

a) ii) identificēti nelabvēlīgie mikroreģioni vai izolētās apkaimes Izpildīts
a) iii) uzraudzības metodes Izpildīts
a) iv) īstenota un uzraudzīta dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību Izpildīts
b) palīdzība saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu un izvēlēto projektu īstenošanu un pārvaldību. Izpildīts
10.3. Veselības aizsardzība: pastāv veselības aizsardzības stratēģiska politikas sistēma, kas atbilst LESD 168. panta darbības jomai un kurā nodrošināta ekonomiskā ilgtspēja. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana Daļēji izpildīts a) Veselības aizsardzības stratēģiska politikas ietvars, ar:

i) Pasākumiem, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem

Nav izpildīts   Lai izpildītu nosacījumu, paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Līdz 2014.gada 31.janvārim plānots izstrādāt izvērtējumu par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz piekļuves uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kritērija izpilde - 01.07.2014.

a) ii) Pasākumiem efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē Nav izpildīts Lai izpildītu nosacījumu paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Līdz 2014.gada 31.janvārim plānots izstrādāt izvērtējumu par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz efektivitātes veicināšanu veselības aprūpes nozarē.

Kritērija izpilde -01.07.2014

a) iii) Uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu Nav izpildīts Lai izpildītu nosacījumu, paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Līdz 2014.gada 31.janvārim plānots izstrādāt izvērtējumu par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā paredzot uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu

Kritērija izpilde - 01.07.2014.

b) Pieejamie budžeta resursi, pamatojoties uz izmaksu efektīvu līdzekļu koncentrāciju un prioritizāciju. Izpildīts Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam" un tā 3. pielikums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253191) Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem. Likums nosaka pieejamos budžeta līdzekļus veselības nozarei, tai skaitā kopumā kā vienu no valsts budžeta prioritātēm nosakot valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kas vērsta uz cilvēka drošumspējas stiprināšanu un tautas ataudzes stabilo pamatu veidošanu, kas atbilstoši "Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam" ir īstenojams atbilstoši rīcības virziena "Vesels un darbspējīgas cilvēks" uzdevumiem.
11. Dalībvalstu administratīvā efektivitāte:

- ir izstrādāta stratēģiska politikas sistēma dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai

Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja Daļēji izpildīts a) Stratēģiska politikas sistēma, kura stiprina valsts pārvaldes efektivitāti ar šādiem elementi:

i) Tiesiskās, organizatoriskās un/vai procesuālās reformas;

Daļēji izpildīts Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (pieejams - http://www.nap.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020 _Saeimā_apstiprināts.pdf)

MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)

Pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem (apstiprināts ar MK 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/ LoadAtt/file2364.doc)

MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)

Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)

Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam)

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (apstiprināts ar 2010.gada 26. augusta rīkojumu Nr. 513) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file29107.doc)

Lai izpildītu nosacījumu, par, Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (tiek īstenots ex-past novērtējums uz kā pamata līdz 2014.gada 31.oktobrim tiks sagatavotas jaunās pamatnostādnes nākamajam periodam.).

Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi mērķis ir izveidot publisko pakalpojumu sistēmu, definējot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, metodiskā vadībā un īstenošanā.

Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai:

- samazinātu administratīvo slogu,

- uzlabotu pakalpojumu pieejamību,

- veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti,

- veicinātu valsts pārvaldes caurskatāmību,

ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.

Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas mērķis ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.

Cilvēkresursu attīstības politikas apakšmērķi:

1) efektīva cilvēkresursu pārvaldības sistēma, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem - ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa;

2) efektīva cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēma, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi un apakšmērķus, tiek piedāvāti šādi rīcības virzieni:

1) valsts pārvaldē nodarbināto tiesisko attiecību pilnveide, nodrošinot idejas - valsts pārvalde kā vienots darba devējs - ieviešanu;

2) darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas pilnveide;

3) motivācijas sistēmas un profesionālās pilnveides pasākumu nodrošināšana;

4) cilvēkresursu vadības procesu pilnveide;

5) augstākā līmeņa civildienesta izveide un tā kompetences paaugstināšana;

6) personāla piesaiste un motivēšana Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai;

7) pozitīva valsts pārvaldes tēla veidošana un iekšējās kultūras stiprināšana;

8) cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izveide;

9) cilvēkresursu vadības institucionālā modeļa pilnveide.

2014.gada 1.maijs TA apzina tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzības un sagatavo apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu. Tiek ņemts vērā nevalstisko organizāciju un uzņēmēju viedokli.

2014.gada 1.augusts TA sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtē iesniegto apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu un nosaka prioritātes apmācību vajadzību un izvērtējumu (pētījumu) virzienus.

2014.gada 1.novembris TA sadarbībā ar partneriem izstrādā apmācību programmas un konkrētas izvērtējumu (pētījumu) tēmas, ņemot vērā Tieslietu padomes viedokli un prioritāros apmācību vajadzību un izvērtējumu (pētījumu) virzienus

TM līdz 2014.gada 1.maijam izstrādā "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam"

2014.gada 1.maijs Tiesu administrācija apzina tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību vajadzības un sagatavo apmācību vajadzību sarakstu.

Tiek ņemts vērā nevalstisko organizāciju un uzņēmēju viedoklis.

2014.gada 1.augusts TA sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtē iesniegto apmācību vajadzību sarakstu un nosaka prioritātes apmācību vajadzību virzienus.

2014.gada 1.novembris TA sadarbībā ar partneriem izstrādā apmācību programmas, ņemot vērā Tieslietu padomes viedokli un prioritāros apmācību vajadzību virzienus.

2015.gada 1.jūlijs apmācību uzsākšana

2015.gada 1.jūlijs un turpmāk ik gadu tiek aktualizētas apmācību vajadzību attiecīgi veicot izmaiņas apmācību programmās.

a) ii) Kvalitātes pārvaldības sistēma Nav izpildīts
a) iii) Administratīvo procedūru vienkāršošana un racionalizācija Izpildīts
a) iv) Cilvēkresursu stratēģija un politika Nav izpildīts
a) v) Prasmju pilnveidošana Izpildīts Kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas process valsts pārvaldē tiks iekļauts MK informatīvajā ziņojumā, ko pašreiz Valsts kanceleja gatavo, lai nodrošinātu Ex-ante kritēriju izpildi 2014.-2020.gadam. Ņemot vērā, ka ES fondu regulējums paredz finansējuma saņēmējiem nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām, ieviestajām kvalitātes vadības sistēmām tiks nodrošināta ilgtspēja pastāvīgi pārskatot ieviesto procesu atbilstību realitātei, kā arī, izmantojot gūto pieredzi citu valsts pārvaldes iestāžu kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanā valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, optimizēt kontrolējošo institūciju funkcijas un piedāvāt izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajās prasībās.

a) vi) Uzraudzības un izvērtēšanas procedūru izstrāde Izpildīts Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi mērķis ir izveidot publisko pakalpojumu sistēmu, definējot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, metodiskā vadībā un īstenošanā.

Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai:

- samazinātu administratīvo slogu,

- uzlabotu pakalpojumu pieejamību,

- veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti,

- veicinātu valsts pārvaldes caurskatāmību,

ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt šādās jomās- uzņēmējdarbības uzsākšanā, regulējuma pilnveide būvniecības procesā, nekustamā īpašuma reģistrācijā, līgumsaistību izpildē.

