Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas
Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem
1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulces 2012.gada 11.oktobrī
pieņemtie Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes
grozījumi.
2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumi.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 21.novembrī.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 12.decembrī
Pieņemti
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulcē
2012.gada 11.oktobrī
Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumi
Izdarīt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmē
(Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 2007, 12.nr.) šādus
grozījumus:
1. Aizstāt Satversmes tekstā vārdu "ievēlē" ar
vārdu "ievēl".
2. Izslēgt 5.punktā vārdu "vispārējās".
3. Izteikt II nodaļas nosaukumu ar teikumu šādā
redakcijā:
"II. Darbības mērķis, pamatvirzieni un
uzdevumi".
4. Papildināt Satversmi ar 6.1 punktu šādā
redakcijā:
"6.1 Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir
nodrošināt tās ilgtspējīgu attīstību kā nacionālai un
starptautiski atzītai augstākās izglītības un zinātnes
institūcijai sporta zinātnē un veselības aprūpē.".
5. Aizstāt 7.punkta pirmajā teikumā vārdus "sporta
zinātni" ar vārdiem "sporta, veselības aprūpes
zinātni".
6. Izteikt 8.punktu šādā redakcijā:
"8. Akadēmijas uzdevumi ir:
8.1. gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus,
nodrošinot kvalitatīvas studijas, inovatīvu pētniecību sporta
zinātnē, izglītībā, pedagoģijā un veselības aprūpē, veikt
zinātniskās pētniecības darbu, integrējot zinātni studiju procesā
un nodrošinot konkurētspēju darba tirgū;
8.2. realizēt sporta speciālistu, sporta darbinieku,
pedagogu un veselības aprūpes speciālistu tālākizglītību un
mūžizglītību;
8.3. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un
pētījumu rezultātus, sagatavot un izdot mācību grāmatas un mācību
līdzekļus.".
7. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:
"11. Akadēmija sadarbojas ar citām augstskolām,
zinātniskās pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina
sadarbību ar citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un
akadēmiskā personāla apmaiņu.".
8. Aizstāt 12.punktā vārdus "darbības mērķi un
uzdevumus" ar vārdu "darbību".
9. 14.punktā:
aizstāt vārdus "darbības mērķim un uzdevumiem" ar
vārdiem "darbības mērķim, pamatvirzieniem un
uzdevumiem";
papildināt punktu ar 14.5.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"14.5.1 īsteno savu iekšējās kvalitātes
nodrošināšanas sistēmu;";
aizstāt 14.8.punktā vārdus "atzīti Latvijas
Republikā" ar vārdiem "atbilst Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem;".
10. 18.punktā:
aizstāt vārdus "lēmējinstitūcijas ir" ar vārdiem
"lēmējinstitūcijas - Akadēmijas, kura ir atvasināta publiska
persona, orgāni ir";
izslēgt 18.4.apakšpunktu.
11. 19.punktā:
izslēgt 19.5.apakšpunktu;
izteikt ceturto teikumu šādā redakcijā:
"Satversmes sapulces dalībniekus ievēl uz trīs gadiem,
aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un
vispārējā augstskolas personāla.";
aizstāt punkta septītajā teikumā vārdu
"vietnieku(s)" ar vārdu "vietnieku".
12. 20.punktā
izteikt punkta ievaddaļas trešo, ceturto un piekto teikumu
šādā redakcijā:
"Senatorus ievēl Satversmes sapulce uz trīs gadiem.
Senāta sastāvā 75 procenti ir akadēmiskā personāla pārstāvji.
Studējošo īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem. Akadēmiskā un
vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēl tikai attiecīgās
kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā
ievēl studējošo pašpārvalde.";
izslēgt 20.7.apakšpunktā vārdus "Revīzijas komisijas
un".
13. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:
"21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas
īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša
pilnvarojuma pārstāv akadēmiju, ievērojot normatīvos aktus.
Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā
divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola
rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz
jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora
pienākumus pilda iepriekšējais rektors.".
14. Papildināt Satversmi ar 21.1 punktu šādā
redakcijā:
"21.1 Rektoram ir šādi pienākumi:
21.11. atbild par akadēmijas darbības atbilstību
šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas
satversmei;
21.12. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības
un veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades
kvalitāti;
21.13. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts
budžeta līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku
un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas
finansiālo darbību;
21.14. veicina un atbild par akadēmijas personāla
attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo
akadēmisko brīvību;
21.15. atbild par akadēmijas stratēģijas īstenošanu
un sagatavo akadēmijas budžetu;
21.16. izveido konsultatīvo padomi (rektorātu);
21.17. nosaka prorektoru kompetenci, ievērojot
Senāta nolikumā noteikto prorektora amata ieņemšanas kārtību;
21.18. veic citus normatīvajos aktos un akadēmijas
satversmē noteiktos rektora pienākumus.".
15. Izslēgt 22.punktu.
16. 23.punktā:
izteikt piekto teikumu šādā redakcijā:
"Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda
administrācija.";
izteikt 23.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
"23.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās
rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā
arī pilda citus satversmē paredzētus uzdevumus.".
17. Izteikt 25.punktu šādā redakcijā:
"25. Akadēmijas struktūru, saskaņā ar augstskolas
satversmi, nosaka Senāts. Senāts dibina, reorganizē un likvidē
struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības. Akadēmijas
struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka
struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Akadēmijas
struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Izglītības,
zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir
šādas struktūrvienības:
25.1. Studiju dome;
25.2. Sporta dome;
25.3. Studiju departaments;
25.4. Institūts / Nodaļa;
25.5. Katedra / Profesoru grupa;
25.6. Laboratorija;
25.7. Akadēmiskā personāla komisija;
25.8. Studiju programmu komisija;
25.9. Uzņemšanas komisija;
25.10. Promocijas padome;
25.11. Sporta zinātnes nozares Profesoru padome.".
18. 26.punktā:
aizstāt vārdu "institūtu" ar vārdiem
"institūtu/nodaļu";
izteikt otro teikumu šādā redakcijā:
"Studiju domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji,
institūtu/nodaļu direktori, Studiju departamenta
vadītājs.";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "nolikumu
apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Studiju
domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un
tiesības, apstiprina".
19. 27.punktā:
aizstāt otrajā teikumā vārdu "Domē" ar vārdiem
"Sporta domē";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "nolikumu
apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš nosaka Sporta
domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un
tiesības, apstiprina".
20. Izteikt 28.punktu šādā redakcijā:
"28. Studiju departaments ir akadēmijas
struktūrvienība, kas savas kompetences ietvaros:
28.1. plāno, vada, organizē, koordinē studiju procesu un
analizē tā rezultātus;
28.2. veic studējošo kvalitatīvu izglītības un tālākizglītības
nodrošināšanu studiju, metodiskā, zinātniskā un organizatoriskā
jomā augstskolas stratēģiskā mērķa sasniegšanā;
28.3. nodrošina studējošiem kvalitatīvu izglītību un
profesionālo sagatavotību akadēmijas īstenojamās studiju
programmās, zinātniski pētniecisko darbu, starptautiskās
sadarbības aktivitātes;
28.4. koordinē institūtu, nodaļu, katedru, profesoru
grupu, centru, studiju programmu direktoru un kvalifikāciju
vadītāju darbību akadēmijas studiju programmu īstenošanai;
28.5. nodrošina studiju procesa atbilstību Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem, akadēmijas iekšējiem normatīvajiem aktiem,
tai skaitā licencēšanas un akreditācijas dokumentiem;
28.6. sniedz informatīvo nodrošinājumu vadības lēmumu
pieņemšanai akadēmiskajā jomā un koordinē informācijas
sagatavošanu atskaitēm;
28.7. sagatavo ar studiju procesu saistītās atskaites.
Studiju departamenta darbību vada tā vadītājs. Studiju
departamenta vadītāju ievēl Senāts uz pieciem gadiem, bet ne
vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studiju departamenta vadītājs
ir studējošo oficiālais pārstāvis visās studiju lietās. Studiju
departamenta izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas
un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.".
21. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:
"29. Institūts/ Nodaļa ir vienas vai vairāku
zinātnisko apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas savas
kompetences ietvaros veic ar sporta un veselības aprūpes
speciālistu izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju,
metodisko, zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu/ Nodaļu
izveido ar Senāta lēmumu. Institūta/ Nodaļas nolikumu, kurš
nosaka Institūta / Nodaļas uzdevumus, funkcijas un tiesības,
apstiprina Senāts.".
22. Aizstāt 30.punkta septītajā teikumā vārdus
"darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina" ar vārdiem
"nolikumu, kurš nosaka Katedras/Profesoru grupas uzdevumus,
funkcijas un tiesības, apstiprina".
23. Aizstāt 31.punkta trešajā teikumā vārdus
"nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš
nosaka Laboratorijas uzdevumus, funkcijas un tiesības,
apstiprina".
24. Aizstāt 32.punkta trešajā teikumā vārdus
"nolikumu apstiprina" ar vārdiem "nolikumu, kurš
nosaka Akadēmiskās personāla komisijas izveidošanas kārtību,
sastāvu un funkcijas apstiprina".
25. 34.punktā:
izslēgt no otrā teikuma vārdus "struktūru, skaitlisko
un" un pārveidot to par punkta trešo teikumu;
papildināt ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:
"Uzņemšanas komisijas nolikumu, kurš nosaka tās
struktūru, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina
Senāts.".
26. Izslēgt 35.punktu.
27. 36.punktā:
izteikt trešo teikumu šādā redakcijā:
"Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas)
tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas
Zinātnes padomes atzinuma.";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdu "darbību" ar vārdiem
"izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un
tiesības".
