Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Ieroču tirdzniecības līgumu

1.pants. Ieroču tirdzniecības līgums (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Latvijas Republika paziņo, ka Līguma 6. un 7.pantu piemēros pagaidu kārtībā līdz brīdim, kad Līgums stājas spēkā.

3.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

4.pants. Līgums stājas spēkā tā 22.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

5.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 28.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 12.decembrī

 

 

The Arms Trade Treaty

Preamble

The States Parties to this Treaty,

Guided by the purposes and principles of the Charter of the United Nations,

Recalling Article 26 of the Charter of the United Nations which seeks to promote the establishment and maintenance of international peace and security with the least diversion for armaments of the world's human and economic resources,

Underlining the need to prevent and eradicate the illicit trade in conventional arms and to prevent their diversion to the illicit market, or for unauthorized end use and end users, including in the commission of terrorist acts,

Recognizing the legitimate political, security, economic and commercial interests of States in the international trade in conventional arms,

Reaffirming the sovereign right of any State to regulate and control conventional arms exclusively within its territory, pursuant to its own legal or constitutional system,

Acknowledging that peace and security, development and human rights are pillars of the United Nations system and foundations for collective security and recognizing that development, peace and security and human rights are interlinked and mutually reinforcing,

Recalling the United Nations Disarmament Commission Guidelines for international arms transfers in the context of General Assembly resolution 46/36H of 6 December 1991,

Noting the contribution made by the United Nations Programme of Action to Prevent, Combat and Eradicate the Illicit Trade in Small Arms and Light Weapons in All Its Aspects, as well as the Protocol against the Illicit Manufacturing of and Trafficking in Firearms, Their Parts and Components and Ammunition, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime, and the International Instrument to Enable States to Identify and Trace, in a Timely and Reliable Manner, Illicit Small Arms and Light Weapons,

Recognizing the security, social, economic and humanitarian consequences of the illicit and unregulated trade in conventional arms,

Bearing in mind that civilians, particularly women and children, account for the vast majority of those adversely affected by armed conflict and armed violence,

Recognizing also the challenges faced by victims of armed conflict and their need for adequate care, rehabilitation and social and economic inclusion,

Emphasizing that nothing in this Treaty prevents States from maintaining and adopting additional effective measures to further the object and purpose of this Treaty,

Mindful of the legitimate trade and lawful ownership, and use of certain conventional arms for recreational, cultural, historical, and sporting activities, where such trade, ownership and use are permitted or protected by law,

Mindful also of the role regional organizations can play in assisting States Parties, upon request, in implementing this Treaty,

Recognizing the voluntary and active role that civil society, including nongovernmental organizations, and industry, can play in raising awareness of the object and purpose of this Treaty, and in supporting its implementation,

Acknowledging that regulation of the international trade in conventional arms and preventing their diversion should not hamper international cooperation and legitimate trade in materiel, equipment and technology for peaceful purposes,

Emphasizing the desirability of achieving universal adherence to this Treaty,

Determined to act in accordance with the following principles;

Principles

- The inherent right of all States to individual or collective self-defence as recognized in Article 51 of the Charter of the United Nations;

- The settlement of international disputes by peaceful means in such a manner that international peace and security, and justice, are not endangered in accordance with Article 2 (3) of the Charter of the United Nations;

- Refraining in their international relations from the threat or use of force against the territorial integrity or political independence of any State, or in any other manner inconsistent with the purposes of the United Nations in accordance with Article 2 (4) of the Charter of the United Nations;

- Non-intervention in matters which are essentially within the domestic jurisdiction of any State in accordance with Article 2 (7) of the Charter of the United Nations;

- Respecting and ensuring respect for international humanitarian law in accordance with, inter alia, the Geneva Conventions of 1949, and respecting and ensuring respect for human rights in accordance with, inter alia, the Charter of the United Nations and the Universal Declaration of Human Rights;

- The responsibility of all States, in accordance with their respective international obligations, to effectively regulate the international trade in conventional arms, and to prevent their diversion, as well as the primary responsibility of all States in establishing and implementing their respective national control systems;

- The respect for the legitimate interests of States to acquire conventional arms to exercise their right to self-defence and for peacekeeping operations; and to produce, export, import and transfer conventional arms;

- Implementing this Treaty in a consistent, objective and non-discriminatory manner,

Have agreed as follows:

Article 1
Object and Purpose

The object of this Treaty is to:

- Establish the highest possible common international standards for regulating or improving the regulation of the international trade in conventional arms;

- Prevent and eradicate the illicit trade in conventional arms and prevent their diversion;

for the purpose of:

- Contributing to international and regional peace, security and stability;

- Reducing human suffering;

- Promoting cooperation, transparency and responsible action by States Parties in the international trade in conventional arms, thereby building confidence among States Parties.

Article 2
Scope

1. This Treaty shall apply to all conventional arms within the following categories:

(a) Battle tanks;

(b) Armoured combat vehicles;

(c) Large-calibre artillery systems;

(d) Combat aircraft;

(e) Attack helicopters;

(f) Warships;

(g) Missiles and missile launchers; and

(h) Small arms and light weapons.

2. For the purposes of this Treaty, the activities of the international trade comprise export, import, transit, trans-shipment and brokering, hereafter referred to as "transfer".

3. This Treaty shall not apply to the international movement of conventional arms by, or on behalf of, a State Party for its use provided that the conventional arms remain under that State Party's ownership.

Article 3
Ammunition/Munitions

Each State Party shall establish and maintain a national control system to regulate the export of ammunition/munitions fired, launched or delivered by the conventional arms covered under Article 2 (1), and shall apply the provisions of Article 6 and Article 7 prior to authorizing the export of such ammunition/munitions.

Article 4
Parts and Components

Each State Party shall establish and maintain a national control system to regulate the export of parts and components where the export is in a form that provides the capability to assemble the conventional arms covered under Article 2 (1) and shall apply the provisions of Article 6 and Article 7 prior to authorizing the export of such parts and components.

Article 5
General Implementation

1. Each State Party shall implement this Treaty in a consistent, objective and non-discriminatory manner, bearing in mind the principles referred to in this Treaty.

2. Each State Party shall establish and maintain a national control system, including a national control list, in order to implement the provisions of this Treaty.

3. Each State Party is encouraged to apply the provisions of this Treaty to the broadest range of conventional arms. National definitions of any of the categories covered under Article 2 (1) (a)-(g) shall not cover less than the descriptions used in the United Nations Register of Conventional Arms at the time of entry into force of this Treaty. For the category covered under Article 2 (1) (h), national definitions shall not cover less than the descriptions used in relevant United Nations instruments at the time of entry into force of this Treaty.