Apmācību moduļu plāns un provizoriskais laika grafiks tiks iekļauts MK informatīvajā ziņojumā, ko pašreiz Valsts kanceleja gatavo, lai nodrošinātu Ex-ante kritēriju izpildi 2014.-2020.gadam. Paredzams, ka apmācības tiks uzsāktas 2015.gada I ceturksnī

Kritērija izpilde - 2015. gada 30.jūnijā.

 
1. vispārīgais

- Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina to, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

Vispārīgais nosacījums Daļēji izpildīts Tiek nodrošināta ES Direktīvas 2000/78/EK un Direktīvas 2000/43/EK efektīva īstenošana un piemērošana attiecībā uz nediskrimināciju, izmantojot:

i) institucionālu kārtību attiecībā uz nediskriminācijas jomā pieņemto ES direktīvu īstenošanu, piemērošanu un uzraudzību;

Izpildīts (Tiesībsarga likums: http://likumi.lv/doc.php?id=133535, Tiesībsarga biroja nolikums: http://www.tiesibsargs.lv/ par-mums/tiesibsarga-birojs/tiesibsarga-biroja-nolikums) Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.
ii) izstrādājot stratēģiju fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; Nav izpildīts   Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, ko plāno iesniegt MK līdz 2013. gada 3. decembrim.

Kritērija izpilde - 2013. gada 17. decembris

iii) pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt administratīvo spēju īstenot un piemērot ES direktīvas par nediskrimināciju. Nav izpildīts   Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, ko plāno iesniegt MK līdz 2013. gada 3. decembrim.

Kritērija izpilde - 2013. gada 17. decembris

2. vispārīgais

Ir izstrādāta stratēģija dzimumu līdztiesības veicināšanai un mehānisms, kas nodrošina tās efektīvu īstenošanu.

Vispārīgais nosacījums Izpildīts Tiek nodrošināta skaidras dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģijas efektīva īstenošana un piemērošana, izmantojot:

i) sistēmu, kas paredzēta pēc dzimumiem iedalītu datu un rādītāju savākšanai un analīzei un uz pierādījumiem balstītas dzimumu politikas izstrādei;

Izpildīts Tiesībsarga likums (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=133535); Tiesībsarga biroja nolikums (pieejams - http://www.tiesibsargs.lv/par-mums/ tiesibsarga-birojs/tiesibsarga-biroja-nolikums) Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

Izstrādājot 2014.-2020.gada ESI fondu IKT nodrošinājumu, iespēju robežās tiks ņemta vērā nepieciešamība datu uzkrāšanai dzimumu griezumā, ņemot vērā EK papildus skaidrojumus, vadlīnijas.

ii) plānu un ex ante kritērijus dzimumu līdztiesības mērķu integrācijai ar dzimumu standartu un pamatnostādņu starpniecību; Izpildīts   Partnerības līguma 1.5.2. sadaļā sniegts izklāsts par stratēģisko, institucionālo ietvaru dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu īstenošanai ESI fondu sagatavošanā un īstenošanā, kā arī ierosināts horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" ietvars, lai koordinētu horizontālo principu ievērošanu katrā ESI fondu cikla posmā.
iii) īstenošanas mehānismus, tostarp iesaistot dzimumu struktūrvienību un atbilstošās speciālās zināšanas, lai izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu intervenci. Izpildīts   Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs.

Lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanu, īstenošanu un pārraudzību 2010.gadā ar Labklājības ministra rīkojumu tika izveidota Dzimumu līdztiesības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālo partneru organizācijām. Komitejas uzdevumi ir sniegt priekšlikumus un informāciju par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozaru politikās, ieteikt iespējamos attīstības virzienus un prioritātes dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai, sniegt priekšlikumus programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai izstrādei, ieviešanai un aktualizēšanai, koordinēt programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai ietverto mērķu un uzdevumu īstenošanas pārraudzību, veikt citas ar dzimumu līdztiesības politikas attīstību un pilnveidošanu saistītās darbības. Dzimumu līdztiesības integrētā pieeja tiek īstenota visās politikas jomās, tostarp arī personu ar invaliditāti politikas jomā. Katrā ministrijā ir atbildīgā amatpersona par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tai skaitā dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozarē.

Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

3. vispārīgais

Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Vispārīgais nosacījums Daļēji izpildīts Tiek nodrošināta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām efektīva īstenošana un piemērošana:

i) īstenojot pasākumus saskaņā ar ANO konvencijas 9. pantu, lai nepieļautu, apzinātu un likvidētu šķēršļus, kas personām ar invaliditāti liedz piekļuves iespējas;

Izpildīts   Pārskats par Latvijas Republikā spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un uzraudzības praksi sniegts PL 1.5.2. sadaļā. ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošana un īstenošana tiek nodrošināta, ievērojot PL 1.5.2. sadaļā aprakstīto stratēģisko, tiesisko un institucionālo ietvaru, kam papildus tiek piemēroti īpaši izveidoti instrumenti, atbilstoši ES fondu vadības un ieviešanas posmiem un institucionālajam mehānismam. Šo instrumentu vispārīgs apraksts sniegts PL 1.5.2.sadaļā, savukārt DP 11.2.sadaļā aprakstītas plānotās ES fondu atbalsta aktivitātes.

Ar Finanšu ministrijas 2012.gada 25.septembra rīkojumu Nr.516 izveidotās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda pagaidu uzraudzības komitejas sastāvā iekļauts Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO pārstāvis.

Atbilstoši DP norādītājam plānots iesaistīt vides pieejamības ekspertus ES fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, sākot no tehniskās dokumentācijas izstrādes līdz būvniecības izpildei. Atšķirībā no 2007.-2013.gada plānošanas perioda, kad vides pieejamības ekspertiem projektu īstenošanas vietās bija tikai konsultatīvas un ieteikumu tiesības, 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek plānots paplašināt minēto ekspertu funkcijas, paredzot arī uzraudzības un sankciju mehānismu vides pieejamības prasību neizpildes gadījumos.

MK 2009.gada 28.aprīlī pieņēma grozījumus MK 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"", precizējot vides pieejamības prasības personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.

MK 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" paredz, ka ārstniecības iestādēs, jāparedz lifts vai slīdošās slīpnes visu stāvu līmeņos.

Saskaņā ar MK 2009.gada 20.oktobra noteikumu Nr.1218 "Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai"

2013.gada 1.martā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) 2006/2004. Saskaņā ar regulas nosacījumiem tās ieviešanā ir pieļaujamas atkāpes uz 4 gadiem, līdz ar to saistībā ar finanšu izmaksām liela daļa regulas nosacījumi tiks ieviesti 2017.gadā.

MK noteikumos par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, noteikts, ka ir jānodrošina informācijas pieejamība viegli uztveramā valodā

2007.-2013.gada plānošanas periodā HP "Vienlīdzīgas iespējas" ietvaros:

- prasība nodrošināt vides un informācijas pieejamību tika iestrādāta kā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ERAF un KF līdzfinansētajās aktivitātēs, kas paredz publiskās infrastruktūras attīstību;

- nodrošinātas individuālas vides pieejamības ekspertu konsultācijas ERAF un KF līdzfinansēto projektu īstenošanas vietās.

- izstrādāta rokasgrāmata "Kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ES fondu īstenotajos projektos",

HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanas ietvaros tika izstrādātas Vadlīnijas par būvnormatīvu piemērošanu attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. 2012.gadā Vadlīnijas ir izplatītas ministriju un pašvaldību interneta vietnēs. Vadlīnijas ir pieejamas interneta vietnē: http://sf.lm.gov.lv/lv/ vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/

2011.gadā tika izveidots mācību videomateriāls par ERAF un KF līdzfinansēto projektu ietvaros īstenotajiem vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumiem.

ii) nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz ANO konvencijas īstenošanu un pārraudzību saskaņā ar minētās konvencijas 33. pantu; Izpildīts Pašreiz tiek izstrādāts plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Pamatnostādņu īstenošanai 2014.-2020.gadam, kurā tiks noteikti galvenie rīcības virzieni, mērķi, uzdevumi mērķa sasniegšanai, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, darbības rezultāti, paredzētais finansējums un tā avoti, kā arī izpildes termiņi. Atbilstoši MK 2009.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" Labklājības ministrijai jānodrošina konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem un sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā. Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas un diskriminācijas novēršanas iestāde, kas saskaņā ar 2010.gada 28.janvāra likuma Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām 2.pantu nodrošina veicina, aizsargā un pārrauga ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu.

Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumu koordinēšanu valstī. Ar labklājības ministra rīkojumu ir izveidota Invalīdu lietu nacionālā padome (turpmāk - ILNP), kas ir koordinējoša institūcija personu ar invaliditāti politikas jomā, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu personu ar invaliditāti politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. ILNP sastāvā ir gan valsts, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo partneru pārstāvji.

Labklājības ministrija kā par personu ar invaliditāti politiku atbildīgā ministrija piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgāk nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu. 2012.gada septembrī un decembrī, 2013.gada jūnijā un septembrī notika ILNP sēdes. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda" u.c. nevalstiskām organizācijām. Tikšanās ietvaros NVO tika sniegta iespēja diskutēt, izteikt viedokli un priekšlikumus par ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāna 2010.-2012.gadam izpildi u.c. plānošanas dokumentiem.

iii) izstrādājot plānu fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; Nav izpildīts   Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, ko plāno iesniegt MK līdz 2013. gada 3. decembrim.

Kritērija izpilde - 2013. gada 17. decembris

4. vispārīgais Pastāv mehānismi efektīvai publiskā iepirkuma jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem. Vispārīgais nosacījums Izpildīts a) Mehānismi, lai piemērotu ES noteikumus publiskā iepirkuma jomā; Izpildīts Publisko iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=133536

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=216076

Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=238803

Publiskās un privātās partnerības likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=194597

MK 2008. gada 5. februāra noteikumos Nr. 65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" pieejami: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170573

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=153465

MK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/doc.php?id=159648

Atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumam un uz tā pamata izdotajiem MK noteikumiem Nr. 419 iepirkumu uzraudzību nodrošina gan IUB, kura uzdevums kopš 2008. gada ir veikt ES fondu ietvaros veikto iepirkuma procedūru pirmspārbaudes (skat. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 17.pants), gan saskaņā ar MK noteikumus Nr.419 ES un KF vadībā iesaistītās atbildīgās un sadarbības iestādes, kas no 2012.gada sākuma veic iepirkuma procedūru pirmspārbaudes.

Sākot ar 2013.gada 1.septembri spēkā stāsies MK 2013.gada 4.jūnija noteikumi Nr.299 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem"; ievērojot šo noteikumu regulējumu, piemēram, tiks uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēma, lai nodrošinātu šo noteikumu ietvaros veikto iepirkumu paziņojumu un citu iepirkuma dokumentu publicēšanu, kā rezultātā visiem tirgus dalībniekiem būs vienlīdz pieejamas iepirkumu tehniskās specifikācijas. Kā arī minētie noteikumi regulēs privāto komersantu, kā arī biedrību un nodibinājumu veiktos iepirkumus, ko finansē vai līdzfinansē Eiropas Savienība, kā arī valsts un pašvaldības. Šie noteikumi nosaka elastīgu iepirkumu veikšanas kārtību, kas veidota pēc līdzības ar privātajā sektorā izmantoto un ir balstīta uz sarunām starp finansējuma saņēmēju un iespējamajiem piegādātājiem. Jaunā iepirkumu veikšanas kārtība būtiski samazina administratīvo slogu, kā arī kļūdu iespējas, vienlaikus nodrošinot iepirkumu ekonomisko efektivitāti, kā arī pietiekamu atklātību un konkurenci piegādātāju starpā.

b) Mehānismi, kuri nodrošina pārredzamas līgumu piešķiršanas procedūras Izpildīts Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/ users/registerAdmin) Lai nodrošinātu iepirkumu paziņojumu publicēšanu IUB mājaslapā un elektronisku nosūtīšanu publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, ievērojot direktīvas 2004/18/EK, 2004/17/EK un 2009/81/EK prasības, 2009. gadā ir izveidota un tiek uzturēta Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin)
c) Mehānismi fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts MK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/ doc.php?id=159648 Izpildot MK noteikumos Nr 419 uzdoto funkciju - ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu uzraudzība pirmspārbaužu veikšanā, IUB ir izstrādājis un regulāri aktualizē metodiku ES fondu atbildīgajām un sadarbības iestādēm ES fondu pirmspārbaužu veikšanā, reizi ceturksnī organizē sanāksmi ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, vienotos par kopīgu pieeju konstatēto problēmu risināšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu veikšanas metodiku; pārliecinās, ka pirmspārbaužu veikšanas metodika tiek atbilstoši pielietota praksē, veicot pārbaudes par ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu veiktajām iepirkumu pirmspārbaudēm.

2010. gada nogalē IUB noslēdza vienošanos par ES fondu projekta "Tehniskā palīdzība Iepirkumu uzraudzības birojam Eiropas Savienības fondu administrēšanā un uzraudzībā" īstenošanu. Vienošanās par projekta otro kārtu noslēgta 2011.gada nogalē. Ņemot vērā projekta ietvaros piešķirto finansējumu, biroja kapacitāte ES fondu projektu iepirkumu pirmspārbaužu veikšanai palielināta par 8 štata vietām, kā rezultātā divkāršojās veikto pirmspārbaužu skaits.

IUB, īstenojot tā funkcijas metodoloģiskā atbalsta sniegšanas jomā, nodrošina pasūtītāju, tai skaitā ES fondu finansējuma saņēmēju, kā arī iestāžu, kuru uzdevumos ietilpst ES fondu projektu iepirkumu pārbaudes, izglītošanu publisko iepirkumu jomā, tādējādi veicinot gan kļūdu samazināšanos iepirkumos, gan vienotu izpratni iepirkumu pārbaudēs.

d) Mehānismi, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot ES noteikumus publiskā iepirkuma jomā. Izpildīts Ar MK lēmumu (MK 2011. gada 8. novembra protokols Nr. 66, 28. paragrāfs) IUB 2012. - 2014. gadā katru gadu piešķirti 50 000 latu kapacitātes palielināšanai sūdzību izskatīšanā un tiesvedības dokumentācijas sagatavošanā. Direktīvā 2007/66/EK paredzētos pasākumus nodrošina IUB Juridiskais departaments (14 štata vietas).
5. Vispārīgais Pastāv mehānismi efektīvai

Valsts atbalsta jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem.

  Izpildīts a) Mehānismi ES noteikumu efektīvai piemērošanai valsts atbalsta jomā; Izpildīts • Komercdarbības kontroles atbalsta likums (turpmāk - KAKL; pieejams - http://www.likumi.lv/ doc.php?id=69673)

• Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka MK(pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87480)

• MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (pieejams: http://www.likumi.lv/ doc.php?id=170779)

• MK 2007. gada 6. februāra noteikumi Nr. 100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" (pieejams: http://www.likumi.lv/ doc.php?id=152856)

Valsts atbalsta jomā ir izstrādāta virkne normatīvo aktu, kas veido juridisko ietvaru valsts atbalsta kontrolei Latvijā, kurš tiek pastāvīgi aktualizēts pēc nepieciešamības, lai atspoguļotu izmaiņas valsts atbalsta jomā, kas tiek veiktas ES līmenī un lai pilnveidotu komercdarbības atbalsta kontroles sistēmu Latvijā. Aktuālākā informācija pieejama: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ komercdarbibas_ atbalsta_ kontrole/normativie_akti/

Saskaņā ar pastāvošo sistēmu visas plānotās atbalsta programmas un individuālie atbalsta projekti, kā arī plānotie grozījumi esošajās valsts atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos tiek saskaņoti ar FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu (turpmāk - KAKD), kas ir nacionālā kontroles institūcija komercdarbības atbalsta kontroles jomā, KAKD attiecīgi veicot sākotnējo izvērtēšanu, kā arī nodrošinot procesuālo normu (Regulas (EK) Nr. 659/1999) ievērošanu.

Vadošā iestāde konsultējas ar KAKD par valsts atbalsta jautājumiem, tai skaitā, jau atbalsta pasākumu izstrādes posmā, kā arī tai ir pienākums saņemt KAKD atzinumu par visiem plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem. KAKD funkcionāli ir pakļauts tam pašam valsts sekretāra vietniekam, kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus.

Visas valsts atbalsta programmas neatkarīgi no tā, vai programma ir paziņojama EK, vai īstenota saskaņā ar Regulu Nr. 800/2008, tiek izvērtētas nacionālajā valsts atbalsta kontroles institūcijā, nodrošinot, ka katra atbalsta programma ietver visus nosacījumus atbilstoši tam ES valsts atbalsta regulējumam, saskaņā ar kādu programma tiek īstenota. Tai skaitā, tiek ietverta prasība, ka atbalstu nav pieļaujams piešķirt, pirms nav pārbaudīts, ka uzņēmums nav saņēmis nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu ar kopējo tirgu (t.i. uz projekta iesniedzēju neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums), tādējādi ievērojot Deggendorf principu.

Tāpat tiek nodrošināts, ka katra atbalsta programma ietver nosacījumus atbalsta kumulācijai ar citu atbalsta programmu un atbalsta projektu veidā, paredzot, ka, vai nu kumulācija ir aizliegta, vai arī pastāv mehānisms/nosacījumi kā tiks nodrošināts maksimālās valsts atbalsta intensitātes ievērošana gadījumā, ja atbalstu ir atļauts kumulēt ar citām valsts atbalsta programmām/projektiem. Atbalsta programmās, kurās ir pieļaujama atbalsta kumulācija, atbalsta piešķīrējiestāde pieprasa un atbalsta pretendents iesniedz informāciju par iepriekš saņemto atbalstu citu atbalsta projektu/programmu ietvaros attiecībā uz tām pašām pieļaujamām izmaksām, t.sk.de minimis atbalstu. Projektu pēcuzraudzība tiek nodrošināta saskaņā ar fondu vadības un kontroles ieviešanas sistēmu.

Lai nodrošinātu de minimis atbalsta nosacījumu ievērošanu, Latvijā tiek izmantotas uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu (atbilstoši MK 2008. gada 5. februāra noteikumiem Nr.58).

Atbalsta programmās valsts atbalsta kontroles nosacījumi ir jāievēro neatkarīgi no valsts atbalsta instrumenta un neatkarīgi no tā, cik atšķirīgos līmeņos ir iesaistīti atbalsta sniedzēji.

Saskaņā ar KAKL noteikto, ar EK pieņemtu lēmumu atbalsta sniedzējam ir pienākums nodrošināt tāda atbalsta atmaksu un atbalsta saņēmējam - atmaksāt tādu atbalstu, kas komercsabiedrībai piešķirts, neievērojot Padomes regulas Nr. 659/1999 2. un 3.pantu vai neievērojot nosacījumus par atbalsta iepriekšēju paziņošanu vai kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu EK. Atbalsta sniedzējs nelikumīgu atbalstu atgūst, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 659/1999 15.pantā noteikto noilgumu EK tiesībām prasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu. Pēc tam, kad saņemts EK lēmums par nelikumīga atbalsta atgūšanu, atbalsta sniedzējs veic EK lēmumā noteiktās darbības atbalsta apmēra noteikšanai, ievērojot EK lēmuma, Padomes regulas Nr. 659/1999 14.panta 2.punkta un Komisijas 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Komisijas līguma 93. (tagad - Līguma par Eiropas Savienības darbību 103.) panta piemērošanai (turpmāk- Komisijas regula Nr. 794/2004) 11.panta nosacījumus. Atbalsta sniedzējs lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu pieņem un šādu atbalstu atgūst Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja atbalsts saņemts saskaņā ar civiltiesisku līgumu, atbalsta saņēmējs nepieņem lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu, bet nelikumīgi saņemto atbalstu atgūst un citus saistītos strīdus risina Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Norādām, ka aktuālākā informācija par saistošo nacionālo normatīvo aktu bāzi, kā arī ES regulējumu komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tai skaitā atsauces uz direktīvām, regulām, vadlīnijām, pamatdokumentiem, vēstulēm dalībvalstīm un EK lēmumiem par dalībvalstu atbalsta projektiem/ programmām ir pieejama FM mājas lapā: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ komercdarbibas_atbalsta_kontrole/. Šī informācija tiek atjaunota pēc nepieciešamības reizi ceturksnī.

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 659/1999 21. pantu, Latvija iesniedz EK gada pārskatus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, kā arī individuālajiem atbalsta pasākumiem.

Kritērija izpildi lauksaimniecības, zivsaimniecības mežsaimniecības valsts atbalsta jomā pamato Lauksaimniecības un lauku attīstības likums un MK 06.02.2007. noteikumi Nr.100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības".

b) Mehānismi fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts Lai nodrošinātu, ka atbalsta sniedzējinstitūcijas ievieš valsts atbalsta pasākumus atbilstoši esošajam ES regulējumam valsts atbalsta jomā, ir veiktas atbalsta sniedzējinstitūciju apmācības par specifiskiem valsts atbalsta jautājumiem. Tāpat KAKD regulāri seko līdzi izmaiņām valsts atbalsta regulējumā, Eiropas Kopienas lēmumu un Eiropas tiesu praksē un attiecīgi informē iesaistītās institūcijas - nozaru ministrijas, Finanšu ministrijas struktūrvienības un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (informācija tiek sniegta elektroniski, rakstot oficiālas vēstules un sniedzot aktuālāko informāciju arī FM mājas lapā).

Saistībā ar EK īstenoto modernizācijas procesu valsts atbalsta kontroles jomā, tiek plānoti arī informatīvie pasākumi visām iesaistītajām nozaru ministrijām un atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai paaugstinātu to zināšanu līmeni par aktualitātēm un jaunajiem piemērošanas nosacījumiem valsts atbalsta kontroles jomā. Tā piemēram, šā gada 11.oktobrī tika organizēts informatīvs seminārs par EK pieņemtajām Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014-2020 un ar to saistītajiem jautājumiem.

• Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Tajā tiks iekļauta informācija par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla (visās iesaistītajās institūcijās) apmācībām valsts atbalsta jautājumos, paredzot apmācībām ESI fondu TP līdzekļus.

c) Mehānismi, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot ES tiesību aktus valsts atbalsta jomā. Izpildīts Valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu Latvijā uzrauga KAKD, kas ne tikai veic programmu sākotnējo izvērtēšanu, bet sniedz arī metodoloģisko atbalstu atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai nodrošinātu, ka visi atbalsta pasākumi tiek ieviesti atbilstoši valsts atbalsta regulējumam. Uz šā gada novembri KAKD ir 8 štata vietas. KAKD darbinieki pastāvīgi, atbilstoši iespējām, piedalās apmācību semināros, tai skaitā, ko organizē Lexxion, ERA u.c. KAKD darbinieki nepieciešamības gadījumā konsultējas ar EK pārstāvjiem, kā arī KAKD darbinieki veic apmācības atbalsta sniedzējinstitūcijām. Turpmāko gadu laikā ir plānots turpināt stiprināt KAKD administratīvo kapacitāti.
6. Vispārīgais Pastāv mehānismi efektīvai ES vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko ietekmes uz vides novērtējumu. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte Izpildīts a) Mehānismi IVN un SVN direktīvu efektīvai piemērošanai; Izpildīts Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=51522)

MK 26.03.2011. noteikumi Nr.200 "Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=227696)

MK 25.01.2011.noteikumi Nr.83 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225598)

MK 23.03.2004. noteikumi Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=86512)

MK 17.02.2004. noteikumi Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=84653)

Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izveidota sistēma ietekmes uz vidi novērtējumam un ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam, nodrošinot sabiedrības iesaistīšanu ietekmes uz vidi novērtējumos
b) Mehānismi IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam Izpildīts
c) Mehānismi administratīvās spējas nodrošināšanai. Izpildīts
7. Pastāv statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi.

Pastāv rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai pārraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un lai veiktu ietekmes novērtējumu.

Vispārīgais nosacījums Izpildīts1 a) Pastāv mehānismi datu vākšanai un apkopošanai, kurā iekļauti šādi elementi:

i) Avotu un mehānismu apzināšana, lai nodrošinātu statistisko validāciju;

Izpildīts   FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā par atbildīgo rezultāta un iznākuma rādītāja vērību ziņošanu noteikta atbildīgā iestāde, kura rādītāju izvirzījusi.

Rādītāju izvirzīšanai ir noteiktas obligātas prasības, tai skaitā norādīt informācijas ieguves avotu/ veidu, kā pamatā ir metodoloģiski pamatota pieeja aprēķiniem un definīcijām. Programmas specifisko rādītāju gadījumā vadošā iestāde pārbauda, vai rādītājs atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem. Informācija par rādītāju definīcijām, vērtību aprēķinu un apkopošanas metodiku ir iekļauta rādītāju pasēs, kuras tiks pievienotas DP kā darba dokumenti, kā arī rādītāju pases tiks uzkrātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēma nodrošinās rādītāju nosaukumu, definīciju, mērvienību, to sākotnējo un mērķa vērtību uzkrāšanu, rādītāju sasniegto tekošo un vēsturisko vērtību uzkrāšanu, kā arī informāciju par to vērtību apkopošanas biežumu. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmai uz datu pārnesei uz Komisijas SFC2014 sistēmu netiks nodrošināta automātiski. Lai nodrošinātu ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā uzkrāto datu aizsardzību, tiks iestrādātas attiecīgas prasības informācijas sistēmas iepirkuma tehniskajā specifikācijā.

ELFLA Vadošā iestāde izstrādā rādītājus specifisko mērķu un pasākumu līmenī, kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji.

a) ii) Mehānismi attiecībā uz publicēšanu un pieejamību sabiedrībai Izpildīts   Rādītāju vērtības tiek ziņotas ikgadējo ziņojumu ietvaros, tie tiek publicēti mājaslapās www.esfondi.lv un www.zm.gov.lv.
b) Efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp:

i) Rezultātu rādītāju atlase;

Izpildīts   KP fondu gadījumā, rādītāju izvēli plānots pamatot darbības programmas prioritāro virzienu un specifisko mērķu aprakstos. Rādītāju definīcijas tiks iekļautas rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu rādītāju pamatotību, atlasi un to atbilstību DP izvirzītajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, VI aktīvi ir sniegusi viedokli AI rādītāju izvirzīšanā, atlasē un precizēšanā, kā arī sagatavojusi rādītāju vadlīnijas. Rādītāji un to definīcijas, statistiskā ticamība ir izvērtēta arī Ex-ante izvērtējuma ietvaros.

ELFLA gadījumā rādītāju atlase tiks nodrošināta programmu sagatavošanas gaitā un sadarbībā ar Ex-ante novērtētājiem.

b) ii) Izvirzīti mērķi attiecībā uz šiem rādītājiem; Izpildīts   ERAF, KF un ESF rādītāju vadlīnijās izklāstīti galvenie principi, kuri ņemami vērā veidojot izpildes ietvaru. Rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā, ir noteiktas mērķa vērtības visiem KF un ERAF rezultātu rādītājiem, bet ESF gadījumā ne visiem rezultāta rādītājiem ir jānosaka mērķi. . Rādītāju pasēs sniegtā informācija, tai skaitā rādītāju un to vērtību robustums un statistiskā ticamība, tiek izvērtēta
b) iii) Katram rādītājam ievēroti šādi priekšnosacījumi: robustums un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana. Izpildīts   ERAF, KF un ESF rādītāju izveidei ir izstrādātas vadlīnijas, kurās iekļauti EK izvirzītie kvalitātes kritēriji rezultāta rādītājiem. Atbilstoši vadlīnijām ES fondu atbildīgās iestādes izstrādā rādītājus specifiskā mērķa līmenī, kuru atbilstību izvērtē vadošā iestāde. Rādītāju atbilstību paredzēts izvērtēt arī ex-ante izvērtējuma ietvaros.

ELFLA vadošā iestāde izstrādā rādītājus specifisko mērķu un pasākumu līmenī, kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji.

b) iv) Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma. Izpildīts   FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā noteikts, ka KP fondu efektivitātes izvērtēšanas pamatā tiks izmantoti projektu dati no VIS sistēmas, kur tiks dokumentēts gan fiziskais, gan finanšu progress. Šajā sistēmā tiks uzkrāti arī ietekmes izvērtējumiem izmantojamie dati (no projektu pieteikumiem). Ietekmes izvērtēšanai dati tiks iegūti arī no citiem avotiem un valsts reģistriem, lai nodrošināto to statistisko ticamību. Nepieciešamības gadījumā dati tiks iegūti veicot aptaujas, iekļaujot galvenos izlases parametrus un tādējādi nodrošinot datu reprezentativitāti. ELFLA ir izveidota vienota datorizēta sistēma efektīvai rādītāju uzkrāšanai, kas ir elastīga un nodrošina visu nepieciešamo datu iegūšanu, kurus noteikusi ELFLA Vadošā iestāde un izvērtējuši Ex-ante novērtētāji (t.sk. noteiktās mērķa vērtības un to atbilstību kvalitātes kritērijiem, datu pieejamību).
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
1. Akvakultūra:

Ir izstrādāts valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru, kas minēts Regulas par kopējo zivsaimniecī-bas politiku (turpmāk - Regula par KZP) 43.pantā

  Izpildīts a) Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru ir nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā darbības programmas nosūtīšanas dienā Izpildīts   Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru "Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam" apstiprināts Ministru kabinetā 10.12.2013.
b) Rīcības programmā ir ietverta informācija par papildinātību ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu par akvakultūru. Izpildīts   Informācija ir ietverta Rīcības programmas projektā
2. Administratīvās spējas:

Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot Regulas par KZP 37.panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem.

