Ministru kabineta noteikumi Nr.1526

Rīgā 2013.gada 17.decembrī (prot. Nr.67 83.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
 3.panta trešās daļas 12.punkta "a" apakšpunktu,
 9.panta pirmās daļas 16. un 17.punktu, 10.panta
pirmās daļas 4.punktu, 11.panta trešās daļas 15.punktu,
 16.¹ panta ceturto daļu, 17.panta vienpadsmitās daļas
2.punktu, 38.panta otro daļu un 39.pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156.nr.; 2012, 203.nr.; 2013, 168., 198.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, aiz skaitļiem un vārdiem "11.panta trešās daļas 15.punktu" ar skaitli un vārdiem "16.¹ panta ceturto daļu";

1.2. papildināt noteikumus ar 18.¹ un 18.² punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Likuma 8.panta 2.⁹ daļas 2.punktā minētais apgrozījums jāvērtē kā attiecīgā taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījums.

18.²  Piemērojot likuma 8.panta 2.⁹ daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.";

1.3. papildināt noteikumus ar 34.¹ un 34.² punktu šādā redakcijā:

"34.¹ Piemērojot likuma 8.¹ panta piekto daļu, aizdevējs vai maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, vai par taksācijas gadā izsniegtajiem aizdevumiem, kuri izsniegti papildus tiem aizdevumiem, par kuriem informācija jau ir sniegta, bet jaunā aizdevuma izsniegšanas brīdī iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa pārsniedz 15000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru (1.¹ pielikums).

34.² Piemērojot likuma 8.² panta pirmo daļu, tajā minēto procentu apmēru, ja neatmaksāto parādu saistību apjoms taksācijas gada laikā mainās, piemēro taksācijas gada parādu saistību vidējam apjomam, ko nosaka kā parādu saistību gada vidējo svērto vērtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumiem.";

1.4. papildināt noteikumus ar 54.¹ punktu šādā redakcijā:

"54.¹ Piemērojot likuma 9.panta 8.² daļu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē, vai maksātāja iesniegumā minēto nekustamā īpašuma objektu kopums pēc ekonomiskās būtības veido dzīvokļa īpašumu, ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums (arī atsevišķā īpašuma sastāvā papildus ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas vai palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu) un kopīpašuma domājamā daļa ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās (likuma 9.panta 8.² daļas piemērošanas piemērs - šo noteikumu 2.¹ pielikumā).";

1.5. papildināt 89.punktu aiz vārdiem "parāda instrumentiem" ar vārdiem "(kas nav nerezidentam piederoši publiskā apgrozībā esoši finanšu instrumenti)";

1.6. papildināt noteikumus ar 97.¹, 97.², 97.³ un 97.⁴ punktu šādā redakcijā:

"97.¹ Piemērojot likuma 16.¹ panta ceturto daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā, nosakāma šādi:

97.¹ 1. ja tiek veikta kapitāla daļu un akciju apmaiņa, kad apmaiņas rezultātā iegūst citas kapitāla daļas vai akcijas, nesaņemot cita veida atlīdzību, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiek atsavinātas apmaiņas rezultātā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas. Par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība, vai dienu, kad ir veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu. Ja atlīdzība saņemta, pirms veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu, par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība;

97.¹ 2. par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai;

97.¹ 3. par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts.

97.² Piemērojot likuma 16.¹ panta ceturto daļu, ja ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.

97.³ Piemērojot likuma 16.¹ panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, uzskatāms, ka ienākums ir gūts tajā taksācijas periodā, kurā ienākums ir saņemts, ja šo noteikumu 97.¹ 1.apakšpunktā un 97.⁴ punktā nav noteikts citādi.

97.⁴ Piemērojot likuma 16.¹ panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.";

1.7. papildināt noteikumus ar 99.¹ punktu šādā redakcijā:

"99.¹ Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, kapitālsabiedrība aprēķina nodokli un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja atbilstoši likuma 8.panta 2.⁹ daļai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu un kapitālsabiedrībā nav noteikta diena, kurā tā kā darba devējs iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.";

1.8. papildināt noteikumus ar 118.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

"118.8. apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.";

1.9. papildināt noteikumus ar 142.¹ punktu šādā redakcijā:

"142.¹ Piemērojot likuma pārejas noteikumu 103.punktu, aizdevuma ņēmējs līdz 2014.gada 30.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par aizdevumiem (to daļu), kas tam ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā daļa) no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro (1.¹ pielikums).";

1.10. papildināt noteikumus ar 1.¹ pielikumu šādā redakcijā:

"1.¹ pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.899

Valsts ieņēmumu dienestam

Informācija par aizdevumu fiziskajai personai
__________.gads

I. Aizpilda aizdevējs

II. Aizpilda aizdevuma ņēmējs

Piezīme. Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.";

1.11. papildināt noteikumus ar 2.¹ pielikumu šādā redakcijā:

"2.¹ pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.899

Likuma 9.panta 8.² daļas piemērošanas piemērs

Fiziskā persona ir atsavinājusi vairākus nekustamā īpašuma objektus - dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo atsevišķo īpašumu - dzīvokli ārpus telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas (piemēram, pagrabu), kā arī kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu un kopīpašumā esošo zemes domājamo daļu. Minētie nekustamā īpašuma objekti ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās, bet atrodas vienā adresē. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var uzskatīt, ka nekustamā īpašuma objekti veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē."

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1638 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 206.nr.).

3. Noteikumi stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks