Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem
1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Konventa 2012.gada 19.oktobrī un
2013.gada 22.februārī pieņemtie Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Satversmes grozījumi.
2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumi.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 21.novembrī.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 12.decembrī
Pieņemti
Latvijas Lauksamniecības
universitātes Konventa sanāksmē
2012.gada 19.oktobrī
un 2013.gada 22.februārī
Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumi
Izdarīt Latvijas Lauksamniecības universitātes Satversmē
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998,
6.nr., 2002, 14.nr., Latvijas Vēstnesis 2007, 83.nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt PREAMBULU šādā redakcijā:
"Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes pirmsākumu
uzskatāms 1863.gads, kad Rīgas Politehnikumā izveidoja
Lauksaimniecības nodaļu un sāka gatavot lauksaimniecības
speciālistus ar augstāko izglītību. 1896.gadā Rīgas Politehnikumu
pārveidoja par valsts augstskolu - Rīgas Politehnisko institūtu,
nodaļas ieguva fakultāšu statusu. 1919.gadā uz bijušā Rīgas
Politehniskā institūta bāzes tika dibināta Latvijas Augstskola,
kas 1923.gadā ieguva Latvijas Universitātes statusu, tā
pārmantoja arī Lauksaimniecības fakultāti. 1936.gada 26.jūnijā
Ministru kabinets nolēma pārcelt Latvijas Universitātes
Lauksaimniecības fakultāti uz Jelgavas pili un uz tās bāzes
dibināt jaunu augstskolu.
Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un
iesniedza Latvijas Ministru kabinetam Latvijas Universitātes
Padome. Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis 1938.gada
23.decembrī parakstīja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības
akadēmijas Satversme", kas stājās spēkā 1939.gada
1.jūlijā.
1940.gadā jūnijā, pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS
sastāvā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija zaudēja savu
autonomiju un tās Satversmi atcēla.
Ar Latvijas PSR valdības 1944.gada 17.novembra lēmumu bijusī
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pārtapa par Latvijas
Lauksaimniecības akadēmiju, 1991.gada 27.martā ar Latvijas
Lauksaimniecības akadēmijas Padomes lēmumu - par Latvijas
Lauksaimniecības universitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepriekšējo Satversmi
pieņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents
1991.gada 21.oktobrī, un tā apstiprināta ar Latvijas Republikas
Augstākās Padomes 1992.gada 10.marta lēmumu. Pašreizējo Latvijas
Lauksaimniecības Universitātes Satversmi, kas sagatavota
atbilstoši 1995.gada 2.novembrī Saeimā pieņemtajam Augstskolu
likumam, pieņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents
1996.gada 16.februārī. Satversmes grozījumus Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Konvents pieņēma 2001.gada
1.jūnijā, 2006.gada 30.augustā, 2012.gada 19.oktobrī un 2013.gada
22.februārī.".
2. Izteikt 1.2.punkta trešo teikumu šādā
redakcijā:
"Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas
atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Augstskolu likumam,
Izglītības likumam, Zinātniskās darbības likumam un citiem
normatīvajiem aktiem, kā arī šai Satversmei.".
3. Papildināt 1.3.punkta piekto teikumu aiz vārda
"trešās" ar vārdu "daļas".
4. Izteikt 1.4.punktu šādā redakcijā:
"1.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir
atvasināta publiska persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas
papildinātais mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas
Lauksaimniecības universitāte". Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir savs karogs, emblēma, standarts, devīze, himna
un cita atribūtika.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes karoga viena puse ir
no zaļa zīda auduma, kuras vidū izšūts Latvijas papildinātais
mazais valsts ģerbonis zeltītos toņos. Ap karoga ārējām malām
apšūtas zeltītas bārkstis. Karoga otra puse ir no pelēka zīda
auduma ar vidū izšūtu krāsainu Latvijas Lauksaimniecības
universitātes emblēmu, kuru aptver zaļas ozollapas. Karoga
apakšējā daļā zaļiem zīda diegiem izšūts uzraksts "Latvijas
Lauksaimniecības universitāte", zem kura izšūti trīs
universitātei zīmīgie gada skaitļi: 1863 - Lauksaimniecības
nodaļas izveidošana Rīgas Politehnikumā, 1939 - Jelgavas
Lauksaimniecības akadēmijas darbības sākums un 1991 - lēmums par
Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes emblēma atveidota U
burta formā, kura iekšpusē savienoti divi L burti: apakšējais -
zaļā krāsā, virsējais, kas nobīdīts ieslīpi uz leju - dzeltenā. U
burta augšpusē atveidota stilizēta kviešu vārpa dzeltenā un egle
zaļā krāsā. Apakšpusē U burts sadalīts trīs joslās: zaļā, baltā
un brūnā. Zem U burta divi sakrustoti ozolzari ar zaļām lapām un
dzeltenām ozolzīlēm. Tos apvij trīs joslu lente zaļā, dzeltenā un
brūnā krāsā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes standarts ir auduma
taisnstūris ar platuma un augstuma attiecību 2:1. Standarts
sastāv no divām vienāda platuma horizontālām joslām. Augšējā
josla ir dzeltenā krāsā, bet apakšējā josla - zaļā krāsā.
Standarta centrā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes
emblēma, kuru apvij balta līnija.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes devīze ir
"Proventus pro patria" (latīņu valodā), tulkojumā -
"Izaugsme Tēvijai".
Latvijas Lauksaimniecības universitātes himna ir komponista
Jēkaba Mediņa veltījums Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai
"Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā" (Viļa Plūdoņa
dzejolis "Tēvzemei").
Latvijas Lauksaimniecības universitātes simboliskās krāsas ir
dzeltenā, zaļā un brūnā. Dzeltenā krāsa ir saules krāsa, tā
veicina augšanu un dāvā dzīvību, simbolizē spēku, pieredzi,
intelektu un zināšanas. Zaļā krāsa ir dabas, auglības,
pārpilnības un fiziskās veselības krāsa, tā simbolizē mieru un
harmoniju, jaunību, izaugsmi un līdzsvaru. Brūnā krāsa ir zemes
krāsa, tā simbolizē vienotību, uzticību, mērenību, pārliecību,
rūpes un ticību saviem spēkiem.".
5. Aizstāt 2.1.punktā vārdu "studentiem" ar
vārdu "studējošiem".
6. Aizstāt 2.5.punktā vārdu "likumiem" ar
vārdiem "normatīvajiem aktiem".
7. Izteikt 2.6.punktu šādā redakcijā:
"2.6. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dod
iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību
neatkarīgi no dzimuma, sociālā, veselības un mantiskā stāvokļa,
rases un tautības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās
pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas.
Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darba
spējām un prasmei ir tiesības kļūt par Latvijas Lauksaimniecības
universitātes darbinieku.".
8. 3.1.punktā:
aizstāt 3.apakšpunktā vārdu "ievēl" ar vārdu
"ievēlē" un vārdu "prēmijas" ar vārdiem
"balvas, prēmijas";
papildināt punktu ar ceturto apakšpunktu šādā redakcijā:
"- īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas
sistēmu.".
9. Aizstāt 3.3.punktā vārdu "personālsastāvu,
saskaņā" ar vārdiem "personālsastāvu un
saskaņā".
10. Aizstāt 3.5.punktā vārdus "nesaskan ar" ar vārdu
"neatbilst".
11. Izteikt 4.1.punkta trešo apakšpunktu šādā redakcijā:
"3) studējošie, to skaitā maģistranti un
doktoranti.".
12. Aizstāt 4.2.punkta trešajā teikumā vārdus "iekšējās
kārtības noteikumu" ar vārdiem "iekšējo normatīvo
aktu".
13. 4.4.punktā:
izteikt ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:
"Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un
administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Ar
pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai
citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus
par studējošo izglītošanu vai zinātnisko pētījumu veikšanu,
paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši
darbinieka kvalifikācijai.";
izteikt septīto teikumu šādā redakcijā:
"Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem
un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Latvijas
Lauksaimniecības universitāte var piešķirt goda nosaukumu -
emeritus profesors."
14. 4.6.punktā:
papildināt ceturto teikumu aiz vārda "iespējām" ar
vārdiem "pēc rektora ierosinājuma";
izslēgt sesto teikumu.
15. Izteikt 4.7.punktu šādā redakcijā:
"4.7. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas
procedūra atbilst Augstskolu likumā noteiktajai kārtībai.
Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kas nav Latvijas
Lauksaimniecības universitātes personāla sastāvā, var apstrīdēt,
iesniedzot iesniegumu rektoram, bet Latvijas Lauksaimniecības
universitātes personāls - Akadēmiskajā šķīrējtiesā.".
16. Izteikt 4.9.punktu šādā redakcijā:
"4.9. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā
fakultātes dome vai zinātniskā institūta zinātniskā
padome.".
17. Aizstāt 4.13.punktā vārdus "viesprofesoru,
viesdocentu un vieslektoru" ar vārdiem "viesprofesoru,
asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un
viesasistentu" un vārdus "likuma prasībām" ar
vārdu "likumam".
18. 4.14.punktā:
izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1) akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas
apmaksāts astoņu nedēļu, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts
sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem
pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas
darbavietas;";
aizstāt 2.apakšpunktā vārdus "doktora disertācijas"
ar vārdiem "promocijas darba".
19. Izteikt 4.16.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"4.16. Latvijas Lauksaimniecības universitātē var studēt
personas, kuras ieguvušas dokumentāri apliecinātu un Latvijā
atzītu studiju programmas prasībām atbilstošu iepriekšējo
izglītību."
20. Izteikt 4.17.punktu šādā redakcijā:
"4.17. Studējošiem Latvijas Lauksaimniecības
universitāte piedāvā konkrētas studiju programmas. Valodu
lietojumu augstākās izglītības ieguvē, studiju programmu
reglamentāciju, studiju uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos
un personu izslēgšanas kārtību no studējošo saraksta nosaka
Latvijas Republikas normatīvie akti un Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Senāta pieņemtie studijas regulējošie
dokumenti.".
21. Papildināt 4.19.punkta 5.apakšpunktu ar vārdiem
"un iespējamo karjeru".
22. Izteikt 5.1.punktu šādā redakcijā:
"5.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenās
lēmējinstitūcijas ir:
- Konvents (Satversmes sapulce);
- Senāts;
- Rektors;
- Akadēmiskā šķīrējtiesa.".
23. Papildināt Satversmi ar 5.1.1 punktu šādā
redakcijā:
"5.1.1 Latvijas Lauksaimniecības universitātes
koleģiālās institūcijas ir:
- Senāts,
- fakultātes dome,
- zinātniskā institūta zinātniskā padome,
- katedras (institūta) sapulce.".
24. 5.2.punktā:
papildināt pirmo teikumu ar vārdiem "akadēmiskajos un
zinātniskajos jautājumos";
izslēgt 4.apakšpunktu;
aizstāt 6.apakšpunktā vārdus "rektora, Revīzijas
komisijas un" ar vārdiem "rektora un";
aizstāt 7.apakšpunktā vārdus "Senāta, Revīzijas komisijas
un" ar vārdiem "Senāta un".
25. Izteikt 5.3.punktu šādā redakcijā:
"5.3. Konventu 240 cilvēku sastāvā uz trim gadiem
ievēlē Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības,
aizklāti balsojot. Konventā ievēlē:
- akadēmiskā personāla pārstāvjus, kuru īpatsvars nedrīkst būt
mazāks par 60 procentiem;
- studējošo pārstāvjus ar īpatsvaru ne mazāk par 20
procentiem;
- vispārējā personāla pārstāvjus.
Konventa locekli var atsaukt tā personāla grupas kopsapulce,
no kuras viņš ir ievēlēts. Ja Konventa pārstāvis pārtrauc darba
(studiju) attiecības ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti,
trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konventā ievēlē
citus pārstāvjus. Konvents ievēlē priekšsēdi, vietnieku un
sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa
priekšsēdi un priekšsēža vietnieku. Konventu sasauc Senāts vai
Rektors ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Konventu sasauc, ja to
pieprasa Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku
konvents, rektors vai ne mazāk kā divas trešdaļas no Konventā
pārstāvēto studējošo skaita, vai viena trešdaļa fakultāšu un
institūtu ar savas Domes vai Padomes lēmumiem. Konventa pieņemtos
lēmumus var pārsūdzēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Akadēmiskajā šķīrējtiesā.".
26. 5.4.punktā:
pirmajā teikumā izslēgt vārdus "ir Latvijas
Lauksaimniecības universitātes personāla koleģiāla vadības un
lēmējinstitūcija, kas";
izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1) ievēlē priekšsēdi (profesoru vai asociēto profesoru),
vietnieku un sekretāru; par Senāta priekšsēdi vai tā vietnieku
nevar būt rektors vai prorektors;";
papildināt ar 1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"11) izvirza pretendentus valsts
emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai;";
aizstāt 2.apakšpunkta otrajā iedaļā vārdus "Goda doktora
nosaukumu (titulu)" ar vārdiem "Goda doktora (Doctor
honoris causa, Dr.h.c.) grādu";
papildināt 2.apakšpunktu ar trešo iedaļu šādā redakcijā:
"- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda biedra
nosaukumu;".
27. 5.5.punktā:
izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"- 41 Konventa pārstāvis (39 akadēmiskā personāla
pārstāvji, kas ievēlēti uz pilnvaru laiku, tā, lai būtu
pārstāvētas visas fakultātes, zinātniskie institūti, mācību un
pētījumu saimniecība "Vecauce", un divi administratīvā
personāla pārstāvji)";
izslēgt 2.apakšpunktā vārdus "pilna laika";
aizstāt 3.apakšpunktā vārdus "mācību un zinātņu" ar
vārdiem "studiju un zinātņu", vārdus "lietu
pārvaldnieks" ar vārdu "kanclers";
papildināt ar septīto teikumu šādā redakcijā:
"Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā
šķīrējtiesā.".
28. 5.6.punktā:
aizstāt pirmajā teikumā vārdu "realizē" ar vārdu
"īsteno";
izteikt otro teikumu šādā redakcijā:
"Rektors pārzina, vada un atbild par Universitātes
darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi, Konventa un
Senāta lēmumiem.";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdu "Mācību" ar vārdu
"Studiju";
aizstāt sestajā teikumā vārdu "augstskolas" ar
vārdiem "Latvijas Lauksaimniecības universitātes".
29. Aizstāt 5.7.punktā vārdu "augstskolas" ar
vārdiem "Latvijas Lauksaimniecības universitātes".
30. Izslēgt 5.8. punktu.
31. 5.9.punktā:
papildināt punktu ar trešo apakšpunktu šādā redakcijā:
"- iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās
rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem
Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.";
aizstāt ceturtajā teikumā vārdus "lēmumus, kurus
apstiprina Senāts, izpilda" ar vārdiem "lēmumus
izpilda".
32. 7.3.punktā:
aizstāt vārdu "Dome" (attiecīgā locījumā) ar vārdu
"dome" (attiecīgā locījumā) un vārdus "akadēmiskā
personāla sēde" ar vārdu "sapulce".
33. Izteikt 7.5.punktu šādā redakcijā:
"7.5. Fakultāte ir Latvijas Lauksaimniecības
universitātes organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno
radnieciska profila katedras, institūtus un laboratorijas,
izstrādā un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās
sagatavotības un akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda)
iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā
nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu fakultātes
struktūrvienību darbībai.
7.5.1. Fakultāti veido un reorganizē atbilstoši Augstskolu
likuma prasībām. Fakultāti vada dekāns.
7.5.2. Fakultātes dome no akadēmiskā personāla ievēlē dekānu,
dekāna vietnieku vai vietniekus un domes sekretāru, katedras
vadītājus (institūtu direktorus), docentus, lektorus un
asistentus; pēc katedru (institūtu) priekšlikuma apstiprina
kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai. Dome izlemj
studiju procesa, zinātniskā darba organizatoriskos,
saimnieciskos, finansiālos un citus darbības jautājumus. Dome ir
tiesīga ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.
Fakultātes domi ievēlē uz trim gadiem. Domi veido:
- visi fakultātes profesori un asociētie profesori;
- divi līdz trīs katras struktūrvienības ievēlēti
pārstāvji;
- fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēti studējošo
pārstāvji, kuru īpatsvaram domes sastāvā ir jābūt ne mazākam par
20 procentiem.
7.5.3. Dekānu ievēlē no fakultātes profesoriem, asociētiem
profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā
divas reizes pēc kārtas.
Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes
lietās, gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild
par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes
saimniecisko un finansiālo darbību.
7.5.4. Fakultātei var būt savs karogs un emblēma.
7.5.5. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina
Senāts.".
34. Izteikt 7.6.punktu šādā redakcijā:
"7.6. Zinātniskās laboratorijas un citas Latvijas
Lauksaimniecības universitātes zinātniskā darba struktūrvienības
veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus
kādā no zinātnes apakšnozarēm.
Laboratorijas izveide un darbība notiek saskaņā ar principiem,
kas izteikti 7.3.punktā attiecībā uz katedrām.
Fakultātes sastāvā esošas laboratorijas nolikumu apstiprina
fakultātes dome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu -
Senāts.".
35. Izteikt 7.8.punktu šādā redakcijā:
"7.8. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dibina
zinātniskos institūtus, kuru tiesisko statusu nosaka Zinātniskās
darbības likums. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu
pieņem Senāts.".
36. Izteikt 8.1.punktu šādā redakcijā:
"8.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumu
veido:
- kustamā un nekustamā manta, kas Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir dāvināta, ko tā ir mantojusi vai iegādājusies
par pašu līdzekļiem;
- par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes intelektuālais
īpašums;
- nekustamais īpašums, ko Latvijas Lauksaimniecības
universitātei bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska
persona vai valsts. Rīcību ar šo īpašumu un tā turpmākās
izmantošanas nosacījumus nosaka Augstskolu likums un Publiskas
personas mantas atsavināšanas likums.
Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Latvijas
Lauksaimniecības universitātes īpašums. Latvijas Lauksaimniecības
universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā
nodotā valsts īpašuma. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir
tiesības rīkoties ar savu īpašumu, lai sasniegtu Satversmē
norādītos mērķus.".
37. Izteikt 8.3.punktu šādā redakcijā:
"8.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finanšu
resursu struktūru apstiprina Senāts. Latvijas Lauksaimniecības
universitātes finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību
normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts
revidents, kura sagatavoto atzinumu par augstskolas finansiālo un
saimniecisko darbību rektors iesniedz Zemkopības ministrijai. Par
budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Zemkopības
ministrijai.".
LATVIJAS
LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES SATVERSME
JAUNĀ REDAKCIJĀ
PREAMBULA
Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes pirmsākumu
uzskatāms 1863.gads, kad Rīgas Politehnikumā izveidoja
Lauksaimniecības nodaļu un sāka gatavot lauksaimniecības
speciālistus ar augstāko izglītību. 1896.gadā Rīgas Politehnikumu
pārveidoja par valsts augstskolu - Rīgas Politehnisko institūtu,
nodaļas ieguva fakultāšu statusu. 1919. gadā uz bijušā Rīgas
Politehniskā institūta bāzes tika dibināta Latvijas Augstskola,
kas 1923.gadā ieguva Latvijas Universitātes statusu, tā
pārmantoja arī Lauksaimniecības fakultāti. 1936.gada 26.jūnijā
Ministru kabinets nolēma pārcelt Latvijas Universitātes
Lauksaimniecības fakultāti uz Jelgavas pili un uz tās bāzes
dibināt jaunu augstskolu.
Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un
iesniedza Latvijas Ministru kabinetam Latvijas Universitātes
Padome. Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis 1938.gada
23.decembrī parakstīja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības
akadēmijas Satversme", kas stājās spēkā 1939.gada
1.jūlijā.
1940.gadā jūnijā, pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS
sastāvā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija zaudēja savu
autonomiju un tās Satversmi atcēla.
Ar Latvijas PSR valdības 1944.gada 17.novembra lēmumu bijusī
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pārtapa par Latvijas
Lauksaimniecības akadēmiju, 1991.gada 27.martā ar Latvijas
Lauksaimniecības akadēmijas Padomes lēmumu - par Latvijas
Lauksaimniecības universitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepriekšējo Satversmi
pieņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents
1991.gada 21.oktobrī, un tā apstiprināta ar Latvijas Republikas
Augstākās Padomes 1992.gada 10.marta lēmumu. Pašreizējo Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmi, kas sagatavota
atbilstoši 1995.gada 2.novembrī Saeimā pieņemtajam Augstskolu
likumam, pieņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents
1996.gada 16.februārī. Satversmes grozījumus Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Konvents pieņēma 2001.gada
1.jūnijā, 2006.gada 30.augustā, 2012.gada 19.oktobrī un 2013.gada
22.februārī.
1. VISPĀRĪGIE
NOTEIKUMI
1.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir Latvijas
Republikas augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā īsteno
bakalaura, maģistra, doktora un profesionālas studiju programmas,
kā arī nodarbojas ar zinātni un pētniecību.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes saīsinātais nosaukums
ir LLU.
Tās nosaukums citās valodās ir:
Universitas agriculturae Latviensis (latīņu valodā),
Latvia University of Agriculture (angļu valodā),
Agraruniversität Lettland (vācu valodā),
Латвийский сельскохозяйственный университет (krievu
valodā)
Universitatė d'agriculture de Lettonie (franču valodā),
Latvijos žemes ūkio Universitetas (lietuviešu valodā),
Lati Pöllumajandusülikool (igauņu valodā).
Latvijas Lauksaimniecības universitātes adrese: Lielajā ielā
2, Jelgavā, LV-3001, Latvija.
1.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir autonoma
institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas
uz personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko,
administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei, Augstskolu likumam, Izglītības
likumam, Zinātniskās darbības likumam un citiem normatīvajiem
aktiem, kā arī šai Satversmei.
1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konvents. To
izveido Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts Augstskolu
likumā noteiktajā kārtībā. Padomnieku konventa nolikumu
apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konvents
konsultē Senātu un rektoru universitātes attīstības stratēģijas
jautājumos, tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu
Senātā un Konventā.
Padomnieku konventu sasauc tā priekšsēdis pēc savas
iniciatīvas vai pēc ne mazāk kā vienas trešās daļas šī konventa
locekļu ierosinājuma.
1.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir atvasināta
publiska persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas papildinātais
mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas
Lauksaimniecības universitāte". Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir savs karogs, emblēma, standarts, devīze, himna
un cita atribūtika.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes karoga viena puse ir
no zaļa zīda auduma, kuras vidū izšūts Latvijas papildinātais
mazais valsts ģerbonis zeltītos toņos. Ap karoga ārējām malām
apšūtas zeltītas bārkstis. Karoga otra puse ir no pelēka zīda
auduma ar vidū izšūtu krāsainu Latvijas Lauksaimniecības
universitātes emblēmu, kuru aptver zaļas ozollapas. Karoga
apakšējā daļā zaļiem zīda diegiem izšūts uzraksts "Latvijas
Lauksaimniecības universitāte", zem kura izšūti trīs
universitātei zīmīgie gada skaitļi: 1863 - Lauksaimniecības
nodaļas izveidošana Rīgas Politehnikumā, 1939 - Jelgavas
Lauksaimniecības akadēmijas darbības sākums un 1991 - lēmums par
Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes emblēma atveidota U
burta formā, kura iekšpusē savienoti divi L burti: apakšējais -
zaļā krāsā, virsējais, kas nobīdīts ieslīpi uz leju - dzeltenā. U
burta augšpusē atveidota stilizēta kviešu vārpa dzeltenā un egle
zaļā krāsā. Apakšpusē U burts sadalīts trīs joslās: zaļā, baltā
un brūnā. Zem U burta divi sakrustoti ozolzari ar zaļām lapām un
dzeltenām ozolzīlēm. Tos apvij trīs joslu lente zaļā, dzeltenā un
brūnā krāsā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes standarts ir auduma
taisnstūris ar platuma un augstuma attiecību 2:1. Standarts
sastāv no divām vienāda platuma horizontālām joslām. Augšējā
josla ir dzeltenā krāsā, bet apakšējā josla - zaļā krāsā.
Standarta centrā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes
emblēma, kuru apvij balta līnija.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes devīze ir
"Proventus pro patria" (latīņu valodā), tulkojumā -
"Izaugsme Tēvijai".
Latvijas Lauksaimniecības universitātes himna ir komponista
Jēkaba Mediņa veltījums Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai
"Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā" (Viļa Plūdoņa
dzejolis "Tēvzemei").
Latvijas Lauksaimniecības universitātes simboliskās krāsas ir
dzeltenā, zaļā un brūnā. Dzeltenā krāsa ir saules krāsa, tā
veicina augšanu un dāvā dzīvību, simbolizē spēku, pieredzi,
intelektu un zināšanas. Zaļā krāsa ir dabas, auglības,
pārpilnības un fiziskās veselības krāsa, tā simbolizē mieru un
harmoniju, jaunību, izaugsmi un līdzsvaru. Brūnā krāsa ir zemes
krāsa, tā simbolizē vienotību, uzticību, mērenību, pārliecību,
rūpes un ticību saviem spēkiem.
2. DARBĪBAS
MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI
2.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības
galvenais mērķis ir dot studējošiem augstāko akadēmisko un
profesionālo izglītību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru,
uzturēt un attīstīt Latvijas intelektuālo potenciālu.
2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes uzdevumi ir
gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus tautsaimniecībai,
zinātnei, kultūrai, izglītībai, kā arī valsts pārvaldei, dodot
jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs,
veikt zinātnisko darbību un izdot zinātnisko rakstu krājumus, kā
arī organizēt speciālistu tālākizglītošanu un pārkvalificēšanos.
Universitāte piedāvā sabiedrībai iegūtās atziņas un pētījumu
rezultātus, informē sabiedrību par savu darbību. Latvijas
Lauksaimniecības universitāte atbalsta izcilus pētniekus,
akadēmisko personālu un studējošos, veicina to iekļaušanos
pasaules akadēmiskajos procesos.