  Izpildīts a) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai un jāakceptē Komisijai; Izpildīts Latvian National Fisheries Data Collection Program for 2011-2013 (approved by EC on 09.03.2011)

http://www.bior.gov.lv/lv/left-menu/ zivju- resursu-izpete/datu-vaksanas-programma

Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu programmu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā.
b) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai un jāakceptē Komisijai Izpildīts Datu vākšanas gada darba plāns 2013.gadam Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu datu vākšanas gada darba plānu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā.
3. Kopējās Zivsaimniecības politikas īstenošana:

ir pierādītas administratīvās spējas īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas par KZP 46.pantā un precizēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk - Kontroles regula).

  Daļēji izpildīts a) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot 2014. - 2020.gada valsts mēroga kontroles programmu, kas minēta 19.panta l) punktā; Neizpildīts Zivsaimniecības kontroles programma 2014.-2020.gadam Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināta Zivsaimenicības kontroles programma 2014.-2020.gadam

Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā (līdz 2013.gada 31.decembrim).

b) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot daudzgadu plāniem piemērojamu valsts mēroga kontroles rīcības programmu (Kontroles regulas 46.pants); Izpildīts http://ec.europa.eu/information_society/ newsroom/cf/mare/itemdetail.cfm?item_id=10916&subweb=343&lang=en EK 2013.gada 30.maijā apstiprinājusi Latvijas rīcības programmu zivsaimniecības kontroles uzlabošanai
c) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot kopīgu kontroles programmu, ko var izstrādāt kopā ar citām dalībvalstīm (Kontroles regulas 94. pants); Izpildīts http://cfca.europa.eu/pages /docs/admin_board / AB%20Decision%2012-II-06%20MWP% 202013-2017, %20AWP%202013%20and% 20Final% 20Budget%202013.pdf Latvija atbilstoši Eiropas zvejas kontroles aģentūras lēmumam piedalās kopējās zvejas kontroles programmās ar citām dalībvalstīm Baltijas jūrā, kā arī Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) un Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas zonās atbilstoši EFCA lēmumiem visa 2013.gada garumā;
d) pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot īpašas kontroles un inspekcijas programmas (Kontroles regulas 95. pants); Izpildīts   Īpašās kontroles programmas mencu un lašu aizsardzībai 2013.gadam izstrādātas un nosūtītas Komisijai 31.01.2013.
e) pierādītas administratīvās spējas piemērot efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju sistēmu par smagiem pārkāpumiem (Kontroles regulas 90.pants); Neizpildīts http://titania.saeima.lv/LIVS11/ saeimalivs11.nsf/0/ CBFD77502EB4EA4EC2257 B12004FD50A?OpenDocument

http://titania.saeima.lv/LIVS11/ saeimalivs11.nsf/0/ 70AAEC5A75B22F22C2257AD900329A25?OpenDocument

Grozījumi Zvejniecības likumā 19.10.2012. pieņemti Saeimā 2.lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 07.03.2013.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ( APK) 2012.gada 21.februārī pieņemti Saeimā 1.lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 07.03.2013. Pieņemot grozījumus APK nosacījums tiks izpildīts.

f) pierādītas administratīvās spējas piemērot punktu sistēmu par smagiem pārkāpumiem (Kontroles regulas 92. pants); Neizpildīts http://titania.saeima.lv/LIVS11/ saeimalivs11.nsf/0/ CBFD77502EB4EA4EC2257 B12004FD50A?OpenDocument

http://titania.saeima.lv/LIVS11/ saeimalivs11.nsf/0/ CBFD77502EB4EA4EC2257 B12004FD50A?OpenDocument

Ar 2013.gada 22.janvāra grozījumiem MK noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" noteikts, ka viens no Valsts vides dienesta amatpersonu pienākumiem ir uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Grozījumiem Zvejniecības likumā, kas 19.10.2012. pieņemti Saeimā 2.lasījumā, MK līdz 2013. gada 31. decembrim izdod kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma. Pieņemot šos noteikumus nosacījums tiks izpildīts.

g) iedalīti pietiekami cilvēkresursi Kontroles regulas īstenošanai Izpildīts   Uz 2013. gadu valsts budžetā apstiprināts finansējums, kas ļauj jūras zvejas kontrolē nodarbināto inspektoru skaitu palielināt par 11 cilvēkiem, piešķirts papildus bāzes finansējums praktiskās kontroles nodrošināšanai un inspektoru naktsstundu darba apmaksai.
4. Flotes kapacitātes ziņojums iesniegts Eiropas Komisijai saskaņā ar 35.pantu [regula par KPZ]   Izpildīts a) Ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādātajām vispārīgajām vadlīnijām Izpildīts Ikgadējie zvejas flotes kapacitātes ziņojumi par iepriekšējo gadu tiek iesniegti EK līdz 30.aprīlim. http://ec.europa.eu/fisheries/ fleet/index.cfm?method= FM_Reporting.AnnualReport Zvejas flotes kapacitātes ziņojums par 2012.gadu tiks iesniegts termiņā.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
1. Labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA):

Valsts līmenī ir izveidoti labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti

  Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) LLVA standarti ir noteikti valsts tiesību aktos un norādīti programmās. Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK
2. Mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums:
Valsts līmenī ir noteikts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums
  Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) Darbības programmās ir norādīts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts ELFLA regulas III sadaļas I nodaļas 29. pantā. Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK
3. Citi attiecīgi valsts standarti:
Ir noteikti attiecīgi obligātie standarti šīs regulas III sadaļas I nodaļas 29. panta piemērošanas vajadzībām (agrovide).
  Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) Darbības programmās ir norādīti attiecīgie valsts standarti. Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK

 


1 izpildīts ar darbības programmu apstiprināšanu



2.pielikums

Kopsavilkums par Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam saskaņošanas procesā iesaistītājām institūcijām

Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam saskaņošanas procesā tika iesaistītās vairākās institūcijas, kuras aktīvi piedalījās iepriekš minēta dokumenta izstrādē un sniedza konstruktīvos un pamatotus priekšlikumus.

1. A/S Latvenergo;

2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

3. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks";

4. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija;

5. Latvijas Augstskolu Profesoru asociācijas Padome;

6. Latvijas Pilsoniskā alianse;

7. Latvijas Pašvaldību savienība;

8. Vides konsultatīvās padome;

9. Rīgas Stradiņa universitāte;

10. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija;

11. Latvijas Dabas fonds;

12. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas;

13. Latvijas Darba devēju konfederācija;

14. Latvijas Vecāku kustība;

15. Latvijas Lauku forums;

16. Latvijas Disleksijas biedrība;

17. Latvijas Amatniecības kamera;

18. Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

19. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība;

20. Latvijas Zinātnes padome;

21. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība;

22. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

23. Nodarbinātības valsts aģentūra;

24. Pārresoru koordinācijas centrs;

25. Publiskas un privātas partnerības asociācija;

26. Rīgas uzņēmēju biedrība;

27. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO;

28. Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

29. Zemgales plānošanas regions.

30. Rīgas plānošanas reģions;

31. Latgales plānošanas reģions;

32. Kurzemes plānošanas reģions.



3.pielikums

Kopsavilkums par partneru sniegtajiem būtiskākajiem komentāriem

Prioritārais virziens

Komentāru sniedzēji

Komentāru būtība

Komentāru statuss, argumenti

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas Asociācijas. 1. Piešķirtais finansējums pētniecībai un attīstībai ir pārāk neliels;