4. Each State Party, pursuant to its national laws, shall provide its national control list to the Secretariat, which shall make it available to other States Parties. States Parties are encouraged to make their control lists publicly available.

5. Each State Party shall take measures necessary to implement the provisions of this Treaty and shall designate competent national authorities in order to have an effective and transparent national control system regulating the transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) and of items covered under Article 3 and Article 4.

6. Each State Party shall designate one or more national points of contact to exchange information on matters related to the implementation of this Treaty. Each State Party shall notify the Secretariat, established under Article 18, of its national point(s) of contact and keep the information updated.

Article 6
Prohibitions

1. A State Party shall not authorize any transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) or of items covered under Article 3 or Article 4, if the transfer would violate its obligations under measures adopted by the United Nations Security Council acting under Chapter VII of the Charter of the United Nations, in particular arms embargoes.

2. A State Party shall not authorize any transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) or of items covered under Article 3 or Article 4, if the transfer would violate its relevant international obligations under international agreements to which it is a Party, in particular those relating to the transfer of, or illicit trafficking in, conventional arms.

3. A State Party shall not authorize any transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) or of items covered under Article 3 or Article 4, if it has knowledge at the time of authorization that the arms or items would be used in the commission of genocide, crimes against humanity, grave breaches of the Geneva Conventions of 1949, attacks directed against civilian objects or civilians protected as such, or other war crimes as defined by international agreements to which it is a Party.

Article 7
Export and Export Assessment

1. If the export is not prohibited under Article 6, each exporting State Party, prior to authorization of the export of conventional arms covered under Article 2 (1) or of items covered under Article 3 or Article 4, under its jurisdiction and pursuant to its national control system, shall, in an objective and non-discriminatory manner, taking into account relevant factors, including information provided by the importing State in accordance with Article 8 (1), assess the potential that the conventional arms or items:

(a) would contribute to or undermine peace and security;

(b) could be used to:

(i) commit or facilitate a serious violation of international humanitarian law;

(ii) commit or facilitate a serious violation of international human rights law;

(iii) commit or facilitate an act constituting an offence under international conventions or protocols relating to terrorism to which the exporting State is a Party; or

(iv) commit or facilitate an act constituting an offence under international conventions or protocols relating to transnational organized crime to which the exporting State is a Party.

2. The exporting State Party shall also consider whether there are measures that could be undertaken to mitigate risks identified in (a) or (b) in paragraph 1, such as confidence-building measures or jointly developed and agreed programmes by the exporting and importing States.

3. If, after conducting this assessment and considering available mitigating measures, the exporting State Party determines that there is an overriding risk of any of the negative consequences in paragraph 1, the exporting State Party shall not authorize the export.

4. The exporting State Party, in making this assessment, shall take into account the risk of the conventional arms covered under Article 2 (1) or of the items covered under Article 3 or Article 4 being used to commit or facilitate serious acts of gender based violence or serious acts of violence against women and children.

5. Each exporting State Party shall take measures to ensure that all authorizations for the export of conventional arms covered under Article 2 (1) or of items covered under Article 3 or Article 4 are detailed and issued prior to the export.

6. Each exporting State Party shall make available appropriate information about the authorization in question, upon request, to the importing State Party and to the transit or trans-shipment States Parties, subject to its national laws, practices or policies.

7. If, after an authorization has been granted, an exporting State Party becomes aware of new relevant information, it is encouraged to reassess the authorization after consultations, if appropriate, with the importing State.

Article 8
Import

1. Each importing State Party shall take measures to ensure that appropriate and relevant information is provided, upon request, pursuant to its national laws, to the exporting State Party, to assist the exporting State Party in conducting its national export assessment under Article 7. Such measures may include end use or end user documentation.

2. Each importing State Party shall take measures that will allow it to regulate, where necessary, imports under its jurisdiction of conventional arms covered under Article 2 (1). Such measures may include import systems.

3. Each importing State Party may request information from the exporting State Party concerning any pending or actual export authorizations where the importing State Party is the country of final destination.

Article 9
Transit or trans-shipment

Each State Party shall take appropriate measures to regulate, where necessary and feasible, the transit or trans-shipment under its jurisdiction of conventional arms covered under Article 2 (1) through its territory in accordance with relevant international law.

Article 10
Brokering

Each State Party shall take measures, pursuant to its national laws, to regulate brokering taking place under its jurisdiction for conventional arms covered under Article 2 (1). Such measures may include requiring brokers to register or obtain written authorization before engaging in brokering.

Article 11
Diversion

1. Each State Party involved in the transfer of conventional arms covered under

Article 2 (1) shall take measures to prevent their diversion.

2. The exporting State Party shall seek to prevent the diversion of the transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) through its national control system, established in accordance with Article 5 (2), by assessing the risk of diversion of the export and considering the establishment of mitigation measures such as confidence-building measures or jointly developed and agreed programmes by the exporting and importing States. Other prevention measures may include, where appropriate: examining parties involved in the export, requiring additional documentation, certificates, assurances, not authorizing the export or other appropriate measures.

3. Importing, transit, trans-shipment and exporting States Parties shall cooperate and exchange information, pursuant to their national laws, where appropriate and feasible, in order to mitigate the risk of diversion of the transfer of conventional arms covered under Article 2 (1).

4. If a State Party detects a diversion of transferred conventional arms covered under Article 2 (1), the State Party shall take appropriate measures, pursuant to its national laws and in accordance with international law, to address such diversion. Such measures may include alerting potentially affected States Parties, examining diverted shipments of such conventional arms covered under Article 2 (1), and taking follow-up measures through investigation and law enforcement.

5. In order to better comprehend and prevent the diversion of transferred conventional arms covered under Article 2 (1), States Parties are encouraged to share relevant information with one another on effective measures to address diversion. Such information may include information on illicit activities including corruption, international trafficking routes, illicit brokers, sources of illicit supply, methods of concealment, common points of dispatch, or destinations used by organized groups engaged in diversion.

6. States Parties are encouraged to report to other States Parties, through the Secretariat, on measures taken in addressing the diversion of transferred conventional arms covered under Article 2 (1).

Article 12
Record keeping

1. Each State Party shall maintain national records, pursuant to its national laws and regulations, of its issuance of export authorizations or its actual exports of the conventional arms covered under Article 2 (1).

2. Each State Party is encouraged to maintain records of conventional arms covered under Article 2 (1) that are transferred to its territory as the final destination or that are authorized to transit or trans-ship territory under its jurisdiction.