2.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskās
izglītības ieguve paredz atbilstošo studiju programmu īstenošanu
akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātnisko darbību un
zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība
nodrošina profesionālo studiju programmu realizāciju un
atbilstošas kvalifikācijas iegūšanu. Augstākās profesionālās
kvalifikācijas, profesionālā grāda, akadēmiskā un zinātniskā
grāda iegūšana ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju
un zinātniskās darbības mērķis.
2.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas, lai
saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm visu
vērtīgo, ko laukiem devusi un var dot latviešu tauta.
2.5. Īstenojot savu mērķi un uzdevumus, Latvijas
Lauksaimniecības universitāte pamatojas uz šādiem principiem:
- izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība,
studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva
izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana
(publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu
personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;
- studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
- studiju un zinātniskā darba saskaņošana ar sabiedrības
vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem
sasniegumiem un humānajām tradīcijām.
2.6. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dod iespēju iegūt
akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību neatkarīgi no
dzimuma, sociālā, veselības un mantiskā stāvokļa, rases un
tautības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības,
nodarbošanās un dzīves vietas.
Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darba
spējām un prasmei ir tiesības kļūt par Latvijas Lauksaimniecības
universitātes darbinieku.
3. KOMPETENCE UN
DARBĪBAS FORMAS
3.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbilstoši savam
mērķim un uzdevumiem:
- izstrādā studiju programmas, nosaka studiju saturu un
formas, studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas
kārtību, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes
zinātniskās darbības pamatvirzienus;
- veic promociju, piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus
un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Latvijas
Lauksaimniecības universitātes izglītības dokumentus;
- ievēlē akadēmisko personālu, piešķir Latvijas
Lauksaimniecības universitātes goda nosaukumus, nodibina un
piešķir Latvijas Lauksaimniecības universitātes balvas, prēmijas
un personālstipendijas;
- īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.
3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību, īpašuma
apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir tiesības:
- organizēt kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences
un sanāksmes;
- slēgt līgumus ar mācību, zinātniskajām vai citām
institūcijām, kā arī ar komercsabiedrībām;
- veikt saimniecisko darbību;
- veikt izdevējdarbību.
3.3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nosaka savu
organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu un
saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem nosaka darba
samaksu.
3.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nosaka savu
iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo starptautiski atzīto
universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
3.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibinātās
biedrības un citi organizatoriski veidojumi darbojas saskaņā ar
Senāta apstiprinātajiem statūtiem. Ja to darbība neatbilst
statūtiem vai ir pretrunā ar Latvijas Lauksaimniecības
universitātes interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs
pārtraukt vai izbeigt to darbību.
3.6. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības
jautājumus, kas nav ietverti šajā Satversmē, regulē Latvijas
Republikas Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās
darbības likums un citi Latvijas Republikas likumi.
4. PERSONĀLS
4.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes personālu
veido:
1) akadēmiskais personāls - Latvijas Lauksaimniecības
universitātes akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
2) vispārējais personāls;
3) studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.
4.2. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju
un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Latvijas
Lauksaimniecības universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā.
Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Latvijas
Lauksaimniecības universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai
netiktu pārkāptas nevienas personas tiesības un netiktu traucēta
amata vai darba pienākumu izpilde.
Personālam ir tiesības Satversmē noteiktā kārtībā piedalīties
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadības un pašpārvaldes
lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu
pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Latvijas
Lauksaimniecības universitātes koleģiālo vadības institūciju
sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.
Personālam ir tiesības piedalīties Latvijas Lauksaimniecības
universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt
ievēlētam tajās.
Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību,
kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu
nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem
normatīviem aktiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību personāls var apstrīdēt
Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var
pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā
kārtībā.
4.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmisko
personālu veido:
1) profesori, asociētie profesori;
2) docenti, vadošie pētnieki;
3) lektori, pētnieki;
4) asistenti.
4.4. Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā,
veic zinātniskos pētījumus un publicē to rezultātus. Uzdevumu
apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāta
apstiprināts nolikums.
Darba samaksas principus Latvijas Lauksaimniecības
universitātē nosaka Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst
būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.
Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un
administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Ar
pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai
citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus
par studējošo izglītošanu vai zinātnisko pētījumu veikšanu,
paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši
darbinieka kvalifikācijai.
Darba līgumu ar akadēmiskā amatā ievēlēto personu slēdz
rektors uz visu ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem. Par īpašu
ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem
profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Latvijas
Lauksaimniecības universitāte var piešķirt goda nosaukumu -
emeritus profesors.
4.5. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts
speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās
pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas
attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt
personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba
pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru
atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares
profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu
ievēlēšanas periodu.
Profesora galvenie uzdevumi ir:
1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un
pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;
2) pētnieciskā darba vadīšana zinātnes apakšnozarē, kas
atbilst profesora štata vietas nosaukumam;
3) piedalīšanās studiju programmu izstrādāšanā, augstskolu un
to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;
4) doktora līmeņa studiju vadīšana, jaunās zinātnieku un
docētāju paaudzes gatavošana.
4.6. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir
doktora grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai
asociētā profesora amatā saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu
var ievēlēt arī personu bez doktora grāda, kurai ir atbilstoša
augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze
attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem
gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors
slēdz ar viņu darba līgumu. Par asociēto profesoru amatu skaitu
un sarakstu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām
pēc rektora ierosinājuma lemj Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Senāts.
Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:
1) aktīvs pētnieciskais darbs zinātnes apakšnozarē, kas
atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;
2) pētnieciskā darba vadīšana doktora un maģistra grāda
iegūšanai;
3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību
un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā studiju kursā, lekciju
lasīšana;
4) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.
4.7. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra
atbilst Augstskolu likumā noteiktajai kārtībai. Profesoru padomes
pieņemto lēmumu personas, kas nav Latvijas Lauksaimniecības
universitātes personāla sastāvā, var apstrīdēt, iesniedzot
iesniegumu rektoram, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātes
personāls - Akadēmiskajā šķīrējtiesā.
4.8. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora
grāds. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta
amatā var ievēlēt personu ar augstāko izglītību bez zinātniskā
grāda, kurai ir vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.
Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome Senāta noteiktajā
kārtībā. Par docentu amatu skaitu un sarakstu atbilstoši
nepieciešamībai un finansējuma iespējām lemj Senāts.
Docenta galvenie uzdevumi ir:
1) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un
pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē),
īpaši tās pamatkursos;
2) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst docenta
štata vietas nosaukumam.
4.9. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā
fakultātes dome vai zinātniskā institūta zinātniskā padome.
4.10. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai
maģistra grādu. Lektorus ievēlē fakultātes Dome uz sešiem gadiem
Senāta noteiktajā kārtībā.
Lektora galvenie uzdevumi ir:
1) pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras (laboratorijas)
zinātniskā darba programmām;
2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un
ieskaišu pieņemšana studiju kursos.
4.11. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai
maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes
Dome Senāta noteiktajā kārtībā.
Asistenta galvenie uzdevumi ir:
1) līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedrā
(laboratorijā) apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem;
2) laboratorijas (praktisko) darbu vadīšana un ieskaišu
pieņemšana;
3) palīdzība profesoriem un asociētiem profesoriem to
pedagoģiskajā darbā.
4.12. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību profesionālo
studiju programmu profila priekšmetiem nosaka Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu
likuma prasībām.
4.13. Akadēmiskā personāla aizstāšanu pagaidu prombūtnes
laikā, kā arī viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu,
vieslektoru un viesasistentu tiesības un pienākumus un kārtību,
kādā viņi tiek pieņemti darbā, nosaka Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu likumam.
4.14. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi:
1) akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts
astoņu nedēļu, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu
kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem
pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas
darbavietas;
2) akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt
apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba
sagatavošanai;
3) profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā
ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu
uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai
vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
4.15. Studējošie ir:
1) bakalauru studiju programmu studenti;
2) profesionālo studiju programmu studenti;
3) maģistranti;
4) doktoranti.
4.16. Latvijas Lauksaimniecības universitātē var studēt
personas, kuras ieguvušas dokumentāri apliecinātu un Latvijā
atzītu studiju programmas prasībām atbilstošu iepriekšējo
izglītību.
Uzņemšanas imatrikulācijas kārtību apstiprina Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Senāts.
4.17. Studējošiem Latvijas Lauksaimniecības universitāte
piedāvā konkrētas studiju programmas. Valodu lietojumu augstākās
izglītības ieguvē, studiju programmu reglamentāciju, studiju
uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos un personu izslēgšanas
kārtību no studējošo saraksta nosaka Latvijas Republikas
normatīvie akti un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta
pieņemtie studijas regulējošie dokumenti.
4.18. Studiju maksu Latvijas Lauksaimniecības universitātē
sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas. Studiju
maksu studējošajiem, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā
studiju programmā valsts noteiktajām studiju vietām, finansē no
valsts budžeta līdzekļiem. Studiju maksu studiju vietās, kuras
netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie,
juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu
līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru.
4.19. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošiem ir
tiesības:
- iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;
- Satversmē paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā
izmantot Latvijas Lauksaimniecības universitātes telpas,
bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas
objektus u.c.;
- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
- realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju un pētniecības
darba brīvību, noteiktā kārtībā izvēlēties studiju programmas,
virzienus;
- saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar
viņu studijām un iespējamo karjeru;
- universitātē brīvi paust un aizstāvēt savas domas un
uzskatus;
- vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē,
līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes
institūcijās;
- noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas
mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;
- dibināt biedrības, korporācijas, pulciņus un klubus;
- sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles
daļu.
4.20. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošo
pienākumi ir:
- studēt, lai iegūtu izraudzītajai studiju programmai
atbilstošu izglītību;
- izpildīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes prasības
attiecībā uz studijām un iespējamo karjeru;
- ievērot Satversmi un iekšējās kārtības noteikumus;
- ar cieņu izturēties pret citiem studējošajiem, Latvijas
Lauksaimniecības universitātes akadēmisko un vispārējo
personālu.
4.21. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vispārējais
personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls un
tehniskais personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējā
personāla pieņemšanu darbā un tā atbrīvošanu no darba nosaka
likumi un citi normatīvie akti, kā arī Latvijas Lauksaimniecības
universitātes iekšējie noteikumi.
4.22. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība rūpējas
par personāla darba apstākļiem, nodrošina iespēju celt
kvalifikāciju un pārkvalificēties.
5. LATVIJAS
LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES PĀRSTĀVĪBAS, VADĪBAS UN
LĒMĒJINSTITŪCIJAS
5.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenās
lēmējinstitūcijas ir:
- Konvents (Satversmes sapulce);
- Senāts;
- Rektors;
- Akadēmiskā šķīrējtiesa.
5.1.1 Latvijas Lauksaimniecības universitātes
koleģiālās institūcijas ir:
- Senāts,
- fakultātes dome,
- zinātniskā institūta zinātniskā padome,
- katedras (institūta) sapulce.
5.2. Konvents ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes
personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un
lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.
Konvents:
- pieņem un groza Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Satversmi;
- ievēlē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senātu un
atceļ tā locekļus;
- ievēlē un atceļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes
rektoru;
- ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus;
- noklausās Senāta, rektora un Akadēmiskās šķīrējtiesas
pārskatu;
- apstiprina un groza Konventa ievēlēšanas, rektora
ievēlēšanas un atcelšanas, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas
nolikumus;
- izskata un izlemj Latvijas Lauksaimniecības universitātes
darbības un attīstības konceptuālus jautājumus.
5.3. Konventu 240 cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē
Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības,
aizklāti balsojot. Konventā ievēlē:
- akadēmiskā personāla pārstāvjus, kuru īpatsvars nedrīkst būt
mazāks par 60 procentiem;
- studējošo pārstāvjus ar īpatsvaru ne mazāk par 20
procentiem;
- vispārējā personāla pārstāvjus.
Konventa locekli var atsaukt tā personāla grupas kopsapulce,
no kuras viņš ir ievēlēts. Ja Konventa pārstāvis pārtrauc darba
(studiju) attiecības ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti,
trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konventā ievēlē
citus pārstāvjus. Konvents ievēlē priekšsēdi, vietnieku un
sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa
priekšsēdi un priekšsēža vietnieku. Konventu sasauc Senāts vai
Rektors ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Konventu sasauc, ja to
pieprasa Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku
konvents, rektors vai ne mazāk kā divas trešdaļas no Konventā
pārstāvēto studējošo skaita, vai viena trešdaļa fakultāšu un
institūtu ar savas Domes vai Padomes lēmumiem. Konventa pieņemtos
lēmumus var pārsūdzēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Akadēmiskajā šķīrējtiesā.
5.4. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē
visas Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības
sfēras.
Senāts:
1) ievēlē priekšsēdi (profesoru vai asociēto profesoru),
vietnieku un sekretāru; par Senāta priekšsēdi vai tā vietnieku
nevar būt rektors vai prorektors;
11) izvirza pretendentus valsts emeritētā
zinātnieka nosaukuma piešķiršanai;
2) piešķir:
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktora (Doctor
honoris causa, Dr.h.c.) grādu;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritus profesora
goda nosaukumu;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda biedra
nosaukumu;
3) apstiprina:
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldes struktūru
pēc rektora priekšlikuma;
- Senāta noteiktos pārvaldes struktūras augstākā līmeņa
vadītājus pēc rektora priekšlikuma;
- fakultāšu dekānus pēc attiecīgās fakultātes domes
priekšlikuma, ievērojot vēlēšanu rezultātus;
- universitātes zinātnisko institūtu direktorus pēc to
ievēlēšanas amatā attiecīgā institūta zinātniskajā padomē;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienību un
Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibināto un pārziņā esošo
iestāžu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un citu
organizatorisku veidojumu statūtus vai nolikumus;
- nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem
amatiem;
- studējošo pašpārvaldes nolikumu un līgumu ar studējošo
pašpārvaldi;
- studējošo uzņemšanas un imatrikulācijas kārtību, noteikumus
par studiju gaitu, zināšanu pārbaudīšanas, kvalifikācijas,
akadēmisko grādu un diplomu piešķiršanas kārtību;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetu un tā
līdzekļu izmantošanu;
4) lemj par Latvijas Lauksaimniecības universitātes
struktūrvienību, iestāžu, komercsabiedrību, biedrību un
nodibinājumu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu.
5.5. Senātu ievēlē uz trim gadiem. Senāta personālsastāvu
veido 60 senatori, no kuriem:
- 41 Konventa pārstāvis (39 akadēmiskā personāla pārstāvji,
kas ievēlēti uz pilnvaru laiku, tā, lai būtu pārstāvētas visas
fakultātes, zinātniskie institūti, mācību un pētījumu saimniecība
"Vecauce", un divi administratīvā personāla
pārstāvji);
- 12 studējošo pašpārvaldes ievēlēti studējošo pārstāvji;
- Konventa priekšsēdis, rektors, studiju un zinātņu
prorektori, Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktors,
kanclers, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskais
sekretārs - kā amatpersonas.
Senāta darbību un kompetenci reglamentē Konventa apstiprināts
nolikums. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts
var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības
kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Senāta sēdes vada
priekšsēdis, bet viņa prombūtnē vietnieks vai Konventa
priekšsēdis. Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā.
5.6. Rektors īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitātes
administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv
Universitāti. Rektors pārzina, vada un atbild par Universitātes
darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi, Konventa un
Senāta lēmumiem.
Universitātes vadības nodrošināšanai rektors var veidot palīg-
un padomdevējas institūcijas (Prorektoru dienestus, Rektorātu,
Studiju, Zinātnes, Saimniecības padomi u. c.), kuru
nepieciešamību un sastāvu apstiprina Senāts. Latvijas
Lauksaimniecības universitātes personāls rektora pieņemtos
lēmumus var apstrīdēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Personas, kuras nav Latvijas
Lauksaimniecības universitātes personāls, rektora pieņemtos
lēmumus var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.
5.7. Rektoru ievēlē Konvents no Latvijas Lauksaimniecības
universitātes profesoriem uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes
pēc kārtas. Konventa ievēlēto Rektoru amatā apstiprina Ministru
Kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru Kabinets pēc Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Senāta vai Zemkopības ministrijas
ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu
normatīvo aktu pārkāpumi.
5.8. Izslēgts
5.9. Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē Konvents
uz trim gadiem. Tā sastāv no pieciem akadēmiskā personāla
pārstāvjiem, kas nav universitātes administratīvā personāla
sastāvā, un viena studējošā pārstāvja, kuru ievēlē studējošo
pašpārvalde.
Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
- studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Satversmē noteikto akadēmisko
brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
- strīdus starp Latvijas Lauksaimniecības universitātes
amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas
atrodas pakļautības attiecībās;
- iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības
apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem Augstskolu
likumā noteiktajos gadījumos.
Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.
Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild
Konventam. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var
atbrīvot tikai ar Konventa piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas
pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa
likuma noteiktajā kārtībā.
6. STUDĒJOŠO
PAŠPĀRVALDE
6.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem,
maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde - vēlēta,
neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija
universitātē. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā
studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt
apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.
6.2. Studējošo pašpārvalde:
- aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās,
materiālās un kultūras dzīves jautājumos Latvijas
Lauksaimniecības universitātē un citās valsts institūcijās
Latvijā un ārvalstīs;
- nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Konventā un Senātā.
6.3. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, pēc to apstiprināšanas
Senātā, ir obligāti visiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē
studējošajiem.
6.4. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Konventā, Senātā un
fakultāšu domēs atbilstoši to nolikumiem ir veto tiesības
jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas
jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā
vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas
komisijas lēmumu apstiprina Konvents, Senāts vai fakultāšu domes
ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
6.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu,
maģistrantu un doktorantu organizāciju t. sk. korporāciju,
biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka
Latvijas Lauksaimniecības universitātes studējošo pašpārvaldes
nolikums.
6.6. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt
informāciju un paskaidrojumus no universitātes struktūrvienību
vadītājiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem par visiem
jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
6.7. Universitātes vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes
darbību.
Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz
līdzdalību visu līmeņu universitātes institūcijās, kā arī
tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.
7. LATVIJAS
LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES STRUKTŪRVIENĪBAS, IESTĀDES,
KOMERCSABIEDRĪBAS, BIEDRĪBAS UN NODIBINĀJUMI
7.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības
dibina, reorganizē un likvidē, kā arī to nolikumus, kuros
noteikti struktūrvienību uzdevumi, funkcijas un tiesības,
apstiprina Senāts. Struktūrvienībām nav juridiskās personas
statusa.
7.2. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai universitāte
dibina katedras (institūtus), profesoru grupas, fakultātes,
zinātniskās un mācību laboratorijas. Organizatoriskā un
apkalpojošā darba veikšanai Senāts veido arī citas
struktūrvienības. Struktūrvienību finanšu līdzekļus nedrīkst
izmantot citiem mērķiem bez struktūrvienības vadītāja
piekrišanas.
7.3. Katedra (institūts) ir Latvijas Lauksaimniecības
universitātes studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas
veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos
pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras (institūtus)
izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes domes vai atsevišķa
profesora vai asociētā profesora priekšlikuma un pamatojuma.
Katedras (institūta) darbību nosaka un vada katedras (institūta)
sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un
zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav
nodoti fakultātes domes vai Senāta pārziņā. Katedras (institūta)
sapulce no profesoru, asociēto profesoru vai docentu vidus
izvirza katedras (institūta) vadītāju, kuru ievēlē fakultātes
dome uz pieciem gadiem. Katedras (institūta) vadītājs ir
oficiālais katedras (institūta) pārstāvis visās tās lietās.
7.4. Profesora grupu ar katedras tiesībām un pienākumiem var
izveidot profesors vai asociētais profesors, ja finansējums viņa
vadītajās studiju programmās un zinātniskajās tēmās ļauj pieņemt
darbā ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvjus.
7.4.1. Profesora grupu izveido ar Senāta lēmumu pēc konkrēta
profesora vai asociētā profesora priekšlikuma. Tā beidz savu
darbību ar Senāta lēmuma, profesoram (asociētam profesoram)
beidzot darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai
izbeidzoties finansējuma avotam.
7.4.2. Par profesora grupas akadēmisko un zinātnisko darbību
vienpersonīgi atbild tās vadītājs.
7.5. Fakultāte ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes
organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila
katedras, institūtus un laboratorijas, izstrādā un koordinē
atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības un
akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī
koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā nodrošina
nepieciešamos apstākļus katedru un citu fakultātes
struktūrvienību darbībai.
7.5.1. Fakultāti veido un reorganizē atbilstoši Augstskolu
likuma prasībām. Fakultāti vada dekāns.
7.5.2. Fakultātes dome no akadēmiskā personāla ievēlē dekānu,
dekāna vietnieku vai vietniekus un domes sekretāru, katedras
vadītājus (institūtu direktorus), docentus, lektorus un
asistentus; pēc katedru (institūtu) priekšlikuma apstiprina
kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai. Dome izlemj
studiju procesa, zinātniskā darba organizatoriskos,
saimnieciskos, finansiālos un citus darbības jautājumus. Dome ir
tiesīga ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.
Fakultātes domi ievēlē uz trim gadiem. Domi veido:
- visi fakultātes profesori un asociētie profesori;
- divi līdz trīs katras struktūrvienības ievēlēti
pārstāvji;
- fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēti studējošo
pārstāvji, kuru īpatsvaram domes sastāvā ir jābūt ne mazākam par
20 procentiem.
7.5.3. Dekānu ievēlē no fakultātes profesoriem, asociētiem
profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā
divas reizes pēc kārtas.
Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes
lietās, gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild
par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes
saimniecisko un finansiālo darbību.
7.5.4. Fakultātei var būt savs karogs un emblēma.
7.5.5. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina
Senāts.
7.6. Zinātniskās laboratorijas un citas Latvijas
Lauksaimniecības universitātes zinātniskā darba struktūrvienības
veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus
kādā no zinātnes apakšnozarēm.
Laboratorijas izveide un darbība notiek saskaņā ar principiem,
kas izteikti 7.3.punktā attiecībā uz katedrām.
Fakultātes sastāvā esošas laboratorijas nolikumu apstiprina
fakultātes dome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu -
Senāts.
7.7. Latvijas Lauksaimniecības universitāte savā Satversmē
noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un
likvidēt iestādes (arī aģentūras), kā arī komercsabiedrības,
kurām ir juridiskas personas statuss, un būt par dibinātāju un
biedru biedrībās un nodibinājumos. Iestāžu nolikumus un
komercsabiedrību statūtus apstiprina Senāts.
7.8. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dibina zinātniskos
institūtus, kuru tiesisko statusu nosaka Zinātniskās darbības
likums. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem
Senāts.
8. ĪPAŠUMS,
BUDŽETS UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
8.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumu
veido:
- kustamā un nekustamā manta, kas Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir dāvināta, ko tā ir mantojusi vai iegādājusies
par pašu līdzekļiem;
- par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta;
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes intelektuālais
īpašums;
- nekustamais īpašums, ko Latvijas Lauksaimniecības
universitātei bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska
persona vai valsts. Rīcību ar šo īpašumu un tā turpmākās
izmantošanas nosacījumus nosaka Augstskolu likums un Publiskas
personas mantas atsavināšanas likums.
Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Latvijas
Lauksaimniecības universitātes īpašums. Latvijas Lauksaimniecības
universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā
nodotā valsts īpašuma. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir
tiesības rīkoties ar savu īpašumu, lai sasniegtu Satversmē
norādītos mērķus.
8.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finanšu resursus
veido:
- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi izglītībai, kas
valsts budžetā izdalīti tieši Universitātei;
- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība
piešķir atsevišķo mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;
- maksa par studijām, kuru sedz valsts, vai kura tiek saņemta
atmaksājumu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta
noteikumiem;
- fizisko un juridisko personu maksājumi par speciālistu
sagatavošanu, to kvalifikācijas paaugstināšanu vai
pārkvalificēšanu;
- līdzekļi zinātniskajiem līgumdarbiem;
- ienākumi no saimnieciskās darbības;
- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi,
ieskaitot arī tādus, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;
- aizņēmumi no bankām un citām kredītiestādēm;
- citi likumos atļautie līdzekļi.
8.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finanšu resursu
struktūru apstiprina Senāts. Latvijas Lauksaimniecības
universitātes finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību
normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts
revidents, kura sagatavoto atzinumu par augstskolas finansiālo un
saimniecisko darbību rektors iesniedz Zemkopības ministrijai. Par
budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Zemkopības ministrijai.
8.4. Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas
piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība nodod tieši tai
struktūrvienībai vai juridiskai personai, kas īsteno šo programmu
vai pasākumu.
8.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes atsevišķu
struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst
Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetā.
8.6. Izslēgts.
8.7. Izslēgts.
8.8. Izslēgts.
8.9. Pildot savus uzdevumus, Latvijas Lauksaimniecības
universitātei ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas
darbības:
- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
- slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī
veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un
citiem likumiem;
- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo
īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīviem aktiem un atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības
universitātes darbības mērķiem;
- veikt Latvijas Lauksaimniecības universitātes profilam
atbilstošu saimniecisko darbību (iegūtie ienākumi ieskaitāmi
Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetā tās attīstībai),
kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citās komercsabiedrībās
atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības
mērķim.
8.10. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības un
privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstākās izglītības un
zinātnes institūcijām.
9. SATVERSMES
PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA, UNIVERSITĀTES REORGANIZĀCIJA
VAI LIKVIDĀCIJA
9.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi var
pieņemt un grozīt tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Konvents.
9.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme pēc
pieņemšanas un grozījumiem tajā stājas spēkā pēc tam, kad to
apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.
9.3. Lēmumu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes
reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc
izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra
ierosinājuma.