2. Papildināt atbalstāmās darbības, paredzot atbalstu IKT aprīkojumam un risinājumiem, kā arī paredzēt sadarbību ar biedrībām.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi Pašvaldības, asociācijas. 1. Papildināt noteikto finansējuma saņēmēju loku ar biedrībām un nodibinājumiem;

2. Papildināt noteikto finansējuma saņēmēju loku ar pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja Pašvaldības, asociācijas, komercsabiedrības. 1. Veikt konkrētu nozaru profesionālo biedrību piesaisti finanšu resursu mērķtiecīgas izmantošanas izvērtēšanā;

2. Papildināt finansējuma saņēmēju loku, paredzot atbalstu biedrībām;

3. Atsevišķi paredzēt atbalstu kūrortu infrastruktūrai;

4. Papildināt tūrisma atbalsta pasākumu mērķa rezultātus.

Daļēji ņemts vērā. Tājos SAM, kur atbalstu plānots sniegt publiskās infrastruktūras attīstībai, kur atbalsta saņēmēji var būt tikai novadu pašvaldības, iebildums nav ņemts vērā.

Daļēji ņemts vērā. Uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei atbalsts paredzēts industriālo teritoriju un telpu attīstībai. Savukārt tūrisma objektu attīstība paredzēta pie nacionāla līmeņa tūristu piesaistes objektiem (paredzot tādu tūrisma objektu attīstību, kuriem Latvijā ir atbilstoši resursi un/vai augsts pievienotās vērtības potenciāls, piemēram, darījumu un veselības tūrisms).

4. Pāreja uz ekonomiku kura ar zemu oglekļa emisijas visās nozarēs Komercsabiedrības, pašvaldības, asociācijas, biedrības un nodibinājumi 1. Papildināt atbalstāmās darbības ar atbalstu tehnoloģiju ieviešanai energoefektivitātes un AER jomās;

2. Noteikt, ka tiek atbalstīta arī AER izmantošana mazā mērogā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai ar primāro mērķi nodrošināt pašpatēriņu.

3. Iekļaut atbalsta jomās AER iekārtu uzstādīšanu, īpaši saules kolektorus un solārās sistēmas siltā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam.

4. Noteikt, ka ražošanas ēku energefektivitātes mērķī finansējuma saņēmēji ir arī ražošanas ēku valdītāji (ostu pārvaldes, biedrības un nodibinājumi).

5. Papildināt prioritāti ar informāciju par koģenerācijas elektrostaciju efektivitāti un aprēķinu primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas elektrostacijām ražojot enerģiju koģenerācijā.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.

Daļēji ņemts vērā. Ēku energoefektivitātes pasākumi un AER izmantošana ēkās jāskata kontekstā ar centralizētās siltumapgādes sistēmu attīstību un efektivitāti. Tādēļ atbalsts AER izmantošanai ēkās ir atbalstāms, ja tiek sasniegts augsts energoefektivitātes līmenis

Nav ņemts vērā. ES fondu atbalsts nākamajā plānošanas periodā tiek koncentrēts enerģijas patēriņa, nevis ražošanas daļā, ņemot vērā potenciālos ieguvumus šajā sektorā.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.

Nav ņemts vērā. Līdz bridim kamēr nav veikts koģenerācijas potenciālā izmantošanas novērtējums Latvijā, jaunas investīcijas koģenerācijas attīstībā veikt nav lietderīgi, un investīcijas prioritāri jāveic centralizētās siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanā un pārejā uz AER izmantošanas veicināšanā, un energoefektivitātes uzlabošanā visos ēku sektoros. Minētajās jomās arī tiek plānots koncentrēt ES fondu finansējumu.

5. Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte Pašvaldības, asociācijas. 1. Nepieciešams, lai plūdu aktivitātes ietvaros netiktu finansētas darbības, kas ir pretrunā ar ES vides aizsardzības mērķiem (attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām).

2. Finansējuma saņēmēju loku paplašināšana (piemērām, pašvaldību kapitālsabiedrības), atlases karšu palielināšana, atbalsta darbības paplašināšana.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.
6. Ilgtspējīga transporta sistēma Pašvaldības. 1. Piesaistīt finansējumu ceļu infrastruktūrai arī tām pašvaldībām, kas spēj piesaistīt privātos investorus un nodrošina lielāku ekonomisko atdevi

2. Palielināt finansējuma apjomu dzelzceļa infrastruktūrai, paredzot arī atbalstu dzelzceļa pārvadātājiem lokomatīvju nomaiņai.

3. Paredzēt finansējumu reģionālajām lidostām, nosakot kā finansējuma saņēmējus arī reģionālās lidostas - Liepāja, Daugavpils un Tukuma lidostas.

Nav ņemts vērā. ES fondu atbalsts tiek novirzīts Latvija2030 noteiktajām funkcionālajām teritorijām - ERAF finansējums nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, Latgales reģionam, Baltijas jūras piekrastei, ELFLA finansējums - lauku teritorijām.

Nav ņemts vērā. Atbalsta mērķi plānoti atbilstoši NAP2020 prioritāšu, rīcības virzienu un uzdevumu indikatīvā finanšu ietvara izvērsumam.

Nav ņemts vērā. Nacionālā attīstības plāna 2013.-2020.gadam izstrādes laikā netika panākta vienošanās par atbalstu reģionālajām lidostām.

7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana Pašvaldības, asociācijas. 1. Nepieciešama atbalstāmo darbību paplašināšana un Finansējuma saņēmēju loka papildināšana ar biedrībām un nodibinājumiem. Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība Asociācijas. 1. Nepieciešams minēt būtiskākās izglītības pieejamības problēmas, kas ietekmē vidējās vai profesionālās izglītības neiegūšanu;

2. Nepieciešams papildināt PL ar informāciju, ka lai nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru konkurētspēju un paaugstinātu to produktivitāti, atbalsts tiek plānots zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī kopdarbības veicināšanai minētajās nozarēs.

3. Nepieciešams papildināt izaicinājumu satakstu ar atbalsta trūkumu izglītojamiem sociālo prasmju apguvē un sociāli emocionālajā audzināšanā, lai mazinātu agresīvu un vardarbīgu uzvedību

4. Ir nepieciešams papildināt, ka sistēmiski jāizglīto skolotāji savās darbavietās par jaunākajām pedagoģiskajām atziņām un nepieciešamajām izmaiņām skolu kultūrā, lai sekmētu sociāli iekļaujošas skolas attīstību.".

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.

Ņemt vērā, norādot, ka atbalsts tiek sniegts ELFLA ietvaros.

Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā. Sociālo prasmju apguve un sociāli emocionālā audzināšana ir ietverta visu izglītības līmeņu atbalstā kā papildinošs un pastarpināts elements izglītības satura apguvei.

Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā.. Atbalsts pedagogu kompetences un darba kvalitātes uzlabošanai iekļauj pedagogu pedagoģiskās un profesionālās izglītošanas pasākumus.