3. Each State Party is encouraged to include in those records: the quantity, value, model/type, authorized international transfers of conventional arms covered under Article 2 (1), conventional arms actually transferred, details of exporting State(s), importing State(s), transit and trans-shipment State(s), and end users, as appropriate.

4. Records shall be kept for a minimum of ten years.

Article 13
Reporting

1. Each State Party shall, within the first year after entry into force of this Treaty for that State Party, in accordance with Article 22, provide an initial report to the Secretariat of measures undertaken in order to implement this Treaty, including national laws, national control lists and other regulations and administrative measures. Each State Party shall report to the Secretariat on any new measures undertaken in order to implement this Treaty, when appropriate. Reports shall be made available, and distributed to States Parties by the Secretariat.

2. States Parties are encouraged to report to other States Parties, through the Secretariat, information on measures taken that have been proven effective in addressing the diversion of transferred conventional arms covered under Article 2 (1).

3. Each State Party shall submit annually to the Secretariat by 31 May a report for the preceding calendar year concerning authorized or actual exports and imports of conventional arms covered under Article 2 (1). Reports shall be made available, and distributed to States Parties by the Secretariat. The report submitted to the Secretariat may contain the same information submitted by the State Party to relevant United Nations frameworks, including the United Nations Register of Conventional Arms. Reports may exclude commercially sensitive or national security information.

Article 14
Enforcement

Each State Party shall take appropriate measures to enforce national laws and regulations that implement the provisions of this Treaty.

Article 15
International Cooperation

1. States Parties shall cooperate with each other, consistent with their respective security interests and national laws, to effectively implement this Treaty.

2. States Parties are encouraged to facilitate international cooperation, including exchanging information on matters of mutual interest regarding the implementation and application of this Treaty pursuant to their respective security interests and national laws.

3. States Parties are encouraged to consult on matters of mutual interest and to share information, as appropriate, to support the implementation of this Treaty.

4. States Parties are encouraged to cooperate, pursuant to their national laws, in order to assist national implementation of the provisions of this Treaty, including through sharing information regarding illicit activities and actors and in order to prevent and eradicate diversion of conventional arms covered under Article 2 (1).

5. States Parties shall, where jointly agreed and consistent with their national laws, afford one another the widest measure of assistance in investigations, prosecutions and judicial proceedings in relation to violations of national measures established pursuant to this Treaty.

6. States Parties are encouraged to take national measures and to cooperate with each other to prevent the transfer of conventional arms covered under Article 2 (1) becoming subject to corrupt practices.

7. States Parties are encouraged to exchange experience and information on lessons learned in relation to any aspect of this Treaty.

Article 16
International Assistance

1. In implementing this Treaty, each State Party may seek assistance including legal or legislative assistance, institutional capacity-building, and technical, material or financial assistance. Such assistance may include stockpile management, disarmament, demobilization and reintegration programmes, model legislation, and effective practices for implementation. Each State Party in a position to do so shall provide such assistance, upon request.

2. Each State Party may request, offer or receive assistance through, inter alia, the United Nations, international, regional, subregional or national organizations, non-governmental organizations, or on a bilateral basis.

3. A voluntary trust fund shall be established by States Parties to assist requesting States Parties requiring international assistance to implement this Treaty. Each State Party is encouraged to contribute resources to the fund.

Article 17
Conference of States Parties

1. A Conference of States Parties shall be convened by the provisional Secretariat, established under Article 18, no later than one year following the entry into force of this Treaty and thereafter at such other times as may be decided by the Conference of States Parties.

2. The Conference of States Parties shall adopt by consensus its rules of procedure at its first session.

3. The Conference of States Parties shall adopt financial rules for itself as well as governing the funding of any subsidiary bodies it may establish as well as financial provisions governing the functioning of the Secretariat. At each ordinary session, it shall adopt a budget for the financial period until the next ordinary session.

4. The Conference of States Parties shall:

(a) Review the implementation of this Treaty, including developments in the field of conventional arms;

(b) Consider and adopt recommendations regarding the implementation and operation of this Treaty, in particular the promotion of its universality;

(c) Consider amendments to this Treaty in accordance with Article 20;

(d) Consider issues arising from the interpretation of this Treaty;

(e) Consider and decide the tasks and budget of the Secretariat;

(f) Consider the establishment of any subsidiary bodies as may be necessary to improve the functioning of this Treaty; and

(g) Perform any other function consistent with this Treaty.

5. Extraordinary meetings of the Conference of States Parties shall be held at such other times as may be deemed necessary by the Conference of States Parties or at the written request of any State Party provided that this request is supported by at least two-thirds of the States Parties.

Article 18
Secretariat

1. This Treaty hereby establishes a Secretariat to assist States Parties in the effective implementation of this Treaty. Pending the first meeting of the Conference of States Parties, a provisional Secretariat will be responsible for the administrative functions covered under this Treaty.

2. The Secretariat shall be adequately staffed. Staff shall have the necessary expertise to ensure that the Secretariat can effectively undertake the responsibilities described in paragraph 3.

3. The Secretariat shall be responsible to States Parties. Within a minimized structure, the Secretariat shall undertake the following responsibilities:

(a) Receive, make available and distribute the reports as mandated by this Treaty;

(b) Maintain and make available to States Parties the list of national points of contact;

(c) Facilitate the matching of offers of and requests for assistance for Treaty implementation and promote international cooperation as requested;

(d) Facilitate the work of the Conference of States Parties, including making arrangements and providing the necessary services for meetings under this Treaty; and

(e) Perform other duties as decided by the Conferences of States Parties.

Article 19
Dispute Settlement

1. States Parties shall consult and, by mutual consent, cooperate to pursue settlement of any dispute that may arise between them with regard to the interpretation or application of this Treaty including through negotiations, mediation, conciliation, judicial settlement or other peaceful means.

2. States Parties may pursue, by mutual consent, arbitration to settle any dispute between them, regarding issues concerning the interpretation or application of this Treaty.

Article 20
Amendments

1. Six years after the entry into force of this Treaty, any State Party may propose an amendment to this Treaty. Thereafter, proposed amendments may only be considered by the Conference of States Parties every three years.

2. Any proposal to amend this Treaty shall be submitted in writing to the Secretariat, which shall circulate the proposal to all States Parties, not less than 180 days before the next meeting of the Conference of States Parties at which amendments may be considered pursuant to paragraph 1. The amendment shall be considered at the next Conference of States Parties at which amendments may be considered pursuant to paragraph 1 if, no later than 120 days after its circulation by the Secretariat, a majority of States Parties notify the Secretariat that they support consideration of the proposal.

3. The States Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted, and no agreement reached, the amendment shall, as a last resort, be adopted by a three-quarters majority vote of the States Parties present and voting at the meeting of the Conference of States Parties. For the purposes of this Article, States Parties present and voting means states Parties present and casting an affirmative or negative vote. The Depositary shall communicate any adopted amendment to all States Parties.

4. An amendment adopted in accordance with paragraph 3 shall enter into force for each State Party that has deposited its instrument of acceptance for that amendment, ninety days following the date of deposit with the Depositary of the instruments of acceptance by a majority of the number of States Parties at the time of the adoption of the amendment. Thereafter, it shall enter into force for any remaining State Party ninety days following the date of deposit of its instrument of acceptance for that amendment.

Article 21
Signature, Ratification, Acceptance, Approval or Accession

1. This Treaty shall be open for signature at the United Nations Headquarters in New York by all States from 3 June 2013 until its entry into force.

2. This Treaty is subject to ratification, acceptance or approval by each signatory State.

3. Following its entry into force, this Treaty shall be open for accession by any State that has not signed the Treaty.

4. The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Depositary.

Article 22
Entry into Force

1. This Treaty shall enter into force ninety days following the date of the deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance or approval with the Depositary.

2. For any State that deposits its instrument of ratification, acceptance, approval or accession subsequent to the entry into force of this Treaty, this Treaty shall enter into force for that State ninety days following the date of deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 23
Provisional Application

Any State may at the time of signature or the deposit of instrument of its of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it will apply provisionally Article 6 and Article 7 pending the entry into force of this Treaty for that State.

Article 24
Duration and Withdrawal

1. This Treaty shall be of unlimited duration.

2. Each State Party shall, in exercising its national sovereignty, have the right to withdraw from this Treaty. It shall give notification of such withdrawal to the Depositary, which shall notify all other States Parties. The notification of withdrawal may include an explanation of the reasons for its withdrawal. The notice of withdrawal shall take effect ninety days after the receipt of the notification of withdrawal by the Depositary, unless the notification of withdrawal specifies a later date.

3. A State shall not be discharged, by reason of its withdrawal, from the obligations arising from this Treaty while it was a Party to this Treaty, including any financial obligations that it may have accrued.

Article 25
Reservations

1. At the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, each State may formulate reservations, unless the reservations are incompatible with the object and purpose of this Treaty.

2. A State Party may withdraw its reservation at any time by notification to this effect addressed to the Depositary.

Article 26
Relationship with other international agreements

1. The implementation of this Treaty shall not prejudice obligations undertaken by States Parties with regard to existing or future international agreements, to which they are parties, where those obligations are consistent with this Treaty.

2. This Treaty shall not be cited as grounds for voiding defence cooperation agreements concluded between States Parties to this Treaty.

Article 27
Depositary

The Secretary-General of the United Nations shall be the Depositary of this Treaty.

Article 28
Authentic Texts

The original text of this Treaty, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

DONE AT NEW YORK, this twenty-eighth day of March, two thousand and thirteen.

 

 

Ieroču tirdzniecības līgums

Preambula

Šā Līguma līgumslēdzējas puses,

Vadoties pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem,

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 26. pantu, kas tiecas veicināt starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un nodrošināšanu ar vismazāko cilvēku un ekonomisko resursu iesaistīšanu bruņošanās lietā,

Uzsverot nepieciešamību novērst un izskaust nelikumīgu parasto ieroču tirdzniecību un novērst to izplatību kontrabandas ceļā vai neatļautai gala lietošanai vai lietotājiem, tostarp, terora aktu veikšanai,

Atzīstot Valstu likumīgās politiskās, drošības, ekonomiskās un komerciālās intereses parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā,

Atkārtoti apstiprinot jebkuras Valsts suverēnās tiesības regulēt un kontrolēt parastos ieročus tikai tās teritorijā atbilstoši tās juridiskajai un konstitucionālajai sistēmai,

Atzīstot, ka miers un drošība, attīstība un cilvēktiesības ir Apvienoto Nāciju sistēmas pīlāri un pamats kolektīvajai drošībai, un atzīstot, ka attīstība, miers un drošība un cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un īstenojamas,

Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās komisijas vadlīnijas starptautiskai ieroču nodošanai Ģenerālās asamblejas 1991. gada 6. decembra lēmuma 46/36H kontekstā,

Atzīmējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmu kājnieku ieroču un vieglo ieroču jebkāda veida nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai, kā arī Protokolu pret šaujamieroču, to daļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, papildinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret starptautiski organizēto noziedzību, kā arī Starptautisko instrumentu, kas ļauj valstīm savlaicīgi un precīzi apzināt nelegālus kājnieku ieročus un vieglos ieročus un izsekot to izcelsmei,

Atzīstot parasto ieroču nelikumīgas un neregulētas tirdzniecības drošības, sociālās, ekonomiskās un humānās sekas,

Paturot prātā, ka civiliedzīvotāji, īpaši, sievietes un bērni, veido vairākumu bruņotos konfliktos un bruņotā vardarbībā cietušo,

Atzīstot arī bruņota konflikta cietušo problēmas un nepieciešamību pēc atbilstošas aprūpes, rehabilitācijas un sociālās un ekonomiskās iekļaušanās,

Uzsverot, ka nekas šajā Līgumā neliedz Valstīm uzturēt un pieņemt papildu efektīvus mērus, lai veicinātu šā Līguma priekšmeta un mērķa izpildi,

Rūpīgi attiecoties pret likumīgo tirdzniecību un likumīgo īpašumu, un izmantojot konkrētus parastos ieročus atpūtas, kultūras, vēsturiskiem un sporta pasākumiem, kur šādu tirdzniecību, īpašumu un izmantošanu atļauj un aizsargā likums,

Rūpīgi attiecoties arī pret reģionālo organizāciju nozīmi palīdzot Līgumslēdzējām pusēm pēc pieprasījuma īstenojot šo Līgumu,

Atzīstot brīvprātīgo un aktīvo civilās sabiedrības, tostarp, nevalstisko organizāciju un ražošanas, lomu informētības veicināšanā par šā Līguma priekšmetu un mērķi un tā īstenošanas atbalstīšanā,

Atzīstot, ka starptautiskās parasto ieroču tirdzniecības regulējumam un to izplatības novēršanai nav jāierobežo starptautiskā sadarbība un likumīga materiālās daļas, aprīkojuma un tehnoloģiju tirdzniecība miera nodrošināšanas mērķiem,

Uzsverot universālas šā Līguma ievērošanas panākšanas vēlamību,

Apņemoties rīkoties atbilstoši turpmākajiem principiem;

Principi

- visu Valstu tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pants;

- starptautisko strīdu risināšana mierīgiem līdzekļiem tā, lai netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnība, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 3. punkts;

- savās starptautiskajās attiecībās atturēties no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punkts;

- neiejaukšanās lietās, kas pēc savas būtības ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 7. punkts;

- starptautisko humāno likumu ievērošana un ievērošanas nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, 1949. gada Ženēvas koncenciju, un cilvēktiesību ievērošana un ievērošanas nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

- saskaņā ar to atbilstošajiem starptautiskajiem pienākumiem, visas Valstis ir atbildīgas par efektīvu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību un to izplatības novēršanu, kā arī visu Valstu primārā atbildība ir izveidot un ieviest to atbilstošās nacionālās kontroles sistēmas;

- cieņa pret Valstu likumīgajām interesēm iegūt parastos ieročus, lai izmantotu savas tiesības uz pašaizsardzību un miera uzturēšanas operācijām; ražot, eksportēt, importēt un nodot parastos ieročus;

- ieviest šo Līgumu saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā veidā,

vienojās par turpmāko:

1. pants
Priekšmets un mērķis

Šā Līguma priekšmets:

- izveidot augstākos iespējamos kopējos starptautiskos standartus parasto ieroču starptautiskās tirdzniecības regulējuma noteikšanai vai uzlabošanai;

- novērst un izskaust parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību un novērst to izplatību;

ar mērķi:

- sniegt ieguldījumu starptautiskā un reģionālā miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā;

- mazināt cilvēku ciešanas;

- veicināt Līgumslēdzēju pušu sadarbību, caurredzamību un atbildīgu rīcību parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā, vairojot Līgumslēdzēju pušu savstarpēju uzticēšanos.

2. pants
Piemērošanas joma

1. Šis Līgums attiecas uz visiem parastajiem šādu kategoriju ieročiem:

(a) kaujas tanki;

(b) bruņoti kaujas transportlīdzekļi;

(c) lielkalibra artilērijas sistēmas;

(d) kaujas gaisa kuģi;

(e) kaujas helikopteri;

(f) karakuģi;

(g) raķetes un raķešu palaišanas iekārtas; un

(h) kājnieku ieroči un vieglie ieroči.

2. Šā Līguma mērķiem, starptautiskās tirdzniecības aktivitātes nozīmē eksportu, importu, tranzītu, pārkraušanu un starpniecības pakalpojumus, turpmāk tekstā - "nodošana".

3. Šis Līgums neattiecas uz parasto ieroču starptautisko apriti, ko veic Līgumslēdzēja puse pati vai ar starpnieka palīdzību savai izmantošanai ar nosacījumu, ka parastie ieroči paliek tās īpašumā.

3. pants
Munīcija

Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, lai regulētu parasto ieroču izšautās, palaistās vai radītās munīcijas eksportu atbilstoši 2.panta 1.punktam, un ir jāpiemēro 6. un 7. panta noteikumi pirms šādas munīcijas eksporta atļaušanas.

4. pants
Daļas un sastāvdaļas

Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, lai regulētu daļu un sastāvdaļu eksportu, ja eksports notiek tādā veidā, kas sniedz iespēju salikt parastos ieročus atbilstoši 2.panta 1.punktam, un ir jāpiemēro 6. un 7. panta noteikumi pirms šādu daļu un sastāvdaļu eksporta atļaušanas.

5. pants
Vispārīga īstenošana

1. Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāīsteno šis Līgums saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot šā Līguma principus.

2. Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, tostarp, nacionālās kontroles saraksts, lai īstenotu šā Līguma noteikumus.

3. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta piemērot šā Līguma noteikumus visplašākajam parasto ieroču klāstam. Jebkuras 2.panta 1.punkta (a)-(g) apakšpunktos noteiktās kategorijas nacionālās definīcijas nedrīkst būt šaurākas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Parasto ieroču reģistrā izmantotie raksturojumi šā Līguma spēkā stāšanās brīdī. Attiecībā uz 2.panta 1.punkta (h) apakšpunktā noteikto kategoriju, nacionālās definīcijas nedrīkst būt šaurākas kā attiecīgajos Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos izmantotie raksturojumi šā Līguma spēkā stāšanās brīdī.

4. Katra Līgumslēdzēja puse, saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem, iesniedz Sekretariātam tās nacionālās kontroles sarakstu publiskošanai citām Līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas publiskot savus kontroles sarakstus.

5. Katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamās darbības, lai īstenotu šā Līguma noteikumus un nozīmē kompetentās valsts iestādes, lai izveidotu efektīvu un caurredzamu nacionālās kontroles sistēmu parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanas regulēšanai saskaņā ar 2.panta 1.punktu.

6. Katra Līgumslēdzēja puse norāda vienu vai vairākus nacionālos kontaktpunktus informācijas apmaiņai par ar šā Līguma īstenošanu saistītiem jautājumiem. Katra Līgumslēdzēja puse ziņo Sekretariātam saskaņā ar 18. punktu par tās nacionālajiem kontaktpunktiem un regulāri atjaunina šo informāciju.

6. pants
Aizliegumi

1. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja nodošana pārkāpj tās pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pieņemtajiem mēriem, kura rīkojas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII daļai, sevišķi, ieroču embargo.

2. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja nodošana pārkāpj tās atbilstošos starptautiskos pienākumus saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, kuros tā ir Puse, īpaši saistībā ar parasto ieroču nodošanu vai nelikumīgu tirdzniecību.

3. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja tai atļaušanas brīdī ir zināms, ka ieroči vai vienības tiks izmantoti genocīda veikšanā, noziegumos pret cilvēci, nopietnos 1949. gada Ženēvas konvencijas pārkāpumos, uzbrukumos civiliem objektiem vai civiliedzīvotājiem vai citos kara noziegumos, ko nosaka starptautiskie līgumi, kuros tā ir Puse.

7. pants
Eksports un eksporta novērtējums

1. Ja 6. pants neaizliedz eksportu, katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse, pirms atļaut 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību eksportu, saskaņā ar tās jurisdikciju un nacionālo kontroles sistēmu objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot atbilstošos faktorus, tostarp, importējošās Valsts sniegto informāciju atbilstoši 8.panta 1.punktam, novērtē iespējamību, ka parastie ieroči vai vienības

(a) varētu veicināt vai mazināt mieru un drošību;

(b) varētu tikt izmantotas, lai

(i) veiktu vai veicinātu nopietnu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu;

(ii) veiktu vai veicinātu nopietnu starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;

(iii) veiktu vai veicinātu darbību, kura ir uzskatāma par pārkāpumu atbilstoši starptautiskiem līgumiem vai protokoliem par terorismu, kuros eksportējošā Valsts ir puse; vai

(iv) veiktu vai veicinātu darbību, kura ir uzskatāma par pārkāpumu atbilstoši starptautiskiem līgumiem vai protokoliem par starpnacionālu organizētu noziedzību, kuros eksportējošā Valsts ir puse.

2. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse arī ņem vērā, vai ir iespējams veikt kādas darbības 1. punkta (a) vai (b) apakšpunktos noteikto risku mazināšanai, piemēram, uzticēšanās veidošanas pasākumus vai eksportējošo un importējošo Valstu kopīgi izstrādātas un saskaņotas programmas.

3. Ja pēc šā novērtējuma veikšanas un pieejamo mazināšanas pasākumu apsvēršanas eksporta Līgumslēdzēja puse nosaka, ka pastāv primārs risks attiecībā uz negatīvajām 1. punktā noteiktajām sekām, eksportējošā Līgumslēdzēja puse eksportu neatļauj.

4. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse novērtējuma veikšanā ņem vērā 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību risku tikt izmantotām, lai veiktu vai veicinātu nopietnus dzimumnoziegumus vai nopietnu vardarbību pret sievietēm un bērniem.

5. Katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību eksportēšanas atļaujas ir sīki izstrādātas un izdotas pirms eksportēšanas.

6. Katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse pēc pieprasījuma publisko atbilstošo informāciju par konkrēto atļauju importējošajai Līgumslēdzējai pusei un tranzīta vai pārkraušanas Līgumslēdzējām pusēm atbilstoši tās nacionālajiem likumiem, praksei vai politikai.

7. Ja pēc atļaujas piešķiršanas eksportējošā Līgumslēdzēja puse uzzina jaunu svarīgu informāciju, tā tiek rosināta atkārtoti izvērtēt atļauju pēc konsultēšanās ar importējošo Valsti, ja nepieciešams.

8. pants
Imports

1. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma eksportējošajai Līgumslēdzējai pusei tiek sniegta atbilstošā un nepieciešamā informācija atbilstoši tās nacionālajiem likumiem, lai palīdzētu eksportējošajai Līgumslēdzējai pusei veikt tās nacionālā eksporta novērtējumu ievērojot 7. pantu. Šie pasākumi var paredzēt dokumentus par gala izmantošanu vai gala lietotāju.

2. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, kas ļauj tai pēc nepieciešamības regulēt 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču importēšanu tās jurisdikcijā. Šie pasākumi var paredzēt dokumentus par gala izmantošanu vai gala lietotāju.

3. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse var pieprasīt no eksportējošās Līgumslēdzējas puses informāciju par jebkuru gaidāmu vai spēkā esošu eksporta atļauju, kur importējošā Līgumslēdzēja puse ir Galamērķa valsts.

9. pants
Tranzīts vai pārkraušana

Katra Līgumslēdzēja valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieciešamības un iespējas gadījumā regulētu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču tranzītu vai pārkraušanu tās jurisdikcijā un visā tās teritorijā saskaņā ar piemērojamajām starptautiskajām tiesībām.

10. pants
Starpniecības pakalpojumi

Katra Līgumslēdzēja puse veic pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem, lai regulētu starpniecības pakalpojumus 2.panta 1.punktā noteiktajiem parastajiem ieročiem. Šie pasākumi var pieprasīt starpniekiem reģistrēt vai iegūt rakstiskas atļaujas pirms iesaistīšanās starpniecības pakalpojumos.

11. pants
Izplatīšana

1. Katra 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanā iesaistītā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus to izplatīšanas novēršanai.

2. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse cenšas novērst 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanas izplatīšanu ar tās saskaņā ar 5.panta 1.punktu izveidoto nacionālās kontroles sistēmu, novērtējot eksporta izplatības risku un apsverot mazināšanas pasākumu izveidi, piemēram, uzticēšanās veidošanas pasākumus vai eksportējošo un importējošo Valstu kopīgi izstrādātas un saskaņotas programmas. Pēc nepieciešamības citi novēršanas pasākumi var būt eksportā iesaistīto pušu pārbaude, papildu dokumentu, apliecību un nodrošinājuma pieprasīšana, eksporta aizliegšana vai citi piemērotie pasākumi.

3. Importējošās, tranzīta, pārkraušanas un eksportējošās Līgumslēdzējas puses sadarbojas un apmainās ar informāciju atbilstoši to nacionālajiem likumiem, lai nepieciešamības un iespējas gadījumā samazinātu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanas izplatīšanas risku.

4. Ja Līgumslēdzēja puse konstatē samazinātu 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanu, tā veic nepieciešamās darbības saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem un starptautiskajām tiesībām, lai novērstu šo izplatīšanu. Šie pasākumi var būt ziņošana iespējami cietušajām Līgumslēdzējām pusēm, izplatīto šādu 2 (1) pantā noteikto nodoto parasto ieroču sūtījumu pārbaude un turpmāki pasākumi veicot izmeklēšanu un likumu piemērošanu.

5. Lai labāk izprastu un novērstu 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanu, Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas savstarpēji apmainīties ar informāciju par efektīviem izplatīšanas novēršanas pasākumiem. Šāda informācija var būt ziņas par nelikumīgām darbībām, tostarp, korupciju, starptautiskiem tirdzniecības tīkliem, nelikumīgiem starpniekiem, nelikumīgas piegādes avotiem, slēpšanas paņēmieniem, kopējiem nosūtīšanas punktiem vai galamērķiem, ko izmanto izplatīšanā iesaistītie organizētie grupējumi.

6. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas ziņot citām Līgumslēdzējām pusēm ar Sekretariāta starpniecību par veiktajiem pasākumiem 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanas novēršanai.

12. pants
Uzskaite

1. Katra Līgumslēdzēja puse uztur nacionālos reģistrus atbilstoši tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem par izdotajām eksporta atļaujām vai notiekošo 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču eksportu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta uzturēt reģistrus par 2.panta 1.punktā noteiktajiem parastajiem ieročiem, kuri tiek nodoti tās teritorijā kā galamērķī vai kuru tranzīts vai pārkraušana ir atļauta tās jurisdikcijas teritorijām.

3. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta šajos reģistros ieļaut informāciju par 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču skaitu, vērtību, modeli/tipu un atļauto starptautisko nodošanu, kā arī patiesi nodotajiem parastajiem ieročiem, eksportējošās, importējošās, tranzīta un pārkraušanas Līgumslēdzējas puses vai pušu un gala lietotāju informāciju, ja nepieciešams.

4. Reģistri ir glabājami vismaz desmit gadus.

13. pants
Ziņošana

1. Katra Līgumslēdzēja puse pirmajā gadā pēc šā Līguma spēkā stāšanās šai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar 22. pantu sniedz sākotnējo ziņojumu Sekretariātam par veiktajiem pasākumiem šā Līguma īstenošanai, tostarp, nacionālajiem likumiem, nacionālajiem kontroles sarakstiem un citiem noteikumiem un administratīvajiem pasākumiem. Katra Līgumslēdzēja puse ziņo Sekretariātam par jebkuriem jauniem pasākumiem šā Līguma īstenošanai, kad tas ir atbilstoši. Ziņojumus Līgumslēdzējām pusēm publisko un izplata Sekretariāts.

2. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas ziņot citām Līgumslēdzējām pusēm ar Sekretariāta starpniecību par veiktajiem pasākumiem, kuri ir izrādījušies iedarbīgi 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanas novēršanai.

3. Katra Līgumslēdzēja puse katru gadu līdz 31. maijam Sekretariātam iesniedz ziņojumu par iepriekšējā kalendārajā gadā atļauto vai patieso 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču eksportu un importu. Ziņojumus Līgumslēdzējām pusēm publisko un izplata Sekretariāts. Sekretariātam iesniegtajā ziņojumā var būt tā pati informācija, ko šī Līgumslēdzēja puse ir iesniegusi attiecīgajiem Apvienoto Nāciju ietvariem, tostarp, Apvienoto Nāciju Organizācijas Parasto ieroču reģistram. Ziņojumos var neiekļaut komerciāli jutīgu vai nacionālās drošības informāciju.

14. pants
Īstenošana

Katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamās darbības nacionālo likumu un regulējuma īstenošanai attiecībā uz šā Līguma noteikumiem.

15. pants
Starptautiskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses sadarbojas savā starpā atbilstoši to drošības interesēm un nacionālajiem likumiem, lai efektīvi īstenotu šo Līgumu.

2. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas veicināt starptautisko sadarbību, tostarp, informācijas apmaiņu par kopīgām interesēm šā Līguma īstenošanā un piemērošanā saskaņā ar to drošības interesēm un nacionālajiem likumiem.

3. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas konsultēties jautājumos par kopīgām interesēm un dalīties informācijā pēc vajadzības, lai atbalstītu šā Līguma īstenošanu.

4. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas sadarboties atbilstoši to nacionālajiem likumiem, lai veicinātu šā Līguma noteikumu nacionālo īstenošanu, tostarp, daloties informācijā par nelikumīgām darbībām un personām, un lai novērstu un izskaustu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču izplatīšanu.

5. Ja tās ir kopīgi vienojušās un ja tas atbilst to nacionālajiem likumiem, Līgumslēdzējas puses viena otrai nodrošina visplašāko palīdzību izmeklējot, vajājot un veicot tiesvedību saistībā ar atbilstoši šim Līgumam izveidoto nacionālo pasākumu pārkāpumiem.

6. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas veikt nacionālus pasākumus un savstarpēji sadarboties, lai novērstu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanu nelikumīgā veidā.

7. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas dalīties pieredzē un informācijā par jebkurām mācībām, kas gūtas saistībā ar jebkuru šā Līguma aspektu.

16. pants
Starptautiskā palīdzība

1. Šā Līguma īstenošanā katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt palīdzību, tostarp, juridisko vai likumdošanas, institucionālās jaudas veidošanas, tehnisko, materiālo vai finansiālo palīdzību. Šāda palīdzība var būt krājumu pārvaldība, atbruņošanās, demobilizācija un re integrācijas programmas, modeļu likumdošana un efektīva īstenošanas prakse. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina šo palīdzību pēc pieprasījuma.

2. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, piedāvāt vai saņemt palīdzību no, cita starpā, Apvienoto Nāciju Organizācijas, starptautiskām, reģionālām, apakš reģionu vai nacionālām organizācijām vai nevalstiskām organizācijām vai uz divpusēja pamata.

3. Līgumslēdzējas puses izveido brīvprātīgu fondu, lai palīdzētu palīdzību pieprasošajām Līgumslēdzējām pusēm pieprasīt starptautisko palīdzību šā Līguma īstenošanai. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta ieguldīt šajā fondā līdzekļus.

17. pants
Līgumslēdzēju pušu konference

1. Līgumslēdzēju pušu konferenci sasauc pagaidu Sekretariāts, kurš ir izveidots saskaņā ar 18. pantu, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā Līguma spēkā stāšanās un pēc tam tad, kad par to vienojas Līgumslēdzēju pušu konference.

2. Līgumslēdzēju pušu konference tās pirmajā sesijā pieņem kārtības noteikumus ar vienbalsīgu lēmumu.

3. Līgumslēdzēju pušu konference pieņem tās finanšu noteikumus, jebkuras tās izveidotas pakļautas iestādes finansējuma pārvaldīšanas noteikumus, kā arī finanšu noteikumus Sekretariāta funkciju pārvaldīšanai. Katrā kārtējā sesijā tā pieņemt finanšu perioda budžetu līdz nākamajai kārtējai sesijai.

4. Līgumslēdzēju pušu konference

(a) pārskata šā Līguma īstenošanu, tostarp, attīstības gaitu parasto ieroču jomā;

(b) izskata un pieņem ieteikumus par šā Līguma īstenošanu un darbību, sevišķi, tā vispārīguma veicināšanu;

(c) izskata šā Līguma grozījumus saskaņā ar 20. pantu;

(d) izskata jautājumus, kuri ir radušies skaidrojot šo Līgumu;

(e) izskata un lemj par Sekretariāta uzdevumiem un budžetu;

(f) izskata jebkuru pakļautu iestāžu izveidi, kas var būt nepieciešama šā Līguma darbības uzlabošanai; un

(g) veic citas funkcijas, kuras ir saskaņā ar šo Līgumu.

5. Līgumslēdzēju pušu konferences ārkārtas sapulces notiek tad, kad Līgumslēdzēju pušu konference to atzīst par nepieciešamu vai pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma, ja to atbalsta vismaz divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu.

18. pants
Sekretariāts

1. Šis Līgums paredz Sekretariāta izveidi, lai palīdzētu Līgumslēdzējām pusēm efektīvi īstenot šo Līgumu. Līgumslēdzēju pušu konferences pirmajā sapulcē pagaidu Sekretariāts atbild par šajā Līgumā noteiktajām administratīvajām funkcijām.

2. Sekretariāta personālam ir jābūt atbilstošam. Personālam ir jābūt nepieciešamajām zināšanām, lai nodrošinātu tā efektīvu pienākumu izpildi saskaņā ar 3. punktu.

3. Sekretariāts atbild Līgumslēdzējām pusēm. Ar minimālu struktūru Sekretariāts uzņemas šādus pienākumus:

(a) saņemt, publiskot un izplatīt ziņojumus, ko atļauj šis Līgums;

(b) uzturēt un publiskot Līgumslēdzējām pusēm nacionālo kontaktpunktu sarakstu;

(c) atvieglot palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu saskaņošanu Līguma īstenošanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai pēc pieprasījuma;

(d) atvieglot Līgumslēdzēju pušu konferences darbu, tostarp, veikt rīkošanas darbus un nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus sapulcēm saskaņā ar šo Līgumu; un

(e) veikt citus pienākumus, ko ar lēmumu nosaka Līgumslēdzēju pušu konferences.

19. pants
Strīdu atrisināšana

1. Līgumslēdzējas puses konsultējas un ar abpusēju piekrišanu sadarbojas, lai panāktu jebkura strīda atrisināšanu, ja tas ir radies to starpā par šā Līguma skaidrošanu vai piemērošanu, tostarp, sarunu ceļā, ar starpniecību, samierināšanu, izlīgumu vai ar citiem mierīgiem paņēmieniem.

2. Līgumslēdzējas puses ar abpusēju piekrišanu var vērsties šķīrējtiesā, lai atrisinātu jebkuru strīdu to starpā par šā Līguma skaidrošanas vai piemērošanas jautājumiem.

20. pants
Grozījumi

1. Sešus gadus pēc šā Līguma spēkā stāšanās jebkura Līgumslēdzēja puse var piedāvāt šā Līguma grozījumus. Pēc tam piedāvātos grozījumus var izskatīt vienīgi Līgumslēdzēju pušu konference vienu reizi trīs gados.

2. Jebkurš piedāvājums grozīt šo Līgumu ir rakstiski jāiesniedz Sekretariātam, kurš to nosūtīs visām Līgumslēdzējām pusēm vismaz 180 dienas pirms nākamās Līgumslēdzēju pušu konferences sapulces, kurā grozījumus var izskatīt saskaņā ar 1. punktu. Grozījumi tiks izskatīti nākamajā Līgumslēdzēju pušu konferencē kad grozījumus var izskatīt saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja vairākums Līgumslēdzēju pušu ziņo Sekretariātam par savu atbalstu piedāvājuma izskatīšanai ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad Sekretariāts ir tos izsūtījis.

3. Līgumslēdzējas puses veic visas iespējamās darbības, lai panāktu vienbalsīgu piekrišanu katram grozījumam. Ja visas šādas darbības ir veiktas un vienošanās nav panākta, grozījumu visbeidzot pieņem ar klātesošo un šajā Līgumslēdzēju pušu konferences sapulcē balsojošo Līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu vairākuma balsojumu. Šā panta mērķiem klātesošās un balsojošās Līgumslēdzējas puses nozīmē Līgumslēdzējas puses, kuras ir klātesošas sapulcē un nodod atbalstošu vai noraidošu balsi. Depozitārijs paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm par jebkuru pieņemto grozījumu.

4. Saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemts grozījums stājas spēkā katrai Līgumslēdzējai pusei, kura ir iesniegusi savu dokumentu par šā grozījuma pieņemšanu, deviņdesmit dienas pēc tam, kad Līgumslēdzēju pušu vairākums ir iesniedzis Depozitārijam savus dokumentus par pieņemšanu šā grozījuma pieņemšanas brīdī. Visām pārējām Līgumslēdzējām pusēm tas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad tās ir iesniegušas savus dokumentus par šā grozījuma pieņemšanu.

21. pants
Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Šis Līgums ir pieejams parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā visām Valstīm no 2013. gada 3. jūnija līdz tā stāšanās spēkā brīdim.

2. Šim Līgumam ir nepieciešama katras parakstītājas Valsts ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana.

3. Pēc stāšanās spēkā šim Līgumam var pievienoties jebkura Valsts, kura nav to parakstījusi.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti ir jāiesniedz Depozitārijam.

22. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Depozitārijam ir iesniegts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

2. Jebkurai Valstij, kura iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu pēc šā Līguma spēkā stāšanās, tas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad ir iesniegts tās dokuments par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos.

23. pants
Pagaidu piemērošana

Jebkura Valsts var tās dokumenta par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos parakstīšanas vai iesniegšanas laikā paziņot, ka tā pagaidām piemēros 6. un 7. pantu, kamēr šis Līgums attiecīgajai Valstij stājas spēkā.

24. pants
Spēkā esamība un izstāšanās

1. Šis Līgums ir spēkā neierobežotu laika periodu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, izmantojot savu valstisko suverenitāti, ir tiesīga izstāties no šā Līguma. Tai ir jāziņo par izstāšanos Depozitārijam, kurš par to paziņos pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Paziņojumā par izstāšanos var iekļaut paskaidrojumu par izstāšanās iemesliem. Paziņojums par izstāšanos stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Depozitārijs ir to saņēmis, ja vien tajā nav norādīts vēlāks datums.

3. Izstāšanās neatbrīvo Valsti no šajā Līgumā noteiktajiem pienākumiem, kuri ir radušies, kamēr tā bija šā Līguma Puse, tostarp, uzkrātajiem finanšu pienākumiem.

25. pants
Atrunas

1. Parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī katra Valsts var formulēt atrunas, ciktāl tās nav pretrunā ar šā Līguma priekšmetu un mērķi.

2. Līgumslēdzēja puse var atsaukt tās atrunas jebkurā brīdī ar attiecīgu paziņojumu Depozitārijam.

26. pants
Saistība ar citiem starptautiskiem līgumiem

1. Šā Līguma īstenošana neskar pienākumus, kurus Līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās saistībā ar esošiem vai nākotnes starptautiskiem līgumiem, kuros tās ir puses, ja šie pienākumi ir savienojami ar šo Līgumu.

2. Uz šo Līgumu nevar atsaukties kā pamatojumu, lai atzītu par spēku zaudējušiem starp tā Līgumslēdzējām pusēm noslēgtos līgumus par sadarbību aizsardzības jomā.

27. pants
Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir šā Līguma Depozitārijs.

28. pants
Autentiski teksti

Šā Līguma oriģinālo tekstu, kura redakcijas arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiskas, glabā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

SAGATAVOTS ŅUJORKĀ, divi tūkstoši trīspadsmitā gada divdesmit astotajā martā