Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto
Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma
imunitāti no jurisdikcijas
1.pants. 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju
Organizācijas Konvencija par valstu un to īpašuma imunitāti no
jurisdikcijas (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta
un apstiprināta.
2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē
Tieslietu ministrija.
3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 30.pantā
noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu
valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 5.decembrī.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 20.decembrī
The present Convention was adopted
during the meeting of the General Assembly of 2 December
2004.
United Nations
Convention on Jurisdictional Immunities of States and Their
Property
The States Parties to the present Convention,
Considering that the jurisdictional immunities of States and
their property are generally accepted as a principle of customary
international law,
Having in mind the principles of international law embodied in
the Charter of the United Nations,
Believing that an international convention on the
jurisdictional immunities of States and their property would
enhance the rule of law and legal certainty, particularly in
dealings of States with natural or juridical persons, and would
contribute to the codification and development of international
law and the harmonization of practice in this area,
Taking into account developments in State practice with regard
to the jurisdictional immunities of States and their
property,
Affirming that the rules of customary international law
continue to govern matters not regulated by the provisions of the
present Convention,
Have agreed as follows:
Part I
Introduction
Article 1
Scope of the present Convention
The present Convention applies to the immunity of a State and
its property from the jurisdiction of the courts of another
State.
Article 2
Use of terms
1. For the purposes of the present Convention:
(a) "court" means any organ of a State,
however named, entitled to exercise judicial functions;
(b) "State" means:
(i) the State and its various organs of government;
(ii) constituent units of a federal State or political
subdivisions of the State, which are entitled to perform acts in
the exercise of sovereign authority, and are acting in that
capacity;
(iii) agencies or instrumentalities of the State or other
entities, to the extent that they are entitled to perform and are
actually performing acts in the exercise of sovereign authority
of the State;
(iv) representatives of the State acting in that capacity;
(c) "commercial transaction" means:
(i) any commercial contract or transaction for the sale of
goods or supply of services;
(ii) any contract for a loan or other transaction of a
financial nature, including any obligation of guarantee or of
indemnity in respect of any such loan or transaction;
(iii) any other contract or transaction of a commercial,
industrial, trading or professional nature, but not including a
contract of employment of persons.
2. In determining whether a contract or transaction is a
"commercial transaction" under paragraph 1 (c),
reference should be made primarily to the nature of the contract
or transaction, but its purpose should also be taken into account
if the parties to the contract or transaction have so agreed, or
if, in the practice of the State of the forum, that purpose is
relevant to determining the non-commercial character of the
contract or transaction.
3. The provisions of paragraphs 1 and 2 regarding the use of
terms in the present Convention are without prejudice to the use
of those terms or to the meanings which may be given to them in
other international instruments or in the internal law of any
State.
Article 3
Privileges and immunities not affected by the present
Convention
1. The present Convention is without prejudice to the
privileges and immunities enjoyed by a State under international
law in relation to the exercise of the functions of:
(a) its diplomatic missions, consular posts, special
missions, missions to international organizations
or delegations to organs of international organizations or to
international conferences; and
(b) persons connected with them.
2. The present Convention is without prejudice to privileges
and immunities accorded under international law to heads of State
ratione personae.
3. The present Convention is without prejudice to the
immunities enjoyed by a State under international law with
respect to aircraft or space objects owned or operated by a
State.
Article 4
Non-retroactivity of the present Convention
Without prejudice to the application of any rules set forth in
the present Convention to which jurisdictional immunities of
States and their property are subject under international law
independently of the present Convention, the present Convention
shall not apply to any question of jurisdictional immunities of
States or their property arising in a proceeding instituted
against a State before a court of another State prior to the
entry into force of the present Convention for the States
concerned.
Part II
General principles
Article 5
State immunity
A State enjoys immunity, in respect of itself and its
property, from the jurisdiction of the courts of another State
subject to the provisions of the present Convention.
Article 6
Modalities for giving effect to State immunity
1. A State shall give effect to State immunity under article 5
by refraining from exercising jurisdiction in a proceeding before
its courts against another State and to that end shall ensure
that its courts determine on their own initiative that the
immunity of that other State under article 5 is respected.
2. A proceeding before a court of a State shall be considered
to have been instituted against another State if that other
State:
(a) is named as a party to that proceeding; or
(b) is not named as a party to the proceeding but the
proceeding in effect seeks to affect the property, rights,
interests or activities of that other State.
Article 7
Express consent to exercise of jurisdiction
1. A State cannot invoke immunity from jurisdiction in a
proceeding before a court of another State with regard to a
matter or case if it has expressly consented to the exercise of
jurisdiction by the court with regard to the matter or case:
(a) by international agreement;
(b) in a written contract; or
(c) by a declaration before the court or by a written
communication in a specific proceeding.
2. Agreement by a State for the application of the law of
another State shall not be interpreted as consent to the exercise
of jurisdiction by the courts of that other State.
Article 8
Effect of participation in a proceeding before a court
1. A State cannot invoke immunity from jurisdiction in a
proceeding before a court of another State if it has:
(a) itself instituted the proceeding; or
(b) intervened in the proceeding or taken any other
step relating to the merits. However, if the State satisfies the
court that it could not have acquired knowledge of facts on which
a claim to immunity can be based until after it took such a step,
it can claim immunity based on those facts, provided it does so
at the earliest possible moment.
2. A State shall not be considered to have consented to the
exercise of jurisdiction by a court of another State if it
intervenes in a proceeding or takes any other step for the sole
purpose of:
(a) invoking immunity; or
(b) asserting a right or interest in property at issue
in the proceeding.
3. The appearance of a representative of a State before a
court of another State as a witness shall not be interpreted as
consent by the former State to the exercise of jurisdiction by
the court.
4. Failure on the part of a State to enter an appearance in a
proceeding before a court of another State shall not be
interpreted as consent by the former State to the exercise of
jurisdiction by the court.
Article 9
Counterclaims
1. A State instituting a proceeding before a court of another
State cannot invoke immunity from the jurisdiction of the court
in respect of any counterclaim arising out of the same legal
relationship or facts as the principal claim.
2. A State intervening to present a claim in a proceeding
before a court of another State cannot invoke immunity from the
jurisdiction of the court in respect of any counterclaim arising
out of the same legal relationship or facts as the claim
presented by the State.
3. A State making a counterclaim in a proceeding instituted
against it before a court of another State cannot invoke immunity
from the jurisdiction of the court in respect of the principal
claim.
Part III
Proceedings in which State immunity cannot be invoked
Article 10
Commercial transactions
1. If a State engages in a commercial transaction with a
foreign natural or juridical person and, by virtue of the
applicable rules of private international law, differences
relating to the commercial transaction fall within the
jurisdiction of a court of another State, the State cannot invoke
immunity from that jurisdiction in a proceeding arising out of
that commercial transaction.
2. Paragraph 1 does not apply:
(a) in the case of a commercial transaction between States;
or
(b) if the parties to the commercial transaction have
expressly agreed otherwise.
3. Where a State enterprise or other entity established by a
State which has an independent legal personality and is capable
of:
(a) suing or being sued; and
(b) acquiring, owning or possessing and disposing of
property, including property which that State has authorized it
to operate or manage, is involved in a proceeding which relates
to a commercial transaction in which that entity is engaged, the
immunity from jurisdiction enjoyed by that State shall not be
affected.
Article 11
Contracts of employment
1. Unless otherwise agreed between the States concerned, a
State cannot invoke immunity from jurisdiction before a court of
another State which is otherwise competent in a proceeding which
relates to a contract of employment between the State and an
individual for work performed or to be performed, in whole or in
part, in the territory of that other State.
2. Paragraph 1 does not apply if:
(a) the employee has been recruited to perform
particular functions in the exercise of governmental
authority;
(b) the employee is:
(i) a diplomatic agent, as defined in the Vienna Convention
on
Diplomatic Relations of 1961;
(ii) a consular officer, as defined in the Vienna Convention
on
Consular Relations of 1963;
(iii) a member of the diplomatic staff of a permanent mission
to an international organization or of a special mission, or is
recruited to represent a State at an international conference;
or
(iv) any other person enjoying diplomatic immunity;
(c) the subject-matter of the proceeding is the
recruitment, renewal of employment or reinstatement of an
individual;
(d) the subject-matter of the proceeding is the
dismissal or termination of employment of an individual and, as
determined by the head of State, the head of Government or the
Minister for Foreign Affairs of the employer State, such a
proceeding would interfere with the security interests of that
State;
(e) the employee is a national of the employer State at
the time when the proceeding is instituted, unless this person
has the permanent residence in the State of the forum; or
(f) the employer State and the employee have otherwise
agreed in writing, subject to any considerations of public policy
conferring on the courts of the State of the forum exclusive
jurisdiction by reason of the subject-matter of the
proceeding.
Article 12
Personal injuries and damage to property
Unless otherwise agreed between the States concerned, a State
cannot invoke immunity from jurisdiction before a court of
another State which is otherwise competent in a proceeding which
relates to pecuniary compensation for death or injury to the
person, or damage to or loss of tangible property, caused by an
act or omission which is alleged to be attributable to the State,
if the act or omission occurred in whole or in part in the
territory of that other State and if the author of the act or
omission was present in that territory at the time of the act or
omission.
Article 13
Ownership, possession and use of property
Unless otherwise agreed between the States concerned, a State
cannot invoke immunity from jurisdiction before a court of
another State which is otherwise competent in a proceeding which
relates to the determination of:
(a) any right or interest of the State in, or its possession
or use of, or any obligation of the State arising out of its
interest in, or its possession or use of, immovable property
situated in the State of the forum;
(,b) any right or interest of the State in movable or
immovable property arising by way of succession, gift or bona
vacantia; or
(c) any right or interest of the State in the
administration of property, such as trust property, the estate of
a bankrupt or the property of a company in the event of its
winding up.
Article 14
Intellectual and industrial property
Unless otherwise agreed between the States concerned, a State
cannot invoke immunity from jurisdiction before a court of
another State which is otherwise competent in a proceeding which
relates to:
(a) the determination of any right of the State in a
patent, industrial design, trade name or business name,
trademark, copyright or any other form of intellectual or
industrial property which enjoys a measure of legal protection,
even if provisional, in the State of the forum; or
(b) an alleged infringement by the State, in the
territory of the State of the forum, of a right of the nature
mentioned in subparagraph (a) which belongs to a third person and
is protected in the State of the forum.
Article 15
Participation in companies or other collective bodies
1. A State cannot invoke immunity from jurisdiction before a
court of another State which is otherwise competent in a
proceeding which relates to its participation in a company or
other collective body, whether incorporated or unincorporated,
being a proceeding concerning the relationship between the State
and the body or the other participants therein, provided that the
body:
(a) has participants other than States or international
organizations; and
(b) is incorporated or constituted under the law of the
State of the forum or has its seat or principal place of business
in that State.
2. A State can, however, invoke immunity from jurisdiction in
such a proceeding if the States concerned have so agreed or if
the parties to the dispute have so provided by an agreement in
writing or if the instrument establishing or regulating the body
in question contains provisions to that effect.
Article 16
Ships owned or operated by a State
1. Unless otherwise agreed between the States concerned, a
State which owns or operates a ship cannot invoke immunity from
jurisdiction before a court of another State which is otherwise
competent in a proceeding which relates to the operation of that
ship if, at the time the cause of action arose, the ship was used
for other than government non-commercial purposes.
2. Paragraph 1 does not apply to warships, or naval
auxiliaries, nor does it apply to other vessels owned or operated
by a State and used, for the time being, only on government
non-commercial service.
3. Unless otherwise agreed between the States concerned, a
State cannot invoke immunity from jurisdiction before a court of
another State which is otherwise competent in a proceeding which
relates to the carriage of cargo on board a ship owned or
operated by that State if, at the time the cause of action arose,
the ship was used for other than government non-commercial
purposes.
4. Paragraph 3 does not apply to any cargo carried on board
the ships referred to in paragraph 2, nor does it apply to any
cargo owned by a State and used or intended for use exclusively
for government non-commercial purposes.
5. States may plead all measures of defence, prescription and
limitation of liability which are available to private ships and
cargoes and their owners.
6. If in a proceeding there arises a question relating to the
government and non-commercial character of a ship owned or
operated by a State or cargo owned by a State, a certificate
signed by a diplomatic representative or other competent
authority of that State and communicated to the court shall serve
as evidence of the character of that ship or cargo.
Article 17
Effect of an arbitration agreement
If a State enters into an agreement in writing with a foreign
natural or juridical person to submit to arbitration differences
relating to a commercial transaction, that State cannot invoke
immunity from jurisdiction before a court of another State which
is otherwise competent in a proceeding which relates to:
(a) the validity, interpretation or application of the
arbitration agreement;
(b) the arbitration procedure; or
(c) the confirmation or the setting aside of the award,
unless the arbitration agreement otherwise provides.
Part IV
State immunity from measures of constraint in connection with
proceedings before a court
Article 18
State immunity from pre-judgment measures of
constraint
No pre-judgment measures of constraint, such as attachment or
arrest, against property of a State may be taken in connection
with a proceeding before a court of another State unless and
except to the extent that:
(a) the State has expressly consented to the taking of
such measures as indicated:
(i) by international agreement;
(ii) by an arbitration agreement or in a written contract;
or
(iii) by a declaration before the court or by a written
communication after a dispute between the parties has arisen;
or
(b) the State has allocated or earmarked property for
the satisfaction of the claim which is the object of that
proceeding.
Article 19
State immunity from post-judgment measures of
constraint
No post-judgment measures of constraint, such as attachment,
arrest or execution, against property of a State may be taken in
connection with a proceeding before a court of another State
unless and except to the extent that:
(a) the State has expressly consented to the taking of
such measures as indicated:
(i) by international agreement;
(ii) by an arbitration agreement or in a written contract;
or
(iii) by a declaration before the court or by a written
communication after a dispute between the parties has arisen;
or
(b) the State has allocated or earmarked property for
the satisfaction of the claim which is the object of that
proceeding; or
(c) it has been established that the property is
specifically in use or intended for use by the State for other
than government non-commercial purposes and is in the territory
of the State of the forum, provided that post-judgment measures
of constraint may only be taken against property that has a
connection with the entity against which the proceeding was
directed.
Article 20
Effect of consent to jurisdiction to measures of
constraint
Where consent to the measures of constraint is required under
articles 18 and 19, consent to the exercise of jurisdiction under
article 7 shall not imply consent to the taking of measures of
constraint.
Article 21
Specific categories of property
1. The following categories, in particular, of property of a
State shall not be considered as property specifically in use or
intended for use by the State for other than government
non-commercial purposes under article 19, subparagraph (c):
(a) property, including any bank account, which is used
or intended for use in the performance of the functions of the
diplomatic mission of the State or its consular posts, special
missions, missions to international organizations or delegations
to organs of international organizations or to international
conferences;
(b) property of a military character or used or
intended for use in the performance of military functions;
(c) property of the central bank or other monetary
authority of the State;
(d) property forming part of the cultural heritage of
the State or part of its archives and not placed or intended to
be placed on sale;
(e) property forming part of an exhibition of objects
of scientific, cultural or historical interest and not placed or
intended to be placed on sale.
2. Paragraph 1 is without prejudice to article 18 and article
19, subparagraphs (a) and (b).
Part V
Miscellaneous provisions
Article 22
Service of process
1. Service of process by writ or other document instituting
a
proceeding against a State shall be effected:
(a) in accordance with any applicable international
convention binding on the State of the forum and the State
concerned; or
(b) in accordance with any special arrangement for
service between the claimant and the State concerned, if not
precluded by the law of the State of the forum; or
(c) in the absence of such a convention or special
arrangement:
(i) by transmission through diplomatic channels to the
Ministry of Foreign Affairs of the State concerned; or
(ii) by any other means accepted by the State concerned, if
not precluded by the law of the State of the forum.
2. Service of process referred to in paragraph 1 (c) (i) is
deemed to have been effected by receipt of the documents by the
Ministry of Foreign Affairs.
3. These documents shall be accompanied, if necessary, by a
translation into the official language, or one of the official
languages, of the State concerned.
4. Any State that enters an appearance on the merits in a
proceeding instituted against it may not thereafter assert that
service of process did not comply with the provisions of
paragraphs 1 and 3.
Article 23
Default judgment
1. A default judgment shall not be rendered against a State
unless
the court has found that:
(a) the requirements laid down in article 22,
paragraphs 1 and 3, have
been complied with;
(b) a period of not less than four months has expired from the
date on which the service of the writ or other document
instituting a proceeding has been effected or deemed to have been
effected in accordance with article 22, paragraphs 1 and 2;
and
(c) the present Convention does not preclude it from
exercising jurisdiction.
2. A copy of any default judgment rendered against a State,
accompanied if necessary by a translation into the official
language or one of the official languages of the State concerned,
shall be transmitted to it through one of the means specified in
article 22, paragraph 1, and in accordance with the provisions of
that paragraph.
3. The time-limit for applying to have a default judgment set
aside shall not be less than four months and shall begin to run
from the date on which the copy of the judgment is received or is
deemed to have been received by the State concerned.
Article 24
Privileges and immunities during court proceedings
1. Any failure or refusal by a State to comply with an order
of a court of another State enjoining it to perform or refrain
from performing a specific act or to produce any document or
disclose any other information for the purposes of a proceeding
shall entail no consequences other than those which may result
from such conduct in relation to the merits of the case. In
particular, no fine or penalty shall be imposed on the State by
reason of such failure or refusal.
2. A State shall not be required to provide any security, bond
or deposit, however described, to guarantee the payment of
judicial costs or expenses in any proceeding to which it is a
respondent party before a court of another State.
Part VI
Final clauses
Article 25
Annex
The annex to the present Convention forms an integral part of
the Convention.
Article 26
Other international agreements
Nothing in the present Convention shall affect the rights and
obligations of States Parties under existing international
agreements which relate to matters dealt with in the present
Convention as between the parties to those agreements.
Article 27
Settlement of disputes
1. States Parties shall endeavour to settle disputes
concerning the interpretation or application of the present
Convention through negotiation.
2. Any dispute between two or more States Parties concerning
the interpretation or application of the present Convention which
cannot be settled through negotiation within six months shall, at
the request of any of those States Parties, be submitted to
arbitration. If, six months after the date of the request for
arbitration, those States Parties are unable to agree on the
organization of the arbitration, any of those States Parties may
refer the dispute to the International Court of Justice by
request in accordance with the Statute of the Court.
3. Each State Party may, at the time of signature,
ratification, acceptance or approval of, or accession to, the
present Convention, declare that it does not consider itself
bound by paragraph 2. The other States Parties shall not be bound
by paragraph 2 with respect to any State Party which has made
such a declaration.
4. Any State Party that has made a declaration in accordance
with paragraph 3 may at any time withdraw that declaration by
notification to the Secretary-General of the United Nations.
Article 28
Signature
The present Convention shall be open for signature by all
States until 17 January 2007, at United Nations Headquarters, New
York.
Article 29
Ratification, acceptance, approval or accession
1. The present Convention shall be subject to ratification,
acceptance or approval.
2. The present Convention shall remain open for accession by
any State.
3. The instruments of ratification, acceptance, approval or
accession shall be deposited with the Secretary-General of the
United Nations.
Article 30
Entry into force
1. The present Convention shall enter into force on the
thirtieth day following the date of deposit of the thirtieth
instrument of ratification, acceptance, approval or accession
with the Secretary- General of the United Nations.
2. For each State ratifying, accepting, approving or acceding
to the present Convention after the deposit of the thirtieth
instrument of ratification, acceptance, approval or accession,
the Convention shall enter into force on the thirtieth day after
the deposit by such State of its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession.
Article 31
Denunciation
1. Any State Party may denounce the present Convention by
written notification to the Secretary-General of the United
Nations.
2. Denunciation shall take effect one year following the date
on which notification is received by the Secretary-General of the
United Nations. The present Convention shall, however, continue
to apply to any question of jurisdictional immunities of States
or their property arising in a proceeding instituted against a
State before a court of another State prior to the date on which
the denunciation takes effect for any of the States
concerned.
3. The denunciation shall not in any way affect the duty of
any State Party to fulfil any obligation embodied in the present
Convention to which it would be subject under international law
independently of the present Convention.
Article 32
Depositary and notifications
1. The Secretary-General of the United Nations is designated
the depositary of the present Convention.
2. As depositary of the present Convention, the
Secretary-General of the United Nations shall inform all States
of the following:
(a) signatures of the present Convention and the deposit of
instruments of ratification, acceptance, approval or accession or
notifications of denunciation, in accordance with articles 29 and
31;
(,b) the date on which the present Convention will enter into
force, in accordance with article 30;
(c) any acts, notifications or communications relating
to the present Convention.
Article 33
Authentic texts
The Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish
texts of the present Convention are equally authentic.
IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, being duly authorized
thereto by their respective Governments, have signed this
Convention opened for signature at United Nations Headquarters in
New York on 17 January 2005.
Annex to the
Convention
Understandings with respect to certain provisions of the
Convention
The present annex is for the purpose of setting out
understandings relating to the provisions concerned.
With respect to article 10
The term "immunity" in article 10 is to be
understood in the context of the present Convention as a
whole.
Article 10, paragraph 3, does not prejudge the question of
"piercing the corporate veil", questions relating to a
situation where a State entity has deliberately misrepresented
its financial position or subsequently reduced its assets to
avoid satisfying a claim, or other related issues.
With respect to article 11
The reference in article 11, paragraph 2 (d), to the
"security interests" of the employer State is intended
primarily to address matters of national security and the
security of diplomatic missions and consular posts.
Under article 41 of the 1961 Vienna Convention on Diplomatic
Relations and article 55 of the 1963 Vienna Convention on
Consular Relations, all persons referred to in those articles
have the duty to respect the laws and regulations, including
labour laws, of the host country. At the same time, under article
38 of the 1961 Vienna Convention on Diplomatic Relations and
article 71 of the 1963 Vienna Convention on Consular Relations,
the receiving State has a duty to exercise its jurisdiction in
such a manner as not to interfere unduly with the performance of
the functions of the mission or the consular post.
With respect to articles 13 and
14
The expression "determination" is used to refer not
only to the ascertainment or verification of the existence of the
rights protected, but also to the evaluation or assessment of the
substance, including content, scope and extent, of such
rights.
With respect to article 17
The expression "commercial transaction" includes
investment matters.
With respect to article 19
The expression "entity" in subparagraph (c) means
the State as an independent legal personality, a constituent unit
of a federal State, a subdivision of a State, an agency or
instrumentality of a State or other entity, which enjoys
independent legal personality.
The words "property that has a connection with the
entity" in subparagraph (c) are to be understood as broader
than ownership or possession.
Article 19 does not prejudge the question of "piercing
the corporate veil", questions relating to a situation where
a State entity has deliberately misrepresented its financial
position or subsequently reduced its assets to avoid satisfying a
claim, or other related issues.
Pieņemta ANO Ģenerālajā Asamblejā
2004. gada 2. decembrī.
APVIENOTO NĀCIJU
ORGANIZĀCIJAS KONVENCIJA PAR VALSTU UN TO ĪPAŠUMA IMUNITĀTI NO
JURISDIKCIJAS
Šīs konvencijas dalībvalstis,
Uzskatīdamas, ka valstu un to īpašuma imunitāte no
jurisdikcijas tiek vispāratzīta kā starptautisko paražu tiesību
princips,
Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos
starptautisko tiesību principus,
Būdamas pārliecinātas, ka starptautiskā konvencija par valstu
un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas varētu uzlabot
tiesiskumu un juridisko noteiktību, jo īpaši valstu darījumos ar
fiziskām un juridiskajām personām, kā arī veicinātu starptautisko
tiesību kodifikāciju, attīstību un saskaņotības praksi šajā
jomā
Ņemot vērā valstu praksi jautājumos par Valstu un to īpašuma
imunitāti no jurisdikcijas;
Apstiprinot, ka starptautisko paražu tiesību normas turpinās
noteikt jautājumus, ko nereglamentē šī konvencija noteikumi,
Ir vienojušās par sekojušo:
I SADAĻA
IEVADS
1. pants
Konvencijas darbības joma
Šī Konvencija attiecas uz Dalībvalsts un tās īpašuma imunitāti
no citu valstu tiesu jurisdikcijas.
2. pants
Terminu lietojums
1. Šīs Konvencijas izpratnē:
(a) "tiesa" nozīmē jebkuru valsts institūciju
neatkarīgi no nosaukuma, kurai ir tiesības īstenot tiesas
spriešanas funkcijas;
(b) "valsts" nozīmē:
(i) valsti un tās dažādas valdības institūcijas;
(ii) federālas valsts sastāvdaļas vai valsts politiskas
apakšvienības, kam ir tiesības īstenot suverēno varu un kas to
īsteno;
(iii) valsts aģentūras un varas īstenošanas mehānismi, un
institūcijas tiktāl, ciktāl tās ir tiesīgas veikt un veic
darbības suverēnas valsts uzdevumā;
(iv) valsts amatpersonas, kas darbojas šādā statusā;
(c) "komerciāls darījums" nozīmē:
(i) jebkurš komerciāls līgums vai darījums preču vai
pakalpojumu tirdzniecībā;
(ii) jebkurš aizdevuma līgums vai cits finansiālas dabas
darījums, ietverot jebkuru galvojuma vai garantijas pienākumu, ko
nosaka šāds aizdevuma līgums vai darījums;
(iii) jebkurš cits komerciāls, industriāls, tirdzniecības vai
profesionāls līgums vai darījums, neietverot darba līgumus.
2. Lai noteiktu, vai līgums vai darījums ir uzskatāms par
"komerciālu darījumu" konvencijas 1. punkta (c)
apakšpunkta izpratnē, pirmkārt, jānosaka līguma vai darījuma
veids, taču jāņem vērā arī darījuma mērķis, ja abas darījuma
puses par to ir vienojušās, vai arī, ja uzņemošās valsts praksē
šāds darījuma mērķis tiek ņemts vērā, lai noteiktu līguma vai
darījuma nekomerciālo raksturu.
3. Šī panta 1. un 2. punkta nosacījumi attiecībā uz terminu
lietošanu šajā konvencijā neierobežo šo terminu lietošanu vai
nozīmes, kuras tiem piešķirtas citos starptautiskos instrumentos
vai dalībvalstu tiesību aktos.
3. pants
Privilēģijas un imunitātes, kuras Konvencija
neierobežo
1. Šī Konvencija neierobežo privilēģijas un imunitātes, kuras
dalībvalstij paredzētas starptautiskajās tiesībās attiecībā uz
tām funkcijām, kuras īsteno:
(a) valsts diplomātiskās misijas, konsulārās iestādes, īpašās
misijas, misijas starptautiskās organizācijās, vai delegācijas
starptautisko organizāciju iestādēs vai starptautiskās
konferencēs; un
(b) ar tām saistītas personas.
2. Šī Konvencija neierobežo tās privilēģijas un imunitātes,
kas starptautiskajās tiesībās noteiktas valstu vadītājiem
rationae personae.
3. Šī Konvencija neierobežo tās privilēģijas un imunitātes,
kuras bauda Dalībvalsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām
attiecībā uz gaisa kuģiem vai kosmosa kuģiem, kuri pieder
Dalībvalstij vai kurus ekspluatē Dalībvalsts.
4. pants
Šīs Konvencijas piemērošana bez atpakaļejoša spēka
Neskarot nevienu tādu šīs Konvencijas nosacījumu piemērošanu,
kuri starptautisko tiesību ietvaros un neatkarīgi no šīs
Konvencijas attiecas uz valstu un to īpašuma imunitāti no
jurisdikcijas, šī Konvencija nav attiecināma uz nevienu
jautājumu, saistītu ar valstu un to īpašuma imunitāti no
jurisdikcijas, kurš radies tiesas procesā, uzsāktā pret
Dalībvalsti citas Dalībvalsts tiesā pirms šī Konvencija stājusies
spēkā attiecīgajām valstīm.
II SADAĻA
VISPĀRĒJI PRINCIPI
5. pants
Valstu imunitāte
Valsts attiecībā uz sevi un savu īpašumu bauda imunitāti no
citu valstu tiesu jurisdikcijas saskaņā ar šīs Konvencijas
nosacījumiem.
6. pants
Valstu imunitātes nodrošināšanas kārtība
1. Dalībvalsts nodrošina 5. pantā paredzēto valsts imunitāti,
atturoties īstenot jurisdikciju, savās tiesās izskatot lietas,
kas ierosinātas pret otru Dalībvalsti, un šajā nolūkā panāk, ka
tiesas pēc savas iniciatīvas pieņem nolēmumus, ievērojot citas
Dalībvalsts imunitāti, kā paredz 5. pants.
2. Tiesas process kādas Dalībvalsts tiesā uzskatāms par
uzsāktu pret otru Dalībvalsti, ja šī otra Dalībvalsts:
(a) norādīta kā viena no šī tiesas procesa pusēm; vai
(b) nav norādīta kā viena no tiesas procesa pusēm, taču
attiecīgā tiesas procesa mērķis ir ietekmēt šīs otras valsts
īpašumu, tiesības, intereses vai darbību.
7. pants
Skaidri izteikta piekrišana jurisdikcijas īstenošanai
1. Dalībvalsts nevar lūgt piešķirt imunitāti no otras
Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas attiecībā uz kādu jautājumu vai
lietu, ja tā skaidri piekritusi ar:
(a) starptautisku nolīgumu;
(b) rakstveida līgumu; vai
(c) paziņojumu tiesā vai rakstveida paziņojumu attiecīgā
tiesas procesā,
ka šī tiesa īsteno jurisdikciju attiecībā uz šo jautājumu vai
lietu
2. Dalībvalsts piekrišana citas Dalībvalsts likuma
piemērošanai nav interpretējama kā piekrišana jurisdikcijai, ko
īsteno otras Dalībvalsts tiesas.
8. pants
Sekas dalībai tiesas procesā
1. Dalībvalsts nevar atsaukties uz imunitāti no otras
Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas, ja tā:
(a) pati ierosinājusi lietu; vai
(b) iesaistījusies lietas izskatīšanā pēc būtības vai veikusi
kādas citas darbības attiecībā uz lietas būtību. Tomēr, ja
Dalībvalsts tiesā pierāda, ka fakti, uz kuru pamata pieprasīt
imunitāti, tai kļuvuši zināmi tikai pēc šo darbību veikšanas,
Dalībvalsts var pieprasīt imunitāti, pamatojoties uz šiem
faktiem, ar nosacījumu, ka tā to dara pēc iespējas ātrāk.
2. Netiek uzskatīts, ka Dalībvalsts piekritusi jurisdikcijai,
ko īsteno otras Dalībvalsts tiesa, ja tā iesaistās lietas
izskatīšanā pēc būtības vai veic kādas citas darbības vienīgi ar
nolūku:
(a) atsaukties uz imunitāti; vai
(b) sniegt pierādījumus tiesībām vai interesei attiecībā uz
īpašumu, uz kuru attiecas tiesas process.
3. Kādas Dalībvalsts pārstāvja kā liecinieka piedalīšanās
otras Dalībvalsts tiesas sēdē nav interpretējama kā pirmās
Dalībvalsts piekrišana šīs tiesas īstenotai jurisdikcijai.
4. Kādas Dalībvalsts nepiedalīšanās otras Dalībvalsts tiesas
sēdē nav interpretējama kā pirmās Dalībvalsts piekrišana šīs
tiesas īstenotai jurisdikcijai.
9. pants
Pretprasības
1.Dalībvalsts, kura ierosina tiesvedību otras Dalībvalsts
tiesā, nevar atsaukties uz imunitāti no šīs tiesas jurisdikcijas
attiecībā uz jebkuru pretprasību, kura izriet no tām pašām
tiesiskajām attiecībām vai no pamatprasības faktiem.
2. Dalībvalsts, kura iesaistās tiesas procesā, lai iesniegtu
prasību otras Dalībvalsts tiesā, nevar atsaukties uz imunitāti no
šīs tiesas jurisdikcijas attiecībā uz jebkuru pretprasību, kura
izriet no tām pašām tiesiskajām attiecībām vai no pamatprasības
faktiem.
3. Dalībvalsts, kura iesniedz pretprasību tāda tiesas procesā
laikā, kurš pret to ierosināts otras Dalībvalsts tiesā, nevar
atsaukties uz imunitāti no šīs tiesas jurisdikcijas attiecībā uz
pamatprasību.
III SADAĻA
tiesas process, kurā nedrīkst atsaukties uz valstu
imunitāti
10. pants
Komerciāli darījumi
1. Ja Dalībvalsts iesaistās komerciālos darījumos ar citas
valsts fizisku vai juridisku personu un saskaņā ar piemērojamiem
starptautisko privāttiesību noteikumiem domstarpības, kas rodas
šāda komerciāla darījuma gadījumā, ir otras Dalībvalsts tiesas
jurisdikcijā, Dalībvalsts nevar atsaukties uz valsts imunitāti no
jurisdikcijas šī komerciālā darījuma strīdu risināšanā.
2. Šī panta 1. daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:
a) komerciāli darījumi tiek slēgti starp Dalībvalstīm; vai
b) komerciāla darījuma puses vienojušās citādi.
3. Gadījumos, kad Dalībvalsts aģentūra vai cita Dalībvalsts
izveidota iestāde, kas ir patstāvīga juridiska persona, ir
tiesīga:
a) iesūdzēt un tikt iesūdzēta tiesā;
b) iegūt, būt īpašniekam vai turētājam vai atsavināt īpašumu,
tajā skaitā to īpašumu, ko Dalībvalsts šo iestādi pilnvarojusi
pārvaldīt vai vadīt,
un šī iestāde ir iesaistīta tiesas procesā par komerciālu
darījumu, kurā ir puse, iestādes izcelsmes valsts imunitātes
tiesības netiek ietekmētas.
11. pants
Darba līgumi
1. Ja vien Dalībvalstis nevienojas citādi, Dalībvalsts nevar
lūgt piešķirt imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas
jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta izskatīt strīdus, kas
izriet no darba līguma, ko slēgusi attiecīgā Dalībvalsts un
privātpersona par izpildītu vai izpildāmu darbu, kas pilnībā vai
daļēji tiek izpildīts otras Dalībvalsts teritorijā.
2. Šī panta 1. daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:
a) darbinieks ir ticis nodarbināts noteiktu valdības funkciju
veikšanai;
b) darbinieks ir:
(i) diplomātiskais aģents saskaņā ar 1961. gada Vīnes
konvenciju par diplomātiskajām attiecībām;
(ii) konsulāra amatpersona saskaņā ar 1963. gada Vīnes
konvenciju par konsulārajām attiecībām;
(iii) diplomāts pastāvīgā pārstāvniecībā pie starptautiskas
organizācijas vai īpašā pārstāvniecībā / misijā, vai pārstāv
valsti starptautiskā konferencē; vai
(iv) jebkura cita persona, kas bauda diplomātisko
imunitāti;
c) tiesas process attiecas uz privātpersonas pieņemšanu darbā,
atjaunošanu vai darba tiesisko attiecību statusa maiņu;
d) process attiecas uz privātpersonas atlaišanu, līguma
termiņa pārskatīšanu un ja šāds process saskaņā ar Dalībvalsts,
valdības vadītāja vai ārlietu ministra viedokli skar Dalībvalsts
drošības intereses;
(e) darbinieks tiesas procesa laikā ir Dalībvalsts, ar kuru
slēgts darba līgums, pilsonis, ciktāl viņš pastāvīgi neuzturas
tiesas valstī;
(f) darba devēja Dalībvalsts un darbinieks jau iepriekš ir
rakstveidā vienojušies citādāk, ņemot vērā jebkurus sabiedriskās
politikas apsvērumus, kuri paredz tiesas valstij ekskluzīvu
jurisdikciju attiecībā uz prasības priekšmetu tiesas procesā.
12. pants
Personiskais kaitējums un mantiskais kaitējums
Ja vien valstis nav vienojušās citādi, Dalībvalsts nevar
atsaukties uz imunitāti no otras Dalībvalsts jurisdikcijas par
darbībām, kuras citādi būtu tiesas kompetencē un kuras attiecas
uz atlīdzinājumu naudā par personas ievainošanu vai nāvi, vai
materiāla īpašuma bojājumu vai tā iznīcināšanu, kas radusies no
darbības vai bezdarbības, kura piedēvējama Dalībvalstij, ja
darbība vai bezdarbība daļēji vai pilnībā notikusi šīs otras
Dalībvalsts teritorijā un darbības vai bezdarbības veicējs
darbības vai bezdarbības brīdī atradies tajā teritorijā.
13. pants
Īpašums, valdījums un lietojums
Ja valstis nav vienojušās citādi, viena Dalībvalsts nevar
pieprasīt imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas,
kura citādi ir kompetenta skatīt lietas, kas attiecas uz to, lai
noteiktu Dalībvalsts:
(a) jebkuras tiesības, intereses, saistības, kas izriet no tās
īpašumā, valdījumā vai lietojumā esoša nekustamā īpašuma, kas
atrodas tiesas valsts teritorijā;
(b) jebkuras tiesības, intereses attiecībā uz kustamu vai
nekustamu īpašumu, kas izriet no pēctecības, dāvinājuma vai
bona vacantia; vai
(c) jebkuras tiesības, intereses, kas izriet no īpašuma
pārvaldīšanas attiecībā uz tādu īpašumu kā trasta īpašums,
īpašums maksātnespējas procesā vai īpašums juridiskas personas
likvidācijas gadījumā.
14. pants
Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums
Ja valstis nav vienojušās citādi, viena Dalībvalsts nevar
pieprasīt imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas,
kura citādi ir kompetenta skatīt lietas, kas attiecas uz to, lai
noteiktu Dalībvalsts:
(a) jebkuras tiesības attiecībā uz patentu, rūpniecisko
dizainu, tirdzniecības nosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu, preču
zīmi, autortiesībām vai citu intelektuāla vai rūpnieciska īpašuma
formu, kas bauda kādas, kaut arī pagaidu, tiesiskās aizsardzības
tiesas valstī; vai
(b) iespējamu (a) apakšpunktā minētu, tiesas valstī
aizsargātu, trešo personu tiesību pārkāpumu, ko izdarījusi tiesas
valsts savā teritorijā.
15. pants
Dalība uzņēmumos vai citās apvienībās
1. Dalībvalsts nevar pieprasīt imunitāti no otras Dalībvalsts
tiesas jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta skatīt lietas,
kas attiecas uz tās dalību uzņēmumā vai citā apvienībā, kurš ir
vai nav reģistrēts kā juridiska persona, ja tiesvedība attiecas
uz attiecībām starp Dalībvalsti un apvienību vai citiem tās
dalībniekiem, gadījumā, ja apvienība:
(a) bez Dalībvalsts un starptautiskām organizācijām iekļauj
arī citus dalībniekus; vai
(b) ir reģistrēta vai dibināta saskaņā ar tiesas valsts
likumdošanu vai tai šajā Dalībvalstī atrodas centrālais birojs
vai galvenā ražotne.
2. Dalībvalsts tomēr var pieprasīt imunitāti no otras
Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas šādā tiesvedībā, ja Dalībvalstis
par to vienojušās vai ja strīdus puses to noslēgušas rakstisku
vienošanos, vai ja tas noteikts dokumentos par šīs apvienības
dibināšanu un tās darbības regulēšanu.
16. pants
Valstij piederoši vai ekspluatācijā esoši kuģi
1. Ja valstis nav vienojušās citādi, Dalībvalsts, kurai pieder
kuģis vai kura to ekspluatē, nevar pieprasīt imunitāti no otras
Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta
skatīt lietas, kas attiecas uz šī kuģa ekspluatāciju, ja laikā,
kad izveidojušies apstākļi prasības celšanai tiesā, šis kuģis
ticis izmantots citiem mērķiem, izņemot valdības nekomerciālus
mērķus.
2. Šī panta 1. punkts neattiecas uz karakuģiem, jūras kara
flotes palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kas pieder vai kurus
izmanto kāda Dalībvalsts un kas attiecīgajā laikā tiek izmantoti
vienīgi valsts nekomerciālā dienestā.
3. Ja valstis nav vienojušās citādi, Dalībvalsts, kurai pieder
kuģis vai kura to ekspluatē, nevar pieprasīt imunitāti no otras
Dalībvalsts tiesas jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta
skatīt lietas, kas attiecas uz kravas pārvadāšanu ar valstij
piederošu vai ekspluatācijā esošu kuģi, ja laikā, kad
izveidojušies apstākļi prasības celšanai tiesā, šis kuģis ticis
izmantots citiem mērķiem, izņemot valdības nekomerciālus
mērķus.
4. Šī panta 3. punkts neattiecas uz kravu, kas tiek pārvadāta
ar 2. punktā norādītajiem kuģiem, kā arī uz kravu, kas pieder
Dalībvalstij un tiek izmantota vai paredzēta izmantošanai vienīgi
valdības nekomerciāliem mērķiem.
5. Dalībvalsts var izmantot visus aizsardzības līdzekļus,
atsaukties uz noilgumu un atbildības ierobežojumu, kas
attiecināmi uz privātiem kuģiem, kā arī kravām un to
īpašniekiem.
6. Ja kāda tiesas procesa gaitā rodas jautājums par
Dalībvalstij piederoša vai ekspluatācijā esoša kuģa vai
Dalībvalstij piederošas kravas valstisku un nekomerciālu
raksturu, par apliecinājumu šī kuģa vai kravas raksturam kalpo
tiesā iesniegta izziņa / sertifikāts, ko parakstījis šīs
Dalībvalsts diplomātiskais pārstāvis vai cita kompetenta
institūcija.
17. pants
Šķīrējtiesas līguma sekas
Ja Dalībvalsts noslēgusi rakstisku vienošanos ar ārvalstu
fizisku vai juridisku personu par tādu strīdu nodošanu
šķīrējtiesai, kuri skar komerciālu darījumu, šāda Dalībvalsts
nevar atsaukties uz imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas
jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta skatīt lietas, kas
attiecas uz:
(c) šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, skaidrojumu vai
piemērošanu;
(d) šķīrējtiesas procedūru; un
(e) šķīrējtiesas lēmuma apstiprināšanu vai atcelšanu,
ja vien šķīrējtiesas līgums neparedz ko citu.
IV SADAĻA
VALSTU IMUNITĀTE NO piespiedu pasākumiem saistībā ar tiesAS
PROCESU
18. pants
Valstu imunitāte no piespiedu pasākumiem pirms tiesas nolēmuma
pieņemšanas
Nedrīkst veikt nekādus piespiedu pasākumus pirms tiesas
nolēmuma pieņemšanas, tādus kā Dalībvalsts mantas apķīlāšana vai
arests, saistībā ar tiesas procesu otras Dalībvalsts tiesā,
izņemot gadījumus, kad, un tādā mērā, kādā:
(a) Dalībvalsts skaidri paredzējusi šādu pasākumu veikšanu, kā
norādīts:
(i) starptautiskā nolīgumā;
(ii) šķīrējtiesas līgumā vai rakstveida līgumā; vai
(iii) paziņojumā Tiesai vai rakstveida paziņojumā pēc strīda
izcelšanās starp pusēm; vai arī
(b) Dalībvalsts paredzējusi vai rezervējusi mantu tādas
prasības apmierināšanai, kura ir šīs tiesvedības pamatā.
19. pants
Valstu imunitāte no piespiedu pasākumiem pēc tiesas nolēmuma
pieņemšanas
Nedrīkst veikt nekādus piespiedu pasākumus pēc tiesas nolēmuma
pieņemšanas, tādus kā apķīlāšana, arests vai tiesas lēmuma
izpilde attiecībā uz Dalībvalsts mantu, saistībā ar tiesas
procesu otras Dalībvalsts tiesā, izņemot gadījumus, kad, un tādā
mērā, kādā:
(a) Dalībvalsts skaidri paredzējusi šādu pasākumu veikšanu, kā
norādīts:
(i) starptautiskā nolīgumā;
(ii) šķīrējtiesas līgumā vai rakstveida līgumā; vai
(iii) paziņojumā Tiesai vai rakstveida paziņojumā pēc strīda
izcelšanās starp pusēm; vai arī
(b) Dalībvalsts paredzējusi vai rezervējusi mantu tās prasības
apmierināšanai, kura ir šīs tiesvedības pamatā; vai
(c) konstatēts, ka Dalībvalsts mantu tieši izmanto vai tā
paredzēta izmantošanai citiem mērķiem, izņemot valdības
nekomerciālus mērķus, un tā atrodas tiesas valsts teritorijā, ar
nosacījumu, ka piespiedu pasākumus pēc tiesas nolēmuma
pieņemšanas var veikt tikai pret mantu, kas saistīta ar
saimniecisku vienību, pret kuru uzsākts šis tiesas process.
20. pants
Ietekme, kāda ir piekrišanai īstenot jurisdikciju piespiedu
pasākumu veikšanai
Kad, saskaņā ar 18. un 19. panta prasībām, nepieciešama piekrišana
piespiedu pasākumiem, piekrišana īstenot jurisdikciju, kā to
paredz 7. pants, nenozīmē piekrišanu piespiedu pasākumu
veikšanai.
21. pants
Speciāli īpašuma veidi
1. Šādi valsts īpašuma veidi it sevišķi netiek uzskatīti par
īpašumu, kas tiek izmantots vai ko paredzēts izmantot citām
valsts vajadzībām, izņemot valdības nekomerciālo darbību saskaņā
ar 19. panta (c) apakšpunktu:
a) īpašums, arī jebkurš bankas konts, kas tiek izmantots
Dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības funkciju veikšanai; tas
pats attiecas uz tās konsulārajām iestādēm, speciālajām
pārstāvniecībām, pārstāvniecībām starptautiskās organizācijās,
delegācijām starptautiskajās organizācijās vai konferencēs;
b) militāra rakstura īpašums, kas tiek izmantots vai ko
paredzēts izmantot militāro funkciju veikšanai;
c) Dalībvalsts centrālās bankas vai citas monetārās
institūcijas īpašums;
d) īpašums, kas ietilpst dalībvalsts kultūras mantojumā,
arhīvos un kas netiek un ko nav paredzēts izlikt pārdošanai;
e) īpašums, kas ietilpst tādu objektu ekspozīcijā, kuriem ir
nozīme zinātnē, kultūrā vai vēsturē un kuri netiek un kurus nav
paredzēts izlikt pārdošanai.
2. Šī panta 1.daļa neietekmē konvencijas 18. un 19. panta a)
un b) apakšpunktu.
V SADAĻA
DAŽĀDI NOSACĪJUMI
22. pants
Dokumentu nosūtīšana sakarā ar tiesas procesa
uzsākšanu
1. Prasības vai cita dokumenta nosūtīšana sakarā ar tiesas
procesa uzsākšanu pret kādu Dalībvalsti tiek veikta:
(a) saskaņā ar jebkuru piemērojamu starptautisku konvenciju,
kas ir saistoša tiesas valstij un attiecīgai Dalībvalstij;
vai
(b) saskaņā ar īpašu vienošanos starp prasītāju un attiecīgo
Dalībvalsti par dokumentu nodošanu, ja vien tiesas valsts tiesību
akti neparedz citādi; vai
(c) ja nav šādas konvencijas vai īpašas vienošanās:
(i) nosūtot pa diplomātiskiem kanāliem uz attiecīgās
Dalībvalsts Ārlietu ministriju; vai
(ii) jebkurā citā attiecīgajai Dalībvalstij pieņemamā veidā,
ja vien tiesas valsts tiesību akti neparedz citādi.
2. Šī panta 1. daļas (c) punkta (i) apakšpunktā minētā
dokumentu nodošana uzskatāma par paveiktu, kad dokumenti saņemti
attiecīgās Dalībvalsts Ārlietu ministrijā.
3. Šiem dokumentiem vajadzības gadījumā pievieno tulkojumu
attiecīgās Dalībvalsts valsts valodā vai valsts valodās.
4. Neviena dalībvalsts, kura piedalījusies tiesas procesā pēc
būtības, kas pret to ierosināts, pēc tam nedrīkst apgalvot, ka
dokumentu nodošana nav notikusi saskaņā ar šī panta 1. un 3.
daļas nosacījumiem.
23. pants
Spriedums bez atbildētāja klātbūtnes
1. Pret Dalībvalsti nedrīkst taisīt spriedumu bez atbildētāja
klātbūtnes, ja vien tiesa nav secinājusi, ka:
(a) ievēroti 22. panta 1. un 3. daļas nosacījumi;
(b) pagājuši ne mazāk kā četri mēneši kopš brīža, kad nodota
prasība vai cits dokuments par tiesas procesa uzsākšanu vai kopš
brīža, kad dokumentu nodošana uzskatāma par paveiktu saskaņā ar
22. panta 1. daļas (c) punkta (i) apakšpunktu; un
(c) ja šī Konvencija netraucē tai īstenot jurisdikciju.
2. Jebkura bez atbildētāja klātbūtnes pret kādu Dalībvalsti
taisīta sprieduma kopija ar tai vajadzības gadījumā pievienotu
tulkojumu attiecīgās valsts valodā vai kādā no valsta valodām
Dalībvalstij jānodod kādā no veidiem, ko paredz 22. panta 1.
daļa, un saskaņā ar šīs daļas nosacījumiem.
3. Termiņš, lai iesniegtu iesniegumu par bez atbildētāja
klātbūtnes taisīta sprieduma atcelšanu ir ne mazāks par četriem
mēnešiem, un to sāk uzskaitīt no dienas, kad sprieduma kopija
nodota vai uzskatāma par nodotu attiecīgajai Dalībvalstij.
24. pants
Privilēģijas un imunitātes tiesas procesa laikā
1. Ja valsts nepilda vai atsakās pildīt citas Dalībvalsts
tiesas nolēmumu, kas pieprasa veikt noteiktas darbības vai
atturēties no to veikšanas, vai iesniegt kādu dokumentu, vai
sniegt kādu citu informāciju tiesas procesa vajadzībām, tas
nerada nekādas sekas, izņemot tās, kuras varētu izrietēt no šādas
rīcības saistībā ar lietas būtību. It īpaši, Dalībvalstij par
šādu nolēmuma nepildīšanu vai atteikšanos to pildīt netiek
uzlikts naudassods vai sods.
2. Dalībvalstij netiek prasīts izsniegt nekādas garantijas,
ķīlas vai veikt iemaksas, lai kā tās arī nesauktu, lai garantētu
tiesas izdevumu samaksu un jebkādu tāda tiesas procesa izmaksu
segšanu, kurā tā ir atbildētāja citas Dalībvalsts tiesā.
VI SADAĻA
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Pielikums
Šīs Konvencijas Pielikums ir neatņemama Konvencijas
sastāvdaļa.
26. pants
Citi starptautiski nolīgumi
Nekas šajā Konvencijā neietekmē ar esošajiem starptautiskajiem
nolīgumiem saistītas Dalībvalstu kā šo nolīgumu pušu tiesības un
pienākumus, kuri attiecas uz šajā Konvencijā regulētajiem
jautājumiem.
27. pants
Strīdu risināšana / noregulēšana
1. Dalībvalstis cenšas sarunu ceļā izšķirt strīdus, kuri
radušies, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju.
2. Ja strīdu starp divām vai vairākām Dalībvalstīm, kas
radies, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju, nevar atrisināt
sarunu ceļā sešu mēnešu laikā, atbilstoši prasībai, ko izteikusi
jebkura no šīm Dalībvalstīm, strīdu iesniedz izskatīšanai
arbitrāžā. Ja sešu mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas dienas
šīs Puses nav vienojušās par arbitrāžas organizēšanu, jebkura no
šīm Dalībvalstīm var ierosināt nodot strīdu Starptautiskajai
tiesai, iesniedzot lūgumu saskaņā ar tiesas Nolikumu.
3. Parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot, vai
pievienojoties šai Konvencijai, jebkura dalībvalsts var paziņot,
ka tā neuzskata šī panta 2. daļu par saistošu. Pārējām
dalībvalstīm šī panta 2. daļa nav saistoša attiecībā uz jebkuru
dalībvalsti, kura sniegusi šādu paziņojumu.
4. Jebkura dalībvalsts, kura izteikusi paziņojumu atbilstoši
šī panta 3. daļas nosacījumiem, var jebkurā laikā šo paziņojumu
atsaukt, par to informējot ANO Ģenerālsekretāru.
28. pants
Parakstīšana
Visām dalībvalstīm šī konvencija pieejama parakstīšanai līdz
2007. gada 17. janvārim ANO Galvenajā mītnē Ņujorkā.
29. pants
Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai
pievienošanās
1. Šo Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt.
2. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts.
3. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumenti nododami glabāšanā Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālsekretāram.
30. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas,
kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram iesniegts
trīsdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokuments.
2. Katrai valstij, kas ratificē, pieņem, apstiprina šo
Konvenciju vai tai pievienojas, pēc dienas, kad ticis iesniegts
trīsdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokuments, šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā
dienā pēc dienas, kad šī valsts iesniegusi savu ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.
31. pants
Denonsēšana
1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, par to
iesniedzot rakstveida paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ģenerālsekretāram.
2. Denonsēšana stājas spēkā viena gada laikā pēc dienas, kad
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs saņēmis
paziņojumu. Tomēr šī Konvencija turpina attiekties uz jebkuru
jautājumu, kurš saistīts ar valstu un to īpašuma imunitāti no
jurisdikcijas un kurš rodas tiesas procesā, kas ierosināts pret
Dalībvalsti citas Dalībvalsts tiesā līdz dienai, kad jebkurai no
attiecīgajām Dalībvalstij stājas spēkā denonsēšana.
3. Denonsēšana nekādā veidā neietekmē nevienas Dalībvalsts
pienākumu pildīt jebkuras šajā Konvencijā noteiktās saistības,
kuras tai ir saistošas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām
neatkarīgi no šīs Konvencijas.
32. pants
Depozitārijs un paziņošana
1. Šīs Konvencijas depozitārijs ir Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālsekretārs.
2. Kā šīs Konvencijas depozitārijs Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm par
sekojošo:
(a) par šīs Konvencijas parakstīšanu un ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai
denonsēšanas paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 29. un 31.
pantu;
(b) par datumu, ar kuru šī Konvencija stāsies spēkā saskaņā ar
30. pantu;
(c) par jebkuriem dokumentiem, deklarācijām vai paziņojumiem
saistībā ar šo Konvenciju.
33. pants
Autentiskie teksti
Šīs Konvencijas teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu
un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, savu valdību attiecīgi
pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju, kura tika atvērta
parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē
Ņujorkā 2005. gada 17. janvārī.
Konvencijas pielikums
Noteiktu Konvencijas nosacījumu skaidrojumi
Šajā pielikumā sniegti attiecīgu Konvencijas nosacījumu
skaidrojumi.
Attiecībā uz
10. pantu
Termins "imunitāte" 10. pantā jāsaprot šīs
Konvencijas kontekstā kopumā.
10. panta 3. daļa neskar jautājumu par "iekļūšanu aiz
korporatīvā plīvura", jautājumus, saistītus ar situāciju,
kad Dalībvalsts saimnieciska vienība tīši sniegusi maldinošu
informāciju par savu finanšu stāvokli un pēc tam samazinājusi
aktīvus, lai izvairītos no prasības apmierināšanas, vai citus
saistītus jautājumus.
Attiecībā uz
11. pantu
Atsauce uz nodarbinātājas Dalībvalsts "drošības
interesēm" 11. panta 2. daļas (d) punktā vispirms domāta,
lai risinātu valsts drošības, kā arī diplomātisko misiju un
konsulāro pārstāvniecību jautājumus.
Kā paredz 1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām
attiecībām 41. pants un 1963. gada Vīnes Konvencijas par
konsulārajām attiecībām 55. pants, visām personām, kuras minētas
šajos pantos, ir pienākums ievērot uzturēšanās valsts likumus un
noteikumus, tostarp darba likumdošanu. Tajā pašā laikā saskaņā ar
1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 38.
pantu un 1963. gada Vīnes Konvencijas par konsulārajām attiecībām
71. pantu uzņemošajai valstij ir pienākums realizēt savu
jurisdikciju tādā veidā, lai pārmērīgi neiejauktos
pārstāvniecības funkciju veikšanā.
Attiecībā uz
13. un 14. pantu
Izteiciens "lai noteiktu" tiek attiecināts ne vien
uz aizsargājamu tiesību esamības noskaidrošanu un apstiprināšanu,
bet arī uz šādu tiesību būtības, tostarp satura, tvēruma un
pakāpes novērtējumu un noteikšanu.
Attiecībā uz
17. pantu
Izteiciens "komerciāls darījums" ietver arī
investīciju lietas.
Attiecībā uz
19. pantu
Izteiciens "saimnieciska vienība" (c) apakšpunktā
nozīmē Dalībvalsti kā patstāvīgu juridisku personu, federālas
valsts sastāvdaļu, valsts politisku apakšvienību, Dalībvalsts
institūciju vai izpildinstitūciju vai citu vienību, kura ir
patstāvīga juridiska persona.
Frāze "mantu, kas saistīta ar saimniecisku vienību"
(c) apakšpunktā ir jāsaprot plašāk kā īpašums un valdījums.
19. pants neskar jautājumu par "iekļūšanu aiz korporatīvā
plīvura", jautājumus, saistītus ar situāciju, kad
Dalībvalsts saimnieciska vienība tīši sniegusi maldinošu
informāciju par savu finanšu stāvokli un pēc tam samazinājusi
aktīvus, lai izvairītos no prasības apmierināšanas, vai citus
saistītus jautājumus.