 



4.pielikums

Plānotie ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā

Stratēģiskais ietvars ERAF ieguldījumiem ES fondu plānošanas periodā 2014. - 2020.gadam ir noteikts Pamatnostādnēs Sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam1. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, ERAF ieguldījumi tiks veikti tikai sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, atsakoties no investīcijām ilgstošās aprūpes institūcijās, un deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupas būs pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Labuma guvēji būs pašvaldību teritorijā izvietotie sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzēji. Deinstitucionalizācijas īstenošanai tiks izstrādāts rīcības plāns un reģionālie deinstitucionalizācijas plāni, nodrošinot ESF un ERAF ieguldījumu sinerģiju, vienmērīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā pārklājumu visas valsts teritorijā un pieejamību pašvaldību iedzīvotājiem neatkarīgi no pašvaldības lieluma. Tiek prognozēts, ka ieguldījumi koncentrēsies nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centros, ņemot vērā iedzīvotāju koncentrāciju minētajos centros un centru sasniedzamības priekšrocības. Tomēr ieguldījumu izvietojums var tikt koriģēts reģionālo deinstitucionalizācijas plānu izstrādes gaitā (to izstrāde plānota ESF projektu ietvaros, lai nodrošinātu pakalpojumu izvietošanu atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām).

Papildus iepriekš minētajam, Pamatnostādnes Sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.- 2020.gadam paredz, ka tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas laboratorija un tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fonds (nodrošināti speciāli adaptēti vai tehnoloģiski sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi) izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar funkcionāliem traucējumiem. Indikatīvais ERAF ieguldījuma apmērs ir EUR 3,6 milj., ko papildinās ESF atbalsts. Pasākumu ietvaros nodrošinātās aktivitātes paredz aprīkojuma iegādi objektīvas cilvēka funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas attīstībai un tehnoloģiju un aprīkojuma iegādi izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem iekļaujošai attīstībai. Ieguldījuma rezultātā izveidotos pakalpojumus varēs saņemt pakalpojumu sniedzēji un personas ar funkcionāliem traucējumiem no visiem Latvijas reģioniem.


1 http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2012-10-01&dateTo=2013-10-01&text=VSS-1509&org=0&area=0&type=0

 



5.pielikums

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkls

6.pielikums

LAP 2014.-2020.gada pasākumu īstenošanas karte

 



7.pielikums

Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss

 

Iedzīvotāju skaits 2013.gada sākumā

Iedzīvotāju skaits, kam 2013.g. Janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss

Iedzīvotāju īpatsvars, kam spēkā trūcīgas personas statuss, procentos no visiem iedzīvotājiem

Rīga

643615

19190

2,98

Daugavpils

89184

3661

4,1

Jelgava

57773

2238

3,87

Jēkabpils

23834

1584

6,65

Jūrmala

50481

1485

2,94

Liepāja

73469

1455

1,98

Rēzekne

30756

2412

7,84

Valmiera

24228

757

3,12

Ventspils

37336

1625

4,35

Aglonas novads

3800

744

19,58

Aizkraukles novads

8733

655

7,5

Aizputes novads

9150

914

9,99

Aknīstes novads

2897

301

10,39

Alojas novads

5197

884

17,01

Alsungas novads

1458

114

7,82

Alūksnes novads

16418

1345

8,19

Amatas novads

5589

332

5,94

Apes novads

3718

224

6,02

Auces novads

7093

832

11,73

Ādažu novads

10092

113

1,12

Babītes novads

9515

268

2,82

Baldones novads

5473

189

3,45

Baltinavas novads

1137

205

18,03

Balvu novads

13609

1344

9,88

Bauskas novads

24946

1129

4,53

Beverīnas novads

3299

232

7,03

Brocēnu novads

5981

166

2,78

Burtnieku novads

8162

666

8,16

Carnikavas novads

6780

80

1,18

Cesvaines novads

2774

507

18,28

Cēsu novads

17539

369

2,1

Ciblas novads

2818

712

25,27

Dagdas novads

8014

1124

14,03

Daugavpils novads

24000

3090

12,88

Dobeles novads

21693

1539

7,09

Dundagas novads

4193

235

5,6

Durbes novads

2969

161

5,42

Engures novads

7430

231

3,11

Ērgļu novads

3059

328

10,72

Garkalnes novads

7868

215

2,73

Grobiņas novads

9144

599

6,55

Gulbenes novads

22375

1375

6,15

Iecavas novads

8894

418

4,7

Ikšķiles novads

8974

181

2,02

Ilūkstes novads

7786

797

10,24

Inčukalna novads

7856

300

3,82

Jaunjelgavas novads

5731

558

9,74

Jaunpiebalgas novads

2333

130

5,57

Jaunpils novads

2461

163

6,62

Jelgavas novads

24295

1804

7,43

Jēkabpils novads

4956

496

10,01

Kandavas novads

8808

677

7,69

Kārsavas novads

6034

1132

18,76

Kocēnu novads

6263

569

9,09

Kokneses novads

5384

405

7,52

Krāslavas novads

16755

2174

12,98

Krimuldas novads

5232

267

5,1

Krustpils novads

6053

685

11,32

Kuldīgas novads

24539

2846

11,6

Ķeguma novads

5650

360

6,37

Ķekavas novads

22337

330

1,48

Lielvārdes novads

10282

499

4,85

Limbažu novads

17498

1653

9,45

Līgatnes novads

3603

284

7,88

Līvānu novads

12030

1141

9,48

Lubānas novads

2502

268

10,71

Ludzas novads

13742

1773

12,9

Madonas novads

24603

1944

7,9

Mazsalacas novads

3397

275

8,1

Mālpils novads

3548

170

4,79

Mārupes novads

16659

147

0,88

Mērsraga novads

1606

93

5,79

Naukšēnu novads

1932

138

7,14

Neretas novads

3846

519

13,49

Nīcas novads

3527

187

5,3

Ogres novads

35531

1812

5,1

Olaines novads

19849

486

2,45

Ozolnieku novads

9840

438

4,45

Pārgaujas novads

3950

335

8,48

Pāvilostas novads

2819

268

9,51

Pļaviņu novads

5560

269

4,84

Preiļu novads

10317

663

6,43

Priekules novads

5747

732

12,74

Priekuļu novads

8232

786

9,55

Raunas novads

3490

259

7,42

Rēzeknes novads

27913

4896

17,54

Riebiņu novads

5383

562

10,44

Rojas novads

3933

80

2,03

Ropažu novads

6858

318

4,64

Rucavas novads

1728

220

12,73

Rugāju novads

2365

482

20,38

Rundāles novads

3671

329

8,96

Rūjienas novads

5452

673

12,34

Salacgrīvas novads

8182

328

4,01

Salas novads

3793

290

7,65

Salaspils novads

22314

463

2,07

Saldus novads

24909

1332

5,35

Saulkrastu novads

5855

214

3,65

Sējas novads

2246

102

4,54

Siguldas novads

17055

825

4,84

Skrīveru novads

3625

244

6,73

Skrundas novads

5248

630

12

Smiltenes novads

12956

1067

8,24

Stopiņu novads

10237

280

2,74

Strenču novads

3589

360

10,03

Talsu novads

30328

1645

5,42

Tērvetes novads

3579

238

6,65

Tukuma novads

29719

1273

4,28

Vaiņodes novads

2583

463

17,9

Valkas novads

8915

1035

11,61

Varakļānu novads

3481

393

11,29

Vārkavas novads

2067

150

7,26

Vecpiebalgas novads

4090

331

8,09

Vecumnieku novads

8636

448

5,19

Ventspils novads

12088

887

7,34

Viesītes novads

4013

391

9,74

Viļakas novads

5451

414

7,59

Viļānu novads

6256

1251

20

Zilupes novads

3257

627

19,25

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 1Pieņemts: 02.01.2014.Stājas spēkā: 02.01.2014.Zaudē spēku: 19.06.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 3, 06.01.2014. OP numurs: 2014/3.4
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
263511
02.01.2014
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva