Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Nolīguma par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu Protokols

(Pieņemts 1976. gada 26. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences deviņpadsmitajā sesijā Nairobi)

Līgumslēdzējas Valstis, kas parakstījušas Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Ģenerālā konference tās piektajā sesijā Florencē 1950. gadā,

vēlreiz apliecinot principus, uz kuriem balstās minētais nolīgums, še turpmāk - Nolīgums,

ievērojot to, ka Nolīgums ir izrādījies efektīvs līdzeklis, lai mazinātu muitas šķēršļus, kā arī citus ekonomiskus ierobežojumus, kas kavē ideju un zināšanu apmaiņu,

tomēr ievērojot to, ka ceturtdaļgadsimta laikā pēc Nolīguma pieņemšanas tehnikas attīstība ir mainījusi informācijas un zināšanu izplatīšanas paņēmienus un līdzekļus, kas ir Nolīguma priekšmets,

ievērojot to, ka pārmaiņas, kas šajā laikā ir notikušas starptautiskās tirdzniecības jomā, kopumā ir izpaudušās kā lielāka valūtas maiņas brīvība,

ievērojot to, ka pēc Nolīguma pieņemšanas sakarā ar pārmaiņām starptautiskajā sabiedrībā, proti, daudzām valstīm iegūstot neatkarību, starptautiskais stāvoklis ir būtiski mainījies,

ievērojot to, ka ir jāņem vērā jaunattīstības valstu vajadzības un intereses, lai darītu tām vieglāk un lētāk pieejamu izglītību, zinātni, tehnoloģiju un kultūru,

ievērojot noteikumus, kas paredzēti Konvencijā par kultūras priekšmetu nelegāla importa, eksporta un īpašumtiesību maiņas aizliegšanas un novēršanas līdzekļiem, ko UNESCO Ģenerālā konference pieņēma 1970. gadā, kā arī noteikumus, kas paredzēti 1972. gadā Ģenerālās konferences pieņemtajā Konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,

turklāt ievērojot muitas konvencijas, kas noslēgtas Muitas sadarbības padomes aizbildniecībā, konsultējoties ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju, un kas attiecas uz īslaicīgu izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu,

pārliecībā, ka ir vajadzīgi jauni noteikumi un ka šie noteikumi veicinās vēl efektīvāku izglītības, zinātnes un kultūras attīstību, kas ir ekonomiskā un sociālā progresa būtisks pamats,

ievērojot Rezolūciju 4.112, ko UNESCO Ģenerālā konference ir pieņēmusi tās astoņpadsmitajā sesijā,

ir vienojušās:

I

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas attiecināt uz šā protokola A, B, D, un E pielikumā uzskaitītajiem materiāliem, kā arī, ja par attiecīgiem pielikumiem nav deklarēts saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu, uz C.1, F, G un H pielikumā uzskaitītajiem materiāliem, Nolīguma I panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu no muitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kas paredzēti par ievešanu vai ievešanas sakarā, ar noteikumu, ka šie materiāli atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajos pielikumos, un ir ražoti kādā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Šā protokola 1.punkta noteikumi neliedz nevienai Līgumslēdzējai Valstij piemērot ievestajiem materiāliem:

(a) muitas maksājumus vai kādus citus vietējos maksājumus, ko uzliek ievešanas brīdī vai pēc tam un kas nepārsniedz tos, kas tieši vai netieši tiek piemēroti līdzīgiem vietējiem ražojumiem;

(b) maksu un maksājumus, kas nav muitas nodokļi un ko uzliek valdība vai valsts pārvaldes iestādes par ievešanu vai ievešanas sakarā, un kas nepārsniedz aptuvenas sniegto pakalpojumu izmaksas, kā arī nav netieša vietējo ražojumu aizsardzība, un nav arī nodokļu uzlikšana ieņēmumu gūšanas nolūkos.

II

3. Neatkarīgi no šā protokola 2. punkta a) apakšpunkta Līgumslēdzējas Valstis apņemas par turpmāk uzskaitītajiem materiāliem neiekasēt muitas maksājumus vai citus maksājumus, kas tiek uzlikti ievešanas brīdī vai pēc tam:

(a) grāmatas un izdevumi, ko nosūta šā protokola 5.pantā minētajām bibliotēkām;

(b) oficiāli, parlamenta un administratīvi dokumenti, kas publicēti to izcelsmes valstī;

(c) Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializēto aģentūru grāmatas un izdevumi;

(d) grāmatas un izdevumi, ko saņēmusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija un ko tā izplata vai kas tās uzraudzībā tiek izplatīti bez maksas;

(e) izdevumi, kuru mērķis ir veicināt tūrismu ārpus importētājvalsts un kas tiek sūtīti un izplatīti bez maksas;

(f) priekšmeti, kas domāti neredzīgajiem un personām ar citādu fizisku vai garīgu invaliditāti:

(i) grāmatas, izdevumi un visi dokumenti reljefrakstā neredzīgajiem;

(ii) citi priekšmeti, kuri īpaši paredzēti neredzīgajiem un personām ar citādu fizisku vai garīgu invaliditāti, lai izkoptu viņu spējas izglītības, zinātnes un kultūras jomā, un kurus tieši ieved iestādes vai organizācijas, kas izglīto neredzīgos un personas ar citādu fizisku vai garīgu invaliditāti vai palīdz viņiem un kurām importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus priekšmetus ievest valstī bez muitas nodokļiem.

III

4. Līgumslēdzējas Valstis apņemas šā protokola pielikumos minētajiem priekšmetiem un materiāliem neuzlikt muitas nodokļus, eksporta nodevas vai nodevas, kas maksājamas par precēm, ko izved no valsts, ne arī kādus citus muitas maksājumus, ko piemēro tādiem priekšmetiem un materiāliem, ja tos paredzēts eksportēt uz kādu citu Līgumslēdzēju Valsti.

IV

5. Līgumslēdzējas Valstis apņemas attiecināt Nolīguma II panta 1.punktā paredzēto nepieciešamo atļauju un/vai ārzemju valūtas nodrošināšanu uz šādu materiālu ievešanu:

(a) grāmatas un izdevumi, ko sūta bibliotēkām, kas apkalpo plašu sabiedrību, tostarp:

(i) nacionālās bibliotēkas un citas svarīgākās zinātniskās bibliotēkas;

(ii) vispārējās un specializētās akadēmiskās bibliotēkas, tostarp augstskolu bibliotēkas, koledžu bibliotēkas, institūtu bibliotēkas un publiskās augstskolu bibliotēkas;

(iii) publiskās bibliotēkas;

(iv) skolu bibliotēkas;

(v) specializētās bibliotēkas, kas apkalpo lasītāju grupas, kuras interesē īpaša un identificējama tematika, piemēram, valdības bibliotēkas, valsts iestāžu bibliotēkas, nozaru bibliotēkas un arodapvienību bibliotēkas;

(vi) bibliotēkas invalīdiem un lasītājiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, piemēram, bibliotēkas neredzīgajiem, slimnīcu un cietumu bibliotēkas;

(vii) mūzikas bibliotēkas, tostarp ierakstu bibliotēkas;

(b) grāmatas, ko augstākās izglītības iestādes ir apstiprinājušas vai iesaka kā mācību līdzekļus un ko ieved šīs iestādes;

(c) grāmatas svešvalodās, izņemot grāmatas, kas izdotas importētājvalsts galvenajā vietējā valodā vai valodās;

(d) filmas, diapozitīvus, video lentes un skaņu ierakstus, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība un ko ieved organizācijas, kurām importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus priekšmetus ievest bez muitas nodokļiem.

V

6. Līgumslēdzējas Valstis apņemas attiecināt Nolīguma III pantā paredzētos atvieglojumus uz materiāliem un mēbelēm, ko ieved tikai un vienīgi tādēļ, lai priekšmetus, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība, ar importētājvalsts kompetentu iestāžu atļauju izliktu apskatei publiskās izstādēs, šos materiālus un mēbeles vēlāk reeksportējot.

7. Iepriekšējais punkts neliedz importētājvalsts kompetentām iestādēm veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos materiālus un mēbeles pēc izstādes slēgšanas tiešām reeksportē.

VI

8. Līgumslēdzējas Valstis apņemas:

(a) Nolīguma IV panta nosacījumus attiecināt uz šajā protokolā uzskaitīto priekšmetu ievešanu;

(b) ar attiecīgiem pasākumiem veicināt jaunattīstības valstīs ražotu izglītības, zinātnes un kultūras priekšmetu un materiālu brīvu apriti un izplatību.

VII

9. Šis protokols neietekmē Līgumslēdzēju Valstu tiesības veikt pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai aizliegtu vai ierobežotu priekšmetu ievešanu vai apriti pēc ievešanas, pamatojoties uz apsvērumiem, kas ir tieši saistīti ar valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai morāli.

10. Neatkarīgi no citiem šā protokola nosacījumiem valstis, kas ir definētas kā jaunattīstības valstis saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas iedibināto praksi un ir parakstījušas šo protokolu, var apturēt vai ierobežot no šā protokola izrietošo saistību pildīšanu sakarā ar jebkura priekšmeta vai materiāla ievešanu, ja šāda ievešana rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šo jaunattīstības valstu topošai vietējai rūpniecībai. Attiecīgās valstis šādi rīkojas bez diskriminācijas. Tās paziņo Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram par šādu rīcību, cik vien iespējams laikus pirms tās īstenošanas, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors paziņo par to visām protokola dalībvalstīm.

11. Šis protokols negroza un neietekmē Līgumslēdzēju Valstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, to starptautiskos līgumus, konvencijas, nolīgumus vai deklarācijas attiecībā uz autortiesībām, preču zīmēm vai patentiem.

12. Saskaņā ar visām iepriekš noslēgtajām konvencijām, kuras Līgumslēdzējas Valstis var būt parakstījušas attiecībā uz nesaskaņu risināšanu, tās apņemas izmantot pārrunas vai samierināšanos, lai atrisinātu jebkuras domstarpības, kas varētu rasties sakarā ar šā protokola interpretāciju vai piemērošanu.

13. Ja Līgumslēdzējām Valstīm rodas domstarpības par to, vai ievestajiem materiāliem ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība, tad ieinteresētās puses var, savstarpēji vienojoties, šajā jautājumā lūgt Apvienot Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora konsultatīvu atzinumu.

VIII

14. (a) Šis protokols, kura teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks, ir datēts ar šīsdienas datumu, un to var parakstīt visas Nolīguma dalībvalstis, kā arī muitas vai ekonomikas savienības, ar nosacījumu, ka visas to dalībvalstis ir arī šā protokola dalībvalstis.

Termins "valsts" vai "zeme", kas lietots šajā protokolā vai arī protokolā, kurš minēts 18. punktā, atkarībā no konteksta attiecas arī uz muitas un ekonomikas savienībām, un visos jautājumos, kas attiecībā uz šā protokola darbības jomu ir to kompetencē - uz minēto savienību dalībvalstu teritoriju kopumā, bet nevis uz katras atsevišķas valsts teritoriju.

Kļūstot par šā protokola dalībvalsti, šāda muitas vai ekonomikas savienība arī Nolīguma noteikumus piemēro tieši tāpat, kā iepriekšējā punkta daļā noteikts attiecībā uz protokolu.

(b) Valstis, kas ir parakstījušas šo protokolu, to ratificē vai pieņem saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

(c) Ratifikācijas vai pieņemšanas dokumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

15. (a) Valstis, kas minētas 14. punkta a) apakšpunktā un nav šo protokolu parakstījušas, var pievienoties šim protokolam.

(b) Pievienošanās notiek, deponējot oficiālu dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

16. (a) Valstis, kas minētas šā protokola 14. punkta a) apakšpunktā, parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās brīdī var deklarēt, ka tām nebūs saistoša šā protokola II daļa, IV daļa, C.1 pielikums, F pielikums, G pielikums un H pielikums vai kāda no šīm daļām vai pielikumiem. Tās arī var deklarēt, ka C.1 pielikums tām būs saistošs tikai attiecībā uz tām Līgumslēdzējām Valstīm, kuras pašas ir pieņēmušas minēto pielikumu.

(b)Jebkura Līgumslēdzēja Valsts, kas nākusi klajā ar šādu deklarāciju, var to pilnīgi vai daļēji atsaukt jebkurā laikā, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, norādot datumu, no kura stājas spēkā šāds atsaukums.

(c) Valstīm, kas saskaņā ar šī punkta a) apakšpunktu ir deklarējušas, ka pielikums C.1 tām nav saistošs, obligāti saistošs ir pielikums C.2 Tām, kuras ir deklarējušas, ka pielikums C.1 tām būs saistošs tikai attiecībā uz Līgumslēdzējām Valstīm, kuras pašas ir pieņēmušas minēto pielikumu, attiecībā uz tām Līgumslēdzējām Valstīm, kas nav pieņēmušas pielikumu C.1 obligāti saistošs ir pielikums C.2.

17. (a) Šis protokols stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram ir deponēts piektais ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments.

(b) Visām citām valstīm tas stājas spēkā sešus mēnešus pēc to ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

(c) Viena mēneša laikā pēc šā punkta a) un b) apakšpunktā minētā termiņa beigām, šā protokola Līgumslēdzējām Valstīm jāiesniedz ziņojums Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā par pasākumiem, ko tās veikušas, lai šis protokols būtu pilnībā ievērots.

(d) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija šos ziņojumus nosūta visām šā protokola dalībvalstīm.

18. Protokols, kas pievienots Nolīgumam un ir tā sastāvdaļa, kā paredzēts Nolīguma XVII pantā, kļūst par šā protokola sastāvdaļu un tiks attiecināts uz saistībām, kas izriet no šā protokola, un uz ražojumiem, uz kuriem attiecas šis protokols.

19. (a) Divus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā jebkura Līgumslēdzēja Valsts var šo protokolu denonsēt ar rakstisku dokumentu, ko deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(b) Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc denonsēšanas dokumenta saņemšanas.

(c)Nolīguma denonsēšana saskaņā ar tā XIV pantu automātiski nozīmē arī šā protokola denonsēšanu.

20. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo visām 14. punkta a) apakšpunktā minētajām valstīm, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai par 14. un 15. punktā minēto ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu, par saskaņā ar 16. punktu izdarītajām un atsauktajām deklarācijām, par šā protokola spēkā stāšanās dienām saskaņā ar 17. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī par 19. punktā paredzētajām denonsēšanām.

21. (a) Šo protokolu var pārskatīt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Ģenerālā konference. Tomēr šādi labojumi ir saistoši tikai tām valstīm, kas piekritušas pārstrādātajam protokolam.

(b)Ja Ģenerālā konference pieņem jaunu protokolu, kas pilnīgi vai daļēji maina šo protokolu, un ja vien jaunais protokols nenosaka ko citu, no jaunā protokola spēkā stāšanās dienas pašreizējo protokolu vairs nevar parakstīt, ratificēt, pieņemt un tam nevar pievienoties.

22. Šis protokols nemaina un negroza Nolīgumu.

23. Ar šo A, B, C.1, C.2, D, E, F, G un H pielikums kļūst par šā protokola sastāvdaļu.

24. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu, šo protokolu tā spēkā stāšanās dienā reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas savu valdību vārdā ir parakstījušas šo protokolu.

 

Pielikumi

A pielikums

Grāmatas, izdevumi un dokumenti

(i) Iespiestas grāmatas neatkarīgi no valodas, kādā tās iespiestas, un no tā, cik liels ir ilustrācijām atvēlētais apjoms, tostarp:

(a) greznie izdevumi;

(b) grāmatas, kas iespiestas no manuskripta, kura autors ir importētājvalsts pastāvīgais iedzīvotājs;

(c) zīmēšanas grāmatas un krāsojamās grāmatas bērniem;

(d) skolas vingrinājumu burtnīcas (darba burtnīcas), kurās ir iespiesti teksti un tukšas vietas, kas jāaizpilda skolēniem;

(e) krustvārdu mīklu grāmatas, kurās ir iespiests teksts;

(f) neiesietas ilustrācijas un iespiestas lapas neiesietā vai iesietā formā, kā arī paraugnovilkumi uz papīra vai filmas, ko paredzēts izmantot grāmatu ražošanai.

(ii) Iespiesti nekomerciāli dokumenti vai ziņojumi.

(iii) Šā pielikuma i) un ii) punktā minēto priekšmetu mikroreprodukcijas, kā arī to priekšmetu mikroreprodukcijas, kas uzskaitītas nolīguma A pielikumā no i) līdz vi) punktam.

(iv) Tādu filmu, ierakstu vai citu vizuālu un audio materiālu katalogi, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība.

(v) Kartes un diagrammas, kas attiecas uz tādām zinātnes jomām kā ģeoloģija, zooloģija, botānika, mineraloģija, paleontoloģija, arheoloģija, etnogrāfija, meteoroloģija, klimatoloģija un ģeofizika, kā arī meteoroloģiskās un ģeofiziskās diagrammas.

(vi) Arhitektoniski, rūpnieciski vai inženiertehniski plāni un projekti un to reprodukcijas.

(vii) Bibliogrāfisks informatīvs materiāls, kas paredzēts bezmaksas izplatīšanai.

 

B pielikums

Mākslas darbi un kolekciju priekšmeti, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība

(i) Ar roku darināti zīmējumi un gleznas, neatkarīgi no izmantotā materiāla, tostarp ar roku izgatavotas kopijas, bet izņemot rūpnieciski ražotus dekoratīvus priekšmetus.

(ii) Keramika un mozaīkas uz koka, kas ir mākslas darbu oriģināli.

(iii) Kolekciju priekšmeti un mākslas darbi, ko nosūta galerijām, muzejiem un citām iestādēm, kurām importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas tādus materiālus ieviest bez muitas nodokļiem, ar noteikumu, ka tie netiks tālāk pārdoti.

 

C.1 pielikums

Vizuāli un audio materiāli

(i) Filmas, diafilmas, mikroreprodukcijas un diapozitīvi.

(ii) Skaņu ieraksti.

(iii) Modeļi, maketi un planšetes izglītības, zinātnes vai kultūras jomā, izņemot rotaļlietu modeļus.

(iv) Citi vizuāli un audio materiāli, piemēram:

(a) videolentes, kineskopa filmas, video diski, videogrammas un citas formas vizuālie un skaņu ieraksti;

(b) mikrokartes, mikrofišas un magnētiski vai citādi informācijas glabāšanas līdzekļi, kas nepieciešami datorizētiem informācijas un dokumentācijas pakalpojumiem;

(c) mācību programmu materiāli, kas var būt komplektā, ar atbilstošajiem iespiestajiem materiāliem, tostarp videokasetēm un audiokasetēm;

(d) caurspīdīgās plēves, tostarp tās, kas paredzētas tiešai projekcijai vai izmantojot optiskas ierīces;

(e) lāzerprojektoru hologrammas;

(f) dabiska lieluma maketi vai abstraktu jēdzienu, piemēram, molekulāro struktūru vai matemātikas formulu vizualizācijas;

(g) multivides komplekti;

(h) materiāli, kas paredzēti tūrisma attīstības veicināšanai, tostarp privātu uzņēmumu ražoti materiāli, kas domāti, lai mudinātu cilvēkus doties tūrisma ceļojumos ārpus importētājvalsts.

(Šajā C.1 pielikumā uzskaitītie izņēmumi neattiecas uz:

(a) nelietotiem mikroreprodukcijas materiāliem un nelietotu vizuālo un audio ierakstu materiāliem un to īpašo iepakojumu, kā kasetēm, spolēm, ruļļiem;

(b) vizuālajiem un audio ierakstiem, ko ražojis kāds privāts komerciāls uzņēmums, galvenokārt reklāmas nolūkos, izņemot iv) punkta h) apakšpunktā minētos materiālus tūrisma veicināšanai;

(c) vizuālajiem un audio materiāliem, kuros reklāmas materiāls aizņem vairāk par 25 % no laika. Attiecībā uz iv) punkta h) apakšpunktā minētajiem materiāliem tūrisma veicināšanai, šie procenti attiecināmi tikai uz privātu komerciālu reklāmu.)

 

C.2 pielikums

Vizuāli un audio materiāli, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība

Vizuāli un audio materiāli, kam ir izglītojoša, zinātniska vai kultūras vērtība, ko ieved organizācija (tostarp raidorganizācijas un televīzijas, ja to atļāvusi importētājvalsts) vai jebkura cita valsts vai privāta iestāde, vai apvienība, kurai importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus materiālus ievest bez muitas nodokļiem, kā arī, ja šos materiālus sagatavojusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai kāda no tās specializētajām aģentūrām, un tie ir:

(i) filmas, diafilmas, mikrofilmas un diapozitīvi;

(ii) kinohronikas (ar skaņu celiņu vai bez tā), kurās attēloti ievešanas laikā aktuāli notikumi un ko ieved vai nu eksponētu un attīstītu negatīvu veidā, vai eksponētu un attīstītu pozitīvu veidā, ar noteikumu, ka kopēšanas nolūkiem bez nodevu maksāšanas var ievest divas katra materiāla kopijas;

(iii) filmu arhīvu materiāli (ar skaņu celiņiem vai bez tiem), kas paredzēti lietošanai saistībā ar kinohronikām;

(iv) izklaides filmas, kas īpaši piemērotas bērniem un jauniešiem;

(v) skaņu ieraksti;

(vi) videolentes, kineskopa filmas, videodiski, videogrammas un citas formas vizuālie un skaņu ieraksti;

(vii) mikrokartes, mikrofišas un magnētiski vai citādi informācijas glabāšanas līdzekļi, kas nepieciešami datorizētiem informācijas un dokumentācijas pakalpojumiem;

(viii) mācību programmu materiālus, kas var būt komplektā, ar atbilstošiem iespiestajiem materiāliem, tostarp videokasetes un audiokasetes;

(ix) caurspīdīgas plēves, tostarp tādas, kas paredzētas tiešai projekcijai vai ar optiskām ierīcēm;

(x) lāzerprojektoru hologrammas;

(xi) dabiska lieluma maketi vai abstraktu jēdzienu, piemēram, molekulāro struktūru vai matemātikas formulu, vizualizācijas;

(xii) multivides komplekti.

 

D pielikums

Zinātniski instrumenti vai aparāti

(i) Zinātniski instrumenti vai aparāti, ar noteikumu, ka:

(a) šādi zinātniskie instrumenti vai aparāti tiek sūtīti privātām vai valsts zinātnes vai izglītības iestādēm, kurām importētājvalsts kompetentās iestādes atļāvušas šādus priekšmetus ievest bez muitas nodokļiem, un ar noteikumu, ka to lietošanu kontrolē un par to atbild minētās iestādes;

(b) importētājvalstī netiek ražoti ekvivalentas zinātniskas vērtības instrumenti vai aparāti.

(ii) rezerves daļas, detaļas vai īpaši šiem zinātniskajiem instrumentiem vai parātiem paredzētie piederumi, ar noteikumu, ka šīs rezerves daļas, detaļas vai piederumi tiek ievesti reizē ar šiem instrumentiem vai aparātiem, vai, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams noteikt, ka tie ir paredzēti instrumentiem vai aparātiem, kuri ievesti bez muitas nodokļiem vai kurus ir tiesības ievest bez muitas nodokļiem.

(iii) instrumenti, ko izmanto, lai uzturētu kārtībā, pārbaudītu, kalibrētu vai labotu zinātniskus instrumentus, ar noteikumu, ka šie instrumenti tiek ievesti reizē ar zinātniskiem instrumentiem vai aparātiem, vai, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams noteikt, ka tie ir paredzēti tieši tiem instrumentiem vai aparātiem, kuri iepriekš ievesti bez muitas nodokļiem vai kurus ir tiesības ievest bez muitas nodokļiem, turklāt ar noteikumu, ka ekvivalentas zinātniskas vērtības instrumenti netiek ražoti importētājvalstī.

