Ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 123.1.apakšpunktā Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai dots uzdevums līdz 2013.gada 30.decembrim izstrādāt uz jauniem principiem balstītu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi), paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem un amatam un samazinot speciālo piemaksu skaitu.

Uzdevuma mērķis ir darba samaksas sistēmas pilnveidošana un darba samaksas paaugstināšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai motivētu uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, paaugstināt kvalifikāciju un virzīties pa karjeras kāpnēm, nosakot līdzīgu darba samaksu par vienādas sarežģītības dienesta pienākumu izpildi, kā arī nodrošinātu darba samaksas sistēmas caurskatāmību.

Nepieciešams izveidot ilgtspējīgu darba samaksas sistēmu, nodrošinot līdzīgu samaksu par tādas pašas vai līdzīgas vērtības darbu, kvalificētu darbinieku piesaisti un saglabāšanu, sistēmas saprotamību gan vadītājiem, gan darbiniekiem, darbinieku stimulēšanu sasniegt augstāku kvalifikāciju un labākus rezultātus, elastīgu pielāgošanos situācijai darba tirgū, iestādes mērķu sasniegšanu, ievērojot arī budžeta iespējas konkrētā laikposmā.

Ievērojot valsts budžeta iespējas, darba samaksu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam problēmas risinājuma variantam plānots paaugstināt no 2016.gada 1.janvāra.

Pašreizējais amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas regulējums, kas nosaka amatu dalījumu kategorijās un līmeņos, mēnešalgas apmēru sasaistot arī ar izdienas gadiem un paredzot virkni gan regulāra, gan neregulāra rakstura speciālo un vispārīgo piemaksu, tika ieviests 2007.gada 1.janvārī. Darba samaksas sistēmu būtiski ietekmēja ekonomiskā lejupslīde valstī, un šobrīd to nevar uzskatīt par motivējošu dienesta pienākumu izpildei un turpināšanai.

Ir būtiski samazināt nevienlīdzību darba samaksā gan ar līdzīgus amata pienākumus veicošiem nodarbinātajiem citās tiesībaizsardzības iestādēs, gan panākt konkurētspēju ar privāto sektoru, lai apturētu ievērojamo personāla mainību un vakanto amata vietu skaita pieaugumu. Būtiska loma ir arī amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm motivācijas sistēmas pilnveidošanai. Vienlaikus ieviešami stingrāki nosacījumi amatpersonu novērtēšanai (dienesta pienākumu izpildei, veiktā darba rezultātiem, amatam atbilstošai izglītībai un citiem būtiskiem novērtējuma kritērijiem). Lai gan no 2013.gada amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības līmenis ir palielinājies (ne mazāk kā par 30 latiem pēc nodokļu samaksas), integrējot uzturdevas kompensāciju 120 latu apmērā mēnešalgā, kā arī paredzot papildu finansējumu 2014.gadam un turpmākajiem gadiem sakarā ar minimālās mēneša darba algas palielinājumu un mēnešalgu izlīdzināšanu, kā arī piemaksām un pabalstiem, tomēr tas nav konkurētspējīgs un motivējošs.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, tiek piedāvāti divi risinājuma varianti:

1.variants. Darba samaksas palielināšana, pamatā saglabājot esošo darba samaksas sistēmu.

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos (indikatīvais palielinājums) ir 41 409,1 tūkst. euro.

Kopējā finansiālā ietekme, ņemot vērā nodokļu ieņēmumus, ir 23 390 tūkst. euro.

2.variants. Uz jauniem principiem balstīta darba samaksas sistēma.

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos (indikatīvais palielinājums) ir 61 972,9 tūkst. euro.

Kopējā finansiālā ietekme, ņemot vērā nodokļu maksājumus, ir 35 005,5 tūkst. euro.

Abu risinājuma variantu stiprās puses ir palielināta atlīdzība amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un tā rezultātā paaugstināta motivācija pildīt dienesta pienākumus, samazināta augstā personāla mainība, apturēta pieredzējušu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atvaļināšanās no dienesta un aizplūšana uz citām institūcijām un privāto sektoru, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju izpildes kvalitātes paaugstināšanās.

Risinājuma 1.variantā saglabājas koncepcijas 1.3.2.sadaļā "Identificētās problēmas darba samaksas regulējumā" minētās problēmas: darba samaksas sistēmas pamatā ir amatu sadalījums, ievērojot iestādes strukturālo uzbūvi, nevis amatpersonas pildāmos amata pienākumus iestādei normatīvajos aktos noteikto funkciju ietvaros; mēnešalgu skalas "pārklāšanās" starp amatu kategorijām un līmeņiem; pārāk plašs mēnešalgas diapazons vienam amatam. Netiek pilnā apjomā izpildīts arī Valdības rīcības plānā noteiktais – izstrādāt uz jauniem principiem balstītu darba samaksas sistēmu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem un amatam un samazinot speciālo piemaksu skaitu. Netiek nodrošināta amatpersonu atbildības līmenim un dienesta pienākumu sarežģītībai atbilstoša darba samaksa.

Risinājuma 2.variantam praktiski nav vājo pušu, un tas ir uzskatāms par optimālu problēmas risinājumu, nodrošinot amatpersonu atbildības līmenim un dienesta pienākumu sarežģītībai atbilstošu darba samaksu.

Risinājuma 2.varianta ieviešanai nepieciešama jaunu risinājumu izstrāde, no kuriem galvenie ir amatu kataloga izveide, amatu novērtēšana un sadalījums pa mēnešalgu grupām, kas ir obligāti priekšnoteikumi normatīvā regulējuma izstrādei par darba samaksu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.