28. 37.punktā:
aizstāt otrajā teikumā vārdus "sastāvu atbilstoši
Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un nolikumu" ar
vārdiem "izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas
un tiesības nosaka nolikums, kuru";
papildināt ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Sporta zinātnes nozares profesoru padomes pieņemto
lēmumu personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var
apstrīdēt Augstskolu likuma 10.panta piektajā daļā
noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu
likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā
kārtībā.".
29. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:
"38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai var izveidot citas
struktūrvienības, ekspertu komisijas, kuru darbību regulē
akadēmijas normatīvie akti (nolikumi, rīkojumi
u.tml.).".
30. 39.punktā:
izteikt 39.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
"39.2. vispārējais akadēmijas personāls";
aizstāt 39.3.apakšpunktā vārdu "doktorandi" ar vārdu
"doktoranti";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "iekšējās kārtības
noteikumu" ar vārdiem "iekšējo normatīvo
aktu".
31. Papildināt 40.punktu ar jaunu trešo, ceturto, piekto
un sesto teikumu šādā redakcijā:
"Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko
darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama
viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā
akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī
vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā. Nosakot
akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru
akadēmijā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā,
kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos
amatos ievēlētās personas.".
32. Izteikt 43.punku šādā redakcijā:
"43. Akadēmijas docenta vai vadošā pētnieka amatā var
ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu, vadošo pētnieku
uz sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts un, pamatojoties uz
Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem.
Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem,
vadošajiem pētniekiem un pētniekiem piešķir atbilstošu akadēmisko
nosaukumu.".
33. 44.punktā:
aizstāt pirmajā teikumā vārdu "asistenta" ar vārdiem
"asistenta vai zinātniskā asistenta";
izteikt otro teikumu šādā redakcijā:
"Lektoru, pētnieku, asistentu un zinātnisko asistentu uz
sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts.".
34. 48.punktā:
papildināt pirmo teikumu aiz vārda "zinātnes" ar
vārdu "nozares";
izteikt ceturto teikumu šādā redakcijā:
"Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav
augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu
likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet
akadēmijas personāls - Augstskolu
likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā
kārtībā.".
35. Papildināt Satversmi ar 48.1 un
48.2 punktu šādā redakcijā:
"48.1 Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs
amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz
diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto
viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai
viesasistentu.
Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem,
vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības,
pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem,
docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties
vēlēto vadības institūciju darbā.
48.2 Vadošos viespētniekus, viespētniekus un
zinātniskos viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas.
Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz
divus gadus.
Persona vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta
amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā
institūcijā.".
36. Izteikt 53.punktu šādā redakcijā:
"53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas
pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu
akadēmijā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta
studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā
izglītība. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt
akadēmijā regulē Augstskolu likums.".
37. Aizstāt 55.1.apakšpunktā vārdu "vai" ar
vārdu "un";
38. 56.punktā:
izteikt trešo teikumu šādā redakcijā:
"Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda
vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās
prasības.";
papildināt punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:
" Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments -
studiju satura un realizācijas apraksts.".
39. Izteikt 57.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos
izvirzītās prasības pilna laika un nepilna laika studējošiem ir
vienādas.".
40. Izteikt 58.punktu šādā redakcijā:
"58. Akadēmija ir tiesīga kopā ar
partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola
Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī,
izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā,
noslēdzot par to attiecīgu rakstveida
vienošanos.".
41. Izteikt 59.punktu šādā redakcijā:
"59. Akadēmija īsteno profesionālās pilnveides,
tālākizglītības, mūžizglītības, citu kursu un semināru izglītības
programmas.".
42. 61.punktā:
aizstāt pirmajā teikumā vārdu "likumdošanas" ar
vārdu "tiesību";
aizstāt otrajā teikumā vārdu "normatīvo" ar vārdu
"tiesību".
43. 63.punktā:
izslēgt pirmajā teikumā vārdus "bet tā izpildi kontrolē
Revīzijas komisija";
papildināt punktu ar jaunu trešo, ceturto un piekto teikumu
šādā redakcijā:
"Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības
atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs
zvērināts revidents. Revidenta ziņojums par akadēmijas finansiālo
un saimniecisko darbību, kā arī revidenta ziņojums par valsts
budžeta līdzekļu izlietojumu akadēmijā, ja tai šādi līdzekļi ir
piešķirti, tiek iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā.
Materiālo vērtību aprites un uzskaites kontrolei tiek veidota
komisija, kuras sastāvu apstiprina rektors ar rīkojumu.",
attiecīgi punkta trešo teikumu pārveidojot par punkta sesto
teikumu.
Pieņemta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē 2006.gada 16.maijā
Grozījumi pieņemti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē 2012.gada 11.oktobrī
Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijas
SATVERSME
JAUNĀ REDAKCIJĀ
Preambula
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921.gada
6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūtu ar Latvijas
Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu.
1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku)
partijas Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes
lēmumu Nr.166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras
institūta nosaukumu.
Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Latvijas
Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Satversme
apstiprināta 1992.gada 10.martā ar Latvijas Republikas Augstākās
padomes lēmumu Nr.352 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas Satversmes apstiprināšanu".
I. Vispārīgie
noteikumi
1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (turpmāk tekstā -
akadēmija) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un
profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un sporta
institūcija - Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas
interesēm. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LSPA.
Tās nosaukums citās valodās ir:
Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),
Akademie für Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),
Латвийская академия спортивной педагогики (krievu valodā),
Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),
Academia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu
valodā).
2. Akadēmijas juridiskā adrese: Brīvības gatve 333, Rīga,
LV-1006, Latvija.
3. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais
statuss. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas mazais valsts
ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis.
Akadēmijas karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas
Republikas valsts mazo ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar
akadēmijas ģerboni. Akadēmijas ģerbonis ir akadēmijas fasādes
attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un uzrakstu
"LSPA" puslokā zem tā.
Akadēmijas atklāšanas diena - 6.septembris - ir Akadēmijas
svinamā diena.
4. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma
augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes
tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla
tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un
saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Akadēmijas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Saeimas
apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar šo
Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu
starptautiskajiem nolīgumiem.
5. Akadēmija ir akadēmiska un profesionāla augstākās
izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības studēt pēc
vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem līdztekus studijām ir
nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu
un sporta meistarības pilnveidošanu.
Akadēmijā īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju
programmas.
6. Absolventiem pēc studiju programmu apgūšanas izsniedz
valstiski atzītu diplomu ar Latvijas Republikas mazā valsts
ģerboņa attēlu. Diploma paraugu nosaka Ministru
kabinets.
II. Darbības
mērķis, pamatvirzieni un uzdevumi
6.1 Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir nodrošināt
tās ilgtspējīgu attīstību kā nacionālai un starptautiski atzītai
augstākās izglītības un zinātnes institūcijai sporta zinātnē un
veselības aprūpē.
7. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem
augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību un
sagatavotību, attīstīt sporta, veselības aprūpes zinātni un
izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo
intelektuālo un fizisko potenciālu, veicinātu to attīstību,
nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.
Akadēmija nodrošina studiju un zinātniskās pētniecības darba
vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos un zinātniskos grādus,
profesionālās kvalifikācijas, sabiedriskās dzīves,
tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības uzturēšanas un
nostiprināšanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās, kā arī
nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.
8. Akadēmijas uzdevumi ir:
8.1. gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus, nodrošinot
kvalitatīvas studijas, inovatīvu pētniecību sporta zinātnē,
izglītībā, pedagoģijā un veselības aprūpē, veikt zinātniskās
pētniecības darbu, integrējot zinātni studiju procesā un
nodrošinot konkurētspēju darba tirgū;
8.2. realizēt sporta speciālistu, sporta darbinieku, pedagogu
un veselības aprūpes speciālistu tālākizglītību un
mūžizglītību;
8.3. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un
pētījumu rezultātus, sagatavot un izdot mācību grāmatas un mācību
līdzekļus.
9. Akadēmijas akadēmiskās studijas paredz bakalaura un
maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās
pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu.
Profesionālā augstākā izglītība paredz profesionālo programmu
realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas un profesionālo grādu
iegūšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un
profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu iegūšana ir
akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.
10. Akadēmija izstrādā studiju plānus un programmas, lai
studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību
un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes
attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus,
iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju
programmu atsevišķās daļas savstarpēji atzītu Latvijas un
ārvalstu augstskolās.
11. Akadēmija sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās
pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar
citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla
apmaiņu.
12. Īstenojot savu darbību, akadēmija pamatojas uz šādiem
principiem:
12.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba
brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes
brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu
paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas
normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem;
12.2. studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
12.3. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības
vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem
sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
13. Akadēmija dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo
izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām personām atbilstoši
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
III. Kompetence
un darbības formas
14. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim,
pamatvirzieniem un uzdevumiem:
14.1. izstrādā un pieņem Satversmi;
14.2. veido personālsastāvu;
14.3. izstrādā un pilnveido studiju plānus, grafikus un
programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles,
stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai
studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas,
akadēmisko izglītību, profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes
attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;
14.4. nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru
tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos
diplomus un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu
apgūšanu atzītu citās augstskolās kā Latvijā, tā arī citās
valstīs;
14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo
uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī
akadēmijas zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;
14.51 īsteno savu iekšējās kvalitātes
nodrošināšanas sistēmu;
14.6. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;
14.7. nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par
Ministru kabineta noteiktajām;
14.8. veic promociju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz
attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atbilst Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem;
14.9. veic tālākizglītības darbu;
14.10. ievēl akadēmijas Goda doktorus, Emeritus
profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus,
prēmijas un personālstipendijas.
15. Saistībā ar studijām, sporta un zinātnisko darbību
akadēmijai ir tiesības:
15.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus,
konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības un
nodibinājumus, kā arī būt par to biedru vai dibinātāju;
15.2. slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un ārvalstu mācību,
zinātniskām un citām iestādēm;
15.3. veikt saimniecisko darbību un izdevējdarbību.
16. Akadēmijas dibinātās biedrības, struktūrvienības,
filiāles, iestādes, komercsabiedrības un citas organizācijas
darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to
darbība nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar
akadēmijas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt
to darbību.
17. Akadēmijas Senāts nosaka akadēmijas darbības iekšējo
kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto
universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
IV. Akadēmijas
pašpārvalde un struktūrvienības
18. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās
lēmējinstitūcijas - Akadēmijas, kura ir atvasināta publiska
persona, orgāni ir :
18.1. Satversmes sapulce;
18.2. Senāts;
18.3. Rektors;
18.4. izslēgts;
18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
19. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā
koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes
sapulce:
19.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;
19.2. ievēl un atceļ rektoru;
19.3. noklausās rektora pārskatu;
19.4. ievēl akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus,
apstiprina Senāta nolikumu;
19.5. izslēgts;
19.6. ievēl Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus,
apstiprina Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un
izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un
attīstības jautājumus.
Satversmes sapulces dalībniekus ievēl uz trīs gadiem, aizklāti
balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā
augstskolas personāla. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars
Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un
studējošo īpatsvars ne mazāks par 20 procentiem. Satversmes
sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas pārstāvju
kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes
sapulce ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes
sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados.
Satversmes sapulces darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina
Satversmes sapulce.
20. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un
lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri
regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Senāta kompetenci un
darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
Senatorus ievēl Satversmes sapulce uz trīs gadiem. Senāta sastāvā
75 procenti ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Studējošo
īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem. Akadēmiskā un vispārējā
personāla pārstāvjus Senātā vēl tikai attiecīgās kategorijas
personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo
pašpārvalde. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un
prorektori piedalās Senāta sēdēs kā Senāta locekļi ar balss
tiesībām. Senāts:
20.1. ievēl akadēmisko personālu, izņemot profesorus un
asociētos profesorus;
20.2. lemj par studiju, zinātniskās, sporta, saimnieciskās un
finansiālās darbības jautājumiem;
20.3. nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās
prasības;
20.4. veido patstāvīgās komisijas un padomes, kas izstrādā
priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta lēmumu projektiem;
20.5. izveido Padomnieku konventu, kura darbību reglamentē
Senāta apstiprināts nolikums;
20.6. dibina, reorganizē un likvidē akadēmijas
struktūrvienības, filiāles, iestādes un komercsabiedrības;
20.7. noklausās Akadēmiskās šķīrējtiesas atskaites.
21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno
akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša
pilnvarojuma pārstāv akadēmiju, ievērojot normatīvos aktus.
Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā
divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola
rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz
jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora
pienākumus pilda iepriekšējais rektors.
21.1 Rektoram ir šādi pienākumi:
21.11. atbild par akadēmijas darbības atbilstību
šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas
satversmei;
21.12. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības
un veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades
kvalitāti;
21.13. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts
budžeta līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku
un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas
finansiālo darbību;
21.14. veicina un atbild par akadēmijas personāla
attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo
akadēmisko brīvību;
21.15. atbild par akadēmijas stratēģijas īstenošanu
un sagatavo akadēmijas budžetu;
21.16. izveido konsultatīvo padomi (rektorātu);
21.17. nosaka prorektoru kompetenci, ievērojot
Senāta nolikumā noteikto prorektora amata ieņemšanas kārtību;
21.18. veic citus normatīvajos aktos un akadēmijas
satversmē noteiktos rektora pienākumus.
22. Izslēgts.
23. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēl Satversmes sapulce aizklātā
balsošanā uz trim gadiem. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvu veido
trīs līdz pieci akadēmiskā personāla pārstāvji. Tās sastāvā
nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.
Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne
mazāk par 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva, tos ievēl
studentu pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda
administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību
atbild Satversmes sapulcei un no ieņemamā amata pēc darba devēja
iniciatīvas viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.
Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
23.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par
akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību
ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
23.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī
struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības
attiecībās;
23.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās
rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā
arī pilda citus satversmē paredzētus uzdevumus.
24. Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko
rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas
Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var
pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Personas, kuras nav akadēmijas personāls, akadēmijas izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt,
iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram. Rektora pieņemto
lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai
faktisko rīcību veicis akadēmijas rektors, tad personas, kuras
nav akadēmijas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai
faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.
Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā.
25. Akadēmijas struktūru, saskaņā ar augstskolas satversmi,
nosaka Senāts. Senāts dibina, reorganizē un likvidē
struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības. Akadēmijas
struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka
struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Akadēmijas
struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Izglītības,
zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir
šādas struktūrvienības:
25.1. Studiju dome;
25.2. Sporta dome;
25.3. Studiju departaments;
25.4. Institūts/ Nodaļa;
25.5. Katedra/ Profesoru grupa;
25.6. Laboratorija;
25.7. Akadēmiskā personāla komisija;
25.8. Studiju programmu komisija;
25.9. Uzņemšanas komisija;
25.10. Promocijas padome;
25.11. Sporta zinātnes nozares Profesoru padome.
26. Studiju dome koordinē katedru, profesoru grupu un
institūtu/nodaļu savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj
studiju un studentu zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus,
ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Studiju domē ir visu
katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu/nodaļu direktori,
Studiju departamenta vadītājs. Studiju domi vada studiju
prorektors. Studiju domes nolikumu, kurš nosaka Studiju domes
izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības,
apstiprina Senāts.
27. Sporta dome koordinē sporta darbu akadēmijā un ierosina
jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Sporta domē ir katedru
vadītāju vietnieki sporta darbā, sporta kluba vadītājs. Sporta
domi vada sporta prorektors. Sporta domes nolikumu, kurš nosaka
Sporta domes izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas
un tiesības, apstiprina Senāts.
28. Studiju departaments ir akadēmijas struktūrvienība, kas
savas kompetences ietvaros:
28.1. plāno, vada, organizē, koordinē studiju procesu un
analizē tā rezultātus;
28.2. veic studējošo kvalitatīvu izglītības un tālākizglītības
nodrošināšanu studiju, metodiskā, zinātniskā un organizatoriskā
jomā augstskolas stratēģiskā mērķa sasniegšanā;
28.3. nodrošina studējošiem kvalitatīvu izglītību un
profesionālo sagatavotību akadēmijas īstenojamās studiju
programmās, zinātniski pētniecisko darbu, starptautiskās
sadarbības aktivitātes;
28.4. koordinē institūtu, nodaļu, katedru, profesoru grupu,
centru, studiju programmu direktoru un kvalifikāciju vadītāju
darbību akadēmijas studiju programmu īstenošanai;
28.5. nodrošina studiju procesa atbilstību Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem, akadēmijas iekšējiem
normatīvajiem aktiem, tai skaitā licencēšanas un akreditācijas
dokumentiem;
28.6. sniedz informatīvo nodrošinājumu vadības lēmumu
pieņemšanai akadēmiskajā jomā un koordinē informācijas
sagatavošanu atskaitēm;
28.7. sagatavo ar studiju procesu saistītās atskaites.
Studiju departamenta darbību vada tā vadītājs. Studiju
departamenta vadītāju ievēl Senāts uz pieciem gadiem, bet ne
vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studiju departamenta vadītājs
ir studējošo oficiālais pārstāvis visās studiju lietās. Studiju
departamenta izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus, funkcijas
un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.
29. Institūts/ Nodaļa ir vienas vai vairāku zinātnisko
apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas savas kompetences
ietvaros veic ar sporta un veselības aprūpes speciālistu
izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju, metodisko,
zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu/ Nodaļu izveido ar
Senāta lēmumu. Institūta/ Nodaļas nolikumu, kurš nosaka Institūta
/ Nodaļas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina
Senāts.
30. Katedra/ Profesoru grupa ir akadēmijas studiju un
pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā
studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus. Katedras un
Profesoru grupas izveido ar Senāta lēmumu. Katedra un Profesoru
grupa ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus atbilstoši
tās darbībai, kuri ar Satversmi nav nodoti Studiju domes vai
Senāta pārziņā. Katedras/ Profesoru grupas vadītāju ievēl Senāts.
Katedras un Profesoru grupas vadītājs ir oficiālais katedras un
Profesoru grupas pārstāvis visās tās lietās. Piekritības ietvaros
katedras un Profesoru grupas var izveidot savas struktūrvienības.
Katedras/ Profesoru grupas nolikumu, kurš nosaka Katedras/
Profesoru grupas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina
Senāts.
31. Laboratorija ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienība,
kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic
pētījumus kādā no sporta vai citām zinātnes apakšnozarēm vai
piedalās citu programmu realizācijā. Laboratorijas izveide un
darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz
katedrām un profesoru grupām. Laboratorijas nolikumu, kurš nosaka
Laboratorijas uzdevumus, funkcijas un tiesības, apstiprina
Senāts.
32. Akadēmiskā personāla komisija izskata akadēmiskā
personāla atbilstību ieņemamajam (ievēlētajam) amatam saskaņā ar
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tās sastāvā ir vismaz
pieci cilvēki, kurus apstiprina Senāts. Akadēmiskās personāla
komisijas nolikumu, kurš nosaka Akadēmiskās personāla komisijas
izveidošanas kārtību, sastāvu un funkcijas apstiprina Senāts.
33. Studiju programmu komisija organizē un vada kursu
programmu izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to
savstarpējo integrāciju. Tās sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem,
kurus apstiprina Senāts.
34. Uzņemšanas komisija organizē un vada jauno studentu
uzņemšanu un imatrikulāciju. Uzņemšanas komisijas nolikumu, kurš
nosaka tās struktūru, sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības,
apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas vārdisko sastāvu katru
gadu nosaka ar rektora rīkojumu.
35. Izslēgts.
36. Promocijas padome organizē un veic doktora zinātniskā
grāda piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās sastāvu ievēl Senāts.
Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības
augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes
padomes atzinuma. Promocijas padomes izveidošanas kārtību,
sastāvu, uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta
apstiprināts nolikums.
37. Sporta zinātnes nozares profesoru padome izveidota, lai
nodrošinātu profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu sporta
zinātnes nozarē. Tās izveidošanas kārtību, sastāvu, uzdevumus,
funkcijas un tiesības nosaka nolikums, kuru apstiprina
Senāts.
Sporta zinātnes nozares profesoru padomes pieņemto lēmumu
personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt
Augstskolu likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajā
kārtībā, bet akadēmijas personāls - Augstskolu
likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā
kārtībā.
38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai var izveidot citas
struktūrvienības, ekspertu komisijas, kuru darbību regulē
akadēmijas normatīvie akti (nolikumi, rīkojumi u.tml.).
V. Personāls
39. Akadēmijas personālu veido:
39.1. akadēmiskais personāls - akadēmijas akadēmiskajos amatos
ievēlētie darbinieki;
39.2. vispārējais akadēmijas personāls;
39.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.
39.4. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju un
pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas
pārvaldē. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija
spētu veikt savus uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas
citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba
pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā
kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un
akadēmijas iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties tādu
lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties
akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības
tikt uzklausītam. Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas
pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.
Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem,
nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
40. Akadēmisko personālu veido:
40.1. profesori, asociētie profesori;
40.2. docenti, vadošie pētnieki;
40.3. lektori, pētnieki;
40.4. asistenti, zinātniskie asistenti.
Personu var ievēlēt tikai vienā - profesora, asociētā
profesora, docenta, lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā un
tikai vienā augstskolā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona
akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama
viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā
akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī
vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā. Nosakot
akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru
akadēmijā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā,
kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos
amatos ievēlētās personas.
Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās
studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem
pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.
41. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir
doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā
profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem gadiem ievēl
akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome un,
pamatojoties uz padomes lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba
līgumu uz visu ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem.
42. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu,
kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru ievēl uz sešiem gadiem
akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome, pamatojoties
uz tās lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem.
43. Akadēmijas docenta vai vadošā pētnieka amatā var ievēlēt
personu, kurai ir doktora grāds. Docentu, vadošo pētnieku uz
sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts un, pamatojoties uz Senāta
lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas
laiku - sešiem gadiem.
Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem,
vadošajiem pētniekiem un pētniekiem piešķir atbilstošu akadēmisko
nosaukumu.
44. Akadēmijas lektora, pētnieka, asistenta vai zinātniskā
asistenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir vismaz maģistra
grāds. Lektoru, pētnieku, asistentu un zinātnisko asistentu uz
sešiem gadiem ievēl akadēmijas Senāts. Lektoru un asistentu
galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana, kā
arī pētniecības darba veikšana.
45. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un
zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu, formu
un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību
grāmatas un līdzekļus.
46. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un
asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var
piešķirt goda nosaukumu - Emeritus profesors un citus
akadēmijas goda nosaukumus.
47. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un
zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos
docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar
augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir studiju
priekšmetam atbilstoša praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu
docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai
ir nepieciešama vismaz septiņu gadu praktiskā darba pieredze.
Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā
grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu gadu
praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā
personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama
vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē un
atbilstoša augstākā izglītība.
48. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka
akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padomes nolikums.
Pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēl Senāts
atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām.
Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā
apstiprinātais "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
akadēmiskā personāla amatu nolikums".
Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kuras nav
augstskolas personāla sastāvā, var apstrīdēt Augstskolu likuma
10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, bet akadēmijas
personāls - Augstskolu likuma 26.panta astotajā daļā noteiktajā
kārtībā.
48.1 Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs
amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz
diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto
viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai
viesasistentu.
Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem,
vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības,
pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem,
docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties
vēlēto vadības institūciju darbā.