 

E pielikums

Neredzīgajiem un citiem invalīdiem paredzēti priekšmeti

(i) Visi priekšmeti, kuri īpaši paredzēti, lai izkoptu neredzīgo spējas izglītības, zinātnes un kultūras jomā, un kurus tieši ieved iestādes vai organizācijas, kas nodarbojas ar neredzīgo izglītošanu vai aprūpi un kurām importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus priekšmetus ievest bez muitas nodokļiem, tostarp:

(a) ierakstītas grāmatas (diskus, kasetes vai citas formas skaņu ierakstus) un grāmatas lielā drukā;

(b) atskaņotājus un kasešu atskaņotājus, kas ir īpaši veidoti vai pielāgoti neredzīgajiem vai citiem invalīdiem un ir nepieciešami ierakstīto grāmatu atskaņošanai;

(c) aprīkojumu, ar kura palīdzību neredzīgie vai vājredzīgie var lasīt parastus iespieddarbus, piemēram, elektroniskās lasīšanas ierīces, televīzijas attēlu palielinātājus un optiskos palīglīdzekļus;

(d) aprīkojumu mehāniskai vai datorizētai Braila raksta un ierakstītu materiālu ražošanai, piemēram, stereo rakstāmmašīnas, elektroniskais Brails, pārraidīšanas un iespiešanas iekārtas; Braila datortermināli un displeji;

(e) Braila papīrs; magnētiskās lentes un kasetes Braila un ierakstīto grāmatu ražošanai;

(f) palīglīdzekļi neredzīgo pārvietošanās spēju uzlabošanai, piemēram, elektroniskās orientēšanās ierīces un šķēršļu noteikšanas ierīces, kā arī baltie spieķi;

(g) tehniski palīglīdzekļi neredzīgo izglītošanai, rehabilitācijai, arodmācībai un nodarbināšanai, piemēram, Braila pulksteņi, Braila rakstāmmašīnas, mācīšanas un mācību palīglīdzekļi, spēles un citi instrumenti, kas īpaši pielāgoti neredzīgajiem.

(ii) Visi materiāli, kas īpaši paredzēti fizisko vai garīgo invalīdu izglītības, nodarbinātības un socializācijas uzlabošanai un kurus tieši ieved iestādes vai organizācijas, kas nodarbojas ar šādu personu izglītošanu vai aprūpi un kam importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus materiālus ievest bez muitas nodokļiem, ar nosacījumu, ka līdzvērtīgi priekšmeti netiek ražoti importētājvalstī.

 

F pielikums

Sporta inventārs

Sporta inventārs, kas paredzēts tikai un vienīgi amatieru sporta apvienībām vai grupām, kurām importētājvalsts kompetentās iestādes ir atļāvušas šādus priekšmetus ievest bez muitas nodokļiem, ar nosacījumu, ka līdzvērtīgi materiāli netiek ražoti importētājvalstī.

 

G pielikums

Mūzikas instrumenti un piederumi

Mūzikas instrumenti un citi mūzikas piederumi, kas paredzēti tikai kultūras iestādēm vai mūzikas skolām, kurām importētājvalsts kompetentās iestādes atļāvušas šādus priekšmetus ievest bez muitas nodokļiem, ar nosacījumu, ka līdzvērtīgi instrumenti vai iekārtas netiek ražotas importētājvalstī.

 

H pielikums

Materiāli un mašīnas, ko izmanto grāmatu, izdevumu un dokumentu ražošanai

(i) Materiāli, ko izmanto grāmatu, izdevumu un dokumentu ražošanai (papīra masa, pārstrādāts papīrs, avīžpapīrs un citāds papīrs, ko izmanto iespiešanai, tipogrāfijas krāsa, līme utt.).

(ii) Iekārtas papīra masas un papīra apstrādāšanai, kā arī iespiešanas un iesiešanas mašīnas, ar nosacījumu, ka līdzvērtīgas tehniskas kvalitātes mašīnas netiek ražotas importētājvalstī.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 26.11.1976.
Stājas spēkā:
 20.05.2002.
Pievienošanās:
 20.11.2001.
Pieņemšanas vieta: 
Nairobi
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 110, 20.07.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1088
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"