48.2 Vadošos viespētniekus, viespētniekus un
zinātniskos viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas.
Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz
divus gadus.
Persona vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta
amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā institūcijā.
49. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts
astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts
sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem
pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba
vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi
saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu (trīs mēneši) doktora
disertācijas sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar
katedras apstiprinātu programmu. Profesoriem, asociētajiem
profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības
pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai
strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos
amatos citās augstskolās.
50. Akadēmijas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un
pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus akadēmijas
organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās darbības
kārtībā.
51. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu
pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami
sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
52. Akadēmijā studējošie ir:
52.1. bakalaura un visu līmeņu profesionālo studiju programmu
studenti;
52.2. maģistranti;
52.3. doktoranti.
53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim
un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu
akadēmijā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta
studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā
izglītība. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt
akadēmijā regulē Augstskolu likums.
54. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšana
notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu
rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus
prasībām.
Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja
nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu
nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos
nokārto papildus akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo
saraksta regulē akadēmijas Senātā apstiprinātie noteikumi.
55. Studējošo tiesības:
55.1. iegūt augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo
izglītību;
55.2. noteiktā kārtībā izmantot akadēmijas telpas,
bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas
objektus;
55.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
55.4. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti
ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
55.5. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
55.6. saskaņā ar akadēmijas uzdevumiem realizēt tiesības, kas
attiecas uz studiju brīvību;
55.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē,
līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes
institūcijās;
55.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu
augstskolu studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos
pārbaudījumus;
55.9. dibināt biedrības, pulciņus, klubus.
VI. Studijas
akadēmijā
56. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas kārtību
nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši
Senātā apstiprinātām studiju programmām. Studiju programma ietver
visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas
iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē
speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts.
57. Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās
prasības pilna laika un nepilna laika studējošiem ir
vienādas.
Bakalaura, maģistra un doktora studijas noslēdzas ar gala
pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai promocijas darba
aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.
Augstākās profesionālās izglītības studijas noslēdzas ar
kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras kvalifikācijas
iegūšanai.
58. Akadēmija ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var
būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts
atzīta augstskola ārvalstī, izstrādāt kopīgu studiju programmu un
piedalīties tās īstenošanā, noslēdzot par to attiecīgu rakstveida
vienošanos.
59. Akadēmija īsteno profesionālās pilnveides,
tālākizglītības, mūžizglītības, citu kursu un semināru izglītības
programmas.
VII. Zinātniskā
pētniecība
60. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama
sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmijas akadēmiskais
personāls, iesaistot tajā studentus. Akadēmija patstāvīgi nosaka
pētījumu virzienus, tematiku un koordinē pētījumu plānus.
Zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas.
Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar
Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.
VIII. Īpašums,
finanses un saimnieciskā darbība
61. Akadēmijas īpašumā var būt kustama, nekustama manta,
intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un
ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma
pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē
attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar tiesību aktu
prasībām.
62. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:
62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. pašu ieņēmumi (ienākumi no maksas pakalpojumiem un
saimnieciskās darbības);
62.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi
(arī ar izmantošanas nosacījumiem);
62.4. citi ienākumu avoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu
kredītus saskaņā Likumu par budžeta un finanšu vadību.
63. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu
nosaka Senāts. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju
pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram. Akadēmijas
finansiālās, un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem
aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.
Revidenta ziņojums par akadēmijas finansiālo un saimniecisko
darbību, kā arī revidenta ziņojums par valsts budžeta līdzekļu
izlietojumu akadēmijā, ja tai šādi līdzekļi piešķirti, tiek
iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā.
Materiālo vērtību aprites un uzskaites kontrolei tiek veidota
komisija, kuras sastāvu apstiprina rektors ar rīkojumu.
Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir
atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai
struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura
realizē šo programmu vai pasākumu.
64. Valsts nosaka studiju vietu skaitu akadēmijā, kas tiek
finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemšana valsts
finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts
budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās
personas noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.
65. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un
ārvalstīs:
65.1. atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un
koledžas;
65.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā
arī veikt citas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot
kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus
likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši akadēmijas
darbības mērķim;
65.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko
darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā
akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos
uzņēmumos, piedalīties saimnieciskā darbībā atbilstoši akadēmijas
darbības mērķim.
IX. Satversmes
pieņemšanas un grozīšanas kārtība
66. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem tikai
akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un
lēmējinstitūcija - akadēmijas Satversmes sapulce.
67. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās
darba reglamentu nosaka akadēmijas personālsastāva referendumā
atzīts akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.
68. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc
tam, kad tos pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar
likumu apstiprina Latvijas Republikas Saeima.
X. Akadēmijas
reorganizācija vai likvidācija
69. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju
pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra
ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams
Augstākās izglītības padomes atzinums.
